Jaunākais izdevums

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti, uzsākot ikgadējo ražas prognozēšanu, secinājuši, ka ziemas kviešu ražas potenciāls pēc vēsā un nokrišņiem salīdzinoši bagātā maija vērtējams kā labs, īpaši Zemgalē un Kurzemē. Arī rapšu stāvoklis ir labs, un pastāv iespējas rudenī novākt rekordražas, informē LLKC pārstāve Iveta Tomsone.

Šogad ziemāju platības valstī aizņem 320,3 tūkstošus ha, kas ir aptuveni par trešdaļu vairāk nekā pērn, kad šīs platības bija 210 tūkst. ha. Ar ziemas rapsi apsēti kopā 65,8 tūkstoši ha, kas ir par 30% vairāk nekā pērn, kad tika apsēti 46,2 tūkstoši ha.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis norāda, ka maijs parasti mūsu reģionā ir viens no sausākajiem gada mēnešiem, bet šogad mitrums maijā bija pietiekamā daudzumā. Biežie nokrišņi gan radīja saspringtu darbu lauku apstrādei ar augu aizsardzības līdzekļiem, un šim darbam nācās ķert momentus. Šī iemesla dēļ dažviet sējumu kopšanas pasākumi ir nedaudz iekavēti.

LLKC augkopības eksperti secina, ka ziemas kviešu ražas potenciāls valstī kopumā varētu būt ļoti labs. Lauki ar vislielāko potenciālu pagaidām ir Zemgalē un Kurzemē, kur ražas dažos laukos varētu būt virs 5–6 tonnām no hektāra. Augu biezība laukos vērtējama kā ļoti laba, un līdz ar to arī ražas potenciāls ir augsts. Lai to noturētu, nepieciešams veikt augu mēslošanu un augu aizsardzības pasākumus optimālā līmenī. Laukos, kur tas netiek darīts, tas ir, – augiem pietrūkst tādu barības elementu kā slāpeklis un sērs, kā arī augi inficējas ar slimībām, jau tagad redzams, ka daļa ražas netiks iegūta. Ar ziemas kviešiem Latvijā apsēti 275,9 tūkstoši ha (pērn – 164 tūkst. ha), vidējā ražība valstī patlaban tiek prognozēta 4,4 tonnas no ha (pērn – vidēji 3,4 t/ha) un kopraža varētu sasniegt 1,214 milj. tonnu (pērn – 525,6 tūkst. t).

Ziemas rapša lauki patlaban tuvojas ziedēšanas beigām. Mērenās gaisa temperatūras un pietiekamie nokrišņi veicina garāku ziedēšanas laiku, kas varētu dot papildu pāksteņus. Oskars Balodis uzskata, ka tas nodrošinātu rapšu rekordražu iegūšanu daudzos laukos. Latvijā ar ziemas rapšiem apsēti 65,8 tūkst. ha (pērn – 46,2 tūkstoši ha), vidējā raža prognozēta 3,4 tonnas no ha (pērn – 1,8 t/ha), un kopraža varētu sasniegt 223,8 tūkst. tonnu (pērn – 83,1 tūkst. t).

Rudzu un tritikāles lauki izskatās apmierinoši, bet to stāvoklis nav tik labs kā 2013. gadā, kad tika iegūtas ļoti labas ražas. Šos kultūraugus lielākoties sēj saimniecības ar ekstensīvāku saimniekošanu. Ar rudziem apsēti kopā 35,4 tūkst. ha, vidējā raža – 3,7 tonnnas/ha, kopraža – 130,9 tūkst. tonnu. Ar tritikāli apsēti 7 tūkst. ha, vidējā raža – 2,9 tonnas/ha un kopraža – 20,3 tūkst. tonnu.

«Par reālajiem ražas datiem un prognozēm varēsim spriest pēc jūlija lauka apskatēm. Vēl priekšā vismaz divi mēneši līdz ražas vākšanai un, kā katru gadu, iespējami dažādi riska apstākļi, kas var ietekmēt ražu,» brīdina O. Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cerētā graudaugu rekordraža šogad Latvijā varētu arī nebūt, atzina graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Cerētā rekordraža, visdrīzāk, šogad netiks ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un vasaras sākumā, kā arī vētras, kas daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus rapšu un kviešu laukus iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas," teica Ruža.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, situācija līdz šim graudkopībā bija laba. "Kopumā situācija līdz šim ir bijusi ļoti laba, nevienas izejvielu piegādes nav kavējušās," pauda Ruža.

Vienlaikus viņš minēja, ka kooperatīvam, kas apkalpo zemniekus, Covid-19 dēļ bija būtiski jāmaina darbība un jāpielāgojas jaunajai situācijai, lai nerastos problēmās.

"Nedod Dievs, kādā pieņemšanas punktā saslimst kāds darbinieks, automātiski pieņemšanas punkts būtu jāslēdz. Tāpat jābūt ļoti piesardzīgiem, piegādājot zemniekiem izejvielas - agronomiem, noliktavu pārziņiem utt. Pret Covid-19 piesardzības situāciju mēs attiecamies ļoti nopietni, lai gan jāsaka, ka Latvija uz pārējās pasaules fona ir kā tāda paradīze. Vai nu mūsu tiešām ir tik ļoti maz, vai kādi citi apstākļi, bet nu pagaidām mums tas vīruss iet garām, cerams, ka tas tā arī turpināsies," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liela interese par lauksaimniecības pamatu apguvi

Žanete Hāka, 16.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC) lauksaimniecības pamatus tālmācībā šobrīd apgūst rekordliels interesentu skaits – vairāk nekā 400, informē LLKC pārstāvji.

Pēdējo divu nedēļu laikā 170 stundu mācību programmai pieteikušies vairāk nekā 150 interesentu.

Lielā interese par lauksaimniecības pamatu apguvi lielā mērā saistīta ar nesen Eiropas Komisijā apstiprinātā Lauku attīstības plāna nosacījumiem, kas paredz noteiktās programmās atbalstu piešķirt tiem pretendentiem, kuri apguvuši lauksaimniecības pamatzināšanas. Lai veicinātu lauksaimniecības izglītības pieejamību, LLKC īsteno akreditētas profesionālās pilnveides izglītības programmu Lauksaimniecības pamati 170 stundas pēc tālmācības principiem. Sadarbībā ar 26 LLKC konsultāciju birojiem, eksāmenu komisijas un klātienes konsultācijas tiek rīkotas reģionos, lai samazinātu izmaksas klausītājiem līdz minimumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no aizvadītā gada karstās vasaras, kas negatīvi ietekmēja graudaugu ražu, šogad daba bijusi lauksaimnieku pusē. Saulainajā un siltajā laikā veiksmīgi izdevies nokult lietus noguldītos veldres laukus un iztikt bez papildu izdevumiem graudu kaltēšanai, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti savā ikgadējā ražas sezonas izvērtējumā.

Neliela vilšanās piedzīvota ar ziemas rapsi. Kaitēkļu invāzijas, ziemošanas problēmu un slimību dēļ, raža nav tāda, kā cerēts vasaras sākumā – tās apjomi būtiski samazinājušies. Ja 2021. gadā ziemas rapša ražība bija 2,68 tonnas no hektāra, tad šogad tā bijusi 2,18 t/ha. Neraugoties uz to, ka pieaugusi ziemas rapša kopplatība – no 132 tūkst./ha pērn līdz 139 tūkst./ha šogad, kopraža samazinājusies līdz 303 tūkst./t (2021.gadā – 354,4 tūkst./t).

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “Labāka šosezon varēja būt ziemāju graudaugu kvalitāte – saimnieki atzīst, ka vairumam graudu kāda no kvalitātes prasībām tomēr nav sasniegta. Visbiežāk minētais rādītājs – pārlieku maza graudu tilpummasa, kas nozīmē, ka graudi bijuši par sīku. Tomēr nedz augkopības speciālisti, nedz saimnieki šo faktu vēl nesliecas saistīt ar šogad nedaudz mazāk lietoto slāpekļa mēslojumu.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Vasarāju ražas gaidāmas labas, augiem nepieciešams vairāk mitruma

Dienas Bizness, 02.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti, veicot oficiālo vasarāju ražas prognozēšanu, secinājuši, ka patlaban ražas potenciāls ir vērtējams kā labs līdz vidējs.

LLKC eksperti vērtē, ka šogad vasaras kviešu raža vidēji Latvijā varētu būt 4,1 tonnas no hektāra, kas ir nedaudz vairāk kā pērn, kad no ha novāca vidēji 3,9 tonnas. Vasaras miežu raža varētu būt vidēji 3,5 t/ha, kas ir identisks rādītājs pērnā gada ražai, bet auzu raža – vidēji 2,4 t/ha jeb apmēram tikpat, cik pagājušajā gadā.

LLKC ekspertu vērtējumā ar vasaras kviešiem apsēti kopumā 166 tūkstoši ha, kas ir uz pusi mazāk nekā pagājušajā gadā, kad ar vasarājiem tik pārsētas izsalušās ziemāju platības. Ar vasaras miežiem apsēti 99 tūkst. ha.

