Ražošana

EP deputāti prasa obligātu izcelsmes valsts marķējumu ES pārdotajām precēm

Lelde Petrāne, 16.04.2014

Jaunākais izdevums

Visiem nepārtikas produktiem, kurus pārdod ES iekšējā tirgū, vajadzīgs obligāts izcelsmes valsts marķējums (made-in), pieprasa Eiropas Parlaments ar otrdienas vakarā pieņemtajiem ierosinājumiem, kuru mērķis ir pastiprināt produktu drošības prasības un tirgus uzraudzības noteikumus, lai vairāk aizsargātu ES patērētājus. Deputāti arī prasa stingrākus sodus uzņēmumiem, kas pārkāpj noteikumus un pārdod potenciāli bīstamas preces, informē EP preses sekretāre Latvijā Marta Rībele.

Obligāts izcelsmes valsts marķējums palīdzēs izsekot precēm un tādējādi vairāk aizsargāt patērētājus, norāda deputāti, kuri balsojumā atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu par obligātu izcelsmes valsts marķējumu nepārtikas precēm. Pašlaik izcelsmes valsti var norādīt brīvprātīgi. Taču aptuveni 10% no precēm, ko pārtver ES sistēma nedrošu preču izņemšanai no tirgus RAPEX, nav iespējams atrast ražotāju.

Izcelsmes valsts prasībai vajadzētu attiekties uz visiem ES pārdotajiem produktiem, ar dažiem izņēmumiem, piemēram, attiecībā uz zālēm, saka Eiropas Parlaments. Saskaņā ar priekšlikumu, ES ražotāji varētu izvēlēties, vai uz produkta norādīt «ražots ES» vai arī savu dalībvalsti.

Precēm, kas ražotas vairāk nekā vienā vietā, par izcelsmes valsti uzskatīs vietu, kur notikusi «pēdējā būtiskā ekonomiski pamatotā pārstrāde», kas beigusies ar «jauna produkta saražošanu» vai bijusi «svarīga tā ražošanas stadija».

Lai atturētu uzņēmējus no noteikumu pārkāpšanas, deputāti pieprasa «samērīgas un preventīvas» sankcijas, soda izvēlē ņemot vērā pārkāpumu nopietnību, ilgumu, uzņēmuma lielumu, kā arī to, vai pārkāpums ir izdarīts ar nolūku un atkārtoti.

Deputāti ierosina Komisijai izveidot publisku ES «melno sarakstu» uzņēmumiem, kuri atkārtoti un tīši pārkāpj ES produktu drošības noteikumus. Viņi arī ierosina veidot Eiropas datu bāzi, kurā publiskotu informāciju par nedrošām precēm un to nodarīto kaitējumu patērētājiem.

Parlaments otrdien pieņēma tā nostāju pirmajā lasījumā. Nākamā EP sasaukuma ziņā būs rast vienošanos ar dalībvalstīm par jauno noteikumu galīgo redakciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināts 19:56 - Jaunajā Saeimā būs gandrīz 60% pašreizējo deputātu; Āboltiņa nav pārvēlēta

LETA, 05.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 2,8 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada augustā bija par 5,5 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 3,8 %, bet pakalpojumiem – par 10,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kritumu gada laikā bija dārzeņiem (-10,6 %). Cenas samazinājās cukuram (-29,7 %), šokolādei (-6,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (-7,3 %), augu eļļai (-6,0 %), makaronu izstrādājumiem (-6,6 %), kafijai (-1,9 %), cūkgaļai (-1,7 %). Savukārt dārgāks bija piens (+6,9%) un tādi piena izcelsmes produkti kā skābais krējums (+9,7 %) un kefīrs (+8,5 %). Cenas pieauga svaigiem augļiem (+4,4 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,6 %), olām (+8,6 %), maizei (+1,6 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Mazumtirgotājiem liegs preču piegādātājiem piemērot nepamatotas prasības

Žanete Hāka, 13.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai līdzsvarotu tirgotāju un piegādātāju intereses preču mazumtirdzniecībā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien noslēdza darbu pie Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma projekta, kas mazumtirgotājiem aizliegs piemērot virkni prasību preču piegādātājiem, informē Saeimas Preses dienests.

Šis likums mazumtirgotājiem noteiks gan norēķinu termiņus par piegādātajām precēm, gan atbildību par izdarītajiem pārkāpumiem, kā arī virkni prasību, lai aizsargātu ražotājus no negodprātīgiem tirgotājiem. Darbs pie šī likumprojekta izskatīšanas iepriekšējā Saeimā bija ilgstošs, bet tagad komisija to beidzot ir noslēgusi. Regulējums galvenokārt attieksies uz pārtikas precēm, skaidro komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Jaunais regulējums noteiks, ka mazumtirgotājs par piegādātajām precēm nevarēs noteikt nepamatoti ilgu norēķināšanās termiņu, kā arī mainīt pārtikas preču pasūtījumu divas dienas pirms preces piegādes vai vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada augustā, salīdzinot ar 2014. gada augustu, palielinājās par 0,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 0,8%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,4%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem2, palielinājās par 0,4%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni augustā, salīdzinot ar 2014. gada augustu, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Vidējais pārtikas cenu līmenis augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 1,3%. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija pienam un piena produktiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, eļļai un taukvielām, sieram un kartupeļiem. Savukārt cenas palielinājās augļiem, dārzeņiem, tējai un kafijai, maizei un graudaugu izstrādājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties jaunajai svaigu dārzeņu sezonai, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzsāk pastiprinātas pārbaudes veikalos, tirgos un vairumtirdzniecības noliktavās, informē PVD.

PVD inspektori pārbaudīs vai pavaddokumentos norādītā augļu un dārzeņu izcelsmes valsts sakrīt ar cenu zīmēs un marķējumā norādīto, kā arī, pārbaudot dokumentus un piegādātājus, PVD inspektori pārliecināsies, vai augļi un dārzeņi, kas tiek uzdoti kā Latvijas izcelsmes, patiešām tādi ir. Tāpat uzmanība tiks pievērsta tam, kā dārzeņus uzglabā.

Līdzšinējā PVD pieredze liecina, ka katru gadu pavasarī tiek konstatēti mēģinājumi maldināt patērētājus. Tā, piemēram, Polijas izcelsmes tomāti tika uzdoti par Latvijas izcelsmes, pirms tam Polijas izcelsmes kartupeļi un sīpoli tika uzdoti par Latvijas izcelsmes, līdzīgi tas ir bijis arī ar gurķiem. PVD veica vairāku uzņēmumu, gan tirdzniecības, gan vairumtirgotāju pārbaudes, lai atklātu, kurš, kurā posmā maldinājis patērētāju, taču bez šiem pietiekami sarežģītajiem maldināšanas mehānismiem ir arī krietni vienkāršāki, kad tirgū tirgotājs, lai veicinātu pārdošanu, norāda, ka produkta izcelsmes valsts ir Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai līdzsvarotu tirgotāju un piegādātāju intereses preču mazumtirdzniecībā, Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu un ar to saistītos grozījumus Konkurences likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Tas mazumtirgotājiem aizliegs piemērot virkni prasību preču piegādātājiem.

Jaunais regulējums noteic, ka mazumtirgotājs par piegādātajām precēm nevarēs noteikt nepamatoti ilgu norēķināšanās termiņu, kā arī mainīt pārtikas preču pasūtījumu divas dienas pirms preces piegādes vai vēlāk.

Norēķinu termiņš, piemēram, par piegādātajiem svaigajiem dārzeņiem un ogām, kuru piegāžu skaits vienā kalendārā nedēļā ir vismaz trīs reizes, tiks uzskatīts par nepamatoti garu, ja tas pārsniegs 20 dienas no preču piegādes dienas.

Tāpat norēķinu termiņš par piegādātajām pārtikas precēm, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 25 dienām, tiks uzskatīts par netaisnīgu un nepamatoti garu, ja tas pārsniegs 30 dienas no preču piegādes dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada novembrī bija par 6,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,9 %, bet pakalpojumiem – par 9,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai, dažādu preču un pakalpojumu grupai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+5,8 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,9 %), svaigiem dārzeņiem (+3,0 %), gaļas izstrādājumiem (+6,1 %), olām (+6,7 %), cūkgaļai (+3,3 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,6 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+9,1 %), miltiem un citiem graudaugiem (+3,6 %). Savukārt cenas samazinājās svaigiem augļiem (-8,1 %), cukuram (-24,1 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-3,0 %), kafijai (-1,8 %), sviestam (-4,3 %), skābajam krējumam (-3,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā samazinājās par 0,5%

Dienas Bizness, 08.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada septembrī, salīdzinot ar 2014. gada septembri, samazinājās par 0,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,7%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,5%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 0,3%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada septembrī, salīdzinot ar 2014. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbiem un apaviem.

Vidējais pārtikas cenu līmenis 2015. gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 1,5%. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija pienam, sieram un olām, dārzeņiem un kartupeļiem, maizei un graudaugu izstrādājumiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem. Savukārt cenas palielinājās augļiem, saldumiem un medum.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada jūnijā, salīdzinot ar 2016. gada jūniju), palielinājās par 3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,6 % un pakalpojumiem – par 4%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada jūnijā, salīdzinot ar 2016. gada jūniju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, sakaru grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem.

CSP dati atklāj, ka pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 6,5%. Cenas pieauga gaļai un gaļas izstrādājumiem, daļai piena produktu, svaigiem dārzeņiem, sieram un biezpienam, pienam, sviestam, svaigiem augļiem, kartupeļiem, kafijai, olām, jogurtam un konditorejas izstrādājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā

LETA, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā, informēja PVD.

Dienestā norādīja, ka, veicot laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olām un olu produktiem, PVD ir atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu. Piesārņojums konstatēts Ukrainas izcelsmes sausajā olu baltuma produktā «Ovomix P4011H».

PVD par konstatēto produkcijas nekaitīguma risku ir sniedzis ziņojumu ātrās brīdināšanas sistēmā (RASFF). Tāpat veiktas visas darbības, lai konkrētās partijas sausais olu baltuma pulveris nenonāktu pārtikas apritē.

Līdz šim laboratoriski apstiprināti trīs gadījumi, kad olu baltuma masā konstatēja salmonella.

PVD šā gada pirmajā pusgadā ir veicis 78 laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olās un olu produktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aicina ieviest obligātu izcelsmes valsts norādi ES gaļas un piena marķējumā

Žanete Hāka, 13.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā atkārtoti aicina ieviest obligātu izcelsmes valsts norādi ES ražotajai gaļai un pienam, informē EP.

Deputāti norāda, ka obligāts marķējums palīdzēs saglabāt patērētāju uzticēšanos pārtikas produktiem, nodrošinot to piegādes ķēdes pārredzamību.

Marķējumam ar izcelsmes valsts vai vietas norādi jābūt obligātam attiecībā uz visu veidu ES ražoto dzeramo pienu, piena produktiem un gaļas produktiem, saka EP deputāti.

Lai labāk informētu Eiropas patērētājus, ņemot vērā zirga gaļas skandālu un citus krāpšanās gadījumus, kā arī, lai uzlabotu pārredzamību visā pārtikas ķēdē, izcelsmes valsts marķējumam jābūt obligātam arī attiecībā uz gaļu apstrādātos produktos, teikts tekstā, ko EP pieņēma 422 balsīm par, 159 pret un 68 atturoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pieprasa norādīt pārstrādātos produktos lietotas gaļas izcelsmi

Žanete Hāka, 11.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlamenta deputāti pieprasa norādīt izcelsmes valsti gaļai, kas ir pārstrādātu produktu, piemēram, cīsiņu, pelmeņu vai saldētās picas sastāvā, informē EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

Pašlaik izcelsmes valsts obligāti jānorāda tikai svaigai liellopu gaļai. Viņi aicina Komisiju izstrādāt atbilstošas izmaiņas tiesību aktos, lai atjaunotu sabiedrības uzticēšanos pēc zirga gaļas skandāla un citiem gadījumiem, kad pārtikas produktu tirgū notikusi patērētāju maldināšana.

Rezolūcijā, ko EP pieņēma ar 460 balsīm par, 204 pret un 33 atturoties, deputāti mudina Komisiju izdarīt secinājumus no 2013.gadā veiktās izpētes un izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus, lai pieprasītu obligāti norādīt izcelsmes valsti gaļai, ko lieto kā sastāvdaļu pārstrādātos produktos, nodrošinātu vairāk pārredzamības pārtikas ķēdē, labāk informētu ES patērētājus un tādējādi atjaunotu viņu uzticēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Patēriņa cenas gada laikā samazinājušās par 0,5%

Žanete Hāka, 08.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2016. gada februārī salīdzinājumā ar 2015. gada februāri1 samazinājās par 0,5 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,2 %, bet pakalpojumiem pieauga par 1,4 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada februārī, salīdzinot ar 2015. gada februāri, bija cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtai un kultūrai, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis 2016. gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,3 %. Būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija gaļai un gaļas izstrādājumiem, tai skaitā mājputnu gaļai, cūkgaļai, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai. Dārgāki kļuva augļi, galvenokārt apelsīni un āboli. Cenas palielinājās arī cukuram, dārzeņiem, miltiem un citiem graudaugiem, savukārt lētāks kļuva siers un biezpiens, piens, skābais krējums, sviests, kefīrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kurās preču grupās cenas gada laikā augušas visstraujāk?

Žanete Hāka, 08.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri), palielinājās par 3,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 3,4 % un pakalpojumiem – par 3%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, sakaru grupai, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri, palielinājās par 6,1 %. Cenas pieauga svaigiem dārzeņiem, piena produktiem, sieram un biezpienam, pienam, sviestam, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, cukuram, svaigām vai atdzesētām zivīm, svaigiem augļiem, šokolādei, cūkgaļai, saldumiem un kafijai. Savukārt lētāka kļuva mājputnu gaļa un kartupeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kurām preču grupām cenas augušas visstraujāk?

Žanete Hāka, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada janvāri1, samazinājās par 0,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 1,2 %, bet pakalpojumiem pieauga par 2,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada janvāri, bija cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis 2016. gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 0,3 %. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija piena produktiem, galvenokārt skābajam krējumam un kefīram. Cenas samazinājās arī sieram un biezpienam, pienam un jogurtam. Lētāks kļuva sviests, kafija, maiznīcu konditorejas izstrādājumi, savukārt cenas palielinājās dārzeņiem, mājputnu gaļai, makaroniem, olām, miltiem un citiem graudaugiem, šokolādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās preču un pakalpojumu cenas?

Db.lv, 08.06.2018

Pārtika

Cenu pārmaiņas 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju: +0.4%

Cenu pārmaiņas 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017.gada decembri: +0.1%

Cenu pārmaiņas 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2018.gada aprīli: +0.5%

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,2 %.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kā cenas mainījušās dažādās preču un pakalpojumu grupās!

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada maijā bija par 5,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 4,9 %, bet pakalpojumiem – par 8,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija sviestam (+32,6 %), skābajam krējumam (+10,3 %), pienam (+7,4 %), kefīram (+8,5 %). Cenas palielinājās arī cūkgaļai (+8,5 %), mājputnu gaļai (+3,6%), olām (+11,2 %), maizei (+1,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+4,8 %). Savukārt lētāks bija cukurs (-31,2 %), kafija (-10,2 %), svaigi dārzeņi (-3,6 %), milti un citi graudaugi (-6,5 %), makaronu izstrādājumi (-6,7 %), šokolāde (-3,1 %), augu eļļa (-5,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā patēriņa cenas aprīlī pieaugušas par 0,4%; gada deflācija sasniedz 0,8%

Dienas Bizness, 10.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2016. gada aprīlī, salīdzinot ar 2015. gada aprīli), samazinājās par 0,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,4 %, bet pakalpojumiem pieauga par 0,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada aprīlī, salīdzinot ar 2015. gada aprīli, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu vidējais līmenis 2016. gada aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,1 %. Būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija svaigiem augļiem, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, kartupeļiem, olām un cukuram. Savukārt lētāka kļuva mājputnu gaļa, kafija, siers, piens, svaigi dārzeņi, kefīrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada oktobrī bija par 9,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,0 %, bet pakalpojumiem – par 12,8 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,3 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada decembrī bija par 6,4 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,1 %, bet pakalpojumiem – par 9,8 %.

Galerijā augstāk - preču un pakalpojumu cenu izmaiņas gada laikā!

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Atšķirībā no 2017. gada, kas bija raksturīgs ar salīdzinoši strauju pārtikas cenu pieaugumu, it īpaši pienam un piena izcelsmes produktiem, olām, gaļai un gaļas izstrādājumiem, 2018. gada laikā pārtikas cenu pieaugums bija mērenāks. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+7,9 %), miltiem un citiem graudaugiem (+7,3 %), kam cenu kāpumu ietekmēja arī 2018. gada sausā un karstā vasara, kas veicināja graudaugu ražas būtisku samazināšanos Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

PVD: EK vajadzētu pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražotāju atbilstību nekaitīguma prasībām

LETA, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) lūgs Zemkopības ministriju (ZM) rosināt Eiropas Komisiju (EK) pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražotāju atbilstību nekaitīguma prasībām saistībā ar konstatētajiem salmonellas gadījumiem olu baltuma produktos, uzskata PVD Robežkontroles departamenta direktores vietniece veterinārajos jautājumos Iveta Zemniece.

Zemniece piebilda, ka no šā gada 1.jūnija līdz 22.jūlijam, īstenojot pastiprinātu Ukrainas izcelsmes olu un olu produktu robežkontroli, PVD ir noņēmis jau 98 paraugus uz salmonellas pārbaudēm un 82 paraugus uz veterināro zāļu atliekvielām. Kad būs apkopoti trīs mēnešu rezultāti, PVD sniegs informāciju ZM atbildīgajām amatpersonām tālāka lēmuma pieņemšanai un, balstoties uz riska izvērtējumu, EK informēšanai.

«PVD informēs ZM amatpersonas, kuras, balsties uz riska izvērtējumu, var tālāk rosināt EK pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražošanas uzņēmumu atbilstību nekaitīguma prasību izpildei, lai varētu eksportēt olu produktus uz Eiropas Savienību (ES),» skaidroja Zemniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mājražotājiem ļaus realizēt 30% no saražotās pārtikas veikaliem un restorāniem, neveicot obligāto uzņēmuma atzīšanas procedūru

LETA, 30.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājražotājiem turpmāk būs iespēja vienā mēnesī realizēt 30% no saražotās dzīvnieku izcelsmes pārtikas veikaliem un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, neveicot citādi obligāto uzņēmuma atzīšanas procesu, paredz valdības akceptētais noteikumu projekts Prasības uzņēmumiem, kas piegādā mājas apstākļos gatavotu dzīvnieku izcelsmes pārtiku.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, patlaban visiem pārtikas aprites uzņēmumiem, kas piegādā dzīvnieku izcelsmes produktus citam uzņēmumam, ir nepieciešama atzīšana. Tikmēr mājražotājiem patlaban tas ir aizliegts, turklāt atzīšanas process šādiem uzņēmumiem ir nopietns finansiālais slogs.

Līdz ar to noteikumu projekts nosaka, ka mājražotājiem piemēros atkāpi, ļaujot piegādāt 30% saražotās dzīvnieku izcelsmes pārtikas, kas nepārsniedz 4000 kilogramus gatavās produkcijas mēnesī. 30% robeža noteikta, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta regulu, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Turklāt tika skatīti citu Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvie akti, kuros tiek izmantota minētā atkāpe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kā mainījušās cenas konkrētās preču un pakalpojumu grupās?

Žanete Hāka, 08.12.2016

Pārtika
izmaiņas, salīdzinot ar 2015.gada novembri: 2,6%
izmaiņas, salīdzinot ar 2015.gada decembri: 3,4%
izmaiņas, salīdzinot ar 2016.gada oktobri: 1,2%

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2016. gada novembrī, salīdzinot ar 2015. gada novembri), palielinājās par 1,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 0,6% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada novembrī, salīdzinot ar 2015. gada novembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, atpūtai un kultūrai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2016. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 2,6 %. Cenas pieauga pienam, sieram un olām, gaļai un gaļas izstrādājumiem, cukuram, maizei un graudaugiem, sviestam, saldumiem, svaigām vai atdzesētām zivīm, sālim un garšvielām, ievārījumam un medum, atspirdzinošajiem dzērieniem. Savukārt lētāka kļuva kafija, augu eļļa, svaigi dārzeņi, kartupeļi, svaigi augļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2016. gada martā, salīdzinot ar 2015. gada martu, samazinājās par 0,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumiem pieauga par 1,6%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada martā, salīdzinot ar 2015. gada martu, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis 2016. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,2%. Būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija svaigiem dārzeņiem, augļiem, makaronu izstrādājumiem, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, kartupeļiem un cukuram. Savukārt lētāks kļuva siers un biezpiens, piens, kefīrs, konditorejas izstrādājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada aprīlī, salīdzinot ar 2018. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 3,4 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 3,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada aprīlī bija par 9,1 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,2 %, bet pakalpojumiem – par 11,4 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada aprīlī, salīdzinot ar 2018. gada aprīli, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,2 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+18,4 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+10,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+9,6 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,8 %). Cenas palielinājās mājputnu gaļai (+3,2 %), cūkgaļai (+2,8 %), gaļas izstrādājumiem (+4,5 %), šokolādei (+4,3 %), saldējumam (+4,5 %), sviestam (+4,4 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-5,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kurām preču grupām visstraujāk mainījušās cenas?

Žanete Hāka, 08.08.2016

Pārtika
Cenu izmaiņas 2016.gada jūlijā, saīdzinot ar 2015.gada jūliju: 0,9%
Cenu izmaiņas 2016.gada jūlijā, salīdzinot ar 2015.gada decembri: 2%
Cenu izmaiņas 2016.gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju: -0,2%

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā šā gada jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada jūliju, palielinājās par 0,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 0,9 %, bet pakalpojumiem pieauga par 2,7 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada jūliju, bija cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, atpūtai un kultūrai, veselības aprūpei, sakaru grupai, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2016. gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,9 %. Būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, cukuram, šokolādei, konditorejas izstrādājumiem, cūkgaļai, sālim un garšvielām, saldējumam, žāvētiem augļiem un riekstiem. Savukārt lētāks kļuva piens, siers, augļu un dārzeņu sulas, sviests, mājputnu gaļa, svaigi dārzeņi.

Komentāri

Pievienot komentāru