Atpūta

Piektdienas intervija ar PakMarkas direktoru Viktoru Grigorjevu

Lelde Petrāne, 10.07.2015

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild iepakošanas un marķēšanas risinājumu piedāvātājas SIA PakMarkas direktors Viktors Grigorjevs. Svarīgākais notikums SIA PakMarkas šogad ir uzņēmuma 20 gadu jubileja. Latvijā uzņēmums darbojas no 1995. gada. «Otrs svarīgākais fakts ir apgrozījuma rādītājs, ko sasniedzām pagājušajā gadā - 4,4 miljoni eiro, kas uzņēmumam, kurā strādā tikai 30 darbinieki, ir labs rādītājs. Šajā uzņēmumā strādāju jau gandrīz 14 gadus un esmu patiesi lepns par to,» norāda V. Grigorjevs.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Visu savu mūžu esmu nodarbojies ar sportu, tāpēc zinu, kas ir konkurence un to, cik interesanti ir darboties dinamiskā vidē.

Iepakošanas uzņēmējdarbība noteikti tāda ir, tādēļ nekad nav garlaicīgi. Visu laiku ir vēlme sasniegt arvien augstākus un augstākus rezultātus. Līdz šim tas arī ir noticis, uzņēmums darbojas veiksmīgi, un darbinieki ir priecīgi strādāt SIA PakMarkas.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Pēc dabas esmu optimists, tādēļ uz visu skatos kā uz iespēju. Uzskatu, ka nevar pie problēmām apstāties, tā ir tikai situācija, kuru ir iespējams risināt. Latvijā poligrāfijas uzņēmējdarbībai ir laba vēsture, uzņēmumiem šajā nozarē ir augsti rādītāji, uzskatu, ka mums ir visas iespējas attīstīties arī šajā jomā. Daudzi uzņēmumi Latvijā nodarbojas ar eksportu, kas mums nodrošina nepieciešamo darba apjomu. Ja citiem ies labi, tad arī mūsu nozare attīstīsies.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Esmu patiesi lepns par komandu, kāda mums uzņēmumā ir izveidojusies – visi viens par otru daudz zinām. 14 gadu garumā mums uzņēmumā ir nomainījušies tikai 20 cilvēki, uzskatu, ka tas ir labs rādītājs. Pagājušajā gadā uzņēmuma darbiniekiem piedzima pieci bērni, ar ko ļoti lepojamies. Es vēlos, lai cilvēki paliktu strādāt Latvijā un nepamestu mūsu valsti, jo skaistākas vietas uz pasaules nav par Latviju.

Man galvenais ir, lai darbinieki justos labi, tad zinu, ka arī peļņas rādītāji būs augsti. Mana kabineta durvis visu laiku ir vaļā, un ikviens darbinieks zina, ka var pie manis vērsties ar jebkuru jautājumu vai ierosinājumu.

Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos un sociālajos portālos? Kāpēc – jā vai nē?

Nē, mēs neesam sociālajos tīklos, jo tos mums pārrauga UAB PakMarkas Lietuvā. Mūsu klietu loks vairāk sastāv no uzņēmumiem, mazāk ir privātpersonu, līdz ar to galveno uzsvaru liekam uz mājas lapā pieejamo informāciju.

Vai uzņēmumā izjūtat problēmas, kas saistītas ar darbaspēku?

Grūti ir atrast darbiniekus, kam ir pieredze šajā nozarē, bet tāda problēma pastāv daudziem uzņēmumiem. Mēs šo jautājumu risinām ļoti vienkārši, ja redzu, ka cilvēks ir mērķtiecīgs un ieinteresēts sasniegt rezultātus, tad mēs piedāvājam apmeklēt apmācību kursus, kas galvenokārt notiek Lietuvā, bet ir iespēja braukt arī uz citām Eiropas valstīm, lai iegūtu pieredzi. Uzņēmumā regulāri notiek apmācības, kas sniedz darbiniekiem izaugsmes iespējas.

Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Galvenais kritērijs ir – mērķtiecība. Mēs visi uzņēmumā strādājam pēc kopīgi nospraustiem mērķiem, līdz ar to ir svarīgi, ka katrs darbinieks jūtas kā komandas spēlētājs. Ja cilvēkam ir vīzija un viņš skaidri apzinās, ko viņš vēlas, tad arī darba rezultāti būs augsti.

Es esmu ciparu cilvēks, visu laiku analizēju skaitļus, tie parāda gan to, kā iet uzņēmumam kopumā, gan to kā strādā katrs darbinieks atsevišķi.

Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?

Esam nosprauduši sev mērķi sasniegt 5 miljonu apgrozījumu, bet diemžēl šogad to neizdosies sasniegt. Uzņēmuma plānos ietilpst arī sākt pašiem Latvijā ražot etiķetes. Lietuvā mātes uzņēmums jau to dara, tāpēc dabiski būtu arī mums to nodrošināt šeit Latvijā esošiem klientiem.

Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

1986. gadā sāku strādāt Lauksaimniecības ministrijas skaitļošanas centrā. Vadīju lielāko nodaļu ar daudz darbiniekiem. Skaitļi un cipari mani vienmēr ir patikuši, saskatu tajos likumsakarības. SIA PakMarkas nokļuvu nejaušības pēc. Biju domājis, ka savu CV esmu nosūtījis uzņēmumam, kas strādā alkohola tirdzniecībā, viņi meklēja finanšu daļas vadītāju. Tā kā man bija pieredze šajā jomā, aizsūtīju CV. Uzņēmuma pārstāvji mani uzaicināja uz pārrunām, aizgāju uz tikšanos un pēc kāda brīža sapratu, ka kaut kas nav kārtībā. Kad uzņēmuma parstāvji man jautāja, vai zinu, uz kādām pārrunām esmu atnācis, atbildēju, ka uz finanšu nodaļas vadītāja amatu alkohola tirdzniecības uzņēmumā. Visi sapratām, ka kļūdījos. Man piedāvāja, tomēr pamēģināt nokārtot testu uz uzņēmuma vadītāja amata vietu. Domāju, ja jau esmu atnācis, kāpēc nepamēģināt. Testam bija paredzēta 1 stunda, es to aizpildīju 20 minūtēs, un gala rezultātā uzņēmuma vadītāja vietu piedāvāja man.

Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

«Pak» nozīmē pakošana un «Markas» – marķēšana, tas ir tas, ko mēs darām – marķējam un iepakojam. Mūsu labākā reklāma ir mūsu sauklis, ko bieži daudzi atceras pēc pirmās reizes, to dzirdot, tas skan - Noķeriet vēju – iepakosim! To 2000.gadā izdomāja kāds uzņēmuma darbinieks, tā tas raksturo mūsu darbību vēl līdz šodienai.

Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Mēs esam salīdzinoši mazs uzņēmums, bet nodokļu maksātāju sarakstā ieņemam 607.vietu. Esam jau samaksājuši 1,4 miljonus eiro nodokļos, uzskatu, ka uzņēmumam ir jābūt godīgam gan pret sevi, gan valsti kur,ā tas darbojas, un jāpilda visas likumdošanas prasības.

Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Igaunijā ļoti labi darbojas likums, kas nosaka to, ja uzņēmums veic investīcijas savā darbībā, tas vēlāk tiek atbrīvots no investīciju peļņas nodokļa, domāju tā ir laba prakse, ko aizgūt no mūsu kaimiņiem.

Vai ir kas tāds, kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Man kā uzņēmējam ir grūti noskatīties uz to, ka daudzi jaunieši pamet Latviju un aizbrauc strādāt uz citām pasaules valstīm. Es esmu pārliecināts, ka arī šeit ir iespējams veidot karjeru un savu uzņēmējdarbību – protams, mūsu tirgus ir neliels, bet tam ir potenciāls.

Mana vēlēšanās būtu, lai jaunieši saredzētu iespējas ko viņiem sniedz viņu valsts un šeit esošais tirgus. Bieži mums šķiet, ka cīnāmies ar vējdzirnavām, bet šīs sajūtas nav tikai Latvijā, tās ir arī citur. Latvija ir skaista zeme, es noteikti esmu tās patriots.

Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?

Tās noteikti būtu kādā muižā vai pilī, sveču gaismā, lielā zālē, sajūta būtu kā viduslaikos, viesus apkalpotu un apkārt valdītu romantiska noskaņa.

Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Filmas man ir atpūtas brīdis, īpaši tajās neiedziļinos. Labāk atceros tās, ko esmu skatījies pirms daudziem gadiem, veco klasiku, bet mūsdienu filmas man nepaliek atmiņā. Personības uz mani neatstāj ietekmi, jo esmu cilvēks, kurš uzklausa visus viedokļus un beigās izdaru savus secinājumus.

Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?

Tās noteikti ir sporta nodarbības un aktīvs dzīvesveids. Man ļoti patīk makšķerēt. Dažu soļu attālumā no mājām man ir upe, dažreiz tur makšķerēju – tā ir labākā atpūta. Laba vieta atpūtai ir Rēzekne, šajā pilsētā es uzņemu enerģiju un atjaunoju spēkus darbam.

Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?

Daļu es iztērētu ceļojot, daļu noteikti atdotu labdarībai, palīdzētu saviem bērniem un radiniekiem. Mūsu nākotne ir mūsu bērni, tāpēc svarīgi ir ieguldīt viņu izglītībā un veselībā.

Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Laikam jau mans lielākais kuriozs dzīvē bija mana pieteikšanās uz SIA PakMarkas vadītāja amatu. Liktenis mēdz mūs aizvest uz pareizām vietām.

Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Vēlos novēlēt visiem veselību un veiksmi uzņēmējdarbībā! Galvenais ir maksāt godīgi nodokļus, ja mēs nemaksāsim nodokļus, tad kā mēs veidosim valsts ekonomiku un rūpēsimies par savu bērnu nākotni?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pakmarkas audzē gan peļņu, gan apgrozījumu

Žanete Hāka, 20.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Pakmarkas neto apgrozījums pērn, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, pieauga par 18,8% un sasniedza 4,404 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 344,431 tūkstoti eiro, kas ir par 45% vairāk nekā 2013. gadā. Arī uzņēmuma rentabilitātes rādītājs pieauga līdz 30,67.

Kopējie Lietuvā reģistrētās AS Pakmarkas un Viktoram Grigorjevam piederošā Pakmarkas veiktie nodokļu maksājumi Latvijas kopbudžeta 2014. gadā sasniedza 1,114 miljonus eiro, liecina Lursoft pieejamā informācija.

Pakmarkas pamatdarbības veids ir iepakošanas iekārtu, materiālu un etiķešu vairumtirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

PakMarkas izjūt negatīvo situāciju Krievijas tirgū

Lelde Petrāne, 06.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepakošanas un marķēšanas risinājumu uzņēmuma SIA PakMarkas apgrozījums šā gada pirmajos deviņos mēnešos veido 2,7 miljonus eiro, 2014. gadā tas bija 2,9 miljoni tā paša termiņa ietvaros. Uzņēmuma vadītājs Viktors Grigorjevs šo kritumu skaidro ar ekonomisko situāciju, ar ko saskaras sadarbības partneri attiecībā uz Krievijas tirgu.

SIA PakMarkas lielāko daļu savu pakalpojumu sniedz ēdināšanas, kosmētikas un kokapstrādes nozarēm.

SIA PakMarkas 2015. gada pirmajos deviņos mēnešos palielinājis apvelkošo etiķešu tirdzniecību par 14 %, salīdzinot ar iepriekšējā gada deviņiem mēnešiem. Piedziņas un automatizācijas daļu pārdošanas rādītāji ir palielinājušies par 12%.

Latvijā iepakošanas un marķēšanas risinājumu uzņēmums darbojas no 1995.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši pirms desmit gadiem - 2007. gada 13.jūlijā - tika atklāta AS Sakret Holdings Igaunijas rūpnīca, ieguldot vairāk nekā astoņus miljonus eiro. Tobrīd tās bija lielākās Latvijas uzņēmuma investīcijas kaimiņvalstī, informē kompānijas pārstāvji.

Desmit gadu laikā uzņēmums izveidojis profesionālu un veiksmīgu darbinieku komandu, kas pēdējā pusgada laikā veicinājusi apgrozījuma pieaugumu par 11%, lai arī būvniecības tirgus valstī palielinājies vien par 7%.

«Pēdējos gados Igaunijas rūpnīca palielinājusi darbības jaudu, pavisam nesen pārgājusi uz divu maiņu darbu, tādējādi kļūstot vēl produktīvāka. Ņemot vērā to, ka Igaunijas tirgus ir augošs un investīcijas arvien palielinās, esmu pārliecināts, ka tuvāko gadu laikā Sakret spēs iekarot arvien lielāku patērētāju uzticību,» saka rūpnīcas direktors Kaspars Pacēvičs, piebilstot, ka apgrozījums pērn sasniedzis 5,7 miljonus eiro.

Gada laikā plānots investēt vēl papildu līdzekļus ražošanas jaudu palielināšanai, tādējādi turpinot audzēt tirgus daļu un apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmums Latvijas Tekstils turpmāk nodrošinās arī digitālo druku, informēja uzņēmuma vadītājs Oskars Polmanis.

Ideja radusies pirms diviem gadiem, apmeklējot pasaules tekstila izstādes un lūkojoties pēc tekstila apdrukas inovācijām. Šā gada sākumā atrastas piemērotākās idejas īstenošanai. «Gadu sākām ar eksperimentiem, pasūtot šo pakalpojumu ārpus Latvijas, lai saprastu, kāds ir šīs produkcijas noiets. Tirdzniecības rādītāji bija pārliecinoši, tādēļ nolēmām riskēt un investēt, lai šo tehnoloģiju atvestu uz Latviju. Nav tā, ka Latvijā nav iespējama digitālā druka uz lina un kokvilnas, bet problemātika ir tirāža un pieejamība. Mūsu uzsvars - nelielas tirāžas plašākam interesentu lokam,» sacīja O. Polmanis.

Viens no pamudinājumiem investēt šajā tehnoloģijā ir gadu mijā uzsāktais projekts 119 Latvijas skati, kura ideja ir simtgades gadā radīt katram Latvijas novadam auduma maisiņus ar raksturīgiem fotoattēliem. «Līdz ar iekārtu atvešanu un testa režīma pabeigšanu, tas būs pirmais projekts, ko drukās šīs iekārtas. Galvenais, ko gribu akcentēt - mēs no kreklu apdrukātājiem atšķirsimies ar to, ka kreklus mēs neapdrukāsim,» uzsver O. Polmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Piedāvās picas un vīnu

Lelde Petrāne, 21.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Pica Rīga, kas ilgstoši bija pazīstams kā e-picērija, nupat ir vēris vaļā arī restorānu Rīgā, Strēlnieku ielā, kur piedāvās jaunu recepšu picas ar vīniem. Uzņēmums nodrošināšot arī picas ar strausa un brieža gaļu.

Plānots, ka restorāna apmeklētājus sagaidīs paši vietas saimnieki – Eva un Normunds.

Zīmola mērķauditorija ir «cilvēki gardēži, kas novērtē no augstvērtīgām izejvielām gatavotu kvalitatīvu ēdienu», viņi skaidro.

Precīza investīciju summa pašlaik tiek apkopota, bet domājams, ka tās atpelnīt varētu būt iespējams 3 gadu laikā.

«Sākotnēji picas bija iespējams pasūtīt tikai internetā, bet restorāna atvēršana vienmēr bijusi plānā. Iespējams, ka sākotnēji kā pārdrošs sapnis, kas nu pārtapis realitātē. Ikviens dizaina elements telpās ir īpaši pārdomāts,» saka restorāna līdzīpašniece Eva Broda-Bērziņa.

Piektdienas intervija ar Pica Rīga līdzīpašnieci Evu Brodu – Bērziņu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas un uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija 2017. gada maijā Ādažu Čipsi ražotnē saražojis par 19% vairāk produkcijas nekā 2016. gada maijā, sasniedzot 598 tonnas. Tas ir lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražošanas apjoms mēnesī kopš ražotnes dibināšanas 1979.gadā.

Šāds ražošanas apjoma pieaugums galvenokārt ir saistīts ar sāļo uzkodu un kartupeļu čipsu pieprasījuma pieaugumu Latvijā un eksporta tirgos, kā arī veiktajām investīcijām tehnoloģiskajos uzlabojumos.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma produkcija ar zīmolu Taffel tiek eksportēta uz Baltijas valstīm, Skandināviju, ASV, Krieviju, Lielbritāniju, Gruziju, Kazahstānu un Azerbaidžānu.

2016. gadā Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīja Ādažu Čipsi ražošanas procesos, investējot 320 000 eiro kartupeļu pirmapstrādes līnijā un 60 000 eiro čipsu ražošanā, lai uzsāktu jauna veida vafeļčipsu izgatavošanu un virzīšanu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Augšupejas līkne sākās ar Ziemeļblāzmu

Linda Zalāne, 16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmums Restaurators vairāk nekā 65 gadu pastāvēšanas vēsturē spēcīgāko turbulenci piedzīvoja tieši ekonomiskās lejupslīdes gados. «2010. gadā uzņēmuma apgrozījums bija samazinājies līdz aptuveni 200 tūkst. eiro, tas bija zemākais punkts tā pastāvēšanas vēsturē. Pirms tam šādu apjomu tērējām administrācijas izdevumiem, un, lai izdzīvotu, mums nācās atlaist 100 darbiniekus, turklāt 80 no tiem vienā dienā. Tiem, kas palika, bija jāsamierinās, ka algu izmaksāsim, iespējams, ar trīs mēnešu kavēšanos,» atminas AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs.

Pēc izkļūšanas no bedres sekoja uzņēmuma atkopšanās un attīstības gadi. Būvuzņēmums Restaurators kāpināja apgrozījumu no miljona eiro 2013. gadā līdz gandrīz trīs miljoniem 2016. gadā. Šogad uzņēmums ir iecerējis sasniegt četru miljonu eiro slieksni. Tas ļāvis kompānijai iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Pirms krīzes uzņēmums daudz strādāja privātajā segmentā, tad valsts un pašvaldības pasūtījumu bija mazāk. «Iestājoties krīzei, kā ar nazi tika nogriezti privātie pasūtījumi, un, ja mēs darbiniekiem būtu izmaksājuši vēl vienu algu par dīkstāvi, tad būtu bankrotējuši, jo naudas kontā bija tik, cik bija. Mūsu produkts un pakalpojums parādīja to, cik dzīvotspējīga ir valsts ekonomika, jo restaurācija ir dārgāks pakalpojums nekā vienkārši būvniecība, tāpēc ka specifika ir cita,» skaidro M. Mamajs. Uzņēmuma apgrozījuma augšupejas līkne sākās līdz ar restaurācijas darbu veikšanu kultūras pilī Ziemeļblāzma, kas bija pirmais vērienīgais projekts pēc ekonomikas lejupslīdes gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāja AS «Sakret Holdings» koncerna uzņēmums UAB «Sakret LT» decembrī saņēma vairākas nozīmīgas balvas par sasniegumiem Lietuvā, tostarp «Lietuvas eksporta balvu 2017», zelta medaļu par ražoto produktu, kā arī balvu «Labākais uzņēmums 2017» kategorijā mazie un vidējie uzņēmumi, informē kompānijas sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

«Man ir patiess prieks, ka katrā no Baltijas valstīm »Sakret« spējis attīstīt veiksmīgas rūpnīcas, kas ne tikai nodrošina darba vietas un augstvērtīgus būvmateriālus, bet arī palīdz visam reģionam attīstīties. Šī balva ir tiešs pierādījums tam, ka latvieši arī kaimiņvalstīs var gūt atzinību,» saka AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Apbalvojumu par sasniegumiem eksportā pasniedza Panevēžas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kamera, godinot labākos šī reģiona uzņēmējus, savukārt balvu «Labākais uzņēmums 2017» kategorijā mazie un vidējie eksportspējīgie uzņēmumi sniedza Viļņas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kamera. Kā labākais UAB «Sakret LT» ražotais produkts novērtēts apmetums «HM-10», par ko zelta medaļu pasniedza Lietuvas Republikas premjerministrs Saulius Skvernelis un Lietuvas rūpniecības konfederāciju prezidents Roberts Dargis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SAKRET OU Igaunijā kāpinājis ražošanas jaudu, pieņemot papildu darbaspēku un pārejot vasaras sezonā uz darbu divās maiņās. Darbs divās maiņās ļauj SAKRET nodrošināt augošo pieprasījumu un būt elastīgam jaunu materiālu ražošanā un pielāgošanā pēc pieprasījuma. Kopumā šā gada pirmajos piecos mēnešos SKARET OU realizētās produkcijas apjoms Igaunijā audzis par 13 %, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn.

Kaspars Pacēvičs, SAKRET OU vadītājs Igaunijā, skaidro, ka kaimiņvalstī pieprasījums vienlīdz audzis gan pēc produktiem, kas paredzēti iekšdarbu veikšanai, gan ārējās apdares darbiem. «Tas saistīts ar to, ka pavasara un vasaras sezonā iedzīvotāji arvien aktīvāk veic dažādus remontdarbus savos mājokļos. Turklāt Igaunijā strauji noris arī jaunu dzīvojamo un biroju ēku projektu attīstīšana. Iedzīvotāji plaši apgūst arī ēku siltināšanas programmu, par ko liecina pārdošanas apjomu pieaugums restaurācijas un fasāžu apdares materiāliem.»

SAKRET OU ir AS SAKRET HOLDINGS filiāle Igaunijā, kas dibināta 2005. gadā, drīz pēc tam uzsākta arī ražotnes celtniecība, kas tolaik bija visnozīmīgākā Latvijas uzņēmuma kapitāla investīcija Igaunijā. Rūpnīca tika atvērta 2007. gadā ar ražošanas jaudu 150 tūkst. tonnu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ēdināšanas pilsētiņā Rīgas centrāltirgū varēs ieturēties arī pēc pusnakts

Elīna Pankovska, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā ēdināšanas pilsētiņa atjaunotajā Centrāltirgus paviljonā būs kā flagmanis tirgus nākotnes vīzijai par vietu, kur ne tikai iepirkties, bet arī labi pavadīt laiku, atpūsties un pavakariņot, teic AS Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadītājs Artis Druvinieks.

«Ēdināšanas daļu nevērs ciet līdz ar RCT darbalaiku. Šī paviljona daļa strādās ilgāk. Proti, ja RCT strādā līdz sešiem, tad šī daļa strādās ikdienā līdz 22:00, bet piektdienās un sestdienās līdz diviem naktī. Šādā veidā arī gribam mainīt cilvēku uztveri. Vēsturiski cilvēkiem ir izveidojies priekšstats, kas RCT teritoriju vakara stundās vairs neuztver kā pozitīvu vidi. Mēs strādājam pie tā, lai mainītu domāšanu, un mums ir labi piemēri, uz ko atsaukties, - Barselonas, Madrides tirgus, Eiropas tirgus etalons – Roterdamas tirgus, kam mēs mēģinām līdzināties ar šo ēdināšanas pilsētiņas konceptu,» intervijā stāsta A.Druvinieks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Compensa Life Latvijas filiāles vadītāju Viktoru Gustsonu

Lelde Petrāne, 27.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild dzīvības apdrošināšanas kompānijas Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons. «Apdrošināšana ir uzticības bizness,» uzsver V. Gustsons.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Strādāju apdrošināšanas nozarē jau kopš 1991.gada. Sāku strādāt apdrošināšanas akciju sabiedrībā Balta, pēc tam piecus gadus biju Vērtspapīru tirgus komisijas vadītājs. Kopš 2001. gada strādāju Compensa Life. Uzskatu, ka apdrošināšana ir ļoti interesanta biznesa sfēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieks: Ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tā ir tikai valsts vaina!

Uldis Andersons, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«RBSSKALS bankrotēja valsts dēļ. Par Nacionālo bibliotēku RBSSKALS nesaņēma piecus miljonus! Protams, var jau formāli teikt – viņiem nepienācās. Bet, ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tas nav normāli! Valsts nebankrotētu, ja viņa tos piecus miljonus samaksātu, firma paliktu tirgū. Tā ir tikai valsts vaina,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka būvuzņēmējs, agrāk būvuzņēmuma PBLC vadītājs Jānis Lancers.

Nu jau viņš gandrīz 10 gadu ir pensijā un nesen klajā nākusi viņa sagatavotā grāmata Latvijas būvniecība 100 gados – apjomīgs un fundamentāls 1600 lappušu darbs trīs biezos sējumos.

Tas arī bija pamudinājums aicināt uz piektdienas sarunu pašu grāmatas autoru. Savulaik J. Lancers bija biežs viesis Dienas Biznesa lappusēs – ar Jāni tikāmies un sazinājāmies daudz un bieži, un viņš nekad neatteica paust savu viedokli un domas par nozares norisēm un problēmām – arī tad, ja šis viedoklis ne visiem bija glaimojošs un tīkams. Lai gan mūsu tikšanās iegansts ir grāmata, arī šoreiz tomēr neiztiekam bez sarunas par būvniecību – gan par nozares pagātni, gan pašreizējām norisēm. Un, lai arī Jānis pats sakās esam no visa tā kā malā pagājis, tomēr atļaušos tam nepiekrist – jautājot un uzklausot atbildes, ir jūtams, ka laikam jau nav tik vienkārši paiet malā no tā, kam veltīta visa dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs intervijā laikrakstam Diena.

Jautājums par termiņuzturēšanās atļaujām (TUA) apmaiņā pret investīcijām sabiedrībā raisa visai pretrunīgas attieksmes. Kā jūs to vērtējat, būdams Latvijas Bankas prezidents, tātad – eksperts naudas lietās?

Ekonomiski tas nav pretrunīgs. Tas ir pilnīgi skaidri saprotams, pozitīvs, pozitīvs un vēlreiz pozitīvs. Vienkārši varbūt ir cilvēki, kas, izmantojot šo jautājumu, mēģina nopelnīt politiskas dividendes. Ja mēs palūkojamies uz statistiku, aizvadītajos gados ir izsniegtas 6645 uzturēšanās atļaujas. Salīdzinājumam ar šo skaitli Latvija 2010. gadā vien izsniedza 140 000, 2011. gadā – 160 000 un 2012. gadā 180 000 Šengenas vīzu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiešām ir superprodukts, tam tirgu var atrast. Ja neizdodas, tad ir jautājums, vai produkts nav tā pārcenots, ka uzņēmums otrā pusē nevar izveidot biznesu - tā intervijā Dienas Biznesam saka eksporta konsultāciju un tirgus izpētes uzņēmuma GatewayBaltic līdzīpašniece Inese Andersone.

Pirms 12 gadiem, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, viņa saskatīja iespēju piedāvāt eksporta konsultācijas sadarbības veicināšanai ar Zviedriju. Šī ideja ir attaisnojusies, un šobrīd uzņēmuma pakalpojumus izmantojuši ne vien daudzi Latvijas, bet arī ārzemju uzņēmumi. Plašāk par to, kādi ir Latvijas eksportētāji un kā šo gadu gaitā mainījušies, viņa stāsta intervijā.

Fragments no intervijas

Tu jau vairāk nekā desmit gadus palīdzi mūsu uzņēmējiem eksportēt. Kāpēc tev ir svarīgi to darīt?

Man liekas, ka eksportējošie uzņēmumi ir daudz stiprāki, ar ilgtspējīgāku pieeju, rada labāk apmaksātas darbavietas, ievieš inovācijas un attīstās. Tāpēc mums ir svarīgi viņiem palīdzēt, lai attīstība notiktu ātrāk. GatewayBaltic radās pirms 12 gadiem. Pusotru gadu es ar savu draugu un tagadējo vīru Kimu dzīvoju Zviedrijā, taču mēs izdomājām pārcelties uz Latviju. Tas bija laiks, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Apzinājāmies, ka visas robežas ir vaļā, bet nebija zināms, kā ieiet tepat blakus esošā tirgū. Izmantojām to, ka mums bija latviešu un zviedru valodas zināšanas, sākām ar Latviju un Zviedriju. Katru gadu sapratām, ka klienti prasa ne vien palīdzēt ieiet Zviedrijas tirgū, bet visā Skandināvijā. Tāpat parādījās interese no skandināviem un ne vien par Latviju, bet arī par Baltiju un Poliju. Tā mēs visu laiku esam likuši klāt jaunus tirgus, ir bijuši projekti arī Paragvajā, Meksikā un Honkongā. Robežas izzūd.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Universal Music Baltics direktors: Jaunie digitālie pakalpojumi Baltijā ir izaugsmes sākumposmā

Anda Asere, 10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas mūzikas nozarē nes straumēšanas vietnes, kas to padara ērti pieejamu, vienlaikus paverot iespējas par zvaigzni kļūt kādam sešpadsmitgadīgam dīdžejam no Latvijas vai jebkuras citas vietas pasaulē

Tā intervijā uzsver Universal Music Baltics direktors Petri Mannonens (Petri Mannonen). Un šādi piemēri ir – tieši internetā tika pamanīts Džastins Bībers, un arī Gangnam Style savu uzvaras gājienu piedzīvoja tieši virutālo iespēju dēļ. Vairāk par mūzikas klausīšanās paradumiem un izmaiņām industrijā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Kā šobrīd mainās mūzikas industrija?

Ir lielas izmaiņas patēriņa paradumos – kā cilvēki klausās mūziku. To redzam globāli un arī Latvijā – mūzikas patēriņš virzās digitālajā virzienā un ir pamanāma tādu kanālu kā Spotify, Deezer, Apple Music izaugsme. Protams, joprojām radio klausās ļoti liela daļa – 43%. Tam seko telefons ar tikai 12%, bet tas ir plaši izplatīts tieši gados jaunā auditorijā starp 15 līdz 29 gadiem. Šo cilvēku mūzikas patēriņš virzās uz digitālo pusi. To var redzēt notiekam it visur – vispirms kaut ko lieto jaunā paaudze, kam vēlāk seko masas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildība par OIK skandālu primāri jāuzņemas tiem ministriem un valsts sekretāriem, kas strādāja Godmaņa un Kalvīša valdībā, to intervijā DB pauda bijušais ekonomikas ministrs, tagad jaundibinātās partijas Kustība Par! valdes priekšsēdētāja Daniels Pavļuts.

Viņš atzīmē, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas radīšanā savu vainu viņš neredz, jo no pirmās dienas ministra amatā mēģinājis atļauju izsniegšanu apturēt.

Fragments no intervijas

Kā kopumā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju saistībā ar OIK?

To, ka OIK slogs kļūs nepanesams, es prognozēju jau 2012. gada sākumā, kas bija burtiski mēnesi vai divus pēc manas nonākšanas ekonomikas ministra amatā. Es aizgāju uz valdību ar, manuprāt, pirmo visaptverošo ziņojumu par to, kādas būs OIK izmaksas. Lielie likumi un Ministru kabineta (MK) noteikumi, balstoties uz kuriem vēlāk izsniegtas atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas ražošanas atļaujas, pamatā pieņemti Godmaņa un Kalvīša valdības laikā. Mēs neatradām, ka toreiz, pieņemot lēmumus, veiktas nopietnas analīzes, kādas sekas tas ilgtermiņā atstās uz Latvijas tautsaimniecību. Līdz ar to, jau uzsākot darbu ministra amatā, man bija pilnīgi skaidrs, ka OIK ir bumba ar laika degli. Tieši tāpēc es ķēros klāt pie moratorija – sākām novembrī un februārī, gājām uz valdību ar priekšlikumu pilnībā slēgt jaunu atļauju izsniegšanu. Pagāja ilgs laiks, kamēr mēs šo priekšlikumu dabūjām cauri. Lēmumu slēgt jaunu atļauju izsniegšanu valdība pieņēma tikai 2012. gada augustā, balstoties uz mūsu prognozēm, ka tās būs miljardiem lielas izmaksas, kas būtiski samazinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un radīs tālākus nabadzības riskus Latvijas sabiedrības sociāli un materiāli neaizsargātākajai daļai. Augustā šo moratoriju pielēma, taču pat tad tika nolemts, ka MK noteikumi stājas spēkā nevis ar publicēšanas brīdi Latvijas Vēstnesī, bet iedeva laiku vēl līdz septembrim. Pa šo laiku tad arī saskrēja tas papīra atļauju vilnis, ko mums ar Juri Pūci piedēvē. Atļaujas nevarēja neizsniegt, jo likums to paredzēja. Ierēdnis nevar neizsniegt atļauju, ja likums paredz, ka viņam tā ir jāizsniedz. Pēc tam gan mēs veicām veselu virkni pasākumu, kas bija saistīti gan ar atļauju atcelšanu, gan ar stingrāku prasību noteikšanu par būvniecību, par lietderīgās enerģijas izmantošanu un daudzām citām lietām, kas ļāva gan mūsu laikā, gan pēc tam faktiski teju visas no šīm izsniegtajām atļaujām vienkārši likvidēt. Absolūti lielākā daļa no tām netika realizēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji no iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes baidās, jo ir bažas, ka tam varētu sekot kapitāla pieauguma nodokļa progresivitātes ieviešana, intervijā DB skaidro LTRK padomes priekšsēdētāja amata kandidāts Guntis Belēvičs.

Fragments no intervijas

Kas bija jūsu galvenā motivācija, piesakoties kandidēt uz LTRK padomes priekšsēdētāja amatu (vēlēšanas notiks 20.martā – red.)?

Mani uzrunāja vairāki uzņēmēji, kuri acīmredzot ir novērtējuši manu līdzšinējo darbību. Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu ir likumi par kamerām, un vairākās valstīs uzņēmumiem dalība tajās ir obligāta. Latvijā uzņēmēji stājas LTRK, lai sekmīgāk spētu aizstāvēt savas intereses un panākt uzlabojumus uzņēmējdarbības vidē. Kļūt par kameras prezidentu ir katra biedra tiesības. Es uzskatu, ka ir ļoti labi, ja uz šo amatu ir konkurence, jo ir jābūt ideju sāncensībai, konkurējošiem priekšlikumiem, lai biedriem ir no kā izvēlēties. Jāpiemin, ka Latvijā ir daudzas ārvalstu uzņēmēju tirdzniecības kameras, kas savas problēmas risina ar attiecīgo vēstniecību palīdzību. Latvijas uzņēmējiem nav savas vēstniecības. Par šādu vēstniecību jākļūst LTRK. Vienīgā iespēja ir pašiem iet un darīt. Tā arī ir mana galvenā motivācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas (OIK) likvidēšana nākotnē varētu novest pie siltumenerģijas tarifu pieauguma Rīgā, piektdien intervijā laikrakstam Dienas Bizness pieļauj Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Uzņēmuma Rīgas siltums īpašumā ir vairākas koģenerācijas stacijas, kas saņem atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros. N.Talcis intervijā DB atklāj, ka, ja atbalsts koģenerācijas stacijām tiks atņemts, uzņēmums būs spiests paaugstināt siltumenerģijas tarifus Rīgā, kas vēsturiski ir vieni no zemākajiem Latvijā.

Fragments no intervijas

Kāds uzņēmumam bija aizvadītais finanšu gads?

Finanšu gads, kas sākās 2016. gada oktobrī un noslēdzās pērnā gada septembrī, bija veiksmīgs. Tas saistāms ar apkures sezonas ilgumu, kas bija līdz šim garākā Rīgas siltums pastāvēšanas vēsturē. Uzņēmuma gūtā peļņa no siltumenerģijas un elektroenerģijas pārdošanas, kā arī citas saimnieciskās darbības iepriekšējā finanšu gadā bija 1,82 miljoni eiro, bet papildus gūtā peļņa - 5,94 miljoni eiro, kas veidojusies saistībā ar to, ka no 2018. gada Latvijā ieviesta jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un tāpēc gadiem uzkrātais uzņēmumu ienākuma nodoklis tika novirzīts pagājušā gada peļņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Savulaik viņam bija iecere Latvijā uzbūvēt lielu rūpnīcu, kurā no kaņepēm ražotu koksni un šķiedru. Jau tika piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un atrasti investori, taču banka šo biznesu līdzfinansēt atteicās. Šobrīd I. Auziņš no kaņepēm ražo dažādus veselīgus pārtikas produktus – eļļu, proteīna pulveri un šķiedrvielas, kā arī lobītas un grauzdētas sēklas. Viņš joprojām aktīvi darbojas teātrī, filmējas vietējos seriālos un gaida piedāvājumu spēlēt lielās lomas ārpus mūsu valsts robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Šodien augsta riska teritoriju sarakstam varētu pievienoties Īrija, Dānija un Grieķija

LETA, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien augsta riska valstu sarakstam, no kurām atgriežoties, ir jāievēro pašizolācija, varētu pievienoties Īrija, Dānija un Grieķija, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pieļāva Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Attiecīgi šajā sarakstā būtu jau 23 valstis, viņš atzina.

Vērtējot Covid-19 izplatību kopumā, viņš uzsvēra, ka situācija nav viennozīmīga. Ir tādas Eiropas valstis, kurās saslimstības rādītāji mēneša laikā pieauguši divas reizes, kamēr Latvijai izdevies saslimstību saglabāt ļoti zemā līmenī.

Viņš uzsvēra, ka galvenais infekcijas avots šobrīd ir cilvēki, kuri saslimuši ārvalstīs. Tāds ir katrs trešais gadījums. Lielākā daļa no citu saslimušo inficējas tieši no viņiem. Tāpēc galvenais patlaban ir ievērot pašizolāciju, atgriežoties no augsta riska teritorijām, kuru saraksts diemžēl katru nedēļu tiek paplašināts, sacīja speciālists.

Aktuālo valstu sarakstu SPKC ierasti publisko piektdienas pēcpusdienā. Tas būs spēkā no sestdienas, 15.augusta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzmanības centrā TUA: Mazākas investīcijas radīs mazākus ieņēmumus budžetā

Māris Ķirsons, 30.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts labklājības pamatā ir uzņēmējdarbības vide, tāpēc ir jāpieņem pragmatiski izsvērti valstiski lēmumi

To intervijā stāsta a/s Rietumu banka valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pankovs. Viņaprāt, tautsaimniecības recesijas situācijā Latvijā tika pieņemts stratēģiski pareizs lēmums par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu apmaiņā par 142 000 eiro (Rīgā un Jūrmalā) vērta nekustamā īpašuma iegādi, kā arī ieguldījumiem banku kapitālā un biznesā. Lai arī pašlaik situācija Latvijas tautsaimniecībā ir citāda, nekā tā bija pirms pieciem – sešiem gadiem, tomēr minētā programma ir bijusi veiksmīga, jo piesaistījusi vairāk nekā 1,2 miljardus eiro ārvalstu investīciju, tā bija saprotama, viegli administrējama. Turklāt tā varētu turpināt nodrošināt investīciju plūsmu uz Latviju, ja vien tās nosacījumi potenciālajiem ārvalstu investoriem būtu pievilcīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu auto iepriekšējā vakarā jūs novietojāt pagalmā, taču no rīta tur to neatrodat. Sāli brūcēs pieber jauniņa policijas inspektore, kura runā atklātu valodu: vispirms paziņo, ka konkrētās zādzības izmeklēšana būšot pirmā viņas karjerā, tad atklāj, ka nekādas īpašas zagto auto meklēšanas mācības viņas darbvietā nenotiekot un policijai arī nav resursu meklēt katru pazudušo auto. Tāpēc esot minimāla iespējamība, ka spēkrats atradīsies. Tieši tā gadījās Ģirtam (vārds mainīts), kura līzingā pirktais spēkrats šomēnes nozagts Pārdaugavā, piektdien raksta laikraksts Diena.

Viņš saka, ka policijas darbinieki, ar kuriem saskāries krimināllietas ierosināšanas procesā, neesot atstājuši profesionālu iespaidu un devuši viņam padomu meklēt auto pašam, piemēram, izplatot palīdzības lūgumu sociālajos tīklos.

Diena novēroja, ka zagtu auto bildes ar īpašnieku kontaktinformāciju un atlīdzības solījumi tiek publicēti gan sociālajā tīklā Facebook, gan sludinājumu un pat ziņu portālos, kur komentāros cilvēki dalās minējumos, vai tik pagalmos nav atgriezušies «trauksmainie deviņdesmitie», un izsaka aizdomas par vērienīgiem zagtu auto pasūtījumiem. Valsts policijas (VP) statistika to daļēji apstiprina: aprīlī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā nozagts divreiz vairāk spēkratu – 115 auto –, bet šā gada pirmajos četros mēnešos kopumā – 328 auto. Likumsargu dati liecina, ka 141 no tiem esot atrasti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labam šefpavāram jāmāk ne tikai gatavot ēst, bet jābūt lieliskam vadītājam.

Latvijas restorānu apmeklētāji ir izlutināti – viņiem vajag personīgu apkalpošanu un ātri pagatavotu, bet svaigu ēdienu, turklāt par salīdzinoši zemu cenu, kas bieži vien ir nesavienojamas lietas, intervijā stāsta restorāna Kasha Gourmet šefpavārs Deniss Ivankovs. Viņš iesaka iet garām restorāniem, kuru ēdienkartē ir neskaitāmi piedāvājumi.

D. Ivanovs jau ilgus gadus strādā Mančestrā un ir viens no Manchester United stadiona un komandas šefpavāriem, kur strādājis kopā ar pasaulē slaveniem pavāriem. Tāpat viņš strādājis restorānā Juniper, kas saņēmis Michelin Star un uzkrājis pieredzi citos ārvalstu restorānos. Latvijā D. Ivankovs izveidojis restorānu Kasha Gourmet, kas piedāvā izsmalcinātus ēdienus, kas pagatavoti no vienkāršām sastāvdaļām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pat nezinu, kas šobrīd ļauj ierakstu kompānijām izdzīvot. Joprojām brīnos par tām, kas vēl strādā, un arī par vairumtirgotāju kompānijām, kas tirgo kompaktdiskus. Pats tos gadiem neesmu pircis un nepazīstu nevienu, kurš to pēdējā laikā būtu darījis. Ir skaidrs, ka tas formāts ir neatgriezeniski miris,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Rimants Liepiņš, SIA Platforma.lv valdes priekšsēdētājs, skriešanas seriāla Stirnu buks organizators.

Viņaprāt, grupas izdzīvos, un mākslinieki nekur nepazudīs, sagrabinot kaut ko no Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras /Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA). «Taču tiešām brīnos, kā tiek galā producenti. Ko viņi var pārdot? Diskus vairs nepērk. Apsviedīgākie, kas specializējušies tautas mūzikā, var piesaistīt Kultūrkapitāla fonda naudu, taču tas vairs nav bizness, bet gan piņķerīgs grašu lasīšanas darbs,» saka R.Liepiņš.

«Mani tolaik ārkārtīgi nogurdināja uztraukums, kā ģenerēt naudas līdzekļus caur AKKA/LAA un LaIPA. Biju arī LaIPA valdes priekšsēdētājs un ļoti noguru no komunikācijas ar neapmierinātiem uzņēmējiem par kārtējo naudas iekasētāju, kas mēģina piestādīt rēķinu par mūzikas izmantošanu nelielā krodziņā vai taksometrā. Viss it kā skaidrs, bet mehānisms, kā to naudu iegūt, nav manā dabā. Patīk mūzikas bizness, kamēr cilvēkiem radu prieku. Lieliski, kad skatītāji pēc koncerta ir laimīgi un starojoši. Savukārt staigāt pa birojiem un diņģēt naudu derdzas. Tas arī ir iemesls, kāpēc pametu mūzikas industriju,» turpina R.Liepiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošinātāju vienīgais peļņas instruments ir tiešā veidā pārdotās polises

Daiga Laukšteina, 30.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošinātāji vairs nepelna no investīciju ienākumiem, vienīgais peļņas instruments ir tiešā veidā pārdotās polises - tā intervijā DB teic BTA Baltic Insurance Company valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Fragments no intervijas

Nupat BTA Baltijas valstīs nomainīja zīmola identitāti, kas saistās ar riskiem satraukt klientus. Kādēļ tas tika darīts?

Pērn uzņēmums piedzīvoja būtiskas pārmaiņas. Ir mainījusies akcionāru struktūra. Par galveno akcionāru ir kļuvis Vienna Insurance Group AG (VIG), iegādājoties 90% uzņēmuma akciju. Turklāt VIG ir viens no vadošajiem apdrošinātājiem Eiropā, un tāda parādīšanās mūsu akcionāru paletē ir liels atspaids. Tā pieredze, zināšanas, apmācības programmas un treniņi noteikti uzlabo BTA pozīciju tirgū, un klientiem uztraukties nav par ko.

Zīmola maiņa - lai atsvaidzinātu komunikāciju ar klientu, lai tā kļūtu mūsdienīgāka un atbilstošāka BTA. Pēdējos piecos gados uzņēmums izpildījis lielu mājasdarbu, nomainot IT sistēmas, uzlabojot atlīdzību procesus. Tagad tās tiek izmaksātas ātrāk, pat dienas laikā. Tāpat BTA ir kļuvis pieejamāks, pateicoties jaunajam pakalpojumam – pašapkalpošanās vietnei - klientu portālam, kur klienti var jebkurā diennakts laikā aplūkot savas polises, nopirkt tās, pieteikt atlīdzības u.c. BTA zīmols atzinīgi novērtēts dažādos vērtējumos, tālab sabiedrības vēsturisko nosaukumu ņemam sev līdzi ar jaunām krāsām no akcionāra.

Komentāri

Pievienot komentāru