Jaunākais izdevums

Ērika Stendzenieka runājošo akmeņu stāstus Rīgā droši vien jau daudzi dzirdējuši, bet viņš pats sev atklājis, ka ar gadiem paša izpratne par dzīvi un sabiedrību pilnībā izmainījusies, tā sakot, par 180 grādiem.

Iekšējais apvērsums radis arī simbolisku izpausmi Latvijas vadošās reklāmas aģentūras nosaukumā, kas lasāms kājām gaisā: !MOOZ. Un par mūzu klātbūtni minētās aģentūras boss, šķiet, nevarētu sūdzēties – Ēriks ir krutākais reklāmas un komunikāciju žanra virtuozs.

picturegallery.34578ff6-5443-48b3-99d4-5c526b155e3f

Tavi akmeņi runā tikai naktīs, vai arī pats esi tāds naktsputns?

Cilvēks vispār ir gaļēdājs un nakts dzīvnieks, par to liecina visi viņa fizioloģiskie dati, ķermenis un zobi. Bet ideja par akmeņu dabiskām formām tapa pirms desmit gadiem, kad Londonā mācījos grafisko dizainu – man ienāca prātā, kā tas būtu, ja jaunākā tehnoloģija, kas toreiz bija digitālais projektors, sastaptos ar vecāko, kas Latvijā dzīvo pēdējos četrus miljardus gadu. Taču dzīvē runājošie akmeņi ienāca pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, vēršoties pie manis ar jautājumu, kā saistošā un interaktīvā veidā pastāstīt par Latviju daudz pieredzējušajiem, izlutinātajiem un kultūras pārsātinātajiem frančiem. Un tad nāca šī pasākuma grūtākā daļa – uzrakstīt šos deviņus stāstus; mēnesi pavadīju Norvēģijas kalnos, mēģinot saprast, kas tie būs par stāstiem. Manas iekšējās kapacitātes pietika četriem, pārējos stāstus radīja Latvijas spējīgākie literāti. Varu teikt, ka man joprojām šķiet: ir radīts viens no spēcīgākajiem aprakstiem par Latvijas būtību, kāds jebkad bijis.

Latvijas tēls pasaulē – vai tāds ir un vai tur vispār kaut ko var ietekmēt PR speciālisti un reklāmisti, jo, manuprāt, tas vairāk ir stihisks process?

Nu, vajag tikai uzsākt karu, tad ļoti ātri šis tēls iegūs konkrētības aprises. Amerikāņi pēc II Pasaules kara piecdesmit septiņas reizes ir uzsākuši karus kādā citā pasaules malā. Man tā šķiet ļoti konsekventi veidota publicitāte, ja vien viņi to tā ir gribējuši. Spēcīgāku reklāmas kampaņu brutālai varai grūti iedomāties. Protams, var strīdēties par ētiku, morāli, bet šī konsekvence ir apbrīnojama – valsts, kas vienīgā pasaulē izmantojusi atomieročus pret civiliedzīvotājiem, nemitīgi karo un pārējām valstīm pārmet pārliecīgu bruņošanos vai ļaunus nodomus. Protams, ik pa brīdim kaut kas noiet greizi ar komunikāciju, diplomātiju vai vienkārši veselo saprātu, un tad pasaule kārtības sarga vietā ierauga, maigi izsakoties, huligānu. Irāka ir labs piemērs. Droši vien te mēs sastopamies ar galējo robežu, aiz kuras PR un reklāma izrādījās bezspēcīgas cilvēku ciešanu priekšā.

Bet, atgriežoties pie Latvijas tēla… Es domāju, viņš ir tāds… tūkstošsejains. Ārpus diplomātijas Latvija nekad tā īpaši ar sava tēla veidošanu nav aizrāvusies. Cilvēki, kas pie mums atbrauc, nezina, ko no mums sagaidīt. Viņiem nav atskaites sistēmas. Ja es nekad nebūtu bijis Latvijā, pēc viesošanās šai valstī noteikti uzrakstītu, ka Latvija ir: smukas meitenes, diezgan lēts alus, laba armēņu virtuve, matroškas pie Doma laukuma, Okupācijas muzejs, upe, jūgends, Rīgai blakus esošā Jūrmala un dabas klātbūtne. Un tas viss ir samērā labi baudāms rasols, ko viens vācietis var pastāstīt otram. Bet, ja mums pašiem, latviešiem, dotu nogaršot šo rasolu, tad, es domāju, daudzi būtu sašutuši – kur vēstures līkloči, kur Dziesmu svētki?! No vienas puses viņiem būtu taisnība, bet no otras – nē, jo mums pašiem vien jau būtu jārūpējas, lai viesi no Latvijas paņemtu līdzi to stāstu, ko mēs gribam. Tajā ziņā mums ar Ojāru Kalniņu un Saimonu Anholtu ir atšķirīga izpratne par Latvijas zīmolu. Es domāju, tēls, zīmols… tā ir atskaites sistēma, kas dzīvo ļaužu prātos, un saskaņā ar kuru viņi vērtē savu pieredzi, piedzīvo baudījumu vai vilšanos. Piemēram, vērša nogalināšana Barselonā izraisa citas emocijas nekā vērša nogalināšana Stokholmas centrā. Neviens nesagaida baltus galdautus un sidraba dakšiņas makdonaldā, nedz divu minūšu servisu pie Mārtiņa Rītiņa. Manuprāt, Latvijas tēlu veido tūkstošiem sīkumu – ļaužu izturēšanās, attieksme, vide, daba, kultūra, sports, politiskās un ekonomiskās aktivitātes… Savukārt apzināta, mērķtiecīga komunikācija šos priekšstatus sakārto pareizā secībā. Dziesmusvētki ir svarīgāki par Līvu laukuma ainavu glezniecību. Rupjmaize ir svarīgāka par cukurvati. Problēmas un katastrofas rodas nevis no produkta kvalitātes, bet no tā neatbilstības gaidītajam. No vilšanās. Mēs spītīgi atsakāmies radīt savu atskaites sistēmu, noliedzam mērķtiecīgu, konsekventu komunikāciju. Un mēs jaucam nepatiku pret reklāmu, kas pārtrauc mūsu filmas, ar pašu nepieciešamību pēc reklāmas. Anholta kungs man sarunas laikā uzskaitīja simts lietas, kas, pēc viņa domām, valsts brends nav, bet galu galā tā arī nepateica, kas tas ir.

Itālija šobrīd pasaulē īsteno ļoti spēcīgu kampaņu ar devīzi IT. Ja tu brauc mašīnā no Itālijas, tev šo logo uzlīmē uz bampera. Otra nozīme: TAS! Tas, ko ir vērts iepazīt. Man tā šķiet sasodīti veiksmīga kampaņa – zem IT viņi liek visu, kas viņiem unikāls, ko nevar atrast un pieredzēt nekur citur, kā vien Itālijā. Es ik pa laikam saskaros ar spožām kampaņām, ko īsteno dažādas valstis, reklamējot savu tūrisma, kultūras un investīciju vidi, politiku, mentalitāti, dabu – jebko; un esmu mazliet nobažījies par koncepciju Valstī, kuru es nevēlos apmeklēt, dzīvo cilvēki, kurus negribu pazīt, un ražo lietas, kuras es negribu pirkt. Tas ir viņa citāts. Viņš jau atbrauc, pasaka, ka viss ir slikti, mums nekā nav, un nekas arī nebūs, tur neko nevar līdzēt, un tādēļ vispār neko īpaši arī nevajag darīt. Mani tas nepārliecina. Man ir cits citāts, tieši par to, kas ir un kas nav iespējams: «Kādam, kurš saka tas nav izdarāms, nekad nevajadzētu pārtraukt kādu, kurš to dara.» Tas ir Verners fon Sīmens.

Kāpēc joprojām sēdi Rīgā? Pirms gada teici, ka grasies pārcelties uz Berlīni, iekarot Rietumu tirgu – varbūt tas ir noticis?

