Tirdzniecība un pakalpojumi

Ēdināšanas pilsētiņā Rīgas centrāltirgū varēs ieturēties arī pēc pusnakts

Elīna Pankovska, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Topošā ēdināšanas pilsētiņa atjaunotajā Centrāltirgus paviljonā būs kā flagmanis tirgus nākotnes vīzijai par vietu, kur ne tikai iepirkties, bet arī labi pavadīt laiku, atpūsties un pavakariņot, teic AS Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadītājs Artis Druvinieks.

«Ēdināšanas daļu nevērs ciet līdz ar RCT darbalaiku. Šī paviljona daļa strādās ilgāk. Proti, ja RCT strādā līdz sešiem, tad šī daļa strādās ikdienā līdz 22:00, bet piektdienās un sestdienās līdz diviem naktī. Šādā veidā arī gribam mainīt cilvēku uztveri. Vēsturiski cilvēkiem ir izveidojies priekšstats, kas RCT teritoriju vakara stundās vairs neuztver kā pozitīvu vidi. Mēs strādājam pie tā, lai mainītu domāšanu, un mums ir labi piemēri, uz ko atsaukties, - Barselonas, Madrides tirgus, Eiropas tirgus etalons – Roterdamas tirgus, kam mēs mēģinām līdzināties ar šo ēdināšanas pilsētiņas konceptu,» intervijā stāsta A.Druvinieks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Tuvākajā nākotnē renovāciju piedzīvos arī Rīgas Centrāltirgus (RCT) Zivju paviljons, kas tiek uzskatīts par tirgus «rozīnīti». A. Druvinieks, kurš šajā amatā ir nedaudz vairāk kā gadu, norāda, ka RCT šobrīd piedzīvo pārmaiņas, kas vērstas uz cilvēku paradumu un domāšanas maiņu attiecībā uz to, kas ir tirgus un ko tas spēj piedāvāt. Tik tikko durvis vēris atjaunotais Gastronomijas paviljons, kas bija slēgts divus gadus un kurā tuvākajā laikā tiks atvērta arī ēdināšanas zona, kādas līdz šim RCT nebija. Šī daļa gan nodota apsaimniekošanā apakšnomniekam, kurš ir piesaistījis ēdinātājus. Tāpat jau sākti darbi, lai sagatavotos Zivju paviljona atjaunošanai un pielāgošanai tieši zivju tirgotāju vajadzībām, tas varētu uzsākties nākamgad un ilgt līdz 2021.gadam. Tai pat laikā, lai gan situācija pēdējos gados ir uzlabojusies, joprojām aktuāla problēma ir nelegālo preču plūsma un tirdzniecība RCT teritorijā. Pēc A. Druvinieka teiktā, tā ir problēma, ko RCT viens pats nespēj atrisināt, un tā ir jāskata plašāk – valstiskā līmenī.

Fragments no intervijas

Kāds RCT bijis pagājušais gads?

Ja runājam par zaudējumiem, tad tie drīzāk ir attiecināmi uz 2017.gadu, nevis pagājušo gadu. 2017. gadā RCT apgrozīja vairāk nekā 7 miljonus eiro, bet piedzīvoja arī gandrīz 800 tūkst. eiro lielus zaudējumus. Viens no iemesliem bija tas, ka Rūpniecības preču tirgus demontēšanai paredzētā pamatlīdzekļu atlikusī vērtība 699,31 tūkst. eiro tika norakstīta atbilstoši nekustamo īpašumu vērtējuma atzinumam. Savukārt pērn deviņos mēnešos apgrozīti vairāk nekā 5 miljoni eiro, bet pelņa bija 204 tūkst. eiro. Tomēr vērtēt, vai pērn bija veiksmes vai neveiksmes, nebūtu īsti pareizi. Pagājušais gads bija izaicinājumu gads un, manā vērtējumā, kopumā diezgan veiksmīgs. Pēc ne pārāk viegliem un ilgiem pūliņiem esam atvēruši Gastronomijas paviljonu, tam tika veltīti lieli spēki. Daudzas lietas, kas notika, es nesauktu par neveiksmēm, bet gan par sarežģījumiem vai aizķeršanos. Mums ir skaidrs redzējums, uz ko mēs ejam. RCT ir vidējā termiņa stratēģija, kuru mēs īstenojam, un mums ir skaidra vīzija, ko šeit nākotnē vēlamies redzēt. Uz to arī virzāmies.

Kāda tad ir šī nākotnes vīzija, un kā redzat tirgus attīstību?

Ir skaidrs, ja mēs paliekam tīrā tirgus statusā, tad attīstība apstāsies. Ir pierādījies - ja esi apstājies, tad faktiski var teikt, ka sāc iet atpakaļ. Mēs esam papētījuši Eiropas vadošos tirgus, kādi tur ir koncepti un kas tur notiek. Tirgus tīri tikai kā tirgus ir lemts lēnai lejupslīdei, tāpēc tirgum ir jāspēj piedāvāt papildu lietas apmeklētājiem. Nav noslēpums, ka tirgu izkonkurē lielveikali un tirdzniecības centri, kas piedāvā dažādas interesantas lietas. Cilvēkam ir interesantāk apmeklēt šos veikalus, nekā braukt cauri visai pilsētai uz tirgu. Lai mēs būtu kaut cik konkurētspējīgi, ir jārada kaut kas pievelkošs, lai cilvēki ne tikai atnāktu uz tirgu nopirkt kartupeļus vai zemenes, bet arī pavadītu šeit labi laiku, atpūstos, paēstu pusdienas un, iespējams, arī vakariņas. Respektīvi, tam ir jābūt labam mikslim gan no atpūtas, gan no iepirkšanās viedokļa. Tas ir tas, uz ko mēs šobrīd ejam un ko cenšamies attīstīt. Tirgum tikai kā tirgum, visticamāk, pozitīvā veidolā pastāvēt būs grūti, ir jādomā kaut kas papildus, lai cilvēkiem būtu interese nākt uz šejieni un uzturēties. Jāmin arī, ka pavisam drīz tiks atvērts RCT informācijas centrs, kas būs kā palīgs un saikne ar apmeklētājiem.

Vai cilvēki atgriežas tirgū?

Nav noslēpums, ka tirgus dzīvo sezonāli. Ir uzplaukumi un arī klusāki periodi. Šobrīd ir nosacīti klusais periods, tirgus atkal atdzīvosies pavasarī, kad sāksies stādu sezona un ziedi. Ja skatās globāli, tad patiesībā tirgus apmeklētība nemainās. Varbūt nedaudz mainās kontingents, bet tirgus kā bija, tā arī ir apmeklēts. Cilvēku plūsma mazāka nekļūst. Ir grūti veikt konkrētu uzskaiti, jo tirgus ir atklāta teritorija, kurai ir piekļuve no visām pusēm, tāpēc mēs varam tikai aptuveni vērtēt šo cilvēku plūsmu. Aptuveni pirms diviem gadiem cilvēku bija nedaudz mazāk, bet šobrīd skaits ir audzis, un mēs panāksim cilvēku pieplūduma palielinājumu. Tāpat mēģinām piesaistīt cilvēkus uz dažādiem pasākumiem. Piemēram, pagājušajā gadā atjaunojām gadatirgu būtību, jo tie bija zaudējuši savu jēgu. Senāk tā bija vieta, kur satikties, iepirkties, paēst un atpūsties. Pērn mēģinājām šo tradīciju atjaunot un šogad plānojam turpināt. Es domāju, mēs mainīsim cilvēku viedokli par to, kas ir tirgus un kas te notiek. Proti, ka te var uzturēties arī vakarā, līdzīgi kā tas ir citās Eiropas valstīs. Es domāju, ar laiku apmeklētāji vairs vakarpusē nemetīs līkumu RCT un vēlēsies te pavadīt laiku.

Visu rakstu Flagmanis jaunai tirgus koncepcijai lasiet piektdienas, 18.janvāra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

300 litri ir bērzu sulas daudzums, kuru privātpersona drīkst tecināt un pārdot citiem, bet Rīgas Centrāltirgū ir redzams, ka noteikumu privātpersonas neievēro, un to īsti nav iespējams kontrolēt

Rīgas Centrāltirgū daļa sulas tirgotāju vairās runāt atklāti par kļavu un bērzu sulas pārdošanu. «Problēmas ir ar sulu biznesu. Nedrīkst tecināt vairāk par 300 litriem. Ja es sākšu te visu stāstīt, tad būs arī sekas. Latvijas likumdošana ir muļķīga,» Dienas Biznesam sacīja viens no sulu tecinātājiem, piebilstot, ka ik dienu uz tirgu neved vairāk par 300 litriem sulas. No tā izriet, ka Ministru kabineta noteiktā maksimālā gada norma reālajā tirgū ir vienas dienas maksimālā norma. Savukārt palikt atvieglotajā 300 litru režīmā privātpersonām ir izdevīgi, ja sulu pārdod tikai tirgū.

Noteikumi «priekš kaķiem»

Vīrs Rīgas Centrāltirgū Dienas Biznesam apgalvoja, ka bērzu sulas tirdzniecības ierobežojums privātpersonām «ir priekš kaķiem», jo šāds noteikums nav kontrolējams vai realizējams dzīvē un ierobežo «tikai galīgus muļķus».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedriskajā ēdināšanā strādājošo uzņēmumu skaits pērn sarucis gandrīz par piektdaļu, turklāt teju vai katram otrajam pēdējā pusgada laikā ir bijis nodokļu parāds.

To rāda SIA Lursoft pētījums. To, ka nozarē notiek savdabīga turbulence, rāda vairāki skaļi atgadījumi, piemēram, ar Kinfield, ar Vairāk saules, iepriekš Gan Bei, kuru pamats ir saistīts ar atbilstošu, pareizu nodokļu nomaksu. Turklāt šai jomai ir vairākas specifiskas nianses, kuras tai rada vairākas blaknes, piemēram, izteikta sezonalitāte un līdz ar to nodarbināto skaita krasas svārstības. Un nenoliedzami, ka šo jomu ietekmē arī potenciālo klientu – apmeklētāju - skaita izmaiņas. Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk, bet, it īpaši Rīgas apkaimē, iekšzemes patērētāju skaita kritumu var kompensēt ar ārvalstu tūristiem, savukārt šāds modelis citviet (ar nelieliem izņēmumiem) īsti nestrādā. Līdztekus šim procesam vēl ir jautājumi saistībā ar izmaksām, to pieauguma apmēriem un vienlaikus arī darbaspēka trūkumu, kas rada savdabīgu kokteili.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrāltirgū atklātais gastronomijas tirgus «Centrālais Gastro Tirgus» ieviesis ēdienu piegādes, informē uzņēmums.

Kopš 29.jūlija visi Centrālajā Gastro tirgū piedāvātie ēdieni pieejami arī tiešaistē – tirgus mājaslapā centralais.lv.

Db.lv jau vēstīja, ka gastrotirgus Rīgas centrāltirgū tika atklāts februārī. Gastrotirgū kopumā ir 23 restorāni, tajā skaitā, divi bāri.

Gastrotirgus, kā vietas, kur var ne tikai iegādāties pārtikas produktus, bet arī garšīgi pavadīt brīvo laiku, idejas autors ir restorānu grupas «Restau-Rateur» valdes loceklis Viktors Ravdive.

Iekštelpu gastro tirgus būvniecības darbi Rīgas centrāltirgū tika uzsākti pērn gadā un pilnībā pabeigti šogad janvārī, kam sekoja labiekārtošanas darbi. Tā kopējā platība ir 1079,6 kvadrātmetri ar 380 sēdvietām, un tas atrodas renovētajā Rīgas centrāltirgus gastronomijas paviljonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Uzņēmējs: Ar Latvijas simtgadi latvietim domāšana mazliet deformēta

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas biznesa veiksme tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes, uzskata mūziķis un Kuldīgas uzņēmējs Artis Rozītis. Viņaprāt, ar Latvijas simtgadi latvietim domāšana arī drusku deformēta - viņš visu laiku gaida salūtus, vingrojošus delfīnus jebkurā pasākumā, turklāt – par velti. Bet tagad viss palicis uz pašu rīkotāju pleciem.

A.Rozītis, kurš agrāk aktīvi muzicēja grupā RAP, bet tagad spēlē ballītes apvienības Montana sastāvā. Viņam pieder viens no vecākajiem ēdināšanas uzņēmumiem Kurzemē – bārs Stender’s – un nu arī picēriju tīkls un iznomājami apartamenti.

Fragments no intervijas

Kas jūsu uzņēmumam ļāvis izdzīvot jau 20 gadu? Tas, ka maināties līdzi laikam, papildināt savu produktu portfeli?

Būtībā ēdināšanas biznesa veiksme, izdošanās tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes. Astoņdesmit līdz deviņdesmit procenti ir viss pārējais, ar ko jātiek galā. Cik cilvēku ieliek savu darbu, lai tas šķīvis, ko klients pasūtījis, nonāktu uz galda!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

VIDEO: Ēdināšanas biznesā Tukumā manevrē jau 20 gadus

Ilze Žaime, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka ēdināšanas piedāvājuma veidošana ir kļuvusi sarežģītāka - ja kādreiz pietika ar garšīgu un kvalitatīvu maltīti, tad tagad cilvēki primāri meklē veselīgu ēdienu un jārēķinās arī ar vegāniem un veģetāriešiem.

A. Šmitmanes vadītā Tukuma kafejnīca «Karē» darbojas jau divus gadu desmitus. Pirms četriem gadiem ēdināšanas bizness tika paplašināts, atverot otru kafejnīcu «Pils».

A.Šmitmane savu biznesu uzsāka jau pirmajos Latvijas neatkarības gados, kad kopā ar biznesa partneri abiem Tukumā piederēja vairāki pārtikas veikali. Parādoties labam telpu piedāvājumam, uzņēmēji nolēma atvērt arī savu pirmo kafejnīcu «Karē», kas tajā brīdī vairāk gan bija kā sirdslieta. Kad Tukumā ienāca lielo mazumtirdzniecības ķēžu veikali, uzņēmēji sev piederošos veikalus konkurences rezultātā slēdza un ēdināšanas bizness kļuva par viņu nodarbošanās pamatlietu. Tagad A. Šmitmane darbā pavada gandrīz katru dienu un ir lietas kursā par visām uzņēmējdarbības niansēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vācijā pavārs izmaksā mazāk nekā Latvijā!» Ar šādu apgalvojumu Ēriks Dreibants pārsteidz žurnālistu Māri Ķirsonu sarunā par ēdināšanas tirgus realitāti.

Lai arī ēdinātāji ir runājuši ar valsts amatpersonām par tirgus sakārtošanu, tas nav nonācis līdz reālām darbībām, jo izskatās, ka tie bija kārtējie priekšvēlēšanu solījumi.

Tika apspriesta arī:

  • Ēnu ekonomika ēdināšanas nozarē,
  • PVN samazināšanas strupceļš,
  • Iedzīvotāju zemā pirktspēja,
  • Tirgus pārdale.

Ja Tev nav laika skatīties visu video, tad vari atrast interesējošās tēmas zemāk norādītajos video fragmentos:

  • 00:01:44 – Cik pamatotas ir bažas, ka var aizvērties 800 ēdināšanas uzņēmumu
  • 00:03:23 – Vai cilvēki var atļauties apmeklēt restorānus
  • 00:05:02 – Kā tūristi ietekmē Latvijas ēdināšanas tirgu
  • 00:05:48 – “Vācijā pavārs izmaksā mazāk nekā Latvijā”
  • 00:07:01 – Kā ēdināšanas uzņēmumi izdzīvo valsts reģionos un kā to atrisināt
  • 00:11:15 – Kāpēc vēl joprojām nav ieviests samazinātais PVN ēdināšanas uzņēmumiem
  • 00:14:30 – PVN samazināšana palīdzēs apkarot ēnu ekonomiku
  • 00:17:47 – Kurš vēlas pārdalīt ēdināšanas nozari

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīca Panna ir pirmais uzņēmēja Māra Mālmeistera izveidotais ēdināšanas uzņēmums Lielvārdē, šobrīd tuvākajā apkārtnē tam ir jau trīs «māsas».

Lielvārde no biznesa viedokļa nav novērtēta, uzskata M. Mālmeisters, kurš ir novada uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs. Viņu satrauc administratīvi teritoriālā reforma un pilsētas galvenās ielas infrastruktūras attīstības darbu buksēšana, savukārt priecē novada pašvaldības finansiālais atbalsts jauniešu nodarbināšanā skolēnu brīvlaikā.

Nemet plinti krūmos

Uzņēmējdarbību M. Mālmeisters kopā ar sievu Lindu sāka pirms 26 gadiem Jumpravā, apsaimniekojot veikalu un kafejnīcu Dzelmes, kas atradās Daugavpils šosejas malā. Pēc 15 gadu darba ēka, kas piederēja Jumpravas luterāņu baznīcai, nodega. Lai arī uzņēmējs vēlējies drupas iegādāties un atjaunot, baznīcas pārvaldnieki esot iespītējušies, viņš stāsta, un nav ļāvuši viņam biznesu šajā vietā turpināt. Taču uzņēmējs nav metis plinti krūmos un 2008. gadā Lielvārdē atvēris ātrās ēdināšanas kafejnīcu Panna. Tiesa gan, nosaukums patapināts un bizness pārņemts no iepriekšējiem īpašniekiem, kuriem tas nav veicies īpaši labi. Arī pati pirmā Panna mitinājusies blakus esošajā ēkā daudz šaurākās telpās. «Sākumā Panna bija tāda pavisam maziņa, viesi tika apkalpoti pie četriem galdiņiem, un bieži vien ārā stāvēja rindas. Sapratām, ka vajag paplašināties. Kad saimnieki mums pārdeva turpat blakus esošo zemi, uzcēlām jaunu ēku. Tieši tajā laikā, kad tika pabeigta tās celtniecība, nodega Dzelmes,» atceras M. Mālmeisters. Šobrīd viņš ir līdzīpašnieks jau četrām kafejnīcām Panna. Vēl divas atrodas Aizkrauklē, bet šovasar Koknesē tika atvērta ceturtā – jaunās koncepcijas kafejnīca Panna Cafe, kas ir iemājojusi Ragāļu krogā, kuru uzņēmējs ir ieguvis savā īpašumā. Kafejnīcas nosaukumi Panna un Panna Cafe ir reģistrēti kā preču zīmes. Lielvārdes ēdināšanas uzņēmumā Panna saimniecisko darbību veic SIA Māris&Co, bet pārējos – SIA IMIga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Siguldas pašvaldība lauzīs līgumu ar Baltic Restaurants Latvia

Zane Atlāce - Bistere, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība paziņojusi par līguma laušanu ar izglītības iestāžu ēdinātāju.

«Vadības sanāksmes laikā ir pieņemts lēmumus lauzt līgumu ar SIA «Baltic Restaurants Latvia», kura sniedz ēdināšanas pakalpojumus visās pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs un četrās skolās. Lēmums pieņemts pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) jaunākās informācijas par noņemto analīžu rezultātiem ēdināšanas blokos, kā arī par atkārtotiem PVD aizrādījumiem minēto izglītības iestāžu ēdināšanas blokos,» informē Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

20. septembrī, Pārtikas un veterinārais dienests informēja, ka līdz šim veikto analīžu rezultāti liecina, ka toksīnu producējošā baktērija E.coli nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tai skaitā arī tur strādājošiem darbiniekiem. Savukārt nomazgājumos, kas ņemti no pirmsskolas izglītības iestāžu «Ieviņa» un «Saulīte» pavāru rokām pēc to dezinficēšanas, ir konstatēta Staphylococcus aureus jeb zeltainā stafilokoka klātbūtne, savukārt divos nomazgājumu paraugos, kas ņemti no mazgāta un dezinficēta aprīkojuma virsmām bērnudārzā «Saulīte» un Siguldas 1. pamatskolā, lai izmeklētu tos uz higiēnas kritērijiem, konstatēta zarnu nūjiņu baktērijas klātbūtne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība ēdināšanu visos savos bērnudārzos ir nolēmusi uzticēt uzņēmumam «Vectēvs», informēja Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane.

Ar līdzzšinējo ēdinātāju SIA «Baltic Restaurants Latvia» jeb «Daily» pašvaldība lauza līgumu pēc tam, kad vairāki bērni bērnudārzos inficējās ar dažādām zarnu infekcijas slimībām.

Brikmane stāstīja, ka Siguldas novada pašvaldībā ir noslēdzies ārkārtas iepirkums, kurā no septiņiem uzrunātajiem «ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem ar labu reputāciju un rekomendācijām», tikai trīs pretendenti apstiprinājuši dalību iepirkumā. Arī Siguldas novada vietējie uzņēmēji, kuriem tika piedāvāta iespēja startēt konkursā, kapacitātes trūkumu dēļ atteikušies piedalīties. Divi no uzņēmējiem piedāvājumu neiesniedza, jo nespēja izpildīt pašvaldības uzstādītās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatē salmonellas

LETA, 21.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) papildus iepriekš konstatētajām četrām piesārņotajām putnu gaļas partijām, kas ražotas Polijas uzņēmumā «Cedrob S.A.», salmonellas atklājis vēl divos šī paša Polijas ražotāja putnu gaļas paraugos, informēja PVD.

«Vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos ir konstatētas salmonellas,» pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere, piebilstot, ka arī šajos abos gadījumos ražotājs ir «Cedrob S.A.».

Pēc Meisteres teiktā, visi līdz šim izmeklētie putnu gaļas paraugi ir noņemti pastiprinātās kontroles ietvaros, kas uzsākta pēc tam, kad tika konstatēti saslimšanas ar salmonelozi gadījumi Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs. Pastiprinātās pārbaudes turpinās ne tikai pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos, bet arī uzņēmumos, kas tiem piegādā izejvielas.

Viņa gan nevarēja pateikt, cik kopumā gaļas uzdots atsaukt no tirdzniecības, norādot, ka uz šo jautājumu šobrīd nav iespējams atbildēt, jo daļa šo produktu vairs nav apritē. Uzņēmumi atsauc produkcijas atlikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Kratīšana Rīgas centrāltirgū saistīta ar akcizēto preču nelikumīgu apriti

LETA, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kratīšana AS "Rīgas centrāltirgū" ceturtdien veikta saistībā ar akcizēto preču nelikumīgu apriti, informēja Valsts policijā (VP).

Policijā skaidro, ka ceturtdien VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvalde veica procesuālās darbības "Rīgas centrāltirgū", kas saistītas ar akcizēto preču nelikumīgu apriti. Kopumā veiktas vairāk nekā 80 kratīšanas un arī aizturētas vairākas personas. Izmeklēšanas interesēs plašākus komentārus likumsargi nesniedz.

Tikmēr Latvijas Televīzija vēsta, ka kratīšana notikusi arī pie "Rīgas centrāltirgus" Iekšējās drošības daļas vadītāja Maksima Danovska, kurš pirms nedēļas uz īsu brīdi tika iecelts uzņēmuma valdē.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka likumsargi "Rīgas centrāltirgū" ceturtdien ieradušies īsi pirms plkst.16 pēcpusdienā, vienuviet sapulcējuši darbiniekus un sākuši procesuālo darbību veikšanu vairāku stundu garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Baltic Restaurants Latvia veido iekšējo higiēnas testu laboratoriju

Zane Atlāce - Bistere, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Baltic Restaurants Latvija" (BRL), kurā konstatēto vispārējo higiēnas prasību, kā arī citu ar ēdiena gatavošanu saistītu pārkāpumu dēļ ar akūtu zarnu infekciju saslima cilvēki Siguldā, Rīgā un Liepājā, pastiprinājis pārtikas produktu piegādātāju un produkcijas ražotāju auditu, informē uzņēmumā.

Turpmāk pārtikas piegādātāju piedāvātie produkti tiks ne tikai pārbaudīti pēc organoleptiskiem kvalitātes rādītājiem, bet tiks arī veiktas sistemātiskas mikrobioloģisko rādītāju pārbaudes, izmantojot sertificētas laboratorijas pakalpojumus.

"Arī līdz šim esam veikuši pārbaudes pie piegādātājiem, vizuāli izvērtējot telpu un iekārtu stāvokli, higiēnas vizuālos rādītājus, periodiski pārbaudot produktu mikrobioloģiskos rādītājus. Gadījumos, kad piegādātāji šīs pārbaudes nebija izturējuši, sadarbība tika pārtraukta, vai, jaunu piegādātāju gadījumā, netika uzsākta, līdz visi trūkumi no piegādātāju puses tika novērsti," uzsver BRL valdes loceklis Guntis Bredovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Pakistānas kebabs

Ilze Žaime, 10.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā uzņēmumā SIA "Radhe Krishna", kas pārstāv zīmolu "Pakistānas Kebabs", top vistas gaļas kebabs.

Pirms apmēram pieciem gadiem dibināto tīklu "Pakistānas Kebabs" šobrīd pārstāv divdesmit trīs ēdināšanas vietas visā Latvijā. Deviņu tirdzniecības vietu saimnieks, franšīzes ņēmējs Meet Godhani uz dzīvi Latvijā no Indijas pārcēlās pirms gada, un, sācis ar vienu ēdināšanas vietu, ik mēnesi biznesam piepulcēja jaunu. Viņa ikdienas darbs ir vadīt kebabu restorānu Merķeļa ielā, Rīgā, kur, kā viņš atklāj, dienā tiek pārdoti vairāk nekā simts kebabi.

90% ēdināšanas vietas apmeklētāju esot vietējie un regulāri klienti, biznesa portālam db.lv stāsta vadītājs.

Patreiz lielākā daļa "Pakistānas Kebaba" franšīžu pieder Indijas pilsoņiem. "Nesen ziņas pāršalca vēsts, ka mēs pasniedzam sliktas kvalitātes ēdienu, un kafejnīcās nav tikusi ievērota tīrība. Tā patiesi notika, taču ne šeit, bet gan cita atzara franšīzes uzņēmumā. Lai gan arī šo ēdināšanas vietu īpašnieki nāk no Indijas, tāpat kā es, tā ir liela zeme, cilvēki ir dažādi un katram piemīt atšķirīgs vadības stils," paskaidro M.Godhani.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrāltirgū jāizsludina jauns publiskais iepirkums par apsardzes pakalpojumiem

Arnis Vērzemnieks - DNKA valdes priekšsēdētājs, 10.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija AS "Rīgas Centrāltirgus" teritorijā ir dramatiska un ir nekavējoties jārisina, organizējot jaunu apsardzes pakalpojumu publisko iepirkumu, lai šāda publiska vieta, kuru ik dienu apmeklē desmitiem tūkstoši iedzīvotāju, beidzot būtu droša.

Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) jau vairākus gadus iepriekš ir norādījusi, ka Centrāltirgus drošības dienests nespēj pienācīgi veikt savus pienākumus, jo teritorijā bez īpašas piepūles varēja iegādāties nelegālas akcīzes preces. Vislielākais absurds ir tas, ka to zināja visi - sabiedrība, policija, tirgotāji un AS "Rīgas Centrāltirgus" administrācija, tomēr situācija netika risināta. Tikai pateicoties žurnālistu darbam, kad tika iegūti neapgāžami pierādījumi nolaidībai, atbildīgās personas ir sarosījušās.

Publiskais iepirkumus, kas tika veikts decembrī par papildus divu apsargu klātesamību teritorijā, nav nopietni un nevar nodrošināt drošību šajā teritorijā. Pašlaik ir svarīgi saprast, kā iespējami ātrāk šo tirgus teritoriju sakārtot, tāpēc viens no pirmajiem darbiem ir drošības audita veikšana un jauna apsardzes pakalpojumu publiskā iepirkuma izsludināšana. Tas nozīmē, ka AS "Rīgas Centrāltirgus" teritorijā jānosaka iespējamās riska vietas, jāiezīmē drošības resursu izvietojums un apjoms, kā arī objekta specifika, lai šo teritoriju padarītu vieglāk uzraugāmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde aicina uzņēmējus saskaņot vasaras kafejnīcu risinājumus savlaicīgi.

Iesniedzot vasaras kafejnīcu risinājumu projektu līdz 1. martam, būvvalde nodrošinās dokumentācijas izskatīšanu paātrinātā kārtībā - 10 darba dienu laikā, informē Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Saskaņā ar Rīgas domes 26.11.2013. saistošo noteikumu Nr. 198 "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība" 36. punktu, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu vietas risinājuma projekts iesniegts no 1. janvāra līdz 1. martam, Rīgas pilsētas būvvalde lēmumu saskaņot vai atteikt saskaņot projektu pieņem 10 darba dienu laikā.

Savukārt, ja tirdzniecības vietas risinājuma projekts iesniegts pēc 1. marta, iestāde nodrošina projekta izskatīšanu pēc standarta kārtības - mēneša laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Noteiktas prasības sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem Covid-19 ierobežošanai

Lelde Petrāne, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumā Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" uzdots ekonomikas ministram noteikt sociālās distancēšanās prasības sabiedriskās ēdināšanas vietās un maksimālo apmeklētāju skaitu, kas vienlaicīgi var atrasties sabiedriskās ēdināšanas vietā.

Ar Ekonomikas ministrijas rīkojumu noteikts, ka no šā gada 31. marta sabiedriskās ēdināšanas vietā jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem. Pie viena galdiņa nevar atrasties vairāk par diviem apmeklētājiem, ja tie nevar apliecināt, ka ir vienas ģimenes locekļi. Kases un apkalpošanas zonā jāietur divu metru distance no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja ar norobežojošām zīmēm.

Maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits ēdināšanas zālē - viens apmeklētājs uz vismaz 4m2 no kopējās ēdināšanas zāles platības. Jānodrošina iespēja iegādāties ēdienus arī līdzņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmumu kopējais nodokļu parāds tuvojas 600 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz šā gada 7. aprīli uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 594,38 miljonus eiro, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju, aprēķinājis "Lursoft".

Pēc tam, kad martā parāda summa, salīdzinot ar februāri, pat nedaudz samazinājusies, aprīlī tā palielinājusies par 7,5%.

Pēc "Lursoft" apkopotās informācijas, nodokļu parāds audzis visās nozarēs, izņemot veselību un sociālo aprūpi, kā arī elektroenerģijas, siltumapgādes un gāzes apgādes nozares.

Straujākais nodokļu parāda pieaugums, salīdzinot ar martu, aprīlī reģistrētas ūdens apgādes; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē. Ja vēl šā gada martā nozare bija uzkrājusi 17,06 miljonus eiro nodokļu parādu, tad aprīlī tā summa palielinājusies līdz 28,16 miljoniem eiro, kas mēneša laikā ir pieaugums par 65,06%.

Otrs straujākais nodokļu parāda pieaugums bijis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Šī nozare bija viena no pirmajām, kura izjuta Covid-19 izraisītās pandēmijas sekas. "Lursoft" dati liecina, ka no visiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem līdz šā gada 20.aprīlim izmaksāti dīkstāves pabalsti, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādā 598 uzņēmumi jeb teju piektā daļa (18,38%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā līdz pat oktobra beigām uzņēmēji tiks atbrīvoti no nodevas par ielu tirdzniecību sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, turklāt galdiņus un krēslus turpmāk varēs ierīkot arī pie citām publiskas lietošanas telpām, piemēram, ziedu veikaliem un tamlīdzīgi.

Naudas summa, kuru pašvaldība šogad neiekasēs līdz ar nodevas atcelšanu, tiek lēsta aptuveni 500 000 eiro apjomā. Pašvaldībā norāda, ka sakarā ar ārkārtējo situāciju un pārvietošanās ierobežojumiem ir ļoti būtiski samazinājusies iedzīvotāju un tūristu plūsma pilsētā, kas tieši ietekmē tādas nozares jomas kā ēdināšanas bizness.

Restorānu nozarei galvenie gadalaiki, kas nes peļņu, ir tieši vasara un arī pavasara saulainās dienas, tādēļ ir nepieciešami uzņēmēju atbalsta pasākumi, piemēram, atvieglot nepieciešamās ielu tirdzniecības atļaujas saņemšanas kārtību, norādīja vietvarā. Līdz ar to pieņemts lēmums uz laiku apturēt nodevas iekasēšanu par ielu tirdzniecību sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai un par ielu tirdzniecību publiskās vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viesmīlības sektorā strādājošajiem trīs mēnešus varētu izmaksāt 300 eiro grantu

LETA, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ēdināšanas un izmitināšanas sektorā strādājošajam varētu trīs mēnešus izmaksāt 300 eiro lielu grantu mēnesī, sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Pieņemot, ka grantiem tiktu pieteikti visi sektorā nodarbinātie, tas valsts budžetam izmaksātu 36 miljonus eiro. Ekonomikas ministrs piebilda, ka patlaban nav zināms, kurā budžeta programmā šie līdzekļi tiks rasti.

Viņš informēja par Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu ēdināšanas un izmitināšanas sektora uzņēmumiem piedāvāt divu pakāpju atbalsta mehānismu darbības atsākšanai - grantus nodarbinātības veicināšanai un bezprocentu aizdevumu apgrozāmajiem līdzekļiem.

Pēc ministra stāstītā, tūrisma nozares komersantiem ēdināšanas un izmitināšanas sektoros zaudējumi kopš marta vidus ir vismaz 77 miljoni eiro un vislielākās problēmas sektoram rada apgrozāmo līdzekļu trūkums. Abos sektoros tiešā veidā ir cietuši aptuveni 4000 mazie un vidējie uzņēmumi, radot negatīvu ietekmi uz aptuveni 40 000 sektorā nodarbināto. Vitenberga priekšlikums ir nodrošināt katram ēdināšanas un izmitināšanas sektorā strādājošajam 300 eiro lielu grantu, kas tiktu izmaksās trīs mēnešus - no 1.jūlija līdz septembra beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi sāk akciju #KatluRevolūcija

Lelde Petrāne, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pirms vēlēšanām politiķiem atgādinātu par visiem neizpildītajiem solījumiem ārstiem, skolotājiem, kultūras darbiniekiem un uzņēmējiem, Latvijas Restorānu biedrība (LRB) visā Latvijā sāk akciju #KatluRevolūciju.

Sākot no 25. maija, katru dienu plkst. 18.00 sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi aicina ikvienu skaļi un drosmīgi skandināt katlus un pannas, protestējot pret valdības un Saeimas īstenoto politiku.

Akcijā #KatluRevolūcija piedalīsies sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi visā Latvijā, gan skolu ēdinātāji, gan reģionu ģimenes kafejnīcas, gan Rīgas dzīvesstila restorāni.

Akcijas laikā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi aktualizēs pazeminātā PVN jautājumu, kas viesmīlības nozarei tika solīts apmaiņā pret Ģenerālvienošanās noslēgšanu. Nozare savu solījumu ir turējusi un vienošanās ir noslēgta, apliecinot sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu gatavību palielināt atalgojumu, kā arī krīzes laikā samazināt cenas. Tādējādi ieņēmumus no PVN valstij kompensēs ienākumi no darba spēka nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru