Jaunākais izdevums

Zvērinātu advokātu biroju statusa jautājums būs jārisina tikko sanākušajai jaunajai Saeimai, tapušie grozījumi Advokatūras likumā līdz iepriekšējam parlamenta sasaukumam nenonāca.

Vismaz pagaidām zvērinātu advokātu biroji (ZAB) nebūs komersanti. To liecina arī 12. Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē izskanējušais ierosinājums nostiprināt divas ZAB darbības formas atbilstoši jau pastāvošajai praksei. Proti, advokātu biroju reģistrētu kā tiesību subjektu, ja advokāti apvienojas kopējai sadarbībai vienīgi saimniecisko izdevumu segšanai, bet juridisko palīdzību katrs advokāts sniedz individuāli. Savukārt biroju reģistrētu kā privāto tiesību juridisku personu, ja advokāti apvienojas, lai sadarbotos juridiskās palīdzības sniegšanā, tostarp uzņemoties kopīgu atbildību par sniegto juridisko palīdzību un visu izdevumu segšanu. Advokātu birojā, kas reģistrēts kā tiesību subjekts, advokāti kārtotu grāmatvedību kā pašnodarbinātas personas, savukārt advokātu birojs, kas reģistrēts kā privāto tiesību juridiskā persona, kārtotu grāmatvedību kā personālsabiedrība.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Jautājums par ZAB statusu nav jauns, par to ik pa laikam rodas diskusijas. Savulaik Vienotā juridisko personu reģistra koncepcija (kas tapa pagājušā gadsimta nogalē tieslietu ministra Valda Birkava laikā) bija paredzēta saimnieciskās darbības veicēju, tostarp zvērinātu advokātu biroju, arī privātārstu prakšu reģistrācijai. «Diskusijas par šo jautājumu aizsākās pirms astoņiem gadiem saistībā ar ZAB statusu un tā piemērošanu praksē,» atceras 12. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs un bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Praksē ir daudz jautājumu gan saistībā ar nodokļu piemērošanu, gan ar darba tiesiskajām attiecībām.

Pašlaik Advokatūras likumā ZAB tiesiskais statuss regulēts vispārīgi, tāpēc pastāv atšķirīgas likuma interpretācijas, radot neskaidrības par nodokļu administrēšanu, piemēram, advokātu biroju reģistrēšanu PVN maksātāju reģistrā, kā arī par darba tiesiskajām attiecībām. «Jautājums par zvērinātu advokātu biroju statusu aktualizējās aptuveni pirms trijiem gadiem, kad VID radās neskaidrības par nodokļu samaksu un grāmatvedības kārtošanu. Rezultātā Latvijas Zvērinātu advokātu padome no VID saņēma aicinājumu precīzāk reglamentēt zvērinātu advokātu biroju statusu, lai nodokļu administrācijai būtu saprotamāka grāmatvedības kārtošanas un nodokļu samaksa,» stāsta Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Šis aicinājums tika darīts zināms arī Tieslietu ministrijai (TM), kurā tika izveidota darba grupa Advokatūras likuma grozījumu izstrādei.

Vienlaikus likumā tika ieraudzītas citas normas, kurām bija vajadzīgas izmaiņas. 2017. gadā darba grupa savu darbu pie grozījumu sagatavošanas pabeidza, izmaiņu projekts tika apspriests Latvijas Zvērinātu advokātu padomē, Tieslietu ministrijā. «Grozījumi paredzēja arī detalizētāku zvērinātu advokātu biroja statusa regulējumu. Līdz šim brīdim šie grozījumi nav nonākuši līdz likumdevējiem, tie vēl pat nav skatīti Ministru kabinetā, jo notiek tā normu saskaņošana ar VID un Finanšu ministriju kā atbildīgo par grāmatvedības un nodokļu politiku Latvijā,» darba gaitu rāda J. Rozenbergs. Šo jautājumu septembrī skatīja Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē. «Tikai teorētiskā plāksnē,» uz jautājumu, vai tika apskatīta iespēja, ka ZAB varētu kļūt par komersantiem un to forma varētu būt SIA, akciju sabiedrība vai arī personālsabiedrība, atbild J. Rozenbergs. Šāda ZAB statusa pāreja grozījumu projektā nav paredzēta. «Šo TM un Zvērinātu advokātu padomes pozīciju konceptuāli atbalstīja arī iepriekšējās Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija,» uzsver J. Rozenbergs. Savu pozīciju viņš pamato ar to, ka komersantu mērķis ir gūt maksimālu peļņu, savukārt advokāti ir tiesu sistēmas sastāvdaļa – tiesu varai piederīgas personas –, kuras darbības galvenais mērķis nav peļņas gūšana, bet gan juridiskās palīdzības sniegšana.

«Advokatūras likumā ir ierakstīts, ka zvērinātu advokātu darbība ir intelektuāls darbs un tā mērķis nav peļņas gūšana, un šo nostāju nav plānots mainīt,» savu pozīciju pamato J. Rozenbergs. Viņš norāda, ka advokāti, atšķirībā no komersantiem, ir piederīgi tiesu sistēmai, advokātiem ir dažādas komersantiem neraksturīgas privilēģijas, funkcijas un arī pienākumi, kam nav sakara ar peļņas gūšanu. «Tie ir tie argumenti, kas pašreizējā brīdī liek secināt, ka ZAB nevajadzētu būt komersantam,» secina J. Rozenbergs.

Visu rakstu Advokāti par komersantiem nekļūs lasiet otrdienas, 13.novembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ellex Kļaviņš atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu

Lelde Petrāne, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ZAB Ellex Kļaviņš atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

«ZAB Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem. Vienmēr pamatoti izvērtējam, vai varam uzņemties konkrēto darbu. Tieši šādi rīkojāmies arī, iesniedzot cenas piedāvājumu atzinuma sagatavošanai par OIK atcelšanas iespējām. Proti – nesaskatījām interešu konfliktu, kam būtu jebkāda negatīva ietekme atzinuma sagatavošanā.

Norādām, ka medijos izskanējusī informācija par to, ka mūsu birojs sniedzis sūdzību Eiropas Komisijā, pārstāvot OIK saņēmušu klientu, neatbilst patiesībai,» teikts ZAB izplatītajā paziņojumā.

«Kā to esam norādījuši, arī sniedzot paskaidrojumu Ekonomikas ministrijai, ZAB Ellex Kļaviņš (tolaik LAWIN) 2011.gadā pārstāvēja Ilmāru Poikānu (NEO), pārsūdzot regulatora lēmumu, ar kuru tika veiktas elektroenerģijas tarifu izmaiņas. Jānorāda, ka šī ir publiski pieejama informācija, un sūdzības būtība bija tieši pretēja un virzīta uz to, lai elektrības aprēķina metodoloģija būtu skaidra un patērētājiem saprotama. Šis darbs nekādi tiešā veidā nebija saistīts ar atbalstu OIK sistēmai. Juridiskos pakalpojumus I.Poikānam pārtraucām sniegt 2011.gada beigās,» paskaidro ZAB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kur jau ir ieviests skaidras naudas limits fizisko personu darījumos, iespējamie jaunie liegumi auto un īpašumu darījumos izmantot skaidru naudu valsti padarīs par līderi visā ES cīņā pret skaidru naudu.

To liecina ZAB BDO Law pētījums par skaidras naudas darījumu ierobežošanu. DB jau 9.02.2019. rakstīja par Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē prezentēto ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plānu, kurā ir paredzēta skaidras naudas darījumu sliekšņa samazināšana no pašreizējiem 7200 līdz 3000 eiro, turklāt skaidrā naudā nevarētu iegādāties nekustamos īpašumus un transportlīdzekļus. Jāatgādina, ka no 2017. gada 1. janvāra spēkā ir norma, kas ierobežo darījumus skaidrā naudā, kas pārsniedz 7200 eiro. Skaidras naudas darījumi tiek uzskatīti ar visaugstāko krāpšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas, kā arī PVN izkrāpšanas risku. Kontrolējošajām iestādēm faktiski neesot iespēju pārbaudīt šādus darījumus, to noslēgšanas datumus, maksājamās summas utt. Pēdējā laikā arī ārzemēs tiek veikti pasākumi skaidras naudas aprites ierobežošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīdinājuma izpilde par uzņēmuma izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra tikai pretrunīgi vērtētas jauna auto iegādes vērtības dēļ būtu kliedzošs precedents

Dienas Biznesa aprakstītās SIA Stiga RM domstarpības ar Valsts ieņēmumu dienestu, kura ieskatā uzņēmums iegādājies auto par neatbilstošu cenu un tam ir cita vērtība, tāpēc uzņēmums var tikt pat izslēgts no PVN maksātāju reģistra, raisījis uzņēmējos pamatīgu sašutumu. «Tas būtu kliedzošs precedents ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā, par ko kāds no uzņēmumiem, visticamāk, varētu arī meklēt taisnību Eiropas Komisijā vai caur administratīvo tiesu – ES tiesā,» norāda ZAB Sorainen nodokļu partneris Jānis Taukačs, kurš Auto asociācijas uzdevumā sagatavojis radušās situācijas analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Starptautiskās darba tiesības: piemērošana un praktiski ieteikumi

DB, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" paplašina sadarbību ar ZAB "Ellex Kļaviņš", kas kļūst par rokasgrāmatas "Darba likuma komentāri" līdzautoriem.

Līdz šim ZAB "Ellex Kļaviņš" ir veidojis "Personāla vadības rokasgrāmatas" nodaļu par personālvadības juridiskajiem aspektiem.

Saistībā ar "Darba likuma komentāriem" sadarbība tiek sākta par starptautisko darba tiesību jautājumiem.

"Starptautisko darba tiesību jautājumi mūsdienās iegūst arvien lielāku nozīmi. Tāpēc komentāros par Darba likuma 12. un 13. pantu tiek skaidrotas ne tikai šīs tiesību normas, bet arī to vieta citu normatīvo tiesību aktu, kuri regulē starptautisko darba tiesību jautājumus, hierarhijā," aktualitāti skaidro zvērināta advokāta palīgs Ints Skaldis.

Vēršot uzmanību būtiskākajam saistībā ar Darba likuma 12. un 13. pantu, autori norāda:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu auditu strīdi Baltijā – īpatnības maina statistiku

Māris Ķirsons, 27.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesā tikai retais nodokļu maksātājs Baltijā pierāda savu taisnību strīdos ar nodokļu administrāciju, visvairāk audita lēmumus pārsūdz nodokļu maksātāji Latvijā, vismazāk – Igaunijā, smalkās nianses un atšķirīga izpratne Lietuvā maina redzamo ainu.

To liecina ZAB WALLESS pētījums par Baltijas valstu nodokļu administrāciju ikgadējo veikto auditu skaitu, to pārsūdzībām un rezultātiem.

“Pētījuma mērķis bija ne tikai iegūt datus par to, cik daudz auditu veic katras valsts nodokļu administrācija, bet arī – cik daudz uzņēmēju šos auditu rezultātus apstrīd pašā iestādē, kādi ir to rezultāti, kādi rezultāti ir pēc tiesu galīgajiem nolēmumiem – kādi tie ir attiecībā pret uzņēmējiem,” skaidro ZAB WALLESS nodokļu partnere Ingūna Ābele.

Viņa norāda, ka sākotnējais pētījuma veikšanas laiks būtiski pagarinājās, jo nevienā no Baltijas valstīm nav pieejama publiska analīze ne tikai par to, cik ir veikti nodokļu kontroles pasākumi, bet arī par to, kādi ir to rezultāti, cik daudz no tiem tiek apstrīdēti nodokļu administrācijas vadītājam un cik no tiem jau pirmajā pārsūdzības instancē tiek atcelti, un cik no pārējiem nonāk tiesās, un kāds ir to pēdējais vārds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa mērķtiecīgi turpina uzsākto Zaļo kursu, lai 2050. gadā kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Mērķi ir gana ambiciozi, un šobrīd katras dalībvalsts izvirzītajiem nacionālajiem mērķiem ir jābūt kontekstā ar kopējo Eiropas dalībvalstu attīstības politiku.

Kā Latvija izskatās uz pārējo dalībvalstu fona?Kā enerģētikas sektors attīstīsies un kā tas ietekmēs Latvijas iedzīvotājus? Kāda ir tūlītējā rīcība un par ko jāsāk domāt jau tuvākajā desmitgadē?

Izdevniecība “Dienas Bizness”, “Latvijas Gāze” un “Gaso” , “Latvenergo” un ZAB "Walless" aicina enerģētikas nozares līderus, uzņēmumu vadītājus, kā arī atbildīgo institūciju pārstāvjus tikties nozares konferencē “Enerģētika 2020”.Konferencē plānots izrunāt Latvijas vietu Eiropas enerģētikas un klimata pārmaiņu plāna kartē, iekšējā tirgus attīstības virzienus un nākotnes perspektīvas, kā arī, aizvien aktīvāku pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ieguvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvija jaunuzņēmumus vilina ar labākajiem nosacījumiem

Anda Asere, Māris Ķirsons, 11.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā par jaunuzņēmumu var uzskatīt jebkuru uzņēmumu, ja vien tas spēj komisijai nodemonstrēt inovatīva produkta izstrādi, ražošanu vai attīstību, tādējādi tā kļūst par teju visdraudzīgāko valsti jaunuzņēmumiem.

To paredz grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Pēc ekspertu sacītā, šīs izmaiņas, kas atvieglo prasības uzņēmumu dalībai atbalsta programmā nodokļu atvieglojumiem un augsti kvalificētu darbinieku piesaistei, Latviju padara par vienu no pievilcīgākajām valstīm jaunuzņēmumu attīstībai. Tie ir būtiski grozījumi, kas klusi, bet būtiski uzlabojuši jaunuzņēmumu ekosistēmu Latvijā.

“To jau ir novērtējuši arī ārvalstu eksperti un uzņēmēji, jo tādu priekšrocību nodokļos nevienai citai valstij pagaidām nav,” secina ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs. Viņš norāda, ka likuma grozījumu anotācijā minēts: kopš 2012. gada jaunuzņēmumi tautsaimniecībā piesaistījuši investīcijas vairāk nekā 300 milj. eiro apjomā un Latvijā nodarbina vairāk nekā 1600 darbinieku. Vai izmaiņas patiešām radīs būtisku grūdienu jaunuzņēmumiem Latvijā, rādīs laiks. Visticamāk, konkurentvalstis centīsies neatpalikt, taču būtiskākais jautājums ir un būs par šo normu ilgtermiņa darbību un arī šīs jomas uzņēmēju vēlmi izvēlēties savai darbībai tieši Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tās akciju sabiedrības, kuras nebūs sniegušas informāciju par saviem akcionāriem Uzņēmumu reģistram, no 2024. gada 1. jūlija tiks pakļautas vienkāršotai likvidācijai.

To paredz Saeimā skatītie grozījumi Komerclikumā un Uzņēmumu reģistra likumā, bet tie vēl nav pieņemti. Latvijā pašlaik ir 962 nelikvidētas akciju sabiedrības, uz kurām arī attieksies jaunās prasības. Iecerēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā un visām Latvijā dzīvajām akciju sabiedrībām tiks dots viens gads pārejas laiks savu akcionāru sarakstu iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā un šo datu ierakstīšanai Komercreģistrā.

Nezināmie akcionāri

“Pašlaik akciju sabiedrībām akcionāru saraksti Uzņēmumu reģistram nav jāiesniedz, jo tie atrodas šo sabiedrību valdes pārziņā un ar tiem var iepazīties tikai ierobežots personu loks, vai arī akcijas ir reģistrētas finanšu instrumentu kontos kredītiestādēs, un informācija par akcionāriem pieejama depozitārijā,” skaidro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa atzīst, ka par akciju sabiedrību akcionāru reģistra atrašanos valsts publiskajās datu bāzēs – Uzņēmumu reģistrā – ir runāts jau teju 20 gadu un tikai 2021. gadā šī ideja tika materializēta. Akciju sabiedrības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju kontekstā pat tika vērtētas kā sava veida augsta riska pelēkā zona, kurā varētu notikt kaut kas negodīgs. “Jā, tāda situācija ir,” uz jautājumu par to, kā tas nākas, ka daudzām akciju sabiedrībām akcionāri nav atrodami Komercreģistrā, bet tajā paša laikā ir redzami patiesā labuma guvēji (tie, kuriem pieder vismaz 25% akciju), atbild G. Paidere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Covid liegumu radīto dīkstāvi Vācijā apmaksās apdrošinātājs

Māris Ķirsons, 17.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Valsts noteikto Covid-19 izplatības ierobežojumu radītās dīkstāves zaudējumus 1,014 milj. eiro apmērā alus dārzu īpašniekam Minhenē kompensēs apdrošinātājs.

“Minhenes apgabaltiesas spriedums lietā par uzņēmējdarbības pārtraukšanas apdrošināšanas atlīdzības prasību saistībā ar Covid-19 krīzi ir sava veida precedents,” skaidro ZAB BDO Law partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka koronavīrusa izplatības ierobežojumi būtībā no marta vidus līdz maija beigām bija slēguši ne tikai alus dārzus, restorānus, viesnīcas, izklaides un atpūtas centrus un pat daudzus veikalus, tas zaudējumus radījis ne tikai atsevišķiem cilvēkiem un kompānijām, bet arī kopumā visai tautsaimniecībai.

“Būtu interesanti uzzināt, vai arī Latvijā kāds restorāns, tūrisma vai viesnīcu operators ir apdrošinājies pret dīkstāvēm un valsts iestāžu lēmumiem savas darbības ierobežošanai un pat paralīzei,” norāda J. Zelmenis. Viņaprāt, precedentu Minhenē ir vērts skatīt daudz plašākā kontekstā, ne tikai kā atsevišķu precedentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publisko iepirkumu likuma grozījumu novitāti – iespēju pasūtītājam prasīt Konkurences padomei atsauksmi un uz tās pamata no konkursa izslēgt pretendentu – ir atbalstījusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera; par to sīkāk izjautājām Sorainen ZAB zvērinātu advokāti, LTRK Publisko iepirkumu komitejas vadītāju Katrīni Pļaviņu.

Fragments no intervijas

Tātad ir mums pasūtītājs, un viņš redz, ka divi pretendenti acīmredzami blēdās, piemēram. Kādēļ vajadzīga Konkurences padome?

Jā, ja tiek dota iespēja izslēgt aizdomīgos, tad ir jautājums, kā novērst korupciju visā shēmā. Tas LTRK biedriem vienmēr ir aktuāli. Vēl pirms būvnieku karteļa visas uzņēmēju organizācijas runāja par to, ka jāierobežo piedāvājumu vērtēšanas termiņš, jo sākās cenu celšanās un bija skaidri saprotams, ka pat seši mēneši var būt par daudz. Tajā brīdī arī dzima doma par Konkurences padomi kā arbitru. Ja tiesās mums ir pagaidu noregulējums, kas pilda līdzīgu funkciju, tad šeit – Konkurences padome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijai jāmācās aizstāvēt savas intereses Eiropā

Rūta Kesnere, 09.05.2019

Zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis (no kreisās, holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā uzņēmumu līmenī nav vērojami būtiski konkurences kropļojumi starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem. Cita lieta, ka daudzas Eiropas Savienības tiesību normas farmācijas jomā ir negodīgas attiecībā pret mazajiem un vidējiem zāļu ražotājiem

Latvijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir iemācīties efektīvi piemērot starptautisko nodokļu regulējumu praksē, lai gūtu pārliecību, ka ārvalstu konkurenti to neapiet, tādējādi veidojot negodīgu konkurenci. Tās ir galvenās atziņas no DB rīkotās apaļā galda diskusijas par vietējo un ārvalstu zāļu ražotāju konkurenci. Diskusijā piedalījās holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits, zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs.

Fragments no diskusijas

Cik godīga ir konkurence starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem nodokļu nomaksas jomā? Vai starptautiskām farmācijas firmām priekšrocības nerada tas, ka tās peļņas nodokli var maksāt valstīs, kur ir viszemākie nodokļi?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomas par cilvēktirdzniecību un piespiedu darbu ārzemēs savulaik skārušas vairākus populārus zīmolus, taču šie gadījumi rāda, ka secinājumi par šādu noziegumu esamību iegūstami izmeklēšanā, kur katra apsūdzētā vainu nosaka tiesa, nevis sabiedrības vai preses pārstāvju aizdomas.

To rāda ZAB BDO Law apkoptie dati. “Cilvēktirdzniecība ir ļoti nopietns pārkāpums, pret kuru visu valstu tiesas vēršas ar maksimālu bardzību, taču ārvalstu pieredze rāda, ka skaļi pārmetumi nav pamats kādas piespiedu darbos vainotās kompānijas izmešanai no tirgus,” datus vērtē BDO Law partneris Jānis Zelmenis. Viņš teic, ka linča tiesa ir pats sliktākais, kas vien var būt.

“Pirms paust kādu viedokli, vajadzētu sagaidīt vismaz policijas izmeklēšanas darba rezultātu, kas, kā minimums, ir nodots tiesai, bet ADUGS situācijā kriminālprocess ir tikai salīdzinoši agrīnā stadijā, kuru objektīvi izvērtēt, nezinot lietas faktiskos apstākļus, ir neiespējami,” SIA ADUGS Production gadījumu komentē J. Zelmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās uzņēmums, kura ieguldījumus pārvalda Green Formula Capital (GFC), iegādājās bijušās Radiotehnikas galveno ēku Rīgā ar kopējo platību 100 000 m2.

Rīdziniekiem šis īpašums ir pazīstams kā Imantas Tirgus. Darījuma summu puses neizpauž.

“Mēs uzskatām, ka nākotne ir saistīta ar veiksmīgu izklaides un pakalpojumu sektora attīstību, kur galvenā loma ir atrašanās vietai un infrastruktūrai ar ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu. Mums ir labi zināmi kaimiņi – Depo, Damme, McDonalds, pirmajā stāvā mums ir veiksmīgā Imantas Tirgus koncepcija. Plānojam piesaistīt daudz jaunu īrnieku, ar kuriem jau notiek pārrunas”, komentēja Mēelis Šokmans, GFC vadošais partneris.

FOTO: Oficiāli atklāts Imantas tirgus 

Ceturtdien, 30.maijā, tirdzniecības parkā Imanta Retail Park oficiāli atklāts Imantas tirgus....

Green Formula Capital ir uz ilgtspējību un “zaļo pavērsienu” orientēta nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldības firma, kas koncentrējas uz īpaši pielāgotiem ESG (vides, sociālās atbildības un pārvaldības) principiem, tos apvienojot ar “zaļā” finansējuma piesaisti ar mērķi palielināt aktīvu vērtību un likviditāti. Green Formula Capital darbības princips ir palielināt ieguldījumu vērtību, veicinot “zaļo” un ilgtspējīgo uzņēmējdarbību.

FOTO: Rīgā top jauns tirdzniecības centrs  

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā, ieguldot vairāk nekā 10 miljonus eiro,...

Darījumu atbalstīja Colliers, un juridiskās konsultācijas sniedza ZAB Vilgerts.

LETA vesta, ka bijušo "Radiotehnikas" ēku Kurzemes prospektā 3, kurā atrodas "Imantas tirgus", par 8,75 miljoniem eiro iegādājušies Igaunijas uzņēmējiem piederošā SIA "KP3", liecina Zemesgrāmatas informācija.

Kā ēkas pārdevējs norādīta SIA "Imanta Retail Park", kuras valdes loceklis Ēriks Ertmanis LETA apstiprināja, ka īpašumu iegādājusies "KP3". Ertmanis sacīja, ka ēkā esošais "Imantas tirgus" turpinās strādāt kā telpu nomnieks.

"KP3" reģistrēta 2021.gada oktobrī, uzņēmuma pamatkapitāls ir 515 200 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir Igaunijas uzņēmums "Mirrow Institute", bet tā patiesais labuma guvējs ir Igaunijas uzņēmējs Ivars Vendelins, kurš ir arī "KP3" valdes loceklis. "KP3" valdes loceklis ir arī Igaunijas uzņēmējs Hanness Pihls.

Vendelins ir līdzīpašnieks "Apollo Group", kurai pieder grāmatnīcas "Apollo", kinoteātri "Apollo", filmu izplatīšanas kompānija "Baltic Film Distribution", sulu bāri "Blender", saldējuma kafejnīcas "IceCafe" un restorāni "O'Learys" un "KFC".

Tāpat Vendelins ir līdzīpašnieks holdingā "MM Grupp", kuras uzņēmumu vidū ir medikamentu tirgotājs "Magnum", mediju koncerns "Postimees Grupp", elektroierīču tirgotājs "IM Arvutid", tāpat grupai ir līdzdalība ultrakondensatoru ražotājā "Skeleton Technologies Group". Informācijas aģentūra LETA ir daļa no starptautiskas mediju grupas, kuras akciju turētājs ir "MM Grupp".

"Apollo Group" pērn rudenī iegādājusies arī 51% Latvijas ēdināšanas uzņēmuma "Lido" akciju.

"Apollo Group" 55% akciju īpašnieks ir holdings "MM Grupp", kura akciju kontrolpaketes īpašnieks ir Igaunijas uzņēmējs Marguss Linnamē. Vendelins ir 45% "Apollo Group" akciju īpašnieks.

Vendelins kopā ar Baltijas nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupu "Summus Capital", kuras valdes loceklis ir Pihls, 2020.gada decembrī kļuva par tirdzniecības centra "Riga Plaza" īpašniekiem. Savukārt 2021.gada decembrī "Summus Capital" ir iegādājusies uzņēmumu "Pārupes būmaņi", kuram piederošajā īpašumā Imantā ir atvērts jaunuzceltais tīkla "Depo" veikals, kas atrodas blakus bijušajai "Radiotehnikas" ēkai.

Db.lv au vēstījis, ka kādreizējās Radiotehnikas rūpnīcas ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ neīstenojās.

2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, tika mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijā stājās spēkā vairākas nozīmīgas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā — vienas skar reversā PVN piemērošanu, otras dod lielākas tiesības nodokļu administrācijai attiecībā uz uzņēmumu izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra.

DB jau vēstīja, ka no 2019. gada 1.jūlija tiek atcelta reversā PVN maksāšanas kārtība metālizstrādājumu pakalpojumiem, bet attiecībā uz metālizstrādājumiem (melno un krāsaino metālu pusfabrikātiem) tiek sašaurināts produktu klāsts, kuriem arī turpmāk varēs piemērot reverso PVN maksāšanas kārtību. Tas nozīmē, ka visiem uzņēmumiem, kuri kopš 2018.gada 1.janvāra ar metālizstrādājumu piegādi saistītiem pakalpojumiem (griešana, locīšana, mehāniskā apstrāde, metināšana, velmēšana, tīrīšana, virsmas apstrāde un citas apstrādes formas) piemēroja reverso PVN maksāšanas kārtību, sākot ar 2019.gada 1.jūliju atkal būs jāpiemēro vispārīgā PVN maksāšanas kārtība, t.i., jāsniedz pakalpojums, piemērojot PVN. Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji atzina, ka šīs izmaiņas ir sava veida pārsteigums, turklāt to spēkā stāšanās termiņš no brīža, kad tās tika akceptētas Saeimā, ir bijis tikai viens mēnesis, kas uzskatāms par salīdzinoši īsu periodu. Bez tam pašlaik jūlija pirmajās dienās faktiski esot jāmācās, kā strādā pa jaunam. Loģiskāk būtu bijis, ja šādas izmaiņas stātos spēkā no 2020. gada 1. janvāra, vēl jo vairāk tāpēc, ka 1 jūlijā nemaz neesot izdarītas izmaiņas attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos par PVN normu piemērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #1

DB, 05.01.2021

Dalies ar šo rakstu

“Neviens jau nestrīdas, ka ir jāapkaro noziedzīgi iegūti līdzekļi, bet šobrīd cīņa ir pret investoriem, naudas līdzekļu īpašniekiem, pakļaujot tos krimināltiesiskajām metodēm,” intervijā “Dienas Biznesam” atzīst ZAB Davidsons un partneri vadošā partnere un zvērināta advokāte Daiga Siliņa.

Iesaldētās naudas apjomi aug un neskaidrība par to nākotni var traucēt potenciālajiem investoriem ienākt Latvijā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 5. janvāra numurā:

  • viedokļi - ekonomiskās izmaiņas pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām
  • aktuāli - partijas izmaksā 4,5 miljonus eiro gadā
  • tēma - dotējamo pašvaldību skaits nevis sarūk, bet pieaug
  • intervija - Daiga Siliņa: Nav izredžu uz taisnīgu un objektīvu tiesu
  • tirdzniecība - pandēmija būs nobruģējusi ceļu uz ekonomisko nacionālismu
  • prognozes - 2021. gada ekonomikas prognozēm pandēmijas zīmogs
  • eksports - Latvijas Eksportētāju asociācija “The Red Jackets” par eksportu pandēmijas laikā
  • aptiekas - topā vitamīni un attālinātas konsultācijas
  • darba vide - vai pandēmija maina biroju lomu?
  • tehnoloģijas - Covid-19 diktē arī tendences viedtālruņu izvēlē
  • brīvdienu ceļvedis - Inese Ozola, zīmola Amoralle izveidotāja

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijas Saeimā par jaunajiem Publisko iepirkumu likuma (PIL) izslēgšanas nosacījumiem tuvojas finišam. Šie varētu būt vieni no sarežģītākajiem grozījumiem visā PIL vēsturē. Tiek plānots, ka šie grozījumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Dienas Bizness šo grozījumus analizējis arī iepriekš. Un arī šobrīd, kad grozījumi PIL Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tiek skatīti trešajam lasījumam, aptaujātie eksperti un uzņēmēji secina, ka ar grozījumiem netiek sasniegti izvirzītie mērķi: ātrs, godīgs, caurspīdīgs process.

Vai Cancel kultūra skars arī publiskos iepirkumus? 

Cancel jeb izslēgšanas kultūra jau pamatīgi skārusi finanšu sektoru....

"Tādējādi 3,5 miljardu eiro apguve, visticamāk, turpināsies ierastajā tempā vai pat lēnāk, ņemot vērā iepirkumu komisijām uzlikto milzu vērtēšanas kompetences un dokumentu apjoma slogu," saka Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Arbitrs ir vajadzīgs, lai pasūtītāju nevainotu korupcijā 

Publisko iepirkumu likuma grozījumu novitāti – iespēju pasūtītājam prasīt Konkurences padomei...

ZAB COBALT partnere, zvērināta advokāte Sandija Novicka norāda: "Ļoti ticami, ka beigās ar iznākumu nebūs apmierināts neviens. Izskatās, ka izslēgšanas nosacījumus regulējošo noteikumu gala redakcija būs sarežģīta un neskaidra. Būs nepieciešams laiks, lai visiem iesaistītajiem izveidotos vienota izpratne par jauno regulējumu. Šobrīd nešķiet, ka grozījumi pēc būtības padarīs konkurenci godīgāku un efektīvāku".

"Jaunie piedāvājumi no Finanšu ministrijas ir uzrakstīti ļoti vispārīgi un stiepjamos jēdzienos, kas paredz daudz un dažādus riskus gan pasūtītājiem, gan izpildītājiem, gan sistēmai kopumā. Plašās interpretācijas iespējas var izmantot ļaunprātīgi, un transporta nozarē konkurence jau tā ir neliela. Es pirmo reizi šos labojumus ieraudzīju tikai pēc Tautsaimniecības komisijas sēdes, mēs netikām aicināti uz apspriešanu, un domāju, ka arī citu nozaru asociācijas netika aicinātas. Zinot to, cik ļoti partijas ir saistītas ar būvniecības nozari, es raugos aizdomīgi uz šādiem uz ātru roku tapušiem grozījumiem," saka Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Plašu rakstu par iecerētajiem grozījumiem lasiet 22.februāra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Izvairīties no PVN kļuvis grūtāk

Māris Ķirsons, 06.09.2019

ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs ir skeptisks par tālāku PVN plaisas samazināšanu

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa plaisa, ko valstij vajadzētu saņemt, bet to nesaņem, ir sarukusi līdz 10,2% salīdzinājumā ar 29,8% 2010. gadā, taču perspektīvā šīs plaisas apmēru iecerēts samazināt līdz 8% līmenim

To liecina Valsts ienēmumu dienesta (VID) pētījums.

Lai arī pašreizējā PVN plaisa faktiskajos ciparos ir izmērīta 238 milj. eiro apmērā, tomēr jārēķinās, ka 2010. gadā tās apmērs sasniedza 539 milj. eiro. Nedaudz pārsteidzoši, ka VID PVN plaisas apmēru nav identificējis pa nozarēm, kaut arī tika norādīts, ka tās jau varētu būt tās pašas, kuras tiek minētas ēnu ekonomikas kontekstā, – tirdzniecība, ēdināšana, būvniecība. VID veiktais PVN plaisas pētījums par 2018. gadu kopumā liecina, ka PVN plaisai ir tendence samazināties jau kopš 2010. gada. Saskaņā ar VID aprēķiniem, 2018. gadā PVN plaisa veidoja 10,2%, kas ir būtiski mazāk nekā iepriekšējos gados. Piemēram, 2017. gadā tā bija 12,1%, bet 2016. gadā – 12,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieci advokāti nosūtījuši atklātu vēstuli ģenerālprokuroram Jurim Stukānam ar aicinājumu Ģenerālprokuratūrai uzraudzības kārtībā pārtraukt kriminālprocesus, kas uzsākti, nekritiski vērtējot Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) iesniegtās lietas noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jautājumos.

Dienas Bizness lūdza papildu skaidrojumus ZAB Davidsons un partneri vadošajai partnerei un zvērinātai advokātei Daigai Siliņai.

Advokātu atklāto vēstuli ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, kas pilnībā publicēta db.lv portālā, redakcijai iesniedza zvērināti advokāti Daiga Siliņa, Lauris Liepa, Oskars Rode, Saulvedis Vārpiņš un Aivo Leimanis. Tās galvenā norāde bija, ka ir rūpīgāk jāvērtē, vai visos gadījumos, kad saņemti FID ziņojumi, būtu uzsākami kriminālprocesi, savukārt jau uzsāktie ir labāk jāuzrauga, tomēr vēstulē pieminēti arī vairāki blakus aspekti, kas prasa skaidrojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu valdei par pieņemtajiem un arī par nepieņemtajiem lēmumiem (bezdarbību) var nākties atbildēt ar savu personīgo maku gan par kompānijas akcionāriem, gan par valstij, gan arī trešo (pievilto, piekrāpto) personu uzņēmuma darījuma partneriem nodarītajiem zaudējumiem.

To atzīst gan vairāki aptaujātie uzņēmumu vadītāji, gan arī SIA ZAB Vilgerts partneris Aivars Lošmanis. Vienlaikus katra cilvēka (valdes locekļa) un ne tikai viņa atbildības līmeni konkrētā epizodē nosaka tiesa. “Ir divi atbildības virzieni – civiltiesiskais un krimināltiesiskais, kur katrā ir savas nianses un arī atbildības līmenis,” uzsver A. Lošmanis.

Viņš vērš uzmanību, ka jebkurā gadījumā ir jābūt pierādītam zaudējumu (kaitējuma) faktam, ja tāda nav, tad arī jebkāda vēršanās pret konkrēta uzņēmuma valdes locekļiem esot jāuzskata par lieku laika un resursu izšķērdēšanu.

Smalkas nianses

Komerclikums nosaka, ka valdes un padomes loceklim (ja tāds uzņēmumā ir) savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam un valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai. Vienlaikus likums pasaka, ka valdes un padomes loceklis neatbild par minēto, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Tāpat valdes un padomes loceklis neatbild par sabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņš rīkojies labā ticībā dalībnieku sapulces lēmuma ietvaros. Vienlaikus tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības priekšā. Jāņem vērā, ka prasījumi pret valdes un padomes locekli noilgst piecu gadu laikā no zaudējuma nodarīšanas dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa likumā tiks veiktas izmaiņas, kas skar vairākus šī nodokļa piemērošanas aspektus.

To paredz valdībā izskatītie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Lai šīs izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl ir jānobalso Saeimas vairākumam. Vienlaikus iecerēts, ka šīs izmaiņas būs spēkā jau no 2020. gada. ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs atzīst, ka izmaiņas skar daudzas jomas – pārrobežu tirdzniecību, darījumu ķēdes, medicīnu, rēķinus, kapitālu.

Direktīva prasa ātrumu

«Ar nosaukumu PVN ātrie labojumi ir zināmi jaunie PVN likuma grozījumi, kas Latvijai jāievieš līdz gada beigām, kā to paredz attiecīgā direktīva. Tās mērķis ir tieši tāds, kā minēts - panākt ātru risinājumu dažu noteikumu, kas regulē pārrobežu darījumus, vienkāršošanai un saskaņošanai ES dalībvalstu starpā,» skaidro J. Taukačs. Tas nepieciešams līdz aptuveni 2022.-23.gadam, kad varētu stāties spēkā jaunā PVN sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nodokļu režīms mainīsies – droši vien tie augs

Jānis Šķupelis, Māris Ķirsons, 22.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules vadošie politikas noteicēji pagaidām vēl atrodas ekonomikas balstīšanas stadijā, un sagaidāms, ka tas tā būs vēl kādu laiku. Pamata pieņēmums ir, ka riski no pāragras ekonomikas apkures atslēgšanas ir krietni lielāki un noteikti arī daudz tuvāki nekā riski no tā, ka šāda kurināšana tiek turpināta pārāk ilgi

Kādā brīdī gan aktīvā kara posmam ar pandēmiju pie nāks gals. Attiecīgi valdībām tad būs jāsāk lauzīt galva par savu uzblīdušo budžeta deficītu caurumu lāpīšanu. Šajā ziņā ideālais variants, protams, būtu, ja varētu ātri un viegli palielināt budžeta ieņēmumus. Realitāte gan pārsvarā parasti mēdz būt tāda, ka budžeta sabalansēšana – turklāt uz ļoti lielu un ar vien augošu saistību fona – notiek uz kādu jaunu nodokļu vai to palielināšanas rēķina. Līdz ar to pēcpandēmijas laikmetu, ja nenotiks brīnumi, daudzviet pasaulē, visticamāk, iezīmēs nodokļu palielināšanas vētra. Atsevišķās vietās valdības jau sākušas iesildīt savas sabiedrības, ka plašs nodokļu kāpums būs neizbēgams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kolektīvā finansēšana – jauns regulējums un iespējas uzņēmējiem

Krišjānis Bušs, vecākais speciālists, zvērināta advokāta palīgs ZAB COBALT SIA, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirmo reizi zaudējumus piedzīs no maksātnespējas administratora

Sergejs Rudāns, zvērinātu advokātu birojs COBALT, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa ir pieņēmusi spriedumu par zaudējumu piedziņu no maksātnespējas administratora sakarā ar nodrošinātā kreditora (bankas) interešu aizskārumu. Tiesas piespriestie zaudējumi sasniedz 1 300 000 eiro. Ciktāl ir zināms ZAB COBALT, tā ir pirmā šāda veida lieta Latvijas vēsturē.

Īsumā lietas būtība ir šāda. Banka izsniedza sabiedrībai aizdevumu, kas bija nodrošināts ar pirmās kārtas hipotēkām un komercķīlu. Faktiski par labu bankai bija ieķīlāta visa aizņēmēja manta. Pusotru gadu aizņēmējs pildīja savas saistības, bet vēlāk tam tika pasludināts maksātnespējas process. Kaut arī aizņēmējs ilgstošu laiku veica ikmēneša maksājumus bankai un aizdevums bija iegrāmatots aizņēmēja bilancē, administrators nav atzinis bankas pieteikto nodrošināto prasījumu. Banka pārsūdzēja šo administratora atteikumu tiesā, kas noraidīja sūdzību. Tāpēc banka cēla prasību par sava prasījuma atzīšanu.

Pirmās instances tiesa atzina bankas nodrošināto prasījumu gandrīz četru miljonu eiro apmērā. Taču dīvainā kārtā pēc šāda bankai labvēlīga sprieduma pasludināšanas administrators panāca to, ka tiesa atcēla piemēroto prasības nodrošinājumu, kā rezultātā administratoram radās iespēja pārdot aizņēmēja aktīvus. Īsā laikā tas arī tika izdarīts. Visa izsolēs iegūtā naudas summa tika izmaksāta citiem kreditoriem. Savukārt banka nesaņēma nevienu centu, kaut arī pārdotā manta bija ieķīlāta par labu bankai. Lielā ātrumā aizņēmējs tika likvidēts, un šī iemesla dēļ tiesas process par bankas prasījuma atzīšanu tika izbeigts.

Komentāri

Pievienot komentāru