Es šaudos starp Rīgu un Berlīni, strādāju ar Vācijas MTV un virkni citu projektu, bet ir jāatzīst, ka mums tas vēl joprojām nav liels bizness. Un nedomāju, ka tuvākajā laikā !Mooz smaguma centrs varētu pārcelties no Rīgas uz Berlīni. Bet Berlīne ir vieta, kur turpmāko pusotru gadu mācīšos – esmu iestājies biznesa vadības maģistrantūrā ar radošās līderības novirzienu. Absolūti unikāla programma. Būtībā par to, kā būvēt patstāvīgi darboties spējīgas radošās struktūras. Kā salikt trakos, vārīgos, neatkarīgos, nevaldāmos reklāmas prātus sistēmā, kur tie ne vien strādā, bet arī radoši aug, jūtas komfortabli, iedvesmoti un novērtēti.

Tātad !MOOZ ekspansija ir sākusies?

Savas aktivitātes es tā neapzīmētu, jo daudzi, sākot no Prāta vētras un beidzot ar Latvijas energoceltnieku ir gājuši ar saukli – nu tik būs! Nē, Vācijas biroju uztveru nevis kā milzīgu naudas sūkni, bet kā izmēģinājuma poligonu, no kura izpētīt Rietumeiropas situāciju, sajust konkurenci, dabūt pa purnu, atrauties un iet uz priekšu. Domāju, paies vismaz trīs gadi, kamēr apzināsim jauno vidi un spēsim strādāt vismaz konkurētspējīgā līmenī. Tā ir daudz labāka skola par to, ko varētu iegūt, ejot uz Krieviju, Kazahiju vai Ukrainu.

Kāda ir situācija Latvijas reklāmas tirgū – kas tevi tajā pārsteidz, izbrīna, patīk vai nepatīk?

Reklāma parasti iet ar pusfāzes nobīdi pret pārējo ekonomiku. Kad sākas ziepes, visi sagrūž savu tauku slāni reklāmā un bizness iet uz augšu. Protams, ar reklāmu inflāciju neapturēsi, tāpēc agri vai vēlu tie prieki beidzas un galu galā realitāte nonāk arī līdz reklāmistiem. Tā realitāte ir ļoti labs katalizators jaunām idejām, jauniem, efektīviem risinājumiem. Ja agrāk princips bija – ar lielgabalu pa zvirbuļiem, tad tagad nāksies ar lāzeru, pa vienam konkrētam zvirbulim. Reklāma meklēs ceļus, kā tikt tuvāk pircējam, kā izmantot mutvārdu komunikāciju, kā padarīt neaizmirstamu personisko pieredzi. Reklāma meklēs veidus, kā uzrunāt pircēju jau no paša produkta, no pirmā kontakta, no vides. Tās lietas bieži vien neko daudz nemaksā, bet spēj atstāt fantastiski spēcīgu iespaidu. Tas, ko krievi sauc: meloč, no prijatno. Piemēram, tev ir maziņš veikaliņš, un nākas piesaistīt pircējus; tu vari palaist reklāmu televīzijā, bet tu vari arī katram klientam rudenī uzdāvināt kastani ar vārdiem: «Viņu sauc Jurka. Glabā viņu. Viņš tev nesīs veiksmi!» Tu izej laukā un smaidi, un pastāsti mājās sievai par to veikalu. Nākotne pieder personiskajai pieredzei. Tas, kas notiek ar tevi konkrētā veikalā, kā tu jūties, kad pieskaries tai mašīnai, ko tu aiznes līdzi pēc saskarsmes ar personālu… Tas ir daudz svarīgāk par šīs mašīnas reklāmas vērošanu televīzijā. Pirmkārt tādēļ, ka cilvēki ir grūtāk sasniedzami, jo viņiem ir milzīga izvēle, ko skatīties, klausīties vai lasīt. Otrkārt tādēļ, ka cilvēkiem ir parādījusies balss – viņi blogo, sazinās, jūsminās vai kritizē. Reklāma vairs nav vienvirziena – te ir mana ziņa, rijiet, patīk vai nepatīk! Šodien cilvēki neklusē. Un tā atbalss dažkārt ir spēcīgāka par pašu ziņu. Tu noklepojies un dabū lavīnu uz galvas. Spilgtākais piemērs bija Centis Ūbele ar salātu mazgāšanu. Nedz klients, nedz aģentūra nebija rēķinājušies ar tādu sabiedrības balsi. Latvijā vienkārši nebija tādas pieredzes, tagad ir. Tas ir hrestomātisks piemērs, pēc kura Latvijas reklāma būs mazliet citādāka un daudz lielākā mērā rēķināsies ar auditorijas reakciju. Vairāk dialoga tur būs, es domāju.

Vai tev bieži gadījies, ka tavas reklāmas pārprot un tu sagaidi pilnīgi citādu reakciju? Nepareizi uztverta reklāma nodara lielāku ļaunumu par nesaprastu, vai ne?

Ir dažādi bijis, bet tie nav katastrofāli gadījumi. Es neesmu nekad iesūdzēts tiesā, neesmu nekad bijis uz bankrota robežas un klients nekad nav mani atlaidis pārprastas reklāmas dēļ. Bet tas nenozīmē, ka esmu pasargāts no tā visa nākotnē. Tikpat labi DDB vietā ar Centi Ūbeli varētu būt es, mierīgi..

Reiz esi saņēmis pa galvu par politisku reklāmu – ko tu domā par politikas un reklāmas attiecībām? Vai politiķis ir tāds pats pasūtītājs kā visi pārējie, vai tur iestājas cita morālā atbildība?

Politiķi un organizācijas ir tieši tādi paši produkti kā cepumi vai zābaki, jo aiz tā visa ir viena – pārdošanas ideja. Politiķu panākumi vai izgāšanās lielā mērā ir atkarīga no tā, kā viņus reklamē. Vai reklāma atbilst politiķa būtībai. Šleseram pašam briesmīgi nepatika visi tie buldozeri un raķetes, bet es teicu, piedod, lai kā gribētu, es nevaru tevi reklamēt ar tauriņu vai balerīnu. Tu esi akumulators, raķete un buldozers. Tev var daudz uzkraut, un tu vari daudz vilkt, un tavi plusi ir fenomenālas darbaspējas un enerģija; tu vari būt labākais rukātājs, kāds jelkad ir redzēts Ministru Kabinetā, bet vai tu būtu labākais filozofs, man būtu jāšaubās... Vinnē nevis asprātīgākās idejas un lielākie budžeti, bet godīgums un solījumu atbilstība produktam.

Kāda vispār ir reklāmas radītāja ētiskā atbildība?

Dažādiem reklāmistiem – atšķirīga. Vai vispār biznesa izdevums var runāt par kaut kādu īpašu ētiku? Pirms vairākiem gadiem bija liels skandāls, kad Philip Morris uztaisīja kampaņu par to, kā viņi palīdz cietušajiem Bosnijas–Serbijas karā. Klipā bija redzams, kā lidmašīnās tiek krāmētas drēbes un pārtika un cilvēki pateicības asarām to saņem, bet tad Boba Gārdfilds no Ad Age atklāja, ka palīdzības summa ir 400 tūkstoši dolāru, savukārt klipa uzņemšana izmaksāja 700 tūkstošus, bet ētera laiks – vairākus miljonus! Ir tomēr zināma sarkanā līnija, kuru reklāmas ētikā nedrīkst pārkāpt. Ja tu reklamē produktu vai politisko partiju, svarīgi, lai tava izpratne par pasauli, tirgu un ētiskām vērtībām sakristu 45 grādu robežās. Varbūt 60. Bet, ja tā atšķiras par 180 grādiem, tev vajadzētu atturēties. Un nevis tāpēc, ka tas būtu baigi neētiski, bet tāpēc, ka tev tā reklāma sanāktu sūdīga. Reklāma ir emociju bizness, un sabiedrība momentā redz, vai tu to esi taisījis no sirds, vai ar sakostiem zobiem un riebumu pret sevi un produktu. Cilvēki ir spējīgi atšķirt labas filmas no sliktām.

