Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

68 % no Latvijas iedzīvotājiem jeb 1,4 miljoni personu, kuras dzīvo tradicionālajos mājokļos (dzīvoklī vai mājā), mitinās pusgadsimtu vecos mitekļos, kas uzcelti no 1946. līdz 1990. gadam un kuru īpatsvars ir 67 % no visiem mājokļiem (674 614) Latvijas tirgū. Vien 3 % iedzīvotāju dzīvo jaunos namos, kas uzcelti 2006.-2011. gadā.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pēdējie pieejamie dati (2011.g. marts) par tradicionālajiem mājokļiem un tajos dzīvojošajām personām pēc ēkas uzcelšanas laika.

Kopumā Latvijā ir 1 018 533 tradicionālie mājokļi, kuros dzīvo pavisam 2 040 812 cilvēki. 32 % jeb 326 291 šādu mājokļu ir Rīgā, bet 18 % no visiem Latvijas tradicionālajiem mājokļiem jeb 179 835 ir Pierīgā, kur kopā dzīvo 50 % Latvijas iedzīvotāju.

Līdzīga situācija pēc CSP datiem novērojama Rīgā un Pierīgā, kur arī personas dzīvo lielāko tiesu padomju gados celtos mājokļos: 327 594 mājokļos, kas uzbūvēti laika posmā no 1946. līdz 1990. gadam, dzīvo 685 727 cilvēku jeb 68 % no visiem Rīgā un Pierīgā deklarētajiem iedzīvotājiem.

Wandoo Finance jau pērn nonāca Dienas Biznesa redzeslokā ar vērā ņemamiem finanšu un izaugsmes rādītājiem. Fintech kompānija ir audzējusi apgrozījumu teju divas reizes, un tas viss notiek ārpus Latvijas – proti, eksports. Par uzņēmuma panākumiem Dienas Bizness izjautāja vadītāju Ivetu Brūveli.

2024. gads Wandoo Finance ir aizvadīts krietni sekmīgāk un dinamiskāk nekā 2023. gads, un, vismaz Baltijas mērogos runājot, kompānija ir strauji augoša. Pastāstiet sīkāk par 2024. gada rezultātiem un galvenajiem cēloņiem, kādēļ tie ir tik labi! Varēja būt vēl labāk?

2024. gads mums patiešām ir bijis izrāviena gads, jo visos galvenajos uzņēmējdarbības rādītājos ir panākti ievērojami uzlabojumi. Pārskata periodā ir palielināts grupas operatīvais apgrozījums līdz 37,8 milj. eiro pretstatā 20,5 milj. eiro gadu iepriekš. Tikmēr divpadsmit mēnešu operatīvā EBITDA ir sasniegusi 9,1 milj. eiro, kas ir treju trīskāršs pieaugums, salīdzinot ar 2023. gada divpadsmit mēnešiem. Tikmēr grupas portfelis pietuvojās 24 milj. eiro atzīmei.

Latvija veselības jomā uz vienu iedzīvotāju tērē aptuveni trīs reizes mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), liecina jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Komisijas pētījums.

Noskaidrots, ka visvairāk veselības jomā uz vienu iedzīvotāju tērē Luksemburga, kura atvēl 6023 eiro, Vācija - aptuveni 4000 eiro -, Nīderlande - 3983 eiro -, Zviedrija - 3937 eiro -, kā arī Īrija - 3922 eiro. Vismazāk uz vienu iedzīvotāju atvēl Rumānija - 816 eiro -, kurai cieši seko Latvija ar 1030 eiro. Vidēji Eiropā tēriņi 2015.gadā bija 2781 eiro. Tikmēr Šveicē, kura ir ārpus ES, tie bija 5354 eiro, bet Norvēģijā - 4681 eiro. Pārējās Baltijas valstis uz vienu iedzīvotāju atvēlēja vairāk nekā Latvija: Igaunija - 1348 eiro, bet Lietuva - 1364 eiro.

Attiecībā uz izdevumiem pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Latvijai izdevumi bija 5,6%, Lietuvai - 6,5%, bet Igaunijai - 6,3%. ES vidēji pagājušajā gadā tie gan bijuši 9,9% no IKP, salīdzinot ar 8,7% 2005.gadā. Pētnieki prognozē, ka visās valstīs veselības aprūpes izdevumu daļa IKP turpmākajos gados palielināsies, galvenokārt saistībā ar sabiedrības novecošanu un jaunu diagnostikas un ārstniecības tehnoloģiju izplatīšanu, kā arī valdības būs arvien vairāk spiestas reaģēt uz pieaugošajām ilgtermiņa aprūpes vajadzībām.

Šodien ir ļoti grūti pārsteigt kādu ar iespēju iegādāties nekustamo īpašumu Bulgārijā. Lai gan Latvijas iedzīvotāju vidū pastāv milzīga interese par iespējām nopelnīt augošajā Bulgārijas nekustamo īpašumu tirgū, joprojām tikai nedaudzos gadījumos šī mērķa sasniegšanai tiek piesaistīti banku finanšu līdzekļi. Pārzinot tirgus tendences, Bulgārijas bankas ārzemniekiem labprāt izsniedz kredītus nekustamā īpašuma iegādei.

Kredīti Bulgārijā – pieejami masveidā!

Jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis var noformēt kredītu nekustamā īpašuma iegādei Bulgārijā tikpat vienkārši kā savā dzimtajā valstī. Turklāt Latvijas iedzīvotājiem to izdarīt zināmā mērā ir pat vieglāk. Un, lūk, kāpēc.

Latvijas iedzīvotājam kredīta iegūšanai Bulgārijā ir nepieciešama tāda pati dokumentu pakete kā Latvijā: izziņa no VSAA, izraksts no bankas rēķina un atsevišķos gadījumos līgums ar darba devēju vai izziņa par to, ka dokumentu iesniegšanas brīdī Jūs strādājat. Jūs varēsiet saņemt kredītu pat tad, ja Latvijā uz Jūsu vārda jau ir noformēts hipotekārais kredīts.

Briselē paredzētās Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru tikšanās laikā Vācija gatavojas izteikt veto Rumānijas un Bulgārijas pieteikumam iestāties Šengenas zonā. Savu lēmumu Berlīne skaidro ar progresa trūkumu cīņā pret korupciju abās valstīs. Tikmēr Rumānija brīdinājusi pret šādu rīcību.

«Ja Rumānija un Bulgārija uzstāj uz balsošanu [par abu valstu iestāšanos Šengenas zonā], viņu mērķis lemts neveiksmei Vācijas veto dēļ. Ideja par pakāpenisku pievienošanos – vispirms atverot gaisa un jūras robežas – arī nav apspriežama,» Vācijas iekšlietu ministra Hansa Pētera Frīdriha teikto laikrakstam Der Spiegel citē Euobserver.

Rumānija un Bulgārija ES iestājās 2007. gadā. Abas valstis Šengenas zonai centās pievienoties jau 2011. gadā, taču saskārās ar Francijas un Vācijas veto. Vēlāk gan Francija, gan Vācija piekrita Rumānijas un Bulgārijas robežu pakāpeniskai atvēršanai – samazinot kontroli uz jūras un lidostās. Pret to tomēr iebilda Nīderlande un sarunas apstājās.

Austrumeiropas bankas vēl nav tikušas «ārā no meža» un finanšu pakalpojumu nozares perspektīvas valstīs, kurās, visticamāk, šogad joprojām būs novērojama lejupslīde, ir «satraucošas».

Capital Economics vecākais ekonomists Londonā Neils Šērings (Neil Shearing) norāda, ka Ungārijā Rumānijā, Bulgārijā un Baltijas valstīs finansiālais stāvoklis aizvien ir ļoti vājš. Viņš uzskata, ka pēdējo desmit gadu laikā reģiona kredītu tirgū novēroto «pārmērību» dēļ, kredītu nosacījumi, visticamāk, saglabāsies ļoti saspringti, raksta Bloomberg.

N.Šērings uzsvēra, ka vēl viens būtisks kaitējums globālajā finanšu vidē var izraisīt jaunu problēmu vilni bankām. Latvijā, Igaunijā, Rumānijā un Bulgārijā ir augstākais slikto kredītu īpatsvars šajā reģionā, attiecīgi ir 14.5%, 12%, 11.2% un 10,1% no kopējā skaita. Ungārijā slikto kredītu procentuālais lielums ir 9.5%, savukārt Lietuvā 8.2%.

Laikā, kad Eiropas Savienību (ES) skārusi krīze, pērn ES viesnīcās pavadīto nakšu skaits ir sasniedzis rekordu – 1,6 miljardus, kas ir par 3,6% vairāk nekā 2010. gadā, turklāt visvairāk viesnīcās pavadīto nakšu skaits ir pieaudzis Baltijas valstīs, Bulgārijā un Rumānijā, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējās desmitgades laikā viesnīcās pavadīto nakšu skaits ES dalībvalstīs ir gan pieaudzis, gan samazinājies. 2003. gadā viesnīcās pavadīto nakšu skaits bija sasniedzis zemāko punktu, bet turpmākos četrus gadus pēc kārtas tas pieauga. 2008. un 2009. gadā viesnīcās pavadīto nakšu skaits ES dalībvasltīs samazinājās, bet 2010. gadā sāka pamazām atkopties, 2011. gadā sasniedzot jaunu rekordu kā rezidentu, tā nerezidentu viesnīcās pavadīto nakšu skaitā.

Viesnīcās pavadīto nakšu skaits pērn pieaudzis visās 27 ES valstīs, izņemot Itāliju. 2011. gadā visvairāk viesnīcās pavadīto nakšu ir bijis Spānijā (288 miljons nakšu, kas ir 7,8% pieaugums, salīdzinot ar 2010. gadu), Itālijā (249 miljoni nakšu, kas ir par 1,2% mazāk nekā gadu iepriekš), Vācijā, Francijā un Lielbritānijā. Šajās piecās ES dalībvalstīs pavadīto nakšu skaits apjoma ziņā veido 70% no kopējā viesnīcās pavadīto nakšu skaita visās ES dalībvalstīs.

Sociālajiem uzņēmumiem ir nozīmīga loma, jo tie palīdz gūt ienākumus cilvēkiem, kuri iepriekš bijuši valsts aprūpē, piemēram, saņemot bezdarbnieku pabalstu, tā uzskata Rumānijas sociālā uzņēmuma MBQ līdzdibinātājs Andrei M. Džordžesku (Andrei M. Georgescu).

Uzņēmums piedāvā romu mākslinieku darbus, un tam ir izdevies savu produkciju nogādāt IKEA plauktos. Romu minoritātei Rumānijā ir daudz problēmu, un lielākā no tām ir diskriminācija, jo īpaši institucionāla diskriminācija. Ar savu darbību MBQ cenšas pret to cīnīties. Vairāk par sociālā uzņēmuma izaicinājumiem viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Ar ko nodarbojas MBQ?

MBQ sākās no romu antropologa un aktīvista Čipriana Nekula (Ciprian Necula) atklāsmes, ka viņa vectēvs bija kalējs un viņš vienmēr sevi uzskatījis par cilvēku, kurš nāk no romu kalēju ģimenes. Taču, kad viņa vectēvs nomira, viņš saprata, ka nav nekā, kas viņu vieno ar šo tradīciju, jo ne viņš pats, ne viņa tēvs nav kalējs. Arvien ir ļoti izplatīts, ka lielākā daļa romu Rumānijā lielā mērā saista sevi ar amatnieku grupu, no kuras tie nāk. Saprotot, ka amatprasmes iznīkst un līdz ar to pazūd arī liela daļa no identitātes, viņš sāka domāt, ko varētu darīt, lai mainītu šo situāciju. 2010. un 2011. gadā tika veikts plaša mēroga pētījums par tradicionālo romu mākslu. Tas parādīja, ka lielākā problēma ir tirgus nepieejamība. Pētnieki prasīja jaunākajiem amatnieku ģimenes dalībniekiem, vai viņi ir ieinteresēti mācīties vecāku prasmes, un viņi galvenokārt atbildēja noliedzoši, jo saistībā ar problēmām piekļūt tirgum viņi nevarētu no tā izdzīvot. Tā 2011. gadā tika radīts zīmols Mesteshukar ButiQ ar mērķi romu mākslu piedāvāt tiešsaistes platformā, izveidojot tādu kā tirdziņu, kur cilvēki var pasūtīt produktus, un piedaloties dažādās izstādēs. Diemžēl pēc diviem gadiem šī pieeja «nomira», jo atbilde no tirgus nebija tik laba, kā cerēts. Cilvēki nebija un arvien nav ieinteresēti pirkt tradicionālos produktus, jo tie neiederas modernajā dzīvesveidā. Es tolaik strādāju pie viņiem, organizēju pasākumus, un viņi man piedāvāja pārņemt šo ideju. Es iesaistījos idejas pārdzimšanas brīdī 2013. gadā.

Pēc valsts mēroga protestiem (vairāk nekā 20 pilsētās) pret augstajām elektroenerģijas cenām un pret valstī īstenoto taupību atkāpsies Bulgārijas valdība, atsaucoties uz premjerministra Boiko Borisova sacīto, vēsta BBC.

«Es negribu piedalīties valdībā, kad policija sit cilvēkus,» parlamentam teicis Borisovs.

Desmitiem tūkstošu cilvēku visā Bulgārijā piedalījušies protestos pret elektroenerģijas rēķiniem, vienlaikus prasot valdības krišanu. Protestētāji bloķēja ceļus un krustojumus, meta olas un pudeles uz sabiedriskajām ēkām un dedzināja rēķinus, kliedzot vārdu «mafija».

Ātrās ēdināšanas ķēde "Hesburger" investējusi 300 000 eiro pirmās filiāles atvēršanā Rumānijā, Rimniku Vilčā, informē uzņēmumā.

Rumānijā pirmā "Hesburger" platība ir 80 kvadrātmetri, un tas atrodas pilsētas iepirkšanās centra "Shopping City Ramnicu Valcea" ēdināšanas zonā.

"Hesburger" starptautiskās attīstības un mārketinga direktore Ieva Salmela norāda, ka nākotnē Rumānijā plānots atvērt vēl vairākas ēdināšanas vietas. Patlaban notiek pārrunas par atvēršanu vairākās Rumānijas pilsētās, tajā skaitā galvaspilsētā Bukarestē. Viņa atklāj, ka kopumā gada laikā "Hesburger" biznesa un tīkla attīstībā Rumānijā plānots ieguldīt astoņus miljonus eiro, atverot desmit jaunus "Hesburger".

Latvijā 2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, "Hesburger" pārdošanas apjoms palielinājies par 25%, sasniedzot 53,92 miljonus eiro. Šogad uzņēmums Latvijā plāno atvērt vēl divas filiāles, kā arī uzsākt digitālo kasu sistēmu darbību. Savukārt Baltijā 2024.gadā kopumā paredzēts atvērt desmit jaunus "Hesburger".

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas McDonald’s Attīstības licences turētāja Premier Restaurants Baltics mātes uzņēmumam Premier Capital piesķirta McDonald’s Attīstības licence Rumānijā. Līdz ar tās iegūšanu uzņēmums savam portfelim pievienojis 67 McDonald’s restorānus 21 Rumānijā, informē McDonald’s sabiedrisko attiecību konsultante Baltijas valstīs Linda Anaite.

Maltas uzņēmums Premier Capital ir vadošās restorānu ķēdes McDonald’s Attīstības licences turētājs Maltā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Grieķijā. Līdz ar Rumānijas McDonald’s restorānu pievienošanu Premier Capital portfelim to papildinājuši kopumā 67 McDonald’s restorāni, to skaitā 19 McCafe kafejnīcas ar 4000 darbinieku lielu komandu.

McDonald’s darbu Rumānijā uzsāka 1995.gadā, un pašlaik McDonald’s restorāni Rumānijā apkalpo vairāk nekā 65 miljonus viesu gadā. Ik dienu McDonald’s restorānus un McCafe apmeklē 180 000 viesu. Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē vien ir 32 McDonald’s restorāni. 2015. gadā McDonald’s jau otro gadu pēc kārtas tika atzīts par Rumānijas labāko darba devēju starptautiskā cilvēkresursu vadības konsultanta AON Hewitt vērtējumā.

Valsts nenosakāmais politiskais kurss iestidzis klajā cinismā – valdība problēmas nevis risina, bet bezatbildīgi laiž tās pašplūsmā. Līdzīgi domā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte, viņa uzskata, ka valdība muļķo cilvēkus, stāstot par krīzi un algu iesaldēšanu.

No Ivara Godmaņa definētās situācijas izriet, ka gaidāms jauns darba meklētāju vilnis, kas velsies uz Rietumu pusi, taču arī tur sākušies grūti laiki. Latviešiem ir jāizšķiras, uz kā un kur balstīt savu nākotni, tomēr Raita Karnīte labākas dzīves meklētājus sauc par nodevējiem.

Mēs visu laiku runājam par Latvijas uzņēmīgā darbaspēka izbraukšanu uz Īriju, taču ekonomiskā krīze mūsu valstī draud piespiest izbraukt vēl vairāk cilvēku – vai no šīs situācijas ir izeja?

Pagājušajā gadā Eiropas Savienībā nabadzības un sociālās atstumtības riskam bija pakļautu 124,5 miljoni cilvēku jeb 24,8% no kopējā reģiona iedzīvotāju skaita, liecina Eurostat dati.

Pēdējo gadu laikā šo cilvēku īpatsvars ir audzis, un tas nozīmē, ka šie cilvēki bija pakļauti vienam no riskiem: nabadzības riskam, smagai materiālajai atstumtībai vai dzīvošanai mājsaimniecībā ar ļoti zemu darba intensitāti. Nabadzības riskam pakļautu cilvēku skaita samazināšana ir viens no ES mērķiem stratēģijā Europe 2020.

Pērn lielākais nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku īpatsvars reģistrēts Bulgārijā – 49%, Rumānijā – 42%, Latvijā – 37% un Grieķijā – 35%, savukārt zemākais īpatsvars bija Nīderlandē un Čehijā – 15%, Somijā – 17%, kā arī Zviedrijā un Luksemburgā – 18%.

Mediķi jau sen brīdina cilvēkus par aptaukošanās izraisītajām veselības problēmām, taču Japānas zinātnieki nākuši klajā ar paziņojumu, ka pārlieku liels slaidums esot daudz bīstamāks par resnumu.

Cilvēki, kuriem 40 gadu vecumā ir mazs liekais svars, dzīvo par sešiem līdz septiņiem gadiem ilgāk, nekā ļoti tievie cilvēki. Savukārt aptaukojušies cilvēki dzīvo par pieciem gadiem ilgāk nekā tievie.

S. Kurijama uzsvēra, ka pirms pētījuma bija stereotips, ka tievie cilvēki dzīvo īsāk, jo tie smēķē vai arī ir saslimuši ar kādu slimību, taču izslēdzot no pētījuma šos cilvēkus gala rezultāts praktiski neizmainījās.

Kā galvenais iemesls tam, kāpēc resnie cilvēki dzīvo ilgāk ir tas, ka tievie cilvēki ir uzņēmīgāki pret dažādām slimībām, piemēram, pneimoniju, kā arī tiem ir trauslāki asinsvadi.

Naudai un dzīvesvietai ir nozīmīga loma, ietekmējot paredzamo dzīves ilgumu ASV, liecina pirmdien publiskota pētījuma rezultāti.

1% bagātāko amerikāņu dzīvo vidēji par 15 gadiem ilgāk nekā 1% nabadzīgāko, norādīts Stenfordas universitātes ekonomista Radža Četija vadītajā pētījumā, kas publicēts Amerikas Medicīnas asociācijas žurnālā.

Rezultāti iegūti, apkopojot ASV pensionēšanās un nodokļu iestāžu datus. Pētījumā noskaidrots, ka bagātie dzīvo ilgāk neatkarīgi no dzīvesvietas, toties nabadzīgāko iedzīvotāju gadījumā dzīvesvietai ir lielāka nozīme.

Piemēram, nabadzīgākie Sanfrancisko, Losandželosas un Ņujorkas iedzīvotāji dzīvo ilgāk nekā citviet, tomēr eksperti vēl nevar pateikt tam iemeslu.

Pētījumā noskaidrots, ka amerikāņi, kuru ienākumi gadā ir apmēram 230 000 dolāru (202 000 eiro), varētu nodzīvot 89 gadus. Savukārt to, kuri dzīvo nabadzībā Detroitā un citās industriālajās pilsētās, paredzamais dzīves ilgums ir mazāk nekā 74 gadi.

Pagājušā gada augustā Latvijas Ārlietu ministrijas politiskais padomnieks Pēteris Veits uz desmit mēnešiem devās civilajā misijā uz Afganistānu, lai kara izmocītajai tautai sniegtu attīstības palīdzību. «Darbs ir ienteresants. Vienmēr ir patīkami redzēt rezultātus un citu prieku. Tas pārņem, » saka Pēteris Veits.

Lielākā daļa latviešu karavīru izvietota vienā bāzē kopā ar norvēģu spēkiem Farjabas provincē pašos Afganistānas ziemeļrietumos pie robežas ar Turkmenistānu. Paralēli militārajai misijai valstī norisinās arī civilā, kuras priekšgalā ir ANO, un Latvija tajā iesaistījās pirms gada augustā. Civilās misijas uzdevums ir piešķirt attīstības palīdzību tur, kur dien attiecīgās valsts karavīri – vispirms jāatrod, kam palīdzība visvairāk vajadzīga, tad jākoordinē projekta īstenošana. Tikai esot uz vietas un tiekoties ar vietējiem, ir iespējams izveidot projekta kritērijus, atzīst Pēteris Veits. Un tam vajadzīgs laiks. «Valstī 30 gadus ir bijis karš, province ir nomaļa, izglītības līmenis ir zems, un viena vajadzība ir lielākā par otru,» stāsta Pēteris Veits.

Pēc zemkopības ministres Laimdotas Straujumas ierosinājuma 19. un 20. martā Briselē Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē tiks izskatīts jautājums par Krievijas lēmumu aizliegt dzīvo liellopu un mazo atgremotāju, kā arī dzīvo cūku importu no visām ES dalībvalstīm, sākot jau ar 20. martu.

Dzīvās cūkas ir ceturtais nozīmīgākais Latvijas lauksaimniecības eksporta produkts uz Krieviju. Kopumā 2011. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja 16,3 tūkstošus tonnas dzīvo cūku 14 miljonu latu vērtībā.

Krievija lēmumu par dzīvo lauksaimniecības dzīvnieku importa aizliegumu pamato ar infekciozā Šmalenberga vīrusa izplatības ES risku un nepietiekamas veterinārās kontroles nodrošināšanu. Zemkopības ministrija uzsver, ka ar infekciozo Šmalenberga vīrusu cūkas neslimo un Latvijā Šmalenberga vīruss nav konstatēts.

Latvija jau paudusi bažas par Krievijas lēmumu ar šā gada 20. martu aizliegt dzīvo cūku importu no visām ES dalībvalstīm, pamatojot to ar eksporta prasību pārkāpumiem. Latvija uzskata, ka šāds Krievijas lēmums ir nesamērīgs un nepieņemams, jo pēdējos divos gados Latvija nav saņēmusi nevienu neatbilstības ziņojumu no Krievijas atbildīgajām iestādēm saistībā dzīvu cūku eksportu, bet 2011. gadā ir konstatēti divi nebūtiski pārkāpumi pārtikas produktu eksporta jomā, kas saistīti ar neatbilstībām kravu pavaddokumentos.

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā, noskaidrots automašīnu vēstures atskaišu izveides platformas "carVertical" veiktajā pētījumā.

Katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas, sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citādāka, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Latvija "carVertical" tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

Operas soliste Inese Galante dzied visā pasaulē, taču par sava festivāla Summertime norises vietu izvēlējusies Latviju – arī šogad no 8. augusta Dubultu baznīcā un Dzintaru koncertzālē Inese kopā ar Innu Davidovu un Hermaņa Brauna fondu aicinājusi dažādu valstu māksliniekus. Šādu personību aicinājumam mūziķi atsaucas.

Inese, ierodoties Latvijā, joprojām saka pie mums, mēs, it kā Diseldorfā nodzīvotie gadi nebūtu mainījuši viņas identitātes sajūtu. Viņa patiešām ir savējā, un viņas sirds gan priecājas, gan sāp par to, kas notiek mūsu valstī ar mūsu tautu.

Latvija viņai par to pateicas ar sirsnību skatienos uz ielas, ar ziediem pēc izpārdotās zālēs dziedātiem koncertiem un operizrādēm. Inese Galante ir vienīgā māksliniece, kura Latvijā patronē apjomīgu mūzikas festivālu, un viņas vārds afišā nozīmē piedāvātās mākslas kvalitātes garantu.

Šā gada 1.janvārī noteikta minimālā mēnešalga bija 22 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, no kurām Latvijā tā bija trešā zemākā, liecina ES statistikas departamenta Eurostat piektdien publicētie dati.

Latvijā - tāpat kā Lietuvā - minimālā alga pašlaik ir 380 eiro mēnesī. Mazāka tā noteikta vien Bulgārijā (235 eiro mēnesī) un Rumānijā (275 eiro mēnesī).

500 eiro mēnesī valsts noteiktā minimālā alga nepārsniedz arī Čehijā (407 eiro mēnesī), Ungārijā (412 eiro), Horvātijā (433 eiro), Slovākijā (435 eiro), Polijā (453 eiro) un Igaunijā (470 eiro).

Savukārt vislielākā minimālā mēnešalga ES pašlaik ir Luksemburgā (1999 eiro mēnesī), kam seko Īrija (1563 eiro), Nīderlande (1552 eiro), Beļģija (1532 eiro) un Vācija (1498 eiro).

Lielākā minimālā mēnešalga ES ir deviņas reizes prāvāka nekā mazākā blokā noteiktā minimālā alga, bet, izslēdzot cenu līmeņa atšķirības dažādās valstīs, lielākās un mazākās minimālās algas attiecība blokā ir 1:3, proti, Bulgārijā tā ir 501 pirktspējas paritātes standarts (PPS), bet Luksemburgā - 1659 PPS.

Ekonomikas lejupslīde un iekšzemes patēriņa samazināšanās veicinājuši Bulgārijas tekošā konta deficīta sarukšanu līdz 2.1 miljardam eiro, kas ir 6.3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), ziņo Forbes.

Pērn pirmajā pusgadā Bulgārijas tekošā konta deficīts bija 4.5 miljardi eiro, kas ir 13.1% no valsts IKP.

Valdība prognozē, ka Bulgārijas budžeta deficīts 2009. gadā varētu sarukt līdz 11% no IKP. 2008. gadu Bulgārija beidza ar tekošā konta deficītu 26% apmērā no IKP.

Statistikas dati liecina, ka importa apjomi Bulgārijā šogad pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2008. gada pirmo pusi, samazinājušies par 35.2%, kamēr eksports piedzīvojis 30.3% kritumu.

Lai gan, samazinoties tekošā konta deficītam, Bulgārija kļūst mazāk atkarīga no ārējiem riskiem, ekonomisti uzskata, ka valsts joprojām ir pakļauta riskiem, jo ievērojami samazinās ārvalstu investīcijas.

Bulgārija pirmā oficiāli pieprasījusi Krievijai kompensāciju par Krievijas un Ukrainas konflikta laikā nepiegādāto gāzi, ziņo Sofijas ziņu aģentūra Novinite.

Pēc ziņu aģentūras sniegtās informācijas Bulgārijas enerģētikas un ekonomikas ministrs Petrs Dimitrovs tikšanās laikā Sofijā nodevis Gazprom padomes priekšsēdētāja vietniekam Aleksandram Medvedjevam vēstuli ar kompensācijas prasību. Bulgārijas zaudējumi, pēc tās valdības aplēsēm, ir aptuveni 500 miljoni levu jeb 250 miljoni eiro.

Bulgārija piedāvājusi trīs kompensācijas ceļus - tiešā naudas kompensācija, papildu gāzes piegādes vai arī Bulgārijai dot iespēju piekļūt Krievijas gāzes tīklam, ļaujot importēt gāzi no no trešajām valstīm.

Medvedjevs nekavējoties sniedzis atbildi Sofijai, ka Krievija piegādās visu līgumā paredzēto gāzes apjomu ar atvieglotiem nosacījumiem, tādējādi izvairoties no kompensācijas naudā.

Būvniecības sezonālie izlīdzinošie apjomi maijā Eiropas Savienības (ES) valstīs palielinājušies par 0.3%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, liecina Eurostat dati.

Savukārt eiro zonas valstīs sezonālie izlīdzinošie būvniecības apjomi mēneša laikā palielinājušies vien par 0.2%.

Starp ES dalībvalstīm, kuru šā gada maija dati ir pieejami, būvniecības nozares ražošanas apjomi pieauguši sešās, bet nokritušies septiņās valstīs. Vislielākais pieaugums reģistrēts Lielbritānijā, kur tas pieaudzis par 3.4%, Spānijā un Rumānijā - katrā par 2.9%. Taču lielākie būvniecības izlaides apjomu samazinājums bijis Portugālē - 9%, Slovākijā 5.1% un Nīderlandē - 1.9%.

Maijā ēku celtniecības apjomi, salīdzinot ar aprīli, palika nemainīgi eiro zonas valstīs, bet par 0.2% palielinājās visā ES. Inženierbūvniecība maijā visā ES palielinājusies par 2.5%, bet eiro zonas valstīs par 1.5%.

95. markas benzīns Latvijā ir 23. dārgākais Eiropas Savienībā, liecina Somijas izdevuma Taloussanomat Suomen apkopotie dati.

Lētāk nekā Latvijā degviela maksā Igaunijā, savukārt lietuviešiem benzīns ir nedaudz dārgāks. Visvairāk par degvielu Eiropā maksā nīderlandieši – 1.40 eiro par litru, un cenu pieaugums gada laikā bijis 4.5 %. Savukārt vislielāko cenu lēcienu gada laikā degvielai – par 21.3 procentiem, piedzīvojusi Lietuva, kur 95. markas benzīns tagad maksā 1.09 eiro litrā. Vidēji litrs atbilstošās markas degvielas Eiropā maksā 1.15 eiro litrā un vidējais cenu kāpums gada laikā bijis 6.4 procenti. Savukārt igauņu portāls dv.ee norāda, ka dīzeļdegviela visdārgākā ir Lielbritānijā – 1.23 eiro par litru, bet vislētākā tā ir Rumānijā – 0.86 eiro par litru. Vidēji gada laikā dīzeļdegvielas cena Eiropā augusi par 8.3 %.