Norvik banka degvielas tirgotāja Ziemeļu nafta darbību pārņēmusi ļoti agresīvi, un tagad kompānijas darbība faktiski ir paralizēta, uzskata Ziemeļu naftas valdes pārstāve, kura nevēlējās atklāt savu vārdu. Viņa sacīja, ka Norvik banka apturējusi visu uzņēmuma struktūrvienību darbību. Savukārt Norvik banka uzskata, ka uzņēmums centies izvairīties no kredīta atmaksas bankai.

«Bez iepriekšēja brīdinājuma vienlaicīgi notikuši iebrukumi visās mūsu struktūrvienībās, kad bruņojušies Norvik bankas pārstāvji izdzina mūsu darbiniekus uz ielas, bet tvertnēm [degvielas] tika uzliktas ķēdes, tādējādi Ziemeļu naftas darbība pašreiz faktiski ir paralizēta» pastāstīja Ziemeļu naftas pārstāve. Viņa arī piebilda, ka formāla atsauce uz paziņojumu par darbības apturēšanu ir bijusi, bet degvielas tirgotāju pārstāvji paziņojumu nav saņēmuši.

Ziemeļu naftai ir parādsaistības pret Norvik banku, viņa atzina, izsakot gan sašutumu par veidu, kādā apturēta degvielas tirgotāju darbība, ‒ tas noticis bez tiesu izpildītāju klātbūtnes. Pašlaik ir izsaukti uzņēmuma apsardzes un Valsts policijas pārstāvji tālākai apstākļu noskaidrošanai, informēja kompānijā.

Starp lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā minētā SIA Ziemeļu nafta Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu.

Tiesa to pieņēmusi un ierosinājusi uzņēmuma maksātnespējas lietu. Par administratoru ierosināts iecelt Valdi Tīkmani, taču viņš no šiem pienākumiem vēl var atteikties, liecina šodien Maksātnespējas administrācijas interneta mājaslapā pieejamā informācija.

LETA jau ziņoja, ka oktobrī, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistrā iesniegto paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu, AS Norvik banka pārņēma visu SIA Ziemeļu nafta, SIA Z nafta un SIA Ziemeļu degviela uzņēmumu kustamo mantu, biznesa portālu Nozare.lv informēja bankas Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas speciāliste Valda Ķipāne.

Viņa norāda, ka Ziemeļu naftas saistības ir nodrošinātas ar komercķīlu par labu bankai uz visu Ziemeļu naftas, Z naftas un Ziemeļu degvielas piederošo mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī tās nākamajām sastāvdaļām.

Ir jābūt gataviem uz jebkuru pavērsienu, kā arī jābūt gataviem pasargāt savu kritisko infrastruktūru, piektdien pēc TEC-1 elektrostacijas apskates žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Reaģējot uz elektrības kabeļa "EstLink 2" bojāšanu Somu līcī, Valainis kopā ar AS "Latvenergo" pārstāvjiem piektdien veica TEC-1 un TEC-2 elektrostaciju tehnisko apskati.

"Normālā situācijā mēs šodien šeit neatrastos, jo visas šīs iekārtas būtu izslēgtas un nebūtu jādarbina," norādīja Valainis.

Viņš akcentēja, ka pēc "EstLink 2" kabeļa pārraušanas redzams, ka "Latvenergo" infrastruktūra iegūst arvien jaunu nozīmi elektroenerģijas tirgus balansēšanai. Tāpat ir jābūt pārliecinātiem, ka pie jebkuriem apstākļiem šī infrastruktūra ir darbspējīga.

"Tostarp ne tikai ziemā, bet arī jādomā, kā šo infrastruktūru darbināt vasarā," norādīja Valainis. Viņš akcentēja, ka ir svarīgi pašreiz notiekošos TEC-1 remontdarbus pabeigt martā.

Vidējais savienošanās laiks, zvanot no LMT tīkla uz Tele2, ir 6,2 sekundes. Tas ir lielākais rādītājs zvaniem starp jebkuriem citiem mobilajiem operatoriem Latvijā. Tikmēr, zvanot no Tele2 tīkla uz LMT, izsaukuma savienošanas laika ilgums ir 5,7 sekundes, kas ir piektais lielākais rādītājs.

Tā secināts Sabiedrikso pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) jaunākajā ziņojumā «Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāte 2013. gadā».

Starp dažādiem mobilajiem operatoriem visātrākā savienošanās notiek, ja tiek zvanīts no BITE Latvija tīkla uz LMT (5,5 sekundes).

Kopumā no visiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, neizdalot mobilos un fiksētos sakarus, visātrākais savienojums ir starp operatoriem Latvijas Dzelzceļš un Baltcom TV – 0,6 sekundes.

Diena.lv, atsaucoties uz SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktora vietnieka Aleksandra Čerņakova-Neimarka teikto, vēsta, ka izsaukuma savienošanas laika ilgumu ietekmē tehnoloģijas, un zvanam starp diviem fiksētās līnijas telefoniem savienojums vienmēr būs ātrāks nekā starp mobilajiem. Tādējādi vislabākais vidējais savienošanas laiks ir Lattelecom – 1,13 sekundes, seko BITE Latvija ar 4,86 sekundēm, LMT ar 5,62 sekundēm un Tele2 ar savienošanās laiku 6,13 sekundes.

Pagājušā gada izskaņā notikusī Igauniju un Somiju savienojošā elektroenerģijas kabeļa "EstLink 2" atslēgšanās ir motivējusi pēc iespējas ātrāk kļūt pilnībā neatkarīgiem no esošā ar Krieviju saistītā BRELL elektrotīkla, aģentūrai LETA sacīja Latvijas elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors Ivars Zariņš.

Viņš norādīja, ka bojājumi nav ietekmējuši Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu virzību uz sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropas elektroenerģijas sistēmu, kas jau ir sagatavota un plānota 2025.gada februārī.

"Domāju, ka tieši saistībā ar šo sagaidāmo atslēgšanos tagad notiek šie "nejaušie" elektrokabeļu bojājumi - tiek testēta mūsu sistēmas stabilitāte un rīcība - šis jau nav vienīgais šāds bojājums pagājušā gada laikā," sacīja Zariņš.

Viņš uzsvēra, ka Baltijas energosistēma ir tā izveidota, ka arī tad, ja tiktu bojāti visi trīs Baltijas jūrā esošie elektrokabeļi, kuri savieno Baltiju ar Skandināviju, tik un tā būtu iespējams nodrošināt savu energosistēmas drošumu un energoapgādi.

Šā gada sākumā Rīgā tika atklāts jauns alus brūzis un bārs Ziemeļu Enkurs, kuru vēsturiskās telpās kopīgiem spēkiem izveidojuši bērnības draugi Dāvis Linde un jūrasbraucējs Klāvs Killo.

Šīs biznesa idejas pirmsākumi meklējami pirms pusotra gada. Ideja par «Ziemeļu Enkuru» radās Dāvim, kad viņš piedalījās Alus darītavas AS «Aldaris» rīkotajā konkursā «Aldara kauss». «Aldara kauss» ir alus mājbrūvētāju konkurss, kurā dalībnieki sacenšas par iespēju savu alu saražot «Aldara» vēsturiskajā brūzī 12 000 litru apmērā. 2015. gadā Dāvis tika finālā, bet neuzvarēja. Viņš savam bērnības draugam Klāvam bija apsolījis un kā ironisku joku izteicis, ka, ja uzvarēs 2016. gadā, tad viņi taisīs paši savu alu, un tā arī notika. Dāvis saņēma «Aldara kausa» godalgu kā 2016. gada labākais mājbrūvētājs.

«Ziemeļu Enkurs» esot likumsakarīgs turpinājums tā saimnieku pieredzei mājbrūvēšanā un mīlestībai pret alu. Šeit tiek piedāvāts pašu brūvēts alus, kā arī ar alu saskaņoti ēdieni.

Valsts vides dienests (VVD) īstenojis Latvijā līdz šim apjomīgāko un tehnoloģiski vienu no sarežģītākajiem vides projektiem, attīrot no vēsturiskā piesārņojuma - bīstamajiem atkritumiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķus.

