Likumi

Edgars Pastars pievienojas Borenius advokātu biroja komandai

Lelde Petrāne, 19.01.2015

Jaunākais izdevums

No šodienas par zvērinātu advokātu biroja Borenius konsultantu kļuvis konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars, liecina medijiem sniegtā informācija.

Viņš sniegs konsultācijas konstitucionālo tiesību, administratīvo tiesību un administratīvā procesa jautājumos.

E. Pastars ir pildījis juridiskā padomnieka pienākumus Latvijas Republikas Saeimas Juridiskajā birojā, pārstāvējis Saeimu daudzos procesos Satversmes tiesā. E. Pastars arī piedalījies vairāku likumu un likumu grozījumu izstrādē, piemēram, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fondu darbību regulējošo likumu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma, Attīstības plānošanas sistēmas likuma, Būvniecības likuma, Iesniegumu likuma, Informācijas tehnoloģiju drošības likuma sagatavošanā un pieņemšanā. Bijis Valsts prezidenta padomnieks likumdošanas un juridiskajos jautājumos, kā arī strādājis Satversmes tiesā.

E.Pastars ir vairāku grāmatu līdzautors konstitucionālo un valsts tiesību jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mazo parādu važu «nomešanai» projekts vēl jāslīpē

Māris Ķirsons, 24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likumprojekts, kas Latvijas nodokļu maksātājam dos iespēju atbrīvoties no relatīvi nelielām parādsaistībām – no 2000 līdz 5000 eiro – , Saeimā varētu nonākt šoruden, bet jautājumu par to vēl daudz

Tāds iespējamais laika grafiks izskanēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē.

Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile skaidroja, ka pie likumprojekta, kas atvieglotu maksātnespējas regulējumu fiziskajām personām, kam nav hipotekāro kredītu, nav mantas, ko varētu pārdot, un arī parādsaistību apjoms nav liels, tiek strādāts. Paredzētais izstrādes termiņš ir šā gada 31. maijs, taču valsts sekretāru sanāksmē šāds likumprojekts varētu tikt pieteikts šā gada jūlijā, un tādējādi parlamentā tas varētu nonākt jau šā gada rudenī. Skanēja arī viedoklis, ka šim likumprojektam parlamentā bija jābūt jau pērn rudenī. Cik ilgs laiks būs nepieciešams deputātiem attiecīgā likumprojekta pieņemšanai, nav skaidrs, taču diskusijas par tajā ietverto tiek prognozētas pietiekami spraigas. Proti, ideja neapmierināt kreditoru prasījumus, tos vienkārši norakstot, nebūt visus neapmierinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zvērinātu advokātu birojā COBALT darbu kopā sāk apvienotās Borenius un COBALT komandas

Lelde Petrāne, 04.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot COBALT un Borenius advokātu biroju apvienošanās procesu Latvijā, no šodienas zvērinātu advokātu birojā COBALT darbu kopā sāk apvienotās Borenius un COBALT advokātu un juristu komandas. Tādējādi ir noslēdzies arī viss kompleksais COBALT un Borenius Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas komandu apvienošanās process, liecina medijiem sniegtā informācija.

Daces Silavas-Tomsones un Laura Liepas vadībā COBALT Latvijas birojā praktizēs 50 advokāti un juristi, to vidū 8 partneri - Dace Silava-Tomsone, Lauris Liepa, Ģirts Lejiņš, Indriķis Liepa, Guntars Zīle, Gatis Flinters, Ingrīda Kariņa-Bērziņa un Toms Šulmanis.

«Ņemot vērā ciešos tirdzniecības sakarus starp Baltijas un Baltkrievijas reģiona uzņēmumiem, nešaubāmies par šādas vienotas pārrobežu pieejas nepieciešamību,» norāda Lauris Liepa, COBALT Latvija vadošais partneris.

COBALT Igaunijas birojā praktizē 60 advokātu un juristu komanda, tai skaitā 13 partneri. Lietuvas birojā darbojas 65 juristu un advokātu komanda 6 partneru vadībā. Baltkrievijas birojā praktizē 5 advokāti un juristi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

COBALT un BORENIUS izveido lielāko advokātu biroju

Dienas Bizness, 23.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidojot lielāko advokātu biroju apvienību reģionā, no nākamā gada 1. janvāra kopā sāks strādāt divu vadošu advokātu biroju – COBALT (Latvijā iepriekš - Raidla Lejiņš & Norcous) un Borenius – komandas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Baltkrievijā. Pēc apvienošanās jaunajā apvienībā visā reģionā praktizēs vairāk nekā 180 advokātu un juristu, un tā turpinās darbu, izmantojot COBALT zīmolu, teikts paziņojumā medijiem.

