Jaunākais izdevums

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 4,1%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Trešdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad palēnināsies līdz 3,2%, bet 2020.gadā - līdz 2,9%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad un nākamgad būs 2,7%, bet 2020.gadā saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2,4%, lēš EK.

Otru straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs EK prognozē Igaunijā, kur, pēc EK aplēsēm, IKP šogad palielināsies par 3,5%. Nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsmes temps palēnināsies līdz 2,8%, bet 2020.gadā - līdz 2,6%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,5%, bet nākamgad un 2020.gadā - attiecīgi 3,3% un 2,5%, lēš EK..

Lietuvā EK sagaida 3,4% IKP pieaugumu šogad, 2,8% kāpumu nākamgad un 2,5% izaugsmi 2020.gadā. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,6%, bet nākamgad un 2020.gadā tā samazināsies līdz attiecīgi 2,2% un 2,1%.

EK rudens ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsme būs 2,2%, 2% nākamgad un 1,9% 2020.gadā. Savukārt eirozonas ekonomikas pieaugums šajos trīs gados veidos attiecīgi 2,1%, 1,9% un 1,7%, teikts prognozēs.

Inflācija ES šogad tiek gaidīta 1,8%, nākamgad - 1,9%, bet 2020.gadā - 1,7%. Eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm šogad un nākamgad būs 1,8%, bet 2020.gadā - 1,6%.

Blokā visstraujāko ekonomikas izaugsmi šogad EK prognozē Īrijai (7,8% šogad un 4,5% nākamgad), kā arī Maltai (5,4% šogad un 4,9% nākamgad) un Polijai (4,8% šogad un 3,7% nākamgad).

Savukārt vislēnākais IKP pieaugums šogad gaidāms Itālijā (1,1% šogad un 1,2% nākamgad) un Dānijai (1,2% šogad un 1,8% nākamgad), lēš EK.

Komentējot prognozi Latvijai, EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka, Ekonomikas izaugsmi veicina spēcīgs privātais patēriņš, tai skaitā darba algu pieaugums, un ES fondu līdzfinansēto investīciju pieplūdums. Neraugoties uz straujo ekonomikas attīstību, Latvijas budžeta deficīts tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā šogad un, ja netiks veiktas korekcijas - 1% no IKP apmērā nākošgad. Pirmo reizi kopš 2010.gada Latvijas budžeta deficīts būs lielāks par ES un Eirozonas vidējiem rādītājiem, uzsvēra Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka, ņemot vērā pieaugošo globālās ekonomikas nestabilitāti, ir būtiski, lai ES dalībvalstis lietderīgi izmantotu pašreizējo labvēlīgo ekonomisko situāciju un samazinātu budžeta deficīta un valsts parāda līmeņus. Tas dotu lielāku drošību un manevra iespēju iespējamo nākotnes ekonomisko satricinājumu laikā.

Politiķis pieļāva, ka visu ES dalībvalstu ekonomika šogad un nākamgad pieaugs, kas ļaus radīt vairāk darbvietu, tomēr palielinās gan ārējā, gan iekšējā nenoteiktība un riski, kas sāk mazināt saimnieciskās darbības tempu.

«Mums jāsaglabā modrība un jādara vairāk, lai stiprinātu mūsu ekonomikas noturību. ES līmenī tas nozīmē pieņemt konkrētus lēmumus par mūsu ekonomiskās un monetārās savienības turpmāku stiprināšanu. Valstu līmenī ir pat vēl lielāka nepieciešamība izveidot fiskālās rezerves un samazināt parādu, vienlaikus nodrošinot, ka izaugsmes priekšrocības izmanto arī visneaizsargātākie sabiedrības locekļi,» sacīja Dombrovskis.

Savukārt Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī norādīja, ka Eiropas ekonomika saglabā noturību, savukārt izaugsme pakāpeniski samazinās. «Mēs prognozējam, ka šī tendence saglabāsies turpmākos divus gadus, jo bezdarba līmenis turpina samazināties līdz līmenim, kāds nav pieredzēts kopš krīzes sākuma. Sagaidāms, ka valsts parāds eirozonā turpinās samazināties un deficīts saglabāsies krietni zem 1% no IKP. Arvien neskaidrākā starptautiskajā vidē politikas veidotājiem gan Briselē, gan dalībvalstu galvaspilsētās ir jānodrošina, ka eirozona ir pietiekami spēcīga, lai tiktu galā ar nākotnes situācijām,» uzsvēra komisārs.

ASV ekonomikas pārkaršana, ko veicina prociklisks fiskālais stimuls, varētu izraisīt procentu likmju straujāku pieaugumu, nekā paredzēts, kam būtu daudzas negatīvas sekas ārpus ASV, jo īpaši jaunietekmes tirgos, kas ir neaizsargāti pret kapitāla plūsmu izmaiņām un kuriem ir ASV dolāros atmaksājami parādi. Tas varētu saasināt spriedzi finanšu tirgos. No šīs situācijas varētu ciest arī ES, ņemot vērā tās ciešās tirdzniecības saiknes un banku riska darījumus, norādīja EK.

Kā uzskata EK, sagaidāmā ASV tekošā konta deficīta palielināšanās varētu arī izraisīt turpmāku spriedzi tirdzniecības attiecībās ar Ķīnu. Tas varētu palielināt haotiskas korekcijas risku Ķīnā, ņemot vērā uzņēmumu parāda līmeni un finansiālo nestabilitāti. Jebkāds spriedzes palielinājums tirdzniecības attiecībās kaitētu arī ES un ietekmētu uzticēšanos un ieguldījumus, ņemot vērā tās lielo iesaisti globālajās vērtības ķēdēs.

Visbeidzot, joprojām pastāv arī riski, kas saistīti ar «Brexit» sarunu rezultātu. Lai varētu veikt salīdzinājumu starp laikposmiem, prognozes aptver visas 28 dalībvalstis, tostarp Lielbritāniju. Ņemot vērā notiekošās sarunas par noteikumiem, ar kādiem Lielbritānija izstāsies no ES, mūsu prognozes ir balstītas uz tīri tehnisku pieņēmumu, ka tirdzniecības attiecībās starp ES-27 un Lielbritāniju nekas nemainās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 5% līdz 4,4%, paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm.

Vienlaikus EK palielinājusi inflācijas prognozi, sagaidot, ka patēriņa cenas šogad Latvijā augs par 5,9% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,6%.

EK arī lēš, ka Lietuvas IKP šogad pieaugs par 3,4% pretstatā rudenī prognozētajiem 3,6%, bet Igaunijas IKP palielināsies par 3,1% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,7%.

Tikmēr nākamajā gadā komisija sagaida, ka Lietuvas ekonomika pieaugs par 3,4%, bet Igaunijas tautsaimniecība palielināsies par 4%

Inflācija Lietuvā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 6,7% un 2,2% līmenī, bet Igaunijā – attiecīgi 6,1% un 2,1%.

EK šogad IKP kāpumu prognozē visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas izaugsmi šogad EK prognozē Maltā (+6%), Spānijā (+5,6%), Īrijā, Polijā un Portugālē (visās valstīs +5,5%), kā arī Slovākijā un Ungārijā (abās valstīs +5%). Savukārt mazākais IKP pieaugums, pēc EK prognozētā, šogad gaidāms Beļģijā (+2,7%), Dānijā (+2,8%) un Nīderlandē (+3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2024.gadā sasniegs 1,8%, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomistu prognoze.

Lai gan Latvijas un Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam pazeminājusies, prognozētais IKP pieaugums Latvijā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs: Lietuvā IKP pieauguma prognoze sasniedz 1,6%, savukārt Igaunijai jau otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija -0,4% apmērā. Vienlaikus, Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās prognozes neiepriecina: Lietuvai tā tiek prognozēta šī gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēl vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tostarp transports, brīdina "Coface".

"Coface" ekonomisti publiskotajā pasaules ekonomikas ceturkšņa barometrā savās prognozēs par globālo ekonomiku ir piesardzīgi: ņemot vērā globālās ekonomikas palēnināšanos, kā papildu nestabilitātes faktors pasaules mērogā tiek minētas arī politiskās pārbīdes - 2024.gadā pasaulē notiks 60 nacionāla līmeņa, prezidenta vai parlamenta, vēlēšanas. "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz) stāsta, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju CAE un ģeopolitiskos riskus, Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad samazināta līdz 1,8 procentiem. To galvenokārt noteica aizkavētā ekonomikas atveseļošanās, kam, kā jau tika gaidīts, Baltijas valstīs vajadzēja notikt agrāk. Arī pārējām Baltijas valstīm prognozes pasliktinājušās - pēc "Coface" datiem, 2024.g IKP pieaugums Lietuvā sasniegs 1,6 procentus, savukārt Igaunija piedzīvos -0,4 procentu recesija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Izskatās, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk nekā iepriekšējā

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD Latvijai šogad prognozē lēnāko ekonomikas lejupslīdi starp Baltijas valstīm

LETA, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) trešdien publiskotajā ziņojumā Latvijas ekonomikai šogad prognozē lēnāko lejupslīdi Baltijas valstīs.

OECD prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 0,1%.

Savukārt nākamgad Latvijas ekonomikai lēsta 1,9% izaugsme, bet 2025. gadā prognozēts 2,7% kāpums.

Jūnijā OECD prognozēja, ka Latvijas IKP šogad un nākamgad palielināsies attiecīgi par 1,1% un 2,4%.

Latvijā saskaņotais patēriņa cenu indekss, kā prognozē OECD, šogad pieaugs par 9,4%, nākamgad palielināsies par 3,1%, bet 2025.gadā – par 3,3%. Savukārt bezdarba līmenis Latvijā, pēc OECD aplēsēm, šogad un nākamajos divos gados veidos attiecīgi 6,4%, 6,5% un 6,4%.

OECD norāda, ka inflācijas kritums un atalgojumu spēcīgs pieaugums veicinās iedzīvotāju patēriņa izdevumu kāpumu. Ierobežoti finansēšanas nosacījumi negatīvi ietekmēs nekustamo īpašumu un uzņēmumu investīcijas, bet valsts investīcijas palielināsies, pateicoties Eiropas Savienības līdzekļu apguvei. Taču vienlaikus kvalificētu darbinieku trūkums un vāja infrastruktūras plānošanas kapacitāte apdraud investīciju plānu realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas pēdējo gadu laikā ir uzrādījušas labu un līdzsvarotu izaugsmi, kā arī palielinājušas savu konkurētspēju, jaunākajā Swedbank Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā norāda eksperti.

Tomēr augošais protekcionisms pasaulē ir liels izaicinājums salīdzinoši mazo un atvērto reģiona ekonomiku īstermiņa izaugsmei. Savukārt ilgtermiņā ekonomikas izaugsmi, it īpaši Baltijas valstīs, ierobežos strukturālie izaicinājumi, piemēram, demogrāfija.

Attiecībā uz sociālo iekļaušanu un pārvaldību Baltijas valstīm ir, ko mācīties no kaimiņiem ziemeļos. Tikmēr vides aizsardzībā darāmā pietiek visās valstīs. Latvijas ekonomikas pamati ir diezgan spēcīgi, un izaugsme līdzsvarota. Centieni uzlabot uzņēmējdarbības vidi un izaugsmes ilgtspēju turpinās, bet tos apēno sarūkošais iedzīvotāju skaits un sabiedrības novecošanās. Izglītības un apmācību programmu kvalitātes celšana, ienākumu nevienlīdzības novēršana un valsts institūciju sniegto pakalpojumu kvalitātes un pārvaldības uzlabošana ir nepieciešama ražīguma un labklājības celšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka Eiropas ekonomika 2019. gadā augs septīto gadu pēc kārtas, un tam vajadzētu attiekties uz visu dalībvalstu ekonomiku, prognozē Eiropas Komisija.

Gada pirmajā ceturksnī izaugsme eirozonā bija lielāka nekā tika sagaidīts, jo bija vērojami tādi pagaidu faktori kā, piemēram, maigi ziemas apstākļi un vieglo automobiļu pārdošanas apjomu pieaugums. To veicināja arī fiskālās politikas pasākumi, kas palielināja mājsaimniecību izmantojamos ienākumus vairākās dalībvalstīs. Tomēr Eiropas ekonomikas īstermiņa perspektīvu aptumšo ārējie faktori, tostarp spriedze globālās tirdzniecības attiecībās un ievērojama politikas nenoteiktība. Šī situācija tāpat kā līdz šim nelabvēlīgi ietekmē uzticēšanos apstrādes rūpniecībai, ko visvairāk ietekmē starptautiskā tirdzniecība, un tā varētu vājināt izaugsmes perspektīvas līdz gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa optimisms – pamats ekonomikas atjaunotnei

Māris Ķirsons, 23.04.2021

Auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu vadītāji ir optimistiski noskaņoti attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi un savu vadīto kompāniju ienākumu pieaugumu, vienlaikus meklējot efektivizācijas iespējas iekšienē un norādot, ka valdībai būtu jāstrādā efektīvāk.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņa norāda, ka Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja uzrāda vairākas pozitīvas iezīmes, kas apliecina – bizness ir pielāgojies jaunajai situācijai, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai noteiktie pasākumi.

Fragments no intervijas

Kā uzņēmēji prognozē tautsaimniecības atgūšanos pēc Covid-19 krīzes?

Jāņem vērā, ka gan Latvijā, gan Baltijā, gan Eiropā un pasaulē ir nozares, piemēram, tūrisms, pasažieru pārvadājumi, kuras ir ļoti smagi cietušas pēdējā gada laikā, kopš korekcijas visas pasaules dzīvē ieviesusi pandēmija, un līdztekus tām ir jomas, kā, piemēram, būvniecība un citas, kur šajos apstākļos novērojams pieaugums. Lai arī kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju optimisms par pasaules ekonomikas izaugsmi ir krietni mērenāks nekā kolēģiem no Rietumeiropas, Centrālās un Austrumeiropas, tomēr Latvijas gadījumā tas ir četras reizes augstāks, nekā bija 2020. gadā. Interesanti, ka globālās ekonomikas pieaugumu prognozē 76% aptaujāto Rietumeiropā, bet Latvijā to prognozē tikai 53% un Lietuvā – tikai 42% uzņēmumu vadītāju. Šāda optimisma pamatā ir valstu (arī Latvijas) valdību izstrādātās un daļēji jau iedarbinātās ekonomikas atjaunošanās programmas un sekmes pandēmijas ierobežošanā. Jāņem vērā, ka par savas mītnes valsts tautsaimniecības izaugsmi nākamo 12 mēnešu laikā, salīdzinot ar pērno gadu, Baltijas uzņēmumu vadītāju viedoklis ir krietni vien optimistiskāks. Latvijā 43% aptaujāto vadītāju prognozē tautsaimniecības pieaugumu. Igaunijā tādi ir 56% un Lietuvā – pat 58%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas uzņēmēji ir daudz optimistiskāki par Rietumeiropas kolēģiem attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi. Kā lielākos draudus uzņēmumu vadītāji saskata ģeopolitisko konfliktu, inflāciju un energokrīzi, pret kuriem cīnīsies ar darbības efektivitātes paaugstināšanu, jauniem produktiem un ieiešanu jaunos tirgos.

To atklāj profesionālo biznesa pakalpojumu kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) šogad veiktā Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja.

“Kad šķita, ka Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi jau izdevies pārvarēt un esam iemācījušies dzīvot, t.sk. pēcpandēmijas pasaulē, nāca nākamā krīze, kuru joprojām grūti aptvert. Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un straujais inflācijas pieaugums bija un aizvien ir pārbaudījums ekonomikai, iedzīvotājiem un uzņēmumiem,” kopējo situāciju iezīmē PwC Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Minētie faktori ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā un citviet pasaulē samazinājuši uzņēmumu vadītāju optimismu par globālo tautsaimniecības izaugsmi tuvāko 12 mēnešu laikā. “Vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmumu vadītāju visās trīs Baltijas valstīs prognozē, ka tuvāko 12 mēnešu perspektīvā pasaules ekonomika piedzīvos lejupslīdi, taču vēl skeptiskāki par tautsaimniecības izaugsmi ir uzņēmumu vadītāji Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā - 74%, Rietumeiropā - 75% un citos reģionos, globālajam rādītājam šogad sasniedzot 73%, kas ir vērtējama kā pesimistiskākā prognoze pēdējo 10 gadu laikā,” skaidro Z. Elksniņa-Zaščirinska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) šodien prezentētajā jaunākajā globālās ekonomikas apskatā «OECD Economic Outlook 2018» Latvijai joprojām prognozē straujāko iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Baltijas valstu vidū 2018.-2020. gadā, informē Ekonomikas ministrija.

Izaugsme tiek prognozēta attiecīgi 4,7% 2018. gadā, 3,9% 2019. gadā un 3,3% 2020. gadā. Salīdzinājumam, Igaunijā – 3,3% 2018. gadā, 3,5% 2019. gadā un 2,3% 2020. gadā, kamēr Lietuvā – 3,4% 2018. gadā, 2,9% 2019. gadā un 2,6% 2020. gadā.

Pārskata analīzē par Latviju OECD akcentējusi strukturālo reformu nozīmi saistībā ar darbinieku apmācību un pārkvalifikāciju, kā arī īres mājokļu tirgus attīstību, lai veicinātu darbinieku iekšējo mobilitāti, sekmētu prasmju neatbilstības novēršanu un darba tirgū pieejamo darbinieku skaita pieaugumu. OECD uzsver, ka šīs reformas ilgtermiņā palīdzēs Latvijai nodrošināt iekļaujošu izaugsmi un labklājības pieaugumu. Savukārt kā lielākie riski Latvijas IKP izaugsmei tiek norādīta investīciju tempa samazināšanās un situācija globālajā tirdzniecībā, t.sk., Brexit ietvaros, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt eksporta pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu ekonomikas jau vairākus gadus bauda strauju izaugsmi. Savukārt ekonomikas aktivitātes radītais pieprasījums arvien vairāk deldē darbaspēka rezerves. Darbaroku trūkums veicina strauju vidējās algas pieaugumu, raisot diskusijas sabiedrībā par iespējamu ekonomikas pārkaršanu.

Swedbank ekonomikas uzkaršanas indekss rāda, ka silstošais darba tirgus vēl nav radījis būtiskas sabalansētības problēmas ekonomikā un ietekme uz inflāciju ir mērena. Lai gan ekonomika vēl nepārkarst, temperatūra ar katru straujās izaugsmes gadu kāpj augstāk. Visaugstākais pārkaršanas risks ir Lietuvai, bet tas briest arī Latvijā un Igaunijā. Ekonomikas politikas veidotājiem jāsaglabā vēss prāts un jāīsteno piesardzīga politika, lai izvairītos no ekonomikas drudža un iespējamām komplikācijām.

2008.-2009. gadā piedzīvotā krīze Baltijā bija sāpīgāka nekā daudzviet citur. Atskatoties tagad uz pirmskrīzes periodu, nepatikšanas šķiet acīmredzamas. Algu izaugsme pirms krīzes Baltijā sasniedza prātam neaptveramus 20‑30%. Mājokļu cenas, kuru pieaugumu veicināja nepamatots optimisms par nākotnes izaugsmi un straujš saistību pieaugums, auga vairāk nekā divtik strauji kā algas. Tekošā konta bilance, kuru galvenokārt veido eksporta un importa starpība, bija dziļos mīnusos, norādot uz būtisku sabalansētības trūkumu ekonomikā. Pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ledainais vilnis pārvēlās pāri pārkarsušajai Baltijas ekonomikai, radot aukstuma šoku un pamatīgus krampjus. Sekas bija smagas. Ekonomikas apjoms samazinājās par 15-20%, algas krita, bet bezdarba līmenis uzleca līdz turpat 20%, daudzi emigrēja. Ja vien pirmskrīzes gados ekonomikas temperatūrai nebūtu ļauts uzkāpt tik augstu un tiktu novērsta nekustamā īpašuma cenu burbuļa veidošanās, tad globālās krīzes vilnis būtu daudz mazāk jūtams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam, un, ERAB vērtējumā, valsts ekonomikas pieaugums būs straujākais Baltijas valstīs.

ERAB jaunākajās prognozēs Latvijas ekonomikas pieaugums šogad tiek lēsts 3,9% apmērā, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā tika prognozēts maijā.

2019.gadā ERAB Latvijai prognozē IKP pieaugumu 3,5% apmērā, un šo prognozi banka saglabājusi nemainīgu.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm maijā Lietuvas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam palielināta par 0,2 procentpunktiem, un tagad Lietuvas IKP pieaugumu šogad ERAB gaida 3,4% apmērā. Arī nākamā gada prognozi banka Lietuvai saglabājusi nemainīgu 2,8% apmērā.

Igaunijas IKP, ERAB vērtējumā, šogad pieaugs par 3,6%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā maijā lēstais, bet nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsme varētu veidot 3%. Igaunija ir vienīgā valsts Centrāleiropas un Baltijas valstu reģionā, kuras šīgada ekonomikas izaugsmes prognoze tikusi samazināta.

Komentāri

Pievienot komentāru