Latvijā ir svarīgi, lai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) lietās tiesas process ir ātrs, taču tiesneši varētu nokļūt strupceļā, uzaicinot lielu daudzumu liecinieku un nozīmējot apjomīgas ekspertīzes.

Mācībās likumsargiem norādījusi Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa.

Oktobra beigās FID organizēja tiešsaistes mācības tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvji, prokurori un tiesneši diskutēja par galvenajām problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā un iztiesāšanā.

Dienesta mājaslapā rakstīts, ka mācību galvenais temats - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un apkarošana ir valsts prioritāte. Dienests norāda, ka būtiskākie predikatīvie noziegumi, kas rada NILL apdraudējumu, ir korupcija un kukuļošana, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, akcīzes preču un narkotisko vielu nelegālā aprite un noziegumi pret īpašumu.

«Nodoklim par dienesta auto izmantošanu privātām vajadzībām ir jābūt samērīgam, tai skaitā arī ievērojot šī brīža ekonomisko situāciju. Pretējā gadījumā nodokļa administrēšanas izdevumi var izrādīties lielāki nekā reāli iekasētā nauda,» uzskata Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociācijas padomes loceklis Andris Kulbergs.

«Ja nodokļa likme būtu samērīga, piemēram, 10 līdz 15 Ls mēnesī, tad šāda nodokļa ieviešanā nesaskatu nekādus šķēršļus, īpaši jau tāpēc, ka lielākajā daļā ES valstu šāds nodoklis pastāv.» Šobrīd nav runa par formu, bet par saturu. «Izmaiņas likumdošanā, vēl jo vairāk jaunus nodokļus nedrīkst ieviest pēkšņi un bez pamatojuma. Uzņēmēji vēlas izprast pārmaiņu nepieciešamību. Pretējā gadījumā uzņēmēji nevis meklēs iespējas jauninājumus ieviest, bet gan vairāk domās par to, kā izvairīties no nodokļu maksāšanas. Eļļu ugunij pielej fakts, ka uzņēmēji kārtējo reizi ir nostādīti fakta priekšā, jo nav skaidrības, kā šīs nodokļu normas attieksies, piemēram, uz autotirgotāju demonstrācijas automobiļiem, kuri iepazīstināšanas nolūkos klientiem tiek izsniegti, gan darba dienās, gan brīvdienās. Tas pats jautājums skar servisa maiņas automašīnas, īstermiņa un ilgtermiņa nomas automašīnas. Visbeidzot mārketinga nolūkos izīrētas automašīnas, kur reālais īpašnieks ir autotirgotājs, bet ikdienā šos auto lieto sadarbības partneris.

Baltijas valstu darba devēji nākamajā gadā pietiekami aktīvi meklēs jaunus darbiniekus un palielinās atalgojumu, bet būs piesardzīgāki nekā šogad, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online novembrī veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā vairāk nekā 2500 uzņēmumus.

Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 42% no aptaujātajiem Latvijas darba devējiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 47% un 40%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pētījuma rezultātiem, visās Baltijas valstīs ir samazinājies to darba devēju skaits, kuri plāno pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Latvijā šie rādītāji ir samazinājušies par 21%, Lietuvā par 11%, bet Igaunijā par 16%. Tādējādi var uzskatīt, ka optimistiskākie būs darba devēji Lietuvā, kamēr Latvijā un Igaunijā darba devēji būs noskaņoti konservatīvāk, meklējot salīdzinoši mazāk darbiniekus.

Šogad palielinājies tādu uzņēmumu skaits, kas nākamajā gadā plāno gan pieņemt, gan atlaist darbiniekus, attiecīgi Latvijā - 22% (pirms gada 16%), Lietuvā - 27% (pirms gada 24%), Igaunijā - 9% (pirms gada 2%) no aptaujātajiem darba devējiem. Tas nozīmē, ka aizvien vairāk uzņēmumu izvērtē esošo darbinieku darba rezultātus, atlaižot mazāk efektīvus un pieņemot to vietā efektīvākus darbiniekus.

