Ekonomisti par Latvijas ekonomiku: situācija kļūst sarežģītāka 

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Lelde Petrāne, 30.7.2019

Foto: Caro/Dahl/Scanpix/LETA

IKP kāpumu galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums pakalpojumu nozarēs, tajā skaitā mazumtirdzniecībā par 2,5 %.

Salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,8 %.

«Tas ir vājākais sniegums gandrīz divu gadu laikā un prognozētāju gaidu diapazona lejasdaļā,» IKP pieaugumu par 2,1% komentē Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Īpaši vājš sniegums ir preču sektoros. Enerģētikā ir kritums, ko izskaidro laika apstākļi, taču arī apstrādes rūpniecības kāpums ir gandrīz apstājies,» viņš norāda.

«Tā kā mājokļu un kreditēšanas cikls Latvijā ir atpalicis no kaimiņvalstīm, bet šobrīd virzās augšup, varēja gaidīt, ka šogad Latvijas ekonomika būs straujāk augošā Baltijā, bet šobrīd ir skaidrs, ka notiek pretējais. Lai arī kaimiņu panākumi var radīt skaudību, no makroekonomiskā skatupunkta esam ieinteresēti, lai viņiem klājas labi. Latvieši un lietuvieši ne tikai ir brāļi, bet arī ļoti daudz tirgojas. Baltijas valstis arī kopā ir ļoti maza ekonomika uz pasaules fona, taču tās viena otru «silda» ar ļoti ciešajām tirdzniecības saitēm. Lietuva ir vien divtūkstošā daļa pasaules ekonomikas, bet ir Latvijas lielākais preču eksporta tirgus. Varētu vēlēties, ka kaimiņvalsti izvēlējušies Rietumeiropas ražotāji būtu būvējuši rūpnīcas Latvijā, taču labāk, lai viņi to dara Lietuvā, nevis Polijā. Lietuvas IKP pieaugums 2.ceturksnī bija gandrīz divreiz straujāks jeb 4,1%.

Turklāt pārējās Baltijas valstis mūs atbalsta ne tikai caur tirdzniecības saitēm, bet arī investīcijām. Lielu daļu plānoto biroju un mājokļu investīciju projektu Latvijā ir izziņojuši lietuviešu un igauņu uzņēmumi. Viņu ieguldījumi komercplatībās jau tuvākajā laikā var sniegt nozīmīgu atbalstu pakalpojumu eksportam, kas ir mūsu ekonomikas gaišākā cerība šajā diezgan sarežģītajā brīdī. Pēc tam, kad Latvija būs pārvarējusi tās specifiskās problēmas, kas saistītas ar mūsu likteņupes plūsmas svārstībām, finanšu nozares pārveidi, cenu kritumu koksnes produktu tirgos, kā arī līdz šim lēno mājokļu tirgus atgūšanos pēc krīzes, tā savukārt varēs sniegt lielāku atbalstu pārējo Baltijas valstu izaugsmei,» lēš Luminor ekonomists.

P. Strautiņš skaidro, ka «nopietns risks Baltijai ir vājā eirozonas konjunktūra un gandrīz jebkādu makroekonomiskās politikas instrumentu nepieejamība tās stimulēšanai. Ja eirozona turpina bremzēties vai pat sākas recesija, ir grūti saskatīt ceļu izkļūšanai no šīs situācijas. Taču Latvijai un tās kaimiņvalstīm nevajadzētu krist panikā. Vēsturiski saistība starp Baltijas un eirozonas pieauguma tempu nav bijusi ļoti izteikta. Iespējamai eirozonas recesijai sākotnēji būs ietekme. Taču ar laiku Latvijas eksportētāji sāks pārslēgties uz citiem tirgiem, bet ražotāji no dārgajām Eiropas valstīm turpinās pārcelt darbību uz šejieni un nepieciešamība samazināt izmaksas šo procesu var pat paātrināt».

Arī Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš teic, ka situācija Latvijas ekonomikā kļūst sarežģītāka un pozitīvo ziņu vietā par ekonomikas izaugsmi arvien biežāk parādās ne tik iepriecinoši jaunumi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais pirmais IKP novērtējums par šā gada otro ceturksni, Latvijas ekonomikas izaugsme noslīdējusi līdz vienam no zemākajiem līmeņiem pēckrīzes periodā. «Tas nozīmē ka ekonomikas izaugsmē šobrīd jau būtiski atpaliekam no mūsu kaimiņiem, kā arī Austrumeiropas reģiona kopumā,» viņš norāda.

«Pēc diviem ļoti straujas izaugsmes gadiem, būvniecības cikls Latvijā bremzējas, uz ko pārliecinoši norāda diezgan strauja būvniecības uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanās pēdējos mēnešos. ES fondu apguvē esam sasnieguši maksimuma punktu un jūnijā valsts investīciju izdevumos jau vērojams kritums pret pērno gadu, savukārt privātajā sektorā pieprasījums joprojām ir spēcīgs, taču ar to nepietiek divciparu izaugsmei nozarē. Pēc manām prognozēm, pieaugums būvniecības nozarē gada nogalē varētu būt tuvu nullei vai pat negatīvs. Papildus tam lielais sausums otrajā ceturksnī turpināja sist pa enerģētikas nozari, un kopējo ekonomikas izaugsmi uz leju, visticamāk, būs pavilcis arī finanšu sektors, kur joprojām izjūtam nozares strukturālo izmaiņu ietekmi. Tāpat negatīvie riski sākuši realizēties arī tranzītā, kur pēc neliela pārtraukuma atkal atsācies kravu apjomu samazinājums,» komentē M. Āboliņš.

«Protams privātais patēriņš joprojām ir gana spēcīgs un lauksaimniecība, kā arī enerģētika uz zemās bāzes rēķina gada otrajā pusē būs plusos, taču citur pozitīvo pārsteigumu potenciāls ir mazs. Pretēji gaidītajam, Eiropā pagaidām nekas neliecina par izaugsmes tempa uzlabošanos gada otrajā pusē un Latvijas izaugsmi negatīvi ietekmēs Igaunijas akcīzes samazinājums, kā arī koksnes cenu kritums,» uzskata ekonomists.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis saka, ka «pieauguma tempu krišanās bija neizbēgama, taču pašreizējā palēnināšanās īstenojas pārsteidzoši strauji».

«Jāpiezīmē, ka biju optimistiskāks gaidās,» viņš atzīst. «Jautājums ir, kas šobrīd notiek ar būvniecību un tās izaugsmes perspektīvām. Tāpat atliek tikai minēt, kā otrajā ceturksnī veicies eksportam. Taču viss norāda uz to, ka turpmākais eksporta kāpums būs lēnīgs vai pat iespējama stagnācija. Visticamāk, palēnināsies arī apstrādes rūpniecības izaugsme. Ļoti iespējams, ka nedaudz palēnināsies, bet neapstāsies darba algas pieaugums un bezdarba kritums,» lēš ekonomists.

«Ārējās vides nenoteiktība, ko nosaka tirdzniecības konfliktu turpināšanās, globālās izaugsmes bremzēšanās, kā arī tuvojošais Brexit tieši un netieši turpinās nospiest noskaņojumu un izaugsmes tempu Latvijā un eirozonā. Turklāt rudenī iespējami jauni tirdzniecības konfliktu uzliesmojumi,» prognozē D. Gašpuitis.

Vienlaikus viņš norāda: «Neskatoties uz strauji izbalējušo sniegumu, recesijas iespēja Latvijā joprojām ir minimāla. Tomēr risku līmenis ir audzis, kas palielina politiķu rīcības nozīmi un atbildību par ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem valstī.»

Tevi varētu interesēt

DB intervijā antropologs Andris Šuvajevs nāk klajā ar vairākiem progresīviem ierosinājumiem, kā...

Latvijas Bankas pozitīvais vērtējums par Latvijas tautsaimniecības attīstības perspektīvu pakāpeniski...

Vācijas valdības vecākais padomdevējs paudis bažas, ka briest vēl viena Eiropas finanšu...

Latvijā līdzīgi kā arī pārējās Baltijas valstīs uzņēmēju vidū pieaug bažas par ekonomiskās...

Šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies ar vājāko pieaugumu pēdējo 3 gadu...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Šonedēļ portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties jauno Rakvere zīmola kabanoss desiņu...

Modes māksliniece Natālija Jansone radījusi apģērbu līniju degvielas tirgotāja Virši - A...

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Sekojot līdzi plastmasas patēriņa tendencēm, kurām šobrīd tiek pievērsta liela vērība, pašmāju...

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju vērot, kā top...

Pilsētnieki Ieva un Arnolds Vestmaņi Ķekavas novada Vimbukrogā, Daugavas krastos, izveidojuši interaktīvu...

Zviedrijas mēbeļu mazumtirgotājs IKEA plāno saglabāt uzņēmuma izaugsmes tendenci un plāno paplašināt...

No šā gada 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam Rīgā par siltumenerģiju būs jāmaksā...

Pasaules lidostām kļūstot aizvien pārpildītākām un reisiem bieži vien kavējoties, aizvien vairāk...

AS «Aldaris» apgrozījums 2018. gadā sasniedza 27,1 miljonu eiro, kas ir par...