Pakalpojumi

Lielākie advokātu biroji sagaida turpmāku izaugsmi

Dace Skreija, speciāli DB, 11.05.2017

Sorainen vadītāja Latvijā Eva Berlaus apstiprina, ka pērn populārākā juridiskā joma arvien bijusi uzņēmumu apvienošana un iegāde, ģenerējot darbu konkurences tiesību un korporatīvo konsultāciju speciālistiem.

DB 11.maija numura vāks

Jaunākais izdevums

Pēc ļoti gausa ekonomikas pieauguma pērn šogad ekonomistu prognozes ir daudz iepriecinošākas, un tradicionāli juridiskā joma piedzīvo izaugsmi, kas vienlīdzīga vai nedaudz apsteidz IKP pieaugumu valstī, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gada beigās Latvijā bija 1,4 tūkstoši advokātu un to palīgu, vienlaikus 137 ir bijusi apturēta darbība un divi ir atstādināti. Savukārt reģistrēti bijuši 242 advokātu biroji. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga ieskatā, gada laikā izmaiņas advokātu un biroju skaitā ir vērtējamas kā samērā nenozīmīgas. 2016. gadā advokātu skaits, salīdzinot ar 2015. gadu, ir pieaudzis par 13, un visai līdzīgas advokātu skaita izmaiņas ir bijušas jau vairākus pēdējos gadus. «Advokātu biroju skaita samazinājums no 253 birojiem 2015. gadā līdz 242 birojiem 2016. gadā ir pietiekami neliels. Tas ir samazinājies gan tāpēc, ka advokāti, kas agrāk praktizējuši skaitliski nelielos birojos ir mainījuši savu prakses formu uz individuāli praktizējošiem advokātiem, gan arī sakarā ar vairāku biroju apvienošanos,» skaidro J. Rozenbergs. Piemēram, Cobalt 2016. gads bija pirmais pēc apvienošanās ar Borenius Rīgas biroju. Šā gada sākumā Ellex Kļaviņš apvienojās ar Glimstedt & Partneri biroju Latvijā.

Jāpiebilst, ka Latvijā advokātiem un advokātu birojiem nav pienākums publiskot finanšu datus, jo advokātu biroji nav juridiskas personas. Līdz ar to sabiedrībai nav iespējas uzzināt ne par biroju ieņēmumiem un izdevumiem, ne nomaksātajiem nodokļiem, ne reālo darbinieku skaitu u.c., lai arī citās jomās strādājošām sabiedrībām ir pienākums nodot šos un vēl daudz vairāk datus publiskošanai. Dienas Bizness jau rakstīja, ka diskusijas par zvērinātu advokātu biroju juridisko statusu notiek jau ilgāku laiku, un iniciatori šai idejai ir t.s. lielie zvērinātu advokātu biroji.

Visu rakstu Darbu apjoms turpina pieaugumu lasiet ceturtdienas, 11.maija laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērinātu advokātu biroju statusa jautājums būs jārisina tikko sanākušajai jaunajai Saeimai, tapušie grozījumi Advokatūras likumā līdz iepriekšējam parlamenta sasaukumam nenonāca.

Vismaz pagaidām zvērinātu advokātu biroji (ZAB) nebūs komersanti. To liecina arī 12. Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē izskanējušais ierosinājums nostiprināt divas ZAB darbības formas atbilstoši jau pastāvošajai praksei. Proti, advokātu biroju reģistrētu kā tiesību subjektu, ja advokāti apvienojas kopējai sadarbībai vienīgi saimniecisko izdevumu segšanai, bet juridisko palīdzību katrs advokāts sniedz individuāli. Savukārt biroju reģistrētu kā privāto tiesību juridisku personu, ja advokāti apvienojas, lai sadarbotos juridiskās palīdzības sniegšanā, tostarp uzņemoties kopīgu atbildību par sniegto juridisko palīdzību un visu izdevumu segšanu. Advokātu birojā, kas reģistrēts kā tiesību subjekts, advokāti kārtotu grāmatvedību kā pašnodarbinātas personas, savukārt advokātu birojs, kas reģistrēts kā privāto tiesību juridiskā persona, kārtotu grāmatvedību kā personālsabiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vēlas konkretizēt advokātu biroju statusu

Elīna Pankovska, 21.04.2017

«Zvērinātu advokātu birojiem šobrīd nav īsti līdz galam skaidrības ar nodokļu regulējumu,» norāda ZAB Tark Grunte Sutkiene zvērināts advokāts Ivars Grunte.

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd norit darbs pie grozījumiem Advokatūras likumā, cita starpā arī par zvērinātu advokātu biroju tiesisko statusu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tieslietu ministrijas paspārnē tapušajā darba grupā noris darbs pie advokatūras institūta darbības kvalitātes pilnveides. Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomi un darba grupas locekļiem izstrādā grozījumus Latvijas Advokatūras likumā, arī par zvērinātu advokātu biroju tiesisko statusu.

Šobrīd tiek plānots precizēt regulējumu, paredzot, ka zvērinātu advokātu biroji, kurā uz nenoteiktu laiku ir apvienojušies divi vai vairāki zvērināti advokāti, ir civiltiesiska līgumsabiedrība. Tāpat grozījumi paredz, ka zvērinātu advokātu birojus reģistrēs Latvijas Zvērinātu advokātu padome. Zvērinātu advokātu birojs savā vārdā varēs iegūt tiesības un uzņemties saistības, būt darba devējs un nodokļu maksātājs. Ministrija gan norāda, ka grozījumi Advokatūras likumā patlaban ir izstrādes un saskaņošanas procesā, līdz ar to minētais regulējums var tikt arī precizēts. Darba grupas sastāvā tika pieaicināti vairāki eksperti – Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvji, tiesneši, Tieslietu ministrijas, Valsts ieņēmuma dienesta, Ģenerālprokuratūras pārstāvji u.c. Šobrīd gan notiek starpinstitūciju saskaņošana un plašāka informācija par plānotajiem grozījumiem vēl nav. Iespējams, lielāka skaidrība varētu būt maija vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Zvērināts advokāts Ivars Grunte: Tas ir neaptverami, kā 25 gados attīstījušās tehnoloģijas

Elīna Pankovska, 10.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esam pieredzējuši milzīgu attīstību tehnoloģiju jomā, intervijā DB norāda zvērinātu advokātu biroja Tark Grunte Sutkiene partneris un zvērināts advokāts Ivars Grunte

Birojs tāpat kā Dienas Bizness savu darbību sāka pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kad Latvijā valdīja pārmaiņu vēji un tikai sāka veidoties pirmie privātie zvērinātu advokātu biroji (ZAB).

Fragments no intervijas:

Ņemot vērā situāciju Latvijā 90. gados, kas toreiz pamudināja veidot savu ZAB?

Viens no iemesliem bija ārzemju pieredze, jo mēs ar partneri Gundaru Ceru bijām starp pirmajiem, kas devās pieredzes apmaiņā uz ārvalstīm. Tie bija 90. gadi. Atceros, ka jau 80. gadu beigās advokāti Valentīns Bļugers un Baiba Plaude bija pirmie, ko advokātu padome nosūtīja praksē uz Ameriku. Viņi šīs pieredzes ietekmē uzreiz izveidoja biroju, un arī mums tajā pat laikā radās tāda ideja. Tas bija kaut kas absolūti jauns, un mēs izveidojām Latvijā otro, kā toreiz saucām, privāto advokātu biroju. Es domāju, ka nekļūdījāmies, jo pēc tam tie veidojās kā sēnes pēc lietus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) ir atbalstījusi Ministru prezidenta amatam nominētā politiķa Alda Gobzema (KPV LV) izslēgšanu no advokatūras, apstiprināja LZAP vadītājs Jānis Rozenbergs.

Viņš apstiprināja, ka Gobzema izslēgšana bija saistīta ar LZAP disciplinārlietu komisijas lēmumu.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka šāds lēmums pieņemts saistībā ar Gobzema vērstajiem izteikumiem pret nogalināto maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunku, kā arī tas esot pieņemts bez paša Gobzema klātbūtnes.

Advokatūras likumā teikts, ka pēc disciplinārlietas izskatīšanas disciplinārlietu komisija pieņem lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu advokātam vai par disciplinārlietas izbeigšanu.

Disciplinārlietu komisijai ir tiesības uzlikt dažādus sodus - izteikt piezīmi, rājienu, noteikt citu prakses vietu vai aizliegt praktizēt noteiktā vietā uz laiku līdz trim gadiem, aizliegt izpildīt advokāta pienākumus uz laiku ne ilgāku par gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Nākamā likvidatora rokās nonāks lielākā nauda, kāda līdz šim bijusi personai, kas likvidē banku.

Eiropas centrālās bankas lēmums ABLV bankai ir iznīcinošs, jo paredz astoņu dienu laikā iedarbināt garantēto nogldījumu izmaksu, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Sestdien FKTK priekšsēdētājs un reizē arī Eiropas Centrālās bankas uzraudzības komitejas loceklis Pēters Putniņš paziņoja, ka pie noguldījumu izmaksāšanas ķersies nekavējoties.

FKTK iesniegs tiesai nākamā bankas likvidatora vai maksātnespējas administratora vārdu. Pašreizējie likumi paredz, ka šis amats būs ļoti ienesīgs. Iesakot tiesai likvidatoru, FKTK vadās pēc kandidatūrām, kuras ieteikusi Zvērinātu Advokātu padome un Zvērinātu Revidentu Asociācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 4,1%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Trešdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad palēnināsies līdz 3,2%, bet 2020.gadā - līdz 2,9%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad un nākamgad būs 2,7%, bet 2020.gadā saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2,4%, lēš EK.

Otru straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs EK prognozē Igaunijā, kur, pēc EK aplēsēm, IKP šogad palielināsies par 3,5%. Nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsmes temps palēnināsies līdz 2,8%, bet 2020.gadā - līdz 2,6%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,5%, bet nākamgad un 2020.gadā - attiecīgi 3,3% un 2,5%, lēš EK..

Lietuvā EK sagaida 3,4% IKP pieaugumu šogad, 2,8% kāpumu nākamgad un 2,5% izaugsmi 2020.gadā. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,6%, bet nākamgad un 2020.gadā tā samazināsies līdz attiecīgi 2,2% un 2,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Industriālā parka Dienvidu vārti izveidē ieguldīs 12 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes ielā Rīgā šogad tiks uzsākta industriālā parka Dienvidu vārti būvniecība. Kopējais investīciju apjoms šī projekta īstenošanā ir aptuveni 12 miljoni eiro, un to plānots pabeigt aptuveni gada laikā.

7,5 miljonus eiro no nepieciešamā finansējuma A klases biroju, noliktavu un tirdzniecības telpu kompleksa būvniecībai nekustamo īpašumu attīstītājam LNK Properties piešķīrusi SEB banka.

Jau ir noslēgti ilgtermiņa nomas līgumi ar jauniem nomniekiem par vairāk nekā 70% no jaunceļamo Dievidu vārtu telpu platībām.

«Dienvidu vārtu būvniecība tiks uzsākta jau šogad. Ēkas tiks būvētas, ievērojot energoefektivitātes principus, un tās būs pilnībā aprīkotas ar mūsdienīgām inženierkomunikācijām. Gandrīz 5 hektāru plašajā teritorijā būs apvienotas daudzfunkcionālas noliktavu, biroju un tirdzniecības telpas ar attīstītu infrastruktūru. Telpas ir pieejamas platībā no 300 m2 līdz 2500 m2, un tās iespējams pielāgot katra individuāla biznesa vajadzībām. Komplekss Dienvidu vārti atradīsies kvartālā starp Piedrujas, Rēzeknes un Dārzciema ielām pie Dienvidu tilta, kas padara to viegli sasniedzamu no dažādām Rīgas pilsētas pusēm,» stāsta LNK Properties valdes loceklis Pāvels Broitmans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO, FOTO: Cadets de Gascogne īpašnieki sadala uzņēmumu; plāno attīstīties Pierīgā

Monta Glumane, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 55 tūkstošus eiro, Rīgā atvērta vēl viena franču maiznīca «Cadets de Gascogne», un tās īpašnieks Roberts Bejelērs plāno paplašināties arī Pierīgā, biznesa portālam Db.lv pastāstīja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis.

Aizvadītā gada decembrī franču maiznīcas «Cadets de Gascogne» īpašnieki - francūži Roberts Bejelērs un Bernārs Laranē - sadalījuši uzņēmumu un turpina attīstīt katrs savu biznesu. «Tagad esam sadalījuši biznesu un sāksies attīstība uz priekšu. Pirms tam abiem īpašniekiem domas atšķīrās. Augsim uz priekšu, uz vietas nepaliksim, mainīsim, pievienosim un pamēģināsim kaut ko jaunu,» komentēja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis. Viņš norādīja, ka citās Latvijas pilsētās franču maiznīca, iespējams, tiks atvērta nākotnē.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1999.gadā, kad tika atvērta pirmā franču maiznīca Latvijā. Kā pastāstīja J.Dembickis, abi francūži atbrauca uz Latviju, atpūtās un iedomājās, ka vēlētos baudīt bageti, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama, tāpēc tika nolemts, ka jāatver franču maiznīca/kafejnīca, kurā būtu bagete, pastēte un citi gardumi no Francijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meitas Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina saņēmušas mantojuma apliecības, tādējādi mantojums ir oficiāli sadalīts, aģentūrai LETA sacīja «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

Rebenoks atzīmēja, ka juridiski mantojums ir sadalīts - visas meitas ir izņēmušas mantojuma apliecības. «Faktiski mantinieces tagad ir kopīpašnieces - katra māja pieder trijiem, katra akcija pieder trijiem. Respektīvi, viss pašlaik ir kopīpašums. Tādēļ tagad trijiem mantiniekiem ir jāparaksta vienošanās par mantojuma sadali,» skaidroja Rebenoks.

Jautāts, vai uzņēmumā tagad ir jāgaida, kad šīs trīs mantinieces vienosies, Rebenoks norādīja, ka «Olainfarm» nekas nav jāgaida. Viņš atzīmēja, ka uzņēmums ir rīcībspējīgs un tā vadība ir rīcībspējīga.

Savukārt, runājot par Irinas Maliginas lomu kopējā mantojuma aizgādniecībā, Rebenoks skaidroja, ka viņas aizgādņa funkcija ir beigusi eksistēt, jo «mantinieces mantojuma apliecības ir izņēmušas. Tagad katrs mantinieks var rīkoties patstāvīgi», taču tas neizslēdz nepieciešamību pēc kopīgiem lēmumiem, kas nākotnē attieksies uz uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Latvijas tirgum ir raksturīgi daudzi tā saucamie pašnodarbinātie (freelancer) advokāti, kas staigā un piedāvā savus pakalpojumus par dempinga cenām.

Zvērinātu advokātu birojos tikai ar juristiem vien nepietiek un rodas aizvien lielāka nepieciešamība pēc datu analītiķiem, jau šobrīd rāda pasaules prakse

Tā, runājot par zvērinātu advokātu biroju (ZAB) nākotni, intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda zvērināta advokāte, BDO Law partnere Vita Liberte. Viņa uzsver, ka pasaulē aizvien biežāk birojus, kas sniedz juridisku palīdzību, izveido cilvēki, kuri paši nav juristi, piesaistot nozares speciālistus uz konkrētiem projektiem. Līdz Latvijai šī tendence vēl nav atnākusi, tomēr ar laiku arī konservatīvajai Latvijas juridiskajai nozarei būs jāmainās, lai apmierinātu prasīgos un aizvien vairāk zinošākos klientus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank advokāti atbildes vēstulē aicina FinCEN atsaukt tās publicēto priekšlikumu

LETA, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABLV Bank, kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, advokāti aicina ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju (FinCEN) atsaukt publicēto priekšlikumu, teikts publiskotajā bankas advokātu atbildes vēstulē FinCEN.

Bankas advokāti norāda, ka FinCEN pret ABLV Bank izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. FinCEN nav arī ņēmis vērā ABLV Bank paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā. Ņemot vērā šos argumentus, kā arī to, ka banka jau pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, FinCEN 13.februāra priekšlikums par ABLV Bank, pēc advokātu minētā, ir atsaucams.

ABLV Bank piesaistītie advokāti no starptautiskā uzņēmuma WilmerHale ASV biroja sagatavojuši 34 lapaspušu atbildi, kurā ietvertas vairāk nekā 170 atsauces uz ASV likumdošanas aktiem, tiesu lēmumiem, ASV Kongresa materiāliem, bankas iekšējiem dokumentiem, politikām, noteikumiem, procedūrām un stratēģijām, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) normatīvajiem aktiem un citiem dokumentiem. Atbildes vēstuli parakstījis zvērināts advokāts David Cohen (Deivids Koens).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sola miljonu eiro par informāciju saistībā ar centieniem panākt ABLV Bank piespiedu likvidāciju

LETA, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāņa Kārkliņa advokātu birojs izsludinājis atlīdzību par būtisku un noderīgu informāciju, kas apstiprinātu aizdomas, ka joprojām notiek aktīvi centieni panākt «ABLV Bank» piespiedu likvidāciju.

Saskaņā ar sludinājumā norādīto, kopējais atlīdzību fonds ir viens miljons eiro.

«Advokātu biroja rīcībā esošā informācija liecina, ka joprojām notiek mēģinājumi negodīgām metodēm apturēt šī gada jūnijā tiesiskā ceļā pieņemto [Finanšu un kapitāla tirgus komisijas] lēmumu [par kontrolētu bankas pašlikvidāciju]. Notiek darbības, lai mantkārīgos nolūkos panāktu bankas aktīvu izsaimniekošanu, vairāk nekā divu miljardu eiro vērto aktīvu izlaupīšanu,» teikts tā publicētajā paziņojumā.

Sludinājumā norādīts, ka Jāņa Kārkliņa birojs pārstāv lielākos «ABLV Bank» akcionārus, un biroja rīcībā esošā informācija «apstiprina, ka mantkārīgos nolūkos manipulēts gan ar finanšu un tirgus dalībniekiem, gan Latvijas valsts amatpersonām». «Ar lielu iespējamību notikusi tirgošanās ar ietekmi, kukuļu izspiešana, krāpšanas atbalstīšana un izdarīti citi iespējami noziedzīgi nodarījumi,» norādīts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības tieslietu ministrija Jāņa Bordāna (JKP) biogrāfiju.

Bordāns ir dzimis 1967.gada 21.jūnijā. 1992.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar bakalaura grādu tiesību zinātnēs, 2010.gadā viņš ieguva arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.

No 1990.gada līdz 1992.gadam Bordāns strādāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, savukārt no 1992.gada līdz 1993.gadam viņš darbojās Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļā. No 1993.gada līdz 1996.gadam Bordāns strādāja Maijas Sibillas Balubergas zvērinātu advokātu birojā par advokāta palīgu. Līdz 1996.gadam Bordāns arī bijis Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. Šajā pašā gadā viņš arī kā māceklis praktizēja Londonas juridiskajā birojā «Linklaters & Paines».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Creamfinance Latvia aizdod par 30% vairāk

Anda Asere, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plaša patēriņa finanšu pakalpojumu sniedzēja Creamfinance Latvia klientiem piešķirto summu apmērs 2016. gadā sasniedza 14,2 miljonus eiro, kas ir par gandrīz 30% vairāk, nekā gadu iepriekš

Creamfinance Latvia plašāk Latvijā zināms ar zīmoliem CreditOn un LadyLoan. Kompānijas 2016. gada apgrozījums palicis aptuveni tādā pašā līmenī, kā 2015. gadā, un bija 2,72 miljoni eiro. Saistībā ar investīcijām jaunu produktu attīstībā un tirgus daļas palielināšanas aktivitātēm, 2016. gads tika pabeigts ar jau iepriekš paredzamiem zaudējumiem 332 tūkstošu eiro apmērā. Creamfinance Latvia izpilddirektore Līga Treiliha stāsta, ka kopš 2016. gada Creamfinance Latvia kā savu prioritāti ir uzstādījusi risku izvērtēšanas kvalitāti, kā rezultātā ir veiktas vērā ņemamas investīcijas risku izvērtēšanas sistēmās, kā arī komandas attīstībā – jaunu darbinieku pieņemšanā un apmācīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa aptaujāto Latvijas uzņēmumu vadītāju (55 %) par būtiskāko izaicinājumu pērn savam uzņēmumam uzskatīja apgrozījuma un peļņas noturēšanu vai palielināšanu. Taču kā nozīmīgāko faktoru, kas sekmēs uzņēmuma izaugsmi, 61 % aptaujāto uzņēmēju vadītāju atzīst jaunu klientu un sadarbības partneru piesaisti.

Tā liecina "Swedbank" un SKDS pētījums. Starp būtiskiem izaicinājumiem uzņēmēji minējuši produktu vai pakalpojumu pieprasījuma noturēšanu vai palielināšanu (39 %), kvalificētu darbinieku piesaisti un noturēšanu (37 %), iekšējo procesu sakārtošanu (27 %) un klientu servisa uzlabošanu (25 %). Katrs piektais uzņēmuma vadītājs kā būtiskāko izaicinājumu norādījis jaunu inovāciju ieviešanu.

16 % uzņēmēju kā galveno izaicinājumu joprojām minējuši sadarbību ar valsts institūcijām. Visretāk nosaukto uzņēmēju izaicinājumu vidū ir naudas atmazgāšanas risku pārvaldība un starptautisko sankciju ievērošana. Arī finansējuma saņemšana bankā nav starp biežāk nosauktajiem uzņēmēju izaicinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) rudenī nedaudz samazinājusies.

Šobrīd tā veido 46,8 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī, tomēr joprojām augstāk nekā pirms gada.

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē 53,6% aptaujāto iedzīvotāju. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars palielinājies nebūtiski un šobrīd veido 6,8%. Neitrāli noskaņoti ir 22,3% iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, kas ir nedaudz vairāk nekā šī gada pavasarī. Savukārt 17,3% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.

«Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē ietekmējis gan iedzīvotāju ienākumu pieaugums, gan labāka kredītu pieejamība. Tomēr sarunas publiskajā telpā par ekonomikas pārkaršanu un iespējamo krīzes atkārtošanos samazina iedzīvotājos pārliecību par nākotni un mazina optimismu par mājokļu cenu izmaiņām. Mājokļu cenu indikators palīdz saprast iedzīvotāju noskaņojumu attiecībā uz savu nākotni un labklājību. Šogad aprīlī indikators ir sasniedzis augstāko vērtību kopš 2009. gada, kad valstī bija krīze un iedzīvotāji nākotnē skatījās ar pesimismu. Toreiz indikatora vērtība bija negatīva – -55,5 punkti,» aptaujas rezultātus komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Norādot uz pretrunām, Vējonis neizsludina grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos

LETA, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, jo tajā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī pretrunā ar citiem likumiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Saeimas 23.martā pieņemtie grozījumi paredz izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumos fiziskām un juridiskām personām. Valsts prezidents uzskata, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem, tādēļ ir pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas.

«Nevajadzētu radīt situāciju, kad neskaidras prasības sarežģī mūsu zemnieku iespējas iegūt īpašumā jaunas lauksaimniecības zemes un attīstīties,» uzsver Vējonis.

Vējonis norāda, ka, pieņemot grozījumus, Saeima ir novērsusi Eiropas Komisijas līdzšinējos iebildumus saistībā ar lauksaimniecības zemes pircējiem noteiktajām prasībām par attiecīgas pieredzes vai izglītības nepieciešamību. Tomēr pretrunas rada likumā noteiktās jaunās prasības lauksaimniecības zemes pircējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) otrdien, 28.novembrī, prezentēja savu Ekonomikas pārskatu (OECD Economic Outlook), Latvijai prognozējot ļoti spēcīgu ekonomisko izaugsmi, paredzot IKP gada pieaugumu par 5,2%, informē Finanšu ministrijā.

Jāatzīmē, ka šī prognoze ir par 1,7 procentpunktiem augstāka nekā iepriekšējā OECD prognoze, kas tika izstrādāta šā gada vidū. Arī turpmākajos gados pēc OECD vērtējuma ekonomiskā izaugsme Latvijā saglabāsies samērā strauja, IKP pieaugot par 4,2% un 3,7% attiecīgi 2018. un 2019.gadā.

OECD norāda, ka Latvijas ekonomisko izaugsmi pašreiz stimulē vairāki faktori - eksporta pieaugums, spēcīgā investīciju plūsmas atjaunošanās un noturīgais privātais patēriņš. Un, lai arī ES fondu investīciju apjoms normalizēsies, turpmākajos gados izaugsme joprojām būs spēcīga, ko noteiks privātā patēriņa un eksporta pieaugums. Privātā patēriņa kāpumu veicinās augošā darba samaksa, tai skaitā minimālās darba samaksas pieauguma rezultātā.

Komentāri

Pievienot komentāru