Citas ziņas

Eksperti: IKP kritums nebija negaidīts

, 11.03.2009

No kreisās: Nordea Markets eksperts Andris Lāriņš, SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks, Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja

Jaunākais izdevums

http://www.db.lv/images/article/2009/03/11/1568846a-7fa7-42df-ba17-3ae524b279b9.jpg

Nordea Markets eksperts Andris Lāriņš:

„Latvijas ekonomikas izaugsmes dati atšķirībā no šorīt publicētajiem Igaunijas datiem (kaimiņi IKP gada izmaiņu datus koriģēja no -9.4% uz -9.7%) nebija negaidīts nepatīkams pārsteigums, lai arī ekonomikas izaugsmes tempu kritumu par 4.6% gadā tikai gadu pēc 10% pieauguma sasniegšanas par priecīgu ziņu arī nevar nenosaukt”.

„Tendences Latvijas ekonomikā pēdējos ceturkšņos nav mainījušās un arī šī gada pirmo mēnešu dati norāda uz ekonomikas veselības turpmāku pasliktināšanos (patēriņš samazinās, bezdarbs pieaug, jāstrādā pie turpmāku budžeta izdevumu samazināšanas). Par galvenajiem ekonomikas bremzēšanās vaininiekiem var nosaukt iekšējā pieprasījuma krišanos un nelabvēlīgos notikumus globālajā ekonomikā (finanšu sektora krīze, patēriņa kritums u.c. problēmas eksporta tirgos).”

„Vājākie ekonomikas posmi pēc CSP datiem pagājušā gada pēdējā ceturksnī bijuši viesnīcas un restorāni (sezonalitāte), kam seko finanses (pēdējā ceturkšņa banku sektora rezultāti), tirdzniecība (jau ilgāku laiku krītošie mazumtirdzniecības apjomi) un apstrādes rūpniecība (problēmas ar patēriņu Latvijā un eksporta tirgos) ar būvniecību (strauja lejupslīde ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē).”

„Šī gada sākums pozitīvas izmaiņas pagaidām nesola. Pēdējie ekonomikas dati rāda, ka valdībai jāstrādā pie nopietnas budžeta izdevumu samazināšanas, kas negatīvi ietekmēs Latvijas patērētāju un biznesa vides noskaņojumu (mazāk naudas tēriņiem). Valdībai pašreiz jāatrisina jautājums, kā izdzīvot ar mazākiem ieņēmumiem un kā pēc iespējas ar ilgtermiņā labāku atdevi investēt starptautisko institūciju aizdoto naudu. Bet sākumā, protams, izdevumu samazināšana turpinās negatīvi ietekmēt patēriņu un darba tirgu. Arī globālajā tirgū pozitīvu izmaiņu vēl nav, bet ir cerības uz situācijas uzlabošanos gada otrajā pusē. Ja situācija globālajā tirgū uzlabosies, tas sniegs vismaz nelielu atbalstu Latvijas ekonomikai”.

SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks:

2008. gada 4. ceturksnī Latvijas ekonomikā ir bijis straujāks kritiens nekā iepriekšējos ceturkšņos un tas ir vērojams daudzās nozarēs. Viens no iemesliem tik dziļam kritienam ir arī tas, ka bez 10% krituma patēriņā un investīcijām, gada beigās klāt ir nācis arī eksports, kurš ir nonācis mīnusos. Gada beigās milzīgs kritums ir bijis viesnīcu un restorānu nozarē (-29%), ko ietekmēja gan rūkošais tūristu skaits un to tēriņu apjoms, gan vietējais pirktspējas kritums. Ja ņem vērā, ka šogad nozari ietekmēs tie paši negatīvie faktori plus vēl būtiski paaugstinātā PVN likme, tad nozares rādītāji būs vēl sliktāki. Nākamie lielākie kritumi ir finanšu nozarē un tirdzniecībā, kas ir jau ilgāku laiku vērojams un saistīts gan ar pamatīgu ekonomiskās aktivitātes kritumu, gan pirktspējas sarukumu un negatīvo nākotnes novērtējumu, kas bremzē esošo patēriņu un atliek iepriekš plānotos izdevumus. Situācija rūpniecībā ir sevišķi smaga, jo kritums tajā vērojams jau vairāk nekā gadu. Nesaprotama ir situācija komercpakalpojumos, kur kritums 4. ceturksnī praktiski nav bijis. Vai tiešām šī nozare, kas ietver sevī gan nekustamo īpašumu, gan dažādus pakalpojumus ir cietusi tik maz uz citu nozaru fona? Kā jau bija sagaidāms, transporta nozarē rādītāji ir vieni no labākajiem, tiesa, arī neizvairoties no maziem mīnusiem.

Tā kā šis gads ir iesācies ar vēl sliktākiem makroekonomiskajiem rādītājiem un prognozēm, tad pirmajā pusgadā kopprodukts kritīsies par 12-18%, bet par 2. pusgadu vēl pāragri spriest, jo skaitļi var būt gan labāki, gan sliktāki, atkarībā no notikumu gaitas Latvijā un pasaulē. Pragmatiski vienojoties ar SVF/EK un iedarbinot 2. ceturksnī ekonomiku iekustinošos mehānismus, Latvija gada otrajā pusē var izvairīties no dziļākiem mīnusiem un jau vērot pozitīvas iezīmes attiecībā pret 2010 gadu.

Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:

Pērnā gada beigās Latvijā jau ļoti spēcīgi izpaudās pasaules finanšu krīzes ietekme. Šajā laikā, pieaugot procentu likmēm, kā arī banku un kredītņēmēju piesardzībai, krasi samazinājās kreditēšana, tāpat būtiski reālā izteiksmē (salīdzināmās cenās) sāka sarukt eksports. Abu šo faktoru ietekmē krasi saruka līdzekļu ieplūde Latvijas ekonomikā, pastiprinot jau kopš gada sākuma vērojamo patēriņa samazināšanos. Precizētie dati par IKP izmaiņām 2008.gada 4.ceturksnī parāda, ka ekonomiskā aktivitāte gada griezumā samazinājās par 10.3%, bet 2008.gadā kopumā par 4.6%.

Vienīgā IKP komponente izlietojuma aspektā, kas pieauga, bija valdības patēriņš. Taču nav šaubu, ka 2009.gadā tas samazināsies, jo valsts pārvalde strauji samazina izdevumus. Tomēr noteicošais ekonomikas dinamiku veidojošais faktors šogad būs privātā patēriņa samazināšanās, jo tas veido apmēram 2/3 ekonomikas. 4.ceturksnī privātā patēriņa gada kritums sasniedza 20.1%. Iespējams, ka šī gada laikā lejupslīde pret iepriekšējā gada attiecīgajiem periodiem vēl padziļināsies, tā liek domāt janvāra mazumtirdzniecības dati un vispārējais noskaņojums. Patēriņš un līdz ar to lielā mērā arī imports šopavasar kusīs kā sniegs saulē, to vienlaicīgi mazinās eksporta samazināšanās, mājsaimniecību centieni uzlabot savu finansiālo situāciju brīdī, kad to ienākumi krīt. Šobrīd lielākā nenoteiktība ir saistīta ar eksporta dinamiku. Ja vēl nesen cerējām, ka eksports būs IKP sarukumu bremzējošs faktors, tad ļoti straujais starptautiskās tirdzniecības sarukums gadu mijā var likt no šī pieņēmuma atteikties. Tieši šobrīd esam ekonomiskās aktivitātes visstraujākās samazināšanās periodā, tās temps gada otrajā pusē kļūs mērenāks, taču zemāko punktu ekonomika visdrīzāk sasniegs tikai nākamā gada laikā. Mēs provizoriski vērtējam, ka šogad IKP samazināsies par apmēram 15%. Labā ziņa – šī gada beigās mums būs mazāka, taču ārēji sabalansēta un no inflācijas brīva ekonomika, kas vairs nebūs atkarīga no parādu pieauguma kā patēriņa finansēšanas avota. Tas būs labs pamats nākamā izaugsmes cikla veidošanai.

Runājot par dinamiku sektoru griezumā, tajā lielu pārsteigumu nav. Visstraujāk saruka viesnīcu un restorānu bizness, par 29.2%, jo ēšana ārpus mājas ir viens no pirmajiem izdevumu posteņiem, kurus ģimenes samazina apstākļos, kad zūd optimisms par ienākumiem nākotnē. Mazāk krasi, taču ievērojami mazinājās aktivitāte tirdzniecībā un finanšu jomā. Jau ilgāku laiku neiepriecina situācija apstrādes rūpniecībā, taču šobrīd tās dinamika (-11.5%) jau aptuveni līdzinās ekonomikas kopējai dinamikai.

Salīdzinoši labi klājās citai svarīgai eksporta nozarei — transportam un sakariem, tā gada griezumā saruka par 2%, arī šogad tās perspektīvas ir relatīvi labas, jo gada pirmajos 2 mēnešos Latvijas lielākās — Rīgas ostas kravu apgrozījums ir audzis. Salīdzinoši stabilas ir arī primārās, ar dabas resursu ieguvi saistītās nozares (lauksaimniecība, mežsaimniecība u.c.), bet to īpatsvars ekonomikā ir neliels, kā arī nozares, kas pamatā pieder sabiedriskajam sektoram – izglītība, medicīna.

DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja:

Kā jau prognozēts, kritumu piedzīvojuši visi tautsaimniecības sektori un niecīgs 0,9% pieaugums bijis vienīgi valsts pārvaldes un aizsardzības sfērā. Lielāko lejupslīdi piedzīvojuši tie sektori, kas iepriekšējos gados bija IKP straujā pieauguma galvenie nodrošinātāji – finanšu starpniecība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, kā arī būvniecība, - salīdzinājumā ar 2007.gada ceturto ceturksni samazinājums ir vairāk nekā par 10%. Starp nozarēm ar lielākajiem mīnusiem ierindojusies arī apstrādes rūpniecība, kuras vājos rādītājus līdzās Latvijas ekonomikas iekšējām problēmām un strukturālajai nesabalansētībai būtiski ietekmējusi ārējo tirgu situācija un pieprasījuma kritums visā pasaulē.

Pašlaik gan iekšējie, gan ārējie signāli saglabājas visnotaļ negatīvi un ir niecīgas cerības, ka šogad varētu izdoties izvairīties no divciparu skaitļos mērāma ekonomikas krituma. Drīzāk jau pretēji – pēc starptautisko institūciju prasībām vēl vairāk apgriežot budžeta izdevumus, IKP kritums var izrādīties lielāks nekā sākotnēji prognozēts, vairāk pietuvojoties 20% līmenim.

Par šādas attīstības realitāti brīdina arī pēdējie atsevišķu nozaru mēnešu rādītāji – janvārī apstrādes rūpniecība sarukusi jau par 27,2%, bet mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums sasniedzis 19,8%. Par situācijas pasliktināšanos liecina arī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu arvien tālākā atpalicība no plāna – pēdējās nedēļās pat par ceturtdaļu, un šāda tendence tikai turpināsies, ekonomikai krīzes apstākļos arvien vairāk ieejot „pelēkajā” zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperti par IKP ātro novērtējumu

, 10.08.2009

Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts (no kreisās), Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova, SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks un Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/images/article/2009/08/10/9a6d52f3-c7e2-4e79-9440-de470b41246a.jpg

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, 2009.gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 19.6%.

«IKP kritums arī otrajā ceturksnī ir dramatisks, taču pašas pesimistiskākās prognozes, kas lielā mērā bija balstītas uz dramatisko mazumtirdzniecības apjomu kritumu, nav piepildījušās. Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IKP apjomu. IKP kritumu nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valdību tēriņi 2018. gadā bijuši 46,7% apmērā no IKP, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā šī attiecība nedaudz sarūk, kur, piemēram, 2012. gadā tā atradās gandrīz pie 50% no reģiona IKP.

Daļēji tas ir noticis fiskālās taupības rezultātā. Liela ietekme gan ir bijusi tam, ka Eiropas ekonomika palielinājusies (tiesa gan, pārsvarā - ļoti, ļoti lēni). Ja tā aug, pie aptuveni vieniem un tiem pašiem vai pat lielākiem tēriņiem, attiecība izskatās nedaudz jaukāka. Vislielāko daļu no šiem tēriņiem aizņem sociālā aizsardzība (tas ietver, piemēram, pensijas) - tai ES tiek atvētīti 19,2% no IKP (jeb 41,2% no kopējiem tēriņiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Visa pasaule iestigusi parādos … kam?

Leonīds Aļšanskis, Dr.Math., AB.LV grupas galvenais analītiķis, 21.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. - 2009. gada pasaules finanšu krīzes dziļums galvenokārt bija saistīts ar leverage (finanšu sviru) jeb aizņēmuma līdzekļu hipertrofētu izmantošanu mūsu finanšu sistēmā (sk. šeit). Pacentīsimies tikt skaidrībā par to, kurš ir parādā, kam parādā un kādas ir šo parādu atgriešanas iespējas.

Viena no mūsdienu kapitālisma (bieži saukts par finanšu kapitālismu) raksturīgām iezīmēm ir spēcīgs aizņēmuma līdzekļu apjoma pieaugums, kas tiek tajā izmantots. Šodien, izmantojot leverage (balstoties uz finanšu sviras), savas problēmas risina gan bizness, gan mājsaimniecības, gan dažādu valstu kases. Ja subjektam pietrūkst finanšu resursu, tad tos viņam labprāt piedāvā aizdot finanšu tirgus. Resursus var aizņemties bankā kredīta veidā vai arī iegūt, izvietojot obligācijas pasaules parādu tirgū.

Te arī meklējama atbilde uz jautājumu - kurš tad aizdod šos milzu līdzekļus? Tie nepavisam nav citplanētieši, bet tā iedzīvotāju daļa, kurai ir uzkrāti brīvi finanšu līdzekļi. Turklāt, tie pat nav miljardu īpašnieki. Lielākā daļa no viņiem bieži ir neto aizņēmēji, nevis kreditori. Tā ir parādu tirgus daudzmiljonu investoru sabiedrība, sākot ar 100 latu depozītu īpašniekiem un beidzot ar finanšu tirgus magnātiem, tādiem, kā Soross un Bafets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

«Nedaudz labāks rādītājs, salīdzinot ar ātro novērtējumu, nepārsteidz, jo ātrais novērtējums parasti ir balstīts uz ierobežotu informāciju par ražošanas un tirdzniecības apjomiem, un patēriņa cenu izmaiņām. Ņemot vērā, ka, piemēram, mazumtirdzniecības apjomu kritums otrajā ceturksnī joprojām bija dramatisks, arī IKP ātrais novērtējums uzrādīja kritumu gandrīz 20% apjomā. Taču situācija citās nozarēs, piemēram, telekomunikāciju pakalpojumu vai tranzīta jomā ir labāka nekā ražošanā un tirdzniecībā, kas tagad atspoguļojas pārskatītajos IKP datos, kuri uzrāda kritumu 18,7% apmērā. Līdzīga situācija nesen bija vērojama arī Lietuvā, kur IKP ātrais novērtējums uzrādīja kritumu, kas bija par vairāk nekā diviem procentpunktiem lielāks nekā pārskatītie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze nāk?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 27.12.2019

1. attēls. Vācijas, Spānijas, Francijas un Itālijas IKP pieauguma temps pa ceturkšņiem pret iepriekšējo ceturksni (%), sezonāli un kalendāri izlīdzinātie

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea bankas vecākā ekonomista Andra Strazda komentārs:

Ņemot vērā lielo mazumtirdzniecības apjomu kritumu un salīdzinoši sliktos eksporta rādītājus jūlijā un augustā, IKP kritums tuvu 20% pret pagājušā gada trešo ceturksni bija gaidāms. Rādītājs 18,4% apmērā ir pat pārsteigums pozitīvā virzienā, taču iespējams, ka statistikas pārvaldes speciālisti vienkārši ņēmuši vērā iepriekšējā ceturkšņa pieredzi, kad vēlāk, saņemot detalizētāku informāciju par visām nozarēm, IKP rādītājs bija jākoriģē uz augšu. Visticamāk, ka šoreiz šādu korekciju vairs nebūs.

Varam diezgan droši apgalvot, ka arī 4. ceturksnī samazinājums pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu nepārsniegs 20% un gada apjomu kritums ekonomikā varētu būt ļoti tuvs mūsu prognozei 18% apmērā. Nākamā gada sākumā sagaidāms, ka preču un pakalpojumu ražošanas apjomi stabilizēsies. Tā saucamais, «zemākais punkts» ekonomikā varētu tikt sasniegts nākamā gada pavasarī, kad iekšzemes pieprasījums būs nokrities līdz zemākajam līmenim, bet eksports pakāpeniski pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vājā globālā vide un Latvijas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās atspoguļojas tekošā konta dinamikā

Žanete Hāka, 06.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekošā konta bilance 2016. gadā veidoja pārpalikumu 369,5 miljonu eiro vērtībā (1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Pārpalikumu galvenokārt veidoja preču bilances dinamika. Iepriekš pārpalikums Latvijā bija globālās krīzes un Latvijas tautsaimniecības samazinājuma periodā – 2009. un 2010. gadā.

2016. gada 4. ceturksnī Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā bija pārpalikums 160,9 milj. eiro jeb 2.4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas palielinājās, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu dēļ, ko noteica Eiropas Sociālā fonda (ESF) un ES fondu lauksaimniecības nozarei ieplūdes.

Kopš 2000. gada pirmo reizi preču un pakalpojumu eksporta vērtība pārsniedza importu, tā 2016. gadā izveidojot preču un pakalpojumu kontā pārpalikumu 136,8 milj. eiro vērtībā (0,5% no IKP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās samazināsies par 12 %. To paredz Finanšu ministrijas aktualizētais makroekonomiskās attīstības scenārijs 2009. gadam. Finanšu ministrijas publiskotie dati par IKP un citu makroekonomisko rādītāju aktualizēto prognozi saskaņoti ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju.

Arvien pasliktinās

Db jau vairākkārt vēstījis, ka 2008. gada rudenī, kad vēl tika gatavots 2009. gada valsts budžets, Latvijai tika prognozēta strauja iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempu samazināšanās, tiesa, tolaik vēl tika gaidīts, ka šogad Latvijas ekonomika tomēr piedzīvos nelielu izaugsmi 2 % apmērā. Pērnā gada decembrī, kad pēc Parex bankas pārņemšanas kļuva skaidrs, ka Latvijai būs nepieciešams starptautisko finanšu institūciju aizdevums, Latvijas valdība kopā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) speciālistiem pārskatīja makroekonomiskās prognozes, prognozējot, ka Latvijas IKP šogad samazināsies par 5 %. Lai iekļautos plānotajā budžeta deficītā, tas ir, lai valsts izdevumi ieņēmumus nepārsniegtu par vairāk nekā 5 % no IKP, valsts un pašvaldību institūcijās strādājošo atalgojuma fonds jau samazināts par 15 %, bet iepirkumi - par 25 %, bet valsts kopbudžeta izdevumi kopumā - par aptuveni 420 milj. Ls. Pati pesimistiskākā no līdz šim izteiktajām ekspertu prognozēm gan ir vēl skarbāka - tā paredz, ka Latvijas IKP šogad varētu samazināties par 20 % - 25 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperti par Latvijas IKP

, 11.05.2009

SEB banka makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja, Nordea Markets eksperts Andris Lāriņš, Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/images/article/2009/05/11/65e3ad70-860f-4e89-bc34-bb1337782176.jpg

Dainis Gašpuitis, SEB banka makroekonomikas eksperts

Šā gada pirmajā ceturksnī ekonomikā brīvais kritiens ar pieaugošu inerci turpinājās. Kā rāda ātrie novērtējuma dati, IKP šajā periodā ir samazinājies par 18%. Straujā kritiena pamatā ir korekcija pašmāju un pasaules ekonomikā, ko pastiprina finanšu resursu pieejamības trūkums. Tāpat pasākumi, kas aktivizētu ekonomiku un neļautu kritiena inercei pieņemties spēkā, turpina kavēties.

Tas, ka kritums būs ievērojams, liecināja ievērojamais rūpniecības (-22%), mazumtirdzniecības (-25%), viesnīcu un restorānu pakalpojumu (-34%) apjomu samazinājums. Pagaidām gan nav pieejami precizētie dati, taču mazāks kritums, kas nedaudz līdzsvaro kopējo kritumu, sagaidāms būvniecībā, komerc un individuālajos pakalpojumos, kā arī lauksaimniecībā. Vienīgā nozare, kur kritumu izjūt vismazāk ir transporta un sakaru nozare. Liels nezināmais, kas ietekmē statistiku, ir pelēkās ekonomikas pieauguma apjoms. Taču tai būs tendence pieaugt un apgrūtinās turpmāku nodokļu iekasēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Eurostat dati neapstiprina Latvijas ekonomikas uzlabošanos

Dmitrijs Smirnovs, Ventspils Augstskolas lektors, sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā, doktorants, 10.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji pašreizējās valdības ministru nepamatotajam verbālajam optimismam oficiālā statistika uzrāda tendences, kas nekādi neapstiprina Latvijas ekonomikas uzlabošanos. Saskaņā ar Eiropas Savienības oficiālās statistikas biroja Eurostat datiem 2010.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, Latvijas Republikas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir pieaudzis tikai par 0,1% – respektīvi, astoņas reizes (!) mazāk, nekā mums mēģina iegalvot Latvijas amatpersonas.

Mūsu ministri Kampars un Repše apgalvo – IKP pirmajā pusgadā it kā ir pieaudzis, tāpēc esot sākusies arī ekonomikas izaugsme. Pirmajā ceturksnī Latvijas IKP esot pieaudzis par 0,3%, bet otrajā ceturksnī – jau pat par veseliem 0,8%. Vispirmām kārtām jāuzsver, ka te notiek klaja jēdzienu samainīšana, jo par korektu IKP salīdzināšanu ir uzskatāma tāda, kas salīdzina ar iepriekšējā gada analogu periodu, nevis ar iepriekšējo ceturksni. Savukārt Latvijas atbildīgie ministri 2010. gada otrā ceturkšņa IKP nez kāpēc salīdzina ar 2010. gada pirmo ceturksni, kaut gan vajadzētu salīdzināt ar 2009. gada otro ceturksni. Šāda kroplīga un absolūti nezinātniska “metodoloģija” nav nekas cits kā tautas muļķošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai iespējams amerikāņu defolts? (2)

Leonīds Aļšanskis, Dr.Math., AB.LV grupas galvenais analītiķis, 15.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Budžeta deficīts 2014. gadā - 1,4% no IKP

Žanete Hāka, 21.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gada beigās bija 347 miljoni eiro jeb 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds sasniedza 9,633 miljardus eiro jeb 40% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda 2015. gada aprīļa notifikācijas rezultāti.

Pēc Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem 2014. gadā valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 399 miljoni eiro. Savukārt CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģiskajām prasībām ir par 52 miljoniem eiro jeb 0,2% no IKP mazāks.

Būtiskākās korekcijas ar pozitīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu, samazinot deficītu: korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai – 139 miljoni eiro jeb 0,6% no IKP; korekcija prasībām pret debitoriem – 36,3 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP; nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi– 26 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP; korekcija uzkrātajām iemaksām Eiropas Savienības (ES) budžetāv – 23,7 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP; korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai– 22,2 milj. eiro jeb 0,1% no IKP; Dienvidu tilta būvniecības izdevumu korekcija– 20,8 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP un ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcija – 7,3 miljoni eiro jeb 0,03% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) otrdien, 18. augustā, informēja valdību par sagatavoto makroekonomiskās attīstības scenāriju, kas būs par pamatu valsts budžetam 2021. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2021.-2023. gadam.

Prognozes paredz iekšzemes kopprodukta (IKP) salīdzināmās cenās kritumu šogad par 7,0%, samazinoties privātajam patēriņam, eksportam un investīcijām COVID-19 krīzes ietekmē, savukārt 2021. gadā tiek prognozēta ekonomikas izaugsmes atjaunošanās ar pieaugumu 5,1%, IKP pieaugumam stabilizējoties 3,1% apmērā 2022. un 2023. gadā.

Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs izstrādāts 2020. gada jūnijā, balstoties uz konservatīviem pieņēmumiem, ņemot vērā 2020. gada pirmā ceturkšņa IKP datus un līdz jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju, kā arī valdības apstiprinātos atbalsta pasākumus COVID-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai tautsaimniecībā. Lai turpinātu budžeta ietvara sagatavošanu, FM prezentēja valdībai arī aktualizētās vispārējās valdības budžeta bilances 2021.-2023. gadam pie nemainīgas valdības politikas, ņemot vērā aktualizētās makroekonomisko radītāju prognozes, nodokļu ieņēmumus, papildu izdevumus līdz 26. jūlijam apstiprināto atbalsta pasākumu finansēšanai un citus precizējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vienalga, kuru nodokli cel, sāp tāpat

Oļegs Tkačevs, Latvijas Bankas ekonomists, 19.09.2016

Izlaides izmaiņas 2016. gadā pēc IIN likmes palielinājuma (%, attiecībā pret bāzes scenāriju)

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībām bieži nākas sastapties ar budžeta deficīta ilgtspējas problēmu. Arī Latvijā budžeta deficīta samazināšana ilgākā termiņā būs nepieciešama, lai sasniegtu Stabilitātes programmā izvirzīto vidējā termiņa mērķi -0.5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā strukturālajā izteiksmē.

Kaut arī 2017. gada Latvijas valsts budžeta veidošanā tiek izmantota Latvijai atļautā atkāpe no šī mērķa, to pamatojot ar veiktajām reformām vecuma pensiju un veselības aprūpes sistēmās, taču ilgākā termiņā būs jāīsteno pasākumi budžeta deficīta samazināšanai. Meklējot iespējas budžeta bilances uzlabošanai, nodokļu celšana bieži šķiet daudz pievilcīgāka par izdevumu mazināšanu, tāpēc šajā rakstā mēs izvērtēsim hipotētisku situāciju, proti, kāda būtu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, ja Latvijas valsts budžeta deficītu samazinātu, palielinot kopējos budžeta ieņēmumus?

Apsverot potenciālās izmaiņas nodokļu politikā, iespējamās sekas ne vienmēr ir viegli nosakāmas. Patiesībā, to pat ir ļoti grūti izdarīt, it sevišķi attiecībā uz otrās kārtas ietekmi (skat. skaidrojumu turpmākajā tekstā). Piemēram, PVN celšanas tiešā ietekme uz patēriņa dinamiku jau ir grūti nosakāma, taču, kāda būtu tās netiešā ietekme uz nodarbinātību? Kāda uz algām vai citu nodokļu iekasēšanu? Šī raksta mērķis ir apskatīt vairāku nodokļu izmaiņu makroekonomisko ietekmi, izmantojot vispārīgā līdzsvara (CGE) modeli, kura uzbūve ļauj analizēt arī otrās kārtas efektus. Tādejādi varam mēģināt izdarīt kvalitatīvākus secinājumus par nodokļu izmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tekošā konta pārpalikums sasniedzis 93,4 miljonus eiro

Žanete Hāka, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 3. ceturksnī tekošais konts veidoja 93.4 milj. eiro pārpalikumu (1.5% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), liecina Latvijas Bankas dati.

3. ceturksnis bija viens no retajiem ilgākā laika periodā, kad preču un pakalpojumu bilance bija pozitīva (1.5% no IKP), tā vēstot, ka preču un pakalpojumu eksports veidojis pārsvaru pār importu. No vienas puses, šādi dati iepriecina, tomēr, no otras puses, pozitīva bilance veidojusies uz importa sarukuma rēķina. Savukārt importa mazināšanās nenotiek importa aizstāšanas ar vietējā tirgū ražotām precēm dēļ, bet gan saistībā ar naftas cenas stagnāciju, vāju pieprasījumu pēc izejvielām, kas savukārt atspoguļo vāju ārējo pieprasījumu un nepietiekamas investīcijas ražošanā. Pārpalikuma veidošanos veicināja arī pakalpojumu eksporta palielināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Izskatās, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk nekā iepriekšējā

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Komentāri

Pievienot komentāru