Latvijas biroja 50 advokātu un juristu komandu vadīs Dace Silava-Tomsone un Lauris Liepa. Abu biroju pārstāvji kā galveno apvienošanās ieguvumu redz iespēju klientiem nodrošināt vēl lielāku pievienoto vērtību lietu risināšanā. Tas saistīts gan ar reģiona vadošo advokātu plašo pieredzi, gan iespēju biroja juridiskajam personālam daudz dziļāk specializēties konkrētās tiesību nozarēs.

Latvijas COBALT birojā strādās 8 partneri - Dace Silava-Tomsone, Ģirts Lejiņš, Guntars Zīle, Ingrīda Kariņa-Bērziņa un Toms Šulmanis no COBALT, un Lauris Liepa, Indriķis Liepa un Gatis Flinters, kuri līdz šim praktizēja Borenius.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Deputāta statuss negarantē piekļuvi valsts noslēpumam

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no aktuālām diskusijām saistībā ar Saeimas vēlēšanām un kandidātu vētīšanu premjerministra amatam ir par ievēlēto deputātu pielaidi valsts noslēpumam – vai Saeimā ievēlētiem deputātiem tā pienākas automātiski vai nē, vai neiznāk tā, ka dienestiem ir lielāka teikšana nekā tautai, kas leģitīmās vēlēšanās izraudzījusies savus priekšstāvjus.

Partijas KPV LV deputāts Didzis Šmits pat tvīto: tautas vēlētu pārstāvju tiesību ierobežošana bez tiesas lēmuma ir demokrātijas pārkāpums. Savukārt konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars, komentējot izskanējušos viedokļus, uzsver, ka jānošķir divas lietas. Pirmā – par Saeimas deputātiem var būt visi, kas ievēlēti parlamentā. Otrā - ir pilnīgi leģitīmi, ka ir klasificēta informācija, kura nav pieejama visiem deputātiem. Turklāt visiem parlamentāriešiem arī nav nepieciešamības pēc pielaides valsts noslēpumam, jo viņiem savā darbā ar to nemaz nenākas saskarties.

Taču ir pilnīgi leģitīmi, ka šāda pielaide ir nepieciešama, piemēram, Saeimas Nacionālās drošības komisijas pārstāvjiem. Tāpat pielaide valsts noslēpumam ir nepieciešama ministriem un premjeram, citādi viņu darbs ir ļoti apgrūtināts. E. Pastars gan norāda, ka nevienā likumā tieši nav noteikts, ka kritērijs ministra vai premjera amata ieņemšanai ir pielaide valsts noslēpumam, taču faktiski bez šādas pielaides premjers savus amata pienākumus pilnvērtīgi pildīt nevar. Lielais jautājums ir, vai cilvēkiem, kas ievēlēti Saeimā un kas ir premjera amata kandidāti, pielaide valsts noslēpumam būtu jāpiešķir automātiski. E.Pastars skaidro, ka Latvijas Republika nav izvēlējusies šādu ceļu un pielaides piešķiršanai ir izvirzīti citi kritēriji, nevis ievēlēšanas fakts. Tādēļ, pēc E. Pastara domām, svarīgākais ir, lai šie kritēriji būtu pamatoti, objektīvi un samērīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru bijušo Valsts prezidentu nodrošināšana ar dzīvokli, eksprezidenta pensiju, sekretāri, transportu un apsardzi, valstij 2018. gadā izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina raidījuma «LNT TOP 10» aplēses.

Precīzu summu eksprezidentu nodrošināšanai gan nevar noteikt, ņemot vērā necaurspīdīgos izdevumus par eksprezidentu transportu un apsardzi, ko nodrošina Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Militārā policija. Jūlijā Raimonds Vējonis pievienosies Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai, Valdim Zatleram un Andrim Bērziņam, kļūstot par Latvijas bijušo prezidentu. Eksprezidentiem Latvijas valsts sniedz sociālo nodrošinājumu un cita veida atbalstu. Tas ir visnotaļ dāsns – vairumam, bet ne visiem eksprezidentiem, valsts nodrošina dzīvokli.

Ja neskaita transporta izdevumus, par kuriem ir grūtāk pārliecināties, visvairāk Valsts prezidenta kancelejai izmaksā Vairas Vīķes-Freibergas nodrošināšana – 2018. gadā šim mērķim kanceleja iztērējusi 128 tūkstošus eiro. Zatlera uzturēšanai tērēti 75 tūkstoši eiro, Ulmaņa vajadzībām izlietoti 70 tūkstoši eiro, tikmēr vismazāk – 47 tūkstošus eiro – pērn izmaksājis Bērziņš, kurš ir atteicies no valsts garantētā dzīvokļa. Kopumā, bez transporta izmaksām, četru prezidentu uzturēšanai gada laikā tērēti 320 tūkstoši eiro. Vīķes-Freibergas nodrošināšanas paaugstinātās izmaksas veido augstā dzīvokļa nomas maksa, ko prezidenta kanceleja maksā Valsts nekustamajiem īpašumiem. Prezidenta kancelejā gan skaidro, ka Vīķes-Freibergas, Ulmaņa un Zatlera dzīvokļi ir līdzvērtīgi. Ikgadējo nomas maksas atšķirību veidojot katra dzīvokļa savulaik izvēlētais finansēšanas modelis, kā arī tirgus cenas konkrētā īpašuma iegādes brīdī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā grozījumi Valsts kontroles likumā, kas paredz paplašināt Valsts kontroles (VK) tiesības - piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām.

Ar grozījumiem likums tiek papildināts ar jaunu nodaļu, kas noteiks zaudējumu piedziņas procesuālo kārtību.

Grozījumi paredz, - ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa iepriekš skaidroja, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, turklāt vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā konstatēts pārkāpums, un tikai tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus, piedziņas procesu uzsāks VK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nākamgad Latvijā tiks veidots kontu reģistrs, tajā būs visu – gan fizisko, gan juridisko – personu konti, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz valdībā akceptētais Kontu reģistra likumprojekts. Kontu reģistra pārzinis būs Valsts ieņēmumu dienests, tajā iekļautajai informācijai būs ierobežotas pieejamības statuss. Ziņas tajā būs jāsniedz ne tikai bankām, bet arī krājaizdevu sabiedrībām un maksājumu iestādēm. Fizisku personu gadījumā būs jāsniedz ne tikai viņas identifikācijas dati, bet arī konta numurs, tā atvēršanas un slēgšanas datums. Par ārvalstniekiem - viss tieši tas pats, plus vēl arī dati par šis personas rezidences valstī izdotu personas identifikācijas dokumentu. Latvijas komercbankas atbalsta kontu reģistra likumprojekta pieņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investorus tikai ar sapņu pilīm nevar piesaistīt

Anda Asere, 08.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar naudas piesaisti startup jomā nekas nebeidzas – nepieciešams abām pusēm nokārtot attiecības un iezīmēt spēles lauku, tāpat biznesa dēļ vecmāmiņas māju ieķīlāt nevajadzētu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai privātais investors jeb biznesa eņģelis ieguldītu agrīnas stadijas uzņēmumā, tam jābūt ar skaidru ideju un jāsaista konkrētā investora interese. «Man visvairāk patīk tāda veida inovācijas, kur visiem redzams, ka ir atrisināts kāds trūkums, defekts, kaut kā neesamība tirgū. Redzami noderīgai lietai ir lielāka varbūtība piesaistīt investīcijas,» tā zvērinātu advokātu biroja Borenius organizētajā un Dienas Biznesa atbalstītajā konferencē Darījumi 2.0 – startup pirkšana un pārdošana norādīja SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, kurš pēdējos gados pastāvīgi ir bijis iesaistīts vairāku uzņēmumu darbībā – kā īpašnieks, investors, biznesa eņģelis, investīciju fondu pārstāvis. Vieglāk vienmēr ir piesaistīt otro investīciju, nekā pirmo, jo to parasti iegulda t.s. FFF (friends, fools, family – draugi, muļķi, ģimene). «Biznesa eņģeļi nav muļķi, tas ir nākamais līmenis. Pārlieciniet brālēnu ieguldīt tūkstoti, pie eņģeļiem jau dabūsiet piecus vai desmit,» viņš turpina. Lielākoties Latvijā visos pasākumos, kur pulcējas iesācējuzņēmumu pārstāvji, redzamas vienas un tās pašas sejas. «Tāpēc sniegtajai informācijai jābūt konsekventai. Nevar katrā reizē stāstīt kaut ko citu, jo komūna kopumā ir maza. Protams, ideja laika gaitā mainās, bet nevar būt tāda situācija, ka vienam stāsta vienu, citam – ko citu. Tad rodas šaubas,» skaidro N. Bergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Northern Horizon Capital pārdod BPT Real Estate privātā kapitāla fondam BaltCap

Žanete Hāka, 26.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija AS Northern Horizon Capital pārdos savu nekustamā īpašuma pārvaldības meitas uzņēmumu BPT Real Estate AS privātā kapitāla ieguldījumu fondam BaltCap, informē Porta Finance.

Darījums jāapstiprina konkurences uzraudzības iestādēm, un ir paredzams, ka tas tiks noslēgts 2015. gada septembrī. Puses ir vienojušās neizpaust darījuma finanšu nosacījumus.

«Uzņēmuma BPT Real Estate pārdošana ir loģisks noslēgums procesam, kurš turpinājās dažus pēdējos gadus un kura laikā BPT Real Estate pakāpeniski kļuva par nekustamā īpašuma pārvaldības uzņēmumu, kas ir neatkarīgs no Northern Horizon ieguldījumu pārvaldības pamatdarbības. Uzņēmuma pārdošana ļauj Northern Horizon pilnībā koncentrēties ieguldījumu pārvaldības pamatdarbībai. Šajā segmentā mēs redzam daudzas interesantas iespējas piedāvāt mūsu investoriem jaunus ieguldījumu produktus ne tikai Ziemeļvalstīs un Vācijā, bet arī Baltijas valstīs, kur ir koncentrēta BPT Real Estate darbība. Turklāt pēc darījuma Northern Horizon turpinās uzturēt un paplašināt savu būtisko klātbūtni Baltijas valstīs, izmantojot savas ieguldījumu pārvaldības, fonda administrēšanas un uzņēmumu apkalpošanas komandas,» saka Northern Horizon Capital Group vadītājs Mihaēls Šēnahs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādās izteiktākas atšķirības starp lielajiem un mazajiem advokātu birojiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rodoties konkrētākām atšķirībām starp lielākiem un mazākiem birojiem, advokātu pakalpojumu jomā Latvijas tirgus kļūst arvien attīstītāks un līdzvērtīgāks bagātākajām Eiropas valstīm. Tā, šī gada sākumā pabeidzot apvienošanos, Cobalt (iepriekš – Raidla Lejiņš & Norcous) un Borenius komandas izveidoja Latvijā lielāko advokātu biroju pēc zvērināto advokātu un to palīgu skaita, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu padomē pieejamie dati. Vērtējot topa datus, jāņem vērā, ka tradicionāli lielāko biroju komandās papildus advokātiem darbojas arī juristi, kas nav advokatūras biedri. Līdz ar to, piemēram, Cobalt kopējais speciālistu skaits ir gandrīz 50, neskaitot administratīvo personālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

VID iebaida ar atbildību

Elīna Pankovska, 01.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdes locekļa atbildība par nenomaksātajiem nodokļiem – kā iebaidīšanas mehānisms

Šī gada sākumā stājās spēkā norma, ka valdes locekļi ir personīgi atbildīgi par nesamaksātajiem nodokļiem. Līdz šim gan neviens valdes loceklis nav sodīts, un, kā ZAB Borenius rīkotajā konferencē norādīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora vietniece Santa Garanča, iespējams, neviens nekad arī netiks sodīts. VID ir tiesības uzsākt procesu par uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no personas, kura ir bijusi šī uzņēmuma valdes loceklis laikā, kad nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies.

Tikai pabaidīt

Pēc VID pārstāves teiktā noprotams, ka norma par valdes locekļa personīgo atbildību ir domāta kā preventīvs līdzeklis, lai uzņēmumu vadībai neienāktu pat prātā nodarboties ar nelikumībām. «Šīs normas mērķis ir prevencija, un tikt dzīvē līdz normas piemērošanai ir faktiski neiespējami. Ceram, ka patiesi nebūs neviens šāds gadījums,» skaidro S. Garanča. Viņa norāda, ka procedūra ir tāda, ka, konstatējot visus kritērijus, ko paredz norma, sākotnēji VID nosūta brīdinājumu, kurā lūdz samaksāt nodokļu parādu, iesniegt maksātnespējas pieteikumu vai pierādījumus tam, ka valdes loceklis nav atbildīgs par parāda veidošanos, iesniegt pierādījumus, ka valdes loceklim ir objektīvi šķēršļi maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai, vai iesniegt pierādījumus tam, ka aktīvu atsavināšana ieinteresētajai personai atbilst ekonomiskajai būtībai. Līdz ar to uzņēmumam, ja tas vēlas, ir vairākas iespējas, kā atrisināt situāciju, nenonākot līdz normas piemērošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas konsultāciju biznesā pēdējā laikā novērojamas uzņēmumu apvienošanās tendences, norāda KPMG Baltics SIA darījumu atbalsta nodaļas direktore Jūlija Māsāne-Ose.

Pirmie bija juristu un advokātu biroji, piemēram, nesenā Borenius un Cobalt apvienošanās, savukārt kā nākamie seko vadības konsultāciju uzņēmumi. Galvenā apvienošanās motivācija ir nepieciešamība piedāvāt saviem klientiem daudz plašāka apjoma pakalpojumus. Nebūs nekāds pārsteigums, ja, sekojot šai tendencei, notiks atsevišķu juridisko biroju apvienošanās ar auditoru lielā četrinieka juridiskajiem birojiem, kas pēdējā laikā ir nozīmīgi auguši un uzņem apgriezienus.

Tomēr jāņem vērā, ka ne vienmēr apvienošanās konsultāciju nozarē norit veiksmīgi. Atšķirīga kompāniju iekšējā kultūra un nespēja vienoties par kopīgiem mērķiem nākotnē ir nopietns risks, kas var apdraudēt sākotnējās ieceres. Kritiski svarīgs apvienošanās veiksmes nosacījums ir vadības līderības prasmes un skaidra struktūrvienību integrācijas stratēģija, uzsver eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: KP lēmums par soda piemērošanu LG liek bažīties par vispārpieņemtu valsts tiesību principu neievērošanu

Zvērinātu advokātu birojs Borenius, 15.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze (LG) ir vērsusies Augstākajā tiesā, aicinot pārskatīt Konkurences Padomes (KP) sodu par uzņēmuma pēckrīzes gadu rīcību, atgūstot parādus no lietotājiem. KP piemērojusi sodu, neskatoties uz citu valsts iestāžu un pašas KP pozitīviem atzinumiem par LG rīcību, kas liek bažīties par valsts iestādes lēmuma atbilstību vispārpieņemtām publisko tiesību normām, t.s. tiesiskās paļāvības principa ievērošanu. Pievienojoties LG iebildumiem un apzinoties lēmuma nozīmi vispārējā valsts un indivīda attiecību kontekstā, tālāku lietas vešanu uzņēmies zvērināts advokāts, ZAB BORENIUS partneris un LU pasniedzējs Lauris Liepa.

Būtiski apzināties, ka Konkurences padomes lēmums var atsaukties uz indivīdu uzticību valsts varai, kas jau tā ir ļoti zema, jo tas apdraud jebkura uzņēmuma un iedzīvotāja tiesības paļauties uz valsts iestāžu lēmumiem.

KP piespriestais sods skar vairākus ļoti nozīmīgus valststiesību jautājumus, tostarp valsts iestāžu pienākumu ievērot savus iepriekš izdotos lēmumus un praksi, valsts pienākumu nodrošināt tiesību normu un valsts iestāžu prakses vienotību, soda nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku un vairākus citus nozīmīgus publisko tiesību jautājumus un principus, kurus KP uzņēmuma un tā pārstāvju ieskatā nav ņēmusi vērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pētījums: Kvalitāte, cena, uzņēmuma reputācija - svarīgākie aspekti preču un pakalpojumu izvēlē

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 09.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Produktu vai pakalpojumu iegādē Latvijas iedzīvotājiem svarīgākie aspekti ir kvalitāte (99%), cena (97%) un uzņēmuma reputācija (89%), liecina pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums.

Absolūtajam vairākumam iedzīvotāju, kvalitātes aspekts ir noteicošais, iegādājoties apģērbu, mājsaimniecības preces, pārtikas produktus, kā arī pērkot medikamentus un ilgstošas lietošanas preces.

Otrs svarīgākais aspekts produktu vai pakalpojumu izvēlē ir cena. Absolūtais vairākums iedzīvotāju norādījuši, ka cena ir noteicošais kritērijs telekomunikācijas pakalpojumu izvēlē. Savukārt, izvēloties finanšu pakalpojumus, cena ir tikai trešais svarīgākais faktors.

Trešais svarīgākais aspekts, ko iedzīvotāji ņem vērā preču un pakalpojumu izvēlē, ir uzņēmuma reputācija, kas kā svarīgākais aspekts salīdzinoši biežāk norādīts izvēloties finanšu pakalpojumus. Salīdzinoši retāk uzņēmuma reputāciju kā svarīgu aspektu iedzīvotāji norādījuši, izvēloties telekomunikāciju pakalpojumus un apmeklējot veikalus, tirdzniecības vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Latvijas uzņēmumus nevar vērtēt kā atklātus

Žanete Hāka, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai neliela daļa no Latvijas Top 500 uzņēmumiem proaktīvi atklāj informāciju par sevi.

Lai gan lielākajai daļai (85%) Top 500 uzņēmumu ir izstrādātas interneta vietnes, vidēji visi Latvijas lielākie uzņēmumi publisko tikai trešo daļu jeb 36% no informācijas, kuru svarīgi zināt klientiem, sadarbības partneriem un citām ietekmes pusēm. Pat uzņēmumi ar 500 un vairāk darbiniekiem publiskojuši informāciju atbilstoši tikai 50% kritēriju.

Ceturtdien Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane, Borenius partneris un Ilgtspējas indeksa eksperts Indriķis Liepa un McCANN Consulting valdes priekšsēdētājs un Ilgtspējas indeksa eksperts Arnis Vērzemnieks prezentēja jaunākā pētījuma rezultātus par lielāko Latvijas uzņēmumu atklātību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lielākie advokātu biroji sagaida turpmāku izaugsmi

Dace Skreija, speciāli DB, 11.05.2017

Sorainen vadītāja Latvijā Eva Berlaus apstiprina, ka pērn populārākā juridiskā joma arvien bijusi uzņēmumu apvienošana un iegāde, ģenerējot darbu konkurences tiesību un korporatīvo konsultāciju speciālistiem.

DB 11.maija numura vāks

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ļoti gausa ekonomikas pieauguma pērn šogad ekonomistu prognozes ir daudz iepriecinošākas, un tradicionāli juridiskā joma piedzīvo izaugsmi, kas vienlīdzīga vai nedaudz apsteidz IKP pieaugumu valstī, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gada beigās Latvijā bija 1,4 tūkstoši advokātu un to palīgu, vienlaikus 137 ir bijusi apturēta darbība un divi ir atstādināti. Savukārt reģistrēti bijuši 242 advokātu biroji. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga ieskatā, gada laikā izmaiņas advokātu un biroju skaitā ir vērtējamas kā samērā nenozīmīgas. 2016. gadā advokātu skaits, salīdzinot ar 2015. gadu, ir pieaudzis par 13, un visai līdzīgas advokātu skaita izmaiņas ir bijušas jau vairākus pēdējos gadus. «Advokātu biroju skaita samazinājums no 253 birojiem 2015. gadā līdz 242 birojiem 2016. gadā ir pietiekami neliels. Tas ir samazinājies gan tāpēc, ka advokāti, kas agrāk praktizējuši skaitliski nelielos birojos ir mainījuši savu prakses formu uz individuāli praktizējošiem advokātiem, gan arī sakarā ar vairāku biroju apvienošanos,» skaidro J. Rozenbergs. Piemēram, Cobalt 2016. gads bija pirmais pēc apvienošanās ar Borenius Rīgas biroju. Šā gada sākumā Ellex Kļaviņš apvienojās ar Glimstedt & Partneri biroju Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kļūda viedtālruņa aplikācijas noteikumos rada bažas, ka policija izspiego lietotājus

Dienas Bizness, 09.03.2015

Viedtālruņu lietotne, kura rīdziniekiem ļauj augšupielādēt video un fotoattēlus no piefiksētajiem noziegumiem

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Pašvaldības policija (RPP) 19. februārī prezentēja viedtālruņu lietotni, kura rīdziniekiem ļauj augšupielādēt video un fotoattēlus no piefiksētajiem noziegumiem. Tomēr, par spīti labajiem mērķiem, īsi pēc lietotnes publiskās prezentācijas sociālajos tīklos RPP lietotne tika nodēvēta par «stukaču rīku», pirmdien raksta laikraksts Diena.

Iepazīstinot ar jauno lietotni, RPP uzsvēra, ka «mobilā aplikācija izveidota, lai uzlabotu komunikāciju iedzīvotāju un Rīgas pašvaldības policijas starpā», un pauda cerību par aktīvu sabiedrības iesaisti kārtības nodrošināšanā. Šī ir jau otrā lietotne, kuras mērķis ir uzlabot iedzīvotāju saziņu ar atbildīgajiem dienestiem, – janvārī ar tādu nāca klajā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

Tomēr, par spīti labajiem mērķiem, īsi pēc lietotnes publiskās prezentācijas sociālajos tīklos RPP lietotne tika nodēvēta par «stukaču rīku» un internetā izplatījās ziņa par potenciāli satraucošu lietošanas nosacījumu 25. punktu, kur minēts, ka RPP saņem un saglabā informāciju no lietotāja izmantotā interneta pārlūka (tostarp IP adresi, sīkfailus). Vienkāršoti sakot – RPP, izmantojot aplikāciju, piekļūst visam, ko lietotājs apskata internetā. Vairāki potenciālie lietotāji pauda sašutumu un paziņoja, ka aplikāciju ir izdzēsuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembra nogalē tiks atsākta tiesvedība Augstākajā tiesā par Konkurences padomes piemēroto sodu Maxima Latvija, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šī gada 26.novembrī Eiropas Savienības tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā par Konkurences padomes (KP) piemēroto sodu vairāk nekā 35 000 eiro apmērā lielveikalam Maxima. Tagad Latvijas Augstākajai tiesai, ņemot vērā šo EST spriedumu, būs jālemj par KP lēmuma atcelšanu, ar kuru Maxima Latvija tika piemērots administratīvais sods par slēgtajiem tirdzniecības telpu nomas līgumiem.

«Eiropas tiesa savā lēmumā ņēmusi vērā Maxima Latvija viedokli, norādot, ka minētais punkts ir jāvērtē pēc tā, vai tas ir ticis izmantots un vai ietekmējis konkurences apstākļus. Secīgi 2015.gada 29.decembrī tiks atsākta tiesvedība kasācijas instancē (Augstākajā tiesā),» DB sacīja Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris. Savukārt Konkurences padomes Komunikācijas nodaļas vadītāja Inita Kabanova skaidro, ka «EST nav pieņēmusi spriedumu, bet gan sniegusi atzinumu Latvijas Augstākajai tiesai, kas šobrīd izvērtē Latvijas KP lēmumu. Ar lūgumu pēc atzinuma EST vērsās Augstākā tiesa. Attiecīgi šobrīd tiesvedība Latvijā turpinās un KP vēl ir iespēja aizstāvēt un pamatot savu lēmumu.» Advokāts, zvērinātu advokātu biroja Borenius partneris Indriķis Liepa skaidro, ka «Eiropas Savienības tiesības nosaka to, ka dalībvalstu tiesām ir tiesības vērsties EST ar jautājumiem, lai saņemtu prejudiciālus nolēmumus». Viņš uzskata, ka nav būtisks jautājums, kā katra iesaistītā puse to nosauc, bet tas, ka minētais dalībvalstīm ir jāņem vērā. «Būtiskais šajā spriedumā ir tas, ka ir svarīgi izvērtēt nevis katra šāda līguma mērķi jeb burtu, bet to, kādas ir iestājušās sekas,» saka I.Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Advokātu biroja Cobalt jaunajā mājvietā tika atrasts kompromiss starp klasisko un moderno interjeru, kā arī ņemti vērā vēsturiskās ēkas izaicinājumi

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Pēc divu advokātu biroju Cobalt un Borenius apvienošanās vienā uzņēmumā radās nepieciešamība pēc lielāka biroja. Apvienošanās darījums notika 2015. gadā, bet zem viena jumta abi uzņēmumi sāka strādāt pirms gada, kad sāka apdzīvot teju 1000 m2 plašas telpas Berga Bazāra divos rekonstruētos korpusos. «Neskatoties uz to, ka ārpus Rīgas centra ir pieejami dažādi lieliski biroju centru projekti, mūsu profesija pieprasa atrasties pilsētas centrā, jo liela daļa organizāciju un iestāžu, ar kurām sadarbojamies, atrodas netālu,» stāsta Cobalt partneris, zvērināts advokāts Gatis Flinters.

Visu rakstu Pieņem vēsturiskās ēkas noteikumus lasiet 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku samaksātās paaugstinātās soda naudas par pārkāpumiem naudas atmazgāšanā grib novirzīt pirmā mājokļa iegādes programmai

Tā faktiski varētu tikt garantēta aizdevuma pirmā iemaksa jeb kredītiestādes pašas «sagādās» garantijas jaunajām ģimenēm hipotekārā kredīta saņemšanai. Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas balsojums, skatot Kredītiestāžu likuma grozījumus uz otro lasījumu.

To, kāds būs Saeimas vairākuma balsojums, ir grūti prognozēt. Saeimas deputāts un Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra norādīja, ka šādu ideju neatbalsta, jo tā ietekmēs fiskālo disciplīnu – budžeta deficītu. LTRK pārstāvis Edgars Pastars atzina, ka juridiski parlamentārieši valsts budžetā iekasēto naudu – arī soda naudu – var novirzīt jebkādu pasākumu finansēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Advokāts: Svarīgi, lai iestādes savu varu interpretēt likuma normas neizmantotu ļaunprātīgi

Rūta Kesnere, 01.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzraugošās institūcijas savas vadlīnijas par likuma normu piemērošanu mēdz izmantot kā aizsegu šaubīgām interpretācijām, intervijā DB norāda Zvērinātu advokātu biroja Cobalt zvērināts advokāts Edgars Pastars

Viņš arī uzsver, ka vairākos gadījumos būtu jānosaka, ka uzraugošajām iestādēm savas vadlīnijas ir jāsaskaņo ar Tieslietu ministriju.

Gan atsevišķi uzņēmēji, gan uzņēmēju organizācijas nereti ir paudušas savu satraukumu par to, kā uzraugošās institūcijas piemēro un interpretē dažādas tiesību normas. Viens no skaļākajiem pēdējiem gadījumiem bija strīds starp nebanku kreditētājiem un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) par atsevišķu likuma normu piemērošanu. Sakiet, vai ir iespējams uzrakstīt likumu, kura normas nebūtu dažādi interpretējamas, kas būtu viennozīmīgi un nepārprotami skaidrojams?

Nē, tas nav iespējams, jo visas situācijas un gadījumus, kādi var rasties, paredzēt vienkārši nav iespējams. To modernā tiesību zinātne ir sapratusi. Tādēļ tiek izmantoti tā sauktie nenoteiktie tiesību jēdzieni, piemēram, būtisks kaitējums vai sabiedrības intereses un drošība. Tālāk jau šos jēdzienus, kas tieši kurā gadījumā uzskatāms par būtisku kaitējumu un kas ir sabiedrības intereses, ar reālu saturu piepilda likuma piemērotājs. Līdzībās runājot, likuma devējs ir norādījis ceļa virzienu, taču nav pateicis, vai tas ir asfaltēts, zemes vai bruģēts ceļš. To nosaka likuma piemērotāji, kas ir uzraugošās institūcijas. Nereti tiek izskatīts katrs konkrētais gadījums un tiek pieņemts lēmums. Taču uzņēmēji teic, ka vēlas saprast kopējo ietvaru likuma normu piemērošanā, nevis mēģināt saprast, kā rīkoties, vadoties pēc atsevišķiem individuāliem gadījumiem. Tādēļ uzraugošās iestādes izdod vadlīnijas konkrētu likumu vai MK noteikumu piemērošanā, pasakot, kā viena vai otra tiesību norma tiks interpretēta. Tas ir labi, jo uzņēmēji zina, ar ko rēķināties. Taču svarīgi, lai iestādes savu varu interpretēt likuma normas neizmantotu ļaunprātīgi, lai vadlīnijas netiktu izmantotas kā aizsegs jau iepriekš nolemtu sodu piemērošanai. Ir slikti, ja iestāde savos lēmumos nav konsekventa, taču vēl sliktāk ir, ja iestāde savu likuma piemērošanas praksi ieraksta vadlīnijās un ar to iet kā ar karogu, to piemērojot visos gadījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmuma AS «Preiļu siers» padomē reģistrētas vairākas izmaiņas, padomi atstājot līdzšinējai padomes priekšsēdētājai Inārai Čingulei, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Preiļu siers» padomē no jauna par padomes locekli iecelts Vitālijs Livmanis, kurš bijis uzņēmuma valdes loceklis no 2004.gada līdz pat šī gada 3.aprīlim.

Savukārt līdzšinējā padomes locekle Anita Ciša ievēlēta par uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieci. Pārējie AS «Preiļu siers» padomes locekļi - Vitālijs Kudiņš, Ernests Milevskis, Vitālijs Pastars, Edgars Šņepsts un Lolita Valdone - pārvēlēti savos līdzšinējos amatos. Uzņēmuma padomes priekšsēdētāja turpinās būs Lolita Valdone.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 13.aprīlī.

AS «Preiļu siers» dibināts 1991.gadā, un nodarbojas ar piena pārstrādi, siera un biezpiena sieriņu ražošanu. 2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 57,752 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 1,177 miljoni eiro. Tas nodarbināja 311 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Koalīcijas padome ir leģitīms sadarbības formāts

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no topošās valdības zināmiem klupšanas akmeņiem ir tā sauktās Sadarbības padomes, kas aizvietotu Koalīcijas padomi, izveide, pret kuru iebilst KPV LV. Šī partija vienmēr ir uzsvērusi, ka Koalīcijas padome ir visa ļaunuma sakne un antikonstitucionāls veidojums. Tajā pašā laikā konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars jau 2015. gadā tvītoja: «Koalīcijas padome ir gandrīz visās ES valstīs. Ir sanācis papētīt. Un to uzskata par normālu.»

Jāteic, ka Latvijā Koalīcijas padome ir tikusi dēmonizēta, lai gan tas ir normāls partiju sadarbības formāts. KPV LV politiķi vienmēr uzsver, ka visi strīdīgie jautājumi ir jāizdiskutē Ministru kabineta slēgtajās sēdēs. Taču visos gadījumos tas nav iespējams, jo ministriem gluži vienkārši var nebūt mandāta runāt visas partijas vārdā par stratēģiskiem jautājumiem. Piemēram, teritoriālā reforma, par kuru noteikti būs diskusijas. Tā būs politiska izšķiršanās, par kuru jāvienojas partijām, to nevar izdarīt ministri valdības sēdē. Iespējams, būs jautājumi, kuros nepieciešami kompromisi. Atkal – ministriem var nebūt mandāta tos pieņemt. Ir stratēģiskas lietas, par kurām atbild politiķi – partiju līderi. Un ir nepieciešams formāts, kurā tie izrunājas un vienojas par konceptuāliem problēmjautājumiem. Var būt situācija, – kādas partijas ministram ir savs redzējums par nozares attīstību, piemēram, mazo lauku skolu likteni, kas ir pretrunā ar citas partijas programmatiskajiem uzstādījumiem. Šādas domstarpības partiju līmenī nevar atrisināt valdības sēdē. Tam ir nepieciešams cits formāts, kur tiekas partiju līderi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

PTAC piemēro sodus nebanku aizdevējiem; kompānijas varētu lēmumu pārsūdzēt

Žanete Hāka, 27.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemērojot nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem sodus par kopējo summu, kas lielāka par 200 tūkstošiem eiro, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) parāda nespēju veidot nozares politiku, kā arī Latvijas tiesiskās vides nenoteiktību, norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

PTAC astoņām patērētāju kreditēšanas kompānijām piemērojis soda naudas kopsummā 211 000 eiro par Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumu neievērošanu laika posmā no 2016.gada 1.janvāra līdz rudenim saistībā ar kredītu pagarinājumu maksām, kā rezultātā patērētājiem radīti zaudējumi vismaz 5,23 miljonu eiro apmērā.

2016.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri noteica kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumus - 0,55% dienā no 1-7 dienai, 0,25% no 8-14 dienai, 0,2% sākot ar 15.kredīta līguma dienu, savukārt 0.25% dienā visā kredīta līguma termiņā, ja termiņš pārsniedz 30 dienas. PTAC uzsver, ka kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumi ir attiecināmi arī uz kredītu pagarināšanas maksām, jo pagarināšanas līguma noslēgšanas brīdī šīs izmaksas kredīta devējam ir zināmas. PTAC 2016.gada vasarā un rudenī, veicot pārbaudes, konstatēja, ka 12 nebanku kredītdevēji piedāvā neatbilstošas kredītu pagarināšanas maksas, kas pat vairākas reizes pārsniedza noteiktos ierobežojumus. Pagarinot kredītu, patērētājs vidēji pārmaksāja no 2,78 līdz 16,51 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru