Jaunākais izdevums

Eiropas Centrālā banka (ECB) nepiedalīsies iespējamā Grieķijas parādu kalna atvieglošanā, pavēstījis iestādes vadītājs Mario Dragi.

Paredzams, ka Grieķijai nākamajā gadā varētu pietrūkt aptuveni 11 miljardi eiro, kas izraisījis spekulācijas, ka parādu krīzes nomocītajai valstij vajadzēs turpmākus palīdzības pasākumus. Izskanējis, ka Atēnām varētu piešķirt jau trešo starptautisko aizdevumu un norakstīt daļu parādu.

«Ir vairāk nekā skaidrs, ka mēs nevaram veikt monetāro finansēšanu,» sacījis M. Dragi, norādot, ka to liedz ECB darbības regulējošie likumdošanas akti. Viņš arī norādījis, ka jebkāda palīdzība Grieķijai jāsaista ar noteiktiem noteikumiem, kuri šai valstij jāpilda. Lēmums par to, vai Atēnām piešķirt papildus palīdzību, esot jāpieņem eirozonas finanšu ministriem.

Vienlaikus ECB vadītājs arī norādīja, ka ir noskaņots ļoti piesardzīgi saistībā ar pārliecību, ka sākusies ekonomiskā atveseļošanās. «Man nav šāda entuziasma. Šie dzinumi joprojām ir ļoti, ļoti zaļi,» sacīja M. Dragi. ECB arī turpināšot saglabāt zemas likmes. «Mūsu monetārās politikas nostāja saglabāsies labvēlīga, cik vien būs nepieciešams, saskaņā ar jūlijā saņemtajām vadlīnijām,» sacīja ECB vadītājs. M. Dragi arī norādīja, ka ECB neizslēdzot arī vēl turpmāku eiro bāzes likmes samazināšanu zem šobrīd esošā 0,5% līmeņa. Tas saistīts ar to, ka ECB ir gatavībā reaģēt uz ģeopolitiskajiem riskiem, kurus rada situācija Sīrijā.

ECB izteikusi prognozes par eirozonas ekonomikas izaugsmi. Saskaņā ar iestādes aplēsēm Eiropas monetārās savienības IKP šogad samazināsies par 0,4%, bet jau nākamajā gadā atsāks izaugsmi 1% apmērā.

Iepriekš Eirogrupas vadītājs Jerūns Deiselblūms prognozēja, ka Grieķijas finansiālās nedienas 2014. gadā nebeigsies, un tādējādi ir visai reāli gaidīt, ka parādu krīzes nomocītajai valstij vajadzēs papildus naudu no eirozonas valstīm pirms tā spēs atgriezties starptautiskajos finanšu tirgos.

«Kas attiecas uz potenciālo trešo aizdevuma programmu Grieķijai, ir skaidrs, ka, neskatoties uz panākto progresu, Grieķijas problēmas netiks atrisinātas līdz 2014. gadam,» sacījis eirozonas finanšu ministru grupas (Eirogrupas) vadītājs Jerūns Deiselblūms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) jūnija sanāksme vēsturē ieies kā pirmais precedents, kad kāda no pasaulē visvarenākajām bankām nosaka negatīvas procentu likmes. ECB lēmusi eiro bāzes likmi samazināt par 10 bāzes procentpunktiem līdz 0,15% atzīmei, bet eiro depozītu likme noteikta negatīva – pie -0,1% atzīmes.

Tas nozīmē, ka turpmāk finanšu iestādēm par saviem noguldījumiem ECB, kas ir virs obligāto rezervju normas prasības, būs jāpiemaksā. Ir skaidrs tas, ka ECB sper soli ļoti netradicionālas monetārās politikas virzienā un pamatā šādas taciņas virziens ir samērā neapgūts. Tādējādi eksperti arī norāda, ka par konkrētu ietekmi pagaidām runāt ir visai grūti un paies kāds laiks, līdz tirgus dalībnieki apzinās visas no šīm negatīvajām procentu likmēm izrietošās sekas. ECB rīkoties spiež bīstami zemā inflācija reģionā, kas maijā noslīdējusi līdz 0,5% atzīmei un draud pārvērsties deflācijā.

ECB arī paziņoja, ka īstenos jaunu ilgtermiņa lētu kredītu izsniegšanas programmu bankām 400 miljardu eiro apjomā. ECB arī deva mājienus, ka finanšu iestādēm būs jāpierāda, ka šī nauda aizplūdīs privātā sektora kreditēšanai. «Var teikt, ka ECB šāva gandrīz no visiem lielgabaliem, kuri ir tās rīcībā. Pazeminātas procentu likmes un paziņots par vairākiem papildu tirgus atbalsta pasākumiem un tālākiem plāniem. ECB saglabāja solījumu procentu likmes pašreizējā līmenī turēt ilgāku laiku, lai gan pazudusi sadaļa par «vēl zemāku līmeni». Tas liecina par to, ka, lai arī vārdos tiek solīta arī turpmāka rīcība nepieciešamības gadījumā, domās ir cerība, ka rīkoties vēl vairāk varbūt nevajadzēs. ECB joprojām ir nobažījusies par riskiem, kuri apdraud ekonomikas izaugsmi. Pirmā ceturkšņa izaugsme bija 0,2% apmērā (salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni), un pašreizējie dati rāda, ka otrā ceturkšņa izaugsme arī būšot mērena. ECB domā, ka šodienas lēmumu sekas naudas tirgū būs redzamas nekavējoties, bet reālā ekonomika sekas izjutīšot vēlāk – varot paiet trīs līdz četri ceturkšņi. ECB ar šiem pasākumiem nepieliek punktu un ir gatava rīkoties tālāk, ja tas būs nepieciešams,» sanāksmes iznākumu rezumē SEB bankas Finanšu tirgus pakalpojumu nodaļas vadītājs Andis Lāriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patiesībā ECB samērā klusi jau ir izziņojusi eiro drukāšanas programmu

Eiropas Centrālā banka (ECB) savā šā mēneša sākumā notikušajā sanāksmē paziņoja, ka īstenos ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru uzpirkšanas jeb ABS programmu. Bet ko tad īsti paredz šī programma? Tirgus dalībnieki gaida, ka sīkākas ABS plāna detaļas tiks publicētas oktobrī, lai gan skaidrs ir tas, ka ECB nāksies iepirkt vērtspapīrus simtiem miljardu eiro apmērā. Pagaidām šai programmai starptautiskie mediji nepiemēro kvantitatīvās mīkstināšanas (Quantitative Easing jeb QE) statusu, jeb šī programma netiek atklāti saukta par eiro drukāšanu. Tiesa gan, pieejamā informācija un arī ekspertu teiktais liecina, ka ECB ABS programmu tikpat labi var saukt par eiro drukāšanas paveidu. Proti, pēdējo gadu laikā iegājies, ka kvantitatīvā mīkstināšana paredz valdību obligāciju uzpirkšanu, bet ECB ABS programma pašreizējā stadijā liecina, ka no reģiona finanšu iestādēm milzīgā apjomā tiks izpirkti dažādi vērtspapīri, kuri ir nodrošināti ar banku, piemēram, kredītkaršu parādiem vai aizdevumiem auto iegādei (arī studentu kredītiem utt). Līdzīgi ir arī vērtspapīri, kas nodrošināti ar mājokļu kredītiem.Būtībā plāns ir, ka ECB no finanšu iestādēm izpirks šādus vērtspapīrus, cerot, ka bankām tādējādi atbrīvosies nauda kreditēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB šefa krēslā - ne balodis, ne vanags, bet – pūce!

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eksperti: ECB palīdzības programmas ekonomikai tikai vērsīsies plašumā

Jānis Šķupelis, 03.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar Eiropas Centrālā banka lēma līdz jaunam rekordzemam līmenim (0,5% atzīmei) samazināt eiro bāzes procentlikmi. Tiesa gan, vairāku ekspertu aplēses liecina, ka ECB palīdzības programmas ekonomikai tikai vērsīsies plašumā.

«Esošajai recesija ir daudz smagāks un sarežģītāks raksturs, salīdzinot ar iepriekšējo desmitgažu recesijām. Pirmkārt jau dēļ tā, ka vairums zonas dalībnieku ir spēcīgi pārkrauti ar valsts parādiem. Tas būtiski ierobežo iespējas cīnīties pret recesiju ar valsts mehānismu palīdzību. Tādēļ ECB rīcība varēja būt vēl agresīvāka. Iespējams, ka recesijas turpināšanās zonā piespiedīs arī ECB pievienoties kluba aktīvo dalībnieku (ASV Federālo rezervju sistēma, Japānas centrālā banka un arī Anglijas Banka) kvantitatīvās mīkstināšanas programmām un ECB veiks vēl vienu likmes samazināšanu,» uzskata ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ES Tiesa reģistrējusi ABLV Bank un tās lielāko akcionāru prasības pret ECB un Vienotā noregulējuma valdi

LETA, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Tiesa ir reģistrējusi «ABLV Bank» un tās lielāko akcionāru prasības pret Eiropas Centrālo banku (ECB) un Vienotā noregulējuma valdi (VNV), liecina ES Tiesas publiskotā informācija.

«ABLV Bank» Sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Artūrs Eglītis aģentūrai LETA skaidroja, ka ES Tiesa ir lūgusi otru pusi - ECB un VNV - sniegt komentārus par iesniegtajām prasībām, atvēlot tam divu mēnešu laiku.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «ABLV Bank» un tās lielākie akcionāri 3.maijā iesniedza ES Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un VNV. Bankas advokāti no «DLA Piper» Vācijas biroja «ABLV Bank» un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesniedza četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Latvijā strādājošajām bankām par ECB uzraudzību būs jāmaksā 200-300 tūkstošus eiro gadā

Žanete Hāka, 27.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka lielākā daļa banku, kuras tiešā veidā uzraudzīs Eiropas Centrālā banka (ECB), maksās no 0,7 līdz 2 miljoniem eiro gadā, informē ECB.

Lai gan precīzo apjomu varēs apstiprināt tikai 2015. gadā, sākotnējā analīze liecina, ka 2015. gadā ikvienai tieši uzraudzītai bankai būs jāmaksā gada maksa 150 tūkstošu līdz 15 miljonu eiro apmērā. Vairums tiešai uzraudzībai pakļauto banku maksās no 0,7 līdz 2 miljonus eiro. Līdzīgā veidā apmēram 75% mazāko netieši uzraudzīto banku maksās no 2000 līdz 7000 eiro gadā, savukārt no lielākajām bankām šajā kategorijā varētu tikt iekasēta gada maksa aptuveni 200 tūkstošu eiro apmērā.

Tā kā bankas Latvijā, kuras būs pakļautas ECB tiešajai uzraudzībai ir salīdzinoši nelielas uz eirozonas banku fona, pēc aptuvenām aplēsēm gada maksa ECB veidos aptuveni 200 līdz 300 tūkstoši eiro gadā atkarībā no banku aktīvu un riska svērto aktīvu apmēra, kas nepārsniedz trešo daļu no esošajām uzraudzības izmaksām, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tas nepārsniedz 0,5% no šo banku kopējiem administratīvajiem izdevumiem, līdz ar to nav tik lielas, lai būtu pamats būtiski palielināt pakalpojumu cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus

Sandris Točs, speciāli DB, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB), ņemot vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšlikumu, ir pieņēmusi lēmumu pārņemt tiešajā uzraudzībā Latvijas komercbanku AS «PNB Banka» (bijusī «Norvik Banka»), informē FKTK.

Turpmāk Eiropas Banku savienības Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros ECB tiešajā uzraudzībā būs trīs Latvijas komercbankas. ECB, pārņemot AS «PNB Banka» tiešajā uzraudzībā, ir klasificējusi šo banku kā nozīmīgu saskaņā ar ES Regulas Nr. 1024/2013 6(4). pantu.

ECB lēmums pieņemts, sekojot FKTK pieprasījumam, kurš savukārt saistīts ar starptautiskās tiesvedības procesu pret Latvijas valsti.

Jau ziņots, ka prasību iesniegusi «Norvik banka» un tās īpašnieki - Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs un Jūlija Guseļņikova. Prasību par šķīrējtiesas procesa sākšanu ICSID reģistrēja 2017.gada 28.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Banku likmes

ECB likmi nemaina

Jānis Šķupelis, 06.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notiekošas Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes laikā monetārā reģiona galvenie baņķieri eiro bāzes procentlikmi nemainīja. Jāatgādina, ka ECB pagājušajā mēnesī eiro bāzes likmi samazināja līdz jaunam rekordzemam līmenim pie 0,5% atzīmes.

Tāpat ECB devā mājienus, ka ir gatava darīt vairāk, lai palīdzētu uz kājām nostāties novārgušajai eirozonas tautsaimniecībai.

Valdot šādam fonam, aktualizējās runas par to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu samazināt savu depozītu likmi zem 0 atzīmes. Tas nozīmē, ka minētā likme būs negatīva un tām bankām, kas turēs naudu ECB būs jāpiemaksā par šādu privilēģiju. Jāpiebilst, ka jau šobrīd ECB par banku noguldījumiem maksā apaļu nulli. ECB mērķis, depozītu likmes ievedot negatīva teritorijā, būtu saistīts ar mēģinājumiem palīdzēt ekonomikai. Cerības ir, ka bankas, kas vēl joprojām izvēlas lielu daļu savas likviditātes glabāt pie drošās ECB, pat neskatoties uz to, ka tās par šo naudu nesaņem procentus (un vēl būtu jāierēķina inflācija), būtu spiestas naudu laist apgrozībā un likt tai pelnīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - ECB nav paudusi neapmierinātību ar Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu

LETA, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) nav paudusi neapmierinātību ar ECB padomes locekļa, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu, aģentūru LETA informēja ECB preses dienestā.

Pievienota 5.rindkopa

Bankai patlaban neesot pietiekami daudz informācijas, lai izvērtētu situāciju.

Plašākus komentārus par jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviču, ECB nesniedz, uzsvēra ECB preses dienestā.

Kā ziņots, Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja, ka ECB ir izteikti neapmierināta ar tās padomes locekļa - Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča - funkcionalitātes ierobežošanu.

Latvijas Bankā aģentūrai LETA skaidroja, ka Kušners tikai paudis bažas par to informāciju, kas izskanējusi Latvijas Bankas un ECB savstarpējā sarakstē. Patlaban ECB vadība vēl nav paudusi savu viedokli.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka ECB tiks nodrošināta informācija par situāciju ar Rimšēviču. Reizniece-Ozola atzina, ka ECB nav sniegusi publisku paziņojumu šajā jautājumā, bet viņa vakar situāciju pārrunājusi ar ECB prezidentu Mario Dragi. Ministre un Dragi sarunā vienojušies, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nodrošinās ECB ar informāciju par Rimšēvičam celtajām apsūdzībām un piemēroto drošības līdzekli, lai ECB varētu vērtēt situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV banka ES Tiesā prasa izvērtēt ECB un Vienotā noregulējuma valdes lēmumus par bankas likvidāciju

Dienas Bizness, 07.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABLV banka un tās lielākie akcionāri šā gada 3.maijā Eiropas Savienības Tiesā iesnieguši pieteikumu, kurā lūdz izvērtēt Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes (VNV) 23.februārī pieņemtos lēmumus, kas piespieda bankas akcionārus pieņemt lēmumu par bankas likvidāciju, informē bankas pārstāvji.

Banka uzsver, ka iesniegumi tiesai neaptur lēmumu par likvidāciju, taču prasības iesniegšana ir būtiska bankas, tās darbinieku un partneru reputācijai, kā arī iespējamo zaudējumu pieprasīšanai, ja tiesas lēmums bankai un tās akcionāriem būs labvēlīgs.

Eiropas tiesas izvērtējums ir svarīgs arī skaidrībai par tiesisko regulējumu, jo īpaši pēc tam, kad ECB un VNV lēmumus jau asi kritizējusi Luksemburgas komerctiesa. Arī Vienotā noregulējuma valdes pārstāvja komentāri Eiropas Parlamenta sēdē norādīja, ka šī institūcija pieļauj, ka tās lēmums, iespējams, bija balstīts uz kļūdainu tiesiskās pozīcijas izpratni.

ABLV bankas advokāti komentē: «Ir virkne būtisku jautājumu, par kuriem tikai Eiropas tiesa var sniegt autoritatīvu viedokli. Tiesas viedoklis par šiem jautājumiem būs noderīgs visiem iesaistītajiem, neapšaubāmi to novērtēs arī Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Publiskai apspriešanai nodod ECB Vienotā uzraudzības mehānisma pamatregulu

Žanete Hāka, 07.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) piektdien publicēja Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) pamatregulu, nododot to publiskai apspriešanai, informē ECB.

Pamatregulas projekts rada pamatu VUM darbībai, ECB 2014. gada novembrī pārņemot eirozonas banku uzraudzību. Apspriešana ilgs četras nedēļas līdz 2014. gada 7. martam.

Pamatregulas projektā aprakstīti noteikumi un procedūras, kas regulē vairākas jomas. Tajā iekļauts bankas nozīmīguma novērtējums, lai noskaidrotu, vai uz to attiecas ECB tieša vai netieša uzraudzība, ECB veiktā visas sistēmas uzraudzība, sadarbība starp ECB un valstu kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu VUM raitu darbību, dažādiem VUM procesiem noteiktais valodu režīms, ECB veikto uzraudzības procedūru vispārējie principi, procedūras saistībā ar mikrouzraudzības un makrouzraudzības uzdevumiem VUM ietvaros, ciešas sadarbības vienošanās ar valstīm, kuru valūta nav eiro, kā arī administratīvie sodi attiecīgo likumdošanas aktu pārkāpumu gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nestandarta monetārās politikas beigu sākums

Latvijas Bankas ekonomists Gunārs Bērziņš, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes izbraukuma sēde. Tas bija vēsturisks notikums, turklāt ne tikai Latvijai un Latvijas Bankai.

Pirmo reizi eiro zonas monetārās politikas nākotne tika lemta mūsmājās, un nākamā ECB Padomes izbraukuma sēde Rīgā diez vai varētu notikt ātrāk kā pēc gadiem 20. Vienlaikus šis bija arī nozīmīgs notikums visai eiro zonas ekonomikai, jo līdzšinējā atbalstošā monetārā politika lēniem soļiem ir nonākusi krustcelēs un ECB Padomei bija jālemj par politikas maiņu.

Tikai atšķirībā no krustcelēm pasakā par tēva dēliem monetārās politikas krustcelēs nav skaidru ceļa zīmju norāžu par to, kas turpmākajos gados plašajā pasaulē sagaida eiro zonas ekonomiku. Ekonomikā par ceļa zīmēm kalpo tautsaimniecības rādītāju prognozes, tirgus dalībnieku gaidas un risku novērtējums, kas ECB preses konferencē pēc Padomes sanāksmes Rīgā izpelnījās lielāko uzmanību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB uzpirks vairāk parādu, nekā valdības vispār izdos

Jānis Šķupelis, 05.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) atbildot uz pandēmijas izaicinājumiem, pilnā apmērā ieslēgta eiro drukāšana jeb tiek īstenotā tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana.

Apmēri ir patiešām ievērojami, un, piemēram, Financial Times ziņo, ka nākamgad ECB uzpirks vairāk eirozonas valdību parāda vērtspapīrus nekā tos spēs emitēt pašas valdības. Citiem vārdiem sakot, lai finansētu pandēmijas budžeta deficītus, nebūs nepieciešams ne eiro no kādas citu investoru naudas, un šo caurumu pilnībā gatavi aizlāpīt ir reģiona monetārās stabilitātes sargi.

Proti, neskatoties uz eiropiešu budžetu deficītu palielināšanos, ECB obligāciju uzpirkšanas apmērs būs lielāks par kopējo eirozonas valdību 2021. gadā no jauna emitēto parādu kalnu. ASV investīciju banka Citigroup turklāt rēķina, ka šāda situācija būtu vērojama pat tad, ja ECB neizlems palielināt savu pandēmijas kvantitatīvo mīkstināšanu, kuras kopējais izsludinātais apmērs ir 1,35 triljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Eirozonas lielākās bankas, sākot ar šodienu, uzraudzīs Eiropas Centrālā banka

Žanete Hāka, 04.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien stājas spēkā vienotais uzraudzības mehānisms, kas radīs jaunu Eiropas banku uzraudzības sistēmu.

Tas nozīmē, ka no šodienas 120 lielāko eirozonas banku uzraudzību pārņem Eiropas Centrālā banka (ECB) un turpmāk tās uzraudzīs ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem.

FKTK priekšsēdētājs un ECB Uzraudzības valdes loceklis Kristaps Zakulis uzsver, ka krīze likusi secināt, ka starptautiska mēroga finanšu institūciju uzraudzību efektīvāk var veikt pārrobežu līmeņa uzraugs, lai visās valstīs īstenotu vienotu uzraudzības pieeju un laicīgi novērstu problēmas kādā no valstīm. Šodien ECB kļuvusi par lielāko banku uzraugu Eiropas Savienībā, kas turpmāk darbosies ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem, kuru pieredze un kompetence būs liels atspaids ECB komandai, saka K. Zakulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome sēdē ceturtdien nolēma vēl samazināt negatīvo noguldījumu iespējas uz nakti likmi un no 1.novembra atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu.

Noguldījumu iespējas uz nakti likmi, kas līdz šim bija -0,40%, nolemts samazināt līdz -0,50%.

Abas pārējās svarīgākās procentlikmes - bāzes procentlikmi un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - ECB nolēma nemainīt. Līdz ar to bāzes procentlikme tiek saglabāta 0% līmenī, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme paliks 0,25% līmenī.

1.novembrī atsāksies aktīvu uzpirkšanas programma, mēnesī uzpērkot aktīvus par 20 miljardiem eiro.

Centrālās bankas paziņojumā norādīts, ka aktīvu uzpirkšanas programma tiks turpināta, «cik ilgi vien tas būs nepieciešams», kā arī procentu likmes «pašreizējā vai zemākā līmeni tiks saglabātas, līdz inflācijas prognozes stabili atbildīs līmenim, kas ir pietiekami tuvu» ECB noteiktajam patēriņa cenu pieauguma mērķlīmenim nedaudz zem 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgu nomētāšana ar naudu atkal nostrādā

Jānis Šķupelis, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas valdību aizņemšanās izmaksas sarukušas līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms pandēmijas krīzes.

Šādu situāciju lielā mērā noteikusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāte. Šī iestāde savas jaunās kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros iegādājusies (un vēl vien plāno iegādāties) gigantiskus eirozonas valdību un uzņēmumu parāda kalnus. Tas attiecīgi liek domāt par to, ka pieprasījums pēc valdību parāda saglabāsies ļoti liels un nozīmē obligāciju cenu pieaugumu un to ienesīguma kritumu.

Pandēmijas izaicinājumiem vēršoties plašumā, sākotnēji bija vērojamas bažas, ka dažām Eiropas valstīm būs lielas grūtības tos pārvarēt. Piemēram, pavasara sākumā strauji palēcās Itālijas obligāciju ienesīgums. Pie strauja tautsaimniecības sabrukuma un ļoti spēji augošiem parādiem, kas tika likti pretī pandēmijas krīzei, bija vērojamas bažas par to atdošanu. Kopumā gan centrālo baņķieru un valdību stimulēšana šoreiz bijusi ļoti pārliecinoša, kas šāda veida satraukumu atvirzījis kaut kad tālākā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB un PNB bankas aprēķini par bankas aktīviem būtiski atšķīrušies

LETA, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un pirms nedēļas slēgtās «PNB bankas» viedoklis par bankas aktīvu vērtību ievērojami atšķīries, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Martā ECB sākusi klātienes pārbaudi bankā. Kā noskaidrojis raidījums, maijā «PNB bankas» akcionārs Grigorijs Guseļņikovs ticies ar atbildīgo ECB padomnieku Mišelu Dabadī un paudis satraukumu par to, kā tiek novērtēti bankas aktīvi.

Mēnesi vēlāk - 20.jūnijā - Guseļņikovs paziņojis ECB, FKTK un Ministru prezidentam Krišjānis Kariņam (JV), ka nolēmis no bankas aiziet, bet 28.jūnijā banka publiski paziņoja par akcionāru maiņu.

Savukārt 11.jūlijā ECB izvirzīja bankai atkārtotu prasību palielināt kapitālu. Prasības bija jāizpilda līdz 13.augustam. Taču jaunie investori lūdza vēl laiku. To viņiem vairs nedeva un 15.augustā ECB paziņoja, ka banka ir nonākusi vai visdrīzāk nonāks finanšu grūtībās. Dienu vēlāk FKTK bankas darbu apturēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Guseļņikovs: Esmu jau saņēmis neoficiālu sveicienu no Rimšēviča

Olga Kņazeva, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais PNB Banka akcionārs Grigorijs Guseļņikovs atklātā intervijā portālam Rus.db.lv atbild uz vairākiem jautājumiem, kurus patlaban cilvēki uzdod saistībā ar PNB Bankas darbības pārtraukšanu. Viņš ir pārliecināts, ka banka ir kļuvusi par korupcijas spēku upuri un visā šajā stāstā ir daudz melu un noklusētu faktu.

Sāksim ar PNB Bankas pārdošanas darījuma faktu. Neskatoties uz to, ka Lursoft kā labuma guvēji parādās jaunie akcionāri, nevis jūs, aizvien nav skaidrs, kā šo darījumu bija iespējams noslēgt bez Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļaujas? Starp citu, FKTK pārstāvji paziņoja, ka darījums vēl nemaz nav pabeigts.

Saskaņā ar likumu investoram, kurš iegādājas mazāk nekā 10% bankas akciju, nav nepieciešams šāds apstiprinājums. Darījumos (vairākos) bija ne tikai vairāki pircēji, bet arī vairāki pārdevēji, kuri patstāvīgi izlēma, kā viņiem rīkoties. Tādējādi no juridiskās puses varu pateikt, ka darījumi tik tiešām ir noslēgti. Attiecībā uz FKTK - komisija slēpj patiesību un nestāsta, kā noticis īstenībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Iespiesta stūrī, Centrālā banka nu drukās

Jānis Šķupelis,
 DB Investora redaktors, 17.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzot pilnasinīgam monetārajam eksperimentam ļaujas Eiropas centrālie baņķieri; mērķis paliek reģiona ekonomikas atveseļošana

Eiropas Centrālā banka (ECB) šomēnes paziņojusi, ka oktobrī sāks īstenot ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru uzpirkšanas programmu jeb ABS programmu. Līdz ar to skaidrs – ECB uzskata, ka situācija eirozonas tautsaimniecībā ir tik draņķīga, ka tai var turpināt palīdzēt tikai ar eiro drukāšanu. Lai gan sīkākas ECB likviditātes radīšanas detaļas tiks publicētas vien oktobrī, pagaidām ir noprotams, ka ECB no reģiona finanšu iestādēm ABS ietvaros uzpirks vērtspapīrus, kuri nodrošināti ar banku izdotajiem aizdevumiem (kredītkaršu parādiem, arī hipotekārajiem aizdevumiem utt.). Tiek lēsts, ka šī programma varētu būt 500 miljardu līdz viena triljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Tuvojas brīdis, kad trīs lielākās Latvijas bankas sāks uzraudzīt ECB

Žanete Hāka, 04.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pēc diviem mēnešiem - 4. novembrī stāsies spēkā Eiropas banku vienotais uzraudzības mehānisms (VUM), informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis.

Tādējādi lielāko eirozonas banku uzraudzības grožus pārņems Eiropas Centrālā banka (ECB), kas sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem rūpēsies par Eiropas banku sistēmas drošību un stabilitāti.

ECB uzraudzībā būs 128 bankas, kas veido aptuveni 85% no kopējiem aktīviem.

Latvijā ECB ciešā sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) uzraudzīs trīs pēc aktīviem lielākās bankas – AS Swedbank, AS SEB banka un AS ABLV Bank - to aktīvu apjoms veido 44% no kopējā banku sektora aktīviem.

Swedbank vadītājs Māris Mančinskis skaidro, ka jaunais mehānisms nozīmē gan iespējas, gan izaicinājumus – tas prasīs bankai jaunus resursus un būs jāmācās kā strādāt ar vairākiem jauniem regulatoriem. Tāpat uzraudzība pievienos jaunu caurspīdību un banku sektors savu darbību varēs salīdzināt ar citu valstu banku darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru