Jaunākais izdevums

Eiropa mērķtiecīgi turpina uzsākto Zaļo kursu, lai 2050. gadā kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Mērķi ir gana ambiciozi, un šobrīd katras dalībvalsts izvirzītajiem nacionālajiem mērķiem ir jābūt kontekstā ar kopējo Eiropas dalībvalstu attīstības politiku.

Kā Latvija izskatās uz pārējo dalībvalstu fona?Kā enerģētikas sektors attīstīsies un kā tas ietekmēs Latvijas iedzīvotājus? Kāda ir tūlītējā rīcība un par ko jāsāk domāt jau tuvākajā desmitgadē?

Izdevniecība “Dienas Bizness”, “Latvijas Gāze” un “Gaso” , “Latvenergo” un ZAB "Walless" aicina enerģētikas nozares līderus, uzņēmumu vadītājus, kā arī atbildīgo institūciju pārstāvjus tikties nozares konferencē “Enerģētika 2020”.Konferencē plānots izrunāt Latvijas vietu Eiropas enerģētikas un klimata pārmaiņu plāna kartē, iekšējā tirgus attīstības virzienus un nākotnes perspektīvas, kā arī, aizvien aktīvāku pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ieguvē.

Lai Pieslēgtos Tiešraidei, Lūdzu Ievadiet Pieejas Kodu!

DALĪBA KONFERENCĒ - lūdzam sazināties ar Dinu Niedri pa tālruni 22377641 vai rakstot: [email protected]

Programma:

KLIMATNEITRĀLA EIROPA LĪDZ 2050

9.30 | Konferences atklāšana

9.30 | ES vīzija par ilgstpējīgu enerģētikas sektora attīstību - sasniedzamie mērķi 2021-2030 Andris Kužnieks, EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja p.i.

9.45 – 9.55 | Latvijas vieta Eiropas kartē: šī brīža situācija un izvirzītie mērķi enerģētikas nozarei NEKP 2021-2030 ietvaros Jurģis Miezainis, LR EM parlamentārais sekretārs (Zoom)

10.00 – 10.15 | Potential for transnational cooperation to strengthen the energy sector Klaus Skytte, Nordic Energy Research, valdes loceklis/ izpilddirektors (Zoom)

10.20 – 10.35 | ECF Recommendations: achieving the NECPs 2021-2030 in Baltics Dries Acke, European Climate Foundation, Energosistēmu programmas direktors (Zoom)

10.40 – 11.00 | Kafijas pauze

LATVIJAS ENERĢĒTIKAS SEKTORA ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA

11.00 – 11.15 | Elektroenerģijas nozares izaicinājumi Kaspars Cikmačs, AS “Latvenergo” valdes loceklis, tehnoloģiju un atbalsta direktors

11.20 – 11.35 | Enerģētikas sektora izaicinājumi ceļā uz klimata neitralitāti 2030/2050 Jānis Bethers, AS “Latvijas Gāze” biznesa attīstības vadītājs

11.40 – 11.55 | Dabasgāzes loma enerģētikas nākotnē Dr. Joahims Hokerts, AS “Gaso” valdes loceklis

12.00 – 12.15 | Kas veicinās Latvijas enerģētikas pārkārtošanos klimatneitralitātes virzienā – politika vai tehnoloģijas? Dzintars Jaunzems, RTU EVIF Docents, vadošais pētnieks

12.20 – 13.00 | Diskusija: Ekonomiski pamatota tehnoloģiju konkurence. Kaspars Cikmačs, AS “Latvenergo” valdes loceklis, tehnoloģiju un atbalsta direktors, Jānis Bethers, AS “Latvijas Gāze” biznesa attīstības vadītājs, Dzintars Jaunzems, RTU EVIF Docents, vadošais pētnieks, Andris Vanags, Vēja enerģijas asociācijas vadītājs

13.00 – 13.40 | Pusdienu pārtraukums

ATJAUNĪGO ENERGORESURSU PIEEJAMĪBA UN IZMANTOŠANAS POTENCIĀLS

13.40 – 14.20 | Diskusija: AER enerģijas ražošana un resursu pielietojums: ekonomiskie stimuli, izmantošanas potenciāls un patēriņa veicināšana, gala cena. Edgars Vīgants, SIA "Balteneko" valdes priekšsēdētājs, Jānis Irbe, LAEF valdes priekšsēdētājs, Varis Boks, “Augstsprieguma tīkls” valdes priekšsēdētājs, Jānis Reķis, enerģētikas eksperts

14.20 – 15.00 | Diskusija: Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumu ietekme uz AER nozares attīstību. Mārtiņš Mežinskis, ZAB Walless zvērināts advokāts, Ralfs Nemiro, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs, Matīss Paegle, BaltCap investīciju direktors un Reinis Āzis, LIAA direktora vietnieks investīciju jautājumos

15.00 | Noslēgums

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Šteinbuka: Ilūzija par "mazo Šveici" ir pilnībā izgaisusi

LETA, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sapņi, ka Latvijā bankas būs tilts starp austrumiem un rietumiem, un tā būs "mazā Šveice", ir pilnībā izgaisuši.

To šodienas konferencē "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti" savā uzrunā sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Šteinbuka piekrīt, ka banku sektors Latvijā ir jāsakārto, bet ar to nav jāaizraujas. "Ir ļoti svarīgi, lai Latvija nepārvēršas par policejisku valsti, lai gan jau tagad visi bankas klienti tiek uzskatīti par aizdomās turamajiem," bija bažīga Šteinbuka.

Gads var noslēgties ar iesaldētu miljardu 

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2020. gada pirmajā pusē iesaldējis teju tikpat daudz naudas...

Viņasprāt, ekonomikas lejupslīde pirms pandēmijas rada bažas, lai gan lielāku satraukumu rada nauda, kura pašlaik ieplūst Latvijas ekonomikā, jo tā ir kā "debesmanna", pie kuras viegli var pierast un tas ir bīstami.

"2019.gadā neviens nevarēja iedomāties, ka Latvijas ekonomikā ieplūdīs tik lieli finanšu līdzekļi, un tas rada satraukumu, jo uzņēmumi un sabiedrība kopumā var būt negatavi tik lielai naudas plūsmai," teica Šteinbuka.

Šteinbuka pieļāva, ka viņa situāciju dramatizē, bet savādāk nevar, jo pašlaik situācija ekonomikā ir nestabila, lai gan paralēli tam jānodrošina laba banku funkcionēšana, jo bez tām Latvijas ekonomika ir nolemta.

Priekšsēdētāja pauda bažas, ka konferencē teiktais var neaiziet līdz galvenajam mērķim, jo konferencē nepiedalās Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kā arī citu banku pārstāvji.

Jau ziņots, ka šodienas konference "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti" ir veltīta banku sektora uzlabošanai un tajā piedalās Valsts prezidents Egils Levits, ģenerālprokurors Juris Stukāns, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa, kā arī zvērinātie advokāti un juristi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Starta šāviens finanšu sektora kapitālā remonta kļūdu novērtējumam

Jānis Goldbergs, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konferencē “Bankas mainīgajā pasaulē” pirmo reizi, kopš tika izsludināts Latvijas finanšu sektora “kapitālais remonts”, juristi un ekonomisti Latvijas universitātes Lielajā aulā runāja tieši un atklāti par pieļautajām kļūdām finanšu sektora kārtošanā.

Konferenci 29.septembrī ievadīja Latvijas prezidenta Egila Levita uzruna, kurā viņš ne tikai uzteica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu valstī, bet arī atzina, ka bankām ir jāmēģina vadīt riskus. Faktiski šo pašu viedokli jau komplicētākā juridiskā valodā atspoguļoja Latvijas ģenerālprokurors Juris Stukāns, apgalvojot, ka Latvijas izmeklētāji un amatpersonas ir pietiekami kompetenti un “spēs likumus piemērot pēc to jēgas, ne tikai burta.” Abas valsts amatpersonas pēc būtības norādīja, ka izmaiņas nepieciešamas banku pieejā, nevis likumdošanā.

Fiskālās disciplīnas padomes vadītājas, profesores Innas Šteinbukas uzrunu var dēvēt par tādu kā startu kļūdu novērtējumam, jo viņa salīdzinot Baltijas valstu ekonomiskos rādītājus 2019. gadā, 2020. gada sākumā un Covid19 krīzes laikā, skaidri parādīja, ka mūsu ekonomika jau 2019. gadā ir cietusi no finanšu sektora “kapitālā remonta” ietekmes un turpina ciest arī šobrīd, norādot, ka nav iespējams izmērīt sekas, kad klientiem tiek liegts atvērt kontu Latvijā vai arī, ka tas tiek slēgts cilvēkiem neizprotamu iemeslu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas – kā dzīvosim nākamajos septiņos gados?

Db.lv, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt, 4. jūnijā notiks Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" plānotā konference "Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas", kuras ietvaros dzirdēsim lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu saistīto nozaru ekspertu redzējumu par lauksaimniecības un mežsaimniecības turpmāku attīstību.

Lauksaimniecība ir viena no vismainīgākajām un reizē visvairāk regulētajām tautsaimniecības nozarēm. "Tagad, kad pandēmijas izraisītās krīzes apstākļos, turpinām cīnīties par mūsu lauksaimniekiem tik nozīmīgo Eiropas Komisijas tiešo maksājumu godīgu sadalījumu, saņemam arvien jaunas vides un klimata pārmaiņu prasības, ir svarīgi veicināt izpratni par izaicinājumiem, ar kuriem šodien saskaras lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares. Tie ir mūsu lauksaimnieki, kas apgādā iedzīvotājus ar veselīgu un augstvērtīgu pārtiku. Turklāt lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares sniedz resursus arī citām nozarēm, eksportē un spēlē būtisku lomu darba tirgū un reģionālajā attīstībā un lauku vides uzturēšanā, " nostāju pauž LOSP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā atkritumu atlikumus pārvērst siltumā un gaismā

Andris Vanags, "Fortum" biznesa vadītājs Latvijā, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens cilvēks gadā rada aptuveni 400 kilogramus sadzīves atkritumu. Lielu daļu no tiem var un vajag pārstrādāt, izmantojot otrreizējā apritē, bet ap 40% veido sajaukta dažādu sadzīves atkritumu masa, kuru pārstrādāt nav iespējams.

Videi, veselībai un ekonomikai draudzīgāk ir no šīm atkritumu atliekām iegūt siltumu un gaismu, nevis aprakt tās zemē, atstājot "mantojumā" nākamajām paaudzēm.

Mēs dzīvojam lielā steigā un esam pieraduši pie komforta, bet neapzināmies, cik daudz atkritumu rada šāds dzīvesveids. Ir ērti pa ceļam uz darbu nopirkt līdzņemšanai kafijas krūzīti, ir veselīgi pusdienās iztukšot salātu trauciņu, taču gan krūzīte un trauciņš, gan daļa no citiem pārtikas iepakojumiem ir izmantojami tikai vienu reizi. Pēc tam mēs tos izmetam atkritumos un aizmirstam. Lielāko daļu plastmasas var pārstrādāt divas līdz trīs reizes, tad materiāls zaudē savu kvalitāti un vairs nav derīgs jaunu produktu radīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāze var palīdzēt visai tautsaimniecībai Latvijā tuvoties klimata neitralitātei, pašlaik šī energoresursa loma ir novērtēta tieši enerģētikā, taču nav izmantotas tās iespējas, kādas paveras transportā un arī lauksaimniecībā.

Lai šādas priekšrocības izmantotu, ir nepieciešama ne tikai atbilstoša valsts politika, bet arī attiecīgi instrumenti šo ieceru iedzīvināšanai.

"Objektīvi izvērtējot dažādus sektorus un to ietekmi (CO2 izmešu apmērus) uz klimatu, jāsecina, ka Latvijā ir trīs jomas, kuras rada vislielākās siltumnīcu gāzu emisijas, – lauksaimniecība, transports un enerģētika," situāciju žurnālam "Dienas Bizness" skaidro AS "Latvijas Gāze" Biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers.

Viņš atzīst, ka līdz šim īpaši aktīvi Latvija, raugoties no klimata skatupunkta, ir darbojusies enerģētikas nozarē. Enerģētikā dabasgāze nodrošina fleksibilitāti – spēju reaģēt gan uz sezonālām, gan arī ļoti straujām īstermiņa pieprasījuma izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

29. septembrī norisināsies Tiesību zinātņu pētniecības institūta (TZPI) un Banku augstskolas (BA) rīkotā zinātniskā konference "Bankas mainīgajā pasaulē", kurā eksperti no tiesību zinātņu un finanšu jomas spriedīs par aktuālajiem banku sektora izaicinājumiem.

Konferenci no plkst. 9.00 varēs vērot tiešraidē TZPI "Facebook" kontā, bet no plkst. 14.35 Banku augstskolas "YouTube" kanālā.

Konferences programma ir sadalīta divās sekcijās. Pirmajā sekcijā, kas Latvijas Universitātes (LU) lielajā aulā, Raiņa bulvārī 19, sāksies plkst. 9.00, tiks apskatīti kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti. Šajā sekcijā zinātniskos referātus lasīs ģenerālprokurors Juris Stukāns, Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja, profesore Inna Šteinbuka, prokurors Juris Juriss, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, zvērināti advokāti Jānis Kārkliņš, Jānis Rozenbergs, Aivars Lošmanis, Edvīns Danovskis, kā arī TZPI vadītājs Ringolds Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan tas ir mazāk par 0,1% no tirgus, Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Jeff App" līdzdibinātājs Toms Niparts ir pārliecināts, ka iespējamais izaugsmes potenciāls ir milzīgs.

"Turklāt tas ir tikai mūsu pirmais tirgus Āzijā," viņš uzsver. Pirmo klientu attieksme pret risinājumu esot visnotaļ laba un atgriežas tie, kas reģistrējušies pirms kāda laika.

Uzņēmuma stratēģija šajā tirgū ietver vairākus soļus. Sākumā tas piedāvā vietējiem finanšu uzņēmumiem nepieciešamu risinājumu, kas risina pamatvajadzību: piesaista jaunus klientus. "Kad esam iekarojuši atpazīstamību un nodibinājuši attiecības, piedāvājam papildu pakalpojumus – alternatīvos datus. Augustā laidām klajā mobilo lietotni, kuru drīzumā sāksim jaudīgi reklamēt. Tuvāko mēnešu laikā lietotājiem būs arī iespēja saņemt izdevīgākās banku kredītkartes un finansējuma iespējas ar mopēda vai motocikla nodrošinājumu, kas Āzijā ir būtiski. Pakāpeniski pāriesim no tā, ka esam kā "Tinder" piemērotākā aizdevuma atrašanai uz aplikāciju īpašajiem piedāvājumiem, kas nozīmē, ka piedāvājam atrast ne vien finansējumu, bet arī apdrošināšanu, telekomunikāciju pakalpojumus u. tml. Šāds risinājums mums dos vairāk datu par lietotāju uzvedību, kas ilgtermiņā ļauj veidot kredītvērtējumu, kas ir viens no mūsu lielākajiem mērķiem," ieskicē T. Niparts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Levits: Bankas ir cieši saistītas ar valsts drošību un tās tēlu

LETA, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektors ir cieši saistīts ar valsts drošību un tās tēlu, šodienas konferencē "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti" savā uzrunā sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Prezidents pauda, ka banku biznesa kredītportfeļa ilgtspēja var kļūt par veiksmes pamatu Latvijas ekonomikai arī nākotnē, bet piebilda, ka bankām jau iepriekš bijusi nopietna loma labklājības veidošanā.

Gads var noslēgties ar iesaldētu miljardu 

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2020. gada pirmajā pusē iesaldējis teju tikpat daudz naudas...

Levits sacīja, ka banku sektors ir izraisījis arī vairākas krīzes, bet tas nenozīmē, ka no bankām ir jābaidās.

"Mēs esam pieredzējuši banku bankrotus, banku maiņu, to ienākšanu un aiziešanu no Latvijas, bet tās ir cieši saistītas ar Latvijas ārējo tēlu un valsts drošību," sacīja Levits.

Prezidents piebilda, ka valstij ir jāspēj veiksmīgāk vadīt riskus, nevis izvairīties no tiem, un pauda cerību, ka banku pakalpojumiem nākotnē ir jābūt pieejamiem vienlīdzīgā kvalitātē visiem Latvijas iedzīvotajiem, jo tās ir daļa no valsts ekonomikas ekosistēmas.

Arī Ģenerālprokurors Juris Stukāns pauda cerību, ka drīzumā Latvijā tiks izveidots mehānisms kas pilnībā nepieļaus "netīras" naudas apgrozījumu, bet piebilda, ka bez finanšu aprites, Latvijas ekonomika nav iespējama.

Konference "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti" ir veltīta banku sektora uzlabošanai un tajā piedalās Valsts prezidents, ģenerālprokurors, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, profesore Inna Šteinbuka, kā arī zvērinātie advokāti un juristi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš skeptisks par ideju pārskatīt kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir skeptisks par ideju pārskatīt kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju.

Piektdien preses konferencē Kariņš uzsvēra, ka Latvijas valdība līdz šim ir ieklausījusies ekspertu ieteikumos, kā rezultātā valstī patlaban ir viens no zemākajiem Covid-19 inficēšanās rādītājiem pasaulē.

Vienlaikus premjers pauda skepsi par iespēju palielināt kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju, jo tādējādi valdība dotu signālu sabiedrībai, ka "Latvijā jāsāk vairāk slimot".

"Tas ir lēmums, kam neesmu gatavs, ja vien pretī nebūs citi ierobežojoši pasākumi. Nedomāju, ka sabiedrība ir gatava atļaut vairāk ieceļot Latvijā, tajā pašā laikā mums pašiem atņemot rīcības brīvību," uzsvēra Kariņš. Vienlaikus premjers piebilda, ka gadījumā, ja eksperti argumentēs par labu kumulatīvā saslimstības robežkritērija maiņai, tad viņš būs gatavs šajā viedokļi ieklausīties, bet līdz šim neviens eksperts šādu piedāvājumu nav izteicis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Jaunzeme: Darba devējiem būs jāpierāda zemo algu pamatotība

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veiksmīgāk cīnītos ar aplokšņu algām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) budžeta likumu paketē iesniegs grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredzēs pienākumu darba devējam turpmāk pierādīt zemo algu aprēķina pamatotību, pirmdien preses konferencē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Līdz šim VID bija jāpierāda nepamatoti zemu algu esamību uzņēmumā, kas rada pamatu aizdomām par aplokšņu algu izmaksu, taču šo grozījumu apstiprināšanas gadījumā darba devējam būs jāpierāda, kā viņš var nodarbināt kvalificētu strādājošo par tik zemu algu, skaidroja Jaunzeme.

Viņa piebilda, ka šie grozījumi būtiski atvieglos VID darbu aplokšņu algu apkarošanā, kā arī atvieglos VID iespēju vērsties pie konkrētā darba devēja ar aicinājumu pārskatīt algu politiku uzņēmumā.

"Ja VID dati liecinās, ka vidējā alga nozarē ir lielāka nekā tā, kas tiek maksāta konkrētā uzņēmumā, darba devējam būs jāiesniedz pamatoti pierādījumi, kādā veidā viņš var nodarbināt strādājošos par algu, kas būtiski zemāka nekā nozares vidējā alga," skaidroja Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuva un Igaunija 14 dienu kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju paaugstinās no 16 līdz 25

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva un Igaunija no nākamās nedēļas paaugstinās 14 dienu kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju, pēc kura, iebraucot no attiecīgās valsts, jāievēro obligāta pašizolācija.

Kā piektdien preses konferencē paziņojis Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Verīga, Lietuvā šis robežkritērijs, sākot ar pirmdienu, 14.septembri, tiks paaugstināts no pašreizējiem 16 līdz 25 inficēšanās gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

"Tas nozīmē, ka šodien, apstiprinot [jaunā koronavīrusa] nopietnāk skarto valstu sarakstu, mēs balstīsimies ne vairs uz robežkritēriju 16, bet gan 25," norādījis ministrs. Arī Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu no nākamās nedēļas sākuma paaugstināt brīvas pārvietošanās robežkritēriju Latvijai, Lietuvai un Somijai līdz 25, piektdien paziņojis valdības preses dienests.

Kā sociālajos medijos norādījis ārlietu ministrs Urmass Reinsalu, Igaunija šonedēļ izteikusi tādu ierosinājumu Latvijai, Lietuvai un Somijai un abas pēdējās valstis uz to atsaukušās, bet Latvija paturējusi līdzšinējo rādītāju - 16 inficēšanās gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jārēķinās, ka Covid-19 krīzes dēļ noteiktā ārkārtējā situācija Latvijā tiks pagarināta, otrdien preses konferencē paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Politiķe atzina, ka kopš oktobra, ļoti niansēti vērtējot epidemioloģisko situāciju Latvijā, ir ieviesti gan papildu drošības pasākumi, gan ierobežojošie pasākumi.

"Diemžēl gan tādēļ, ka cilvēki ir noguruši no pandēmijas, gan, iespējams, dažādu psiholoģisku un finansiālu apsvērumu dēļ gatavība strikti ierobežot un samazināt kontaktus un mobilitāti ir vērojama mazāka nekā pavasarī," atzina ministre, piebilstot, ka līdz ar to panākumi inficēšanās līknes apturēšanā un samazināšanā ir ļoti pakāpeniski.

Pēc viņa paustā, situācija ir stabilizējusies, bet Latvija vēl nav fāzē, kurā ir vērojams inficēto skaita samazinājums. Turklāt joprojām turpinās fāze, kad arvien lielākam Covid-19 slimnieku skaitam nepieciešama hospitalizēšana. Tiek prognozēts, ka hospitalizēto personu skaits nemazināsies vismaz nākamās četras nedēļas pat tad, ja izdosies panākt inficēšanās samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Šņepsts: Līdzekļi jāiegulda ražojošajos uzņēmumos, nevis dīkstāves pabalstos

LETA, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No neparedzēto līdzekļu programmas rezervētā nauda jāiegulda ražojošajos uzņēmumos un zinātnē, kā arī valdībai jādomā par izdevumu samazināšanu valsts aparātā, tiešsaistes konferencē "Paliec mājās - paliec cilvēks" pauda "Preiļu siera" valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

Pēc viņa domām, patlaban nav priekšnosacījumu, lai Latvijā no krīzes būtu iespējams iziet stiprākiem un gudrākiem. Viņš atgādināja, ka Latvija ir pakalpojumu sniedzēju valsts, par ko liecina tās iekšzemes kopprodukta struktūra. Kopš iepriekšējās krīzes ierēdņu aparātam Latvijā radīta normatīvo aktu bāze, uz kuras pamata tie sniedz pakalpojumus, tostarp sertifikācijas un atļaujas uzņēmumiem, no kā tieša ekonomiska labuma nav.

Kā uzskata Šņepsts, šīs prasības sadārdzina Latvijā ražoto preču vērtību, padarot tās nekonkurētspējīgas citos pasaules valstu tirgus. Tāpat uzņēmumu konkurētspēju Latvijā mazina arī augstās izejvielu un energoresursu cenas, lielāki izdevumi par tranzītu un loģistiku un augstāki darbaspēka nodokļi salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) trešdien Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisāra amatā apstiprināja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski (JV).

Savukārt finanšu pakalpojumu, finanšu stabilitātes un kapitāla tirgu savienības komisāres amatā apstiprināta EP priekšsēdētāja vietniece Mareida Makginesa.

Kā informēja EP preses sekretārs Jānis Krastiņš, tirdzniecības komisāra portfeļa piešķiršanu EK priekšsēdētājas izpildvietniekam Dombrovskim EP apstiprināja ar 515 balsīm par, 110 balsīm pret un 70 deputātiem atturoties. Savukārt Makginesas iecelšanu amatā EP apstiprināja 583 deputātiem balsojot par, 75 deputātiem - pret un 37 deputātiem atturoties.

Izmaiņas EK sastāvā notiek, jo augusta beigās no amata atkāpās tirdzniecības komisārs Fils Hogans, atgādināja Krastiņš.

Otrdien EP Priekšsēdētāju konference veica galīgo novērtējumu par Dombrovska un Makginesas uzklausīšanu. Savukārt pirmdien abu kandidātu uzklausīšanas rezultātus novērtēja EP komiteju priekšsēdētāju konference, kas savus secinājumus nosūtīja Priekšsēdētāju konferencei, ko veido EP priekšsēdētājs Dāvids Sasoli un politisko grupu priekšsēdētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Skaties konferenci Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas tiešsaistē!

Db.lv, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā dzīvosim nākamos septiņus gadus, par lauksaimnieku un zemes apsaimniekotāju jaunajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā uzzini, skatoties Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības Organizāciju Sadarbības Padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkoto konferenci "Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas".

Konferences dalībniekiem tiešraide skatāma šeit: https://events.tiesraides.lv/dienasbizness.

Ir iespēja pieteikties arī konferences dienā, rakstot uz: [email protected]

Konferences programma:

9.35 – 9.45 Pasākuma atklāšana, Jānis Maršāns, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes loceklis un Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs

I daļa | Nozaru atbalsts un ilgtspējas politika

9.45 – 10.00 KLP pēc 2020. gada, tās ietvaros izvirzītie mērķi un plāns to sasniegšanai (ieraksts), Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski), EK lauksaimniecības komisārs

10.00 – 10.15 Plānotā valsts atbalsta politika lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanai starp citām ES dalībvalstīm, Kaspars Gerhards, LR zemkopības ministrs

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LDDK eksperts: Darbaspēka nodokļa slogs visos līmeņos ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā

LETA, 24.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme visās Baltijas valstīs ir līdzīga, kopumā darbaspēka nodokļa slogs visos līmeņos Latvijā ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konferencē par nodokļu politiku pavēstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.

Arī darbanespējas lapu apmaksas kārtība Latvijā salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm darba devējiem rada lielākas izmaksas. Proti, Latvijā darba devējiem ir jāapmaksā lielāks slimības dienu skaits, kamēr valsts uzņemas apmaksāt apmēru, kas ir relatīvi mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, viņš norādīja. Hermanis tostarp skaidroja, ka, lai gan šajā gadījumā varētu būt iesaistīti arī citi faktori, piemēram, tieslietu sistēma, augsts darbaspēka nodokļu slogs noved pie eksporta apmēra samazinājuma, mazāka ārvalstu investīciju pieplūduma, zemākām iespējām uzlabot darbinieku atalgojumu un lielākas ēnu ekonomikas.

Turklāt, atbilstoši LDDK rīcībā esošajiem datiem, 2019.gadā vidējās aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nesasniedza iemaksas no valstī noteiktās minimālās darba algas kopumā 273 612 cilvēkiem. Viņš uzskata, ka pašreizējie mērķi būtu darbaspēka nodokļu konkurētspējas veicināšana, kā arī lielāka nodarbināto personu iesaiste nodokļu nomaksā, tostarp ieviešot minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas katras personas līmenī, neatkarīgi no nodokļu režīma. Vienlaikus eksperts uzskata, ka būtu jāvirzās uz konkurētspējīgu darba devēju izmaksas sistēmu attiecībā uz slimības lapu izmaksas apmēru un ilgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LOSP: PVN samazināšana piena produktiem ir ilgtspējīgs risinājums nozarei

Db.lv, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome" (LOSP) atbalsta "Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības" (LPCS) biedru lēmumu virzīt likumdevējam iniciatīvu par PVN likmes samazināšanu piena produktiem uz 5%, ceturtdien paziņots tiešsaistes konferencē "Latvijas zeme - ilgtermiņa attīstības perspektīvas".

"Pircēji un zemnieki būtu divi galvenie ieguvēji no PVN likmes samazināšanas piena produktiem. Pircējiem produkti kļūtu pieejamāki, un, iespējams, pieejamība palīdzētu atgriezt vēlmi izvēlēties vietējos produktus, jo nereti "izvēlies vietējo produktu" patriotisms ir pārāk dārgs. Savukārt zemniekiem šāds solis esošajos krīzes apstākļos atgrieztu tik ļoti nepieciešamo optimismu par tālāko, jo PVN samazināšana veicinātu pēc būtības pareizāku ienākumu sadalījumu starp zemnieku, pārstrādātāju, tirgotāju un valsti. Tas ir ilgtspējīgs risinājums, kādu nesniedz vienreizējie atbalsta mehānismi," teica LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

"Teju visas Eiropas Savienības dalībvalstis jau ir ieviesušas samazināto PVN pārtikas produktiem. Šajās valstīs iedzīvotāju dzīves līmenis ir daudz augstāks, nekā Latvijā, tomēr tās nesaskata nekādu apdraudējumu valsts budžetam un ir pretimnākošas iedzīvotājiem. Arī mums uz to ir jātiecas. Ieviešot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, ir konstatēta acīmredzama pozitīva ietekme - palielinājusies darba alga nozarē par 10%, mazinājusies ēnu ekonomika, palielinājies produktu pārdošanas apjoms," ieguvumus uzskaitīja E.Treibergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enerģētika

DB, 25.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešraide

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Šodien sasaukta valdības ārkārtas sēde par Covid-19 izplatības ierobežošanu

LETA, 10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien sasaukta valdības ārkārtas sēde par Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Valsts kancelejā informēja, ka šodien plkst.12 notiks attālināta Ministru kabineta ārkārtas sēde.

Valdības ārkārtas sēdes dienaskārtībā iekļauti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas nosaka epidemioloģiskās drošības pasākumus, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību.

Aizvadītajā diennaktī Covid-19 konstatēts vēl 11 cilvēkiem 

Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikts 1841 Covid-19 tests un reģistrēti 11 jauni saslimšanas...

Savukārt 30 minūtes pēc Ministru kabineta sēdes notiks attālināta preses konference.

Piektdien dienas pirmajā pusē Veselības ministrijā tiks analizēts šīs nedēļas Covid-19 inficēto pieaugums, tendences, prognozes un atbilstīgi tam tiks piedāvāts valdībai pārskatīt noteiktos ierobežojumus, iepriekš sociālajā tīklā "Twitter" pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (JV).

Ministre gan piektdienas rītā intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" uzsvēra, ka, viņasprāt, būtu pāragri pēc trīs dienu rādītājiem runāt par Covid-19 otro vilni un izdarīt secinājumus, ka inficēšanās pieauguma tendence ir stabila.

Vērtējums notiek nedēļas griezumā, skaidroja ministre. "Acīmredzot šodienas un vēl īpaši brīvdienu rādītāji būs tie izšķirīgie, vai otrdien uz Ministru kabineta sēdi man diemžēl būs jādodas ar striktākiem ierobežojumiem," uzsvēra ministre.

Būtiski, ka inficētie lielākoties bijuši cilvēki, kas atbraukuši no ārzemēm vai viņu kontaktpersonas - tātad inficēšanās notiek tuvā draugu vai ģimenes lokā, atzīmēja politiķe.

Viņa arī atgādināja Slimību profilakses un kontroles centra norādīto, ka būs jālemj par ierobežojumu atgriešanu, ja nevarēs izsekot jaunos inficēšanās gadījumus. Līdz vakardienai bija trīs gadījumi, kur inficēšanās avots vēl tika meklēts.

Ministre akcentēja, ka, domājot par iespējamām izmaiņām ierobežojumos, tiks vērtēts, kāds ir inficēšanās raksturs un kur tas notiek. Patlaban ir redzams, ka inficēšanās notiek cilvēkiem, kuri ir atbraukuši no ārzemēm un rīkojuši balles vai pasākumus. "Tātad uzsvars ir ārzemes un iekštelpas - acīmredzot šis būtu tas virziens, kurā mums būtu jāseko notikumu rašanās cēloņiem un arī uz tiem jāiedarbojas," sacīja ministre.

Premjera birojā informēja, ka gadījumā, ja veselības ministre iesniegs priekšlikumus par Covid-19 ierobežojumu pārskatīšanu, kam nepieciešama pārējo ministru piekrišana, Kariņš esot gatavs jau piektdien sasaukt valdības ārkārtas sēdi, lai šo jautājumu izvērtētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Austrālijā Google un Facebook liks maksāt par mediju satura izmantošanu

LETA--9NEWS, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālijā izstrādāts kodekss, kas regulēs attiecības starp plašsaziņas līdzekļiem un tādiem digitālo tehnoloģiju uzņēmumiem kā "Google" un "Facebook", kuriem būs jāmaksā par mediju satura izmantošanu savās platformās.

Vienošanās par samaksu būs jāpanāk sarunās, turklāt mediji sarunās varēs piedalīties kolektīvi. Ja sarunās trīs mēnešu laikā neizdosies panākt vienošanos, strīdu izšķirs arbitrāža, preses konferencē Melburnā teica Austrālijas finanšu ministrs Džošua Frīdenbergs.

Arbitrāža varēs lemt tikai par samaksu par satura izmantošanu.

Jaunais kodekss arī paredz, ka digitālo tehnoloģiju uzņēmumiem vismaz 28 dienas iepriekš būs jābrīdina par izmaiņām algoritmos, kas nosaka to, kādā kārtībā publikācijas tiek sarindotas, kā tās tiek demonstrētas un kā tiek izvietotas reklāmas šajās publikācijās, norādīja ministrs.

Kodekss regulēs arī citus jautājumus, tostarp piekļuvi lietotāju datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" 26. augustā organizē ikgadējo konferenci "Siltumapgāde 2020".

Šā gada konferences mērķis ir veicināt atklātu informācijas apmaiņu un diskusiju par siltuma ražotāju nākotnes iespējām, identificējot nozīmīgākos nozares izaicinājumus un riskus Eiropas Savienības iniciatīvas "Green Deal" jeb Zaļā kursa īstenošanā.

Konferences programma:

9.00 – 9.30 Reģistrēšanās/Pieslēgšanās pasākumam

9.30 – 9.40 Atklāšana

ES Green Deal iniciatīva un finansiālie atbalsti ekonomiskās atgūšanās periodā

9.45 – 10.00 Siltumapgādes un energoefektivitātes nozīme ES klimata mērķu sasniegšanā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz katrā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmumā ir nodarbināts reemigrants, informēja SEZ pārvalde.

Liepājā noslēdzies projekts "Reemigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās", kurā notika pasākumu kopums, lai veicinātu ārvalstīs dzīvojošo latviešu atgriešanos Liepājā. Projekts tika īstenots no 2019.gada oktobra.

Kurzemes plānošanas reģiona apkopotā informācija liecina, ka no 2018.gada maija līdz 2020.gada jūlijam Liepājā atgriezušies 200 cilvēki, vēlmi atgriezties izteikuši 114, ar remigrācijas koordinatoru sazinājies 361, bet personalizēts piedāvājums sagatavots 350 cilvēkiem.

Projekta koordinatore un pašvaldības administrācijas sabiedrības pārvaldes speciāliste Brigita Dreiže uzsvēra, ka atgriešanās no ārvalstīm dažreiz pat ir grūtāka nekā aizbraukšana. Cilvēki saskaras ar ļoti dažādām problēmā un tad ir svarīgi, ka blakus ir cilvēki, kas ir līdzīgā situācijā un var atbalstīt un palīdzēt. Projekta "Reemigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās" gaitā notika reemigrantu sporta spēles, konference "Nākamā pietura - Liepāja. Darba un biznesa iespējas reemigrantiem", tīklošanās pasākumi reemigrantu kopienai Liepājā, tikšanās ar latviešu kopienas pārstāvjiem ārvalstīs, piemēram, Lielbritānijā un Nīderlandē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Spānijas uzņēmumiem jāsniedz dati par vīriešu un sieviešu algu atšķirībām

LETA--AFP, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas uzņēmumiem būs jāsniedz dati par tajos nodarbināto vīriešu un sieviešu algu atšķirībām, lai sievietes varētu pieprasīt lielāku līdztiesību, paredz otrdien pieņemts valdības dekrēts.

"Ir ļoti svarīgi, lai būtu informācija par to, kā algu sistēma strādā, jo tur ir redzama diskriminācija, no kuras, mēs, sievietes, ciešam savā profesionālajā karjerā un savā dzīvē," preses konferencē sacīja nodarbinātības ministre Jolanda Diasa.

Uzņēmumiem ar vairāk nekā 50 darbiniekiem jāsniedz detaļas par algu vidējo līmeni "pēc dzimuma" katrā profesionālajā kategorijā vai amatā, lai izpildītu "pienākumu nodrošināt vienādu samaksu par vienādas vērtības darbu", teikts dekrēta tekstā.

Šāda caurspīdīguma mērķis ir ļaut darbiniekiem un arodbiedrībām pieprasīt algu līdztiesību vai nu pašā uzņēmumā, vai vēršoties tiesā, sacīja ministre.

Uzņēmumiem būs sešu mēnešu laikā jāpielāgojas jaunajai normai, par kuru vienojušās Spānijas galvenās arodbiedrības un premjerministra Pedro Sančesa sociālistu valdība, kas sevi dēvē par "feministisku".

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama

LETA, 26.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Covid-19 eksperimentālās vakcīnas Latvijai būs pieejamas vienā laikā ar pārējām ES dalībvalstīm

LETA, 11.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV farmācijas uzņēmuma "Pfizer" un Vācijas kompānijas "BioNTech" izstrādātās eksperimentālās Covid-19 vakcīnas Latvijai būs pieejamas viena laikā ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, lai gan konkrēts laiks to piegādei nav zināms, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš stāstīja, ka jaunums par vakcīnas efektivitāti pret Covid-19 ir ļoti svaigs, tāpēc uz visiem jautājumiem arī premjeram nav atbildes, lai gan zināms, ka Eiropas Komisija (EK) ir jau noslēgusi sarunas ar uzņēmumiem par vakcīnas piegādi Eiropai.

"Tas ir viens no būtiskākajiem jaunumiem pēdējā pusgada laikā, bet vēl ir tik daudz procedūru, kas jāveic, lai vakcīna nonāktu līdz cilvēkiem. Tāpēc ir jābūt pacietīgiem un Latvija vakcīnu saņems vienā laikā ar pārējām ES valstīm, jo arī mēs kopā ar EK piedalāmies kopīgajā zāļu iegādes kampaņā," sacīja premjers.

Uz jautājumu, vai ir zināms konkrēts laiks, kad vakcīna varētu nonākt Latvijā, Kariņš atbildēja, ka tas nav zināms, jo līdz tās saņemšanai tāls ceļš ir ejams, proti, vakcīnai ir jāsaņem visi drošības sertifikāti, tad jāatrisina jautājumi par tās piegādi un uzglabāšanu, jo tā jāuzglabā mīnus 80 grādu temperatūrā. Lai gan sadales mehānisms visiem ir vienāds, nepieciešamais apjoms ir milzīgs, it sevišķi, ja zināms, ka vienam cilvēkam nepieciešamas divas jaunās vakcīnas devas.

Komentāri

Pievienot komentāru