«Labvēlīgais pavasaris augiem nodrošināja labus apstākļus cerošanai, tādēļ vasarāju ražas prognozes šobrīd ir labas. Pavasaris bija pietiekami mitrs un silts, arī sēju varēja uzsākt samērā agri – Kurzemē un Zemgalē jau aprīļa pašā sākumā. Daudzviet Latgalē sēja nedaudz ievilkās, jo lauki bija no pavasara lietavām pārmitri. Patlaban vasarājiem trūkst mitruma, kas diemžēl atstās negatīvu ietekmi uz ražu,» norāda LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemāju lauki visā Latvijā pašlaik ir kā raibs lupatdeķis, – pakalni zaļi, ielejas izmirkušas, lielā mitruma dēļ daudzviet, kas sākuši dīgt, nosmakuši un sapuvuši – tos nāksies pārsēt ar vasarājiem. Šādu neiepriecinošu ainu iezīmē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktie apsekojumi.

Latgalē vēlās sējas dēļ ziemāju iesēts maz un to attīstība šajā reģionā iekavējusies. Augiem lielākoties redzama viena, dažviet arī divas lapas. Savukārt ziemas rapsis, lai gan izskatās labi un nav pāraudzis, iesēts diezgan maz. Apmierinoši izskatās tie sējumi, kuri iesēti agrāk un kur nav bijusi smaga augsne, izņemot ieplakas, kurās ir ūdens. «Neko daudz iesēt neizdevās, un daudz no iesētā arī noslīka. Sausākās vietās zemi tomēr izdevies kvalitatīvi sastrādāt un ziemāji izskatās brangi. Lai arī ziemas rapsim apakšējās lapas nosalušas/nopuvušas, arī tie ziemai ir gatavi. Ja ziema būs labvēlīga, iesētais nieks dos labu ražu,» atzīmē Guntars Melnis, LLKC Daugavpils biroja vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielu rezonansi sabiedrībā guvusī ziemas kviešu interneta rīka izstrāde un projekta realizācija, kur plānots ieguldīt 499,5 tūkstošus eiro, ilgs piecus gadus.

Kā informē Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) pārstāvji, projekts Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde ziemas kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanai paredz 5 gadu laikā testēt 15 ziemas kviešu šķirnes, lai noteiktu to izturību pret slimībām un rastu veidus to apkarošanai. Tāpat šajā laikā plānots noteikt arī fungicīdu lietošanas intensitātes ietekmi uz slimību rašanos šajās 15 ziemas kviešu šķirnēs.

Projekta vadītāja Linda Šarķe-Fedjajeva uzsver, ka interneta rīka izveide ir tikai daļa no plānotajiem projekta izdevumiem. Rīks būs kā tulks starp zinātnieku atklājumiem par šo jautājumu un zemnieku vajadzībām praksē, audzējot ziemas kviešus un saskaroties ar dažādajām šo augu slimībām. Interneta rīkā saimnieks varēs ievadīt savus datus par ziemas kviešu stāvokli un saņemt ieteikumus slimību apkarošanai, viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Graudu raža šogad būs mazāka nekā prognozēts

Žanete Hāka, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudaugu kopraža šogad tomēr gaidāma mazāka par iepriekš prognozēto – 2,509 miljoni tonnu, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistu veiktās aplēses.

Augustā prognozētā salīdzinoši optimistiskā graudu kopraža – 2,629 miljoni tonnu tomēr izrādījusies pārlieku cerīga. Vislielākais ražas prognozes kritums konstatētsvasaras kviešiem – augustā prognozēja kopražu 589,01 tūkst. t, septembrī – 532,3 tūkst. t un vasaras miežiem – augustā – 301,8 tūkst. t, septembrī – 282,9 tūkst. t, kā arī vasaras rapsim – attiecīgi 43,8 un 36,1 tūkst. t.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: «Latgalē un Vidzemē, kur ražas novākšana bija vissarežģītākā, īpaši vasarājiem, ražas prognoze samazināta visvairāk. Par lielāko problēmu vasarāju novākšanā šī reģiona zemnieki min pārlieku nezāļainību, ko radīja ilgstošais mitrums, kā arī veldri, kura pēc augusta lietavām vairs nebija novācama.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Agrais pavasaris ļauj cerēt uz labām ražām

Dienas Bizness, 18.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agrāk nekā ierasti daļā Latvijas – Kurzemē un Zemgalē – sākusies augu veģetācija, bet Latgalē un Vidzemē veģetācija sākusies marta otrajā pusē. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) konsultanti norāda – šogad sagaidāms garāks kopējais veģetācijas periods, kas ir labs pamats augstām ražām.

Kurzemē un Zemgalē pirmie pamodušies ziemas rudzi, tritikāle, rapši un tad ziemas kvieši. Latgalē un Vidzemē veģetācija atsāksies marta otrajā pusē, jo tur sniegs no laukiem pazuda tikai marta sakumā, turklāt arī gaisa temperatūra naktīs vēl ir mīnusos un nav tik augsta kā Zemgalē un Kurzemē, kur jau vairākas naktis ir bijušas salīdzinoši siltākas.

«Sagaidāmais īslaicīgais aukstums martā ziemājiem var nosaldēt šī gada jaunās lapiņas, bet aukstums solās nebūt tik liels, lai augs varētu iet bojā. Kā aukstums būs ietekmējis augus redzēsim jau pirmajās siltajās dienās,» prognozē LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms.Oskars Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana liecina – graudiem lielākoties ir vairs tikai lopbarības kvalitāte. Neraugoties uz to, kopraža solās būt salīdzinoši laba – 2629,4 miljoni tonnu, informē LLKC.

Situāciju reģionos LLKC eksperti ieskicē šādi: Kurzemē – ja būs saulains, labības nokulšana šonedēļ varētu noslēgties. Zemgalē – daži saimnieki kulšanu pabeiguši, tomēr vēl ir daļa saimnieku, kuri cer uz saulainu laiku, lai kulšanu pabeigtu. Vidzemē un Latgalēkopumā vidēji nokults ne vairāk kā 50% no visām platībām.

Slapjo lauku nokulšana palielina arī izmaksas saimniekiem, – kaltēšana maksā no 2,85–4,5 eiro/t, kas, kuļot ar 20–22% mitrumu veido aptuveni 25 eiro/t. Ja raža ir aptuveni 6 t/ha, tad kopējie zaudējumi uz hektāru ir līdz pat 150 eiro. Turklāt palielinās degvielas patēriņš kombainiem, kuri strādā uz slapjiem laukiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Nedaudz samazinājušās lauksaimniecības tehnisko pakalpojumu cenas

Dienas Bizness, 05.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā vidēji par 2% salīdzinājumā ar 2013. gadu samazinājies vidējais tehnisko pakalpojumu cenu līmenis, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) apkopotās tehnisko pakalpojumu cenas Latvijā par 2014. gadu.

«Cenu līmeņa samazināšanos, iespējams, var skaidrot ar valūtas maiņu no latiem uz eiro, – konvertējot cenas, pakalpojumu sniedzēji psiholoģisku apsvērumu dēļ izvēlējušies cenas «apaļot» uz leju,» komentē LLKC ekonomikas nodaļas vadītāja Santa Pāvila.

Cenas visvairāk samazinājušās aršanas, dziļirdināšanas, augsnes apstrādes ar kombinēto agregātu, zāles pļaušanas, ganību appļaušanas, siena presēšanas rituļos, zāles smalcināšanas ar pašgājējsmalcinātāju, savācējpiekabes, graudaugu kulšanas, salmu smalcināšanas, graudu malšanas, graudu kodināšanas un šķeldošanas pakalpojumiem. Savukārt cenas vispamanāmāk palielinājušās pievelšanas, sējumu ecēšanas, grāvmalu un ceļmalu appļaušanas un traktoru nomas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mazās lauku saimniecības varēs pieteikties 15 tūkstošu eiro finansējumam

Žanete Hāka, 03.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazās lauku saimniecības, kuras plāno tālāku attīstību, varēs iesniegt pieteikumus 15 tūkstošu eiro liela atbalsta saņemšanai, informē Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).

Kopējais finansējums ir 20,851 tūkstotis eiro, un tas varētu pietikt 1390 saimniecībām.

Palīdzību projektu izstrādē sniegs arī aptuveni 70 LLKC speciālisti centra birojos visā Latvijā.

Uz atbalstu var pretendēt saimnieciskās darbības veicējs – fiziska persona, kuras dzīvesvieta ir deklarēta lauku teritorijā, vai juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir lauku teritorijā.

Lai saņemtu atbalstu, vērā tiks ņemta virkne kritēriju. Piemēram, gada kopējam neto apgrozījumam vai standarta izlaides vērtībai projekta iesnieguma iesniegšanas dienā jābūt vismaz 2000 eiro, bet neviens no šiem rādītājiem nedrīkst pārsniegt 15 tūkstošus eiro. Kopējā īpašumā esošā vai nomātā lauksaimniecības zeme nepārsniedz 50 hektārus. Ja atbalsta pretendents zemi nomā, tad nomas termiņš nav īsāks par 5 gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas. Turklāt nepieciešama arī augstākā vai vidējā profesionālā lauksaimniecības izglītība, vai apgūtas lauksaimniecības pamatzināšanas vismaz 160 stundu apjomā. Ja minētā izglītība nav iegūta, tad projekta īstenošanas laikā jāapgūst lauksaimniecības pamatzināšanas vismaz 160 stundu apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem», aģentūra LETA uzzināja Ministru kabinetā (MK).

Zemkopības ministrijā (ZM) norādīja, ka lauksaimniekiem, kam spēcīgajās lietavās un plūdos ir gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi, stādījumi, sagatavotais siens un bišu dravas, līdz šā gada 2.oktobrim bija jāpiesakās platību apsekošanai Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vai Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs, iesniedzot aizpildītu informācijas veidlapu papīra formā. Par izpostītajām lauksaimniecības platībām, kurās iesēti griķi un kukurūza, LAD un LLKC informācijas veidlapas pieņēma līdz 15.oktobrim.

Kopumā LLKC un LAD apsekoja 2933 lauksaimnieku pieteiktās platības. Pēc apsekošanas par plūdos pilnībā bojā gājušiem ir atzīti 73 538 hektāri lauksaimniecības sējumu un stādījumu, 13 071 tonna siena, 16 bišu saimes un stādījumi 850 kvadrātmetru segto platību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vietējie pārtikas piegādātāji apkopoti elektroniskā katalogā

Zane Atlāce - Bistere, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) izveidojis elektronisku katalogu novadagarsa.lv, lai interesenti katrā valsts reģionā varētu atrast sev tuvāko vietējās pārtikas ražotāju, kurš nodrošina arī savas produkcijas piegādi, informē LLKC pārtsāve Ilze Rūtenberga-Bērziņa.

Katalogā var atzīmēt izvēlni "Iespējama piegāde" un atrast sev tuvāko vietējo produktu ražotāju. Interaktīvajā kartē var uzklikšķināt uz izvēlētās saimniecības nosaukuma un redzēt, kādi tieši produkti pieejami pašlaik, kā tos iespējams pasūtīt, kā veicama apmaksa.

"Lai izmantotu kataloga sniegtās iespējas, aicinām ar sev interesējošo saimnieku sazināties individuāli. Tādējādi uzreiz kļūs skaidrs, vai viņam pieejami jūs interesējošie produkti, kā tieši viņš tos piedāvā saņemt un - kā veikt apmaksu. Šādā veidā katrs pats var izveidot savu pārtikas piegādātāju sarakstu, ko izdrukāt, likt pie ledusskapja un lietot," norāda Elīna Ozola, LLKC Lauku attīstības nodaļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Milzīga interese par konsultācijām mazo saimniecību atbalstam

Žanete Hāka, 10.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Milzīgā lauksaimnieku interese par iespējām saņemt 15 000 eiro lielo atbalstu mazo lauku saimniecību attīstībai, pārslogojusi atsevišķu Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) biroju darbu, informē LLKC.

Tādēļ informējam, ka LLKC biroji Ogrē, Preiļos, Ludzā, Talsos, Aizkrauklē, Jēkabpilī, Balvos, Rēzeknē jaunus klientus projektu iesniegumu izstrādei un saskaņošanai mazo saimniecību atbalsta pasākumā vairs nepieņem.

Lai saņemtu konsultācijas projekta iesniegumu sagatavošanā vai saskaņošanā, iespējams sazināties ar citiem LLKC birojiem vai Lauku atbalsta dienestā sertificētiem konsultāciju pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šopavasar koksnes stādu tirgū ir priedes stādu deficīts, jo strauji audzis pieprasījums, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Meža konsultāciju pakalpojumu centra apkopotā informācija.

Bērza stādus pagaidām kokaudzētavas vairumā nepiedāvā, jo nezināmu iemeslu dēļ lielas platības bērza stādu ir gājušas bojā. Pieprasījums pēc bērza stādiem ir lielāks, nekā audzētāji spēj nodrošināt.

Savukārt egļu stādi ir pieejami vairākās kokaudzētavās.

LLKC apkopotā informācija liecina, ka Latvijā meža koku stādus piedāvā 32 kokaudzētavas, no kurām desmit ir AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kokaudzētavas, bet pārējās - privātas.

Tostarp Vidzemē koku stādus iespējams iegādāties 13 kokaudzētavās, Latgalē un arī Kurzemē - astoņās kokaudzētavās, bet Zemgalē - divās.

LLKC arī norāda, ka šogad LVM kokaudzētavās mainīta stādu pārdošanas un pasūtīšanas kārtība. Pieteikšanās stādu iegādei organizēta centralizēti. Savukārt privātās meža kokaudzētavās katrā ir sava kārtība, kā iegādāties un pasūtīt stādus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Nākamnedēļ lauksaimnieki varēs pieteikties platību apsekošanai kompensāciju saņemšanai

LETA, 01.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 4.septembra lauksaimniekiem, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens, būs iespēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs iesniegt papīra formā aizpildītu informācijas veidlapu un pieteikties platību apsekošanai, lai saņemtu kompensācijas, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Informācijai par plūdu radītajiem bojājumiem jāpievieno no LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmas izdrukāta šogad iesniegta Vienotā iesnieguma lauku bloku karte. Kartē jāiezīmē tā platības daļa, kurā pilnībā gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi. Informācija jāiesniedz par plūdos gājušajām sējumu platībām, kur viena lauka minimālā plūdos bojā gājusī sējumu platība ir vismaz 0,3 hektāri. Informācijas veidlapā nav jānorāda lopbarības gatavošanai paredzētās zālāju platības un papuvi, bet jānorāda bojā gājušā sagatavotā siena daudzums. No 4. septembra Informācijas veidlapa būs pieejama ZM, LLKC un LAD tīmekļa vietnēs, kā arī LLKC un LAD reģionālajās iestādēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sagaidāmais aukstums nebūs tik liels, lai kaitētu ziemājiem

Žanete Hāka, 18.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agrāk nekā ierasti daļā Latvijas – Kurzemē un Zemgalē – sākusies augu veģetācija, bet Latgalē un Vidzemē veģetācija sākusies marta otrajā pusē. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konsultanti norāda – šogad sagaidāms garāks kopējais veģetācijas periods, kas ir labs pamats augstām ražām.

Kurzemē un Zemgalē pirmie pamodušies ziemas rudzi, tritikāle, rapši un tad ziemas kvieši. Latgalē un Vidzemē veģetācija atsāksies marta otrajā pusē, jo tur sniegs no laukiem pazuda tikai marta sakumā, turklāt arī gaisa temperatūra naktīs vēl ir mīnusos un nav tik augsta kā Zemgalē un Kurzemē, kur jau vairākas naktis ir bijušas salīdzinoši siltākas.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis norāda, ka sagaidāmais īslaicīgais aukstums martā ziemājiem var nosaldēt šī gada jaunās lapiņas, bet aukstums solās nebūt tik liels, lai augs varētu iet bojā. Kā aukstums būs ietekmējis augus, redzēsim jau pirmajās siltajās dienās, viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudaugu raža Latvijā šogad vērtējama kā ļoti laba, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, stāsta: «Graudaugu raža visā valstī šogad padevusies tiešām laba. Pateicoties tam, Kurzemes saimnieki varēs atsperties pēc pērnā gada zaudējumiem. Arī maizes šogad pietiks, jo Zemgalē, Kurzemē un Latgalē padevušies ļoti labas kvalitātes ziemas kvieši. Maijā prognozētā ražība, piemēram, ziemas kvieši 5 t/ha vai ziemas rapsis - teju 4t/ha, piepildījusies ar uzviju.»

Lauku apsekojumi Vidzemē liecina, ka laba raža ir teju visām kultūrām. «Lielās saimniecības ziņo pat par 5-6 tonnām no hektāra nokultu ziemas kviešu,» stāsta LLKC Gulbenes augkopības speciāliste Inga Freimane. «Mazajās saimniecībās gan tik labas ražas nav gaidāmas - varētu būt nedaudz vairāk nekā 4 t/ha, jo saimnieki nelieto atbilstošus augu aizsardzības līdzekļus. Mūsu pusē pilnībā pabeigta ziemas rudzu kulšana. Ļoti apmierinātas ar iegūto ražu no tiem ir bioloģiskās saimniecības, kas audzē rudzus maizei - viņiem iekūlums ir līdz 2 t/ha un graudu kvalitāte ir laba.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ministrijas informācija liecina, ka kopējie aprēķinātie zaudējumi ir 20 538 016 eiro, lai gan iepriekš izskanēja informācija, ka lauksaimniekiem aprēķinātie zaudējumi ir 37,3 miljonu eiro apmērā.

Lauksaimniekiem, kam spēcīgajās lietavās un plūdos ir gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi, stādījumi, sagatavotais siens un bišu dravas, līdz šā gada 2.oktobrim bija jāpiesakās platību apsekošanai Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vai Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs, iesniedzot aizpildītu informācijas veidlapu papīra formā. Par izpostītajām lauksaimniecības platībām, kurās iesēti griķi un kukurūza, LAD un LLKC informācijas veidlapas pieņēma līdz 15.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad izaudzētā graudu raža ir pietiekami liela, lai nebūtu nepieciešams graudus importēt, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» sacīja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

«Kopumā raža Latvijā ir pietiekami liela, lai mums nebūtu jādomā par graudu iepirkšanu,» teica Lazdiņš.

Tāpat viņš atzina, ka Latvijā ir saimniecības, kurās visa raža ir novākta, taču atsevišķās saimniecībās ražas vākšanas darbi vēl turpinās. «Šā gada rudens ir īpaši nelabvēlīgs lauksaimniekiem Latvijā. Cik varējām, tik padarījām, bet ražas novākšana vēl turpinās pat šobrīd,» atzina Lazdiņš.

Tāpat viņš norādīja, ka valsts plūdos cietušajiem lauksaimniekiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem plāno kompensēt apmēram 71% no ieguldītajiem līdzekļiem.

«Kopumā plūdu skartajā reģionā neiegūtā raža vai platības, no kuras nevarēja iegūt ražu, ir 73 000 hektāru. Pēc mūsu aprēķiniem, zaudējumi lauksaimniekiem ir radīti ap 50 miljoniem eiro. (..) Šobrīd ir piešķirti nepilni 15 miljoni eiro, kas kompensēs daļu no lauksaimnieku ieguldījumiem. Šī summa daļēji varētu nodrošināt to, ka lauksaimnieki, kuri neguva ražu, varēs iegādāties izejvielas, kas nepieciešamas nākamās ražas ieguvei,» klāstīja Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Aukstumu vislabāk pārlaiduši ziemāji Kurzemē un Zemgalē

Dienas Bizness, 02.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik lauksaimnieku sabiedrībā radušās bažas, ka Latgalē un Vidzemē saimniekiem daļu ziemāju nāksies pārsēt. Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) augkopības konsultanti uzskata, ka ziemāju pašreizējo stāvokli var vērtēt kā labu un pat ļoti labu visā valstī, informē LLKC.

Konsultantu apsekojumi liecina, ka ziemu vislabāk būs pārlaiduši ziemāji (rudzi, kvieši, tritikāle, rapsis) Kurzemē un Zemgalē.

Pēdējo dienu pazeminātās temperatūras, kas nepārsniedza -7 grādus, sējumiem nav kaitējušas, jo tie pašreiz vēl ir ziemošanā. Mūsu Kurzemes un Zemgales konsultanti atzīmē, ka nav konstatēta ziemāju atdzīvošanās un veģetācijas atsākšanās. Daži rapšu lauki, kas vizuāli izskatās tukšāki, lielākoties jau bija cietuši no rudenī valdošā sausuma, kad rapšiem smagākās augsnēs bija apgrūtināta augšana un attīstība.

«Vidzemes un Latgales reģionus pašreiz klāj 5–10 cm bieza sniega sega, kas ļoti labi pasargā sējumus no zemajām temperatūrām. Konsultanti uzskata, ka janvārī valdošā ziema, kad dažos reģionos valdīja aukstums un nebija sniega segas, sējumiem postu lielos apmēros nebūs nodarījusi. Februārī, kad augsne atkusa, graudaugu lauki izskatījās vizuāli gaišāki, bet, apskatot tos tuvāk, tapa skaidrs, ka sals bojājis vien dažas lapas un to daļas. Riskam vairāk pakļautas bijušas rapšu lauku ceļmalas un pakalni, kur sējumi vairāk varēja ciest no kailsala, » informē LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija piedzīvo jaunu ķiploku audzēšanas popularitātes vilni, un katru gadu palielinās ar ķiplokiem apstādītās platības, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Valsts Lauku tīkla mājaslapā pieejamā informācija.

LLKC Valkas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Valdas Empeles sagatavotā informācija liecina, ka Platībmaksājumu atbalstam 2016. gadā Lauku atbalsta dienestā bija pieteikti 89,73 ha, un tā ir platība no laukiem, kas lielāki par 0,3 ha, bet reālo ķiploku stādījumu ir vismaz divas reizes vairāk.

«Pagaidām ar ķiploku ražību gan Latvijā nevaram lepoties, tā vidēji ir salīdzinoši zema un nepārsniedz 4 t/ha. Tieši ražības palielināšana, lai varētu Latvijas tirgu nodrošināt ar pašaudzētiem ķiplokiem, ir tas, pie kā intensīvi jāstrādā. Lai iegūtu lielāku ražu, svarīga ir cīņa ar kaitīgo ar organismu, slimību un kaitēkļu, ierobežošanu,» skaidro V. Empele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visi rapšu lauki Vidzemē un Latgalē ziemas laikā ir iznīkuši, aģentūrai LETA pauda aptaujātie lauksaimnieki.

Graudkopības kooperatīva "VAKS" priekšsēdētājs Indulis Jansons norāda, ka Vidzemē un Latgalē 80-90% no rapšiem aizvadītās ziemas laikā ir iznīkuši. Viņš skaidro, ka situācija uz laukiem ir slikta, un rapša raža ir ļoti cietusi, kā arī pavasara sējas darbus līdz lieldienām netiek plānots sākt.

Savukārt Latvijas lauku konsultācijas un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperts Andris Skudra skaidro, ka, lai gan Latvijā kopumā aizvadītā ziema bija siltāka un nokrišņiem bagātāka nekā citus gadus, tomēr pārmitrā augsne rudenī, stiprais kailsals janvāra sākumā, kas vietām sasniedza mīnuss 25 grādus un Daugavpilī pat mīnuss 29,5 grādus, pēc tam biezās sniega segas izveidošanās janvāra vidū un atkusnis janvāra beigās, appludinot zemākās lauku vietas, būtiski ietekmēja ziemāju pārziemošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Izstrādāts tipveida būvprojekts 78 slaucamo govju fermai

Db.lv, 19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paplašinātu piena lopkopības nozarē strādājošo mazo uzņēmumu un saimniecību zināšanas par iespējami ekonomisku fermas tehnisko risinājumu, kā arī pielietotajiem materiāliem, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Inženiertehniskā nodaļa sagatavojusi tipveida būvprojektu slaucamo govju fermai ar ietilpību līdz 78 slaucamām govīm.

Latvijā ir vairāk nekā 2000 nelielu saimniecību, kuras plāno paplašināšanos. Šāda ferma ar vienu slaukšanas robotu ir labs sākums, lai saimniecība kļūtu pašpietiekama un iekļautos vidusslāņa saimniecību apritē.

Mārtiņš Cimermanis, LLKC valdes priekšsēdētājs: "Jau ilgāku laiku strādājām pie šāda tipveida būvprojekta parauga izstrādes, kas nu, pateicoties Zemkopības ministrijas atbalstam, ir tapis un pieejams zemniekiem. Projektā galvenās tehniskās lietas ir atrisinātas, saimniekiem atliek pielāgot nianses, kas ir specifiskas konkrētai vietai. LLKC Inženiertehniskās nodaļas eksperti nodrošinās šo pielāgošanu, un tās arī būs vienīgās izmaksas saimniekiem. Zinām, ka šāda projekta izstrāde, ja tiek veikta pie individuāliem projektētājiem, maksā vidēji 10 000 eiro."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plūdu skartajos reģionos Latgalē, Vidzemē un Zemgalē ap Jēkabpili, nenovāktas ir vairāk nekā 100 tūkstošu hektāru lielas graudaugu un dārzeņu platības, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Zemkopības ministrijas uzdevumā veiktie teritoriju apsekojumi. No tiem apdrošināti ir mazāk par 5% sējumu platību.

Novākts ir ziemas rapsis, daļēji ziemas kvieši un rudzi. Vasarājos vēl nav sākusies kulšana. Pēc lietiem un vējiem ļoti saveldrējušies vasaras rapši, zirņi. Arī lopkopji nav vēl savākuši siena ruļļus no laukiem, jo gaidīja sausāku laiku, lai nebūtu jāizbraukā tīrumi. Tagad zemākajās lauku vietās siena ruļļi ir ūdenī, barība – zudusi, stāsta LLKC Preiļu biroja augkopības konsultante Inese Magdalenoka.

Jau vasarā, veicot ražas prognozēšanu, LLKC augkopības konsultanti brīdināja, ka Latgalē un Vidzemē augu veģetācija kavējas par 10 dienām. Šī iemesla dēļ aizkavējās arī ražas novākšana, un gatavību sējumi sasniedza tieši pirms lielajām lietavām.

Plūdu skartajās teritorijās saimnieki šobrīd gaida ūdens atkāpšanos, lai censtos novākt visu, kas vēl būs iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru