Būve

Ekspluatācijā nodota modernizētā robežšķērsošanas vieta Silene

Zane Atlāce - Bistere, 27.11.2019

Jaunākais izdevums

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pabeidzis robežšķērsošanas vietas "Silene" pārbūvi un modernizāciju Skrudalienas pagastā, Daugavpils novadā. Objekts nodots ekspluatācijā 22. novembrī.

Darbi tika realizēti Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas valdību pasākuma plāna ietvaros, norāda VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

"Robežšķērsošanas vietas modernizācijas gaitā tika uzlabota perimetra apsardzes sistēma, ieviesta videonovērošanas sistēma, elektroniskie satiksmes organizācijas informatīvie paneļi, transportlīdzekļu piespiedu apstādināšanas iekārtas, kā arī vienots satiksmes organizācijas risinājums gan visa veida transportlīdzekļiem, gan gājējiem un velosipēdistiem, uzlabojot kustību un padarot efektīvāku robežpunkta darbu, " gandarīts par paveikto ir VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Latvijas un Eiropas Savienības (ES) drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Kopumā valsts šobrīd veic būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā - piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos par kopējo summu aptuveni 15 miljoni eiro. Vērienīgi darbi ar Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta finansējumu šobrīd notiek arī Latvijas - Baltkrievijas robežšēršošanas vietā "Pāternieki" un noslogotākās Latvijas - Krievijas robežšķērsošanas vietas "Terehova" attīstībā. Visus šos projektus plānots pabeigt līdz 2022. gada nogalei. VNĪ iecerēs ir vēl vairāki ar valsts drošību saistīti projekti ar mērķi nodrošināt labāku ES robežas ekonomisko aizsardzību.

Pērn, 2018. gadā apstiprinājis Latvijas un Baltkrievijas Republikas valdības pasākumu plānu, kas ietver sadarbību vairākos virzienos, tajā skaitā robežšķērsošanas vietu "Urbāni - Silene" un "Pāternieki - Grigorovščina", kā arī autoceļu un satiksmes uzlabošanu saistībā ar 2021. gadā Minskā un Rīgā notiekošo Pasaules čempionātu hokejā.

RŠV "Silene" pārbūves darbi tika uzsākti 2019. gada 27. maijā, un tie noritēja atbilstoši plānotajam, netraucējot robežšķērsošanas vietas darbībai. Darbus veica PS "LNK INDUSTRIES GROUP", būvdarbu izmaksas - 0,9 miljoni EUR (neskaitot PVN).

VNĪ šobrīd īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Attīstības jomā šogad pabeigta ēka Kalnciema ielā 14 divu prokuratūras struktūrvienību vajadzībām, pabeigti telpu Lomonosova ielā 9, Rīgā pielāgošanas darbi Valsts probācijas dienestam, Kultūras ministrijas mājvietas - ēku kompleksa atjaunošana K. Valdemāra ielā 11A, nule pabeigta jau minētā robežšķērsošanas vietas "Silene" pārbūve, kā arī tuvākajās dienās ekspluatācijā tiks nodota vērienīgā muzeju krātuve Pulka ielā. Turpinās nozīmīgi projekti, tai skaitā Latvijas Okupācijas muzeja ēkas pārbūves darbi un jaunās piebūves "Nākotnes nams" būvniecība un centralizētās prokuratūras ēkas Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, pārbūve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) turpina pērn iesākto robežšķērsošanas vietu "Silene" un "Pāternieki" attīstību uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežas.

"Būvdarbi tiks īstenoti paralēli robežšķērsošanas vietu darbībai līdz 2020. gada beigām," informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Katrā robežšķērsošanas vietā tuvāko mēnešu laikā tiks izbūvēts jauns autobusu pasažieru kontroles terminālis, kā arī izveidotas papildu braukšanas joslas, gājēju celiņi, mainīts ceļu segums, tādējādi uzlabojot apmeklētājiem un kontroles dienestiem darba vidi un padarot ātrāku un efektīvāku robežu šķērsošanu.

Kopumā šogad Latvijas – Baltkrievijas robežšķērsošanas vietu attīstībā tiks ieguldīti teju 4,74 miljoni eiro.

Robežšķērsošanas vietā "Pāternieki" Krāslavas novada Piedrujas pagastā darbus veiks pilnsabiedrība "MMG", līguma summa: 2,65 miljoni eiro (bez PVN), savukārt "Silenē" Daugavpils novada Skrudalienas pagastā darbus veiks piegādātāju apvienība "BA", tās biedri SIA ""BINDERS" un SIA "Arčers". Līguma summa: 2,087 miljoni eiro (bez PVN). Projektu finansējuma avots – valsts budžeta dotācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas valdību pasākuma plāna ietvaros Krāslavas novada Piedrujas pagastā robežšķērsošanas vietā «Pāternieki» tikās pārbūves projektā iesaistītās puses – VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) kā vadošais partneris un Baltkrievijas muitas komiteja, lai gūtu ieskatu robežšķērsošanas (RŠV) vietas pārbūves procesos.

RŠV «Pāternieki» pārbūves darbi tika uzsākti 2019. gada 27. maijā, un tie norisinās atbilstoši darba grafikam – šobrīd paveikti aptuveni 20% pārbūves darbu, nekavējot robežšķērsošanas vietas darbību. Pārbūves darbus plānots pabeigt līdz 2019. gada beigām.

Plānots, ka projekta rezultātā RŠV vieta kļūs modernāka, drošāka un ērtāka, samazinot robežas šķērsošanas laiku, norādīja VNĪ RŠV «Pāternieki» modernizācijas projekta vadītājs Aleksejs Šaforostovs.

Šobrīd abu Latvijas - Baltkrievijas robežšķērsošanas vietu «Pāternieki» un «Silene» neitrālajā zonā (starpzonā starp Latvijas un Baltkrievijas robežšķērsošanas vietām) paredzēts izveidot vienotu satiksmes organizācijas risinājumu gan visa veida transportlīdzekļiem, gan gājējiem un velosipēdistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludina iepirkumu Jaunā Rīgas teātra būvniecībai, kas paredz būvniecības realizāciju atbilstoši arhitektes Zaigas Gailes iecerei un teātra vajadzībām, informē VNĪ.

Svarīgākās atšķirības no iepriekšējā konkursa - tajā iestrādāts «projektē un būvē» princips, kas paredz vienotu atbildību teātra pārbūves ieceres īstenošanai, informē VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

VNĪ ieskatā tas ļaus pasūtītājam labāk kontrolēt izmaksas, termiņus un uzlabos komunikāciju un darbību koordināciju starp būvnieku, projektētājiem un pasūtītāju, ļaujot operatīvāk risināt problēmas būvlaukumā, nekā situācijā, kur šīm pusēm būtu iespēja aizbildināties ar otras puses vainu strīda un būvniecības kavējumu izraisīšanā. «Projektē un būvē» atbildības sadalījums nodrošinās to, ka būvniecības ieceres realizētājs izvēlētos tādu pāļu iestrādes risinājumu, kurus tas pats spētu droši realizēt, tādējādi palielinot būvdarbu norises drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) 14. novembrī, iesniegusi pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar lūgumu atcelt prasības nodrošinājumu strīdā ar «ReRe Būve 1» – aizliegumu slēgt līgumu par Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvdarbu izpildi, informē VNĪ Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.

Proti, VNĪ lūdz tiesai atcelt šobrīd uzlikto liegumu tālākajiem būvdarbiem JRT ēku kompleksā. Argumentēts lūgums atcelt prasības nodrošinājumu iesniegts, jo VNĪ līgumu ar pilnsabiedrību «ReRe Būve 1» lauza, balstoties uz būvdarbu laikā konstatētiem drošības pārkāpumiem. Paredzams, ka VNĪ pieteikuma izskatīšana ilgs aptuveni mēnesi.

«Mūsu iepriekšējā taktika – vispirms vērsties Ģenerālprokuratūrā – balstījās apsvērumā, ka ir jādara viss iespējamais, lai novērstu līdzīgu praksi nākotnē, kad būvnieku strīdos cieš visas sabiedrības intereses,» uzsver Valkers.

Ģenerālprokuratūra, izvērtējot VNĪ iesniegumu, konstatēja, ka tiesnesis pieļāvis būtiskus materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus un iesniedza protestu Augstākajā tiesā jeb Senātā. Ģenerālprokuratūra ir norādījusi, ka lēmumā noteiktais liegums ir nesamērīgs un kalpo kā šantāžas līdzeklis prasītāju rokās projekta piespiedu izpildei, tiesiskās sekas pasūtītāja nepamatotas atkāpšanās gadījumā varētu būt tikai pienākums samaksāt būvniekam kompensāciju par izmaksām un zaudējumiem, taču uzņēmējam nav subjektīvo tiesību prasīt pielaidi darbu izpildei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar strādnieka bojāeju Finanšu ministrijas (FM) ēkas jumta nomaiņā VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica atkāpjas no amata, pavēstīja kompānijā.

«Esmu gatava atkāpties no valdes locekļu amata pienākumu pildīšanas, uzņemoties morālu atbildību par notikušo Smilšu ielā 1. Uzskatu, ka šāds lēmums ir svarīgs gan VNĪ reputācijai, gan tālākai uzņēmuma attīstībai un akcentēs darba drošības jautājumus būvniecības nozarē un sabiedrībā kopumā,» informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica, kas VNĪ valdē ir atbildīga par attīstības un būvniecības projektiem.

«Kaut arī par notiekošo Smilšu ielas 1 ēkas jumta nomaiņas darbu būvlaukumā ir atbildīgs būvnieks, VNĪ valdes locekle K.Gruškevica ziņojusi padomei par savu nodomu atkāpties, un padome iesniegumu ir pieņēmusi,» informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Pārdoti seši valstij nevajadzīgi īpašumi

Monta Glumane, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi sešus degradētus valsts īpašumus, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Izsoles tika rīkotas, lai optimizētu valsts īpašumu portfeļa pārvaldību un ilgstoši neuzturētu īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nākotnē un nav efektīvi no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa.

VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli tika pārdoti seši īpašumi reģionos. Lielākie no tiem - Jāņa muiža, divi īpašumi Priekuļu novada Jāņmuižā, Ozolu gatvē 3 un 5, kas atrodas uz privātas zemes. Par 5000 eiro pārdota bijusī skolas ēka, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka. Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksā aptuveni 7000 eiro. Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi par kopējo summu 1690 eiro atsavināti četri īpašumi - divi zemes gabali Rūjienas novadā (602 kvadrātmetru platībā Jaunā ielā 1 un 1571 kvadrātmetru platībā zeme Dzirnavu ielā 21A), garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, kā arī 1/5 domājamā daļa no veikala Gaujienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kultūras ministrs aicina VNĪ un Rere būvi 1 vēlreiz tikties pie sarunu galda

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) aicina VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) un būvnieku «Rere būve 1» vadības pārstāvjus vēlreiz tikties pie sarunu galda, lai nodrošinātu, ka Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūves darbus pabeigtu un teātris varētu atgriezties savā namā 2022.gada vasarā, informēja kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Vasiļjeva.

Lai uzklausītu abu pušu pozīcijas, kultūras ministrs tikās ar JRT pārbūves projekta īstenotājiem - gan būvdarbu pasūtītāju VNĪ, gan būvnieku «Rere būve 1».

«Redzams, ka katrai no Jaunās Rīgas teātra pārbūves projekta pusēm ir sava pozīcija un to pamatojoši argumenti, kas, iespējams, savstarpējās sarunās līdz galam nav izrunāti. Teātra mājvietas pārbūvei Lāčplēša ielā atvēlētais laika termiņš ir saspringts. Būtiski, lai Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūves darbi tiktu pabeigti, un teātris Lāčplēša namā varētu atgriezties 2022.gada vasarā,» akcentēja Puntulis.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par JRT būvnieka «ReRe būve 1» prasības pieteikuma nodrošinājumu, aizliedzot VNĪ kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tostarp būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai šajā projektā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interesentu trūkuma dēļ šodien nenotika VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātā atkārtotā elektroniskā izsole ēkai Rīgā, Raiņa bulvārī 27, kurā savulaik atradās Rakstnieku poliklīnika, informēja VNĪ.

Izsoles sākumcena bija noteikta 2,25 miljoni eiro, bet izsoles solis - 10 000 eiro.

Ņemot vērā to, ka vairākās atkārtotās izsolēs, tostarp izsolē, kas noslēdzās šodien, neviens pretendents nebija pieteicies, VNĪ nolēmis uz laiku pārtraukt īpašuma izsoļu organizēšanu.

VNĪ plāno pārskatīt izsoles nosacījumus un turpināt īpašuma izsoļu rīkošanu 2021.gadā, kad nekustamā īpašuma tirgū situācija varētu būt pamainījusies.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2019.gada 24.septembrī atļāva VNĪ izsolē pārdot ēku Raiņa bulvārī 27, Rīgā.

Daļa no nekustamā īpašuma ir iznomāta - atbilstoši 2018.gada 19.martā noslēgtajam telpu nomas līgumam SIA "OC Vision" līdz 2023.gada 31.oktobrim un līdz brīdim, kad pēc līguma termiņa notecējuma puses ir pilnībā izpildījušas savas saistības, iznomātas ēkas pirmā stāva telpas ar kopējo platību 118,7 kvadrātmetri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VNĪ izglītos publiskos pasūtītājus BIM ieviešanā būvniecības iepirkumos

Db.lv, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu publisko pasūtītāju kompetenci par Būves informācijas modelēšanas (BIM) sniegtajām priekšrocībām, dalītos ar labo praksi un veicinātu straujāku BIM prasību iekļaušanu jaunajos būvniecības iepirkumos, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), Ekonomikas ministrija un Latvijas Nacionālā standartizācijas institūcija "Latvijas valsts standarts" aicina uz semināriem par VNĪ pērn izstrādāto BIM prasību ieviešanu iepirkumos un praktisko pielietošanu projektos.

Tādējādi tiks veicināta būvniecības digitalizācija Latvijā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Seminārā publiskie pasūtītāji tiks iepazīstināti ar BIM un tās pielietošanu dažādos griezumos.

"VNĪ kā lielākais publiskais būvdarbu pasūtītājs apzinās savu nozīmi nozares attīstībā, tāpēc esam gatavi dalīties ar pieredzi un pērn izstrādātajām BIM prasībām ar citiem pasūtītājiem, palīdzot ieviest BIM visā Latvijā. VNĪ ieskatā būvniecības digitalizācija Latvijā ir nepieciešamība – tā uzlabo sadarbību starp visām būvniecībā iesaistītajām pusēm, palīdz pasūtītajam kontrolēt darbu izpildes termiņu un izmaksas, uzlabo būvprojekta kvalitāti, palīdz identificēt riskus, savlaicīgi novērst nepilnības, ekonomēt laika un finanšu resursus. Tā palīdz ne tikai sakārtot pasūtītāja un būvuzņēmēju attiecības, bet vienlaikus sakārto arī Latvijas būvniecības vidi, veicinot Latvijas būvnieku konkurētspēju starptautiskā līmenī," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šogad 9 mēnešos pārdevuši 66 valsts pārvaldei nederīgus īpašumus par kopējo summu - 2,68 miljoni eiro, dodot iespēju tiem iegūt jaunu elpu. VNĪ nekustamo īpašumu atsavināšanas ieņēmumi, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, pieauguši par 43,6%, informē VNĪ.

"Kopumā šobrīd vērojama augoša interese par valsts īpašumu iegādi konkrētā segmentā - mūsu gadījumā redzam, ka tirgus ir joprojām aktīvs," komentē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Ievērojamākie VNĪ šogad pārdotie nekustamie ir biroju ēka Mucenieku 3, Vecrīgā (678 600 eiro), vēsturiskās mūzikas skolas ēka Pils ielā 38, Ventspilī (99 700 eiro), īpašums ar vēsturisku koka apbūvi Dzelzceļa ielā 3, Jūrmalā (86 140 eiro), administratīvās ēkas Akadēmijas ielā 3, Jelgavā (530 480 eiro) un Liepājas ielā 26, Kuldīgā (157 660 eiro), kā arī nekustamie īpašumi Dubultu prospektā 142, Jūrmalā (188 200 eiro), nī Juglas ielā 14, Rīgā (149 000 eiro) un "Lēnu" pils Skrundas novadā (70 300 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklātā konkursā uz VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes priekšsēdētāja amatu pieteikušies 38 kandidāti.

«Tuvākajā laikā darbu uzsāks nominācijas komisija, kas četrās kārtās izraudzīsies labāko kandidātu,» informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

Pieteikumus valdes priekšsēdētāja amatam izvērtēs speciāli izveidota nominācijas komisija, kuras vadītājs ir VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis. Komisijas locekļi: VNĪ padomes priekšsēdētāja vietniece Inta Komisare, VNĪ padomes loceklis Ansis Grasmanis, Pārresoru koordinācijas centra Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. Atbilstoši konkursa nolikumam četrās kārtās tiks izraudzīti 2-3 labākie kandidāti, ko iesniegs VNĪ padomei lēmuma pieņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) padome apstiprinājusi izmaiņas uzņēmuma valdē.

Līdzšinējā VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre pēc vairāk nekā divu gadu darba no 27. decembra nolēmusi pieņemt jaunus profesionālos izaicinājumus. S. Janvāres vadībā VNĪ uzlaboti klientu apkalpošanas un pārvaldības procesi, izstrādāta un uzsākta ieviest IT stratēģija, arvien plašāk izmantoti digitālie risinājumi, kā arī veicināta inovāciju kultūras attīstība valsts kapitālsabiedrībā, izstrādāti priekšlikumi normatīvo aktu pilnveidei publisko iepirkumu jomā, notikusi VNĪ neraksturīgo funkciju nodošana ārpakalpojumā (arhīva, transporta, uzkopšanas pakalpojumi), kā arī uzsākta uz klientiem vērstas personāla attīstības un motivācijas sistēmas attīstība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Papildināta - Būvnieks pievienojas VNĪ aicinājumam izvērtēt būvdarbu vadītāja darbību

Valdis Koks, RERE BŪVE valdes priekšsēdētājs, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) paziņoja, ka aicinās būvniecības nozares atbildīgās institūcijas – Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projekta atbildīgā būvdarbu vadītāja darbību.

Pilnsabiedrība «RERE BŪVE 1» (Būvnieks) uzskata, ka šis ir pirmais VNĪ konstruktīvais solis, kas sperts, lai turpinātu uzsākto rekonstrukcijas projektu. Šo VNĪ soli Būvnieks pilnībā atbalsta un, ņemot vērā, ka VNĪ kā viens no lielākajiem būvniecības pasūtītājiem valstī izjūt lielu atbildību par tai uzticētajiem projektiem, aicina veikt pilnu izvērtējumu.

Būvnieks, pievienojoties VNĪ paziņojumam, aicina Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt arī pārējo JRT projekta atbildīgo personu darbību un bezdarbību:

1. Tehniskā projekta atbildīgā arhitekte, autoruzraudzības grupas vadītāja

2. Tehniskā projekta arhitekts, bez sertifikāta

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 6.janvāra darbu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdē sāks jaunais valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs, informē VNĪ.

Par viņa iecelšanu šajā amatā VNĪ padome lēma pagājušā gada 11.oktobrī.

R.Griškevičam ir pieredze operatīvās darbības, finanšu un investīciju uzraudzībā, stratēģiskajā plānošanā un iepirkumu pārraudzībā, kā arī lielu uzņēmumu vadībā Latvijā, Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Vairāk nekā desmit gadu strādājis dažādās būvmateriālu ražotāja "Cemex" (tagad "Schwenk Latvija") struktūrvienībās, tostarp bijis "Cemex Baltic’s & Finland" valdes loceklis, "Cemex Baltic Cement Russia" un "Cemex Hungary" vadītājs.

VNĪ valdē R.Griškevičs būs atbildīgs arī par finanšu vadību, investīciju finansēšanu un uzraudzību.

DB jau vēstīja, ka pagājušā gada nogalē darbu VNĪ valdē valdē atstājusi valdes locekle Sigita Janvāre. Viņas vietā uz laiku valdē iecelts kompānijas Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsaucoties Kultūras un Ekonomikas ministru aicinājumam, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) tiksies ar «RERE Būve1» kopējā sanāksmē VNĪ biroja telpās Vaļņu ielā 28, Rīgā, 22. augustā, plkst. 12.00, piedaloties abu uzņēmumu vadībai un projekta vadībā iesaistītajām personām.

Saskaņā ar VNĪ sniegto informāciju tikšanās norise tiks pārraidīta tiešraidē: live.tiesraides.lv/tiesraides.lv/live2/25.

Tikšanās laikā VNĪ sagaidot no «RERE BŪVE1» pamatotus argumentus un konstruktīvu sarunu.

Kopš pāļu urbšanas darbu apturēšanas pērn 22. novembrī ar «RERE BŪVE 1» tālāka risinājuma kopīgai rašanai esot notikušas 23 projekta būvsapulces, 6 vadības sapulces, kā arī notikusi nepārtraukta saziņa dokumentu formātā, informē VNĪ.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna komentē: «Pie sarunu galda esam jau bijuši vairāk nekā pusgadu, meklējot konstruktīvas sadarbības ar «RERE BŪVE 1» iespēju. Vai šīs sarunas atšķirsies no iepriekšējām, šobrīd grūti spriest. Mūsu mērķis nemainīgs - pabeigt JRT rekonstrukciju, lai teātris savā mājvietā var atgriezties 2022. gadā ».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

BIM ieviešana ir vienīgais loģiskais ceļš Latvijas būvniecības nozares attīstībai

Sigita Janvāre - VNĪ valdes locekle, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no būtiskākajām drīzumā gaidāmajām izmaiņām VNĪ iepirkumos būs prasība izmantot būvju informācijas modelēšanu jeb BIM, kas jau izraisījusi plašu rezonansi sabiedrībā. Mēs kļūsim par ledlaužiem būvniecības digitalizācijā Latvijas publiskajā sektorā. Paši testēsim, kā tā strādā, un dalīsimies savā pieredzē, palīdzot arī citiem, tādējādi kopīgi ieviešot BIM visā valstī.

Būves informācijas modelēšana (BIM) nav tikai mūsu iegriba – tā ir mūsdienīgas būvniecības nozares nepieciešamība. Tas ir kopīgs Ekonomikas ministrijas, būvniecības nozares un citu ieinteresēto pušu projekts, kas raida spēcīgu signālu par pārmaiņām Latvijas būvniecības nozarē. Esam pārliecināti, ka tas ir vienīgais loģiskais ceļš Latvijas būvniecības nozares attīstībai.

Ziemeļvalstīs gūtā pieredze liecina, ka būvniecības digitalizācija ir vienīgais veids, kā nodrošināt procesu efektivitāti un caurspīdīgumu. Tas palīdzēs efektīvi tikt galā ar lielākajiem būvniecības izaicinājumiem, ļaus izvairīties no projektēšanas nepilnībām un samazināt būvdarbu izmaksas, vienlaikus uzlabojot komunikāciju un darbību koordināciju starp projektētājiem, būvniekiem un pasūtītāju. Tādējādi būvniecības process būs operatīvāks un precīzāk prognozējams. Vienlaikus ēkas digitālais dvīnis neapšaubāmi atvieglo apsaimniekošanas un uzturēšanas procesu un palielina nekustamā īpašuma vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) uz laiku VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) padomē iecēlusi divus pagaidu padomes locekļus - Ievu Braunfeldi un Jāni Garisonu, informēja FM pārstāvis Aleksis Jarockis.

Šā gada 27.decembrī no amata atkāpās VNĪ padomes loceklis Ansis Grasmanis, kā rezultātā VNĪ padomē bija palikusi tikai tās locekle Inta Komisare.

Līdz ar to VNĪ padome bija kļuvusi rīcībnespējīga, jo tikai viena padomes locekļa dalība padomes sēdēs nenodrošina kvorumu un iespēju pieņemt lēmumus.

Pirmdienas, 30.decembra, akcionāra lēmumu rezultātā ir nodrošināts, ka VNĪ padome ir rīcībspējīga. Tajā darbu turpina Komisare. Tāpat kapitāla daļu turētājs līdz brīdim, kamēr publiskā konkursa kārtībā tiks izraudzīti citi kandidāti, VNĪ padomes locekļu amatā iecēla FM Administrācijas vadītāju Braunfeldi un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Garisonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis ir nolēmis atkāpties no amata.

Bičevska pēdējā darba diena būs 9. decembris. VNĪ padomē kopā ar Bičevski strādā arī Inta Komisare un Ansis Grasmanis. Pārējie padomes locekļi turpinās darbu, tā nodrošinot uzņēmuma darbības nepārtrauktību.

"Manuprāt, padomei triju gadu laikā ir izdevies izveidot pietiekami stiprus pamatus, lai VNĪ kļūtu par aktīvu, citu respektētu nekustamā īpašuma tirgus dalībnieku. Uzņēmuma valdei ir izvirzīti augsti mērķi, kas nodrošina strauju izaugsmi, ekonomiski pamatotu un efektīvu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu," uzsver Bičevskis.

VNĪ padomes priekšsēdētājs atzīst, ka vairākas VNĪ iniciatīvas, tostarp koncepcija "Nākotnes birojs", kas paredz modernas un efektīvas darba vides izveidi publiskajā sektorā, pirmajā posmā prasa augstākas investīcijas un aktīvāku virzību. Taču Bičevska izpratnē finanšu ministrs Jānis Reirs vēlējās mierīgāku tempu, stabilizāciju un mērenāku izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nodevuši Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvlaukumu Lāčplēša ielā 25 pilnsabiedrībai "SBSC" vēsturiskās ēkas pārbūvei, lai teātris varētu atgriezties mājās līdz 2022.gada rudenim, informē VNĪ.

Sadarbība ar būvnieku turpmāk notiks pēc principa "Projektē un būvē". Tas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļaus ātrāk risināt radušos izaicinājumus. Šāda pieeja dod garantiju, ka būvnieks izstrādās un īstenos tikai tādus risinājumus, par kuru realizācijas iespējām un drošības aspektiem būs pilnīgi pārliecināts.

"Šis ir sarežģīts un izaicinājumiem pilns būvniecības projekts. Jaunā Rīgas teātra būvniecību vēsturiskā pilsētvidē var salīdzināt ar Mihaila Čehova Rīgas krievu drāmas teātra pārbūvi, bet darbnīcu izbūvi, kas aizņem 2000 m2 pazemes telpas, ar Dzintaru koncertzāles mazās zāles projekta īstenošanu. Ciešā apbūve būvniekam un pasūtītājam rada papildu rūpes - celtniecības laikā maksimāli saglabāt apkārtējo ēku iedzīvotāju dzīves kvalitāti un rūpēties par blakus esošo celtņu drošību. Drošība ir prioritāte neatkarīgi no projekta gaitas - pat, ja tā īstenošana tādēļ uz laiku ir jāaptur - tā ir un būs VNĪ prasība. Paši veiksim arī būvuzraudzību un būsim stingri savās prasībās par darba kvalitāti un izpildes termiņu. No būvnieka gaidām konstruktīvu sadarbību un atbildīgu pieeju, lai kopā īstenotu izvirzīto mērķi - izveidot Rīgā Eiropas līmeņa teātri," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir uzsākti sagatavošanās darbi Valsts drošības dienesta ēkas (VDD) būvniecībai Brīvības gatvē 207, Rīgā, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

"Ņemot vērā, ka valdība 2017. gada 3. augustā pieņēma lēmumu par VDD ēkas būvniecības nepieciešamību Brīvības gatvē 207 un Saeimas rekomendācija bija turpināt ieceres realizāciju, mums jāuzsāk projekta izpilde. Spēkā esošais valdības lēmums, projekta termiņi un valsts drošības intereses VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistoši," informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņš informē, ka teritorijā tiks maksimāli saglabāti esošie koki - tiks saglabāti vismaz 25 koki, tai skaitā ozols un liepu stādījuma rinda gar Ropažu ielu, kā arī plānoti papildus apzaļumošanas pasākumi.

"Ņemot vērā to, ka Teika ir rajons ar blīvu apbūvi, VNĪ saprot sabiedrības vēlmi pēc parka. Respektējot aktīvistu lūgumu un sabiedrības intereses, VNĪ pildīja doto solījumu nesteigties ar būvniecības uzsākšanu, līdz jautājums atkārtoti tiks izskatīts valdībā un Saeimā. VNĪ kā atbildīga kapitālsabiedrība rīkojas atbilstoši pieņemtajam lēmumam – apstiprinātā Saeimas, valdības lēmuma un pilsētas plānojuma ietvaros. Veiksim darbības objektā atbilstoši saskaņotam būvprojektam, par ko saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, un valsts drošības interesēm," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Centralizētās prokuratūras ēkas pārbūvē Aspazijas 7 paveikti vairāk nekā puse darbu

Žanete Hāka, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) vadībā topošās centralizētās prokuratūras ēkas Aspazijas bulvārī 7, Rīgā pārbūvē paveikti jau 55% darbu, informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Šobrīd topošajā ēkā jau uzsākti iekštelpu apdares darbi. Pabeigti visu būvkonstrukciju izbūves darbi, kā arī galveno maģistrālo inženiertīklu montāža. Ēkā ir nomainīti logi. Šobrīd turpinās fasādes atjaunošana, kā arī inženiertīklu izbūve. Nākamnedēļ plānots uzsākt arī labiekārtošanas darbus īpašuma teritorijā. Pavisam nesen, 2019. gada jūnijā, tika izpildīts arī būvdarbu līguma noteiktais starptermiņš – nolīgtajā termiņā tika pilnībā pabeigti jumta izbūves darbi. Ēkas atjaunošanu plānots pabeigt līdz 2020. gada nogalei.

«Šajā tehniski sarežģītajā un daudzslāņainajā projektā izaicinājumu netrūkst, tādēļ īpaši liela nozīme ir visu būvniecības procesā iesaistīto pušu veiksmīgai un konstruktīvai savstarpējai sadarbībai. Vienlaikus būvdarbu procesā netiek aizmirsts arī par vēsturiskās policijas ēkas kultūrvēsturiskā mantojuma un autentisko interjera saglabāšanu Pēc demontāžas darbiem un uzslāņojumu attīrīšanas atsevišķās vietās tika atrasti potenciāli vērtīgi telpu vēsturiskā interjera elementi. Attiecīgajās zonās būvdarbi tika apturēti un pēc VNĪ iniciatīvas tika veikta interjera krāsu polihromijas izpēte un konstatēto atradumu kultūrvēsturiskā novērtēšana. Šobrīd sadarbībā ar projektētāju tiek strādāts pie iespējamajiem vēsturiskā interjera elementu restaurācijas risinājumiem,» pauž VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra ēkai nākamnedēļ atsāks pāļu iestrādi, aģentūrai LETA pavēstīja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņš norādīja, ka, virzoties uz priekšu Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas pārbūvē, VNĪ un pilnsabiedrība "SBSC" nākamnedēļ atsāks pāļu iestrādi Lāčplēša ielā 25, Rīgā, turpinot būvniecību pagalma zonā.

Šobrīd būvlaukumā tiek ierīkots pagaidu transformators un elektroapgādes pieslēgums apkārt esošajam kvartālam, lai sāktu pagalmā esošo ēku demontāžu, kurā līdz šim ir atradies transformatoru punkts. Tikmēr pārējā pagalma teritorijā tiek sagatavots laukums pāļu izbūves tehnikai. Būvuzņēmējs apliecinājis, ka darbu veikšanai izvēlēti konkrētajai situācijai un blīvajai apbūvei saudzīgākie pāļu iestrādes risinājumi, piesaistot augsti kvalificētus speciālistus, norādīja Griškevičs. "Jaunā Rīgas teātra pārbūves projektā līdz ar jaunā apjoma izbūvi atsākam aktīvu būvdarbu posmu. Tajā plānots uzbūvēt ēkas daļu, kur paredzēts galvenais ieejas vestibils, pazemes darbnīcas, divas jaunas "black-box" zāles, trīs mēģinājumu zāles, noliktavas un citas Eiropas līmeņa teātra vajadzībām nepieciešamās telpas. Tas ļaus īstenot "teātris-māja" konceptu - no dekorāciju izgatavošanas līdz teātra izrādei visu varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku vai laika resursus," pauda Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šonedēļ uzsāk būvdarbus energoefektivitātes paaugstināšanai Dailes teātra ēkā Rīgā, Brīvības ielā 75. Vēsturiskajai ēkai tiks siltinātas ēkas ārsienas, skatuves tornis un jumti, nodrošinot nepieciešamo komfortu gan teātra darbiniekiem, gan skatītājiem un vienlaikus samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas, norāda VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Būvdarbu veikšanai VNĪ noslēgts līgums ar SIA "PRO DEV". Līguma summa – 1,66 miljoni eiro, no kura 85% ir ES līdzekļi un 15% valsts līdzfinansējums. Projekta autori: SIA "Projektēšanas Birojs AUSTRUMI". Ēkas fasādes atjaunošanas un siltināšanas darbus paredzēts veikt 16 mēnešu laikā.

Sāks būvdarbus Latvijas Nacionālā arhīva ēkas atjaunošanai 

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā...

"Ļoti ceram atrast kompromisu, saskaņojot būvniecības grafiku, lai teātra simtgadē būtu redzamas reālas izmaiņas," norāda Dailes teātra direktors Juris Žagars.

Ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī saistībā ar COVID-19 izplatību, darbs notiks īpašā piesardzības režīmā, ievērojot noteiktos ierobežojumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus saistībā ar citu dienestu un iestāžu pārkārtošanos darbam ārkārtas režīmā, informē VNĪ.

Pārskatāmā nākotnē izmaiņas skars arī apkārtējo Dailes teātra teritoriju. "Dailes teātra priekšlaukuma attīstība tiks īstenota kārtās. Pirmajā kārtā plānoti darbi Dailes teātra aizmugures pagalmā un Epikūra dārza sakārtošana. Šos darbus paredzēts uzsākt vasarā," norāda VNĪ valdes loceklis J. Ivanovskis- Pigits.

Dailes teātra labiekārtošanai pērn kopīgu sadarbību uzsāka VNĪ un Rīgas domes Īpašuma departaments, veicot teātrim piegulošās teritorijas sakārtošanas projekta izstrādi. Skvērs pie Dailes teātra daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums - teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē - no kasēm līdz Matīsa ielai - Rīgas pašvaldības īpašumā.

Pērn noslēdzās metu konkurss, kur astoņu iesniegto projektu konkurencē par labāko teritorijas sakārtošanai tika atzīta arhitektu biroja "MADE arhitekti" iecere. 2019. gada izskaņā VNĪ ar Rīgas domi noslēdzis trīspusēju līgumu ar SIA "MADE arhitekti" par būvniecības ieceres izstrādi teātra priekšlaukuma un parka labiekārtošanai, kas nav ticis atjaunots kopš padomju laikiem.

Īstenojot arhitektu ieceri, plānots paplašināt arī teritorijas zaļo zonu – no vairākiem desmitiem teritorijā esošo koku tiks izzāģēti 8, kuri pēc ekspertu izvērtēšanas atzīti kā savu mūžu nokalpojuši, un to vietā papildus iestādīti vismaz 23 jauni lielizmēra koki, kā arī tiks ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju atpūtai un labsajūtai. "Mūsu galvenais mērķis ir padarīt laukumu pieejamu pilsētniekiem un nodrošināt augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti, respektējot 1976. gadā pēc arhitektes Martas Staņas projekta celtā teātra arhitektūru. Sadarbojoties ar SIA "Labie koki" ekspertiem, laukuma labiekārtojuma ietvaros tiks veidoti pārdomāti apzaļumojumi un paredzēti jauni, lielizmēra koku stādījumi, kas ir neatņemama laikmetīgas pilsētvides sastāvdaļa," ieceri atklāj "MADE arhitekti" galvenais arhitekts Miķelis Putrāms.

Lai panāktu siltumenerģijas un elektrības izmaksu ietaupījumu publiskā sektora ēkās, kā arī ēku tehniskā un estētiskā stāvokļa uzlabojumu, VNĪ 2019. gadā piesaistījis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu septiņu sabiedriski nozīmīgu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektiem. Četri no tiem tiek īstenoti teātros: Valmieras drāmas teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Leļļu teātrī un Dailes teātrī, divi - Latvijas Valsts arhīva ēkās – Komandanta ielā Daugavpilī un Skandu ielā Rīgā. Ēkas energosniegums tiks uzlabots arī S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā, Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā, jaunajā prokuratūras ēkā Aspazijas bulvārī 7, Rīgā un topošajā prototipēšanas darbnīcā A. Briāna ielā 13, Rīgā. Jau pabeigts projekts Ventspilī, Jūras ielā 34, padarot energoefektīvu valsts iestāžu administratīvo ēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Tiesa aizliegusi VNĪ slēgt līgumus ar citiem būvniekiem JRT projektā

Db.lv, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par prasības nodrošinājumu, rezultātā aizliedzot VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) kā pasūtītājam veikt vairākas darbības Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projektā, informē RERE Grupa.

Tas attiecas uz šādām darbībām:

• aizliegt slēgt jebkādus darījumus, tai skaitā būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai JRT projektā;

• aizliegt VNĪ pieprasīt jebkādu naudas summu izmaksu, pamatojoties uz bankas izsniegto avansa maksājumu garantiju;

• aizliegt VNĪ pieprasīt jebkādu naudas summu, pamatojoties uz apdrošinātāja izsniegto galvojumu apdrošināšanas polisi.

Tiesas aizliegums stājas spēkā nekavējoties un šis lēmums nav pārsūdzams, informē RERE Grupa.

«Tiesas pieņemtais starplēmums šajā lietā ir likumsakarīgs. Situācijā, kurā viena puse civiltiesiskā strīdā sāk demonstrēt patvaļīgu rīcību, ir nepieciešams ievērot visu iesaistīto pušu intereses,» komentē Guntis Āboltiņš–Āboliņš, RERE Grupas valdes priekšsēdētājs..

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Bijušās Rakstnieku poliklīnikas ēku Raiņa bulvārī izsolīs ar trīs miljonu eiro sākumcenu

LETA, 31.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) ar trīs miljonu eiro sākumcenu izsolīs ēku Raiņa bulvārī 27, Rīgā, kurā savulaik atradās Rakstnieku poliklīnika, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības 781 kvadrātmetra platībā un divām būvēm. Izsoles sākumcena ir trīs miljoni eiro, bet izsoles solis - 10 000 eiro.

Īpašuma elektroniskā izsole ar augšupejošu soli sāksies pirmdien, 4.novembrī, bet noslēgsies 4.decembrī plkst.13.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets šogad 24.septembrī atļāva VNĪ izsolē pārdot ēku Raiņa bulvārī 27, Rīgā.

Daļa no nekustamā īpašuma ir iznomāta - atbilstoši 2018.gada 19.martā noslēgtajam telpu nomas līgumam SIA «OC Vision» līdz 2023.gada 31.oktobrim un līdz brīdim, kad pēc līguma termiņa notecējuma puses ir pilnībā izpildījušas savas saistības, iznomātas ēkas pirmā stāva telpas ar kopējo platību 118,7 kvadrātmetri.

Komentāri

Pievienot komentāru