Pašlaik pilnībā noslēgušies sanācijas un rekultivācijas darbi, bet no dīķiem izvestā gudrona droša utilizācija turpināsies līdz 2023.gadam.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notika vairāki mēģinājumi attīrīt bīstamās vietas, tomēr tehnoloģisko risinājumu un finansējuma trūkuma dēļ izrādījās neveiksmīgi. 2009.gadā tika saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums un uzsākta projekta ""Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācija" (3DP/3.4.1.4.0/09/IPIA/VIDM/002) īstenošana. Projekta I posma īstenošana notika no 2009. līdz 2015.gadam, savukārt projekta II posms tiek īstenots no 2016.gada līdz 2023.gadam. Projekta kopējais finansējums ir 57,8 miljoni eiro.

Eiropas Komisija (EK) izsludina Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta otro projektu konkursu, kurā būs pieejami vairāk nekā 7,6 miljardi eiro investēšanai transporta projektos.

6,5 miljardi ir paredzēti valstīm, kuras var pretendēt uz Kohēzijas fonda līdzekļiem, informē EK.

Junkera kolēģijai sākot otro darba gadu, EK rīkojas, lai papildus stimulētu investīcijas Eiropā, un izsludina otro uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros, atvēlot vairāk nekā 7,6 miljardus eiro svarīgu transporta projektu finansēšanai. 6,5 miljardi eiro ir atvēlēti projektiem dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda, lai šīs valstis labāk integrētu iekšējā tirgū. Līdztekus investīciju plānam , ar kuru Komisija nāca klajā 2014. gada novembrī, un it īpaši jaunajam Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF) ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu ir paredzēts gādāt, lai Eiropā netrūktu ieguldījumu izaugsmes un nodarbinātības stimulēšanai, kas ir Komisijas priekšsēdētāja Žana KlodaJunkera prioritāte.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piemērojis 70 latu naudas sodu Veselības ministrijas parlamentārajai sekretārei Lienei Cipulei.

Cipule nav ievērojusi likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» noteiktos amata savienošanas ierobežojumus.

Viņa no 2011.gada 31.oktobra līdz 2012.gada 17.oktobrim savienojusi valsts amatpersonas amatu ar aizliegtu valdes locekļa amatu SIA Veselības centrs Audemus un no 2011.gada 31.oktobra līdz lēmuma pieņemšanas brīdim ar aizliegtu valdes locekļa amatu SIA Māras sēta.

Kā atbildību mīkstinošs apstāklis ņemts vērā tas, ka Cipule izdarīto nožēlo, kā arī ir pārtraukusi aizliegtu amatu savienošanu. KNAB konstatēja, ka Cipule pārkāpumu izdarījusi aiz neuzmanības.

Baltijas jūrā bojāti sakaru kabeļi starp Somiju un Vāciju, kā arī starp Zviedriju un Lietuvu, pirmdien paziņoja kabeļu operatori.

Somijas kompānija "Cinia" pirmdien paziņoja, ka ir bojāts zemūdens sakaru kabelis, kas Baltijas jūrā savieno Somiju un Vāciju.

Par kabeļa bojājumu, kura iemesli joprojām tiek meklēti, bažas pauda gan Somijas, gan Vācijas Ārlietu ministrija.

Visi telekomunikāciju sakari, kuriem tiek izmantots zemūdens sakaru kabelis "C-Lion1", ir pārtraukti, apstiprināja Somijas valsts kontrolētajā uzņēmumā "Cinia", kas būvē optiskās šķiedras tīklus un nodrošina telekomunikāciju pakalpojumus.

Somijas Nacionālā kiberdrošības centra "Traficom" komunikācijas vadītājs Samuli Bergstrēms sacīja, ka ir sākta izmeklēšana par kabeļa bojājumu.

Viņš paskaidroja, ka traucējumi kabeļa darbībā reizēm rodas dažādu iemeslu dēļ, laikapstākļu vai kuģošanas ietekmē.

Rīgas dome otrdien nolēma aizņemties no Valsts kases vai cita aizdevēja ar izdevīgākiem nosacījumiem 2 856 956 eiro, lai šogad nodrošinātu Rīgas Ziemeļu transporta koridora (ZTK) 3. un 4.posma būvniecības ieceres tehniskā projekta izstrādi.

Summā ierēķināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), un tā noteikta, balstoties uz izstrādātāja - piegādātāju apvienības G.B.V. piedāvājumu, kas tiesības izstrādāt projektu ieguvis konkursa kārtā. Ja līgumu neslēgs ar Valsts kasi, aizdevēja izvēlei atbilstoši Publisko iepirkumu likumam tiks organizēts iepirkums. Paredzētais aizdevuma atmaksas termiņš ir ne ilgāk kā 15 gadi. Līdzekļi tiks atmaksāti no pašvaldības budžeta.

Daļa finansējuma šim projektam tiks piesaistīta no Eiropas Savienības fonda, kura finansiālais atbalsts minētajam projektam saskaņā ar Eiropas komisijas lēmumu nepārsniegs 1 778 700 eiro.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji, līdz šā gada beigām tiks pabeigti tehniskās izstrādes projekti ZTK 1., 3. un 4.posmam.

Patlaban iedzīvotājiem ir iespēja izteikt savu viedokli par trim attīstības projektiem: par Ziemeļu transporta koridora 2. posma būvniecības ieceri, par projektu Rīgas brīvostas savienojumu ar Via Baltica, kā arī par detālplānojuma 1. redakciju teritorijai starp Rūpniecības, Pētersalas un Katrīnas ielu.

Līdz nākamā gada 27. janvārim notiek ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskā apspriešana Ziemeļu transporta koridora 2. posmam – no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei. Iedzīvotāju vērtējumam tiek piedāvāti trīs Ziemeļu transporta koridora 2. posma alternatīvie risinājumi. Tikšanās ar iedzīvotājiem plānota 7. janvārī plkst. 18.00 Rīgas domē (Rātslaukumā 1), 1. stāva Sēžu zālē. Šīs sabiedriskās apspriešanas laikā paredzētas arī divas diskusijas ar speciālistiem – 8. janvārī ar arhitektiem, plānotājiem un inženieriem; 15.janvārī – ar vides un ekonomikas speciālistiem.

Atsauksmes par šo projektu līdz 27.01.2010. var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā (Rūpniecības ielā 23), Rīgas domē (Rātslaukumā 1) 2. stāvā, atsauksmēm paredzētajā kastītē un Pilsētas attīstības departamentā (Amatu ielā 4), kā arī visos Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centros. Materiāli par Ziemeļu transporta koridora 2. posmu ir pieejami Rīgas domē (Rātslaukumā 1), 2. stāvā, un mājas lapā rdpad.lv, kur ir atrodama arī speciāli izveidotā aptaujas anketa par Ziemeļu koridora 2. posma trases variantiem.

Viena no galvenajām Rīgas pilsētas galvassāpēm, kas būtu jāsāk risināt, ir samilzusī transporta problēma; nepieciešami svaigāki dati, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā DB stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Inese Sirmā. Viņa norāda, ka svarīgi būtu iegūt aktuālus datus, uz kuriem tad varētu arī veidot secību, kādā attīstīt tālāk ar transportu saistītos projektus. Tādējādi, iespējams, pamainītos arī prioritātes. Jāmin, ka šobrīd ir noslēgusies Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam (RTP2030) publiskā apspriešana un marta beigās notiks sanāksme, kurā tiks runāts par saņemtajiem priekšlikumiem un institūciju sniegtajiem atzinumiem.

RTP2030 redakcijā minēts, ka risinājumos, ievērojot plānošanas pēctecību, tiek saglabāts līdzšinējais transporta infrastruktūras pamats, proti, ielu struktūra ar pilsētas lokiem (centra loku veido Hanzas šķērsojums, Zirņu iela, Pērnavas iela, Salu tilts un Daugavgrīvas iela; pilsētas loku veido Ziemeļu transporta koridors, Dienvidu tilts, Austrumu un Rietumu maģistrāle) un radiāliem savienojumiem, kā arī tiek saglabāta ielu kategoriju hierarhija. Tostarp saglabāts arī ilgtermiņa transporta infrastruktūras objekts Piejūras maģistrāle. I. Sirmā gan min, ka šis projekts šobrīd nav pilsētas prioritāte. Kopumā līdz ar jauno RTP2030 transporta shēma lielos vilcienos pilsētā nemainīsies, jo tā ir noteikta Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

Šodien Rātsnamā notika Rīgas Ziemeļu transporta koridora projekta vadības komitejas sēde. Tajā tika apspriesti jautājumi par projekta virzību, par projekta ietvaros noslēgtajiem un plānotājiem darbiem. Tika skatīts arī izstrādātais sadarbības līgums starp Latvijas Republikas Satiksmes ministriju un Rīgas domi par Rīgas Ziemeļu transporta koridora būvniecību. Koridoram iecerēts piešķirt nacionālas nozīmes autoceļa statusu, to nepieciešams integrēt valsts autoceļu sistēmā un iekļaut Rīgas pilsētas ielu struktūrā. Dome un ministrija apņemas sadarboties informācijas apmaiņas, izpētes un tehniskās dokumentācijas sagatavošanas, finansējuma piesaistes no ES fondiem un citos jautājumos.

Ziemeļu koridora 1. posmam (Brīvības ielas dublieris - posms no Vidzemes šosejas līdz Vairoga ielai) skiču projekta izstrādātāji ir pabeiguši satiksmes intensitātes analīzi un inženierģeoloģisko izpēti un tiek gatavota skiču projekta publiskā apspriešana, kuru paredzēts uzsākt septembra vidū.

Ziemeļu koridora 2. posmam (no Vairoga ielas pārvada līdz Daugavgrīvas ielai, Daugavas šķērsojums) izsludināts atklāts konkurss par Ietekmes uz vidi novērtējuma sagatavošanu. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš - 21. oktobris.

Latvijas Republikas Satiksmes ministrijā, lai saņemtu finansējumu no Eiropas Komisijas, iesniegts TEN-T projekta pieteikums Ziemeļu koridora 3. un 4. posma skiču projekta izstrādei, ekspertu un PPP konkursa dokumentācijas izstrādes sagatavošanas izmaksu segšanai. Turpinās Ziemeļu koridora 3. un 4. posma būvniecības ieceres sabiedriskā apspriešana. Iedzīvotāji ieteikumus var iesniegt Rīgas domē 2. stāva vestibilā līdz 20. augustam.

Rīgas pašvaldība kārtējo reizi pētīs labāko Daugavas Ziemeļu šķērsojuma variantu, kompānija Mostovoje bjuro par 14,9 tūkstošiem latu sagatavos projektēšanas uzdevumu iegremdētajam tunelim.

Ar apskaužamu regularitāti jau no 1998. gada Rīgas Dome (RD) ir nodevusies Daugavas Ziemeļu šķērsojuma pētījumiem. Jau pirms desmit gadiem par labāko pēc veiktajiem pētījumiem tika atzīts Daugavā iegremdētā tuneļa Ziemeļu šķērsojuma veids, tomēr tikai pirms pusgada RD atbalstīja augstā tilta būvi pār Daugavu. Ap 60 metru augstā tilta idejas aizstāvis pār Daugavu bija toreizējais Rīgas vicemērs Ainars Šlesers ar domu, ka augstais tilts netraucēs lielo kuģu kustību Rīgas ostā. Tagad atkal viss, šķiet, ir mainījies- RD noslēgusi 14,9 tūkst. Ls vērtu līgumu ar Sankt-Pēterburgas kompāniju Mostovoje bjuro skiču projekta izstrādei. Ziemeļu koridora projekta vadības komiteja atzinusi, ka iegremdētais tunelis esot vērtējams kā vienīgā racionālā alternatīva jau iepriekš analizētajām urbtā tuneļa un augstā tilta versijām.

Dabasgāzes cauruļvada Nord Stream būvētāji pabeiguši darbu pie pārvada pirmās līnijas ziemeļu daļas būvniecības Baltijas jūrā, tādējādi kopumā pabeigtas divas no trim dabasgāzes cauruļvada pirmās līnijas daļām, ziņo EBR.

Kopumā līdz šim ūdenī ieguldīti vairāk nekā 83,3 tūkstoši cauruļvada segmentu aptuveni 1 000 kilometru garumā.

Atlikušos Nord Stream cauruļvada pirmās līnijas būvniecības darbus plānots pabeigt līdz šā gada aprīlim.

Trīs galveno cauruļvada daļu savienošanu paredzēts pabeigt šā gada vasarā. Somijas piekrastē savienošanu plānots veikt pavasarī, savukārt Zviedrijas ūdeņos, netālu no Gotlandes, cauruļvada savienošana paredzēta vasarā.

Pēc savienošanas darbiem cauruļvada pirmās līnijas būvniecība tiks pabeigta pilnībā.

Igaunijā turpinoties diskusijām par labāko vietu iecerētajam sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim, Harju apriņķa Rietumharju pagasta pašvaldības vadība noraidījusi Paldisku Ziemeļu ostas īpašnieka "Paldiski Sadamate" apgalvojumu, ka šī osta tam ir piemērotāka nekā sākotnēji izraudzītā vieta Pakri pussalas galā, kuru pašlaik attīsta kompānijas "Alexela" un "Infortar".

"Ziemeļu osta pēdējā laikā visai skaļi iestājusies par to, ka tā ir vislabākā iespējamā vieta peldošajam terminālim. Tas ir nepārdomāts apgalvojums, jo pašreizējā vieta izvēlēta vairāku iemeslu dēļ," norādījis pašvaldības vadītājs Jānuss Sāts.

Konkrēti, pagasta vadība uzskata, ka termināli nevajadzētu veidot pilsētas vidū, jo Ziemeļu ostas piestātnes atrodas Paldisku pilsētas teritorijā, tikai 500 metrus no tuvākās skolas. Tā norāda, ka labākā vieta peldošajai piestātnei būtu Laheperes līcī un ka Pakri pussalas gals šim nolūkam izraudzīts rūpīgi pārdomātā procesā.

"LNG terminālis ir objekts, kam jāgarantē valsts stratēģiskā enerģētiskā drošība un dabasgāzes piegāžu drošums, un tā plānošana sākta pirms vairāk nekā 15 gadiem. Šis process norisinājās ciešā saistībā ar gāzesvada "Balticconnector" projektu starp Igauniju un Somiju un gāzes kompresoru stacijas atrašanās vietu tur, kur tas mūsu pusē ieiet jūrā," skaidrots pašvaldības paziņojumā.

Apcērpot Rīgas nākamā gada budžetu, Ziemeļu koridora attīstības birojam nācies atteikties no ļoti dārgu krēslu iegādes. Divu biroja krēslu iegādei nākamgad Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pakļautībā esošais Ziemeļu koridora attīstības birojs bija iecerējis tērēt 1 000 Ls, liecina pilsētas nākamā gada budžeta projektā rodama informācija.

Vadoties vien pēc cenas un nezinot tehnisko specifikāciju, nevar uzreiz viennozīmīgi teikt, ka tas liecina par valsts naudas nozagšanu. "Būtu aizdomīgi, ja par dārgu cenu būtu plānots pirkt daudz krēslu," teica speciālists, piebilstot, ka tā kā tie ir divi, iespējams, tie paredzēti speciālistiem, kam ilgas stundas jāpavada sēdus, un tādā gadījumā varot teikt, ka tā ir rūpēšanās par viņu veselību. "Pirkt tādus krēslus padomēm, kas satiekas divas reizes mēnesī uz divām vai četrām stundām, gan ir nelietderīgi," atzina M. Mitrevics.

Taupības laikā Rīgas domes Budžeta komisija gan no šī dārgā pirkuma Ziemeļu koridora attīstības birojam jau likusi atteikties. Tam piekritis arī Pilsētas attīstības departaments, lai varētu izpildīt prasību par līdzekļu samazinājumu biroja izdevumos par vairāk nekā 30 tūkst. Ls. Sākotnēji biroja izdevumi bija plānoti nepilnu miljonu Ls lieli, bet pēc līdzekļu apgriešanas tie bija paredzēti 838.5 tūkst. Ls apmērā. Šogad biroja budžets gan ir ievērojami lielāks – 2.4 milj. Ls.

Ķīnas kravas kuģis uzsācis ambiciozu ceļojumu, kurš varētu mainīt globālā transporta modeļus. Iecerēts, ka Yong Sheng kļūs par pirmo šīs valsts kuģi, kurš izmantos tā saukto Ziemeļu jūras ceļu.

Yong Sheng 8. augustā atstāja ostas pilsētu Daļaņu, lai dotos uz Roterdamu Nīderlandē. Ceļojums, izmantojot Ziemeļu jūras ceļu, par 15 dienām saīsina laiku, kas nepieciešams, lai no Ķīnas nokļūtu Eiropā, salīdzinot ar tradicionālo braucienu caur Suecas kanālu. Tādējādi prognozējams, ka kuģa veiksmīga nokļūšana Eiropā, Ķīnas eksportētājiem pavērs jaunas iespējas savu preču piegādāšanā. Paredzēts, ka Roterdamas ostu Ķīnas kravas kuģis varētu sasniegt 11. septembrī.

Ziemeļu jūras ceļš, kas no ledus ir brīvs vidēji divus, bet kuģošanai izmantojams aptuveni piecus mēnešus gadā, pēdējā laikā saņēmis pastiprinātu transporta kompāniju uzmanību, jo, pateicoties globālās temperatūras izmaiņām, kļūst lietojams ilgāku laika posmu. Tāpat kompānijām nav jābažījas par pirātu uzbrukumiem, pārvarot Indijas okeānu un Sarkano jūru.

Igaunijas uzņēmums "Paldiski Sadamate", kam pieder Paldisku Ziemeļu osta, vērsies pie valdības, paužot viedokli, ka Ziemeļu osta ir piemērotāka peldošā sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidei nekā vieta Pakri pussalas galā, kuru pašlaik attīsta kompānijas "Alexela" un "Infortar".

Kā norādījis "Paldiski Sadamate" padomes priekšsēdētājs Aleksejs Muriseps, Paldisku Ziemeļu ostā ir visi tehniskie nosacījumi, veiktas nepieciešamās investīcijas, un ostas piemērotību termināļa būvei atzinis arī peldošā termināļa īpašnieks, savukārt "Alexela" piedāvātā vieta terminālim nav piemērota, jo faktiski atrodas pie atklātas jūras Laheperes līča galā.

"Tur nekad nav atradusies osta, jo šī vieta tam nav piemērota. Cik zināms, īpašnieki neļauj peldošos termināļus pieslēgt pie gāzesvada, sākot no noteikta viļņu augstuma - 0,7 metriem, kas nozīmē, ka terminālim būtu jāpārtrauc darbs un jāpārceļas uz reidu, un šajā laikā gāzes piegāde Igaunijai tiktu apturēta.

Ar Ziemeļu Ministru Padomes sociālās grantu programmas "Ziemeļu darbības plāns riska bērniem un jauniešiem" atbalstu Limbažu rajona Viļķenes pagasta "Lejasradziņos" trešdien, 29. augustā, tiks atklāta pirmā sociālās uzvedības korekcijas nometne nosacīti notiesātu jauniešu grupai Latvijā.

Granta saņēmējs un nometnes organizētājs ir biedrība "Rīgas pilsētas misija". Granta apmērs ir 3990 lati.

Nometne ilgs trīs nedēļas. Tās pamatā būs piedzīvojumu terapijas un pieredzes izglītības metodes, kas ļaus jauniešiem drošā vidē modelēt dzīves situācijas un apgūt jaunu pieredzi un instrumentus viņu ikdienas dzīves grūtību pārvarēšanai.

"Rīgas Pilsētas Misija" šo projektu realizējusi sadarbībā ar Valsts Probācijas dienestu un daudziem finansiālā atbalsta sniedzējiem.

Ziemeļu Ministru padomes mazo sociālo grantu programma "Ziemeļu darbības plāns riska bērniem un jauniešiem" Latvijā darbojās no 2000.gada līdz 2005.gadam (pēdējais pieteikumu konkurss).

Lai pārrunātu līdzšinējo pieredzi Eirāzijas pārvadājumos un vienotos par jaunām sadarbības iespējām, Rīgā 12. un 13. martā tikās Ziemeļu dimensijas (ZD) Transporta un Loģistikas partnerības valstu pārstāvji.

Latvija šogad prezidē ZD Transporta un Loģistikas partnerības vadības komitejā. Uzņemoties ZD vadības komitejas prezidentūru, Latvija kā prioritāti noteica turpināt darbu pie Eirāzijas transporta sistēmas tuvināšanas. Vizītes pirmajā dienā, 12. martā, norisinājās seminārs, kurā Transporta un Loģistikas partnerības valstis akcentēja nepieciešamību turpināt darbu pie ZD transporta tīkla pagarināšanas līdz Āzijas valstīm, Kazahstānai, Mongolijai, Ķīnai vai Tālajiem austrumiem.

Semināra ietvaros ZD valstu pārstāvji prezentēja arī praktiskos biznesa piemērus, kā arī apmainījās ar līdzšinējo pieredzi Eirāzijas pārvadājumos un turpmākajiem rīcības plāniem.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?