2013.gadā darba tirgus stabilizēsies un vairāk nekā puse uzņēmumu meklēs jaunus darbiniekus, liecina personāla atlases uzņēmuma CV-Online novembra sākumā veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot visu nozaru darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā 859 uzņēmumus.

Jaunus darbiniekus plāno pieņemt 60% no aptaujātajiem Lietuvas uzņēmumiem, kamēr Latvijā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 50% un 40%. Darbinieku skaita samazināšanu nākamgad plāno mazāk kā viens procents Baltijas valstu uzņēmumu.

«Par spīti prognozēm, kas liecina, ka ekonomikas izaugsmes tempi Baltijā nākamajā gadā nedaudz samazināsies, darbaspēka pieprasījums joprojām saglabāsies augsts. Salīdzinājumā ar datiem, kas vēsta, ka Skandināvijas valstīs liela daļa uzņēmumu 2013.gadā plāno atlaist darbiniekus, Baltijas uzņēmēji ir krietni optimistiskāki. Ņemot vērā darbinieku trūkumu noteiktās nozarēs, ir sagaidāma daudz izteiktāka cīņa par nozares profesionāļiem,» stāsta Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia Biznesa attīstības vadītājs.

2014. gadā situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, pieaugot nodarbinātības līmenim un strādājošo atalgojumam, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot visu nozaru darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā 636 uzņēmumus.

Vislielākās pārmaiņas nodarbināto atalgojuma ziņā, prognozējams, ka skars tieši Latviju. Katrs otrais aptaujātais jeb 56% Latvijas darba devēju norādījuši, ka nākamajā gadā iecerējuši atalgojumu paaugstināt. Kamēr Igaunijā apstiprinošu atbildi par atalgojuma paaugstināšanu minēja tikai 39%, bet Lietuvā – 34% aptaujāto darba devēju. Savukārt 43% Latvijas darba devēju nākamajā gadā plāno atalgojumu saglabāt līdzšinējā līmenī, bet tikai 1% - to samazināt.

Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 63% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 58% un 56%. Salīdzinoši ar iepriekšējā gada Baltijas pētījuma rezultātiem, vislielākais procentuālais kāpums nākamgad sagaidāms Latvijā un Igaunijā. Tur salīdzinoši ar iepriekšējā pētījuma rezultātiem par 13% Latvijā un 16% Igaunijā ir pieaudzis darba devēju skaits, kuri ieplānojuši pieņemt darbā jaunus darbiniekus.

Par bezkontakta karšu ieviešanu sabiedriskajā transportā vienoties joprojām nespēj; piedāvāto risinājumu kļūst arvien vairāk, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms dažiem gadiem uzsāktās diskusijas par bezskaidras naudas norēķinu izmantošanu sabiedriskajā transportā pērn vainagojās ar attiecīgiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem. Tie paredzēja dot iespēju atvieglojumus saņemošajām pasažieru kategorijām izmantot norēķiniem bezkontakta bankas kartes jau no 2016. gada. Taču janvārī ieviešanas termiņu valdība pārcēla uz gada vidu. Iesaistīto pušu paustais liecina, ka to, visticamāk, nāksies darīt atkal, turklāt, ļoti iespējams, vajadzēs arī būtiski pārstrādāt MK noteikumus.

Viena no problēmas saknēm, kādēļ jautājums atkal ir nonācis strupceļā, ir tā, ka noteikumu izstrādāšanu valdība savulaik uzticēja Pārresoru koordinācijas centram (PKC), jo Satiksmes ministrijai (SM) tas nekādi nevedās. Iesaistītās puses mētājās ar savstarpējiem apvainojumiem – te process notiekot SEB bankas interesēs, kas īstenoja lokālu projektu Jelgavas sabiedriskajā transportā, te vainīgas nu jau bijušās premjeres Laimdotas Straujumas padomnieka Normunda Berga personīgās intereses iesaistītās IT kompānijas dēļ, te Norvik Banka vēlas pārdalīt tirgu, tiekot pie citu banku klientiem, te atkal Rīgas karte procesu bremzējot, lai visā valstī uzspiestu e-talonu. Protams, visi vainotie pārmetumus noliedz. Šobrīd tiek apšaubīts arī MK noteikumu ieviešanas primārais iemesls ‒ izskaust ēnu ekonomiku nozarē un iespējas veikt manipulācijas ar tā dēvētajām «nulles biļetēm», kas ļautu valstij ietaupīt līdz 5 milj. eiro.

Vērojot, cik kopumā pasīvi Latvijā un Baltijā ir patērētāji, Igaunijas piemērs, skaļi un apjomīgi protestējot pret nepārdomātu valsts nodokļu politiku attiecībā uz akcīzes nodokli alkoholam, ir pārsteidzošs, vērtē Dāvis Vītols, Latvijas alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors.

Igauņu iecerētā protesta vieta ir Latvija, lai gan tieši nodokļi Igaunijā ir rosinātās aktivitātes pamats – tā viņi skaidri parāda, ka došanās iepirkties uz Latviju turpināsies, saka Vītols. Igaunijas valdības lēmums turpināt akcīzes nodokļa pieaugumu, ņemot vērā, ka pirmajos 11 mēnešos kaimiņvalsts budžetā ieņēmumi no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem bija par 19% mazāki nekā pērn, jāņem vērā fakts, ka šogad tika atkārtoti palielināts akcīzes nodoklis alkoholam par 10%. Tomēr Latvijas gadījumā tas veicina pārrobežu tirdzniecību un papildinājumu mūsu valsts finansēm – no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem Latvija šogad ir ieņēmusi par 27 milj. eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā.

Eiropas Savienības (ES) augstākās amatpersonas nopietni apsver «Breksita» atlikšanu līdz 2021.gadam, Briseles pacietībai, kā pašreizējā strupceļa situāciju risina britu vadība, arvien sarūkot, atsaucoties uz avotiem Eiropas diplomātu aprindās, ziņo britu laikraksts «The Guardian».

Atbilstoši pašreizējam plānam «Breksitam» būtu jānotiek 29.martā, bet pēc tam būtu jāsākas 21 mēneša pārejas periodam.

«Breksita» atlikšanas idejas atbalstītāju vidū esot Eiropas Komisijas ģenerālsekretārs Mārtins Zelmairs.

«The Guardian» citē anonīmas ES amatpersonas, kas teikušas, ka nevēlas apsvērt īstermiņa pagarinājumu, bažījoties, ka pastāvošās problēmas tādējādi tiks paildzinātas uz dažiem mēnešiem.

Amatpersonas atsaucīgākas būtu par divu gadu moratoriju

Ierodoties uz ES un Arābu līgas samitu Ēģiptē, Austrijas kanclers Sebastians Kurcs pauda atbalstu «Breksita» atlikšanai, ņemot vērā sarunu strupceļu.

«Ja līdz marta sākumam vienošanās nebūs saņēmusi atbalstu, es uzskatu, ka tad būtu labi atlikt «Breksitu», jo bezvienošanās scenārijs ir slikts ES, bet tas ir ārkārtīgi slikts Apvienotajai Karalistei,» Kurcs sacīja žurnālistiem.

VAS Latvijas Pasts padomes locekļi paziņojuši par atkāpšanos, jo sadarbība un komunikācija ar LR Satiksmes ministriju ir nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa nodrošināt un attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, kas veic tā statūtos paredzēto darbību, liecina paziņojums medijiem.

"Sūtījumu pakalpojumu nozare pasaulē un arī Latvijā strauji attīstās. Konkurence rosina mainīties arī Latvijas Pastu, tāpēc vairāk nekā gadu noritēja darbs pie jaunās stratēģijas projekta izstrādes. Nospraustais kurss paredz mainīt esošo biznesa modeli un ievērojami uzlabot uzņēmuma procesus, lai tie atbilstu mūsdienu nozares specifikai un sabiedrības aktuālajām vajadzībām, kā arī veicināt Latvijas Pasta izaugsmi un uzlabot uzņēmuma finanšu rādītājus. Stratēģijas projekta izstrādes procesā bija iesaistīti un nepārtraukti klātesoši arī Satiksmes ministrijas atbildīgie ierēdņi, tāpat kā ministrijas pārstāvji bija informēti par Latvijas Pasta tīkla reorganizāciju.

Latvija sarunās ar Zviedrijas "Telia Company" ("Telia") par telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru operatora un tehnoloģiju inovāciju uzņēmuma "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni nevar atļauties nonākt strupceļā, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Mēs nevaram atļauties situāciju, kad nonākam strupceļā," teica ministrs, runājot par otrdien, 16.jūlijā, valdības slēgtajā sēdē spriesto par tālākajiem scenārijiem sarunās ar "Tet" un LMT otru akcionāru "Telia".

Valainis arī atzīmēja, ka jau šobrīd sarunās ir izdevies panākt "Telia" nostājas maiņu un ieklausīšanos Latvijas pozīcijās.

"Ticu, ka šoreiz, pie šādas valdības vienprātības šajā jautājumā un pie mūsu instrumentiem, un neslēpšu, tie ir spēka instrumenti, ar kuriem mēs ejam šajās sarunās, izdosies panākt Latvijas valsts interesēm atbilstošāko risinājumu," sacīja Valainis.

Viņš atzīmēja, ka esošajai valdībai ir samērā liela vienprātība par to, kā attiecīgais jautājums tālāk būtu jārisina. "Tas varbūt ir atšķirīgais no citām reizēm, kad tieši starp valdības politiskajām partijām bija diezgan atšķirīgi viedokļi, kas tad būtu jādara ar šiem uzņēmumiem," piebilda Valainis.

«Breksita» sarunas nonākušas strupceļā jautājumā par izšķiroši svarīgo Lielbritānijas izstāšanās rēķinu, tomēr izrāviens joprojām ir iespējams nākamo divu mēnešu laikā, ceturtdien atzina vecākais Eiropas Savienības (ES) sarunvedējs Mišels Barnjē.

Noslēdzot piekto sarunu raundu ar Lielbritānijas «Breksita» ministru Deividu Deivisu, Barnjē sacīja, ka sarunās nav panākts pietiekams progress, lai viņš varētu ieteikt pāreju no šķiršanās jautājumiem uz tirdzniecību.

Deiviss vienlaikus pauda cerību, ka 27 ES valstu līderi varēs nolemt par pāreju uz nākamo fāzi, kad viņi Briselē jaunnedēļ tiksies samitā.

«Šonedēļ mēs esam strādājuši ļoti konstruktīvā garā, mēs esam viesuši skaidrību vairākos punktos, bet mēs neesam spēruši lielus soļus uz priekšu,» kopīgā preses konferencē ES galvenajā mītnē sacīja Barnjē.

Visnegatīvāko vērtējumu ES sarunvedējs bija pataupījis finanšu saistību jautājumam, norādot, ka Lielbritānija joprojām nav izklāstījusi to, ko britu premjerministre Terēze Meja solīja pagājušajā mēnesī runā Florencē.

Pēc vairāk nekā nedēļu garām pārrunām Liepājas partija nolēmusi veidot koalīciju pašvaldībā kopā ar politisko partiju apvienību Saskaņas centrs.

Šodien, 10.jūnijā, notikusi kārtējā Liepājas partijas tikšanās ar Saskaņas centra pārstāvjiem, kuras laikā panākta vienošanās par turpmāku sadarbību Liepājas domes darbā.

Pārrunas par sadarbības veidošanu Liepājas domē šogad bija ļoti smagas un ilgas, jo iekļuvušas ir tikai trīs lielās partijas un katrai ir savi redzējumi, mērķi un ambīcijas, situāciju raksturo Lipājas domes līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Sesks. Ar Saskaņas centru panākta vienošanās par prioritātēm un turpmākajiem rīcības soļiem. Reformu partijai sarunās piedāvāts domes priekšsēdētāja vietnieka amats un vairāku komiteju vadība, kā arī citas iespējas līdzdarboties pilsētas pārvaldē, taču ar šo politisko spēku visas sarunas ir nonākušas strupceļā, atzīst U.Sesks. Viņaprāt, sarunas ar otru visvairāk balsu ieguvušo partiju nonākušas strupceļā RP personisko ambīciju, politiskā brieduma trūkuma un nelokāmas stūrgalvības dēļ. Pēc U.Seska teiktā, ar Reformu partiju nav iespējamas konstruktīvas sarunas. Viņš arī norāda, ka Liepājas partija kā kompromisa modeli piedāvājusi veidot koalīciju ar visām trim domē iekļuvušajām partijām, nodrošinot to pārstāvjiem pārstāvību domes vadībā un komitejās, taču arī no šāda modeļa Reformu partija atteikusies kā nepieņemama.

No šī gada ieviestais banku solidaritātes nodoklis neveicinās kreditēšanas apjomu pieaugumu, turklāt, ja bankas mēģinātu panākt 10% kreditēšanas kāpumu, lai saņemtu nodokļa atlaidi, ekonomika tiktu dzīta strupceļā, intervijā sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

"Nodoklis ir īstermiņā, taču katra banka nāk ar savu ilgtermiņa stratēģiju, līdz ar to mēs nevaram sagaidīt, ka šādas nodokļu izmaiņas veicinās kreditēšanu. Ir mānīgi domāt, ka tādu kreditēšanas pieauguma tempu, kāds ir paredzēts likumā, lai saņemtu atlaidi, bankas varēs sasniegt, jo tas ir 10-15% pieaugums kredītportfelim," skaidroja Tetere.

Viņa atgādināja, ka šāds kreditēšanas pieaugums ir bijis tikai pirms ekonomiskās krīzes 2006.-2007.gadā. Tetere uzsvēra, ka, mēģinot sasniegt tādu kreditēšanas apjomu kāpumu, mēs praktiski dzenam ekonomiku krīzes situācijā, jo tik straujš kreditēšanas pieaugums būtiski pārsniedz iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi.

Vācijas tieslietu ministre Katarīna Bālija otrdien atzinusi, ka ir vīlusies tajā, kā Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja cenšas rast izeju no «Breksita» strupceļa, un mudinājusi Lielbritānijā rīkot vēl vienu referendumu.

Meja pirmdien centās pārvarēt parlamenta pretestību «Breksita» vienošanās lietā, rosinot panākt Eiropas Savienības (ES) piekāpšanos attiecībā uz plānu, kas paredz izvairīties no muitas kontroles uz Īrijas Republikas un Ziemeļīrijas robežas.

«Jā, esmu vīlusies. Tas nav ceļš uz priekšu,» ministre sacīja radio «Deutschlandfunk». Viņa norādīja, ka Meja palaidusi garām izdevību panākt, lai «Breksita» vienošanās gūst lielāku atbalstu.

Vienošanās projekts nevar tikt mainīts, uzsvēra Bālija, kas pati ir Vācijas un Lielbritānijas pilsone. Viņa piebilda, ka var rasties zināma laika rezerve, ja tiktu rīkots vēl viens referendums.

«Tas situāciju nomierinātu,» viņa piebilda.

Lielbritānijas parlaments balsojumā otrdien atbalstīja pirmstermiņa parlamenta vēlēšanu rīkošanu 12.decembrī, šādi cenšoties rast izeju no politiskā strupceļa, kas izveidojies saistībā ar valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Priekšlikums par pirmstermiņa parlamenta rīkošanu 12.decembrī tika atbalstīts ar 438 balsīm par un 20 pret.

Premjerministra Borisa Džonsona konservatīvie šobrīd aptaujās ievērojami apsteidz opozīcijas leiboristus, un premjers cer, ka viņam Pārstāvju palātā izdosies nodrošināt vairākumu, lai varētu panākt viņa breksita plānu īstenošanu.

Tā kā Džonsonam nav izdevies panākt solīto valsts izstāšanos no ES līdz 31.oktobrim, viņam jārēķinās ar eiroskeptisko vēlētāju negatīvo reakciju.

Vēlēšanu iznākumam būs nopietnas sekas uz Lielbritānijas breksita procesu, kas aizsakās ar 2016.gada referendumu.

Leiboristi apņēmušies rīkot vēl vienu «tautas balsojumu», bet divas mazākās partijas vēlas breksita procesu pavērst pretējā virzienā.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks piedāvājis Lielbritānijai «elastīgu» 12 mēnešu ilgu Brexit procesa pagarinājumu, pavēstījis kāds augsta ranga avots Eiropas Savienībā (ES).

Tuska plāns paredz, ka Lielbritānija varēs ES pamest arī agrāk, ja parlaments apstiprinās Brexit vienošanos, taču tam vēl nepieciešama pārējo dalībvalstu līderu piekrišana nākamnedēļ paredzētajā ārkārtas samitā.

Tikmēr Lielbritānijā piektdien turpināsies premjerministres Terēzas Mejas vadīto konservatīvo un opozīcijā esošo leiboristu sarunas par iespējamo izeju no Brexit strupceļa. Valdības augstākais tieslietu padomnieks Džefrijs Kokss sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju BBC atzinis, ka gadījumā, ja sarunas būs neveiksmīgas, Brexit , domājams, nāksies atlikt uz ilgāku laiku.

Šobrīd paredzēts, ka Lielbritānijai no ES jāaiziet 12.aprīlī, lai gan parlaments joprojām nav apstiprinājis Mejas panākto Brexit vienošanos. Lai izvairītos no bezvienošanās Brexit, izstāšanās datums jāatliek uz vēlāku laiku, taču Meja vēlas, lai Brexit tiktu atlikts uz iespējami īsāku laiku. Lai to nodrošinātu, premjerministrei jāpanāk vienošanās ar leiboristu līderi Džeremiju Korbinu sarīkot balsojumu parlamentā par trīskārt jau noraidīto Brexit vienošanos līdz 10.aprīlim, kad Briselē paredzēts ārkārtas samits. Ja tas neizdosies, valdība parlamentam piedāvās vairākas turpmākās rīcības iespējas, lai deputāti «noteiktu, kādu kursu ievērot».

Vispirms aizliedza strādāt frizieriem, tad kaut kad novēloti šausmās konstatēja, ka šīs jomas pārstāvji, formāli pat nestrādājot, ir starp visbiežāk slimojošajiem ar Covid-19, jo spiestā kārtā strādāja nelegāli, visdrīzāk arī – neievērojot epidemioloģiskās prasības. Galu galā šo lielumu atcēla.

Valdības uzdevumā Ekonomikas ministrijas ierēdņi sarakstīja garu garos sarakstus ar precēm, ko nedrīkst tirgot klātienē, tad jutās apvainoti, ja pirkumi caur internetu daudzviet izpaudās kā no telefona turpat veikalā sūtīts pasūtījums, ko pēc mirkļa var izņemt. Tad vienu defektu laboja ar otru defektu – atļāva pilnvērtīgi strādāt veikaliem, izņemot tos, kuri skaitās tirdzniecības centros.

Vēl vairāk – tirdzniecības centros liedza pat internetā pasūtītu preču izsniegšanu, kas nekādi nerada cilvēku drūzmu, turklāt arī tad, ja veikalam ir atsevišķa izeja uz ielu. Un tas ir situācijā, kad tirdzniecības centros ir daudzkārt labāka ventilācija nekā jebkurā no ministrijām.

Londona un Brisele, cenšoties rast izeju no «Breksita» strupceļa, panākušas «labu progresu», pēc Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Koloda Junkera un Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas tikšanās pirmdien paziņojusi Junkera pārstāve.

Junkers un Meja, kas tikās Ēģiptē notiekošā Eiropas Savienības (ES) un Arābu līgas samita kuluāros, vienojušies, ka «šis darbs pabeidzams laikā» pirms 21.martā paredzētā ES samita, pavēstīja EK prezidenta pārstāve.

Tikmēr Eiropadomes prezidents Donalds Tusks pēc tikšanās ar Meju svētdien Ēģiptē paudis viedokli, ka «Breksita» atlikšana būtu «racionāls risinājums», piebilstot, ka neatkarīgi no risinājuma ES dalībvalstis izrādīs lielāko iespējamo sapratni un labo gribu.

Tusks atklāja, ka viņš ar Meju pārrunājis «iespējamā pagarinājuma tiesisko un procesuālo kontekstu.»

«Es uzskatu, ka šajā situācija, kurā atrodamies, pagarinājums būtu racionāls risinājums. Bet premjerministre joprojām uzskata, ka viņa spēs izvairīties no šī scenārija,» piebilda Tusks.

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga pret eiro un ASV dolāru pēc tam, kad Lielbritānijas parlaments atbalstīja pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu 12.decembrī, šādi cenšoties rast izeju no politiskā strupceļa, kas izveidojies saistībā ar valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, tirgiem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu, kas varētu nozīmēt jaunu procentlikmju pazemināšanu trešdien. Arī galvenie Eiropas biržu indeksi lielākoties saruka.

Kritums Volstrītā notika dienā, kad tirgus dalībnieki arī uzzināja jaunākos uzņēmumu peļņas rezultātus, vienlaikus gaidot FRS lēmumu.

«FTN Financial» analītiķis Kriss Lovs sacīja, ka «miegaina diena» tirgos nav neparasta dienu pirms FRS paziņojuma, bet tirgi meklē norādes par to, kas varētu būt gaidāms nākamajā FRS sanāksmē decembrī.

Londonas biržas indekss kritās, pieaugot britu mārciņas vērtībai, Franfurtes biržas indekss nedaudz saruka, bet Parīzes biržas indekss pieauga.

Debatēs pēc Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātas balsojuma par Brexit Eiropas Parlamenta (EP) deputāti uzsvēra, ka eiropieši saglabās vienotību un pilsoņu tiesības arī turpmāk būs EP prioritāte, informē EP.

EP deputāti uzsvēra, ka pēc otrdienas balsojuma, kurā Pārstāvju palāta noraidīja sarunās ar ES panākto vienošanos, Apvienotās Karalistes valdībai un parlamentam jāpauž skaidra nostāja par vēlamo turpmāko attiecību modeli ar ES.

Izstāšanās līgums ir vienīgais kompromiss, kāds iespējams Apvienotās Karalistes valdības novilkto sarkano līniju ietvaros, uzsvēra ES galvenais sarunu vedējs Mišels Barnjē. Tas Brexit neskaidrībā rada juridisko noteiktību. ES nepieļaus esošo pamatprincipu atcelšanu ne saistībā ar miera procesu un robežu ar Īriju, ne ar pilsoņu tiesībām, sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss.

EP Brexit koordinators Gijs Ferhofštats (ALDE, Beļģija) aicināja Apvienoto Karalisti uz starppartiju dialogu, lai rastu izeju no strupceļa un pārspraustu valsts sarkanās līnijas.

Pēc vairākas nedēļas ilgušā strīdā ar Lukoil meitas kompāniju Litasco, kura risināšana atkal un atkal nokļuva strupceļā, abas puses beidzot ir vienojušās par pārrunu uzsākšanu, lai apspriestu problēmas saistītas ar naftas produktiem, kas šobrīd uzglabāti Ventbunkers terminālī Ventspilī.

Par to Db.lv informēja a/s Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni. Litasco izpilddirektors Sergejs Čapligins esot pieņēmis Rūdolfa Meroni uzaicinājumu uz tikšanos, kas notiks jau nākamās nedēļas sākumā Cīrihē, Šveicē. Gan Litasco, gan VBU pauž nepieciešamību rast ātru risinājumu šajā saasinātajā situācijā. «Es uzskatu, ka jebkuras problēmas var atrisināt, ja vien abas puses ir gatavas sēsties pie sarunu galda un visu izrunāt pēc vislabākajiem nodomiem. Tagad tas ir noticis, un abu kompāniju labad, es ceru, ka atradīsim izeju no šīs potenicāli katastrofālās situācijas,» norāda Rūdolfs Meroni.

Noguldījumi no Kipras uz Latviju jau sāka plūst pirms diviem, trim gadiem, kad kļuva skaidri nojaušams, ka Grieķijas maksātnespēja radīs Kipras bankās lielu «caurumu». Tātad «gudrākā» nauda no Kipras jau sen ir aizbēgusi, atzīst DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Tomēr ļoti iespējams, ka pēc pēdējiem notikumiem Kiprā nauda uz mūsu pusi plūdīs pastiprināti, vērtēja eksperts.

«Kiprai izvirzītie nosacījumi ir skaidrs signāls no Vācijas un citām eirozonas kreditorvalstīm, ka tās neuzņemsies zaudējumus, kurus rada neveiksmīgs finanšu pakalpojumu eksporta bizness. Tātad Latvijai būs īpaši jāparūpējas, lai šis bizness mūsu valstī strādājošu banku izpildījumā būtu veiksmīgs vai vismaz skaidri nodalīts no pārējās valsts ekonomikas,» komentēja eksperts.

Vienlaikus viņš atzina, ka citu valstu iedzīvotāju naudas ieplūde Kiprā nebija krīzes galvenais cēlonis, tas bija vairāk nekā 100% Kipras iekšzemes kopproduktam atbilstošas summas aizdošana Grieķijai.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir «atvērta idejai» atsākt sarunas par vienošanos Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības (ES) 29.martā, paziņojusi Dauningstrīta.

Taču Meja nav ES pacēlusi jautājumu par iespēju pagarināt divu gadu ilgo sarunu periodu, kam 29.martā jānoslēdzas ar Apvienotās Karalistes aiziešanu no bloka.

Tikmēr ES līderi ir noraidījuši iespēju veikt pēdējā mirkļi izmaiņas «Breksita» līgumā, kuru britu parlaments otrdienas vakarā noraidīja. Bet ES līderi pieļauj, ka būtu iespējams sniegt paskaidrojumus atsevišķos dokumentos vai papildu garantijas paziņojumā par nākotnes attiecībām, kas pavada «Breksita» līgumu.

Kā ziņots, Mejas valdība trešdienas vakarā izturēja neuzticības balsojumu parlamentā. Premjere pēc balsojuma paziņoja, ka nekavējoties sāks sarunas ar partiju līderiem, lai rastu izeju no strupceļa.

Aptuveni 800 000 ASV federālo darbinieku joprojām nav saņēmuši savu ikmēneša algu, jo valstī jau četras nedēļas ir daļēji pārtraukts valdības darbs.

Tāpēc vairāki veikali un ēstuves apvienojušies nodomā atbalstīt šos cilvēkus, lai piedāvātu viņiem bezmaksas ēdienu.

Jau iepriekš ziņots, ka ASV prezidenta Donalda Trampa prasība par finansējumu robežas mūrim un demokrātu nostāja pret to novedusi līdz federālās valdības aģentūru darba apturēšanai, kas ilga visas Ziemassvētku un Jaungada brīvdienas un turpināsies arī tuvākajā nākotnē, līdz tiks panākta vienošanās. Joprojām nav nekādu pazīmju par mēģinājumiem rast izeju no strupceļa.

Šī ir visilgākā ASV valdības darba apturēšana vēsturē. Līdz šim visilgāk valdības darbs bija apturēts 21 dienu prezidenta Bila Klintona administrācijas laikā 1995.-1996.gadā.