Tehnoloģijas

Eksperts: Lietu internets pamazām sāk savu attīstību biznesa vidē Latvijā

Rūta Cinīte, 20.09.2017

Jaunākais izdevums

Lietu interneta (Internet of Things) ieviešana biznesa vidē Latvijā ir augošs un perspektīvs sektors – ja Zviedrijā un citās valstīs tas jau ir kļuvis par ierastu tendenci, tad Latvijā lietu internets tikai pamazām sāk savu attīstību. Tāpat lietu interneta ieviešana nereti pieprasa biznesa domāšanas un pat modeļa maiņu, uz ko Latvijas uzņēmēji ne vienmēr ir gatavi, norāda Tele2 Shared Service Center lietu interneta pārdošanas vadītājs Renārs Cvetkovs.

«Domāju, ka uzņēmējiem atsevišķās nozarēs Latvijā ir grūti pārslēgties uz citu biznesa domāšanu – pašreizējā situācija viņus apmierina, nenotiek ilgtermiņa plānošana,» norāda R. Cvetkovs, paskaidrojot, ka tādēļ tehnoloģiskie risinājumi nav prioritāte. Taču, atliekot tehnoloģiju ieviešanu uz pēdējo brīdi, uzņēmējs riskē zaudēt savas tirgus pozīcijas konkurentiem. Kā piemēru R. Cvetkovs min uzņēmumu Kodak – kamēr citi foto tehnikas ražotāji pārorientējās uz digitālo vidi, Kodak «turējās» pie tradicionālām vērtībām. «Šobrīd uzņēmums cenšas labot pagātnes kļūdas, bet viņiem ir ļoti grūti atgriezties atpakaļ tirgū,» tā R. Cvetkovs.

Lietu interneta ieviešana var sniegt jaunu pievienoto vērtību uzņēmuma darbībai, tādējādi veidojot attiecības ar klientiem pavisam citā, daudz augstvērtīgākā gultnē: «Analogie biznesa modeļi var tikt piedāvāti servisa veidā. Nākotnē arvien vairāk bizness koncentrēsies uz dalīšanās kultūru – tā vietā, lai viens pircējs iegādātos dārgu pirkumu, to būs iespējams iegādāties kopā ar citiem vai arī īrēt, abos gadījumos maksājot par ierīces patieso izmantošanu» stāsta speciālists, norādot, ka precei vai pakalpojuma patiesai izmantošanai iespējams sekot līdzi ar iebūvētu simkaršu palīdzību, no kurām tiek nolasīti un analizēti dati – iekārtas atrašanās vieta, veiktās darbības un to ilgums, u.c. datu pārraides informācija. «Šāda veida risinājumi būs interesanti tiem klientiem, kuri preci izmanto, teiksim, pāris reizes gadā, lai piemājas dārzā apgrieztu krūmus. Tā vietā, lai iegādātos jaunu un dārgu tehniku, viņiem to izdevīgāk ir īrēt un maksāt par patieso ierīces izmantošanas laiku,» turpina Renārs.

Lai arī ieviešanas brīdī izmaksas esot salīdzinoši augstas, ilgtermiņā uzņēmums varēs efektivizēt savu darbību un ieekonomēt līdzekļus. R. Cvetkovs vērš uzmanību elektroenerģijas uzņēmumam Latvenergo, kas salīdzinoši nesen ar Tele2 SSC lietu interneta komandas palīdzību uzstādīja viedos elektrības skaitītājus, kas ik pa stundai uzrāda, cik daudz elektroenerģijas klients patērē, tāpat elektrību ir iespējams atslēgt arī no attāluma jebkurā laikā. «Latvenergo šobrīd spēj ieekonomēt simtiem tūkstošus eiro mēnesī, jo uzņēmuma darbiniekiem nav jāpārbauda skaitītāju darbība manuāli klātienē,» uzsver R. Cvetkovs, norādot, ka pēc diviem vai trīs gadiem arī citu komunālo pakalpojumu sniedzēji varētu ieviest šādas tehnoloģijas Latvijā, lai atvieglotu cilvēku un arī uzņēmēju ikdienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan par viedpilsētām un lietu internetu aktīvi runā vismaz pēdējos piecus gadus, tikai šobrīd tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka ir tam nepieciešamā infrastruktūra un tiek izstrādāti gala risinājumi

Šīs tēmas kļūst aktuālākas arvien vairāk uzņēmumiem, jo kļūt efektīvākiem ir ekonomisks izaicinājums. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Lattelecom korporatīvās attīstības direktors Krists Avots. Vairāk par to, kā lietu interneta sensori var palīdzēt panākt kardināli jaunu efektivitātes izrāvienu, uzlabot satiksmi pilsētā un gaisa kvalitāti birojā, viņš stāsta intervijā.

Kas jūsu skatījumā ir viedpilsēta?

Tas ir dzīvs organisms vai sistēma, kura analizē procesus, kas tajā notiek, un nepārtraukti tiek uzlabota un vadīta atbilstoši tam, ko cilvēki dara. Tai ir daudz dažādu izpausmju un dimensiju. Piemēram, Nīderlandē piejūras pilsētās aktīvi tiek izmantotas pilsētas līmeņa sensoru sistēmas, kas skatās, vai kaut kur ir plūdi, kā tiek radīti atkritumi, kur plūst satiksme. Visi šie dati tiek izmantoti, lai vadītu pilsētu un preventīvi risinātu problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākās paaudzes LPWAN tehnoloģija ļauj pieslēgt tīklā arī tādas ierīces, kas atrodas pagrabos vai aiz biezām ķieģeļu sienām

Viena no tehnoloģiju pasaules karstākajām tendencēm – lietu internets – šovasar uzņēmumiem un privātpersonām Rīgā kļūs pieejamāks. Lattelecom visā galvaspilsētas teritorijā īsā laika posmā izveidojis lietu internetam nepieciešamo infrastruktūru, tādējādi jau no 1.jūlija rīdziniekiem pieejami uzņēmuma piedāvātie risinājumi gudrās pilsētas, gudrās ražošanas un citās jomās.

Lattelecom lietu interneta tīkla izveidei ir izmantota jaunākās paaudzes (LPWAN-Low-Power Wide-Area Network) tehnoloģija, kas no bezvadu un mobilā interneta atšķiras ar zemām uzturēšanas izmaksām, mazu enerģijas patēriņu un iespēju pieslēgt tīklā neierobežotu ierīču skaitu. Tehnoloģija darbojas uz radioviļņu principa, nodrošinot plašu interneta pārklājumu, ar kura palīdzību tiek darbinātas dažādas ierīces un sensori. Līdz ar to tīkls pieejams grūti sasniedzamās vietās, kur ierastie interneta veidi lielākoties nav pieejami, – ēku pagrabos, objektos ar biezām betona vai ķieģeļu sienām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Lietuvas IT kompānija Blue Bridge nostiprinās Baltijā

Anda Asere, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadu Lietuvas IT kompānija Blue Bridge plāno pabeigt ar nelielu pieaugumu apgrozījumā. Apgrozījums provizoriski paredzams 20 miljonu eiro apmērā

Savukārt 2017. gads gan kompānijai nebija pārāk veiksmīgs, bija neliels kritums apgrozījumā. «Skatoties arī uz mūsu konkurentiem, izskatās, ka samazinājums bija visā tirgū un visiem bija kritums. Viens no iemesliem ir tas, ka bija samazinājums pasūtījumos valsts sektorā. Taču biznesa pusē viss bija ierastajos apjomos,» teic Daļus Butkus (Dalius Butkus), Blue Bridge UAB direktors.

IT kompānijas Blue Bridge pirmsākumi meklējami pirms 26 gadiem, un tolaik uzņēmējdarbība sākās ar datoru tirdzniecību. Uzņēmums dabiski attīstījās un laika gaitā sāka piedāvāt arī dažādus pakalpojumus, risinājumus, pakāpeniski mainījās produktu portfelis, arī darbinieku skaits no viena pieauga līdz teju simt. «Industrija mainījās, un mēs sekojām tās attīstībai. Tagad kompānija nodrošina IT infrastruktūru tādā veidā, kā klientam nepieciešams – kā pakalpojumu, procesu, risinājumu vai tehnoloģiju,» stāsta D. Butkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā samazinājies parādu atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits līdz 326 904 lietām par kopējo summu 220 314 820 eiro, kas ir par 34,30% parādu atgūšanai nodoto lietu mazāk nekā iepriekšējā gadā, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Savukārt parādu kopējā summa ir samazinājusies par 10,67%.