Tad jau sanāk, ka tā atbildība ir samērā stiepts jēdziens...

Nu... piemēram, man patīk Šlesera darba spējas, uzņēmība, attieksme pret ģimeni, sievu, viņš nedzer, nesmēķē, pilda solījumus, bet man nepatīk viņa attieksme pret seksuālajām minoritātēm. Es viņam esmu teicis, ka nekad netaisīšu reklāmu, kas būs vērsta pret kaut ko. Gejus ārā no Latvijas, nu tādas lietas! Es neiestāšos ne pret vienu sociālo grupu un netaisīšu melno PR, bet taisīšu reklāmu par tavu vīziju, lidostu, gribasspēku – un par to mēs arī ar LPP/LC vienojāmies, un tie bija manis minētie 45 grādi. Patiesības labad gan jāsaka, ka no viņiem nekad nav bijusi prasība pēc melnā PR vai konkurentu antireklāmām.

Ja tas nav noslēpums, kāds aptuveni ir !MOOZ gada apgrozījums?

Miljons trīssimts septiņdesmit tūkstoši latu.

Vai tu esi bagāts?

Es esmu superbagāts, jo man šķiet, ka nauda ir tik maza apmierinātības un laimes sastāvdaļa! Šo superbagātību es sajūtu no četru gadu vecuma un neesmu to zaudējis arī šodien. Mums ir laba peļņa, bet, kas daudz svarīgāk – labi darbinieki un vide. Naudu vienmēr esmu uztvēris nevis kā mērķi, bet sekas labam darbam. Ja tu esi investīciju baņķieris, tad naudas pelnīšana ir mērķis, bet citu jomu labākie profesionāļi, manuprāt, koncentrējas uz rezultāta kvalitāti. Un, ja viņi to sasniedz, tad vienkārši nespēj izvairīties no tā, ka viņiem par to arī samaksā. Nauda ir patīkams blakus efekts tam, ko tu dari.

Mode ir visur, arī reklāmas paņēmienos – kāda reklāma šobrīd ir modē Latvijā un pasaulē?

Vienmēr esmu ticējis tam, ka laba reklāma nav atkarīga no modes, stila, tendencēm, bet rezonē ar to cilvēka būtības dziļāko daļu, kas nav mainījusies pēdējos desmit tūkstoš gados un droši vien arī nemainīsies. Piemēram, Nike vai Apple reklāmas nekad nav smieklīgas, bet tu instinktīvi jūti, ka tās tevi aizķer. Iespējams, tas arī ir veiksmīgāko brendu pamatā – rezonēt nevis par stilu, modi vai humora izjūtu, bet par to, kas cilvēkiem patiešām ir svarīgs. Taču Latvijā nav nekādas reklāmas tendences, kāds kaut ko uztaisa un, ja, tas izrādās veiksmīgs, tad vēl pieci to mēģina nokopēt. Pasaulē ir tendence atteikties no milzīgiem reklāmas budžetiem un no teorijas ar lielgabalu pa zvirbuļiem pāriet uz teoriju ar lāzeru pa vabolēm. Reklāma kļūst precīzāka un aprēķinātāka, tā neuzrunā lieku auditoriju, iespējams, tā kļūst personiskāka, sirsnīgāka. Jo ātrāks dzīves temps, jo mazāk uzmanības cilvēki velta viens otram, jo svarīgāka kļūst uzruna, kādā ar viņiem sarunājas kompānijas un brendi.

Tev kā reklāmistam droši vien šķiet, ka sabiedrība mainās ne pa dienām, bet stundām – kāda ir Latvijas sabiedrība tavā skatījumā? Ir taču zināms, kas no reklāmas viedokļa aizies un kas – ne, no tā var izdarīt zināmus secinājumus – kādi tie ir tev?

Sabiedrība mainās pa gadiem, ja vien nenotiek kādi fundamentāli apvērsumi, un ir svarīgi izprast cilvēku vajadzības, vēlmes, stresus, sapņus, neapmierinātību. Šķiet, šobrīd Latvijā mēs ejam uz to fāzi, kāda Amerikā bija lielās depresijas laikā, kad ekonomika, mediju bizness, Holivuda un izklaides industrija totāli gāja uz leju. Tur bija tikai divi veiksmes stāsti – Volta Disneja Mikimauss un Čārlijs Čaplins. Un abiem bija viena kopīga iezīme – viņi stāstīja par dzīves sistā, mazā cilvēka beigu uzvaru pār šo sarežģīto pasauli. Lai kā uz ekrāna tika pazemots Čaplins, viņš to pieņēma un beigās iznāca kā uzvarētājs. Ja man vajadzētu vienā ikonā raksturot Latvijas vidējo cilvēku, es uz balta ekrāna uzzīmētu mazu skrūvīti. Maza skrūvīte lielajā mehānismā – neviens viņā īpaši neklausās, neviens ar viņu īpaši nerunā, un viņš pats pa lielam neko iespaidot nevar. Viņu sūta ratā ierēdņi, politiķi, viņam deguna priekšā no rīta aizver durvis tramvaja vadītājs. Viņš ir tāds maziņais, noslēgts sevī, drusku īgns, vīlies un rezignēts. No vienas puses, tas ir slikti, jo tā ir mūsu politiskā realitāte, no otras – tas ir brīnišķīgi, jo viņš ir tā noilgojies būt sadzirdēts un respektēts, ka, pareizā brīdī uzrunāts, viņš tev atveras un kļūst par tādu draugu, kādu tu nevarētu iegūt pat simts gados. Un tā ir milzīga atbildība, jo draugus var iegūt, un draudzību var sačakarēt. Lai gan es neciešu trūkumu un man ir veiksmīgs bizness, es jūtu šo mazā cilvēka uznācienu. Ja būtu kāda reklāma, kāds tēls, kas manifestētu šā brīža grūto situāciju, cīņu ar ikdienu un mazā cilvēka uzvaru, nevis glamūru, brīnumnūjiņu, smiešanos, bezrūpīgu kredītu tērēšanu, braukšanu BMW un alus baudīšanu, domāju, tāds brends vinnētu trijās sekundēs. Tā ir vakanta vieta, un es šo padomu dodu par brīvu. Jā, ir Latvijā milzīga, brīva vieta mazā cilvēka uzvarai pār lielajām problēmām.

Ko tu domā par to reklāmu, ko mums rāda televīzijā kā pilnīgiem idiotiem?

Es tieši to arī domāju. Tas ir vieglākais ceļš uz rezultātu. Vienmēr esmu domājis par to, kas notiek, ja desmit tūkstoši aģentūru visā pasaulē izlasa vienu un to pašu grāmatu, kā uztaisīt efektīvu reklāmu. Protams, viņi visi seko vienām formulām un beidz tajā mazajā kvadrātiņā, šampūnu reklamējot ar bieziem matiem, zobu pastas – ar baltiem zobiem un bankas kredītu – ar laimīgu ģimeni jaunas mājas priekšā. Visbiežāk viņi arī paši saprot, ka varētu labāk, bet tur vajag drosmi. Ja neaiziet smaidīgā ģimene, tu atver mārketinga grāmatu un, tēlaini runājot, ar to piesedz savu pēcpusi. Ja neaiziet jauna ideja, tevi vienkārši atlaiž. Un kuram gribas tapt atlaistam?

Reklāma droši vien ir spēle ar instinktiem – kuri cilvēka instinkti ir vispateicīgākie, lai ar tiem spēlētos?

Pašsaglabāšanās instinkts, lielummānija, mazvērtības komplekss, vēlme būt atzītam, vēlme būt labākam, nekā patiesībā esi, vēlme pēc miera, mīlēt, būt mīlētam, būt vienam, nebūt vienam, būt saprastam, vēlme pēc izaugsmes, vēlme aiztaisīt durvis, iekārtot savu personisko vidi un vājprāta pārņemtajai pasaulei parādīt nepieklājīgu žestu.

Tas viss attiecas arī uz tevi pašu?

Attiecas. Redzu, kas notiek apkārt, vienalga, vai tu tirgo cepumus, minerālūdeni vai naftu, vai valsts tēlu, tev ir jārezonē ar kādu no šīm lielajām lietām. Tad tu būsi daudz tuvāk labākam rezultātam, kultūrai un patiesībai, nekā vienkārši pasakot – Nike krosenes par 50 procentiem lētākas, var ātrāk paskriet.

Vai tev ir viedoklis par aizvadītajiem Dziesmu svētkiem un izskandinātajiem milzu tēriņiem to organizēšanā?

Man ir viedoklis par milzu tēriņiem – viens komats četri miljoni palika pāri! Pirmoreiz Dziesmu svētku vēsturē ir iztērēts mazāk naudas, nekā piešķirts un saņemts no sponsoriem. Bet Dziesmu svētku sakarā man pat negribas runāt par naudu vai tēriņiem, jo tas ir tāpat kā runāt par tavu bērnu ķīmiskā sastāva vērtību. Ja ir viena lieta, no kā vajadzētu turēt nost žurnālistu kāri pēc sensācijas, tad tā ir – cik kāds sazadzies, nospēris vai uzvārījies Dziesmu svētkos.

Lai darās, ja?

Neviens nedarās. Es nezinu cilvēku, kas, strādājot pie Dziesmusvētkiem, kaltu plānus par valsts aplaupīšanu un mūža kapitāla saraušanu. Visi Dziesmusvētki jau lielā mērā turas uz ļaužu entuziasma, un entuziasms ir visvieglāk ievainojamā lieta pasaulē. Mans pēdējais sprādziens bija, kad ieraudzīju, kā laikraksts Diena pazemoja Dziesmu svētku organizatorus par to, ka orķestra bedrē uzkrājies ūdens, lai gan 30 minūšu laikā nolija bezmaz pusgada norma. Sliktākais, ka es mierīgi varu iztēloties tādu pašu atmaskojošu rakstu no tās pašas Dienas par to, kas notiktu, ja Dziesmu svētku estrādē tiktu izbūvēta astoņreiz jaudīgāka notekcauruļu sistēma, ar pielietojuma varbūtību viens pret 200 tūkstošiem – ja nu gadījumā nāk tāda ūdens siena kā šogad. Kas tad bija? Ugunsdzēsēji atbrauca 50 metrus un 15 minūtēs to ūdeni izsūknēja. Kur ir problēma? Mēs bieži nenovērtējam paši sevi, ko darām, cik labi cilvēki mums ir apkārt, kādas kapacitātes mums ir. Mēs pārāk daudz fokusējamies uz kritiku. Es biju Dziesmu svētkos līdz četriem rītā, redzēju, kā cilvēki sadziedas. Dažreiz ir lietas, ko nevajag pakļaut spekulācijām par teorētiskām nelietībām. Mani neinteresē lasīt, cik, iespējams, nozaga Latvijas 4. maija deklarācijas Augstākās Padomes konferences zāles iekārtotāji, cik nozaga Baltijas ceļa organizētāji, noteikti kāds nozaga no autobusa degvielu! Ir lietas, ko vienkārši nevajag aiztikt, un uzticēties cilvēkiem. Viņi ir rīkojušies pēc labākās sirdsapziņas. Kurā brīdī mēs esam pazaudējuši to ticību labiem nodomiem? Kā tas ar mums vispār varēja notikt? Man ir cita dzīves pieredze – bieži esmu saskāries ar situāciju, kad tur nav nekāda plāna.

Vai pats šogad kaut ko darīji Dziesmu svētkiem?

Jā, es biju Dziesmusvētku biroja darba grupā, atbildēju par visu Dziesmu svētku komunikāciju, biju idejas autors svētku klipiem, mājaslapai, pilsētas noformējumam un autors tiem klipiem, kuros dejotāji sanāk kopā un uzzīmē rakstu paldies, kas televīzijā parādījās šonedēļ.

Cik tev samaksāja Dziesmu svētku birojs?

Es strādāju par brīvu, man nebija mēnešalgas, tikai kādi tehniskie izdevumi klipiem.

Un ko dara tevis radītais Cūkmens?

Cūkmens ir mans bērns, mans alter ego. Sieva ik pa brīdim, kad kļūdos, neesmu izgludinājis bikses vai iznesis miskasti, saka: «Nu, ko no Cūkmena var gribēt?!» Šobrīd Cūkmens ir iemācījies lidot aerodiumā un uzbruks meža mēslotājiem arī no gaisa. Tu vairs nevarēsi būt drošs ne dienu, ne nakti. Es jau uzskatu, ka cilvēki no dabas nav ļauni, neviens automātiski nevēlas mēslot mežā, ir vienkārši jāparāda alternatīvas rīcības priekšrocības.

Šķiet, esi samierinājies ar pasauli, un karotājs tevī ir noklusis, vai tā ir?

Droši vien, ja Bušs trešo reizi atbrauktu uz Latviju vai varbūt, ja Putins te atbrauktu, man būtu ļoti daudz, ko teikt. Dumpīgums ātri izsūc enerģiju, motivāciju un dzīves prieku. Dumpīgums ir kā garšviela, kas dzīvei dod asumu, bet, kļūstot par profesionālu dumpinieku, nostājoties pret visu, ieņemot pastāvīgu karojošu pozīciju, ilgi nevar izturēt. Esmu daudz labāks reklāmists nekā dumpinieks un nedomāju, ka no manis sanāktu Če Gevara Lindermans.

Joprojām mīli Londonu, vai bieži uz turieni brauc?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Stendzeniekam būs jāstājas tiesas priekšā

LETA; Dace Preisa, 29.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reklāmas aģentūras !MOOZ radošajam direktoram, kustības Par labu Latviju! padomes loceklim un politiskā reklāmas saukļa (AŠ)² autoram Ērikam Stendzeniekam būs jāstājas tiesas priekšā par policijas prasību nepildīšanu.

Valsts policija (VP) viņam noformējusi administratīvā pārkāpuma protokolu par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu.

Šis protokols Stendzeniekam noformēts tāpēc, ka policijas darbinieki viņam vairākkārt nosūtījuši uzaicinājumu ierasties iestādē un sniegt paskaidrojumus saistībā ar automašīnas Land Rover novietošanu neatļautā vietā šā gada 28.aprīlī, taču Stendzenieks uz uzaicinājumiem ierasties paskaidrojumu sniegšanai neesot atsaucies, aģentūra LETA uzzināja VP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā sakritis, ka vienlaikus, pērnā gada nogalē, jaunos biznesa dīķos iepeldēja divas reklāmas industrijas haizivis.

!Mooz radošais direktors Ēriks Stendzenieks kopā ar partneriem palaida sulas, kosmētikas un uztura bagātinātāju līniju, kas centrēta ap smiltsērkšķiem. Bet aģentūras Taivas Ogilvy līdzīpašnieks Andris Blaka autosalonā sabēra smiltis un atvēra savu pludmales sporta centru.

Ēriks saka, ka reklāmas biznesa pamatā ir «viena skumja patiesība — mēs radām to, ko cilvēks pēc definīcijas mēģina neredzēt. Tāpēc saņemt gandarījumu ir grūti». Viņš allaž esot gribējis radīt kaut ko, kam var pieskarties un ko parādīt mazbērniem. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, lēš nozares zinātāji. Vienlaikus reklāmā tāpat kā jebkurā citā nozarē patlaban ir grūtāk gūt adekvātu peļņu. Tomēr astoņus gadus no vietas (nerēķinot pērno gadu) reklāma ir bijusi rentabla nozare un iespējams, ka industrijas spēlētājiem ir brīvi līdzekļi, ko investēt citviet, rēķina Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts Ozols. Turklāt reklāmistiem, salīdzinot ar citu nozaru darboņiem, ir vēl arī kāda priekšrocība ieiešanai jaunā biznesa nišā — viņi ir labi trenēti, lai saredzētu ideju, kas varētu aiziet. «Abas šīs investīcijas ir šaurās nišās. Tas apliecina, ka šis nav mirkļa vājums, bet pārdomāta ideja,» saka Ģ.Ozols.(Foto: Kristaps Kalns)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūristi uz ārzemēm brauc pēc pozitīvām emocijām— vajag Daugavas krastmalā nobērt 100 tonnu baltu smilšu, pievilkt elektrības kabeli un ļaut uzņēmējiem tur ierīkot bārus un diskotēkas.

To intervijā laikrakstam Bizness&Baltija atzinis reklāmas aģentūras MOOZ! īpašnieks Ēriks Stendzenieks, izsakot savu versiju par to, kā Rīgai vislabāk tērēt 5 miljonus latu, kas nākamgad paredzēti pilsētas reklāmai. « Vislabākā reklāma pilsētai ir tūristi, kas atbrauc ar naudas pilnām kabatām, lai to te atstātu.

Taču viņi to te atstās, ja mēs viņus «paņemsim» ar pozitīvām emocijām. Nevajag viņiem uzbāzties ar mūsu vēstures smagajiem pagriezieniem— okupācijas muzeju un sēru dienām,» sacīja Stendzenieks. Viņaprāt, reāla iespēja Rīgas atpelnīt ieguldītos 5 miljonus, ir nobērt ap 100 tonnām smilšu Daugavas krastmalā, izvietot tur 5 tūkstošus guļamkrēslu, kurus var tirgot arī kā reklāmas laukumu, ļaut uzņēmējiem tur atvērt bārus un diskotēkas. Viņš kritizēja arī Ļeņina pieminekļu demontāžu: «Ja visās valstīs tā rīkotos, nekur vairs nebūtu nevienas vēsturiskas liecības. Vismaz Jūrmalā Dubultos Ļeņina piemineklis bija tik liels, kuram iekšpusē reāli varēja ierīkot kafejnīcu!» tā Ē. Stendzenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiroparlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti un iepriekš EP nepārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sejas Ivetas Grigules ievēlēšana ir pierādījums tam, ka plika un vienkārša reklāma vēl strādā, savukārt Einara Repšes partijas Latvijas attīstībai izgāšanās parāda, ka pārāk apjomīga un ilgi, stratēģiski gatavota reklāmas kampaņa ne vienmēr vainagojas ar rezultātu. Liela nozīme ir arī personāžu reputācijai, biznesa portālam Nozare.lv atzina aptaujātie reklāmas nozares speciālisti.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks norādīja, ka visur redzamā Grigules seja un pēc tam sekojošais rezultāts ir laba ziņa reklāmas nozares pārstāvjiem, jo tas nozīmē, ka obligāti nav nepieciešamas nopietnas informatīvi izglītojošas kampaņas, plika reklāma ar saukli, kas īsti neizsaka neko, vēl strādā, un to nākotnē varētu izmantot arī citi. Tajā pat laikā liela nozīme ir arī partiju personāžiem.

Šeit kā neveiksmīgu piemēru Stendzenieks min Repšes pārstāvētās partijas Latvijas attīstībai neveiksmi. Lai gan šī politiskā spēka kampaņa bija ilgstoša, apjomīga, ar lieliem ieguldījumiem, tomēr gala rezultātā Eiroparlamenta vēlēšanās tā cieta neveiksmi. Stendzenieks skaidro, ka partijas mērķauditorija bija ekonomiski aktīvi iedzīvotāji, uzņēmēji un citi, tomēr tās popularitāti bojājis pats Repše, kura reputācija un tēls ne visiem ir tīkams. Tāpat Latvijas attīstībai kampaņas stratēģija sākta gatavot jau pirms diviem gadiem, taču pa šādu laiku posmu daudz kas mainās, norāda Stendzenieks. Viņš komentē, ka «Repšes kuģis bija par lielu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Reklāmisti saķeras cīņā par Dziesmu svētku pasūtījumu

Gunta Kursiša, 15.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks vaino Dziesmu svētku logotipa konkursa uzvarētājus plaģiātismā, tikmēr konkurenti un konkursa rīkotājs norāda - vienāds koncepcijas virziens ir pašlaik aktuāls visā pasaulē.

Papildināts viss teksts.

Iepirkumu konkursā «XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku vizuālās identitātes māksliniecisks risinājums» uzvarējis BrandBox piedāvājums, kurš paredz, ka katrs varēs izveidot savu logotipu, nodziedot kādu no latviešu tautasdziesmām.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ē. Stendzenieks norāda, ka uzvarējušais darbs ir «faktiski identisks» viņa pārstāvētā uzņēmuma Mooz! iesniegtajam piedāvājumam, raksta 7guru.lv. Savukārt BrandBox vadītājs Ēriks Šulcs apvainojumus noliedza un Db.lv norādīja, ka «nav pārsteigumu, ka konkursā ir iesniegti vairāki darbi ar vienādu koncepcijas virzienu un tas apliecina šī logotipa radīšanas veida aktualitāti».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ekspertu aptauja: No kauna zem galda jāpalien

Atis Rozentāls, Guna Gleizde, Andrejs Vaivars, 09.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db jautāja ekspertu viedokli par plaši izskanējušo finanšu ministra Ata Slaktera interviju finanšu telekanālam Bloomberg Television.

Ēriks Stendzenieks, reklāmas aģentūras !MOOZ radošais direktors

Jurģis Liepnieks, sabiedrisko attiecību konsultants

Ojārs Kalniņš, Latvijas institūta direktors

ja Slaktera kungs zināja, ko grib teikt, tad viņš nezināja, kā pateikt. Pozitīvi šai gadījumā

ir tas, ka skatītāji vainu liks uz slikto angļu valodu un mazāk uz atbilžu saturu. Lai arī Latvijai tas nedod neko pozitīvu, vairāk negatīva vērtējuma būs tieši ministram, nevis valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Stendzenieks pārdeva reklāmas aģentūru?

Linda Zalāne, 13.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

!Mooz bijušais īpašnieks Ēriks Stendzenieks laikrakstam Dienas Bizness stāsta, kāpēc izlēma pārdot reklāmas aģentūru:

«Man jau kādu laiku bija ideja nodot mantojumu un attieksmi pret darbu kādas jaunas, dedzīgas aģentūras rokās, jo kādā brīdī klientu kļuva par daudz un es jutu, ka vairs nespēju cieši visos projektos iesaistīties. Es meklēju aģentūru ar līdzīgu kultūru, attieksmi pret darbu un dedzīgu vēlmi nākotnē kļūt par labāko aģentūru tirgū Latvijā un ārvalstīs.

Vēlējos nodot grožus to cilvēku rokās, kuri šobrīd ir ļoti lielā dedzības fāzē, un tādā pavisam noteikti ir Kristaps Siliņš, kuram šķiet, ka viņš var izmainīt pasauli, uzlabot kosmosu. Šāda dedzība man ir ļoti simpātiska, un šādi strādā Apple un Google.

Mums ir pārāk mazs tirgus, bet, ja ar šādu dedzību strādātu Amerikā, tad tā būtu miljardus eiro vērta kompānija. Tuvākajā nākotnē es būšu soļa attālumā no McCann WorldGroup, jo man ir uzdevums šo darba kultūru virzīt tālāk un nedaudz uzraudzīt. Savukārt pats es vairāk fokusēšos uz klientiem, kas mani paši uzmeklē, uzticas un kuriem varu iedot labāko rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nē, drīzāk par savu bērnu likteni, kuriem noteikti neesmu bijis visilgāko laiku un lielākās rūpes veltījušais tēvs, jūtos līdzatbildīgs. Par Šlesera likteni... Pirmkārt, neviens nezina, kāds būs viņa liktenis. Viņa sieva Inese droši vien lūdza Dievu, lai viņš netiktu ievēlēts un būtu vairāk mājās kopā ar bērniem,» uz žurnāla Playboy jautājumu, vai jūtas līdzatbildīgs par Aināra Šlesera likteni, sacījis reklāmists Ēriks Stendzenieks.

Vaicāts, vai apstāklī, ka Šlesers nav ticis šajā Saeimā, ir kāds viņa nopelns, Stendzenieks atbildējis: «Nevar arī saprast, vai tas ir labi vai slikti, ka viņš nav ticis. Bet netika viņš tāpēc, ka Zatlers vēl nebija paspējis nogāzties. Pietrūka laika. Ļoti maz cilvēku ir spējīgi tikt skaidrībā paši ar savām emocijām, jauc vēlmi pēc taisnības ar politiskām simpātijām.»

Stendzenieks atzinis, ka viņa labākā Šleseram veltītā reklāma bija «zemene putukrējumā. Un neapšaubāmi enerģijas dzērieni, kravas mašīnas, raķetes un buldozeri. Viss, zem kā nebija Šlesera portreta.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Stendzenieks prognozē SC panākumus un nedomā, ka oligarghi aizies no politikas

BNS, 13.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es domāju, ka viņi būs. Noteikti. Es pat neredzu īsti starpību – Lembergs vai Sarkozī. Šāda tipa cilvēku – augumā mazi, ar milzīgu enerģiju, provokatīvi, gatavi skandāliem, skaļiem paziņojumiem, gatavi agresīvi aizstāvēt savu pozīciju – pasaules politikā ir ļoti daudz.

Protams, desmitgažu laikā Latvijas politika atšķaidīsies arī ar tādiem augstas raudzes diplomētiem politiķiem, piemēram, kāds ir Egils Levits. Ar tādiem politiķiem, ar kuriem mēs saprotam nobriedušu Rietumu demokrātiju politiķus. Bet tur vienmēr būs vieta spēcīgām personībām, kas ir gatavi turēt spiedienu, turēt sitienus un uzdot darba kārtību pat arī tad, ja viņi kādā brīdi ir vieni paši ar savu ideju,» sacīja Reklāmas aģentūras !Mooz īpašnieks Ēriks Stendzenieks.

Reklāmas speciālists neizslēdz, ka Saeimas vēlēšanās ļoti daudz tiks izmantots administratīvais resurss un «klauvēšana pie iedzīvotāju durvīm».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā izstādē World Expo 2015 Latvijai nav jāpiedalās «par katru cenu», aģentūrai LETA pauda aģentūras SIA Mooz! radošais direktors un valdes priekšsēdētājs Ēriks Stendzenieks.

Viņš skaidroja, ka konkrētais projekts, ko bija iecerēts īstenot dalībai World Expo 2015, esot bijis samocīts teju visas realizācijas gaitā.

«Ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušos komentārus un amatpersonu viedokļus par konkrēto projektu, ir grūti iedomāties pozitīvu iznākumu izstādē, kur starp vismaz 150 dažādu valstu paviljoniem, pa kuriem staigātu Milānas Expo apmeklētājs, Latvija nebūtu kaut kas, ar ko iepriecināt to apmeklētāju. Tāpēc uzskatu, ka Latvijai nav jāpiedalās Expo izstādē par katru cenu,» atzīmēja Stendzenieks.

Viņš arī piebilda, ka jēga piedalīties būtu tad, ja Latvijai būtu kaut kas, ar ko pārsteigt izstādes apmeklētājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Stendzenieks: ekonomista profesiju vajadzētu ierindot līdzās hiromantijai

Dienas Bizness, 09.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ekonomika nu reiz ir tā lieta, kur izteikt prognozes ir ļoti populāri, bet diemžēl bezjēdzīgi. Ekonomista profesiju vajadzētu ierindot līdzās hiromantijai, astroloģijai un homeopātijai,» uzskata reklāmists Ēriks Stendzenieks.

«Vari atvērt Financial Times un divās lappusēs izlasīt divu respektablāko pasaules ekonomistu un finanšu analītiķu diametrāli pretējas prognozes, no kurām beigās nepiepildās neviena.

Protams, Eiropa ir lielu problēmu priekšā, bet mēs savā dzīves un ekonomikas optimizēšanas režīmā esam tai piemērs. Tagad mēs esam tur, kur Francijai nāksies būt pēc 10 gadiem, un viņiem tik viegli neies, kā mums gāja,» Stendzenieks paudis intervijā žurnālam Sestdiena.

Db.lv jau vēstīja, ka eiro ieviešanas informatīvo kampaņu par 284 843 latiem īstenos pilnsabiedrība Komunikāciju aģentūra/Mooz. Jautāts, vai eiroskeptiķiem reklāmas kampaņu netaisītu, Stendzenieks, kurš pārstāv Mooz!, Sestdienai stāstījis: «Ļaudīm, kas ļoti stīvi iestājas pret kaut ko, enerģijas pietiek tikai tikmēr, kamēr ir, pret ko iestāties. Es gandrīz taisīju kampaņu eiroskeptiķiem, kad Latvija stājās ES. Mums bija vairāki «mītiņi», tikšanās. Tās gan bija grūti dēvēt par «mītiņiem» - bija tikai telpa, pilna cilvēku, kas neklausās viens otrā un runā cits caur citu, nespēj vienoties ne par ko un beigās ir spiesti izdot katrs pa mazam bukletiņam, kurā, kritizējot Eiropas Savienību, netiek piemirsts kritizēt arī pārējos eiroskeptiķus. Pēc dažiem «mītiņiem» sapratu, ka, ja noliek rindā simt pesimistus un simt optimistus, mani kaut kā velk pie optimistiem. Es tomēr esmu diezgan konstruktīvs džeks, man patīk kaut ko taisīt, nevis demolēt.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ceļu reklāmas nozarē sāka pirms 22 gadiem

Linda Zalāne, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gorilla ar sirmu un spalvainu muguru, kurš uzskata, ka pasaulē attēlu pietiek, bet īsu, kodolīgu vārdu ne

Tā sevi raksturo reklāmas aģentūras SIA !Mooz radošais direktors, līdzīpašnieks Ēriks Stendzenieks.

«Viens no pasaules reklāmas aģentūru un mediju grēka darbiem ir pārspīlēts jaunības kults. Tie sludina, ka vari būt veiksmīgs tikai tad, ja esi jauns, skaists, kusties un fotošopā vēl pielabots. Tā īsti nav tiesa. Pasaules kultūru ved uz priekšu sirmi, dzīves pieredzējuši cilvēki, kas iedrošina jaunos,» viņš uzsver.

Ē. Stendzenieks pirms 22 gadiem sāka ceļu reklāmas nozarē ar vēl citiem cīņu biedriem, aptuveni trīs uzņēmumiem, kas tolaik ielēca reklāmas aģentūru attīstības zelta laiku vagonā, kad klienti maksāja milzīgu naudu par TV klipiem, jo neviens cits tos neprata uzfilmēt. «Tie sviesta klajumi šokolādes kalnu ietvarā ir beigušies, bet darba pietiek visiem, un biznesa maratonistu vidū asiņaina konkurence nepastāv,» teic Ē. Stendzenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Stendzeniekam ļoti pietrūkstot tādu cilvēku kā Šlesers; Ušakova kaķi esot ģeniāls gājiens

Dienas Bizness, 29.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Aināra Šlesera aiziešanu no politikas, no politiskās reklāmas novērsies arī viens no veiksmīgākajiem šā žanra guru Ēriks Stendzenieks, kurš atzīst – cilvēku ar tādām aknām un krampi, kā bija Šlesers, viņam šobrīd uz politiskās skatuves pietrūkst, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Man ar Aināru Šleseru joprojām ir ļoti labas attiecības. Domāju, ka tādu cilvēku ļoti pietrūkst Latvijas politikā un vispār Latvijas sabiedrībā,» laikrakstam stāstījis reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors.

Uz lūgumu precizēt, kādu – «tādu», Stendzenieks atbildējis ar skaidrojumu: «Ļoti principiālu. Solīju – izdarīju, nolēmu – izpildīju, uzstādīju – sasniedzu. Var strīdēties par idejām, bet man būtu ļoti ilgi jādomā, lai atminētos kādu gadījumu, kad Šlesers būtu mainījis savu nostāju, vai tas būtu par kādām ģimenes vērtībām, geju un lesbiešu jautājumiem, lidostu vai ko citu. Kāds viņš ir bijis, tāds ir. Tādas jaudas, mugurkaula un aknu cilvēku, ļoti pietrūkst uz politiskās skatuves.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai attīstītu veiksmīgu biznesu, nav obligāti jānāk klajā ar mega oriģinālu ideju – dažreiz pietiek īstajā brīdī to paķert no citiem un sajust, uz kuru pusi pūš tirgus vēji, pierāda Plastic Technologies pieredze.

No izejvielas līdz gatavam produktam

Sākumā bija tikai vēlme uzsākt «kaut ko savu» un nekādas konkrētas zināšanas vai iestrādes ražošanas nozarē nebija, atzīst viens no Plastic Technologies dibinātājiem Ēriks Kursišs. Viņš pirms tam strādāja par finanšu konsultantu kādas bankas apakšuzņēmumā, savukārt viņa partneris Gatis Vītols nodarbojās ar IT lietām. «Tā ideja klejoja riņķī apkārt, un mēs to vienkārši paķērām,» saka Ēriks, vaicāts, kā tad finansistam un datoriķim ienācis prātā sākt ražot tik specifisku produktu kā granulas, kuras kalpo kā izejviela koka-plastmasas kompozītmateriāliem. Šis materiāls, stāsta Ēriks, ir unikāls ar to, ka tam ir ļoti zemas apkopes izmaksas – atšķirībā no terases, kas uzbūvēta no parasta koka, šī nebūs jākopj, jo koka plastmasa nemaina krāsu, neuzsūc mitrumu un laika apstākļu ietekmē nedeformējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

!MOOZ norēķinājušies ar PLL klipa muzikālā pavadījuma autoriem

Ritvars Bīders, 13.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kustības Par labu Latviju! (PLL) Reklāmas video klipa veidotāji !MOOZ ir samaksājuši autoratlīdzību par klipā izmantoto muzikālo pavadījumu kompānijai Intrigue Music, kas pārstāv izpildītāju Patriku Vatsonu (Patrick Watson), kura skaņdarbs izmantots PLL reklāmā.

Runājot par viltvārdi, kurš uzdevies par Intrigue Music pārstāvi, Ē. Stendzenieks norāda, ka dzīve ir pārāk īsa, lai tvarstītu viltvāržus.

Db.lv jau vēstīja, ka Patriks Vatsons (Patrick Watson) sadarbībā ar Cinematic Orchestra izpilda skaņdarbu To build a home, kas ņemts par pamatu viskija Chivas reklāmā, kuras kopēšanā tiek vainota kustība PLL.

Iepriekš Ē. Stendzenieks noliedza, ka PLL reklāmā būtu izmantos kāda cita skaņdarba motīvs: «Mūzika nav identiska, noskaņa ir līdzīga. Mūziku izveidoja skaņas dizaineris studijā. Starp šīm abām reklāmām vienīgā līdzība vispār ir tikai tā, ka abās izmantoti cilvēki. Tad jau mēs Jānim Streičam varam pārmest plaģiātismu no Ingmāra Bergmana, jo abās filmās izmantoti cilvēki,» izteicās Ē. Stendzenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Stendzenieks: es patlaban īpaši neraujos taisīt politisko reklāmu

BNS, 15.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reklāmas aģentūras !Mooz īpašnieks Ēriks Stendzenieks, kurš pirms 10.Saeimas vēlēšanām veidoja apvienības Par labu Latviju (PLL) reklāmas kampaņu, nedomā, ka pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām varētu veidot kādai partijai reklāmas kampaņu.

Uz aģentūras BNS jautājumu, vai kādai partijai varētu veidot reklāmu, viņš sacīja: «Drīzāk nē nekā jā.» Viņš arī neslēpa, ka joprojām nav saņēmis samaksu par iepriekšējās vēlēšanās paveikto.

Uz jautājumu, vai reklāmas nozarei Saeimas ārkārtas vēlēšanas ir laba ziņa, viņš atbildēja: «Man grūti spriest... Katras vēlēšanas paņem milzīgus nervu, darba, emocionālos resursus. Un kā katram resursam, arī šiem ir nepieciešamība atjaunoties. Kokam ziemā vajadzīgs miera periods. Cilvēkam vajadzīgs miera periods starp vēlēšanām. Gan reklāmistam, gan vēlētājam. Starp pašvaldību un Saeimas vēlēšanām knapi bija gads, un es personīgi jutu, ka ir uz robežas. Es pašlaik īpaši neraujos taisīt politisko reklāmu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) inspektori Rīgā, Turgeņeva ielā atklājuši noliktavu, kurā glabājas, iespējams, viltoti zīmola UGG zābaki. Kopumā tika konfiscēti 156 pāri aizdomīgo apavu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Valsts policija saņēmusi informāciju par, iespējams, viltotu UGG zābaku tirdzniecību. Pārbaudes laikā likumsargi pamanīja, ka šīs firmas zābaki tiek tirgoti sludinājumu portālā.

ENAP darbinieks, uzdodoties par pircēju, norunāja tikšanos ar zābaku tirgoni degvielas uzpildes stacijā Rīgā, Dzirnavu ielā. Pēc kontrolpirkuma veikšanas policisti aizturēja zābaku pārdevēju – 1952. gadā dzimušu vīrieti. Viņš likumsargus aizveda uz viltoto zābaku noliktavu, kas bija ierīkota Turgeņeva ielā, kāda autoservisa telpās.

Kopumā inspektori konfiscēja 156 ar zīmolu UGG marķētus zābaku pārus. Atšķirībā no oriģinālajiem apaviem, tie bijuši izgatavoti no mākslīga materiāla, lai gan minētās firmas apaviem būtu jābūt no aitādas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

PLL klips aizliegts YouTube; Stendzenieku piemānījuši viltvārži

Valdis Vikmanis, Dace Preisa, 30.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kustības Par labu Latviju! reklāma, kas pēdējā laikā kļuvusi populārā saistībā ar plaģiātisma skandālu, no video portāla YouTube ir izņemta. «Šis video vairs nav pieejams sakarā ar autortiesību prasību no Intrigue Music, LLC», vēsta paziņojums Youtube.

Intrigue Music pārstāv mākslinieku Patriku Vatsonu (Patrick Watson), kurš sadarbībā ar Cinematic Orchestra izpilda skaņdarbu To build a home, kas ņemts par pamatu viskija Chivas reklāmā, kuras kopēšanā tiek vainota kustība PLL.

Arī komponists Zigmars Liepiņš portālam diena.lv norāda, ka Kustības Par labu Latviju! reklāmā izmantotā mūzika ir nepārprotams viskija Chivas reklāmas plaģiāts.

«Jebkurš muzikants pat ar minimālu izglītību var dzirdēt, ka akordu secība ir tieši tāda pati kā oriģinālajā reklāmā. Pat tonalitāte ir vienāda. Vienīgā atšķirība, ka nav izmantota balss un ieraksts veikts uz lēta, zemas kvalitātes sintezatora vājā studijā, jo skaņa ir slikta,» norādīja Z.Liepiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nodokļi jau nav nekas cits kā maksa par pakalpojumiem, kurus mums sniedz valsts. Ja šis pakalpojums ir slikts vai netiek sniegts, tad zūd interese... Es pazīstu gana daudz ekonomiski aktīvu cilvēku, kuri nodokļus maksā, bet ne valstij,» intervijā laikrakstam Diena sacījis reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

«Proti, viņi uztur savus nabadzīgos radiniekus, apmaksā tiem medicīnu utt. Respektīvi, viņi maksā nodokļus, bet «pa tiešo», nenosponsorējot kādai amatpersonai braucienu uz Bahamu salām,» viņš skaidrojis.

Runājot par sociālajām kampaņām, Ē. Stendzenieks stāstījis: «Kampaņa ir veiksmīga, ja tās vēstījums sakrīt ar cilvēka veselo saprātu. Piemēram, cilvēki sprādzējas automašīnās, jo saprot, ka trieciena spēks ir lielāks par paša spēju noturēt savu rumpi... Ja runā par iespējām, pasaules pieredze liecina, ka veiksmīgas ir kampaņas, kas aicina uz labāku attieksmi pret dzīvniekiem.»

«Cilvēki ļoti labi emocionāli reaģē uz ziņām par tiem, kuri ir vājāki, neaizsargātāki, tu vari justies mazliet pārāks un gādīgs vienlaikus. Turklāt sunim neko no tevis nevajag - viņš nemēģinās aizņemties naudu un neprasīsies darbā... Līdzīgi ir ar kampaņām par nemēslošanu dabā. Jo jautājums jau ir, kas mani caur šo kampaņu uzrunā - daba, kam es, simboliski izsakoties, ticu, vai politiķis, Eiropas Savienība utt., kuriem neticu,» teicis reklāmas speciālists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Stendzenieks: Šīs bija vissarežģītākās vēlēšanas manā mūžā

LD/DB, 08.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šīs bija vissarežģītākās vēlēšanas manā mūžā. Ar to es domāju gan sabiedrisko noskaņojumu, gan situāciju ekonomikā, gan Latvijas pozīciju starptautiskā kontekstā, gan mediju sadrumstalotību utt. Tāpēc - jā, varēja būt labāk, bet varēja būt arī daudz sliktāk,» intervijā Lietišķajai Dienai norāda Ēriks Stendzenieks, kurš šogad veidoja apvienības Par labu Latviju (PLL) reklāmas kampaņu.

«PLL gan Andra Šķēles, gan Aināra Šlesera personā bija kļuvusi par grēkāzi, uz kuru norakstīt visas šodienas sabiedrībā pastāvošās problēmas, kas tā, protams, nav. Vēlēšanās ikviena uzvara sevī nes sakāvi un ikviena sakāve - uzvaru. Jau pavisam drīz vēlētāji saskaras ar realitāti un šī realitāte nebūt nav labvēlīga uzvarētājiem,» klāsta Ē. Stendzenieks, piebilstot, ka viņš absolūti neapskauž valdību, «kurai būs jāpieņem lēmumi pretrunā ar visiem tiem solījumiem un paziņojumiem, ar kuru palīdzību viņi ir uzvarējuši».

Runājot par to, cik pareizi viņaprāt bija apvienot vienā sarakstā LPP/LC, Ē. Stendzenieks norāda: « Tīri cilvēcīgi es domāju, ka šī savienība ir kā MasterCard logo ar diviem rimbuļiem. Tur ir sektors, kas pārklājas un sakrīt, un ir arī sektori, par kuriem cilvēku domas dalās. Vieni saka - es balsotu par Šķēli, ja ne tas Šlesers, bet otri - es par Šleseru, ja ne tas Šķēle.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mazsalacas «meteorīta» tradicionāla reklāma maksātu 20 miljonus latu

Līva Melbārzde, Db, 06.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tele2 tradicionāla reklāmas kampaņa tādā izmērā, kā publicitāti guva Mazsalacas meteorīts, būtu izmaksājusi līdz 20 miljoniem latu.

Tādu atziņu avīzei Bizness&Baltija sniedza reklāmas aģentūras MOOZ! īpašnieks Ēriks Stendzenieks. Atkārtoti uzsverot, ka, viņaprāt, Mazsalacas meteorīts bijusi viena no visveiksmīgākajām reklāmas akcijām postpadomju valstīs. Ja tik lielu auditoriju gribētu aptvert ar tradicionālu reklāmu, Tele2 būtu jāšķiras no pāris desmitiem milj. Ls, sacīja Stendzenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Stendzenieks: esmu novērtējis par zemu sabiedrības spēju ļauties dzīvnieku pasaules instinktiem

Lelde Petrāne, 03.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Savā laikā nevienu būtisku lēmumu nepieņēmušais, allaž ar sirēnām braucošais, Ls 40 000 dīvānus slepeni pērkošais, uz Krievijas uzbrukuma piemeklēto Gruziju no olimpiskajām spēlēm nebraucošais, aploksnes ņemošais, četrus gadus oligarhus ne ar vārdu nepieminējušais Zatlers piepeši ir kļuvis par tautas varoni? Es apsveicu vēlētājus un noliecu galvu gudrās izvēles priekšā,» intervijā laikrakstam Diena sacījis reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

«Šīs vēlēšanas Latvijā bija tas pats, kas mašīnu dedzināšana un ielu kaujas nesen Londonā. Tikai pēcpadomju cilvēku izpildījumā. Londonā izmisušie cilvēki trakoja uz ielām, nedomājot, ka viņi demolē paši savu rajonu, savas darbavietas, savus veikalus un infrastruktūru. Viņi diemžēl nezināja citus risinājumus, jo auguši tiesiskā valstī ar pilsoniskām tradīcijām. Latvijas iedzīvotāji ir daudz radošāki. Latvijas cilvēki pacieta algu samazinājumu, pazemojumus, atlaišanu, ignoranci un tamlīdzīgas lietas un tieši tāpat gribēja revanšēties,» skaidro Stendzenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada komentētākie raksti portālā db.lv bijuši par un ap politiku – politiķu izteicieni reti kuru atstāja vienaldzīgu.

Daudze: kamēr iedzīvotāji krāps valsti, deputātu godprātība var būt dažāda

«Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies,» tā norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

Ēķis: Lembergs, Šķēle un Šlesers nav savtīgi

«Ja cilvēks ir ar galvu, viņš pelna pats un ļauj to darīt citiem,» uz jautājumu, vai Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers ir nesavtīgi klāsta kustības Par labu Latviju vadītājs Andrejs Ēķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienības "Par labu Latviju" (PLL) vēlēšanu kampaņā nav pieļautas kādas kļūdas, un vēlēšanu rezultāti vairāk skaidrojami ar Latvijas sabiedrības miegainību reaģēt uz kādu apdraudējumu, uzskata reklāmists Ēriks Stendzenieks, kurš veidoja arī PLL vēlēšanu kampaņu.

«Īsos vārdos jāsecina, ka sabiedrība acīmredzot ir vadījusies pēc Status Quo principa - situācija, kāda tā ir, cerībā, ka viņa lēnām uzlabosies... man ir sajūta, ka uzreiz pēc budžeta pieņemšanas daudziem būs vilšanās,» teica Stendzenieks, piemetinot, ka pulksteņa pendele, kas liecina par sabiedrības noskaņojumu, svārstās ar sešu līdz astoņu mēnešu intervālu.

Uz jautājumu, vai PLL kampaņā tomēr bijuši kādi trūkumi un vai tās veidošanā kļūdaini noteikts sabiedrības noskaņojums, reklāmists atbildēja noraidoši.

«Nē, es to neuzskatu par kļūdu - tā bija vienīgā iespēja nostāties opozīcijā [premjera Valda] Dombrovska valdībai,» sacīja Stendzenieks, atsaucoties uz bažām par saistībām ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā satiksmes ministra Aināra Šlesera aģitācijas kampaņu pirms jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām, visticamāk, veidos reklāmas aģentūras Mooz! vadītājs Ēriks Stendzenieks, raksta Bizness&Baltija.

Ē. Stendzenieks laikrakstam norādījis, ka pagaidām darbs pie kampaņas nav sākts, piebilstot, ka A. Šlesera kampaņa Rīgas mēra amatam būšot īpaši skaļa, un, iespējams, bijušais satiksmes ministrs atkal izvēlēsies buldozera tēlu.

Ē. Stendzenieks apgalvo, ka Šlesera kampaņa pievērsīs sabiedrības uzmanību. "Aināra Šlesera reklāmas kampaņa nodārdēs tā, ka sabiedrībā to apspriedīs," tā Ē. Stendzinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru