Eiropas auto tirgus līdz ar pavasara atnākšanu piedzīvojis strauju uzrāvienu. Martā pasažieru auto reģistrācija Eiropas Savienībā (ES) gada skatījumā izrādījās palēkusies par veseliem 87,3%.
Tā liecina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati. Kopumā reģionā reģistrēti 1,06 milj. jauni auto, kas spīdošs rādītājs uz pagājušā gada marta 567,3 tūkstošu fona.
Avots: ACEA
Jāteic, ka jaunu spēkratu reģistrācija janvārī gada skatījumā noplanēja zemāk par 24%, kur februārī tā saruka vēl par 19%. Tomēr spīdošais marts visa ceturkšņa mērījumu Eiropas auto tirgū izvilka plusos – kopumā šā gada pirmajā ceturksnī jaunu spēkratu reģistrācija ES augusi par 3,2%.
Avots: ACEA
Pandēmija vecā kontinenta ekonomikai stopkrānu norāva tieši pagājušā gada pavasarī, kas attiecīgi skatījumā izskaidro šādu datu atšķirību. Autobūve un šo spēkratu pārdošana ir izteikti ciklisks sektors, kurā tendences ir atkarīgas no tā, kā veicas tautsaimniecībai. Ja valda liela neskaidrība par nākotni, vien dabīga ir vēlme atlikt lielus pirkumus. Savukārt pandēmijas unikāla daba nozīmējusi, ka šādu pirkumu fizika izdarīšana bijusi apgrūtināta un nedroša.
Auto kā drošības garants
Jāteic gan, ka auto iegādes ziņā pandēmija izgaismojusi arī monētas otru pusi. Covid-19 apstākļos visai skaidra ir situācija, kad, piemēram, sabiedriskais transports nebūt nav tā pati drošākā pārvietošanās iespēja. Tikai loģiska šādā brīdī ir motivācija pārvietošanos padarīt pēc iespējas drošāku, kur sava pieeja personīgajam spēkratam šajā ziņā ir lieliska alternatīva. Gados jauni pilsētnieki arvien vairāk pēdējos gados lūkojušies dažādu personīgā auto alternatīvu virzienā, kur popularitāti guvusi ideja, piemēram, par mašīnas dalīšanu, kas nāk komplektā ar dažādu mobilo aplikāciju attīstību. Būtībā jauniešu vidū arvien pieņemamākas kļuvušas dažādas pārvietošanās alternatīvas, un personīgā mašīna līdz ar arvien attālākām domām, piemēram, par ģimenes dibināšanu vairs nav bijusi tik aktuāla vajadzība. Tomēr pandēmijai ir potenciāls pretējā virzienā pavērst tendenci, kas pirms tam nozīmēja, ka jauniešiem nav interese par personīgā auto iegādi. Attiecīgi drošības un visapkārt sludinātās distancēšanās noteikumu ievērošanas iespaidā būtu vien saprotama vēlme sev vai savai ģimenei iegādāties auto.
DB jau ziņojis, ka tas potenciāli var radīt problēmas vēlāk, ja notiekošais patiešām būs raisījis situāciju, kad daudzi cilvēki kā vienu no saviem galvenajiem mērķiem pilnīgi saprotamu iemeslu rezultātā nu būs noteikuši jaunu vai pat papildu – kādam mājsaimniecības loceklim – auto iegādi. Tas savukārt jau var neiet roku rokā ar kādiem zaļajiem valdību uzstādījumiem, un galu galā paši cilvēki par šādu savu drošību un, piemēram, distancēšanās prasību izpildi var samaksāt, piemēram, ar papildu nodokļiem, ko tiem tāpat gluži kā par sodu uzkraus valdības, kuras daudzviet turpinās domāt par to, kā ielas atbrīvot no emisiju radošiem spēkratiem (ja tās, protams, nepiedāvās kādas dāsnas zaļo spēkratu iegādes programmas).
Patiesībā var sanākt nedaudz dīvaini - sabiedrības kādā brīdī tiek spiestas izmantot sabiedrisko transportu, lai gan vēl nesen tās radinātas pie tā, ka tā ir ļoti bīstama vieta un tajā iekšā var arī netikt.
Dominē VWJa aplūko ACEA datus par atsevišķām valstīm, tad Latvijā martā jaunu pasažieru spēkratu reģistrācija palēcās par 29%. Viss ceturksnis gada skatījumā gan šajā ziņā mūsu valstij sanācis ar 11% lielu mīnusu. Piemēram, Itālija jaunu auto reģistrācija martā izrādījās palēkusies gandrīz par visiem 500%.
Dati pieejami arī par spēkratiem, kurus Eiropieši izvēlās vislabprātāk. Šajā ziņā joprojām vecajā kontinentā dominē Volkswagen grupa (tai pieder arī Audi, Skoda, Seat un Porsche brendi) – gada pirmajos trīs mēnešos vairāk nekā katrs ceturtais jaunais reģistrētais spēkrats nācis no šī autoražotāja rūpnīcām. Paša Volkswagen preču zīmes tirgus daļa bijusi 12% apmērā, kur, piemēram, Audi tie bijuši 5%.
Otri populārākie auto Eiropā ir no Stellantis grupas, kur šis koncerns aptver Peugeot, Fiat, Citroen, Opel/Vauxall un Jeep brendus. Šī kompānija te kontrolē 22,4% tirgus.
Trešajā vietā ar 10% tirgu ierindojas Renault grupa. Pēc tam nāk Hyundai grupa (ar 7,3%), Daimler (ar 6,7%), BMW grupa (ar 6,5%) un Toyota grupa (ar 6%).
