Jaunākais izdevums

Baltijā lielākā un straujāk augošā vides resursu apsaimniekošanas grupa AS “Eco Baltia” 2022.gadā saskaņā ar neauditētajiem rezultātiem sasniegusi rekordaugstu konsolidēto neto apgrozījumu 210.79 miljonu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 120 miljoniem eiro 2021.gadā, tas ir pieaugums par 75.7%. Savukārt kombinētie pārdošanas ieņēmumi (pro-forma), kas ietver pārskata periodā iegādāto uzņēmumu pilnu kalendāro ietekmi, sasniedza 240 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar 150 miljoniem eiro 2021.gadā pro-forma ieņēmumi pērn pieauguši par 60%.

Apgrozījuma pieaugumu veicināja vairāki faktori, tostarp, jaunu uzņēmumu iegādes darījumi 2021. un 2022.gadā, labvēlīga tirgus situācija plastmasas otrreizējo izejvielu tirgos 2022.gada pirmajā pusē, stabilais un pārliecinošais sniegums vides apsaimniekošanas sektorā, kā arī fokuss uz produktivitāti, efektivitāti un automatizāciju.

2022.gadu “Eco Baltia” noslēdza ar konsolidēto neto peļņu 7.31 miljona eiro apmērā, kamēr 2021.gadā šis rādītājs bija 9.33 miljoni eiro. Tikmēr koncerna EBITDA 2022.gadā sasniedza 25.47 miljonus eiro iepretim 19.9 miljoniem eiro 2021.gadā.

“Neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju, kas ietekmēja uzņēmējdarbības vidi un aktivitāti visā pasaulē, 2022.gadā sasniedzām rekordrādītājus – konsolidētais neto apgrozījums pārsniedza 210.79 miljonus eiro, bet pro-forma ieņēmumi jau 240 miljonus eiro. Mūsu dinamisko izaugsmi virzīja gan stratēģiskie M&A darījumi, gan arī spēcīgais sniegums abos mūsu biznesa virzienos – vides apsaimniekošanā un PET un plastmasas pārstrādē. “Eco Baltia” komandas neatlaidīgais darbs aprites ekonomikas principu ieviešanā un efektivitātītes un produktivitātes celšanā palīdzēja mums cīņā ar globālā un vietējā tirgus izmaiņām un straujo ražošanas izmaksu pieaugumu. 2023.gadā turpināsim investēt tālākā izaugsmē – gan ar jaunu uzņēmumu iegādes darījumiem, gan investīcijām produktivitātē, ilgtspējā un ražošanas jaudu paplašināšanā,” komentē “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Pērn “Eco Baltia” uzņēmumi abos biznesa segmentos (PET un plastmasas pārstrādē un vides apsaimniekošana) turpināja dinamisku un vertikāli integrētu izaugsmi saskaņā ar ilgtermiņa stratēģiju. 2022.gadā “Eco Baltia” meitasuzņēmumi noslēdza vairākus jaunu uzņēmumu iegādes darījumus, lai nostiprinātu savas pozīcijas starptautiskajā tirgū un paplašinātu pakalpojumu klāstu. Pagājušajā gadā “Eco Baltia” PET un plastmasas pārstrādes segments konsolidētajā neto apgrozījumā nodrošināja 99.58 miljonus eiro, kamēr vides apsaimniekošanas segments 111.21 miljonu eiro.

2022.gada septembra vidū “Eco Baltia” meitas kompānija AS “PET Baltija”, kas ir viena no vadošajām PET pārstrādes rūpnīcām Ziemeļeiropā, pabeidza Čehijas vadošā poliesteru šķiedru ražotajā “TESIL Fibres” 100% kapitāldaļu iegādes darījumu. Tāpat 2022.gada septembrī “Eco Baltia” vides apsaimniekošanas uzņēmums Lietuvā “Ecoservice” iegādājās 100% kapitāldaļu šķidro atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā “Mano Aplinka Plius”. Savukārt jau 2023.gada janvārī Latvijas vides apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide” ar sava meitasuzņēmuma starpniecību noslēdza ielu un ceļu uzturēšanas uzņēmuma “Pilsētas Eko Serviss” iegādes darījumu.

2022.gadā “PET Baltija” turpināja arī investīcijas ražošanas paplašināšanā, lai trīskāršotu pārtikas kvalitātes PET granulu ražošanas jaudas. Būvniecības procesā ir arī jaunā “PET Baltija” ražotne Olainē. Plānots, ka šā gada laikā pakāpeniski tiks sākta ražošana jaunajā rūpnīcā. Arī plastmasas iepakojumu pārstrādes uzņēmums “Nordic Plast” turpināja organisku izaugsmi, investējot ražošanas jaudu palielināšanā. Pēc pārskata perioda “Nordic Plast” ar 2.8 miljonu eiro investīcijām noslēdza ražotnes modernizācijas projektu, uzstādot jaunu automatizētu šķirošanas līniju. Plānots, ka 2023.gadā kompānijas ražošanas jaudas pieaugs par līdz pat 29%.Iepriekšējā gadā Koncerna vides apsaimniekošanas sektora uzņēmumi turpināja stabilu izaugsmi, paplašinot pakalpojumu klāstu.

Piemēram, “Eco Baltia vide” veiksmīgi sāka darbību pārvietojamo tualešu pakalpojumu tirgū ar zīmolu “Tōcha”. Vides apsaimniekošanas uzņēmumi gan Latvijā, gan Lietuvā turpināja investīcijas arī būvgružu šķirošanas un apsaimniekošanas pakalpojumu attīstībā. Lietuvas “Ecoservice” investēja 0.7 miljonus eiro esošā šķirošanas laukuma paplašināšanā, kamēr “Eco Baltia” Latvijā, Pierīgā, sāka jauna būvgružu šķirošanas laukuma būvniecību.

Ņemot vērā augsto inflāciju un energoresursu cenu kāpumu, “Eco Baltia” meitas sabiedrības Latvijā ieviesa īpašu darbinieku atbalsta programmu ziemas sezonai. No 2022.gada decembra līdz 2023.gada februārim “Eco Baltia” Latvijas meitas uzņēmumu darbinieki (~900) kopskaitā saņēma 300 eiro (pirms nodokļiem) atbalsta maksājumu. Kopējās investīcijas šajā programmā veidoja vairāk nekā 330 000 eiro.

Šogad “Eco Baltia” turpinās investīcijas biznesa attīstībā, lai nodrošinātu uzņēmumu turpmāku izaugsmi, augstāku efektivitāti un konkurētspēju. Šogad plānots pakāpeniski sākt ražošanu “PET Baltija” jaunajā rūpnīcā Olainē, kurā investīcijas ražošanas iekārtās pārsniegs 10 miljonus eiro. Tāpat 2022.gada nogalē tika pieņemts lēmums “Eco Baltia vide” attīstīt jaunu atkritumu šķirošanas rūpnīcu Latvijā, kas darbu varētu sākt 2024.gada pirmajā pusē. Šajā projektā kopējās investīcijas plānotas aptuveni 11 miljonu eiro apmērā, no kurām vairāk nekā puse būs tieši iekārtu iegādei. Līgumi par iekārtu iegādi ar piegādātājiem ir jau noslēgti un turpinās darbs pie ēkas būvniecības projekta.

Līdztekus investīcijām ražošanas paplašināšanā, 2023.gada prioritātēs ir arī darba apstākļu uzlabošana, atbalsts darbiniekiem un viņu izaugsmei, darba drošība un ESG ziņošanas standartizēšana. “Eco Baltia” koncerns, nodrošinot pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu, jau šobrīd ir klimatneitrāls uzņēmums, kas nozīmē, ka koncerna uzņēmumu darbība spēj ar uzviju kompensēt to radītās CO2 emisijas. Taču, lai šīs pozīcijas stiprinātu, viens no 2023.gada mērķiem ir arī atjaunot “Eco Baltia” Ilgtspējas stratēģiju saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un klimata neitralitātes mērķi.

“Eco Baltia” kā koncerns un tā meitasuzņēmumi strādā tādos virzienos kā resursu saudzīgs patēriņš, aprites ekonomikas veicināšana, pāreja uz videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu vides apsaimniekošanā, palielināts AER īpatsvars ražošanā, samazinātas CO2 emisijas, darba vides uzlabojumi, darbinieku labbūtība un arī sociālās iniciatīvas, kas sabiedrībā veicina izpratni par resursu atbildīgu patēriņu atkritumu šķirošanas nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North" sākta vides resursu apsaimniekošanas grupas AS "Eco Baltia" obligāciju tirdzniecība.

Eco Baltia obligāciju emisijas apjoms ir 8 miljoni eiro, vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro ar fiksētu gada likmi 8% un kupona izmaksu 2 reizes gadā. Obligācijas tiks dzēstas 2026. gada 17. februārī.

Eco Baltia obligāciju iekļaušana notiek pēc publiskā piedāvājuma Latvijas un Lietuvas investoriem. Kopējais pieprasījums pēc obligācijām pārsniedza piedāvājumu vairāk nekā 3,5 reizes par kopējo summu 28,49 miljoni eiro un piesaistīja vairāk nekā 250 privātos un instucionālos investorus.

"Sveicam Eco Baltia Baltijas First North tirgū un priecājamies par pārliecinošu uzņēmuma startu kapitāla tirgos. Esam gandarīti, ka birža var sniegt savu ieguldījumu vēl viena Latvijas uzņēmuma attīstībā. Starts ir izdevies, lai veiksmīgs arī turpinājums!” vēl Nasdaq Riga biržas vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Eco Baltia īsteno savu pirmo obligāciju izvietošanu 8 miljonu eiro vērtībā

Db.lv, 13.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” veiksmīgi realizējusi savu pirmo trīs gadu obligāciju izvietošanu 8 miljonu eiro vērtībā.

Obligāciju publiskais piedāvājumus guva ievērojamu investoru interesi, pieprasījumam vairāk kā 3,5 reizes pārsniedzot maksimālo piedāvājuma apjomu. Obligāciju iegādes rīkojumi saņemti no vairāk nekā 250 kvalificētajiem un privātajiem investoriem Latvijā un Lietuvā.

“Veiksmīgā obligāciju izvietošana un ievērojamā investoru interese kalpo kā apliecinājums “Eco Baltia” stabilitātei un izaugsmei. Pieprasījums pēc “Eco Baltia” obligācijām vairāk kā 3,5 reizes pārsniedza piedāvājuma apjomu, kas parāda investoru pārliecību par kompāniju un tās izaugsmes potenciālu. Pateicamies ikvienam investoram par izrādīto uzticību. Tā ļauj mums vēl vairāk nostiprināt apziņu, ka kompānijas attīstībā esam uz pareizā ceļa un ar pārliecību varam turpināt iesākto, īstenojot stratēģiskos mērķus un radot ilgtermiņa vērtību visām ieinteresētajām pusēm,” uzsver Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Eco Baltia organizēs savu pirmo obligāciju emisiju

Db.lv, 13.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa “Eco Baltia” plānojusi tuvākajā laikā īstenot savu pirmo nenodrošināto obligāciju emisiju.

Obligāciju emisijā piesaistītais finansējums tiks izmantots grupas attīstības projektiem ar mērķi paplašināt otrreizējo izejvielu pārstrādi starptautiskā līmenī.

“Finansējuma piesaiste kapitāla tirgū ir secīgs solis “Eco Baltia” turpmākajā attīstības ceļā. Pēdējos divos gados esam restrukturizējuši savu biznesa modeli, sakārtojuši korporatīvo pārvaldību, pārliecinoši virzījušies uz CO2 neitralitāti biznesā un īstenojuši apjomīgus investīciju projektus, kas nostiprinājuši konkurētspēju un pozīcijas starptautiskajos tirgos. Mūsu mērķi un izaugsmes ambīcijas sniedzas krietni pāri Latvijas un pat Baltijas līmenim. Tāpēc esam sagatavojušies veikt arī nākamo soli un piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū, apliecinot mūsu attīstības perspektīvas un rentabilitāti,” uzsver “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas koncerna AS "Eco Baltia" uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" ar meitasuzņēmuma starpniecību - AS "Latvijas zaļais punkts" - pabeidzis ceļu un ielu uzturēšanas uzņēmuma SIA "Pilsētas eko serviss" iegādes darījumu, informē kompānijā.

Darījums paredz 100% daļu iegādi uzņēmumos "Pilsētas eko serviss", SIA "PES serviss" un SIA "B 124". Darījuma īstenošanai piesaistīts "Luminor Bank" aizdevums. Darījuma summa netiek izpausta.

Darījuma pabeigšanai Konkurences padomes (KP) atļauja tika saņemta 2022.gada decembrī.

Abu pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas patlaban nav plānotas.

"Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs un "Eco Baltia" vides apsaimniekošanas segmenta vadītājs Jānis Aizbalts norāda, ka situācija ekonomikā, ražošanas izmaksu kāpums un energoresursu cenas ikvienam uzņēmumam rada papildu izaicinājumus. Vienlaikus uzņēmējdarbībā tas ir laiks, lai meklētu un ieviestu jaunus efektivitātes risinājumus, turpinātu attīstīties un nostiprinātu pozīcijas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Eco Baltia investēs vairāk nekā 10 miljonus eiro PET pārstrādes ražotnes izveidē Olainē

LETA, 15.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas kompānija AS "Eco Baltia" investēs vairāk nekā desmit miljonus eiro PET pārstrādes rūpnīcas izveidē Olainē, teikts kompānijas paziņojumā biržā "Nasdaq Riga".

"Eco Baltia" koncernā ietilpstošais uzņēmums AS "PET Baltija" nomās ražotnes telpas no SIA "Piche". "Eco Baltia" projektā investēs desmit miljonus eiro, kamēr kopējās projekta investīcijas aplēstas 35 miljonu eiro apmērā.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka "PET Baltija" rūpnīca būs viena no lielākajām un modernākajām PET pārstrādes ražotnēm Eiropā un viena no lielākajām industriālajām ēkām Latvijā. Tās kopējā iekštelpu platība, iekļaujot ražošanas, kā arī biroju un koplietošanas telpas, sasniegs aptuveni 30 000 kvadrātmetru. Āra platība aptvers aptuveni 40 000 kvadrātmetru.

Projektā paredzēta pakāpeniska pašreizējās "PET Baltija" ražotnes pārcelšana no Jelgavas uz jaunajām ražošanas telpām Olainē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides koncernā "Eco Baltia" ietilpstošā plastmasas iepakojuma pārstrādes rūpnīca SIA "Nordic Plast" investējusi 2,8 miljonus eiro jaunā otrreizējo izejvielu šķirošanas un pārstrādes līnijā, kas otrreizējo izejvielu pārstrādes jaudu palielinās līdz pat 30%, informē "Eco Baltia" pārstāvji.

"Nordic Plast" direktors Andris Trumars norāda, ka uzņēmuma galvenais mērķis ir nodrošināt, lai iespējami vairāk polimēra iepakojumu nonāk otrreizējā apritē, aizvietojot pirmreizējo izejvielu izmantošanu.

"Līdz šim iepakojuma šķirošanā lielā mērā balstījāmies uz roku darbu, kas, lai arī nodrošina augstu kvalitāti, tomēr ierobežo iespējas straujāk kāpināt ražošanas jaudas. Pateicoties jaunajai automatizētajai šķirošanas līnijai, mūsu rūpnīcas jaudas pieaugs līdz 300 tonnām mēnesī jeb 30%," pauž Trumars, piebilstot, ka jaunā šķirošanas līnija palīdzēs kāpināt gan efektivitāti, gan arī konkurētspēju starptautiskajos tirgos un palīdzēs nodrošināt nemainīgi augstu produkcijas kvalitāti uzņēmuma klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Šis ir laiks vietējiem Baltijas investoriem

Jānis Šķupelis, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS "Eco Baltia" plastmasas iepakojuma pārstrādes rūpnīcas SIA "Nordic Plast" 23. dzimšanas dienu, oficiāli atklāta jauna otrreizējo izejvielu šķirošanas un pārstrādes līnija, kurā uzņēmums investējis 2,8 miljonus eiro.

Tas ļaus "Nordic Plast" audzēt otrreizējo izejvielu pārstrādes jaudas līdz pat 30% jeb līdz 300 tonnām mēnesī, kāpinot uzņēmuma efektivitāti un konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

Jaunā iekārta, kura darbu testa režīmā sākusi jau novembrī, paredzēta dažādas tīrības materiālu šķirošanai, veicinot pārstrādi arī tai iepakojumu daļai, kam tā līdz šim bijusi apgrūtināta. Tas ir būtisks ieguldījums attiecībā uz Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) noteikto polimēru pārstrādes mērķu izpildi – no pašreizējiem 22% uz 50% no kopējā tirgū laistā polimēra iepakojuma apjoma līdz 2025. gadam. Līnija darbosies diennakts režīmā, tomēr tās darbība plānotajos apjomos neietekmēs "Nordic Plast" energoefektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

PET Baltija kļūst par Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets biedru

Db.lv, 09.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS "Eco Baltia" PET iepakojuma pārstrādes uzņēmums AS "PET Baltija" pievienojies Latvijas Eksportētāju asociācijai "The Red Jackets", informē kompānijā.

"Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs un "PET Baltija" padomes priekšsēdētājs Māris Simanovičs norāda, ka dalība asociācijā uzņēmumam sniegs iespēju piedalīties eksportētājiem svarīgu jautājumu risināšanā, kā arī dalīties pieredzē un idejās ar citiem eksportētājiem par Latvijas produktu un pakalpojumu virzību eksporta tirgos.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" ir Latvijas eksportējošo uzņēmumu atbalsta biedrība, kuras mērķis ir Latvijas eksportspējas veicināšana un Latvijas zīmola stāsta atpazīstamības veidošana. Asociācija apvieno Latvijas eksportētājus un organizācijas, kas strādā ar Latvijas eksportspējas veicināšanu.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" apvieno vairāk nekā 50 Latvijas eksporta uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #3

DB, 17.01.2023

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka izaicinājumus risina ar automatizāciju un ražošanas koncentrāciju, jo citādi saglabāt konkurētspēju Eiropas tirgos, kur inflācija ir vairāk nekā divas reizes zemāka nekā Latvijā, nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.janvāra numurā lasi:

Statistika

Inflācija mazina un maina patēriņu

Tēma

Nākotnes Latvijas vajadzībām nepietiks speciālistu

Aktuāli

Bez dotācijām tikai Rīgā un Pierīgā

Nekustamais īpašums

Investori komercīpašumos pērn ieguldījuši trešdaļu miljarda

Finanses

Pārtraukt naudas ierakšanu betonā. Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka

Nodokļi

Svešu parādu “dāvanas” biedē biznesu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka izaicinājumus risina ar automatizāciju un ražošanas koncentrāciju, jo citādi saglabāt konkurētspēju Eiropas tirgos, kur inflācija ir vairāk nekā divas reizes zemāka nekā Latvijā, nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš uzskata, ka augstās inflācijas laikā vienīgais risinājums, lai nesamazinātu cilvēku pirktspēju, ir valstij 2023. gadā atļaut darba devējiem izmaksāt piemaksu vismaz sešus mēnešus, bez šīs summas aplikšanas ar darbaspēka nodokļiem.

Fragments no intervijas

Vai situācijā, kad eirozonas valstī Latvijā inflācija pērn otrajā pusgadā bija ap 22%, bet eirozonā līdz 10%, vispār bija iespējams produkta cenā «ielikt» visu izmaksu pieaugumu?

Šis jautājums ir attiecināms uz ikvienu ražotāju, kurš savus produktus piegādā ārvalstu tirgiem, kuros inflācijas rādītāji bija (ir) daudz zemāki nekā Latvijā. Ārvalstu patērētāji pērk preci par tirgus, nevis kādu citu cenu, un tāpēc izmaksu pieauguma apmērs Latvijā nebūt nav tāds arguments, lai pircēji to akceptētu. Šis ir jautājums Latvijas valdībai par šeit strādājošo uzņēmumu konkurētspēju. Viens no būtiskākajiem ražošanas izmaksu ietekmētājiem bija un ir elektroenerģijas cena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Fonds Uzņēmēji mieram uzsāk jaunu ziedojumu kampaņu Bez tevis nav uzvaras!

Db.lv, 30.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fonds “Uzņēmēji mieram” aicina Latvijas uzņēmumus un ikvienu Ukrainas atbalstītāju piedalīties ziedojumu kampaņā “Bez tevis nav uzvaras!”, lai nodrošinātu 500 000 EUR lielu ziedojumu Ukrainas aizsardzības spēku stiprināšanai. Ziedojumi tiks vākti labdarības koncerta “Veltījums Ukrainai” ietvaros.

“Vajadzības Ukrainas aizstāvībai pret Krievijas asiņaino uzbrukumu papildinās un mainās, tāpēc cieši sadarbojoties ar saviem partneriem Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Ārlietu ministriju un citiem, mēs uz tām spējam, iesaistot uzņēmumus un sabiedrību. Šobrīd visvairāk nepieciešams atbalsts tieši Ukrainas aizsardzības spēka stiprināšanai, piegādājot Ukrainai ātrās palīdzības bruņumašīnas jeb tā sauktās mobilās ambulances, nakts redzamības iekārtas, piemēram, binokļus un monokļus, kā arī dronus un kvadrakopterus. Ņemot vērā nepārtrauktos uzbrukumus joprojām liels pieprasījums ir pēc ģeneratoriem, kā arī apvidus automašīnām un pikapiem,” sacīja Laura Skrodele, fonda “Uzņēmēji Mieram” vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai varam tikt galā ar jaunu izaicinājumu – ilgtspējas laikmeta bīstamajiem atkritumiem?

Kaspars Zakulis, Latvijas Zaļā punkta direktors, 03.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā atslogot planētu, taupīt tās resursus un mazināt cilvēku ietekmi uz vidi? Šiem jautājumiem sabiedrības dienaskārtībā ir arvien lielāka nozīme, liekot meklēt jaunas, videi draudzīgas atbildes – atjaunīgas enerģijas ieguves veidus, atkārtoti izmantojamus resursus utt.

Kaut arī jaunie paradumi ir vērtīgi, vēl paies diezgan ilgs laiks, līdz mācēsim no tiem gūt maksimālo labumu un tikt galā ar to nestajiem izaicinājumiem. Bet izaicinājumu risināšanai ļoti svarīgi būs sabiedrības paradumi – piemēram, bateriju un citu bīstamo atkritumu šķirošana, kas tiešā veidā ietekmēs arī ražotāju un tirgotāju paradumus.

Jauns laikmets – jauni paradumi un problēmas

Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs tādus bīstamus atkritumus kā baterijas izmet sadzīves atkritumos, liecina Latvijas Zaļā punkta reizi divos gados veiktais pētījums pērnā gada nogalē. Neatbilstoši utilizētas baterijas rada draudus ne tikai videi, bet arī cilvēka veselībai – viena pirkstiņbaterija noārdīšanās procesā var saindēt pat vienu kubikmetru augsnes un piesārņot gruntsūdeņus. Savukārt piesārņojums ar augu un ūdens starpniecību var nonākt cilvēku uzturā, izraisot smagas un pat letālas saslimšanas. Taču pirkstiņbaterijas ir tikai viens no videi bīstamo atkritumu veidiem līdzās, piemēram, savu laiku nokalpojušām elektroniskajām cigaretēm jeb saltiem, saules paneļiem un elektroauto akumulatoriem, kuri arvien lielākā apjomā ienāk Latvijas tirgū. Galvenā problēma ir tā, ka ar šo atkritumu savākšanu vien nepietiek, tie būtu arī atbilstoši jāpārstrādā, taču ar vienu otru atkritumu veidu pasaule nemaz īsti tik tālu savās prasmēs nav tikusi.

Komentāri

Pievienot komentāru