Jaunākais izdevums

Eiropas auto tirgus līdz ar pavasara atnākšanu piedzīvojis strauju uzrāvienu. Martā pasažieru auto reģistrācija Eiropas Savienībā (ES) gada skatījumā izrādījās palēkusies par veseliem 87,3%.

Tā liecina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati. Kopumā reģionā reģistrēti 1,06 milj. jauni auto, kas spīdošs rādītājs uz pagājušā gada marta 567,3 tūkstošu fona.

Avots: ACEA

Jāteic, ka jaunu spēkratu reģistrācija janvārī gada skatījumā noplanēja zemāk par 24%, kur februārī tā saruka vēl par 19%. Tomēr spīdošais marts visa ceturkšņa mērījumu Eiropas auto tirgū izvilka plusos – kopumā šā gada pirmajā ceturksnī jaunu spēkratu reģistrācija ES augusi par 3,2%.

Avots: ACEA

Pandēmija vecā kontinenta ekonomikai stopkrānu norāva tieši pagājušā gada pavasarī, kas attiecīgi skatījumā izskaidro šādu datu atšķirību. Autobūve un šo spēkratu pārdošana ir izteikti ciklisks sektors, kurā tendences ir atkarīgas no tā, kā veicas tautsaimniecībai. Ja valda liela neskaidrība par nākotni, vien dabīga ir vēlme atlikt lielus pirkumus. Savukārt pandēmijas unikāla daba nozīmējusi, ka šādu pirkumu fizika izdarīšana bijusi apgrūtināta un nedroša.

Auto kā drošības garants

Jāteic gan, ka auto iegādes ziņā pandēmija izgaismojusi arī monētas otru pusi. Covid-19 apstākļos visai skaidra ir situācija, kad, piemēram, sabiedriskais transports nebūt nav tā pati drošākā pārvietošanās iespēja. Tikai loģiska šādā brīdī ir motivācija pārvietošanos padarīt pēc iespējas drošāku, kur sava pieeja personīgajam spēkratam šajā ziņā ir lieliska alternatīva. Gados jauni pilsētnieki arvien vairāk pēdējos gados lūkojušies dažādu personīgā auto alternatīvu virzienā, kur popularitāti guvusi ideja, piemēram, par mašīnas dalīšanu, kas nāk komplektā ar dažādu mobilo aplikāciju attīstību. Būtībā jauniešu vidū arvien pieņemamākas kļuvušas dažādas pārvietošanās alternatīvas, un personīgā mašīna līdz ar arvien attālākām domām, piemēram, par ģimenes dibināšanu vairs nav bijusi tik aktuāla vajadzība. Tomēr pandēmijai ir potenciāls pretējā virzienā pavērst tendenci, kas pirms tam nozīmēja, ka jauniešiem nav interese par personīgā auto iegādi. Attiecīgi drošības un visapkārt sludinātās distancēšanās noteikumu ievērošanas iespaidā būtu vien saprotama vēlme sev vai savai ģimenei iegādāties auto.

Martā modies arī auto tirgus 

Neskatoties uz klātienes tirdzniecības ierobežojumiem, marta statistikas dati par auto tirdzniecību...

DB jau ziņojis, ka tas potenciāli var radīt problēmas vēlāk, ja notiekošais patiešām būs raisījis situāciju, kad daudzi cilvēki kā vienu no saviem galvenajiem mērķiem pilnīgi saprotamu iemeslu rezultātā nu būs noteikuši jaunu vai pat papildu – kādam mājsaimniecības loceklim – auto iegādi. Tas savukārt jau var neiet roku rokā ar kādiem zaļajiem valdību uzstādījumiem, un galu galā paši cilvēki par šādu savu drošību un, piemēram, distancēšanās prasību izpildi var samaksāt, piemēram, ar papildu nodokļiem, ko tiem tāpat gluži kā par sodu uzkraus valdības, kuras daudzviet turpinās domāt par to, kā ielas atbrīvot no emisiju radošiem spēkratiem (ja tās, protams, nepiedāvās kādas dāsnas zaļo spēkratu iegādes programmas).

Patiesībā var sanākt nedaudz dīvaini - sabiedrības kādā brīdī tiek spiestas izmantot sabiedrisko transportu, lai gan vēl nesen tās radinātas pie tā, ka tā ir ļoti bīstama vieta un tajā iekšā var arī netikt.

Dominē VWJa aplūko ACEA datus par atsevišķām valstīm, tad Latvijā martā jaunu pasažieru spēkratu reģistrācija palēcās par 29%. Viss ceturksnis gada skatījumā gan šajā ziņā mūsu valstij sanācis ar 11% lielu mīnusu. Piemēram, Itālija jaunu auto reģistrācija martā izrādījās palēkusies gandrīz par visiem 500%.

Dati pieejami arī par spēkratiem, kurus Eiropieši izvēlās vislabprātāk. Šajā ziņā joprojām vecajā kontinentā dominē Volkswagen grupa (tai pieder arī Audi, Skoda, Seat un Porsche brendi) – gada pirmajos trīs mēnešos vairāk nekā katrs ceturtais jaunais reģistrētais spēkrats nācis no šī autoražotāja rūpnīcām. Paša Volkswagen preču zīmes tirgus daļa bijusi 12% apmērā, kur, piemēram, Audi tie bijuši 5%.

Otri populārākie auto Eiropā ir no Stellantis grupas, kur šis koncerns aptver Peugeot, Fiat, Citroen, Opel/Vauxall un Jeep brendus. Šī kompānija te kontrolē 22,4% tirgus.

Trešajā vietā ar 10% tirgu ierindojas Renault grupa. Pēc tam nāk Hyundai grupa (ar 7,3%), Daimler (ar 6,7%), BMW grupa (ar 6,5%) un Toyota grupa (ar 6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kupeju klasi var saukt arī par sporta automašīnām. Tās ir ar divām durvīm, elegantas, daudzas no tām - ātras. Mazlietoti auto tirgū pieejamas dažādu marku šāda virsbūves tipa automašīnas, taču kuru no tām labāk iegādāties? Piedāvājums šo auto mīļiem atrodams arī BRC Autocentrā.

Kas ir kupeju klase un kā izvēlēties sev piemērotāko šāda tipa auto?

Par klasiskāko kupeju klases automašīnu var saukt ‘’Porsche 911’’. Šāda tipa auto ražo uzņēmumi, kuriem ir iespēja piedāvāt jaudīgas sporta mašīnas. Pati svarīgākā šī virsbūves auto tipa atšķirība no citiem ir divju durvju, nevis četru esamība. Kupejas jumts no aizmugures ir pietūkušas formas, bet auto ķermenis ir nospiests uz zemes, lai varētu ļaut sevi dēvēt par ‘’sporta auto’’. Nedaudz citādāks kupejas klases auto ir kabriolets, kuram stingra jumta vietā ir salokāms jumts, kuru iespējams pacelt pēc vajadzības. Tāds kabriolets, kurš paredzēts tikai diviem cilvēkiem - vadītājam un pasažierim, tiek saukts arī par ‘’roadster’’.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līzinga tirgus ir viens no rādītājiem, kas parāda vispārējo ekonomisko noskaņojumu, un pandēmijas izraisītā krīze nav bijis izņēmums. Luminor dati liecina, ka 2020.gadā jaunu līzinga darījumu skaits ir krities par trešdaļu, salīdzinot ar 2019.gadu, taču būtiski audzis lietotu auto darījumu īpatsvars attiecībā pret jaunu auto iegādi.

Līdzīgi kā citus gadus, arī 2020.gadā lielāko daļu no līzingā noformēto darījumu kopsummas veidoja vieglās automašīnas un vieglais komerctransports, bet aptuveni 20% veidoja lauksaimniecības tehnika, piemēram, traktori un kombaini.

Pērn jaunu auto reģistrācija samazinājusies par 26%, bet vieglā komerctransporta iegāde sarukusi par 22%. Neskatoties uz lietoto automašīnu darījumus skaita kritumu par 14%, kopumā 2020.gada laikā lietotu auto darījumu skaita īpatsvars ievērojami pieaudzis, salīdzinot ar jaunu auto iegādi.

"Pieprasījums pēc līzinga pakalpojumiem atspoguļo arī iedzīvotāju ekonomisko noskaņojumu - līzingā noformēto darījumu skaits samazinājies par 28%, taču lielākais līzinga darījumu kritums novērojams uzņēmēju vidū, samazinoties par 31%. Pandēmijas laikā arī iedzīvotāji rūpīgāk izvērtējuši savas iespējas uzņemties papildu finansiālas saistības un nepieciešamību pēc jaunas automašīnas, tādējādi privātpersonu līzingā veikto darījumu skaits krities par 23%. Arī 2021.gads sācies ar kritumu, janvārī darījumu skaits samazinājies par 30%, bet februārī tikai par 15%. Tas vieš cerību, ka piepildīsies Eiropas un Baltijas auto nozares ekspertu prognozes, ka šogad auto tirgus varētu augt par 15%, tomēr vēl joprojām tirgus attīstību diktē pandēmija un ar to noteiktie drošības pasākumi," stāsta Luminor Līzings vadītājs Raivo Bāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. jūnijā auto tirdzniecības pieauguma temps sarucis un joprojām spēcīgi atpaliek no pirms Covid-19 laika pārdošanas apjomiem, informē Latvijas Auto asociācija.

Šī gada jūnijā pārdotas vien 1657 jauno auto vienības pret 1841 2019. gada jūniju. Pandēmijas sekas auto industrijā joprojām būtiski ietekmē visu industriju. Aizvien izteiktāk sāk iezīmēties ražošanas problēmas, kuras izraisījis pusvadītāju deficīts, kā rezultātā vairākiem auto tirgotājiem tiek kavētas piegādes un tie nespēj apmierināt faktisko pieprasījumu pēc jauniem auto.

Salīdzinot pret 2020. gada jūniju jaunu vieglo auto tirgus ir pieaudzis par 16%, bet kopumā gada griezumā tirgus pieaugums veido 18%. Taču pārdošanas apjomi joprojām būtiski atpaliek no 2019. gada.

Ar 292 jūnijā pārdotajām automašīnām tirgus līdera pozīciju nostiprinājusi Toyota, kuras tirgus daļa pirmajā pusgadā veido 17,3%. Tai seko VW ar 197 pārdotām automašīnām un 13,3% tirgus daļu. Tur pat uz papēžiem min Skoda, kura ar jūnijā pārdotām 173 automašīnām ieņem 12,9% tirgus pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad termometra stabiņš aiz loga rāda krietni zem nulles, svarīgi parūpēties par savu auto, it īpaši – ja esi lietotas automašīnas īpašnieks. Par to, kā jauni un lietoti auto jāaprūpē bargajos ziemas mēnešos, lasi šajā rakstā!

Viens no galvenajiem parametriem – redzamība

Lai pārvietotos droši, tev vienmēr jāredz tas, kas notiek uz ceļa. Ziemā redzamību ievērojami apgrūtina gan sniegs, gan lietus, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš vējstikla slotiņām. Pārlieku nolietotas slotiņas ne tikai nespēj efektīvi notīrīt vējstiklu, bet var to sašvīkāt. Ja vējstikla slotiņas ir bojātas, pienācis laiks tās nomainīt.

Redzamībai nepieciešams vējstiklu, logus un lampas notīrīt no sniega un ledus. Šo uzdevumu paveikšanai tev būs nepieciešama slotiņa un ledus skrāpis. Notīrīt vajag arī automašīnas jumtu – straujas bremzēšanas vai paātrināšanās gadījumā uz tā esošais sniegs var nonākt vai nu uz tava, vai aizmugurē braucošā transportlīdzekļa vējstikla.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Motivācija, kāpēc cilvēki izvēlas pirkt lietotas mašīnas, kas ir vecāks par 20 gadiem, var būt visdažādākā. Ir auto entuziasti, cilvēki, kas ilgus gadus ir jūsmojuši par kādu konkrētu auto modeli, bet rocība neļāva to iegādāties, līdz tas nebija sasniedzis zināmu vecumu, un līdz ar to arī cenu. Citiem savukārt, dažādu apstākļu dēļ, ir radusies vajadzība iegādāties jebkādu ejošu pārvietošanās līdzekli. Lietotu automašīnu tirgus Latvijā ir ļoti aktīvs, un arī pieprasījums pēc automašīnām, kas ir vecākas par 20 gadiem, ir gana liels. Tāpēc mēģināsim noskaidrot, kas jāņem vērā iegādājoties šādu auto? Kā arī, vai lietotu auto tirdzniecības piedāvājums Rīgā spēj apmierināt pieprasījumu?

Lietotu auto kategorijas

Lietotas automašīnas ļoti nosacīti varētu iedalīt trijās kategorijās:

  • Mazlietotas automašīnas. Auto, kas vizuāli, funkcionāli un organiski iekļaujas modernās ikdienas realitātē.
  • Retro auto. Mašīnas, kuras kolekcionāri un progresīvā jaunatne izmanto brīvdienu izbraucieniem un seno spēkratu saietiem.
  • Un pārējās lietotās automašīnas. Spēkrati, kuri vēl gluži nav sasnieguši retro auto statusu, bet dēvēt tos par modernām automašīnām arī nebūtu adekvāti.

Kam jāpievērš uzmanība?

Nodokļi

Pirmkārt, lietotas automašīnas netiek apliktas ar kādu īpašu ekspluatācijas nodokli, kas būtu atkarīgs no mašīnas vecuma. Automašīnām, kuru pirmā reģistrācija ir veikta pirms 2004. gada, ceļu nodoklis ir atkarīgs tikai no transportlīdzekļa pilnas masas. Respektīvi, automašīnas vecums pats par sevi neietekmē ceļa nodokļa apmēru. Tāpēc galvenā lieta, kas jāņem vērā iegādājoties 20+ gadus vecu auto, ir tās tehniskais un vizuālais stāvoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

AUTO 2021 fokusēsies uz Latvijas auto nozari Eiropas pārmaiņu ietekmē

Db.lv, 18.05.2021

Auto foruma moderatori Pauls Timrots (no kreisās) un Andris Kulbergs.

Foto: Ritvars Skuja (Dienas Bizness)

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 19. maijā, izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvija, Latvijas Auto asociāciju un SIXT Leasing Latvija rīko ikgadējo auto forumu “AUTO 2021”, kurā nozares profesionāļi diskutēs par būtiskiem nozares izaicinājumiem un to ietekmi uz Latvijas tirgu.

Eiropa mērķtiecīgi dodas zaļā kursa virzienā, pieņemot arvien jaunus izaicinājumus CO2 nospieduma mazināšanai. Latvija kā viena no ES dalībvalstīm, kura arī ir apņēmusies sasniegt izvirzītos mērķus “Klimata plāna 2030” ietvaros, aizvien meklē piemērotāko stratēģiju, jo šķēršļu ir ne mazums.

Dienas Biznesa un Auto asociācijas ikgadēji rīkotais forums “AUTO 2021” šogad rosinās paskatīties uz Latvijas auto nozari Eiropas pārmaiņu ietekmē. Vai spēsim tikt līdzi dinamikai?

Arī šogad moderatoru lomās iejutīsies Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs un pazīstamais auto žurnālists, ceļu satiksmes eksperts un TV raidījuma Zebra vadītājs Pauls Timrots (TV ZEBRA. ĀTRUMACILTS. RADIO SWH).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai cīnītos pret globālo sasilšanu un piesārņojuma līmeņiem, vairums pasaules attīstīto valstu vienojušās, ka nākotne pieder elektrībai, tostarp automašīnām ar elektrodzinējiem. Tā, piemēram, Norvēģija un Dienvidkoreja jau paziņojušas, ka no 2025. gada pilnībā aizliegs ar degvielu darbināmu jaunu auto tirdzniecību. Arī citas rietumvalstis iecerējušas šādu liegumu ieviest laikposmā no 2030. – 2040. gadam. Tas nozīmē, ka auto ražotājiem strauji jāmainās un jāpielāgojas. Tas patlaban jau notiek, un starp jaunajiem auto katru gadu novērojams arvien lielāks hibrīdauto un elektroauto īpatsvars.

Ekonomiskais ieguvums dārgākai mašīnai

Nav noslēpums, ka jauni hibrīdauto vai elektroauto parasti ir dārgāki nekā ar degvielu darbināmi auto. Tas tāpēc, ka tiem nepieciešams vairāk detaļu un ierīču nekā ierastajām automašīnām (piemēram, baterija, kurā uzkrāt enerģiju, modificēts dzinējs u. c.). Tomēr, ja ar šo automašīnu regulāri brauc, tās cenas starpība atmaksājas aptuveni 4-6 gadu laikā. Vispirms jāņem vērā mazākas enerģijas izmaksas. Bet vienlaikus arī valsts noteiktie nodokļi, apdrošināšanas izmaksas un pat aizdevumu procenti, ja mašīna iegādāta ar kāda finanšu pakalpojuma palīdzību - auto kredīts vai auto līzings, parasti ir zemāki tieši dabai draudzīgiem auto (ieskaitot hibrīdauto un elektroauto). Par aizdevumiem gan jāatceras, ka dažādi aizdevēji piedāvā dažādus nosacījumus un ka tieši noteiktā procentu likme var aizdevumu padarīt izdevīgu vai neizdevīgu. Vieglākais veids, kā šīs aizdevumu likmes un citus svarīgus nosacījumus salīdzināt, ir Sortter mājaslapā – kredītu salīdzināšanas portāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pusvadītāju trūkuma dēļ turpinās neziņa par auto piegādēm arī Latvijā

Db.lv, 04.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālais pusvadītāju jeb mikroshēmu iztrūkums, kas aizsākās šī gada pavasarī, turpina atsaukties uz auto ražošanas industriju, kā rezultātā auto tirgotāji nespēj prognozēt auto piegādes termiņus, informē Latvijas Auto asociācijas vadītājs Andris Kulbergs.

Mikroshēmas tiek izmantotas jaunajos transportlīdzekļos, tostarp informācijas un izklaides sistēmās, stūres pastiprinātājos, bremzēs un citās transportlīdzekļu sistēmās.

"Neziņa par jaunu auto ražošanas tempiem un piegādēm, kas ieilgusi jau kopš pavasara, turpinās. Šobrīd nav neviens cilvēks pasaulē, kurš varētu pateikt konkrētu datumu, kad neziņa beigsies un pusvadītāju ražotāji spēs piegādāt auto ražotājiem tik ļoti nepieciešamās mikroshēmas. Tikmēr auto tirgotāji, tostarp arī Latvijā, jaunu auto pircējus nevar iepriecināt ar ziņām par auto piegāžu termiņiem, kas, protams, negatīvi atsaucas uz pirkumu lēmumiem," teic A.Kulbergs.

Plāno 100 miljardu dolāru investīcijas, lai apmierinātu pieprasījumu pēc pusvadītājiem 

Taivānas pusvadītāju ražotājs "Taiwan Semiconductor Manufacturing Co." (TSMC) ceturtdien paziņoja,...

Paredzams, ka pusvadītāju mikroshēmu trūkums pasaules autobūves nozarei 2021. gadā izmaksās 110 miljardus ASV dolāru neiegūtos ieņēmumus, ziņojusi konsultāciju firma AlixPartners. Šīs aplēses aptver visu piegādes ķēdi – no dīleriem un autoražotājiem līdz lielākiem un mazākiem piegādātājiem.

2021.gada februārī paredzamie zaudējumi tika lēsti 60 miljardu ASV dolāru apmērā, kas primāri tika saistīti ar Covid-19 radīto ietekmi – pieaugošo elektrotehnikas, arī automašīnu, noietu. Taču šobrīd piegādes ietekmē virkne citu nelabvēlīgu faktoru, tostarp ugunsgrēks vienā no pusvadītāju piegādātāju rūpnīcām netālu no Tokijas, un ar laika apstākļiem saistītas problēmas automobiļu piegādes ķēdē.

A.Kulbergs norāda uz problēmas radīto ķēdes reakciju - daudzi auto iepirkuma konkursu veidotāji neapzinās kādas ir piegāžu problēmas globālajā tirgū un nosaka īsus neizpildāmus termiņus vai nepieejamas opcijas. Viņš piebilst, ka Covid-19 radītais globālais kritums un šobrīd vienlaicīgais pieprasījuma kāpums ir ietekmējis ne tikai pusvadītāju trūkumu, bet nu jau daudzu ražošanas komponentu trūkumu, kā rezultātā daudzas opcijas un modifikācijas nav pieejamas. Tādējādi ir radies ievērojams pieprasījums pēc mazlietota transporta, rezultātā būtiski kāpušas cenas un trūkst kvalitatīva piedāvājuma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā.

Piegādes daudziem produktiem ir palielinājušās no sešiem mēnešiem līdz pat 9-12 mēnešiem.

"Jaunu auto pircējiem šobrīd var tikai ieteikt būt racionāliem, komunicēt ar izvēlētā auto tirgotāju un saglabāt pacietību. Pirmkārt, izvērtēt izvēlētā auto tirgotāja noliktavas piedāvājumu – automašīnām, kas saražotas iepriekš un pieejams uzreiz. Tas nozīmē piekāpšanos auto individualizācijai, toties ieguvums ir automašīna, kurā var iekāpt šodien. Otrkārt, racionāli izvērtēt auto tirgotāju ieteikumus par komplektācijas nozīmi, jo atsevišķu ražotāju un modeļu gadījumā var izvairīties no nepieciešamības pēc pusvadītāja izmantošanas. Tas, protams, jāizvērtē no auto lietotāja vajadzību viedokļa, taču šis ir prātīgākais ceļš tiem, kuri vēlas paredzamā laikā saņemtu braucamrīku. Savukārt visiem nesteidzīgajiem, aicinu saglabāt mieru un pacietību līdz pusvadītāju krīze pasaulē atrisināsies un ražotāji automašīnu pasūtījumus spēs realizēt iepriekšējos ātrumos," papildina A.Kulbergs.

Jau iepriekš tika ziņots, ka Covid-19 pandēmijas iespaidā pieprasījums pēc pusvadītājiem jeb mikroshēmām pasaulē ievērojami pārsniedzis piedāvājumu, rodas deficīts, kas negatīvi ietekmē ražošanas nozari. Mikroshēmas jeb pusvadītāji nodrošina ne tikai automašīnu, viedtālruņu un datoru, bet arī citas elektrotehnikas un sadzīves tehnikas darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijai ievelkoties, saguris arī Eiropas auto tirgus. Šī nozare tradicionāli ir ļoti cikliska un spēkrata iegāde, kā visai liels pirkums, pieprasa zināmu skaidrību par nākotni. Šai skaidrībai izpaliekot, šādi pirkumi tiek atlikti. Katrā ziņā pieejamie dati liecina, ka vecajā kontinentā auto tirgus vasaras otrajā pusē sācis virzīties grāvja virzienā.

Jaunu automašīnu reģistrācija augustā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn Eiropas Savienībā (ES) sarukusi par 19%, liecina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) apkopotā informācija. Auto tirgum ļoti neveiksmīgs bijis arī jūlijs, kad jaunu spēkratu reģistrācija sarukusi par 24%. Pagaidām gan visa šā gada skatījumā auto tirgus uz priekšu brauc ar plusa zīmi. Proti, janvāra-augusta (ieskaitot) periodā ES jaunu auto reģistrācija ir pieaugusi par 11,2%.

Čipu trūkums

Tiek izcelts, ka spēkratu ražošanai sprunguļus spieķos iemetušas globālās piegāžu problēmas. Piemēram, Eiropas autoražotājiem ir lielas grūtības vajadzīgajā apmērā iegūt pusvadītājus. Piemēram, tai pašai auto parka nomaiņai, kas pamatā paredz atteikšanos no spēkratiem ar iekšdedzes dzinēju par labu elektroauto, vajadzēs ļoti daudz pusvadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Covid-19 izraisītās izmaiņas patēriņa ieradumos ir uz palikšanu 21. gadsimtā?

Ivars Lamberts, AS “DelfinGroup” valdes loceklis, 18.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, visticamāk, ieies vēsturē kā viens no izšķirošiem 21. gadsimta notikumiem, kas ir devis grūdienu daudzām jaunām tendencēm un iedzīvotāju ieradumu izmaiņām.

Līdzīgi arī Latvijā šobrīd jau varam runāt par vairākām ieradumu tendencēm, ko izraisīja vai arī paātrināja pandēmijas dēļ ieviestie socializācijas, pārvietošanās un iepirkšanās ierobežojumi. Šajā gadījumā aicinu paraudzīties uz notiekošo caur lombarda prizmu, kas visos laikos ir bijis visai spilgts dažādu sabiedrībā notiekošu aktuālo procesu atspoguļotājs.

Vai šī lieta man patiešām ir nepieciešama?

Pandēmijas laikā cilvēki bija spiesti daudz vairāk uzturēties mājās – strādāt un mācīties attālināti vai atrasties piespiedu dīkstāvē. Tas savukārt veicināja mājās esošo mantu pārcilāšanu – ārā no skapjiem tika vilktas sen aizmirstas un iepriekš reti izmantotas lietas. Kopumā varam patiešām būt pārsteigti par to, cik daudz dažādu labu, kvalitatīvu un pilnībā darbspējīgu mantu neizmantotas glabājas līdzcilvēku skapjos un noliktavās. Normālos apstākļos liela daļa šo mantu turpinātu bezjēdzīgi uzkrāt putekļu kārtiņu mājas bēniņos vai dziļākajā skapja nostūrī, bet vēl pēc kāda laika visdrīzāk tiktu vienkārši izmestas, kļūstot par izšķērdīgas resursu izmantošanas kārtējo apliecinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvia, Latvijas Auto asociāciju un SIXT Leasing Latvija 19. maijā rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2021.

Eiropa šobrīd mērķtiecīgi dodas Zaļā kursa virzienā, pieņemot arvien jaunus izaicinājumus CO2 nospieduma mazināšanai. Latvija, kā viena no ES dalībvalstīm, kura arī ir apņēmusies sasniegt izvirzītos mērķus Klimata plāna 2030 ietvaros, šobrīd aizvien meklē piemērotāko stratēģiju, jo šķēršļu ne mazums.

Vai ar atbalsta pasākumiem, kuri realizēti līdz šim, iecerētie mērķi ir sasniegti? To jautāsim nozares ekspertiem. Katrā ziņā, jauda auto nozares transformēšanai ir krietni jāpalielina, ja vēlamies tikt līdz pārējām Eiropas valstīm. Šajā ziņā, mums ir gan citu valstu piemēri, no kuriem paņemt labāko, gan ES atvēlētie finanšu līdzekļi dažādu programmu ietvaros, ar kuriem soli pa soli doties uz priekšu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija ir mainījusi Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus.

Tirgus pētījumu kompānija "NielsenIQ" konstatē, ka nepilna gada laikā kopš pandēmijas ierobežojumu sākšanās ir pieaugusi tiešsaistes tirdzniecības popularitāte, bet paši personiski uz veikaliem cenšamies iet retāk un pavadīt tajos īsāku laika posmu, lai gan aizvien biežāk tiek plānotas ilgākas, bet reizē arī lielāka apjoma iepirkšanās. Pandēmijas saīsinātie pārvietošanās maršruti ir vairojuši arī mazo veikalu nozīmi.

Pēc "NielsenIQ" šī gada februārī veiktās patērētāju aptaujas datiem, pandēmija un otrā stingrā karantīna ir ietekmējusi arī lojalitātes izmaiņas: ceturtā daļa pircēju pandēmijas dēļ ir mainījuši veikalu, kurā iepērkas regulāri.

"Pandēmija pamudināja pircējus biežāk plānot savus pirkumus, vienā reizē nopirkt vairāk produktu ilgākam laika posmam, izmēģināt iepirkšanos internetā un padarīt to par ikdienas sastāvdaļu. Mūsu dzīvesveids ir mainījies, darbam vai daļai no tā pārceļoties uz mājām. Bez tam, pieradām vairāk gatavot paši, kā arī mājās rīkot izpriecas un palutināt sevi ar tādiem produktiem, kurus mēdzam bieži baudīt kafejnīcās un restorānos, kā kafiju vai alkoholu", norāda "NielsenIQ" vadītāja Baltijas valstīs Ilona Lepp.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu automašīnu tirgus Baltijas valstīs šī gada pirmajos mēnešos pēc pērnā gada krīzes pamazām atgūstas. Visstraujāk jaunu auto tirgus audzis Igaunijā, kur šī gada pirmos piecos mēnešos pārdots par 37,2% vairāk auto nekā tajā pašā periodā pērn. Pieaugums bijis arī Latvijā (+17,3%) un Lietuvā (+7,2%), liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Īpaši strauji Baltijā aug pārdoto hibrīdauto un elektroauto skaits: Latvijā pārdoto hibrīdauto skaits šī gada pirmajā ceturksnī pieaudzis pat par 213,1%, elektroauto skaits – par 47,7%, savukārt ar tradicionālajiem benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem darbināmie auto zaudē popularitāti, un to pārdošanas apjomi strauji kritušies.

2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, jaunu automašīnu pārdošanas apjomi Eiropā samazinājās par kopumā 23,7%. Lielākais kritums reģistrēts Kiprā - 42,8%, mazākais Dānijā - 12,5%. Igaunija 2020. gadu noslēdza ar pārdošanas apjoma kritumu par 29,3%, Latvija par 25,8% un Lietuva par 12,9%. Taču šī gada pirmajos piecos mēnešos situācija stabilizējusies: Eiropas Savienības no janvāra līdz maijam pārdoto jauno automašīnu skaits pieauga par vidēji 29,5% (Eiropas autoražotāju asociācijas (ACEA) dati). Igaunijā šī gada pirmajos piecos mēnešos pārdotas kopumā 10 329 jaunas automašīnas (kāpums par 37,2%), Latvijā – 6215 automašīnas (+17,3%) un Lietuvā 15 160 automašīnas (+7,2%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierobežojumi un to iespējamā atcelšana šobrīd ir lielākā ekonomikas aktualitāte. To atcelšana, ar jebkādiem nosacījumiem, aizvien biežāk tiek pieprasīta ne vairs lūgta.

Valsts pusē valda neliela neizpratne par nozaru neapmierinātību, jo ir taču izveidoti dažādi atbalsta mehānismi un visam vajadzētu būt kārtībā. Taču, vēlme pēc ierobežojumu atcelšanas visbiežāk balstās nozares dalībnieku iztikas līdzekļu trūkumā un vēlmē nezaudēt savu biznesu.

Kādēļ atbalsta mehānismi nespēj piepildīt abas šīs vēlmes lielai daļai uzņēmumu un uzņēmēju ir cits stāsts, par to citreiz. Taču fakts ir tāds, ka cilvēki grib strādāt, pelnīt sev iztiku un nezaudēt to, ko ir veidojuši gadiem. Otrā svaru kausā ir sabiedrības veselība. Skaidrs, ka nolīdzsvarot šos kausus ir sarežģīts uzdevums ar kura risināšanu mums diez ko labi nesokas. Mums pat ir izdevies nonākt līdz situācijai, kad abi svaru kausi ir lejā. Slikti ir ekonomikā, un arī epidemioloģiski diez ko spoži neiet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglo automašīnu ražošanu, tirdzniecību un izmantošanu arvien vairāk ietekmēs klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi, kaut arī visa autoparka pārejai uz elektrības un ūdeņraža dzinējiem nepieciešami desmiti miljardi eiro un daudzi gadi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins. Viņaprāt, tik būtiskas pārmaiņas, kādas varētu notikt auto segmentā nākamo 20–30 gadu laikā, vēl nav pieredzētas.

Vienlaikus viņš norāda, ka auto segmentā ir arī jomas, kuras šo 30 gadu laikā tā arī nav piedzīvojušas pārmaiņas. Tostarp pelēko un melno autoservisu (labotavu) joprojām ir daudz vairāk nekā oficiālo auto dīleru licencēto autoservisu.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā Covid-19 radītā situācija auto industrijā?

Savdabīga. Daļai turīgāku cilvēku, kuri nevarēja īstenot savus iecerēto ceļojumu plānus, ir naudas uzkrājumi, kuri tiek tērēti ne tikai nekustamā īpašuma remontiem, renovācijai, bet arī nedaudz atliktu auto remontu veikšanai. Tādējādi darba apjoms auto tehniskajām apkopēm un remontiem pat ir palielinājies. Ir arī otra puse, proti, Covid-19 pandēmijas ietekmē auto ražošanas konveijeri daudzās rūpnīcās pirmo reizi daudzu desmitu gadu laikā apstājās. Iemesli šim faktam ir vairāki. Vispirms – tika pārrautas komplektējošo detaļu piegādes. Piemēram, auto ražošanai ir nepieciešamas mikroshēmas, bet to ražotāji nespēja tās piegādāt, tādēļ bija auto, kuriem nav attiecīgo mikroshēmu, un tos nevar pārdot, pat ja ir pircēji. Ļoti pamatīgu triecienu auto ražotājiem izraisīja ugunsgrēks Renesas Electronics ražotnē, kas nodrošināja tā dēvētās drošības sistēmu mikroshēmu piegādes, pēc ugunsnelaimes to piegāžu apjoms sarucis vairāk nekā 10 reizes. Un vēl metāla, plastmasas cenu pieaugums būtībā ir piespiedis ražotāju paaugstināt savu izstrādājumu cenas, kas, protams, ir redzams arī autosalonos. Cik ilgi šāda situācija turpināsies, pašlaik ir grūti prognozēt. Bet ir skaidrs, ka no tās auto tirdzniecības biznesa romantikas, kāda bija pirms 25–30 gadiem, nekas nav palicis pāri un arī auto tirgotāju peļņa ir būtiski sarukusi – ir maza rentabilitāte. Būtībā nauda jāpelna vēl ar kaut ko citu, nevis tikai ar auto tirdzniecību. Ne jau velti nevienu no auto tirgotājiem nevar atrast Latvijas bagātāko cilvēku sarakstos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 laiks ir mainījis cilvēku paradumus e-komercijā, un pieaugošajam pieprasījumam un klientu prasībām pretī ir jāliek efektīvs piegādes ātrums un pēc iespējas plašāks preču sortiments.

Tāds ir kopīgais secinājums pēc radošās konferences “Loģistika e-komercijā”, kuru izdevniecība Dienas Bizness organizēja sadarbībā ar VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva, SIA Rimi Latvia, tirdzniecības centru internetā 220.lv un SIA SSI Schaefer.

Pasts e-komercijas laikmetā

Vēl aizvien Latvijas Pasta īpašumā ir pasta nodaļas, kuras izveidotas pirms 100 gadiem, kad valdīja zirgu transports un telegrāfs, tomēr šīs aizpagājušā gadsimta liecības uzņēmumā mudinājušas VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētāju Mārci Vilcānu domāt par nākotni.

Patlaban vairs tikai daži sūta vēstules papīra formātā, toties teju katrs ir iegādājies preci internetā, un nereti to piegādā Latvijas Pasts. Uzņēmums pēdējos gados ir atdzimis jaunā veidolā kā e-komercijas loģistikas realizētājs, un šī joma ik dienu piedāvā jaunus izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz klientu pieprasījumu, "Mēness aptieka" samazinājusi cenas 200 aptiekas produktiem. Tagad "Mēness aptiekas" klientiem ir iespēja papildināt savus zāļu skapīšus ar veselībai vajadzīgiem produktiem, iegādājoties tos par draudzīgākām līdz 20 % samazinātām cenām. Tas ir tikai viens no soļiem, kurus "Mēness aptieka" realizē pakalpojuma pieejamības veicināšanai pandēmijas laikā.

Gadu pēc pandēmijas sākuma "Mēness aptieka" martā spērusi jaunu soli pakalpojuma pieejamības veicināšanai, uzklausot pacientu vajadzības un ar akciju "Zvaigžņu cenas" samazinot cenas 200 pieprasītākajiem aptiekas produktiem. "Mēness aptieka" turpina strādāt ar īpašām rūpēm par saviem klientiem, esot līdzās visā Latvijā un uzsākot realizēt jaunu aptiekas produktu cenu pieejamības politiku. Cenu samazinājums 200 no aptiekas produktiem ir vēl viens solis, kas papildina daudzveidīgos aptiekas piedāvājumus farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma un aptiekas produktu pieejamības veicināšanai pandēmijas apstākļos. Līdztekus sarežģītajos apstākļos nemainīgajai iespējai ikdienā aptiekā saņemt farmaceitisko aprūpi visā Latvijā, aptiekas produktu un arī zāļu piegādes iespējām uz māju, ērtam e-mēnessaptiekas pakalpojumam un farmaceita tiešsaistes konsultācijām, cenu samazinājums ir vēl viens solis, kas apliecina "Mēness aptiekas" rūpes par saviem klientiem, operatīvi reaģējot uz situāciju, iedzīvotāju vajadzībām un iespējām pandēmijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc jauniem un mazlietotiem auto, Toyota un Lexus oficiālais izplatītājs Latvijā un Igaunijā Amserv Motors bankas Citadele finansējumu 2 miljonu eiro apmērā investējis transportlīdzekļu iegādē, īpašu uzsvaru liekot uz hibrīdauto un elektroauto klases automobiļiem.

“Mūsu nozare pandēmijā būtiski cieta, taču, pieaugot vakcinācijas tempiem un mazinoties ierobežojumiem, pircēji un tirgus sāk atkopties. Novērojam pieaugošu interesi gan jaunu, gan lietotu auto pārdošanas segmentā, ” saka Amserv Group finanšu direktors Tonu Vanajūrs.

“Interese par videi draudzīgākiem automobiļiem ar katru gadu palielinās, kas atspoguļojas gan pārdošanas rādītājos, gan ikdienas komunikācijā no privātpersonu un korporatīvo klientu puses. Jau šobrīd varam novērot, ka hibrīdu un elektroauto klase mērķtiecīgi veic savu izrāvienu un attālinās no iekšdedzes dzinēju automašīnām, tāpēc šis segments būs viens no mūsu galvenajiem attīstības virzieniem arī turpmāk. Par šīs auto klases potenciālu liecina fakts, ka, pandēmijas ietekmē samazinoties pārdoto auto apjomam, elektroauto kategorija piedzīvoja vismazāko kritumu,” atklāj Amserv Group pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais Covid-19 vilnis bija liels pārsteigums visiem, tomēr katrs nākamais vilnis ekonomikai nodara arvien mazāku skādi, izriet no Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes sacītā Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valdības rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.

Viņš stāstīja, ka Covid-19 krīze būtiski atšķīrās no visām citām krīzēm, ko Latvija jebkad ir piedzīvojusi. Pēc viņa paustā, pandēmijas viļņveidīgā ietekme ir radījusi ekonomikā tādus kā "amerikāņu kalniņus", jo krīzes radītais sākotnējais ekonomikas kritums bijis ļoti straujš.

Konfidences rādītāji, kas raksturo vispārējo konjunktūras situāciju tautsaimniecībā, esot būtiski nokritušies, un sekojot saslimstības un ierobežojumu gaitai, ekonomikas attīstība bijusi viļņveidīga.

"Ekonomika svārstās, bet fundamentālas problēmas ekonomikā nav," secinājis eksperts. Viņaprāt, tas nozīmē, ka jāpalīdz ekonomikai pārdzīvot krasās svārstības, neradot paliekošas negatīvas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji varētu likties, ka pandēmijas krīze pasaulē varētu būt raisījusi mājokļu cenu samazināšanos, jo, neskaidrībai esot milzīgai, parasti lieli pirkumi tiek atlikti. Šajā krīzē bijis citādāk, jo lielākajā daļā Rietumvalstīs mājokļu cena turpinājusi augt – vairākos gadījumos turklāt tas noticis visai strauji.

Manāmas aplēses, ka, ierobežojumiem mazinoties, mājokļu cenas pasaulē var piedzīvot pat tālāku strauju kāpumu. To var noteikt tas, ka Rietumvalstu patērētāji pēc ilgstošas tupēšanas savās mājvietās nocietušies tērēt. Tāpat dažādi apsekojumi liecina, ka lielai daļai cilvēku uzkrājumi šajā krīzē pat strauji palielinājušies. To nosaka tas, ka valdības bieži vien “aizliegušas” uzņēmumu bankrotu un šajā krīze iedzīvotāji tādējādi spējuši saglabāt savas darbvietas un ieņēmumus (savukārt tēriņu iespējas ir bijušas ierobežotas).

Mājokļu cenas tikai turpinās kāpt 

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir...

Visai strauji

Lai nu kā, piemēram, The Economist ziņo, ka ASV līdz janvārim mājokļu cenas 12 mēnešos palēkušās par veseliem 11%, kas ir straujākais pieaugums 15 gados. Tāpat ļoti strauji – par attiecīgi 9% un 8% - tas esot augušas Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Savukārt, piemēram, Jaunzēlandē šis pieaugums esot 22% apmērā. Kopumā 25 valstīs, kurās The Economist seko līdzi šim tirgum, mājokļu cena 12 mēnešu periodā palielinājusies vidēji par 5%, kas ir visvairāk 10 gados. Savukārt The Wall Street Journal izceļ, ka strauji – par 16% - mājokļu cenas augušas arī, piemēram, Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā.

Jāteic, ka arī Latvija nav izbēgusi no vispārējās mājokļu cenu palielināšanās. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mājokļu cena mūsu valstī gada skatījumā palielinājusies par 3,1%, ja vērtē Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā mājokļu cenu indeksa izmaiņu. Redzams, ka straujāk – par 6,4% - palēkusies jaunu mājokļu cena. Savukārt lietoto mājokļu cena pieaugusi par 2,3%. Var spekulēt, ka arī mūsu valsts gadījumā, ierobežojumiem mazinoties, šajā tirgū būs vērojama vēl tālāka izaugsme.

Pamatā tie norādīts, ka arī mājokļu vērtībai augt palīdzējuši dāsnie valdību stimuli uz zemo procentlikmju laikmets, kas nozīmējis, ka aizņemšanās pamatā ir visai lēta. Jau ziņots, ka pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Uz nomalēm un laukiem

Vēl tiek izcelta Covid-19 vīrusa atnestā tendence, kas paredz to, ka augusi interese par mājokļiem mazāk pārpildītās vietās. Proti, mājokļu cenas piepilsētās augušas straujāk nekā pašās pilsētās. Faktiski tas ir pilnībā pretēji jau gadiem ierastajai tendencei, kad patērētāju lielākā interese bija par mājokļiem pašās pilsētās. Piemēram, mājokļu cenas ārpus Vācijas septiņām lielākajām pilsētām pagājušogad pieauga par 11%. Savukārt šajās pilsētās tās pieauga par 6%. Vēl šajā ziņā tiek izcelta Londona un Sidneja, kur centrālajā pilsētas daļā mājokļu cena pieaugušas attiecīgi par 4% un 3%. Tikmēr šo pilsētu nomalēs cena esot kāpusi straujāk. Savukārt Ņujorkā Manhetenā tās pat esot sarukušas par 4%. Šajā ziņā esot skarts arī īres tirgus, kur šādas cenas rukušas daudzu lielpilsētu centros. Piemēram, Ņujorkā tās esot sarukušas par 9% un Manhetenā – par veseliem 15%, teic nekustamā īpašuma uzņēmuma Zillow pārstāvji.

“Ir notikusi gandrīz globālā “atiestatīšanās” - cilvēki karantīnas periodā ir paspēruši soli atpakaļ un pārvērtējuši savu dzīvesveidu,” klāstījuši, piemēram, Knight Frank eksperti. Kopumā gan tiek izteikta prognoze, ka pandēmijā iezīmētā tendence cilvēkiem migrēt prom no pilsētām līdz ar Covid-19 ēras beigām varētu kļūt mazāk izteikta. Tiek norādīts, ka dauzi cilvēki patiešām joprojām domās par iespēju dzīvot ārpus cilvēku drūzmām. Tomēr, atjaunojoties starptautiskajai cilvēku plūsmai, šo tendenci Rietumu pasaulē kompensēšot kaut vai to pašu imigrantu un studentu plūšana uz lielajām pilsētām.

Svarīgs faktors būs pandēmijas strādāšanas no mājām eksperimenta rezultāts. Ja uzņēmumu vadītāji nospriedīs, ka šāda strādāšana būtiski netraucē darba efektivitātei, cementēsies pieņēmumu, ka daudzas lietas tomēr var veikt no mājām, kas vienā mierā var būt arī piepilsētā vai laukos. Manpower veiktās aptuveni 20 tūkst. darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka divas piektdaļas no bosiem plāno atļaut saviem darbiniekiem lielākā mērā strādāt no mājām arī pēc šī pandēmijas.

Pat burbuļa bažas

Līdz ar šādu cenu izaugsmi gan nomanāmas arī zināmas bažas. Mājokļu cenu inflācijai draudot kļūt arvien lielākai, ir bažas, ka šajā tirgū var veidoties kaut kas līdzīgs burbulim. Attiecīgi vairākās vietās pasaulē ar kādu papildu regulēšanu šajā tirgū jau iesaistās vai vēl tikai grib iesaistīties valdības. Proti, nomanāms satraukums, ka esošā politika draud vairāku aktīvu cenu uzvest uz ilgākā termiņā neuzturamas taciņas. Tas savukārt jau rada riskus, ka, šādam burbulim plīstot, kaitējums kopējai ekonomikai būs daudz lielāks. Piemēram, Nīderlandes centrālie baņķieri The Wall Street Journal piebilduši, ka straujš īpašumu cenu lēciens cilvēkus var iedrošināt uzņemties pārmērīgus riskus, lai finansētu nākamā mājokļa iegādi. Nīderlandē mājokļu cena pagājušogad esot pieaugusi gandrīz par 8%. Savukārt 2019. gadā tā augusi par 6,9%.Bažu sarakstā ir arī šīs krīzes izceltā nevienlīdzība. Proti, tiek izcelts, ka augošas mājokļu cenas sevišķi sāpīgas ir mazāk turīgajai sabiedrības daļai, kuru ienākumus pandēmija kā reiz skārusi vairāk. Tāpat apdraudēto grupu vidū tiek minēti jaunieši un jaunie pieaugušie, kuri uz vēl nenoteiktāku laiku, tiem izpaliekot reālai iespējai atļauties mājokli, var atlikt domas par ģimeņu veidošanu.

The Economist eksperti gan pauž pārliecību, ka šoreiz vismaz burbuļa bažas varētu būt pārspīlētas. Tas tādēļ, ka aizņemšanās mājokļu iegādei daudzviet Rietumu pasaulē joprojām esot piezemēta. Tāpat nesot pierādījumi, ka būtiski krituši aizdevumu izsniegšanas standarti, un turklāt pašu aizņēmēju “kvalitāte” esot augsta. Dažkārt arī tiek izcelts apstāklis, ka pandēmijas ierobežojumi nozīmējuši to, ka mājokļu tirgū darījumu skaits ne vienmēr bijis tas pats lielākais. Rezultātā arī šis apstāklis var nozīmēt, ka realitāti šāds cenu pieaugums nemaz tik labi neataino.

Multifunkcionālais mājoklis

Pat drīzāk būtu jāizceļ tas, ka pandēmijas apstākļos cilvēku mājokļiem ir bijis jāpaliek par ofisiem, skolām, sporta zālēm jeb - jāspēj pildīt dažnedažādas funkcijas. Rezultātā ievērojami auguši tēriņi, ko cilvēki atvēl savu mājvietu labiekārtošanai. Piemēram, “dari pats” preču lielpārdevēja ASV Home Depot ieņēmumi pagājušogad pieauga par piekto daļu. To saoduši arī vērtspapīru mijēji, kur šī uzņēmuma akcijas cena kopš pagājušā gada sākuma ir palielinājusies teju par 70%.The Economist vēl ziņo, ka Apvienotajā Karalistē atļauju skaits, lai, piemēram, paplašinātu mājas, palielinājies par trešo daļu, ja salīdzina ar iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju. Mājokļu cenu dinamika būs atkarīga gan no notikumiem ekonomikā, gan politikas noteicēju rīcības. Pagaidām vispārēji tiek gaidīts straujš ekonomikas uzrāviens, kas, ja nenotiks brīnumi, arī tāds būs. Tomēr jau visai ātri var parādīties bažas par ekonomikas pārkaršanu. Tāpat vēl jāņem vērā, ka kādā brīdī atbalsta pasākumi beigsies, un pandēmijas rēķina nomaksāšanai tiks celti nodokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēnā vakcinācijas tempa dēļ Latvijai pašlaik ir grūti cerēt uz jaunām būtiskām ārvalstu investīcijām, jo investoru skatījumā Latvija tādējādi būs arī viena no pēdējām Eiropas valstīm, kurā atcels dažādos pandēmijas laikā ieviestos ierobežojumus.

Tā intervijā atzina uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu konsultāciju kompānijas "Oaklins" partnere Latvijā un "Oaklins" globālās izpildkomitejas pārstāve Valērija Lieģe.

"Ja pandēmijas sākumā Baltijas valstis uz pārējās Eiropas fona izskatījās ļoti labi, tad tagad vakcinācijas kavēšanās dēļ mēs savukārt izskatāmies daudz sliktāk par citiem. Tā ir slikta zīme, jo tas nozīmē, ka mēs būsim vieni no pēdējiem, kuri izies ārā no ierobežojumiem. Arī investoru skatījumā šobrīd daudz labāk ir investēt Polijā nekā Latvijā. Tādēļ tas, ka mēs nespējam tikt galā ar vakcinācijas programmu un esam nokavējuši visu, ko varējām nokavēt, mums ir liels mīnuss," sacīja Lieģe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni trešdaļa jeb 35% uzņēmēju pasaulē plāno pēc Covid-19 pandēmijas darbinieku atgriešanos pilnībā klātienes darbā, liecina auditorkompānijas EY (agrāk "Ernst & Young") jaunākais nākotnes darba vides pētījums "2021 EY Work Reimagined Employer Survey", kurā noskaidrots darba devēju viedoklis par darba procesu organizāciju pēc pandēmijas krīzes.

Pētījums parāda darba devēju un darbinieku viedokļu atšķirību, jo EY darba ņēmēju pētījums iepriekš parādīja, ka pat 88% darbinieku vēlētos elastīga darba iespējas pēc pandēmijas.

EY pētījums parāda arī citas viedokļu atšķirības starp darba devējiem un darbiniekiem, piemēram, 72% darba devēju uzskata, ka darba kultūra uzņēmumā pandēmijas laikā ir uzlabojusies, kamēr tam piekrīt vien 48% darba ņēmēju. Tāpat arī 82% darba devēju uzskata, ka produktivitāti šobrīd ir iespējams mērīt arī attālināti. Tam piekrīt 67% darbinieku.

Līdztekus arī 51% darba devēju vēlas samazināt ar uzņēmējdarbību saistītu ceļojumu apjomu, taču 66% darbinieku vēlētos biznesa braucienu atsākšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunais studiju gads atkarīgs no vakcinācijas tempiem

Oksana Lentjušenkova, Ekonomikas un kultūras augstskolas rektore, 09.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnībā pirms-pandēmijas formātā augstskolas neatgriezīsies, jo studējošie ir novērtējuši ērtības, ko sniedz attālinātais process.

Tajā pašā laikā, cilvēks ir sociāla būtne un vēlme tikties un kontaktēties klātienē arī ir saglabājusies, tāpēc studiju procesu nākotnē redzu kā klātienes un tiešsaistes apvienojumu, kur teorētiskās lekcijas iespējams klausīties tiešsaistē, bet semināri, praktiskās nodarbības, radošās darbnīcas u.tml. notiktu klātienē.

Ir virkne tehnisko un radošo studiju programmu, kuras bez klātienes nodarbībām nav iespējams realizēt. Domājot par nākamā studiju gada sākumu, viss būs atkarīgs no vakcinācijas tempiem un valdības lēmumiem.

Aizvadītā gada laikā augstākā izglītība Latvijā piedzīvojusi dažādas pārmaiņas un inovācijas – pielāgošanās pandēmijas apstākļiem, izmaiņas ārvalstu studentu īpatsvarā, augstskolu reforma, kā arī citas izmaiņas Augstākās izglītības likumā un politikas veidotāju komentāri par to, ka Latvijā ir par daudz augstskolu un pārāk liels studentu atbirums.

Komentāri

Pievienot komentāru