Eiropas Centrālā banka (ECB) nepiedalīsies iespējamā Grieķijas parādu kalna atvieglošanā, pavēstījis iestādes vadītājs Mario Dragi.
Paredzams, ka Grieķijai nākamajā gadā varētu pietrūkt aptuveni 11 miljardi eiro, kas izraisījis spekulācijas, ka parādu krīzes nomocītajai valstij vajadzēs turpmākus palīdzības pasākumus. Izskanējis, ka Atēnām varētu piešķirt jau trešo starptautisko aizdevumu un norakstīt daļu parādu.
«Ir vairāk nekā skaidrs, ka mēs nevaram veikt monetāro finansēšanu,» sacījis M. Dragi, norādot, ka to liedz ECB darbības regulējošie likumdošanas akti. Viņš arī norādījis, ka jebkāda palīdzība Grieķijai jāsaista ar noteiktiem noteikumiem, kuri šai valstij jāpilda. Lēmums par to, vai Atēnām piešķirt papildus palīdzību, esot jāpieņem eirozonas finanšu ministriem.
Vienlaikus ECB vadītājs arī norādīja, ka ir noskaņots ļoti piesardzīgi saistībā ar pārliecību, ka sākusies ekonomiskā atveseļošanās. «Man nav šāda entuziasma. Šie dzinumi joprojām ir ļoti, ļoti zaļi,» sacīja M. Dragi. ECB arī turpināšot saglabāt zemas likmes. «Mūsu monetārās politikas nostāja saglabāsies labvēlīga, cik vien būs nepieciešams, saskaņā ar jūlijā saņemtajām vadlīnijām,» sacīja ECB vadītājs. M. Dragi arī norādīja, ka ECB neizslēdzot arī vēl turpmāku eiro bāzes likmes samazināšanu zem šobrīd esošā 0,5% līmeņa. Tas saistīts ar to, ka ECB ir gatavībā reaģēt uz ģeopolitiskajiem riskiem, kurus rada situācija Sīrijā.
ECB izteikusi prognozes par eirozonas ekonomikas izaugsmi. Saskaņā ar iestādes aplēsēm Eiropas monetārās savienības IKP šogad samazināsies par 0,4%, bet jau nākamajā gadā atsāks izaugsmi 1% apmērā.
Iepriekš Eirogrupas vadītājs Jerūns Deiselblūms prognozēja, ka Grieķijas finansiālās nedienas 2014. gadā nebeigsies, un tādējādi ir visai reāli gaidīt, ka parādu krīzes nomocītajai valstij vajadzēs papildus naudu no eirozonas valstīm pirms tā spēs atgriezties starptautiskajos finanšu tirgos.
«Kas attiecas uz potenciālo trešo aizdevuma programmu Grieķijai, ir skaidrs, ka, neskatoties uz panākto progresu, Grieķijas problēmas netiks atrisinātas līdz 2014. gadam,» sacījis eirozonas finanšu ministru grupas (Eirogrupas) vadītājs Jerūns Deiselblūms.
