Reklāmas aģentūras !MOOZ radošajam direktoram, kustības Par labu Latviju! padomes loceklim un politiskā reklāmas saukļa (AŠ)² autoram Ērikam Stendzeniekam būs jāstājas tiesas priekšā par policijas prasību nepildīšanu.

Valsts policija (VP) viņam noformējusi administratīvā pārkāpuma protokolu par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu.

Šis protokols Stendzeniekam noformēts tāpēc, ka policijas darbinieki viņam vairākkārt nosūtījuši uzaicinājumu ierasties iestādē un sniegt paskaidrojumus saistībā ar automašīnas Land Rover novietošanu neatļautā vietā šā gada 28.aprīlī, taču Stendzenieks uz uzaicinājumiem ierasties paskaidrojumu sniegšanai neesot atsaucies, aģentūra LETA uzzināja VP.

Eiroparlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti un iepriekš EP nepārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sejas Ivetas Grigules ievēlēšana ir pierādījums tam, ka plika un vienkārša reklāma vēl strādā, savukārt Einara Repšes partijas Latvijas attīstībai izgāšanās parāda, ka pārāk apjomīga un ilgi, stratēģiski gatavota reklāmas kampaņa ne vienmēr vainagojas ar rezultātu. Liela nozīme ir arī personāžu reputācijai, biznesa portālam Nozare.lv atzina aptaujātie reklāmas nozares speciālisti.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks norādīja, ka visur redzamā Grigules seja un pēc tam sekojošais rezultāts ir laba ziņa reklāmas nozares pārstāvjiem, jo tas nozīmē, ka obligāti nav nepieciešamas nopietnas informatīvi izglītojošas kampaņas, plika reklāma ar saukli, kas īsti neizsaka neko, vēl strādā, un to nākotnē varētu izmantot arī citi. Tajā pat laikā liela nozīme ir arī partiju personāžiem.

Šeit kā neveiksmīgu piemēru Stendzenieks min Repšes pārstāvētās partijas Latvijas attīstībai neveiksmi. Lai gan šī politiskā spēka kampaņa bija ilgstoša, apjomīga, ar lieliem ieguldījumiem, tomēr gala rezultātā Eiroparlamenta vēlēšanās tā cieta neveiksmi. Stendzenieks skaidro, ka partijas mērķauditorija bija ekonomiski aktīvi iedzīvotāji, uzņēmēji un citi, tomēr tās popularitāti bojājis pats Repše, kura reputācija un tēls ne visiem ir tīkams. Tāpat Latvijas attīstībai kampaņas stratēģija sākta gatavot jau pirms diviem gadiem, taču pa šādu laiku posmu daudz kas mainās, norāda Stendzenieks. Viņš komentē, ka «Repšes kuģis bija par lielu».

Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions piedāvā interesentiem nomāt telpas, informē stadiona pārstāvji .

Nomai tiek piedāvātas sešas treniņu zāles, trenažieru zāle ar nodarbību zāli, bērnu nodarbību, biroju un kafejnīcas telpas. Stadiona pārstāvju ieskatā stadiona telpās ir iespēja izveidot co-working vietu biroju darbam, bērnu pieskatīšanas vai rotaļu istabu.

«Jau tagad esam interesanti koncertu rīkotājiem, jo stadions spēj nodrošināt 10 461 skatītāju sēdvietas tribīnēs, augstas kvalitātes apskaņošanas sistēmas, laukuma apgaismošanu, LED tablo dažādu vizuālo efektu un video translēšanai, mediju centru, specializēto deju grīdu un tās ieklāšanas pakalpojumu, kas pasargā futbola laukuma zālienu,» norāda Elmārs Martinsons, Daugavas stadiona valdes loceklis.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks vaino Dziesmu svētku logotipa konkursa uzvarētājus plaģiātismā, tikmēr konkurenti un konkursa rīkotājs norāda - vienāds koncepcijas virziens ir pašlaik aktuāls visā pasaulē.

Papildināts viss teksts.

Iepirkumu konkursā «XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku vizuālās identitātes māksliniecisks risinājums» uzvarējis BrandBox piedāvājums, kurš paredz, ka katrs varēs izveidot savu logotipu, nodziedot kādu no latviešu tautasdziesmām.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ē. Stendzenieks norāda, ka uzvarējušais darbs ir «faktiski identisks» viņa pārstāvētā uzņēmuma Mooz! iesniegtajam piedāvājumam, raksta 7guru.lv. Savukārt BrandBox vadītājs Ēriks Šulcs apvainojumus noliedza un Db.lv norādīja, ka «nav pārsteigumu, ka konkursā ir iesniegti vairāki darbi ar vienādu koncepcijas virzienu un tas apliecina šī logotipa radīšanas veida aktualitāti».

«Es domāju, ka viņi būs. Noteikti. Es pat neredzu īsti starpību – Lembergs vai Sarkozī. Šāda tipa cilvēku – augumā mazi, ar milzīgu enerģiju, provokatīvi, gatavi skandāliem, skaļiem paziņojumiem, gatavi agresīvi aizstāvēt savu pozīciju – pasaules politikā ir ļoti daudz.

Protams, desmitgažu laikā Latvijas politika atšķaidīsies arī ar tādiem augstas raudzes diplomētiem politiķiem, piemēram, kāds ir Egils Levits. Ar tādiem politiķiem, ar kuriem mēs saprotam nobriedušu Rietumu demokrātiju politiķus. Bet tur vienmēr būs vieta spēcīgām personībām, kas ir gatavi turēt spiedienu, turēt sitienus un uzdot darba kārtību pat arī tad, ja viņi kādā brīdi ir vieni paši ar savu ideju,» sacīja Reklāmas aģentūras !Mooz īpašnieks Ēriks Stendzenieks.

Reklāmas speciālists neizslēdz, ka Saeimas vēlēšanās ļoti daudz tiks izmantots administratīvais resurss un «klauvēšana pie iedzīvotāju durvīm».

«Ekonomika nu reiz ir tā lieta, kur izteikt prognozes ir ļoti populāri, bet diemžēl bezjēdzīgi. Ekonomista profesiju vajadzētu ierindot līdzās hiromantijai, astroloģijai un homeopātijai,» uzskata reklāmists Ēriks Stendzenieks.

«Vari atvērt Financial Times un divās lappusēs izlasīt divu respektablāko pasaules ekonomistu un finanšu analītiķu diametrāli pretējas prognozes, no kurām beigās nepiepildās neviena.

Protams, Eiropa ir lielu problēmu priekšā, bet mēs savā dzīves un ekonomikas optimizēšanas režīmā esam tai piemērs. Tagad mēs esam tur, kur Francijai nāksies būt pēc 10 gadiem, un viņiem tik viegli neies, kā mums gāja,» Stendzenieks paudis intervijā žurnālam Sestdiena.

Db.lv jau vēstīja, ka eiro ieviešanas informatīvo kampaņu par 284 843 latiem īstenos pilnsabiedrība Komunikāciju aģentūra/Mooz. Jautāts, vai eiroskeptiķiem reklāmas kampaņu netaisītu, Stendzenieks, kurš pārstāv Mooz!, Sestdienai stāstījis: «Ļaudīm, kas ļoti stīvi iestājas pret kaut ko, enerģijas pietiek tikai tikmēr, kamēr ir, pret ko iestāties. Es gandrīz taisīju kampaņu eiroskeptiķiem, kad Latvija stājās ES. Mums bija vairāki «mītiņi», tikšanās. Tās gan bija grūti dēvēt par «mītiņiem» - bija tikai telpa, pilna cilvēku, kas neklausās viens otrā un runā cits caur citu, nespēj vienoties ne par ko un beigās ir spiesti izdot katrs pa mazam bukletiņam, kurā, kritizējot Eiropas Savienību, netiek piemirsts kritizēt arī pārējos eiroskeptiķus. Pēc dažiem «mītiņiem» sapratu, ka, ja noliek rindā simt pesimistus un simt optimistus, mani kaut kā velk pie optimistiem. Es tomēr esmu diezgan konstruktīvs džeks, man patīk kaut ko taisīt, nevis demolēt.»

Liepājā paredzēts labiekārtot pludmali, lai tā kļūtu par modernāko pludmali Baltijā.

Būvprojekts paredz Roņu ielas pārbūvi un infrastruktūras sakārtošanu. Projektam paredzētas divas kārtas - Roņu ielas pārbūve un izejas uz pludmali labiekārtošana un pludmales koka laipas izbūve no Roņu ielas līdz dienvidu molam. Projekta izstrādātāja ir SIA «Firma L4» pēc Komunālās pārvaldes pasūtījuma.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāstīja Liepājas pilsētas būvvaldes pārstāvis Aigars Štāls, būvprojekts ir gatavs - būvvalde projektu ir akceptējusi, ir izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi. Viņš norāda, ka šis ir tikai viens posms, lai Liepāja kļūtu par modernāko pludmali Baltijā.

Projekta pirmajā kārtā paredzēts pārbūvēt Roņu ielu visā garumā - ap 700 m un arī nelielu posmu no Zvejnieku alejas.Projekts ietver ietvju un brauktuves pārbūvi, veloceļa un inženierkomunikāciju izbūvi. Lietus kanalizāciju izbūvēs no jauna, bet ūdens apgādes tīklus un apgaismojumu pārbūvēs/atjaunos. Būs jaunas autostāvvietas Roņu ielas malās un pašvaldības zemes gabalā Zvejnieku alejā 11a, pie bijušā Kursas kluba.Roņu ielas un Zvejnieku alejas krustojumā ir paredzēts izveidot vietu, kur nākotnē varētu uzstādīt vides objektu/pieminekli rakstniekiem Egonam Līvam un Olafam Gūtmanim. Tāpat Roņu ielā ir paredzēta koku izciršana un vairāk nekā 40 jaunu koku stādīšana un apstādījumu veidošana. Izeja uz pludmali Roņu ielas galā tiks labiekārtota atbilstoši pludmales tematiskajam plānojumam, kas pašvaldībā apstiprināts 2015. gadā.Izejā uz pludmali tiks izbūvēts operatīvā transporta izbraukšanas/iebraukšanas ceļš, veikta kāpu nostiprināšana, ierīkoti ūdens un kanalizācijas tīkli, lai pludmales zonā varētu uzstādīt tualetes un dušas.Būs arī cits labiekārtojums - laipas, ģērbtuves, velonovietnes, atkritumu urnas, norādes un informatīvās zīmes.

«Nē, drīzāk par savu bērnu likteni, kuriem noteikti neesmu bijis visilgāko laiku un lielākās rūpes veltījušais tēvs, jūtos līdzatbildīgs. Par Šlesera likteni... Pirmkārt, neviens nezina, kāds būs viņa liktenis. Viņa sieva Inese droši vien lūdza Dievu, lai viņš netiktu ievēlēts un būtu vairāk mājās kopā ar bērniem,» uz žurnāla Playboy jautājumu, vai jūtas līdzatbildīgs par Aināra Šlesera likteni, sacījis reklāmists Ēriks Stendzenieks.

Vaicāts, vai apstāklī, ka Šlesers nav ticis šajā Saeimā, ir kāds viņa nopelns, Stendzenieks atbildējis: «Nevar arī saprast, vai tas ir labi vai slikti, ka viņš nav ticis. Bet netika viņš tāpēc, ka Zatlers vēl nebija paspējis nogāzties. Pietrūka laika. Ļoti maz cilvēku ir spējīgi tikt skaidrībā paši ar savām emocijām, jauc vēlmi pēc taisnības ar politiskām simpātijām.»

Stendzenieks atzinis, ka viņa labākā Šleseram veltītā reklāma bija «zemene putukrējumā. Un neapšaubāmi enerģijas dzērieni, kravas mašīnas, raķetes un buldozeri. Viss, zem kā nebija Šlesera portreta.»

Starptautiskajā izstādē World Expo 2015 Latvijai nav jāpiedalās «par katru cenu», aģentūrai LETA pauda aģentūras SIA Mooz! radošais direktors un valdes priekšsēdētājs Ēriks Stendzenieks.

Viņš skaidroja, ka konkrētais projekts, ko bija iecerēts īstenot dalībai World Expo 2015, esot bijis samocīts teju visas realizācijas gaitā.

«Ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušos komentārus un amatpersonu viedokļus par konkrēto projektu, ir grūti iedomāties pozitīvu iznākumu izstādē, kur starp vismaz 150 dažādu valstu paviljoniem, pa kuriem staigātu Milānas Expo apmeklētājs, Latvija nebūtu kaut kas, ar ko iepriecināt to apmeklētāju. Tāpēc uzskatu, ka Latvijai nav jāpiedalās Expo izstādē par katru cenu,» atzīmēja Stendzenieks.

Viņš arī piebilda, ka jēga piedalīties būtu tad, ja Latvijai būtu kaut kas, ar ko pārsteigt izstādes apmeklētājus.

!Mooz bijušais īpašnieks Ēriks Stendzenieks laikrakstam Dienas Bizness stāsta, kāpēc izlēma pārdot reklāmas aģentūru:

«Man jau kādu laiku bija ideja nodot mantojumu un attieksmi pret darbu kādas jaunas, dedzīgas aģentūras rokās, jo kādā brīdī klientu kļuva par daudz un es jutu, ka vairs nespēju cieši visos projektos iesaistīties. Es meklēju aģentūru ar līdzīgu kultūru, attieksmi pret darbu un dedzīgu vēlmi nākotnē kļūt par labāko aģentūru tirgū Latvijā un ārvalstīs.

Vēlējos nodot grožus to cilvēku rokās, kuri šobrīd ir ļoti lielā dedzības fāzē, un tādā pavisam noteikti ir Kristaps Siliņš, kuram šķiet, ka viņš var izmainīt pasauli, uzlabot kosmosu. Šāda dedzība man ir ļoti simpātiska, un šādi strādā Apple un Google.

Mums ir pārāk mazs tirgus, bet, ja ar šādu dedzību strādātu Amerikā, tad tā būtu miljardus eiro vērta kompānija. Tuvākajā nākotnē es būšu soļa attālumā no McCann WorldGroup, jo man ir uzdevums šo darba kultūru virzīt tālāk un nedaudz uzraudzīt. Savukārt pats es vairāk fokusēšos uz klientiem, kas mani paši uzmeklē, uzticas un kuriem varu iedot labāko rezultātu.

Gorilla ar sirmu un spalvainu muguru, kurš uzskata, ka pasaulē attēlu pietiek, bet īsu, kodolīgu vārdu ne

Tā sevi raksturo reklāmas aģentūras SIA !Mooz radošais direktors, līdzīpašnieks Ēriks Stendzenieks.

«Viens no pasaules reklāmas aģentūru un mediju grēka darbiem ir pārspīlēts jaunības kults. Tie sludina, ka vari būt veiksmīgs tikai tad, ja esi jauns, skaists, kusties un fotošopā vēl pielabots. Tā īsti nav tiesa. Pasaules kultūru ved uz priekšu sirmi, dzīves pieredzējuši cilvēki, kas iedrošina jaunos,» viņš uzsver.

Ē. Stendzenieks pirms 22 gadiem sāka ceļu reklāmas nozarē ar vēl citiem cīņu biedriem, aptuveni trīs uzņēmumiem, kas tolaik ielēca reklāmas aģentūru attīstības zelta laiku vagonā, kad klienti maksāja milzīgu naudu par TV klipiem, jo neviens cits tos neprata uzfilmēt. «Tie sviesta klajumi šokolādes kalnu ietvarā ir beigušies, bet darba pietiek visiem, un biznesa maratonistu vidū asiņaina konkurence nepastāv,» teic Ē. Stendzenieks.

Parakstīts gala pieņemšanas - nodošanas akts par Daugavas stadiona Rietumu tribīnes pārbūves un jauno tribīņu būvniecības noslēgumu.

Būvniecības darbi ir pabeigti 13 mēnešu laikā. Pirmā Daugavas stadiona attīstības posma ietvaros pilnībā atjaunota Rietumu tribīne, tajā skaitā iekštelpas 5000 kvadrātmetru platībā, kas atbilst starptautiskajām futbola un vieglatlētikas prasībām. Pirmā posma ietvaros no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes, kas ļāva palielināt skatītāju sēdvietu skaitu līdz 10 461 vietai. PS «LNK INDUSTRIES Partnership» rekonstrukcijas darbus uzsāka 2017. gada aprīlī par kopējo līguma summu 10 697 085.25 eiro.

Tuvākajā laikā tiks noslēgts līgums par pārējo sporta infrastruktūras objektu projektēšanu, kam sekos būvniecības process. Plānots, ka pirmais atjaunojamais objekts nākamajā būvniecības kārtā 2019. gadā būs centrālais dabīgā zālāja futbola laukums un vieglatlētikas skrejceliņi, tajā skaitā visi vieglatlētikas sektori. Pēc šī posma pabeigšanas Daugavas stadions būs izpildījis visas prasības, lai tiktu sertificēts atbilstoši UEFA 4.kategorijai un IAAF II kategorijai.

Brīdī, kad būvniecība atsāksies, būs jāspēj ierādīt vieta debesskrāpjiem, uzskata arhitekts Andris Kronbergs

Kamēr būvniecība pierimusi, ir īstais brīdis visus spēkus veltīt plānošanai, kas neļautu atkārtot straujās izaugsmes gados pieļautās kļūdas, uzskata arhitekts Andris Kronbergs. Viņš uzskata, ka pilsētai jāveido konkrētas stratēģijas, kas paredzētu mērķtiecīgu attīstību, piemēram, jaunā Rīgas centra izveidei Daugavas kreisajā krastā. Lai arī arhitekts atzīst, ka viss savulaik attīstītajās vīzijās attēlotais, visticamāk, nekad netiks uzbūvēts, viņš uzskata, ka jaunu Rīgas centru Daugavas kreisajā krastā mēs kādu dienu varētu ieraudzīt.

Straujās attīstības laiks būvniecībā, kad mājas auga viena pēc otras, ir aiz muguras un joprojām nav atsācies. Ko mēs esam mācījušies no šajā laikā pieļautajām kļūdām?

Šodien pēc jaunā gājēju tiltiņa atklāšanas Ķengaraga iedzīvotāji un viesi Daugavas promenādi varēs izbaudīt trīs kilometru garumā, kas sākas pie Dienvidu tilta un turpinās līdz pat Rumbulai.

Daugavas promenādi varēs izmantot gan tie iedzīvotāji, kuri vēlēsies doties mierīgās pastaigās gar Daugavas krastu, gan arī tie, kuri iecienījuši aktīvu dzīvesveidu, jo promenādē atvēlēta vieta arī velosipēdistu celiņam. Tāpat Daugavas promenāde ir piemērota cilvēkiem ar kustību traucējumiem, gājēju tiltiņa atklāšanā minēja Rīgas Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs (LPP/LC).

«Katram tiltam ir sava vēsture, un ceru, ka arī šim gājēju tiltiņam būs ilga un gara vēsture. Šis gājēju tiltiņš ir īpašs arī ar to, ka tam par materiālu pirmo reizi izmantots stiklašķiedras kompozīts, kas ražots tepat Latvijā,» sacīja Pavlovs. Viņš skaidroja, ka Ķengaraga labiekārtošanas darbi neapstāsies. Tuvākie plāni, labiekārtojot teritoriju, ir izveidot zaļo teātri un skeitparku, kā arī iecerēts būvēt daudzfunkcionālu kultūras centru.

Daugavas stadiona attīstītāji aicina uz diskusiju par Daugavas stadiona kvartāla attīstību un teritorijas apbūvi, kā arī funkcionāli traucējošo un bojāto koku nozāģēšanu, aizstājot tos ar jaunu koku dižstādījumu izveidi, informē VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions»» pārstāve Laura Matusēviča.

Daugavas stadiona rekonstrukcija notiek vairākās kārtās. Pirmās kārtas ietvaros tika pilnībā rekonstruēta Rietumu tribīne, kā arī no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes. Nākošajās attīstības kārtās tiks uzbūvēta ledus halle, vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti, vieglatlētikas treniņu laukums, rekonstruēts centrālais sporta laukums, izbūvēts Park&Ride stāvparks, kā arī veikts kopējais teritorijas labiekārtojums un apkārtējo ielu rekonstrukcijas.

Šobrīd īstenotā otrā attīstības kārta paredz ledus halles būvniecību, kuras ietvaros tika izstrādāta kopējā Daugavas stadiona kultūras un sporta kvartāla apbūves attīstības koncepcija.

A/S Enerģētika un ūdens transports (EUT) pamatkapitālu divu mēnešu laikā nolemts palielināt par 50%.

Par to lēmuši uzņēmuma akcionāri, kas arī apstiprināja Daugavas baseina ekonomiskās attīstības stratēģiju, ko izstrādājis ekonomists Uldis Osis.

Ekonomista izstrādātās AS EUT biznesa koncepcijas pamatā ir Daugavas baseina ekonomiskā attīstība, īstenojot šajā teritorijā dažādu nozaru biznesa projektus. Daugavas baseins kā investīciju bāze izvēlēts ar elektrostaciju būvniecību un iespējamo Daugavas kuģu ceļa izveidošanu perspektīvā. Jau šobrīd Daugavas baseina robežās izvietojušies tādi ekonomiskie centri kā Rīga, Jēkabpils, Daugavpils u.c. Abās Daugavas pusēs nesenās Latvijā veiktās novadu reformas rezultātā, panākta lielāka pašvaldību resursu koncentrācija, kas ļaus īstenot arī apjomīgākus publiskos projektus, kā arī sniegt plašāku atbalstu uzņēmējdarbībai. Savukārt ap Rīgu ir izveidojies un turpina attīstīties Rīgas ekonomiskais reģions, kas ietver ekonomiski spēcīgākos Latvijas novadus.

Swedbank bažas par vērtīgāko daudznozaru kompānijas DK Daugava (Daugava) aktīvu nobēdzināšanu bijušas patiesas, norādīja bankas komunikāciju vadītājs Ivars Svilāns, komentējot uzņēmuma vadītāja Aigara Vaivara paustos apgalvojumus saistībā ar tiesvedību pret Daugavu.

Vaivars šodien apgalvoja, ka banka nevēlas atzīt savas kļūdas, tāpēc novilcinot laiku, lai atrastu juridiskas iespējas pasliktināt Daugavas pozīciju tiesvedības procesā. «Veicām preču zīmju novērtēšanu, lai saprastu paši un pierādītu bankai, cik patiesībā ir vērta kompānija Daugava. Ja preču zīmju vērtība vien pārsniedz vienu miljonu latu, tad jāsecina, ka viss bizness kopumā nevar maksāt vien pāris simtus tūkstošu latu, kā to iepriekš novērtējusi banka,» akcentēja Vaivars.

«Tas tikai vēlreiz apliecina, ka bankas bažas par vērtīgāko aktīvu nobēdzināšanu bija patiesas. Vērtību iznešanu ārpus kompānijas un tad ierosinājumu tās atlikt atpakaļ nodēvēt par risinājumu ir demagoģiski. Mēs, protams, esam priecīgi, ka otra puse beidzot ir izrādījusi kādu aktivitāti, un ceram, ka tā beidzot būs konstruktīva un atbildīga. Diemžēl mēs to nesekmīgi gaidām jau vairāk nekā gadu. Tā vietā ir bijusi tikai aktivitāte plašsaziņas līdzekļos,» situāciju novērtēja Svilāns.

Liepājas pašvaldība tikko apstiprinājusi vērienīgu pludmales tematisko plānojumu Liepājas pilsētas pludmales un piekrastes attīstība. Šis Latvijā unikālais projekts paredz nākamo desmit gadu laikā pilsētas jūrmalu pārvērst par piedzīvojumu un atpūtas meku, kas pievilinātu tūristus no malu malām, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Liepājas pludmale sastāv no divām daļām – dienvidu un ziemeļu. Abas ir aptuveni sešus kilometrus garas. Tematiskais plānojums piedāvā katru no šīm daļām izmantot pēc pilna to potenciāla, attīstīt infrastruktūru, atpūtas un pakalpojumu klāstu, lai piesaistītu tūristus un uzlabotu pilsētnieku atpūtas iespējas.

SIA CORE projekts izstrādātais plānojums pludmali sadala dažādās zonās, piemēram, pastaigu, pasākumu, ģimenes, jūras veselības, ūdenssporta, dabas atpūtnieku, nūdistu. Dienvidu pludmali plānots sadalīt deviņās atpūtas zonās, kuru vienojošais elements būtu veloceliņš. Savukārt ziemeļu pludmali, kas vairāk paredzēta piedzīvojumu meklētājiem, – sešās, vēstī Liepājas Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls. Katram zonējumam piedāvāts kāds individuāls elements, piemēram, krāsas, apgaismojums, dizaina elementi un karogi. Abās pludmalēs paredzēta elektroapgāde, ūdensapgāde un kanalizācijas tīkls.

Līdz ar Aināra Šlesera aiziešanu no politikas, no politiskās reklāmas novērsies arī viens no veiksmīgākajiem šā žanra guru Ēriks Stendzenieks, kurš atzīst – cilvēku ar tādām aknām un krampi, kā bija Šlesers, viņam šobrīd uz politiskās skatuves pietrūkst, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Man ar Aināru Šleseru joprojām ir ļoti labas attiecības. Domāju, ka tādu cilvēku ļoti pietrūkst Latvijas politikā un vispār Latvijas sabiedrībā,» laikrakstam stāstījis reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors.

Uz lūgumu precizēt, kādu – «tādu», Stendzenieks atbildējis ar skaidrojumu: «Ļoti principiālu. Solīju – izdarīju, nolēmu – izpildīju, uzstādīju – sasniedzu. Var strīdēties par idejām, bet man būtu ļoti ilgi jādomā, lai atminētos kādu gadījumu, kad Šlesers būtu mainījis savu nostāju, vai tas būtu par kādām ģimenes vērtībām, geju un lesbiešu jautājumiem, lidostu vai ko citu. Kāds viņš ir bijis, tāds ir. Tādas jaudas, mugurkaula un aknu cilvēku, ļoti pietrūkst uz politiskās skatuves.»

Reklāmas aģentūras !Mooz īpašnieks Ēriks Stendzenieks, kurš pirms 10.Saeimas vēlēšanām veidoja apvienības Par labu Latviju (PLL) reklāmas kampaņu, nedomā, ka pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām varētu veidot kādai partijai reklāmas kampaņu.

Uz aģentūras BNS jautājumu, vai kādai partijai varētu veidot reklāmu, viņš sacīja: «Drīzāk nē nekā jā.» Viņš arī neslēpa, ka joprojām nav saņēmis samaksu par iepriekšējās vēlēšanās paveikto.

Uz jautājumu, vai reklāmas nozarei Saeimas ārkārtas vēlēšanas ir laba ziņa, viņš atbildēja: «Man grūti spriest... Katras vēlēšanas paņem milzīgus nervu, darba, emocionālos resursus. Un kā katram resursam, arī šiem ir nepieciešamība atjaunoties. Kokam ziemā vajadzīgs miera periods. Cilvēkam vajadzīgs miera periods starp vēlēšanām. Gan reklāmistam, gan vēlētājam. Starp pašvaldību un Saeimas vēlēšanām knapi bija gads, un es personīgi jutu, ka ir uz robežas. Es pašlaik īpaši neraujos taisīt politisko reklāmu.»

Kustības Par labu Latviju! (PLL) Reklāmas video klipa veidotāji !MOOZ ir samaksājuši autoratlīdzību par klipā izmantoto muzikālo pavadījumu kompānijai Intrigue Music, kas pārstāv izpildītāju Patriku Vatsonu (Patrick Watson), kura skaņdarbs izmantots PLL reklāmā.

Runājot par viltvārdi, kurš uzdevies par Intrigue Music pārstāvi, Ē. Stendzenieks norāda, ka dzīve ir pārāk īsa, lai tvarstītu viltvāržus.

Db.lv jau vēstīja, ka Patriks Vatsons (Patrick Watson) sadarbībā ar Cinematic Orchestra izpilda skaņdarbu To build a home, kas ņemts par pamatu viskija Chivas reklāmā, kuras kopēšanā tiek vainota kustība PLL.

Iepriekš Ē. Stendzenieks noliedza, ka PLL reklāmā būtu izmantos kāda cita skaņdarba motīvs: «Mūzika nav identiska, noskaņa ir līdzīga. Mūziku izveidoja skaņas dizaineris studijā. Starp šīm abām reklāmām vienīgā līdzība vispār ir tikai tā, ka abās izmantoti cilvēki. Tad jau mēs Jānim Streičam varam pārmest plaģiātismu no Ingmāra Bergmana, jo abās filmās izmantoti cilvēki,» izteicās Ē. Stendzenieks.

Kustības Par labu Latviju! reklāma, kas pēdējā laikā kļuvusi populārā saistībā ar plaģiātisma skandālu, no video portāla YouTube ir izņemta. «Šis video vairs nav pieejams sakarā ar autortiesību prasību no Intrigue Music, LLC», vēsta paziņojums Youtube.

Intrigue Music pārstāv mākslinieku Patriku Vatsonu (Patrick Watson), kurš sadarbībā ar Cinematic Orchestra izpilda skaņdarbu To build a home, kas ņemts par pamatu viskija Chivas reklāmā, kuras kopēšanā tiek vainota kustība PLL.

Arī komponists Zigmars Liepiņš portālam diena.lv norāda, ka Kustības Par labu Latviju! reklāmā izmantotā mūzika ir nepārprotams viskija Chivas reklāmas plaģiāts.

«Jebkurš muzikants pat ar minimālu izglītību var dzirdēt, ka akordu secība ir tieši tāda pati kā oriģinālajā reklāmā. Pat tonalitāte ir vienāda. Vienīgā atšķirība, ka nav izmantota balss un ieraksts veikts uz lēta, zemas kvalitātes sintezatora vājā studijā, jo skaņa ir slikta,» norādīja Z.Liepiņš.

Nule kā atjaunotajā Daugavas stadionā 29.maijā notiks vērienīgākās starptautiskās vieglatlētikas sacensības Latvijā - Rīgas kausi.

Īpašu šo gadu Rīgas kausos padara ne vien renovētā sacensību norises vieta, bet arī fakts, ka dalību apstiprinājuši un starta stāsies gandrīz visi vadošie Latvijas atlēti.

Db.lv jau vēstīja, ka 15.maijā tika parakstīts gala pieņemšanas - nodošanas akts par Daugavas stadiona Rietumu tribīnes pārbūves un jauno tribīņu būvniecības noslēgumu, kas ir rekonstrukcijas pirmais posms.

Tuvākajā laikā tiks noslēgts līgums par pārējo sporta infrastruktūras objektu projektēšanu, kam sekos būvniecības process. Plānots, ka pirmais atjaunojamais objekts nākamajā būvniecības kārtā 2019. gadā būs centrālais dabīgā zālāja futbola laukums un vieglatlētikas skrejceliņi, tajā skaitā visi vieglatlētikas sektori. Pēc šī posma pabeigšanas Daugavas stadions būs izpildījis visas prasības, lai tiktu sertificēts atbilstoši UEFA 4.kategorijai un IAAF II kategorijai.

Par desmit miljoniem eiro līdz 2020.gada beigām trīs kārtās veiks Daugavas stadionam pietuvināto ielu remontdarbus, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Viņa skaidroja, ka projekta pirmajā kārtā notiks Vagonu ielas sakārtošana, tai skaitā, Vagonu ielas pārbūve ar caurbrauktuvi zem Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada, Augšielas pārbūve, Ata ielas pārbūve, Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūve, kā arī lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektora izbūve no Augšielas un Jāņa Asara ielas krustojuma līdz Vagonu un Pērnavas ielas krustojumam.

Otrajā kārtā tiks veikta ārējo inženierkomunikāciju sakārtošana, kas paredz lietus ūdens kanalizācijas kolektora izbūvi Matīsa ielas posmā no Vagonu un Matīsa ielas krustojuma līdz Matīsa un Valmieras ielas krustojumam, kā arī Valmieras ielā līdz Lāčplēša un Satekles ielas krustojumam.

Daudznozaru kompānijas DK Daugava daļēja pārdošana uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova vadītajai kompānijai AB Holding vietējo piena tirgu neietekmēs, atzina aptaujātie nozares uzņēmēji.

«Daugava ir pārāk mazs spēlētājs, lai sašūpotu tirgu. Šis darījums pierāda likumsakarību, ko vienmēr esmu akcentējis, proti, kapitāla kustība Latvijas tirgū nav izbēgama. Nav svarīgi, no kurienes nāk investors, bet svarīga ir viņa vēlme uzņēmumu noturēt un attīstīt. Turklāt katrs īpašnieks ar savu īpašumu var darīt, ko grib,» norādīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.

Arī piena pārstādes rūpnīcas Latvijas Piens līdzīpašnieks Uldis Krievārs sacīja, ka izmaiņas tirgū vismaz pagaidām nav gaidāmas.

«Daugavas pārdošana konkurenci tirgū nemainīs. Viņu produkti ir specifiski un neaizņem lielu tirgus daļu. Ļoti labi, ka Daugavas zīmols saglabāsies, produkti veikalā būs un pircēji necietīs,» norādīja Krievārs.