Konteineri nereti ir TOI TOI Latvija klientu izvēlēta alternatīva. Tie ir pieprasīti tieši augtās funkcionalitātes un plašo izmantošanas iespēju dēļ. Kas ir šīs pārvietojamās konteineru mājas un konteineri-noliktavas, ko piedāvā TOI TOI Latvija? Un kādās situācijās tās ieteicams izvēlēties? Par to plašāk uzziniet šajā rakstā!

Kas ir dzīvojamie konteineri?

Dzīvojamie konteineri ir kā pārvietojamie, dzīvojamie vagoniņi, kuri aprīkoti ar elektrību, ventilāciju, durvīm, logiem un apkuri (pēc nepieciešamības). Četri galvenie faktori, kas raksturo šādas konteineru mājas pie TOI TOI Latvija, ir:

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklājis nodokļu krāpšanas shēmu Dzintaru koncertzālē.

Šī gada jūlijā VID Nodokļu un muitas policijas (NMPP) amatpersonas veica procesuālās darbības kādā Pierīgas koncertzālē.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka procesuālās darbības veiktas Dzintaru koncertzālē. Valstij nodarītie zaudējumi nenomaksāto nodokļu veidā ir nedaudz vairāk par 50 000 eiro, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, noskaidrots, ka noziedzīgs grupējums veica nelikumīgas darbības krēslu piegādē koncertzālei. Uzņēmums veica fiktīvu krēslu piegādi kādam ārvalstu uzņēmumam, kurš savukārt krēslus publiskā iepirkuma konkursa rezultātā piegādāja pasūtītājam - koncertzālei.

Jūrmalas pilsētas domes rīkotajā arhitektūras metu konkursā Dzintaru koncertzāles vasaras zāles atjaunošanai ir noteikts uzvarējušais projekts. Izvērtējot iesniegtos darbus, otrā godalga piešķirta projektam, ko izstrādājis arhitektūras un projektēšanas uzņēmums SIA «Vincents».

Kopumā metu konkursam tika iesniegti pieci darbi, kas paredzēja dažādus Dzintaru koncertzāles lielās zāles attīstības scenārijus no vēsturiskās zāles pilnīgas pārbūves līdz modernu risinājumu piedāvājumam, saglabājot vēsturiskās zāles aprises, kā arī tika piedāvāti dažādi Dzintaru koncertzāles lielās zāles teritorijas labiekārtošanas virzieni.

Atbilstoši konkursa nolikumam otrās godalgas ieguvējs, SIA «Vincents» saņems 7500 eiro, savukārt trīs konkursa dalībniekiem, kuri izpildījuši visas darbu iesniegšanas un kvalifikācijas prasības – SIA «MARK arhitekti», pilnsabiedrība «ZGT», SIA «DUAL arhitekti» –, piešķirs 4000 eiro. Pirmā godalga konkursā netika piešķirta.

Lietuvas dzintara tirgotājiem šobrīd nākas pazemināt savas preces cenas, kas pašiem lietuviešiem pēdējos gados vairs nav īsti pa kabatai, tomēr tās vēl aizvien ir nesamērīgi augstas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Ķīnieši, kas pirms dažiem gadiem dzintaru uzpirka masveidā, nu vairs to nedara, jo paši sākuši nomāt dzintara raktuves Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.

Dzintara tirgū vērojamas arī citas tendences - pieaugusi interese par lētāko Ukrainas dzintaru, bet baltais jeb ziloņkaula krāsas dzintars, kas agrāk netika vērtēts īpaši augstu, nu kļuvis par kārotāko un arī dārgāko preci.

«Cenas, ko uzpircēji bija pacēluši līdz kosmiskiem augstumiem, sākušas atspēlēties,» avīzei sacījis Padomes loceklis, pazīstamais Lietuvas dzintara kolekcionārs un vairāku galeriju īpašnieks Kazimirs Mizgiris. «Pirms četriem gadiem prāvāks tīrradnis ielas tirdzniecībā maksāja vienu eiro gramā, bet šobrīd - vismaz piecus līdz septiņus eiro. Vairs neatradīsiet arī slīpētas, apaļas krelles, jo no vecmāmiņu pūralādēm viss jau uzpirkts un aizceļojis uz ārzemēm. Ja nu arī kāds saka, ka dzintara cenas kritušās, jāatzīst, ka tās joprojām ir neadekvāti augstas. Nākamās lietuviešu paaudzes par dzintara rotām un dzintara izstrādājumiem varēs tikai pasapņot.»

Šonedēļ Latvijā tiks atklāts trešais reģionālais kultūras centrs, tā uzturēšanas pienākumi sadalīti starp valsti, pašvaldību un kultūras dzīves organizētājiem

Koncerti, izrādes, filmas – jaunās Vidzemes koncertzāles Cēsis programma ir saplānota līdz gada beigām. Un, lai arī ar dažiem izņēmumiem popmūzikas projektu izskatā, tā ir tuvu koncertzāles vadības izlolotajam ideālam.

Mācās no pilotprojekta

Kopš 2007. gada rīkotais Cēsu Mākslas festivāls kalpojis kā pilotprojekts Cēsu koncertzālei auditorijas un tās gaumes izpētes ziņā. «Tas daudz devis un, cerams, ļaus neizdarīt kļūdas,» saka koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, kurš ir arī viens no festivāla organizatoriem. Gan festivāla, gan koncertzāles programma tiek būvēta «pēc savas līdzības. Ja tas mums patīk, tad arī mūsu draugiem patiks. Tas ir svarīgs kritērijs. Es arī biznesā tā saku – varu efektīgi pārdot tikai to, kas man patīk, ko es pats lietoju,» skaidro J. Žagars. Organizējot festivālu, šī taktika atmaksājusies, festivāla programmu izvēlas tikai tā komanda, un festivālam ir nozīmīga loma Latvijas vasaras kultūras aktivitātēs. Vai tas izdosies arī koncertzālē, vēl pāragri spriest, piekrīt valdes priekšsēdētājs, norādot, ka atšķirībā no festivāla koncertzālē kvalitāte būs jānotur ilgtermiņā. Tādēļ viņam jau bijušas asas vārdu pārmaiņas ar producentiem par atsevišķiem projektiem, kuru norise koncertzālē akceptēta, bet zem kuriem J. Žagars savu parakstu neliktu. «Nerunāju par to, vai tā ir popmūzika vai akadēmiskā mūzika. Arī popmūzika var būt kvalitatīva, stilīga, bet var būt vienkārši garlaicīga un slikta. Man patīk teiciens, ka jebkurā sabiedriskā aktivitātē ir privātā ieinteresētība, un es uzskatu – ja šī privātā ieinteresētība neizpaužas tikai vēlmē nopelnīt naudu, tad tā ir ārkārtīgi pozitīva. Tās var būt ambīcijas, labāku dzīves apstākļu radīšana pilsētā, kur tur dzīvo. Tā kā es dzīvoju Cēsīs, manās ambīcijas ir padarīt šo vietu par ideālo vietu dzīvošanai, par vietu, kur es ļoti, ļoti gribu dzīvot un kur man ļoti patīk,» viņš skaidro.

Neskaitāmās nozares profesionāļu un valsts pārvaldes pārstāvju diskusijās par Nacionālo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā pausts vienots viedoklis, ka tās trūkums mazina Latvijas ekonomikas, kultūras un tūrisma konkurētspēju starptautiskajā vidē. Ir pilnībā skaidrs un neapstrīdams, ka augsta līmeņa koncertzāle, turklāt ar ambīcijām uz nacionālas akustiskās koncertzāles statusu Rīgā, ir nepieciešama.

Par to tiek runāts un diskutēts jau vismaz 15 gadus, nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle kā prioritāte minēta arī stratēģiskos attīstības dokumentos, un jau kopš 2004. gada ir pieņemti dažādi motivēti lēmumi, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā «Latvija 2030», Nacionālajā attīstības plānā un Rīgas pilsētas attīstības programmā.

Tomēr līdz šim tālāk par aptuvenu koncertzāles programmu, tās metu (vizualizācijām!?) iespējamai būvei uz AB dambja, pretrunīgiem pieņēmumiem par tās izmaksām un diskusijai par iespējamām novietnes alternatīvām neesam tikuši. Tuvojoties Nacionālās akustiskās koncertzāles vīzijas īstenošanai rezervētās Eiropas struktūrfondu naudas – 23 miljonu eiro – apguves galatermiņam, koncertzāles jautājums atbildīgo amatpersonu un nozares speciālistu dienaskārtībā parādās ar jaunu sparu.

Sarunājot randiņu vai visnotaļ lietišķu tikšanos Jūrmalā uz Turaidas ielas, visticamāk, rastos virkne problēmu. Pirmkārt, Turaidas iela Jūrmalā ir diezgan gara, otrkārt, būsim godīgi – liela daļa no mums nemaz nezina, kur tā ir. Toties, pasakot «laukumiņā pie Dzintaru koncertzāles», principā uzreiz viss ir skaidrs.

Vēl pirms koncertzāles jau pa gabalu vēd uzraksts, kas liecina, ka tur var nopirkt Baskin Robbins saldējumu. Tā kā Turaidas ielas sākumgala apmeklējumam izvēlēto dienu par saulainu nosaukt ir grūti, pie saldējuma vitrīnām satiekam acīm redzami nosalušu un arī garlaicības māktu meiteni, kura teic, ka viņu sauc Karolīna un mēs tiešām neesot atnākuši īstajā dienā – ne spīd saule pie debesīm, ne līdzās esošajā koncertzālē notiek kāds pasākums. Pēc viņas teiktā, principā visu tirdzniecību šeit var iedalīt divās kategorijās – kad notiek Jaunais vilnis un kad tā nav. Beidzoties šim festivālam, rodoties sajūta, ka visi cilvēki no Jūrmalas ir aizbraukuši.

#Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām.

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi arhitektūras metu konkursu Dzintaru koncertzāles teritorijas un vasaras zāles atjaunošanai, informē pašvaldībā.

Konkursa rezultātā plānots saņemt vienotu apbūves ieceri lielās zāles pārbūvei, paplašināšanai un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.

Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam un ieejai, SIA Dzintaru koncertzāle administrācijas ēkai, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām.

Pārbūvējot koncertzāli, nozīmīgi ir rast risinājumus arī koncertzāles izmantošanas laika paildzināšanai pirms un pēc vasaras sezonas.

Kosmētikas zīmola "Livonijas dzintars" produktos izmanto Baltijas dzintaru.

"Dzintarskābe ir mūsu ķermenī esoša viela, kurai ir nozīmīga funkcija vielmaiņas procesos. Jau labu laiku Krievijā ir izpētīta dzintarskābes iedarbība, arī Rīgas Stradiņa universitātē notiek pētījumi par dzintarskābes pielietošanu. Pasaulē tieši Baltijas dzintars ir ļoti pieprasīts tajā esošās lielās dzintarskābes koncentrācijas dēļ. Visi citi pasaules dzintari šo vielu satur daudz mazāk. Baltijā dzintarā ir 3 līdz 5% dzintarskābes, bet baltajā dzintarā līdz pat 11%," saka Daiga Šķiņķe, SIA "Livonijas dzintars" īpašniece.

Ideja par kosmētiku ar dzintaru viņai radās pirms septiņiem gadiem, kad savām vajadzībām sāka nodarboties ar krēmu izgatavošanu. Viņai tuvs cilvēks nodarbojās ar masāžām, apguva dzintara terapiju un lūdza uztaisīt kādu produktu, ko izmantot viņa privātpraksē. "Es tolaik biju izmācījusies aromterapiju un savām vajadzībām sāku šo to gatavot un blakus esošie cilvēki to novērtēja. Viens Lietuvas uzņēmums padalījās pieredzē par to, cik daudz dzintarskābes jāpievieno. Tā eksperimentu ceļā tapa mani produkti, kādu Latvijā iepriekš nebija," stāsta D. Šķiņķe.

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi arhitektūras metu konkursu Dzintaru koncertzāles teritorijas un vasaras zāles atjaunošanai.

Konkursā tiek sagaidīta vienota apbūves iecere koncertzāles lielās zāles pārbūvei, paplašināšanai un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.

Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam un ieejai, SIA Dzintaru koncertzāle administrācijas ēkai, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām. Pārbūvējot koncertzāli, nozīmīgi ir rast risinājumus arī koncertzāles izmantošanas laika paildzināšanai pirms un pēc vasaras sezonas.Piedāvājumu iesniegšanas termiņš metu konkursam ir 2019. gada 5. jūlijs. 2019. gada 25 aprīlī plkst. 13 visi interesenti tiek aicināti uz objekta apskati un tikšanos ar pašvaldības un Dzintaru koncertzāles pārstāvjiem.

Jūrmalas domei piederošajā SIA Dzintaru koncertzāle ievēlēta jauna valde, un par tās vadītāju kļuvis Svens Renemanis, liecina Lursoft dati.

Valdes locekles amatā iecelta Diāna Bērza. Iepriekš SIA Dzintaru koncertzāle valdē darbojās Ingrīda Vilkārse un Viesturs Krauksts.

S. Renemanis SIA Dzintaru koncertzāle valdes priekšsēdētāja amatu jau ieņēmis laika posmā no 2009. gada 12. augusta līdz 2012. gada 17. augusta. Arī D. Bērza jau iepriekš darbojusies uzņēmuma vadībā, valdes locekles amatu ieņemot no 2009. gada 12. augusta līdz 2010. gada 1. oktobrim.

SIA Dzintaru koncertzāle reģistrēta 1998. gadā, un tās pamatkapitāls ir 209,5 tūkst. Ls. Pērn tā apgrozījusi 332 tūkst. Ls, un koncertzāles peļņa pēc nodokļu nomaksas veidoja 14,4 tūkst. Ls. Uzņēmumā 2012. gadā tika nodarbināti vidēji 33 strādājošie.

Ar vēsturiskās Mazās (slēgtās) zāles atslēgu svinīgu nodošanu būvniekiem sākusies Dzintaru koncertzāles restaurācija un rekonstrukcija, ko paredzēts paveikt divās ziemās, netraucējot vasaras koncertsezonu.

Dzintaru koncertzāles atslēgas Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis svinīgi nodeva būvfirmas RE&RE valdes priekšsēdētājam Aināram Pauniņam 2012. gada 23. oktobrī.

G.Truksnis norāda: «Dzintaru koncertzāle Jūrmalai ir viens no nozīmīgākajiem objektiem, un šī skaistā ēka sen jau bija pelnījusi jaunu veidolu, kas atbilstu mūsdienu vajadzībām. Pirms vairākiem gadiem modernizējām brīvdabas zāli, pēc tam – koncertzāles apkaimi, tagad varam ķerties klāt pašai vēsturiskajai ēkai.»

Kopējās restaurācijas un rekonstrukcijas projekta izmaksas ir 8,47 miljoni latu. Būvdarbus plānots veikt par Valsts kases izsniegtiem kredītlīdzekļiem. Pašlaik Jūrmalas pilsētas dome ir noslēgusi kredītlīgumu ar Valsts kasi par 723 tūkstošus latu lielu aizņēmumu 2012. gadam. Nākamajos gados tiek domāts slēgt aizdevuma līgumus par būvdarbu atlikušo summu. Rekonstrukciju un restaurāciju plānots pabeigti divu gadu laikā.

Aizvadītajā gadā SIA Dzintaru koncertzāle nodrošinājusi Jūrmalas pilsētā 92 dažādus pasākumus, no kuriem 30% bijuši dažāda mēroga festivāli un konkursi, liecina Lursoft.

2012.gads Dzintaru koncertzālei bijis finansiāli stabils, un ieņēmumi ir saglabājušies 2011.gada līmenī. Pērn uzņēmuma apgrozījumu veidojuši 332 tūkstoši, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 14,47 tūkstoši latu. Salīdzinot ar 2011.gadu, pērn uzņēmuma neto peļņa samazinājusies par 42%, kas saistīts ar izmaksu palielināšanos.

Kā lielākie festivāli, kas pērn notikuši koncertzālē, tiek minēti Starptautiskais populārās mūzikas jauno izpildītāju konkurss Jaunais Vilnis 2012, Starptautiskais humora festivāls Jūrmala 2012 un Dziedošais Kivins 2012. Jau astoto gadu par sava festivāla norises vietu Dzintaru koncertzāli izvēlējies arī Starptautiskais mūzikas festivāls Summertime – aicina Inese Galante.

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) valde no janvāra plāno koncertzālei Rīga atslēgt elektroenerģijas padevi, taču koncertzāles vadītājs Juris Millers cer, ka LZA šos draudus neīstenos, bet, ja elektrība tomēr tiks atslēgta, tad plānoto pasākumu norisi viņš apņēmies nodrošināt, izmantojot ģeneratorus.

Millers aģentūrai LETA pauda, ka LZA un tās valde ņirgājas ne tikai par skatītājiem un māksliniekiem, bet arī par Civillikumu, turpinot to kļūdaini izmantot kā piesegu savām prettiesiskajām darbībām.

«Pēc zaudējuma pirmajā tiesvedībā un kriminālprocesa ierosināšanas pret LZA tās centieni ar prettiesiskām metodēm pārņemt koncertzāles Rīga telpas nav mazinājušies, tieši otrādi - LZA ir izteikusi jaunus rakstveida draudus 1.janvārī atslēgt elektroenerģijas padevi, uzskatot, ka telpu nomas līgums ar koncertzāli un tajā minētie pienākumi, tostarp par komunālo pakalpojumu nodrošināšanu, tai vairs nav saistošs un piesaucot Civillikuma 2171.pantu,» akcentēja koncertzāles Rīga vadītājs.

Humora šovi KVN un Jūrmala (Jurmaļina) oficiāli atcēluši pasākumu datumu rezervācijas šā gada jūlijā Dzintaru koncertzālē, bet konkursa Jaunais Vilnis rīkotāji šobrīd nav snieguši oficiālu paziņojumu par koncertzāles rezervācijas atcelšanu, aģentūrai BNS ziņoja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite.

«Protams, žēl, ka divi ilggadējie pasākumi, kas tradicionāli norisinājās Jūrmalā vasarā, šeit vairs nenotiks, bet acīmredzot pasākumu rīkotājiem tas bija vienīgais risinājums laikā, kad Krievija atrodas ļoti sarežģītā sociālekonomiskajā un politiskajā situācijā. Domāju, visiem ir skaidrs, ka tas ir lielās politikas jautājums,» rīkotāju paziņojumu komentēja Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Savukārt Dzintaru koncertzāles valdes priekšsēdētājs Guntars Ķirsis norāda, ka tuvākā mēneša laikā Dzintaru koncertzāle pabeigs šī gada repertuāra izstrād. «Šis gads būs īpašs ar to, ka pavasara beigās tiks pabeigta mazās jeb slēgtās zāles rekonstrukcija un Dzintaru koncertzāle kultūras pasākumus piedāvās arī rudens un ziemas periodā,» sacīja Ķirsis.

Dzintaru koncertzāles vēsturiskās ēkas rekonstrukcija norit saskaņā ar grafiku, informē projekta galvenais būvuzņēmējs Re&Re, iepazīstinot ar būvlaukumā paveikto.

Šobrīd līdz koncertzāles ēkai ir izbūvēts ūdensvads un lietus kanalizācijas pieslēgums, uzsākti santehnikas darbi, kā arī zibensnovedēja sistēmas izbūve. Paralēli tam veikta gruntsūdens līmeņa pazemināšana, izrakts un izvests apmēram 5000 m3 grunts, un izveidota mikropāļu atbalsta siena, informē būvnieki.

Būvniecības darbi Dzintaru koncertzāles Mazajā (slēgtajā) zālē sākās pagājušā gada oktobrī. Vispirms ēkā tika veikta restaurējamo detaļu demontāža ar marķēšanu, tāpat ir iekonservēti vēsturiskos sienu gleznojumus, kas tiks restaurēti nākamajā būvdarbu periodā, informē SIA Re&Re projektu vadītājs Ervīns Koncevičs. Apjomīgākie būvdarbi ir saistīti ar jaunā pagrabstāva izbūvi zem esošās ēkas - 5 m dziļumā tiek izbūvēta jauna platība apm. 1200 m2 apjomā, kur atradīsies mākslinieku grimētavas, labierīcības, mēģinājuma zāles un tehniskās telpas. Šobrīd turpinās pamata konstrukciju starpsienu un nesošo sienu betonēšana.

Zaudējusi festivālu Jaunais vilnis, bet ieguvusi atjaunotu Dzintaru koncertzāli, Jūrmala šogad izceļas arī ar virkni pabeigtiem dzīvojamo namu projektiem

Šogad noslēgušies projekti, kas sākti, attīstītājiem reaģējot uz nerezidentu pieaugošo interesi par īpašumu iegādi Jūrmalā, ko izraisīja termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšana. Līdz ar izmaiņām TUA politikā, kā arī valūtas svārstībām Krievijā, kaimiņvalsts pircēju aktivitāte gan ir mazinājusies, tomēr investori turpina un plāno arvien jaunus dzīvojamo namu projektus.

Par lielāko pēdējo divdesmit gadu laikā no jauna uzbūvēto objektu Jūrmalā tiek dēvēts uzņēmēja Jūlija Krūmiņa ģimenes īstenotais Turaidas kvartāls – deviņu ēku komplekss ar 121 apartamentu Dzintaros. Būvdarbi izmaksājuši ap 20 milj. eiro, iepriekš informējusi apartamentu būvniecību un pārdošanu realizējošā SIA MC Turaida Property. 20 milj. eiro figurē kā investīciju apjoms arī dzīvokļu kompleksā Park Residences, ko attīstīja SIA Ordo Agency. Šoruden ekspluatācijā tika nodota kompleksā esošā īstermiņa un ilgtermiņa īrei paredzētā dzīvojamā ēka Park Apartments Dzintaru prospektā. Projekta būvnieks SIA Merks DB informē, ka Dzintaru prospektā 28 izbūvēts četru stāvu ēku komplekss Park Residences, ko veido trīs ēkas un 66 apartamenti, katrs ar izbūvētu balkonu vai terasi, bet Dzintaru prospektā 26 – ēka ar 27 dzīvokļiem, kas paredzēti ilgtermiņa īrei. Arī SIA Skonto būve par vienu no lielākajiem šogad pabeigtajiem projektiem min pēc SIA Dzintaru parks pasūtījuma būvēto apartamentu kompleksu Kado Karim.

Ilze Vainovska pēc aiziešanas no žurnālistikas radījusi zīmolu «Noķerts Liepājā» un gatavo savdabīgas rotaslietas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Citiem galvā ir putni, man – dzintars,» puspajokam, pusnopietni savu pašreizējo nodarbi raksturo Ilze Vainovska. Ikkatrs dzintara gabaliņš, kas izķeselēts jeb noķerts jūrā, ir ar savu uzrunu, viņa apgalvo. Tas pats pasaka, kas grib būt un kam piederēt. Galvenais ir nesabojāt tā dabiskumu, tāpēc «Noķerts Liepājā» rotas ir no neapstrādāta dzintara, kas iemezglots. «Ja dzintariņam bija trīs kājas, tad trešo nerāva nost, lai tikai viņš būtu līdzīgs divkāju dzintariem, — tā ne. Ja bija četras ausis, tad divas nerāva nost, bet atstāja visas četras. Ja dzintars bija ar ūsām, tad atstāja to ar ūsām, dabisku, tādu, kāds viņš ir, un iznāca skaistas rotaslietas,» Ilze nocitē Imanta Ziedoņa Dzintaraino pasaku, kas ir viņas iedvesmas avots.

Veicot Dzintaru koncertzāles Mazās zāles remontdarbus, tika atrasts ierocis, visticamāk 1939. gada parauga vācu karabīne, informē Jūrmalas pilsētas pašvaldības pārstāvji.

Ierocis esot bijis labi saglabājies, un pašlaik tas nodots Valsts policijas ekspertīzei.

«Visticamāk, tā ir vēl viena mūsu tautas sarežģītās vēstures liecība, iepriekšējais gadījums bija būvbedrē paslēptās granātas,» norāda Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Jau rakstīts, ka pašlaik notiek Dzintaru koncertzāles Mazās zāles rekonstrukcijas darbi, kuru kopējās izmaksas lēstas 8,47 milj. Ls apmērā. Projektu plānots pabeigt līdz 2014. gada beigām ar diviem tehnoloģiskajiem pārtraukumiem šā un nākamā gada vasaras mēnešos. Telpu platība pēc rekonstrukcijas būs 2435,4m², vietu skaits zālē – 460. Līdz šā gada februāra vidum līdz koncertzāles ēkai bija izbūvēts ūdensvads un lietus kanalizācijas pieslēgums, uzsākti santehnikas darbi, kā arī zibensnovedēja sistēmas izbūve. Paralēli tam veikta gruntsūdens līmeņa pazemināšana, izrakts un izvests apmēram 5000 m3 grunts, un izveidota mikropāļu atbalsta siena, informē būvnieki.

Korporatīvo dāvanu budžeti uzņēmumos palielinās, daudzi lien vai no ādas laukā, lai pārsteigtu, taču nereti gadās pārcensties

Biežākās kļūdas ir pārlieku dārgas dāvanas, citu valstu tradīciju nepārzināšana, turēšanās pie šabloniem un māņticīgi aizspriedumi.

Latvijā korporatīvā dāvināšanas kultūra vairs nav bērna autiņos, bet ir izaugusi līdz pusaudža vecumam, atzīst etiķetes un protokola speciāliste Aija Strautmane. Kā galveno apdāvināšanās kļūdu viņa min pārspīlēšanu ar dāvanu izmēriem un svaru, izmaksām un dāvināšanas biežumu. «Milzīgi puķu pušķi, lieli interjera priekšmeti vai pārtikas grozi dāvanas saņēmējiem prieka vietā var sagādāt virkni neērtību,» viņa norāda. Dāvanas nedrīkst būt pārāk dārgas, tāpat tās nevajadzētu dalīt pa labi un pa kreisi bez nopietna iemesla. «Ja vieslektors tiek uzaicināts nolasīt lekciju, viņam par to tiek samaksāts honorārs, dāvana un ziedi nav nepieciešami. Dzīvojam tirgus attiecībās, ja samaksājam par pakalpojumu, mums nevajag izrādīt papildus pateicību, kaut ko dāvinot. Tas ir iegājies no padomju laikiem, un to vajadzētu izskaust,» uzsver etiķetes speciāliste. Izvēloties dāvanu, vajadzētu ņemt vērā zelta likumu, proti, kas par daudz, tas par skādi. Valsts svētku laikā būtu ieteicams izvēlēties dāvanas ar nacionālo simboliku. Tās var būt gan tautiskās jostas, gan cimdi un zeķes ar latvju rakstiem. A. Strautmane arī šajā ziņā iesaka nepāršaut pāri strīpai: «Nacionālajās izpausmēs vajag saglabāt mērenību, ne visur var doties tautastērpā.»

Pavasaris ir klāt, un 8. marts uz sliekšņa. Ziedu romantika nav zudusi, lai arī dažkārt jāatsakās no iespējas personīgi tos pasniegt, taču ziedus var pasūtīt ar piegādi. Ziedu bāze Florex iepriekš pasūtītus ziedus piegādā tajā pašā dienā un sniedz ieteikumus, kā labāk veikt izvēli tīmekļa vietnē florexshop.lv.

Ziedu bāzes Florex speciālistes db.lv sniedza atbildes ne tikai par pasūtīšanu un piegādi, bet arī par izvēli, sortimentu un to, kādi ziedi ir pieprasītākie, kā labāk sagādāt pārsteigumu, veicot piegādi ar kurjeru, un kādas viltības jāzina, lai ziedi ilgāk stāvētu vāzē.

Cik ilgu laiku pirms noteiktās piegādes jāveic pasūtījums?

Iesakām pasūtījumu veikt iespējami laikus, t.i., divas trīs dienas pirms plānotās piegādes. Jo agrāk tiks veikts pasūtījums, jo lielāka iespēja būs saņemt tieši tos ziedus, kurus vēlaties pasūtīt. Protams, lieliem notikumiem, kā kāzām, svinīgām viesībām un citiem pasākumiem, pasūtījumu nepieciešams veikt vismaz divas trīs nedēļas iepriekš. Šādu pasākumu organizēšanā nepieciešams saskaņot visu ar noteikto konceptu un piemeklēt vispiemērotākos un klienta vēlmēm un gaumei atbilstošākos ziedus. Mēs piedāvājam arī iespēju veikt pasūtījumu mūsu mājaslapā www.florexshop.lv tieši tajā pašā dienā ar izpildes termiņu trīs līdz četru stundas laikā, ieskaitot piegādi, bet, ja izvēlēsieties saņemt ziedus mūsu noliktavā, tad izpildes termiņš būs īsāks - divas stundas. Pasūtot piegādes dienā, klients var izvēlēties tikai no tiem ziediem, kas konkrētajā dienā ir pieejami bāzē. Gadās, ka klienti ir apbēdināti, ja nav pieejami konkrēti ziedi vai pušķis, kas iepaticies. Tieši tādēļ savlaicīgi veikts pasūtījums nodrošinās, ka izvēlētie ziedi būs pieejami noteiktajā pasūtījuma dienā.

Dzintaru koncertzāle šosezon piedzīvo daļēju rekonstrukciju. Daļa koncertzāles, tā saucamā VIP kafejnīca jeb VIP zona, šogad iegūs jaunu seju un jaunu nosaukumu.

Pēc SIA Priority un komercbankas Trasta komercbanka iniciatīvas līdz vasaras sezonas sākumam norisinās Dzintaru koncertzāles VIP kafejnīcas rekonstukcija, pēc kuras tai tiks piešķirts nosaukums TKB CLUB.

TKB CLUB būšot gan restorāns vasaras koncertzāles terasē, kur pasākuma apmeklētāji varēs sekot uz skatuves notiekošajam, gan sava veida muzikālais klubs – vieta, kur tikties cilvēkiem ar līdzīgām interesēm.

TKB CLUB atjaunotā terase būšot plašāka un ārēji pievilcīgāka par agrāko VIP kafejnīcu. Rekonstrukcija arī uzlabošot dzirdamību terasē.

TKB CLUB veidotāji – Priority un Trasta komercbanka – uzsver Dzintaru koncertzāles infrastruktūras uzlabošanas nozīmīgumu tūrisma attīstībai Jūrmalā un cer, ka TKB CLUB kļūs par tradicionālu vasaras koncertzāles apmeklētāju atpūtas vietu, piesaistot pilsētai tūristus ar augstu ienākumu līmeni.

Rasmas Pušpures «rokraksts» ir daudzveidīgs – no sentimentālām un nedaudz tradicionālām rotām ar sudraba vārpām līdz konceptuālām rotām ar dzintaru, porcelānu un pat kokoglēm .

Rotu izgatavošana nav Rasmas bērnības sapnis. Savulaik Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Vides nodaļā viņa iestājās tāpēc, ka bija pārliecināta – vēlas kļūt par arhitekti, taču mācību laikā saprata, ka šī joma nav sirdij tuva. «Man nepatika visas 3D programmas, ilgā sēdēšana pie datora un tas, ka nekas tā īsti nav jādara ar rokām. Pasniedzēji bieži nenovērtēja, ka pats kaut ko uztaisi. Stājoties Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA), nolēmu studēt metāla dizainu, turklāt šajā nodaļā bija mazs konkurss. Nebiju pārliecināta, ka man šī joma patiks, bet ar pirmo dienu mani tā aizrāva metāla dizains, ka četri gadi paskrēja nemanot. Saprotu, ka esmu savā vietā,» viņa uzskata.