EP deputāti prasa obligātu izcelsmes valsts marķējumu ES pārdotajām precēm 

Visiem nepārtikas produktiem, kurus pārdod ES iekšējā tirgū, vajadzīgs obligāts izcelsmes valsts marķējums (made-in), pieprasa Eiropas Parlaments ar otrdienas vakarā pieņemtajiem ierosinājumiem, kuru mērķis ir pastiprināt produktu drošības prasības un tirgus uzraudzības noteikumus, lai vairāk aizsargātu ES patērētājus. Deputāti arī prasa stingrākus sodus uzņēmumiem, kas pārkāpj noteikumus un pārdod potenciāli bīstamas preces, informē EP preses sekretāre Latvijā Marta Rībele.

Lelde Petrāne, 16.4.2014

Obligāts izcelsmes valsts marķējums palīdzēs izsekot precēm un tādējādi vairāk aizsargāt patērētājus, norāda deputāti, kuri balsojumā atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu par obligātu izcelsmes valsts marķējumu nepārtikas precēm. Pašlaik izcelsmes valsti var norādīt brīvprātīgi. Taču aptuveni 10% no precēm, ko pārtver ES sistēma nedrošu preču izņemšanai no tirgus RAPEX, nav iespējams atrast ražotāju.

Izcelsmes valsts prasībai vajadzētu attiekties uz visiem ES pārdotajiem produktiem, ar dažiem izņēmumiem, piemēram, attiecībā uz zālēm, saka Eiropas Parlaments. Saskaņā ar priekšlikumu, ES ražotāji varētu izvēlēties, vai uz produkta norādīt «ražots ES» vai arī savu dalībvalsti. 

Precēm, kas ražotas vairāk nekā vienā vietā, par izcelsmes valsti uzskatīs vietu, kur notikusi «pēdējā būtiskā ekonomiski pamatotā pārstrāde», kas beigusies ar «jauna produkta saražošanu» vai bijusi «svarīga tā ražošanas stadija».

Lai atturētu uzņēmējus no noteikumu pārkāpšanas, deputāti pieprasa «samērīgas un preventīvas» sankcijas, soda izvēlē ņemot vērā pārkāpumu nopietnību, ilgumu, uzņēmuma lielumu, kā arī to, vai pārkāpums ir izdarīts ar nolūku un atkārtoti.

Deputāti ierosina Komisijai izveidot publisku ES «melno sarakstu» uzņēmumiem, kuri atkārtoti un tīši pārkāpj ES produktu drošības noteikumus. Viņi arī ierosina veidot Eiropas datu bāzi, kurā publiskotu informāciju par nedrošām precēm un to nodarīto kaitējumu patērētājiem.

Parlaments otrdien pieņēma tā nostāju pirmajā lasījumā. Nākamā EP sasaukuma ziņā būs rast vienošanos ar dalībvalstīm par jauno noteikumu galīgo redakciju.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.