Citas ziņas

Eiro atnācis gludi

Inguna Ukenābele, 02.01.2014

Jaunākais izdevums

Eiro Latvijā 1. janvārī ieviests bez problēmām. Paredzams, ka grūtākā ar jauno valūtu būs pirmā darba nedēļa.

Latvija eirozonai 1. janvārī ir pievienojusies sekmīgi, un vērā ņemamas problēmas ar maksājumu sistēmām nav novērotas. Pirmajā gada dienā darbu ir atsākuši gan bankomāti, gan internetbankas, bet norēķinos ar maksājumu kartēm pārrāvuma tikpat kā nav bijis.

Savukārt nākamais grūtākais posms ir gaidāms gada pirmajā darba nedēļā, kad ar pilnu sparu atsāks darboties veikali, banku filiāles un pakalpojumu sniedzēji. Latvijā apgrozībā joprojām ir vairāk nekā 600 miljoni latu skaidrā naudā, un domājams, ka iedzīvotāji tos steigs iztērēt.

Pirmā nedēļa

Gada pirmajā dienā durvis klientiem vēra vien dažas banku filiāles, un tajās pārāk lielas cilvēku drūzmas, kas vēlētos mainīt latus pret eiro, nebija vērojamas. Vieslielākais cilvēku skaits bija Latvijas Bankas kasēs.

Tomēr situācija varētu mainīties pirmajās darba dienās.

SEB Bankas valdes priekšsēdētājs Ainārs Ozols DB atzina, ka cilvēku aktivitāte bijusi ļoti liela jau pirms jaunā gada – 27. decembris bijusi teju aktīvākā diena bankas vēsturē. Tāpēc tagad banka cer, ka cilvēki redzēs, ka viss ir kārtībā, un pārāk lielas drūzmas nebūs. Savukārt to, cik labi darbam ar eiro ir sagatavojušies uzņēmēji, parādīs pirmās darba dienas šajā gadā.

Swedbank eiro projekta vadītājs Andris Lasmanis stāstīja, ka bankas filiālēs līdz šim klientu ir bijis aptuveni par trešdaļu vairāk nekā ierasts. Savukārt uzņēmēji aktīvi ir izmantojuši bankas piedāvāto iespēju eiro nogādāt uz pašu uzņēmumu, taču filiālēs uzņēmējiem paredzētie eiro komplekti nav pilnībā izņemti.

Igaunijas pieredze liecina, ka lielākā daļa skaidrās naudas kronās tika iztērēta vai samainīta pirmajās 5–8 dienās, kas liek domāt, ka arī Latvijā galvenais pārejas periods no latiem uz eiro noritēs pirmajā gada nedēļā, prognozē eiro projekta vadītāja Finanšu ministrijā Dace Kalsone. Tieši tādēļ viņa šajā laikā arī aicina visus būt savstarpēji saprotošiem.

Skaidrā nauda kabatās

Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms informēja, ka 31. decembrī Latvijā skaidrā apgrozībā ir bijuši vēl 630,8 miljoni latu. Kaut arī tas ir uz pusi mazāk nekā 2013. gada sākumā, tā vienalga ir ievērojama summa. J. Blūms, atsaucoties uz Igaunijas pieredzi, prognozēja, ka puse no šīs summas varētu tikt apmainīta jau gada pirmajās divās nedēļās, kad latus un eiro varēs lietot paralēli. Savukārt trīs mēnešu laikā varētu apmainīt 80–90% no pašlaik apgrozībā esošajiem latiem. «Cilvēki tīri psiholoģiski negribēs ilgi staigāt ar divām valūtām vienā makā,» lēsa J. Blūms.

Savukārt banku kontos pusnaktī eiro samainīti aptuveni seši miljardi latu.

Adaptācijas laiks

Vienlaikus ir grūtāk prognozēt, cik ātri cilvēki pieradīs pie cenām un citiem norēķiniem eiro. D. Kalsone min, ka pieredze, cik ilgai jābūt paralēlai naudas apritei, pasaulē ir dažāda un Latvija ir izvēlējusies vidējo ceļu – divas nedēļas. Turklāt, lai arī cenas paralēli eiro un latos noteikti būs jānorāda pusgadu, rekomendācija ir to darīt tik ilgi, līdz cilvēki pie jaunās naudas patiesi būs pieraduši.

«Praksē pāreja notiek ļoti ātri, bet adaptācijai pusgads ir nepieciešams,» atzīst eiro projekta vadītāja, vienlaikus gan uzsverot, ka cilvēki ir dažādi un attiecīgi atšķiras arī laiks, kādā tie pieradīs pie pārmaiņām. Vienlaikus gan Latvijas gadījumā jāatceras, ka tādi darījumi kā kredīti, nekustamo īpašumu pirkšana un pārdošana, auto līzings jau gadiem pārsvarā notiek eiro.

Latvijas Balzama valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš gan norāda, ka uzņēmējdarbībā pārejas brīdis ir neērts, jo jāpārveido daudzas sistēmas, bet pēc tam būs vieglāk sadarboties ar partneriem, ar kuriem norēķini notiek eiro. Savukārt atskaņas no eiro ieviešanas uzņēmumiem būs visu gadu, kamēr būs jāveic salīdzināšana ar pagājušā gada darbības rezultātiem.

Gatavošanās augļi

«Neviens no mums nekad iepriekš neko tādu nav darījis,»

atzina Latvijas Balzama valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka gatavošanās eiro ieviešanai ir prasījusi lielu darbu, bet visu vienalga nav iespējams pirms tam izmēģināt un notestēt.

D. Kalsone pauž bažas, ka ir arī uzņēmumi, kas visu ir atlikuši uz pēdējo brīdi. «Cilvēks var izdarīt visu, bet tehnika ir tehnika – tā var izdarīt tikai to, kas ir ieprogrammēts,» uzsvēra Finanšu ministrijas eiro projekta vadītāja. Vienlaikus valsts savus normatīvos aktus ir paspējusi sakārtot pirms eiro ieviešanas, un ir saņemti apliecinājumi arī no lielajām pašvaldībām, ka tās laikus ir sakārtojušas savus normatīvos noteikumus, apliecināja D. Kalsone. Vienlaikus viņa norāda, ka tāpat kā uz līgumiem arī uz normatīvajiem aktiem eiro ieviešanas laikā attiecas nepārtrauktības princips un nebūtiskas izmaiņas eiro dēļ tajos varēs veikt vēl līdz 2016. gada vidum.

Latvija 1. janvārī ir kļuvusi par 18. eirozonas dalībvalsti līdztekus Austrijai, Beļģijai, Kiprai, Somijai, Francijai, Vācijai, Grieķijai, Īrijai, Itālijai, Luksemburgai, Maltai, Nīderlandei, Portugālei, Slovākijai, Slovēnijai, Spānijai un arī kaimiņvalstij Igaunijai.

Igaunija arī līdz šim bija jaunākā eirozonas dalībvalsts, kas pievienojās 2011. gadā. Savukārt 2015. gadā eirozonai mēģinās pievienoties Lietuva. Līdz ar to arī eirozonas paplašināšanās vismaz uz laiku varētu apstāties, jo citas ES dalībvalstis pagaidām nav paudušas nodomus drīzumā ieviest eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar PakMarkas direktoru Viktoru Grigorjevu

Lelde Petrāne, 10.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild iepakošanas un marķēšanas risinājumu piedāvātājas SIA PakMarkas direktors Viktors Grigorjevs. Svarīgākais notikums SIA PakMarkas šogad ir uzņēmuma 20 gadu jubileja. Latvijā uzņēmums darbojas no 1995. gada. «Otrs svarīgākais fakts ir apgrozījuma rādītājs, ko sasniedzām pagājušajā gadā - 4,4 miljoni eiro, kas uzņēmumam, kurā strādā tikai 30 darbinieki, ir labs rādītājs. Šajā uzņēmumā strādāju jau gandrīz 14 gadus un esmu patiesi lepns par to,» norāda V. Grigorjevs.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nejusties kā skudru pūznī, baudīt privātumu, vērojot Rīgas panorāmu .

Ar šādu uzstādījumu veidots starptautiskās ķimikāliju kompānijas Cabot Corporation Eiropas reģiona biznesa pakalpojumu centra Rīgā – SIA Cabot Latvia – birojs, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

DB jau ziņoja, ka centrs nodrošina grāmatvedības, finanšu, iepirkumu, klientu apkalpošanas, datu apstrādes, informācijas tehnoloģiju un personāla vadības funkcijas visām uzņēmuma pārstāvniecībām un ražotnēm Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionā. Cabot Latvia interjera autors ir arhitekts Mārtiņš Pīlēns (SIA 1Plus1). Atvērtā tipa birojs ir 1600 m2 plašs, tas aizņem gandrīz visu piekto stāvu Upmalas biroju centrā. Šī ēka izceļas ar augstiem energoefektivitātes standartiem. Cabot Latvia biroja izstrādes projekts esot tapis zibenīgā tempā, apmēram piecu mēnešu laikā, kas korporatīvā biznesa videi esot raksturīgi, bet Latvijas būvniecības praksē – rets izņēmums. Patlaban birojā strādā 112 darbinieki, bet to skaitu plānots palielināt līdz 123. Maksimālā biroja kapacitāte ir 136 darbinieki. «Bija svarīgi atrast arhitektu, kura vīzija par to, kā jāizskatās birojam, saskanētu ar manām vēlmēm. Man patīk, kā tiek organizēta biroja loģistika. Darbinieki jūtas ērti, lai gan šeit strādā vairāk nekā simts cilvēku,» raksturo Cabot Latvia vadītāja Hetere Elisa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Klients - mans draugs

Laura Mazbērziņa, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bizness balstās uz laimīgiem un smaidīgiem apmeklētājiem, tāpēc SIA Kairi saimnieki neslēpj to, ka savus klientus uzskata par draugiem

«Viss notiek ar virzību uz augšu, protams, pa ceļam ir bijušas dažādas ķibeles, bet joprojām neesam zaudējuši optimismu – tas mūsdienās ir galvenais, lai gan brīžiem ir sajūta, ka nolaižas rokas,» neslēpj jafejnīcas Kairi café līdzīpašniece Maija Kaire. To viņa izveidojusi kopā ar savu vīru Jāni. «Ģimenes biznesu vadīt ir diezgan grūti. Galvenais ir nodalīt ģimenes dzīvi no darba,» atzīst Jānis. Maija gan piebilst, ka lielākais ieguvums ģimenes biznesā ir tāds, ka pazīst otra niķus un stiķus. «Ja, piemēram, sanāk kopā divi biznesa partneri, kuri savstarpēji nav pazīstami, vienmēr pa vidu ir kādas nesaprašanās, arī pati to esmu pieredzējusi. Tādos gadījumos katram ir savs redzējums par biznesa attīstību. Savukārt, strādājot kopā ar vīru, tādi «kašķi» nav bijuši. Mums ir kopīga vīzija un mērķi. Mēs viens otram vienmēr varam pateikt to, ko patiesi domājam,» komentē Maija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens mēnesis ir pārāk īss laiks, lai saprastu reālo situāciju, piedāvājot savu produkciju tirdzniecības centrā

Tā teic Gerda Liepiņa, zīmola Penelopes tauriņi (Penelope’s bow ties) radītāja. Projektā Biznesa eskalators viņa pieteicās, jo saskatīja jaunu izaicinājumu. «Man nekad nav bijusi pieredze tirdzniecības centrā,» viņa saka. Līdz šim Gerda bija piedalījusies tirdziņos, un to apmeklētāji esot cita auditorija ar atšķirīgiem mērķiem. Tā kā tirdziņi notiek brīvdienās, cilvēki bieži vien to apmeklējumu apvieno ar pastaigu. «Tur sešas stundas strādā ar maksimālu atdevi, visu laiku esi burzmā,» viņa salīdzina.

Izvērtējot ieguldīto laiku un pārdotās vienības, ieguvums tirdziņā nereti esot lielāks. Savukārt t/p Alfa daļa apmeklētāju mērķtiecīgi dodas pēc pārtikas vai uz cenuklubs.lv. Ja cilvēks ir atnācis pēc spuldzītēm, ieinteresēt viņu iegādāties tauriņu neesot viegli – tas nav ikdienas produkts. Penelopes tauriņu pārdevēji centās uzrunāt garāmgājējus, dalīja informatīvos materiālus, sakot, ka tā ir laba ideja Ziemassvētku dāvanām. Gerda pieļauj, ka daļa cilvēku, kuri paņēma vizītkarti, nāks meklēt Penelopes tauriņus decembrī (tad gan t/p Alfa darbosies projekta uzvarētājs), jo pirmajās nedēļās bieži vien uz stendu nāca bērni, kuri meklēja iepriekšējā mēneša dalībnieka darit.lv piedāvātās gumijas, no kurām izgatavo aproces. Tāpēc viņa centās dalīt kontaktus, informēt par savu mājaslapu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāju cenu samazinājums līdz pircējiem nāk lēni un negribīgi, jo aizvadītā gada decembrī salīdzinājumā ar septembri cenas lielākajai daļai pārtikas produktu ir palielinājušās, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Lielākais cenu pieaugums ceturtajā ceturksnī ir bijis vietējiem tomātiem, kuru cena pieauga par 207% no 1,91 eiro līdz 5,84 eiro par kilogramu, redīsiem par 66% no 1,86 eiro līdz 3,08 eiro, importa zemenēm par 62% no 5,69 eiro līdz 9,19 eiro, plūmēm par 55% no 0,87 eiro līdz 1,35 eiro, zaļajām vīnogām par 51% no 1,78 eiro līdz 2,68 eiro, medum par 37% no 4,82 eiro līdz 6,61 eiro, sarkanajai paprikai par 35% no 1,76 eiro līdz 2,37 eiro, salātiem podiņā par 34% no 0,64 eiro līdz 0,85 eiro gabalā, informēja centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Dzeltenajai paprikai cena pieauga par 24% no 1,97 eiro līdz 2,44 eiro kilogramā, pienam par 15% no 0,94 eiro līdz 1,08 eiro litrā, sviestam par 13% no 6,20 eiro līdz 6,96 eiro kilogramā, piena šokolādei par 11% no 1,15 eiro, līdz 1,27 eiro par 100 gramiem, biezpienam par 11% no 4,57 eiro līdz 5,07 eiro kilogramā, rudzu maizei, olīveļļai metāla kārbā un lielogu dzērvenēm spainītī par 7% attiecīgi no 1,03 eiro līdz 1,10 eiro kilogramā, no 5,10 eiro līdz 5,44 eiro litrā un no 2,49 eiro līdz 2,65 eiro gabalā, vistu stilbiņiem par 6% no 3,05 eiro līdz 3,24 eiro kilogramā, kūpinātam cūkas šķiņķim, sālim un vājpienam par 3% attiecīgi no 5,87 eiro līdz 6,06 eiro, no 0,36 eiro līdz 0,37 eiro un no 0,81 eiro līdz 0,84 eiro litrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alfa Romeo Stelvio ir talantīgs un ambiciozs krosoveru saimes jaunpienācējs. Vienīgi savā jaunības dullumā zaļknābis ir piemirsis par dažiem sīkumiem, kas ikdienā tik nesvarīgi nemaz nav

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Šo rindu autoram ar 280 ZS jaudīgo benzīnversijas Stelvio izdevās iepazīties gana rūpīgi un padziļināti. Atbilstoši mūsu koplietošanas ceļu daudzveidībai izbraukāti gan gludi, gan ne tik gludi ceļi, tostarp auto tika izmēģināts arī uz grants seguma klājuma, ko savā dzīvē Stelvio, iespējams, nemaz neizmantos. Un tomēr, tieši viesojoties uz grants ceļa, par jauno Alfa Romeo modeli atklājās kāds nepatīkams fakts. To, ka salona trokšņu izolācijas pakojums nav Stelvio stiprā puse, varēja konstatēt, braucot, piemēram, pa Ropažu-Tīnūžu asfalta ceļa pārpalikumiem. Turklāt uz tik grambaina asfalta ceļa klājuma Stelvio balstiekārta un stūres pievads reaģē pārlieku nervozi. Gods kam gods, auto izmisīgi centīsies kopēt ceļa profilu, taču līdz galam tas neizdosies. Kaut kādā ziņā šis dažbrīd pārspīlētais sportiskums pat piestāv Stelvio raksturam, tomēr absolūti nepiedodami ir tas, ka, uzkāpjot uz sausa grants seguma ceļa, pēc nobrauktiem pārdesmit kilometriem salonā putekļu būs vairāk, nekā spējat iedomāties. Negribas jau vilkt paralēles ar padomju laiku autobūves sasniegumiem, taču sen nebija nācies saskarties ar mūsdienu auto, kam salona hermētiskums būtu tik vājš. Turpretim labus vārdus var veltīt benzīnmotora un astoņpakāpju automāta sadarbībai. Viss raiti un saskaņoti. Jaudas ir tieši tik, cik vajag. Arī patēriņš, kas nav klases etalons, ir atbilstošs šādas klases auto, proti, vidēji uz 100 kilometriem 10 litri benzīna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā pusgadā pēc eiro ieviešanas tautsaimniecība ietaupījusi vismaz 106 miljonus eiro, sarēķinājušas valsts iestādes.

Ietaupījums radies, jo daudzkārt samazinājušās maksājumu komisijas SEPA jeb vienotajā eiro maksājumu telpā eiro pārskaitījumiem - tās samazinājušās vidēji no 7,11 eiro līdz 0,36 eiro. Gada laikā tas veidos ietaupījumu vismaz 100 miljonu eiro apmērā. Izzudušas latu uz eiro konvertācijas izmaksas, ietaupot ap 70 miljoniem eiro gadā.

Tāpat uzlabojušies Latvijas kredītreitingi, kas pozitīvi ietekmē procentu likmi, par kādu valdība un uzņēmumi var piesaistīt finansējumu. Tādējādi samazinās valsts parāda apkalpošanas izmaksas. Valsts parāda apkalpošanas vidēja termiņa likmju samazinājums par 1,2-1,6% ļauj gadā ietaupīt vidēji 36-48 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadu mijā Latvija pievienosies eirozonai, kļūstot par tās 18.dalībvalsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuva nebūs izņēmums - eirozonas vārti veras plašāk

Mārtiņš Apinis, Egons Mudulis, Sandra Dieziņa, Māris Ķirsons, Sanita Igaune, 13.01.2014

Krāsaina monēta divu litu nominālvērtībā, ko rotā četru slavenu Lietuvas kūrortpilsētu - Birštonas, Druskininku, Neringas un Palangas - ģerboņi.

Foto: ELTA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Itālija ir kontrastu zeme

Armanda Vilcāne, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Komentāri

Pievienot komentāru