2020.gadā Latvijā darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši PTAC izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, taču uz 2020.gada 31.decembri licencēto komersantu skaits samazinājās līdz 23 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem.

2020.gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodota 96 334 parādu lietas par kopējo summu 124 010 678 eiro, savukārt 230 570 parādu lietas par kopējo summu 96 304 141 eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.

2020.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem krasi samazinājies parāda ārpustiesas atgūšanai no jauna nodoto lietu kopskaits par 170 676 lietām proti, kopskaitā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem 2020.gadā no jauna tika nodotas atgūšanai 326 904 parādu atgūšanas lietas, kas ir par 34,30% mazāk nekā 2019.gadā, kad tika nodotas 497 580 jaunas parādu lietas. Tas varētu būt skaidrojams ar vispārēju komersantu piesardzīgu un nogaidošu rīcību, ņemot vērā neparedzamās izmaiņas gan nozares tirgū, gan ekonomikā kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: ss.lv spēlē ļoti nopietnu lomu pelēkās ekonomikas uzturēšanā

Andris Kulbergs, Auto asociācijas prezidents (viedoklis publicēts A. Kulberga <i>Facebook</i> profilā), 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sludinājumu portāls ss.lv ir Latvijas ekonomikas, realitātes un sabiedrības spogulis.

Statistika rāda vidējās algas auto pārdošanas un servisa nozarē 80, 120, 200 eur (brutto!) apmēros, bet realitāte ir pavisam cita, kur ss.lv kā platforma spēlē ļoti nopietnu lomu pelēkās ekonomikas uzturēšanā! Es nerunāju par krāmu vai privāto mantu tirgoņiem. Es runāju par sistemātiskiem «biznesmeņiem» - dārgu regulāru preču jeb pakalpojumu sniedzējiem, kas nemaksā ne kapeiku nodokļos. Ar šiem ir jākonkurē legālam biznesam, kas maksā valsts budžetā nodokļus. Spēles noteikumi ir ļoti izkropļoti.

Visiem kliedzējiem, kas saka - pensijas par mazu, ārstu algas par mazu, policisti korumpēti, skolotāju algas un, protams, ceļu finansējums nepietiek. Visam šim ir nepieciešama nodokļu nauda. Ja lielākā daļa nemaksā, tad tai arī nav tiesības kliegt. Kaut kad jau ir jāķeras klāt visa bardaka sakārtošanai, protams metodes ir diskutējams jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Internets Covid-19 laikā spējis izturēt visas iedzīvotāju vajadzības digitālajā vidē

LETA, 18.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Internets Covid-19 pandēmijas laikā spējis izturēt visas iedzīvotāju vajadzības digitālajā vidē, sacīja informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Latvijā "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina.

Viņa atzina, ka gan uzņēmumi, gan iestādes, gan sabiedrība kopumā gada laikā kopumā spējuši pielāgoties Covid-19 ieviestajām izmaiņām, "jo nekas cits neatlika".

"Man liekas, ka tas, kas ir tiešām apbrīnojami, ir fakts, ka internets ir izturējis. Gan pagājušā gada pavasarī, gan visa šī gada laikā internets ir izturējis un spējis nodrošināt visas mūsu vajadzības digitālajā vidē. Kaut vai, ja mēs padomājam par skolu, par attālināto darbu, par iepirkšanos, izklaidi, dažādām filmu straumēšanas, operu straumēšanas servisiem un tā tālāk, tad internets to visu ir izturējis, infrastruktūra strādā," teica Kaškina.

Viņa atzīmēja, ka Latvijā un Baltijas valstīs kopumā infrastruktūra ir ļoti labā līmenī, un Kaškinas ieskatā tas ir kaut kas tāds, par ko jābūt lepniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā datu pārraides attīstība un lietu interneta tehnoloģijas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti un organizāciju efektivitāti – 12. oktobrī pieredzē dalīsies vadošie tehnoloģiju profesionāļi 3. lietu interneta konferencē izstādē «RIGA COMM 2018» Ķīpsalā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda «RIGA COMM 2018» vadītājs Andris Breške.

Par to, kādus parametrus mērīt, lai kļūtu par labāku sevis versiju,3. lietu interneta konferencēuzstāsies Latvijas biohakinga kustības līdzdibinātājs un konferences organizators Kaspars Vendelis. Viņš stāstīs par sistēmisku zinātnes, tehnoloģiju un dabas izmantošanu (pieeju), lai personas labklājību uzturētu pēc iespējas ilgāk. Lai labāk saprastu savu ķermeni un uzlabotu dzīves kvalitāti, modernās tehnoloģijas sniedz iespēju iegūt un mērīt dažādus ikdienas datus, piemēram, uzņemto pārtiku, miega kvalitāti, sirds ritma izmaiņas, glikozes, skābekļa līmeni asinīs u.t.t.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Demogrāfs: Latvijā novērojams zemākais dzimstības līmenis pēdējo desmitgažu laikā

LETA, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VID apņēmības pilns cīnīties ar domēnu ss.com

Dienas Bizness, 04.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) iesniegs priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem, kā rezultātā varētu apturēt arī domēna ss.com darbību, biznesa portālam db.lv pastāstīja VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Tā kā pašlaik sludinājumu portāls ss.lv, kura domēna lietotāja - SIA Internet - saimniecisko darbību VID ir apturējis, ir nomainījis domēna vārdu uz ss.com, dienests tā darbību apturēt nevar, jo tam nav tiesību slēgt paplašinājuma domēnus «.com». Līdz ar to ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos.

Priekšlikumi jau būtībā ir sagatavoti, jo VID jau iepriekš norādījis uz šādiem riskiem, bet nozares spiediena rezultātā tas netika sadzirdēts un VID priekšlikumi, kas paredz, ka dienests var prasīt apturēt jebkuru domēnu darbību, netika apstiprināti.

Jaunizveidotajā interneta vietnē ss.com nav norādīta informācija par pakalpojumu sniedzēju, tāpat nav pieejama kontaktinformācija, kas esot patērētāju tiesību aizsardzības pārkāpums. Vienlaikus viņa norādīja, ka dienests pētīs iespējamās turpmākās darbības metodes, tās sabiedrībai gan neatklājot. «Mēs no savas puses izmantosim likumā noteiktās iespējas,» viņa teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs: ss.lv/VID lietā varētu būt tiesas spriedums, kas būs precedents pārējiem

Lelde Petrāne, 04.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sludinājumu portāla ss.lv strīds ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir par jauno likuma normu likumā Par nodokļiem un nodevām: 15.panta 6.daļu: (6) Interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojuma sniedzējam pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tā rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri, izmantojot interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojumus, izvietojuši sludinājumus, un par to izvietotajiem sludinājumiem.

«Vienkāršiem vārdiem, jāsniedz informācija par to, kurš sniedz sludinājumu un kāds ir sludinājuma saturs.

Šie ir dažādi interpretējami jēdzieni, un diez vai šis strīds beigsies ātrāk par attiecīgu tiesas spriedumu, kas būs precedents visiem pārējiem,» biznesa portālam db.lv sacīja ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs.

«Šobrīd nodokļu pasaule mainās un pat banku noslēpums vairs nav svēts, arī pārrobežu situācijās. No otras puses, nešķiet korekti, ka VID prasa kopēt pilnas datu bāzes, nepasakot, kas tieši viņiem nepieciešams,» viņš piebilst.

Kā ziņots, VID nolēmis apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. VID apturējis arī ar ss.lv īpašniekiem saistītā uzņēmuma SIA Internet saimniecisko darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai dažādi sensori un viedpalīgi varētu darboties ar ilgāku baterijas kalpošanas laiku un mazāku datu patēriņu, LMT ieviesis jaunās paaudzes lietu interneta LTE-M tīklu, kas pieejams visā Latvijas teritorijā.

Līdz ar 5G tīklu strauji attīstās dažādi sensori un viedierīces, kas pieslēgtas internetam - sākot no viedpulksteņiem un mājas viedpalīgiem, līdz pat medicīnas iekārtām, rūpnīcu automatizācijai un viedpilsētu risinājumiem. Lai visas iekārtas varētu darboties lieki netērējot datu pārraidei nepieciešamo enerģiju un ar vienu bateriju strādātu daudz ilgāku laiku, papildus balss un interneta pārlūkošanas tehnoloģijām operatori visā pasaulē sāk ieviest arī lietu internetu.

"Jaunās paaudzes lietu interneta standarts paredz, ka jau tuvākajā nākotnē ar vienu bateriju un bez atkārtotas uzlādes vai pieslēguma elektrotīklam, sensori varēs darboties līdz pat desmit gadiem. Tas būtiski maina sensoru un viedo risinājumu izmantošanas iespējas visdažādākajās nozarēs. Lietu internets ļaus digitalizēt un automatizēt procesus, lai varētu strādāt efektīvāk un dzīvot ērtāk, kā arī videi draudzīgāk," norāda LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas, 11.oktobra personas bez Covid-19 sertifikāta, kas apliecina vakcināciju vai pārslimošanu, varēs apmeklēt tikai noteiktas kategorijas veikalus, paredz pagājušajā nedēļā Ministru kabinetā apstiprinātais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē iekštelpās varēs sniegt pārtikas veikalos, kur 70% no sortimenta veido pārtikas preces, higiēnas preces, dzīvnieku barības un preses izdevumi, aptiekās, tajā skaitā veterinārās aptiekās, optikas veikalos, dzīvnieku barības veikalos, preses tirdzniecības vietās, higiēnas preču veikalos, kur 70% no sortimenta ir higiēnas preces, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietās, kā arī degvielas uzpildes stacijās.

Šajās vietās pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē, kas nozīmē, ka tos varēs saņemt un sniegt personas bez sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, varēs sniegt, ja apmeklētāju plūsma pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem un tiek noteikts tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai nodrošinātu ne mazāk kā 25 kvadrātmetrus no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Digitālais analfabētisms ir tikpat slikts kā literārais

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasūtīt viesnīcu un nopirkt teātra biļetes internetā, samaksāt rēķinus internetbankā, pasūtīt taksometru vai veikt ēdiena piegādi caur aplikāciju – šīs un daudzas citas ikdienišķās digitālās lietas, kas tik ļoti atvieglo dzīvi, diemžēl nav pieejamas visiem eiropiešiem, tostarp Latvijas iedzīvotājiem.

Tādēļ aizvien aktuālāks ir jautājums, kā mazināt digitālo nevienlīdzību un pārvarēt digitālo plaisu. Vēl aizvien ir pietiekami daudz cilvēku, kas nespēj baudīt digitālā laikmeta priekšrocības. Sāp sirds, skatoties uz ļaudīm pasta nodaļās vai banku filiālēs, kuri sēž garās rindās, lai var klātienē samaksāt savus rēķinus, turklāt vēl piemaksājot brangu komisijas maksu, jo paši internetbankā viņi to nespēj izdarīt. Digitālais analfabētisms rada digitālo atstumtību, kas rezultējas sociālajā un ekonomiskajā atstumtībā.

Ja citviet Eiropā digitālās atstumtības galvenais cēlonis ir fiziski nepieejams internets, tad Latvijā tas ir nepietiekamais prasmju līmenis. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas datiem, Latvijā 80% mājsaimniecību ir pieejams internets. Taču tas nenozīmē, ka iedzīvotāju prasmes ir pietiekamas, lai izmantotu visu tā potenciālu. Ar to, ka var atvērt un izlasīt ziņu portālus, ir par maz, lai, piemēram, izmantotu pieejamos e-pakalpojumus, internetbanku vai iesniegtu elektroniski deklarāciju VID. Tā nav tikai Latvijas problēma. Eiropas Komisija ir identificējusi, ka 45% eiropiešu nav digitālo prasmju, bet 37% strādājošo nav digitālo prasmju, kas nepieciešamas darba tirgū. Turklāt ir cieša sakarība starp digitālām prasmēm, atalgojumu un to, vai cilvēks vispār spēj atrast darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Juristi: būtiski saprast, kam pieder ss.lv saistītie aktīvi un intelektuālais īpašums

Elīna Pankovska, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā ir grūti komentēt situāciju, kas šobrīd ir izveidojusies saistībā ar sludinājumu portālu ss.lv bez iepazīšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un konkrētā komersanta iepriekšējo saraksti, kā arī VID pieņemto lēmumu. Katrā ziņā no publiski pieejamās informācijas var secināt, ka komersants mērķtiecīgi izvairās no VID pieņemtā lēmuma izpildes, DB norāda zvērinātu advokātu biroja Fort advokāts un partneris Sandis Bērtaitis.

Tāpat viņš atzīmē, ka VID lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi un adresātam saskaņā ar likumu ir pienākums to izpildīt labprātīgi. Līdz ar lēmuma pieņemšanu komersantam aizliegts pildīt maksājumu saistības un veikt darījumus. Izņēmums ir tāda darījumu pabeigšana, arī maksājumu saistību izpildīšana, kas nav veikti, lai izvestu, atsavinātu vai slēptu mantu vai citus ienākuma avotus vai citādā veidā izvairītos no nodokļu saistību izpildes, skaidro advokāts.

Tomēr, ja mājaslapas uzturēšanu īsteno cits komersants un citā domēna adresē, tad šāds gadījums ir strīdīgs. Formāli raugoties, VID lēmums nerada aizliegumu turpināt saimniecisko darbību citiem saistītiem komersantiem. «Ja portāls turpina darbu citā domēna adresē (piemēram, ss.com) un no cita komersanta puses, tad VID būtu grūti panākt, ka šādu darbību veikšana tiktu aizliegta ar sākotnēji pieņemto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu. Vienlaikus neizslēdzu, ka varētu būt dažādi nozīmīgi blakus apstākļi, kuriem ir ietekme uz situācijas galīgo juridisko risinājumu,» piebilst S. Bērtaitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbs no mājām un sociālā distancēšanās tradicionālajā darba laikā kāpinājusi interneta patēriņu, jo īpaši rīta stundās, liecina telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" dati.

Tomēr tīkla noslodze nesasniedz vakara stundu aktīvākos interneta patēriņa apjomus, kas auguši par 10%, neradot riskus tīkla darbībai.

Uzņēmums norāda, ka līdz šim ir pietiekami ieguldījis tīkla kapacitātes stiprināšanā, lai arī šonedēļ, kad datu tīklu sāks izmantot skolēni mācību vajadzībām, tīkla darbība būtu stabila un nepārtraukta. Ticams arī ir pieņēmums, ka skolēni jau pagājušajā nedēļā lietoja video un citus datu patēriņa pakalpojumus, tādēļ apjomu pieaugums, visticamāk, nebūs lineārs.

Līdz šim vislielākā interneta tīklu noslodze bija vērojama darba dienu vakaros un vienmērīgi brīvdienās, taču darbs no mājām ir palielinājis līdzšinējo interneta lietojumu tieši darba laikā – no plkst. 8.00 līdz 12.00. Vienlaikus arī vakaros interneta apjoma patēriņš vidēji kāpis par 10%, kas skaidrojams ar to, ka ārpus mājas izklaides iespējas kļuvušas ierobežotas, un iedzīvotāji laiku pavada mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā durvis apmeklētājiem vēris lielākais Baltijas biznesa tehnoloģiju pasākums «Riga Comm 2018», kas piedāvā vērtīgas konferences un nozares plašāko izstādi.

Maksājumu risinājumi, internetbankas pakalpojumi, iepirkšanās internetā, naudas pārskaitījumi ir tikai daļa no finanšu tehnoloģijām, ko uzņēmumi un patērētāji izmanto ikdienā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda Andris Breške, «Riga Comm 2018» vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eksperts: Bitkoina cena var sasniegt vairākus miljonus dolāru

Natālija Poriete, 27.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālās valūtas Bitcoin cena var samazināties līdz nulles līmenim, taču var arī sasniegt vairākus miljonus dolāru, intervijā DB sacīja BHB Network vadītājs Džakomo Zuko.

«Mums visā pasaulē ir viens internets, un mums nav nepieciešami pieci vai seši dažādi interneti. Kad mēs runājam par produktu, mums ir nepieciešama konkurence, kas virza evolūciju. Internetam pašam par sevi nav nepieciešama konkurence un evolūcija, tam ir nepieciešamība stabilitāte, viendabīgums un konverģence. Bitkoins nav produkts, tas ir protokols, un kā protokolam tam ir labāk, kad viss notiek atbilstoši vienam vienkāršam un labi izstrādātam standartam, kā pats internets. Ja runājam par bitkoinu kā par zeltu, tad šajā gadījumā biznesam nav cerību. Lai uzbūvētu daudz perspektīvāku finansiālo bāzi, iespējams, ir nepieciešams kaut kas savādāks, nevis bitkoins. Kaut kas, kas būvēts uz bitkoina,» viņš uzskata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs desmit darbības gados no inkubatora jaunajiem māksliniekiem izaudzis par nopietnu institūciju, kuru respektē arī mākslas aprindās ārvalstīs. Šogad tam uzticēts koordinēt Latvijas paviljonu Venēcijas mākslas biennālē

Tajā būs skatāmi Daigas Grantiņas darbi. Kim? dibinātāja Zane Čulkstēna akcentē, ka laikmetīgās mākslas vide Latvijā šobrīd ir daudz bagātīgāka, interesantāka, kvalitatīvāka, nekā tā bija pirms desmit gadiem, kad jauniem, spējīgiem māksliniekiem nebija, kur izstādīties. Viņa centra ambīciju īstenošanu vērtē kā hobiju, bet savu profesionālo darbību pašlaik saista ar SIA Erda, kas nodarbojas ar uzņēmuma tēla veidošanu, darbinieku labsajūtas uzlabošanu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik procentus no Kim? budžeta veido Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) līdzfinansējums?

Apmēram puse no budžeta ir VKKF līdzfinansējums. Tomēr jāakcentē, ka šis fonds spēj apmierināt, ja nemaldos, aptuveni desmito daļu no pieprasījuma. Tas ir milzīgs konkurss, kurā neko par skaistām acīm nedod. Tur ir komisija, kurā ir kompetenti cilvēki. Viņi karstās diskusijās izvērtē katru projektu un katru budžeta pozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietu internets, lielo datu izmantošana, mākoņdatošana, mākslīgais intelekts un datu pārraides attīstība mūsdienās ievērojami maina cilvēku ikdienu un veicina inovācijas gandrīz jebkurā nozarē.

Gada sākumā Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādes un konferences Riga Comm organizatori aicināja iepriekšējo gadu runātājus un nozares ekspertus novērtēt tehnoloģiju attīstību un prognozēt 2019. gada tendences.

Diskutēt par nozares aktualitātēm varēs 8. Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādē un konferencē Riga Comm, kas notiks 10. un 11. oktobrī.

Ražotāji pirmās 5G iekārtas sola piedāvāt jau šogad, un arī Latvijas telekomunikāciju operatori plāno šogad attīstīt pirmos 5G tīklus. LMT Inovatīvo risinājumu vadītājs Aleksandrs Sigajevs norāda, ka nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkls 5G nebūs vienkārši vēl ātrāks internets: «Tas tiek veidots kā īpaši stabils bezvadu interneta pieslēgums ar ļoti zemu aizkavējumu, lai uz to varētu paļauties gan automatizētās rūpnīcās, gan satiksmē esošs bezpilota auto, gan pacients attālinātā veselības aprūpē». A. Sigajevs norāda, ka 5G veicinās digitalizāciju praktiski jebkurā nozarē, un Latvijai ir visas tehnoloģiskās priekšrocības, kā arī gudri cilvēki, lai kļūtu par līderi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai esam gatavi pazaudēt veselu nozari Lietuvai?

Monta Geidāne - ABSL Latvia izpilddirektore, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemas pievienotās vērtības darba vietas jeb zvanu centri - tā visbiežāk Latvijā tiek raksturoti Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC), šķietami konsekventi ignorējot to, ka tieši šī ir nozare, kas pēdējos gados sniegusi vienu no lielākajiem ieguldījumiem tādu nozīmīgu jomu attīstībā kā datu zinātne un robotika.

Vēsturiski veidojušies stereotipi ir novecojuši un zināmā mērā bremzē valsts ekonomisko attīstību. Atstājot novārtā šo būtisko nozari, mēs ne vien zaudējam darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, starptautisku darba vidi, izaugsmes iespējām, profesionālajām apmācībām un lērumu citu labumu, bet arī labprātīgi atsakāmies no mūsu pašu dzīves apstākļu uzlabošanas, neveicinot tādu saistīto jomu attīstību pilsētā kā modernu biroja ēku būvniecība, dzīvojamo platību attīstība, pilsētas infrastruktūras pilnveide u.c.

Lietuva, īpaši Viļņa, ir bijusi veiksmīgs piemērs tam, lai laikus pārkāptu šiem stereotipiem un jēgpilni valstiskā līmenī strādātu pie šīs nozares uzņēmumu piesaistes. Pēc jaunākajiem datiem Viļņā šobrīd izvietoti 78 SBPC, kas nodrošina 17 tūkstošus darba vietas. Lietuva pat ir gājusi soli uz priekšu un sākusi aktīvi attīstīt arī Kauņu kā pievilcīgu SBPC lokāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru