Ekonomika

ES apstiprina jaunu militāro palīdzību Ukrainai 500 miljonu eiro apjomā

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Eiropas Savienības (ES) Ministru padome sēdē Briselē ir apstiprinājusi ceturto palīdzības paketi Ukrainai 500 miljonu eiro apjomā, kas paredzēta ieroču iepirkšanai un citām aizsardzības vajadzībām, preses konferencē paziņoja ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.

"Mēs apsvērām visus finanšu atbalsta ceļus uz humānās situācijas pasliktināšanās fona, ņemot vērā finanšu vajadzības kara periodā un valsts pēckara atjaunošanai, un galvenokārt pašaizsardzībai. Mēs vienojāmies piešķirt Ukrainai papildus 500 miljonus eiro no Eiropas Miera fonda ieroču piegādēm," sacīja Borels.

"Mēs sākām ar 500 miljoniem eiro un tagad jau esam sasnieguši divus miljardus. Tā ir tikai aisberga virsotne, jo ļoti daudz dara pašas [ES] dalībvalstis, nelūdzot finanšu kompensāciju. Tas ir ievērojami vairāk par šiem diviem miljardiem," teica Borels.

Viņš atgādināja, ka Eiropas Miera fonds nav iekļauts ES budžetā, bet to veido dalībvalstu ieguldījumi un tas ir paredzēts ES drošības operāciju finansēšanai.

ES augstais pārstāvis atzīmēja, ka ES ārlietu ministru sanāksmē, kas bija veltīta situācijai Ukrainā, piedalījās arī Ukrainas un Kanādas ārlietu ministri. Ukrainas ārlietu ministram Dmitro Kulebam tajā tika apliecināts atbalsts un nodoms turpināt palīdzību Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējo situāciju, kad militārs uzbrukums Ukrainā no Krievijas un Baltkrievijas puses ir nobremzēts, taču Ukrainas aizstāvjiem atgūt zaudētās pozīcijas pagaidām neizdodas, analītiķi mēdz salīdzināt ar pata situāciju šahā – stāvokli, kad abām pusēm nav gājienu.

Atšķirība vien tā, ka galda spēlē iznākumu atzīst par neizšķirtu, taču reālajā dzīvē, kā šajā gadījumā, visi iesaistītie, bet jo īpaši Ukraina, ir vien zaudētāji. Nemitīga mobilizēšanās esošo pozīciju noturēšanai prasa milzu resursus.

Ukrainā – vispirms jau cilvēkresursus, proti, ja vīrieši devušies uz fronti, tas nozīmē, ka uzņēmumu, kas nav saistīti ar militāro apgādi, pilnvērtīga darbība nav iespējama arī no karadarbības attālākos reģionos. Tas attiecas arī uz lauksaimniecību, kas ir būtiska Ukrainas ekonomikai.

Protams, demokrātiskā pasaule šobrīd cenšas palīdzēt Ukrainai, cik vien iespējams, taču skaidrs, ka ilgstoši uzturēt valsti vien ar ziedojumu palīdzību nevar. Un tā lielā bīstamība ir – ja frontes līnija paliek ilgstoši nemainīga, pasaules uzmanība var noplakt. Labi, ne uzreiz, bet pakāpeniski. Liela daļa no tiem, kas tagad cenšas palīdzēt, var novērsties uz citām aktualitātēm, pieņemot jauno situāciju Ukrainā kā faktu, ko nevar ietekmēt, kā tas ir ar iekapsulēto nenoteiktību Luhanskā un Doneckā vai ar starptautiski neatzīto realitāti Krimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukumā Ukrainā izpostīti ceļi, tilti un uzņēmumi aptuveni 100 miljardu ASV dolāru apmērā, ceturtdien paziņojis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska galvenais padomnieks ekonomikas jautājumos Olehs Ustenko.

"Pašreiz nestrādā aptuveni 50% mūsu uzņēmumu, un tie, kuri vēl strādā, nestrādā ar 100% jaudu," paziņoja Ustenko.

"Situācija ekonomiskās izaugsmes ziņā patiešām būs ļoti nomācoša, pat ja karš nekavējoties apstāsies," runā Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūtā norādīja Ustenko. Viņš pasākumā piedalījās attālināti.

Ustenko aicināja Eiropas un citu valstu valdības aizliegt importēt Krievijas naftu un gāzi, nogriežot Maskavai naudu, ko tā izmanto kara finansēšanai.

"Eiropieši joprojām maksā šim monstram, lai tas nogalinātu mūsu cilvēkus, nevainīgus cilvēkus," sacīja Ustenko.

Kamēr Eiropas valstis paļaujas uz Krievijas energoresursiem apkures nodrošināšanai, es varu jums apliecināt, ka Ukrainas pazemē, kur slēpjas cilvēki, ir daudz, daudz aukstāks, piebilda Ustenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien nolēmusi ieteikt piešķirt Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai, paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Ukraina un Moldova pieteikumus par uzņemšanu ES iesniedza drīz pēc tam, kad Krievijas karaspēks 24.februāri atkārtoti iebruka Ukrainā.

"Jā, Ukraina ir jāpieņem kā kandidātvalsts. Tas ir balstīts izpratnē, ka labs darbs ir padarīts, bet svarīgs darbs vēl veicams," sacīja EK prezidente.

"Mēs visi zinām, ka ukraiņi ir gatavi mirt par Eiropas perspektīvu. Mēs gribam, lai viņi dzīvo kopā ar mums par šo Eiropas sapni," viņa uzsvēra.

ES 27 dalībvalstīm vēl jādod zaļā gaisma, lai Ukrainai tiktu piešķirts kandidātvalsts statuss, un bloka līderi par to diskutēs samitā Briselē jaunnedēļ.

Tomēr gaidāms, ka arī tad, ja Ukraina un Moldova tiks atzītas par kandidātvalstīm, to ceļš uz dalību ES būs diezgan ilgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Progress Krievijas un Ukrainas sarunās izraisa naftas cenu kritumu un Eiropas akciju cenu pieaugumu

LETA--AFP/BBC, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē otrdien samazinās, bet akciju cenas Eiropas biržās pieaug saistībā ar progresu miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājusies par 5% līdz 106,88 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena sarukusi par 6% un veido 99,58 dolāru par barelu.

Tikmēr Londonas biržas indekss FTSE 100 pieaudzis par 1,2%, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pakāpies par 3,5%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājies par 3,1%.

Savukārt Krievijas rubļa kurss pieaudzis par 10% līdz 85,42 rubļiem par ASV dolāru.

Ukrainas delegācijas loceklis, partijas "Sluha narodu" ("Tautas kalps") parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija otrdien pēc Stambulā notikušajām Krievijas un Ukrainas sarunām, kas ilga četras stundas, pavēstīja, ka ir sasniegts pietiekams progress, lai varētu notikt abu valstu prezidentu tikšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ar 20 miljoniem eiro atbalstīs Ukrainas jaunuzņēmumus, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Veicot grozījumus Eiropas Inovācijas padomes (EIP) 2022.gada darba programmā, iniciatīva atbalstīs vismaz 200 Ukrainas progresīvo tehnoloģiju jaunuzņēmumu, piešķirot līdz 60 000 eiro katram.

Turklāt EIP piedāvās nefinansiālu atbalstu, piemēram, uzņēmējdarbības konsultāciju pakalpojumus un partneru piemeklēšanu. Tas uzlabos Ukrainas novatoru spēju mijiedarboties ar Eiropas inovācijas ekosistēmu, ienākt jaunos tirgos un gūt labumu no Eiropas finansēšanas instrumentiem.

20 miljonu eiro atbalsts tiks izmaksāts, izsludinot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Eiropas mēroga jaunuzņēmumu asociāciju tīklam, atbalstot Ukrainas inovācijas jomā ieinteresētās personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Saeima paziņojumā pauž atbalstu ES kandidātvalsts statusa piešķiršanai Ukrainai

LETA, 03.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņojuma projektu iepriekš atbalstīja Saeimas Eiropas lietu komisija un otrdien arī valdība apstiprināja Latvijas atbalstu Ukrainas kandidātvalsts statusam un nākotnē uzņemšanai ES.

Parlamentārieši šo pieņemto lēmumu sveica ar aplausiem un pieceļoties kājās.

Saeimas Preses dienests informē, ka deputātu ieskatā ir jāizmanto visas iespējas, kas palīdzētu Ukrainai izturēt cīņā par valsts suverenitātes un teritoriālās integritātes nosargāšanu.

Ukraina, pretojoties Krievijas militārajai agresijai un plaša mēroga iebrukumam Ukrainā, aizstāv savas tiesības pati noteikt savu nākotni un cīnās par Eiropas vērtībām, pausts paziņojumā.

Parlamentārieši uzskata, ka pašlaik ir īpaši svarīgi un nepieciešami paust skaidru atbalstu Ukrainas mērķim kļūt par ES dalībvalsti.

Paziņojumā ES iestādes tiek aicinātas strādāt pie tā, lai Ukrainai iespējami ātri piešķirtu ES kandidātvalsts statusu. Tāpat paziņojumā deputāti aicina visas dalībvalstis atbalstīt Ukrainu tās centienos kļūt par pilntiesīgu dalībvalsti un atbalstīt ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jaunajā ASV militārajā palīdzībā Ukrainai iekļauts smagais bruņojums

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 14.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā ASV militārajā palīdzībā Ukrainai iekļautas 200 bruņumašīnas, 11 helikopteri, 18 haubices, 500 "Javelin" raķetes un vairāki simti bezpilota lidaparātu "Switchblade", atklājis ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Džons Kērbijs.

Jau ziņots, ka Savienotās Valstis trešdien paziņoja par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 800 miljonu ASV dolāru apmērā.

Palīdzība ietvers 11 PSRS ražotos helikopterus "Mi-8" un "Mi-17", 18 155 milimetru haubices un tām nepieciešamo munīciju, 200 ASV ražotos bruņutransportierus "M113", 500 prettanku raķetes "Javelin", 300 bezpilota lidaparātus "Switchblade", desmit artilērijas šāviņu novērošanas radarus "AN/TPQ-36", divus gaisa telpas izlūkošanas radarus "AN/MPQ-64 Sentinel", 100 daudzfunkcionālās bruņumašīnas un mīnas "M18A1 Claymore".

ASV piegādās Ukrainai arī krasta apsardzes kuģu, sprāgstvielas, aizsargtērpus un radioloģiskās, bakterioloģiskās, ķīmiskās un kodolaizsardzības līdzekļus, 30 000 ķiveru un bruņuvestu, vairāk nekā 2000 optisko un lāzera tēmēkļu, kā arī medicīnas preces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas uzņēmumi sāk 5 miljonu ziedojumu vākšanas kampaņu Ukrainas atbalstam

Db.lv, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palīdzētu Ukrainai cīnīties pret Krievijas agresiju un faktiski sargāt visas Eiropas mieru, tehnoloģiju uzņēmēji iniciējuši apvienoties kustībā “Uzņēmēji mieram” un uzsāk īpašu ziedošanas kampaņu ar mērķi dažās dienās savākt 5 miljonu eiro atbalstu Ukrainai.

Atbalsts nepieciešams tūlīt un tieši privātais sektors spēj ātri apvienot spēkus, lai atbalstītu Latvijas vērtības – brīvību, demokrātiju un iespēju droši plānot nākotni ilgtermiņā.

“Pirms dažām dienām Latvijas tauta aizsāka ziedošanu Ukrainas tautai. Tagad katram Latvijas uzņēmumam ir pienākums pievienoties un palīdzēt Ukrainas karadarbībā cietušajiem, kā arī palīdzēt armijai saglabāt brīvu valsti. Privātā sektora sākotnējais mērķis ir saziedot finansiālu atbalstu vismaz 5 miljonu eiro apmērā. Aicinām uzņēmējus runāt ar saviem darbiniekiem un samazināt visas šobrīd ne tik nozīmīgās izmaksas, lai finansiāli atbalstītu ukraiņus cīņā par mieru. Ukraiņi šobrīd ar savām dzīvībām sargā mieru visā Eiropā – apstākļus, kuros mēs kā uzņēmumi spējam pastāvēt. Tas ir mūsu pienākums – palīdzēt,” aicina uzņēmēju kustības “Uzņēmēji mieram” pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Kongress ceturtdien apstiprinājis palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā.

ASV Kongresa apakšnams Pārstāvju palāta jau pagājušajā nedēļā apstiprināja šo palīdzības paketi, un šodien to apstiprināja arī Kongresa augšpalāta Senāts.

Senātā pakete tika pieņemta ar 86 balsīm par un 11 pret.

Pakete ietver militāro, humāno un ekonomisko palīdzību Ukrainai, tai skaitā seši miljardi dolāru paredzēti Ukrainas pretgaisa aizsardzības stiprināšanai un bruņu tehnikas papildināšanai.

"Palīdzība ir ceļā, patiešām nozīmīga palīdzība. Palīdzība, kas varētu nodrošināt ukraiņu uzvaru," sacīja Senāta demokrātu vairākuma līderis Čaks Šūmers.

Līdz ar šīs paketes apstiprināšanu ASV sniegtā palīdzība Ukrainai pieaugusi līdz apmēram 54 miljardiem dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ASV senators bloķē likumprojektu par 40 miljardu dolāru palīdzības paketi Ukrainai

LETA--UNN, 13.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV senators no Republikāņu partijas Rends Pols ceturtdien Senātā bloķēja ātru likumprojekta pieņemšanu, kas paredz piešķirt palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā.

Šī pakete, kas ietver militāro, humāno un ekonomisko finansējumu, otrdien tika pieņemta Kongresa apakšnamā Pārstāvju palātā ar 368 balsīm par un 57 pret. Pret to balsoja tikai republikāņu kongresmeņi.

Senāta demokrātu vairākuma līderis Čaks Šūmers un republikāņu mazākuma līderis Mičs Makonels centās panākt šīs paketes ātru apstiprināšanu Senātā, bet šos centienus bloķēja Pols, kurš iebilda pret ierosināto palīdzības apjomu.

Palīdzības paketes apstiprināšana Senātā tika atlikta uz nākamo nedēļu, bet tas var radīt problēmas rietumvalstīm, kuras cenšas atbalstīt Ukrainu tās karā ar Krieviju.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir paziņojusi, ka tā līdz 19.maijam varētu izsmelt pieejamos līdzekļus izmantošanai to pilnvaru ietvaros, kas ļauj prezidentam bez Kongresa apstiprinājuma nodot ieročus, atbildot uz ārkārtēju situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kijevas iedzīvotājiem izdalīti šaujamieroči pilsētas aizsardzībai

LETA--KORRESPONDENT.NET/BNS, 25.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kijevas iedzīvotājiem, kas gatavi doties nakts patruļās, ceturtdienas vakarā izdalīti šaujamieroči pilsētas aizsardzībai, paziņojis prezidenta Volodimira Zelenska pārstāvis Konstitucionālajā tiesā Fjodors Venislavskis.

Ņemot vērā Krievijas radītos draudus, ieroči brīvprātīgajiem izsniegti vienkāršotā kārtībā - uzrādot pasi un reģistrējot viņus attiecīgā datu bāzē.

Kā, atsaucoties uz iekšlietu ministru Denisu Monastirski, norādījis Venislavskis, dažu stundu laikā brīvprātīgajiem izsniegti aptuveni 10 000 automāti."Mums ir pilsētas teritoriālā aizsardzība, kas ietilpst Bruņoto spēku sastāvā, (..) un ir otra komponente - brīvprātīgā teritoriju aizsardzība," viņš skaidrojis, piebilstot, ka runa ir par pašorganizējušos cilvēku kopumu ar skaidru struktūru, kas pakļauts Teritoriālās aizsardzības spēku vadībai.

"Tagad viņi ir apbruņoti un jau patrulē Kijevas ielās, un tas ir vēl viens spēcīgs faktors jebkādu draudu atvairīšanā," uzsvēris Venislavskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar uzņēmumiem AgroPlatforma un Mozello ir izveidojusi labdarības interneta veikalu, kurā iespējams iegādāties Latvijas ražotāju preces par ziedojuma cenām - pašizmaksu vai zem tās.

Iegādātās preces tiek centralizēti nosūtītas Ukrainas atbalstam.

Šobrīd labdarības veikalā www.latvijapalidz.lv ir pieejamas šādu Latvijas uzņēmumu preces: SIA “Gemoss”, SIA “Felici”, SIA “Rāmkalni”, SIA “Kronis”, SIA “Chocolette confectionary”, AS “Cēsu Alus”, SIA “MILZU!”’ un SIA “Dimdiņi”.

Jau tuvākajā laikā būs pieejama arī SIA “Venden,” SIA “Karavela” un AS “Rīgas Dzirnavnieks” produkcija.

LTRK aicina citus Latvijas uzņēmumus, kuri ir gatavi daļu no savas produkcijas ziedot labdarībai par ziedojuma cenām (pašizmaksu vai zem tās), piedalīties labdarības veikalā. Šobrīd pieejami tikai pārtikas produkti, bet plānots ietvert arī situācijai atbilstošas nepārtikas preces. Tāpat aicināti pieteikties pārvadātāji, kuri gatavi par ziedojuma cenām nodrošināt pārvadājumus. Kontaktinformācija intereses gadījumā: [email protected]

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gaujas koks ziedojis miljonu eiro Ukrainai; dāsni ziedo arī citi uzņēmumi

LETA, Db.lv, 01.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokapstrādes uzņēmums SIA "Gaujas koks" ziedojis miljonu eiro Ukrainas atbalstam, informē uzņēmumā.

Uzņēmums publiskojis maksājuma uzdevumu, apliecinot, ka "Gaujas koks" pirmdien pārskaitījis miljonu eiro labdarības fondam "Ziedot.lv" Ukrainas atbalstam.

Papildināta - Jau 654 uzņēmumi ir piedāvājuši praktisku atbalstu Ukrainai 

Līdz 28. februārim kopumā 654 uzņēmumi pauduši gatavību sniegt palīdzību Ukrainai un...

"Gaujas koks" īpašnieks Vitālijs Čmihovs uzsver, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem patlaban ir jāaizmirst par personīgo komfortu un "jāceļas kājās", lai aizstāvētu tādas cilvēciskās vērtības kā taisnīgums, sirdsapziņa, labestība un humānisms.

Vienlaikus Čmihovs norāda, ka uzņēmums īrēs dzīvokļus un viesu mājas Ukrainas bēgļu izmitināšanai un uzturēšanai.

"Protams, tas var ietekmēt uzņēmumu attīstību, bet šodien daudz svarīgāk ir uzveikt ļauno ar labo - darbiem, attieksmi un rīcību," pauž uzņēmuma vadītājs.

Kompānija "Gaujas koks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1 558 044 eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Čmihovs.

Ziedojumus Ukrainai veikuši arī citi uzņēmumi.

AS "SAF Tehnika" informē, ka uzņēmuma valde pieņēmusi lēmumu veikt ziedojumu 100 000 eiro apmērā Ukrainas armijas atbalstam.

Pensiju pārvaldītājs INDEXO atbalsta Ukrainas cilvēkus, ziedojot 10 000 eiro Ziedot.lv platformā izveidotajā iniciatīvā, kā arī turpinās neieguldīt ar Krieviju saistītos finanšu instrumentos. Tāpat INDEXO sekos līdzi Latvijas valsts institūciju, sabiedrības un starptautisko palīdzības dienestu aicinājumiem pēc palīdzības, lai skatītos, kādu vēl praktisku palīdzību INDEXO varētu sniegt.

Solidarizējoties ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem, Baltijas valstīs lielākais būvniecības, remonta un sadzīves preču veikalu tīkls “Kesko Senukai” ziedojis 100 tūkstošus eiro atbalstam Ukrainas Sarkanajam Krustam.

Uzņēmums pārtrauc reklāmas pārraidīšanu Krievijas mediju kanālos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, kā arī apturējis Krievijas izcelsmes preču iepirkumus. “Mēs solidarizējamies ar Ukrainas tautu un ukraiņiem, izrādot cieņu un atbalstu šajā situācijā," sacīja “Kesko Senukai” pārstāvis.

EY (agrāk Ernst & Young) Baltijas organizācijas Ukrainas atbalstam ziedos 100 000 eiro Sarkanajam Krustam, kas tiks izmantoti humānajai palīdzībai, pirmajai psihosociālajai aprūpei un pirmajai palīdzībai. EY Baltijas valstīs arī nodrošinās pajumti un darba vietas Ukrainas kolēģiem un viņu ģimenēm.

AS DelfinGroup ziedos 100 000 eiro Ukrainas atbalstam un aicina arī citus uzņēmumus aktīvi atbalstīt karā cietušos. Uzņēmums naudu ziedos divām Ukrainas atbalsta iniciatīvām: 70 000 eiro tiks ziedoti tehnoloģiju uzņēmumu uzsāktās kustības Uzņēmēji mieram ietvaros, bet 30 000 eiro Ziedot.lv iniciatīvai Ukrainas cilvēkiem.

Vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia” uzņēmēju sāktās iniciatīvas “Uzņēmēji mieram” ietvaros Ukrainai ziedojusi 100 000 eiro šobrīd tik nepieciešamo lietu – kara aptieciņu, specializētas sausās pārtikas un degvielas – iegādei, kas tiek veikta sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Rīgā. Tāpat uzņēmumu grupa plāno īstenot virkni citu atbalsta aktivitāšu Ukrainas iedzīvotāju atbalstam un turpināt finansiālu atbalstu.

Papildus vienreizējam ziedojumam Ukrainas atbalstam “Eco Baltia” grupa izstrādā aktivitāšu plānu ilgtermiņa atbalsta sniegšanai ukraiņu tautai. Šobrīd pieņemts lēmums, ka grupas uzņēmumi vismaz nākamos trīs mēnešus ziedos 50 000 eiro ik mēnesi, lai piedalītos kopīgos centienos palīdzēt ukraiņu tautai šajā grūtajā brīdī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kremļa propogandisti zibenīgi reaģē uz publikāciju DB

Db.lv, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas amatpersonām adresētā Ukrainas galvenā rabīna Jakova Blaiha (Yaakov D. Bleich) pateicība par atbalstu Ukrainai, kurā cita starpā pieminēts arī Pjotra Avena un viņa biznesa partnera Mihaila Fridmana lēmums piešķirt vēl 150 miljonus eiro privātos līdzekļos palīdzības pasākumiem ukraiņiem, izsaukusi zibenīgu Krievijas propogandistu reakciju.

Ukrainas virsrabīns Putinu sauc par diktatoru un pateicas Latvijai par atbalstu 

Ukrainas galvenais rabīns Jakovs Blaihs (Yaakov D. Bleich) nosūtījis vēstuli Latvijas tieslietu...

Proti, Krievijas TV vadītājs Andrejs Karaulovs savā Youtube kanālā “Andreja Karaulova platfoma” norāda: “Ja Ukrainas galvenais rabīns Bleihs palīdzēs savam draugam Pjotram Avenam, tad Avens sniegs Ukrainai 150 miljonus. Bet par ko šie 150 miljoni? Avens (kādreizējais Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs – red.), kurš atbildēja par visām mūsu iekšpolitiskajām lietām, viņam jau sen ir Latvijas, NATO dalībvalsts pilsonība. Kādā veidā mūsu ministriem, kuriem ir piekļuve augstākajiem valsts noslēpumiem, bija iespēja saņemt NATO valsts pilsonību, kā tas bez pūlēm ir izdevies Pjotram Avenam? Tas gan ir, tā teikt, atsevišķs jautājums. Mums arī kādreizējais ārlietu ministrs Kozirevs (Andrejs Kozirevs – red.) jau sen dzīvo Majami, viņš jau sen zina visus kara noslēpumus. Tāpat arī Avens – viņiem ministrijas bija vienā ēkā, kā zināms. Kolēģi. Visiem viss labi, visi ar valsts noslēpumiem, naudas vairāk nekā vajag, Avens pat miljardieris. Kozirevs, es domāju, gan jau neatpaliek. Kā? Lūk, tā. Pašaik Latvija sankciju dēļ var atņemt Avenam pilsonību un lūk - samaksāšu es jums 150 miljonus, tika atstājiet man pilsonību. Tagad mēs zinām, cik maksā pilsonība Latvijā. Protams, ja šāds darījums notiks, par ko es ļoti šaubos, jo vairāk, ka tas ir ļoti apkaunojošs. Taču Avens iet uz šo kaunu un izskatās, ka ne viņš viens. Un ja viņam tas izdosies, tad visiem būs skaidrs – samaksā Ukrainai 150 miljonus, var arī mazāk, var arī vairāk un saņem pilsonību. Galvenais samaksā, jo Ukrainai taču tik ļoti ir vajadzīga nauda”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Borels: ES palīdzēs Ukrainai eksportēt graudus, ko bloķē Krievija

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) palīdzēs Ukrainai nogādāt uz ārējiem tirgiem eksportam paredzētos graudus, kuru izvešanu caur Melnās jūras ostām bloķē Krievija, preses konferencē paziņoja ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.

ES Ministru padomes sēdē Briselē "ministri (..) izskatīja atbalstu Ukrainas ekonomikai ar tirdzniecības liberalizāciju un transporta sakaru vienkāršošanu. Ir darbību plāns tā saukto zaļo koridoru ieviešanai Ukrainai," sacīja Borels.

"Mums ir jāpalīdz Ukrainai turpināt graudu ieguvi un eksportu. Ukrainas krātuves ir piepildītas, bet viņi nevar eksportēt šos graudus. Viņiem ir nepieciešams atbrīvot noliktavu jaudas nākamās ražas uzņemšanai. Tāpēc mēs strādājam pie tā, lai palīdzētu izvest šos graudus ar vilcieniem pa "solidaritātes koridoriem"," teica Borels.

"Patiesībā šī krīze ir sekas karam, kad Krievija bombardē Ukrainas tīrumus, sagrauj, sadedzina un izzog krātuves. Kad Krievijas karakuģi bloķē Melnās jūras tirdzniecības ceļus un Ukrainas ostas, kad Krievija neatļauj Ukrainas kviešu izvešanu eksportam - tas, protams, negatīvi ietekmē cilvēku dzīvi Āfrikā vai Āzijā, un viņi grib saņemt atbildes. Tomēr viņiem kaitē nevis mūsu sankcijas, bet sekas karam, kuru Krievija uzsākusi pret Ukrainu," sacīja Borels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 28. februārim kopumā 654 uzņēmumi pauduši gatavību sniegt palīdzību Ukrainai un tās iedzīvotājiem, informē Ekonomikas ministrija.

Līdz 28. februārim 84 uzņēmumi no visas Latvijas pauduši gatavību ziedot dažādas pirmās nepieciešamības preces, ilgāk uzglabājamas pārtikas preces, higiēnas un medicīnas preces, apģērbu, degvielu, autoķīmijas preces, arī autotransportu un sakaru un saziņas līdzekļus, kā arī bez atlīdzības izmitināt Ukrainas iedzīvotāju ģimenes, kas bijušas spiestas izbraukt no savas valsts pastāvošo draudu dēļ.

Tāpat šobrīd 312 tūristu mītnes visā Latvijā paudušas gatavību uzņemt ap 8000 cilvēkus no Ukrainas.

Visvairāk palīdzību piedāvājušas tūristu mītnes Rīgas pilsētā, Tukuma novadā, Madonas novadā, Liepājā un Dienvidkurzemes novadā, kā arī Siguldas un Ventspils novados. Tūristu mītnes bēgļu izmitināšanai var piedāvāt dažāda lieluma dzīvojamās platības, sākot no vienas gultas vietas istabām līdz četru un vairāk gultasvietu numuriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ukrainas virsrabīns Putinu sauc par diktatoru un pateicas Latvijai par atbalstu

Db.lv, 26.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas galvenais rabīns Jakovs Blaihs (Yaakov D. Bleich) nosūtījis vēstuli Latvijas tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam Jurim Rancānam (JKP), kurā pateicas par Latvijas atbalstu Ukrainai.

Tāpat vēstulē rabīns Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu dēvē par diktatoru, kā arī pauž bažas par miljardiera Pjotra Avena iespējamo Latvijas pilsonības zaudēšanu.

"Kā Kijevas un Ukrainas ebreju kopienas vadītājs es vēlos pateikties par jūsu valsts – jūsu tautas, valdības un jo īpaši parlamenta – atbalstu Ukrainai. Trūkst vārdu, lai aprakstītu, cik pateicīgi mēs esam gan par jūsu vārdiem, gan par darbiem. Papildus pajumtes nodrošināšanai tūkstošiem bēgļu, Latvija ir uzņēmusies vadošu lomu ES un NATO motivēšanā uz jēgpilnāku rīcību," vēstulē pauž rabīns. Viņš uzsver latviešu piedāvāto apjomīgo palīdzību. "Mēs pazemīgi pieņemam visu atbalstu, kas var mazināt mūsu tautas ciešanas, un esmu pateicīgs un pateicīgs jums visiem un katram no jums personīgi," Db.lv rīcībā esošajā vēstulē turpina rabīns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri svētdien vienojušies piešķirt 450 miljonus eiro ES līdzekļu dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels.

"Mēs esam nolēmuši izmantot savas iespējas, lai piegādātu letālus ieročus (..) Ukrainas armijai 450 miljonu [eiro] vērtībā un vēl 50 miljonus [eiro] neletālām piegādēm - degvielai, aizsargaprīkojumam," žurnālistiem sacīja Borels.

Pēc viņa teiktā, ES valstu aizsardzības ministri pirmdien apspriedīs, kā veikt militāro preču iepirkšanu un tās piegādāt Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Polija ir piekritusi būt par tranzītmezglu šīm piegādēm, sacīja Borels.

Viņš pavēstīja, ka finansējuma ietvaros ES piegādās Ukrainai arī reaktīvos iznīcinātājus.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja, Eiropas Savienība pirmo reizi finansēs ieroču un cita ekipējuma iegādi un piegādāšanu valstij, kurai tiek uzbrukts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Bankas padome otrdien apstiprināja papildu finansējuma piešķiršanu Ukrainai 1,49 miljardu ASV dolāru apjomā, lai palīdzētu tai samaksāt valdības un sociālo darbinieku algas.

Jaunais finansējums papildina jau iepriekš apsolīto atbalstu vairāk nekā 2,5 miljardu dolāru apmērā. Tādējādi Pasaules Bankas kopējais apsolītais atbalsts Ukrainai ir pārsniedzis 4 miljardus dolāru.

Pasaules Bankas paziņojumā teikts, ka jauno finansējumu atbalsta finanšu garantijas, ko sniedz Lielbritānija, Nīderlande, Lietuva un Latvija. Šo projektu arī atbalsta paralēls finansējums no Itālijas puses un ieguldījumi no jauna Daudzpusēja ziedotāju trasta fonda (Multi-Donor Trust Fund).

Ukraina ir paziņojusi, ka tai īstermiņā vajadzīgi vismaz 5 miljardi dolāru mēnesī, lai tās valdība turpinātu darboties Krievijas iebrukuma apstākļos, kad ir apturēta daudzu ekonomikas jomu darbība. G7 (Lielā septiņnieka) valstu finanšu vadītāji maijā apsolīja Ukrainai jaunu finansējumu 9,5 miljardu dolāru apmērā, palielinot savu nemilitāro atbalstu līdz apmēram 20 miljardiem dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens otrdien parakstījis vērienīgu tēriņu likumu, kurā iekļauti arī 13,6 miljardi dolāru militārai un humānai palīdzībai Ukrainai.

Militārā palīdzība paredzēta 6,5 miljardu dolāru apjomā. Tā tiks piešķirta ASV Aizsardzības ministrijai, lai nosūtītu ASV karavīrus uz reģionu un nodrošinātu Ukrainai aizsardzības bruņojumu.

Humānajai palīdzībai paredzēti vairāk nekā četri miljardi dolāru. No šiem līdzekļiem tiks sniegta palīdzība bēgļiem, kas pamet Ukrainu, kā arī Ukrainas iedzīvotājiem, kas pārvietoti valsts iekšienē, nodrošināta ārkārtas pārtikas palīdzība, veselības aprūpe un ārkārtas atbalsts mazāk aizsargātajām kopienām reģionā.

Ekonomiskās palīdzības blokam paredzēti 1,8 miljardi dolāru. Šis atbalsts tiks tērēts, lai reaģētu uz ekonomikas vajadzībām Ukrainā un kaimiņvalstīs, arī risinot kiberdrošības un enerģētikas jautājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā iekļauto priekšlikumu par pakāpenisku aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2025.gadā.

Paredzēts, ka aizsardzības finansējums tiks nodrošināts 2,25% apmērā no IKP 2023.gadā, 2,4% no IKP 2024.gadā un 2,5% no IKP 2025.gadā, lai stiprinātu valsts drošību un aizsardzību, un nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju paātrinātu attīstību.

FM informatīvajā ziņojumā teikts, ka investīcijās plānotais finansējums tiks novirzīts Nacionālo bruņoto spēku līdzšinējo spēju stiprināšanai un atsevišķu spēju ieviešanas paātrināšanai, piemēram, loģistikas un apgādes nodrošināšanai, bezpilota sistēmu un vadāmo lādiņu, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu, netiešās uguns atbalsta, sauszemes spēku mehanizācijas spēju attīstībai un nacionālās kiberdrošības spējas stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bēgļi no Ukrainas varētu saņemt garantētā minimālā ienākuma pabalstu un pabalstu krīzes situācijā un citu atbalstu, informē Labklājības ministrijā (LM).

Civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas saistībā ar Krievijas izraisīto militāro konfliktu, Latvijā tiks sniegti valsts un pašvaldību sociālā atbalsta pasākumi. LM, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un sociālie dienesti vienojušies par tiesību aktos nosakāmajiem atbalsta pasākumiem.

Paredzēts, ka ieceļojušajiem Ukrainas iedzīvotājiem tiks noteiktas tiesības saņemt garantētā minimālā ienākuma pabalstu un pabalstu krīzes situācijā. LM un LPS ir vienisprātis, ka sākotnēji šie pabalsti piešķirami bez priekšnosacījumiem par iesniedzamajiem dokumentiem, deklarēto dzīves vietu un neparedzot veikt ienākumu un materiālās situācijas izvērtējumu.

Ieceļojušie Ukrainas iedzīvotāji varēs saņemt arī tā saucamās "pārtikas un higiēnas pakas" Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām darbības programmā, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sniegtos pakalpojumus, tajā skaitā, piedalīties NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības un preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos. Situācijās, kad nepieciešams īpašs psihosociāls atbalsts, bēgļi varēs arī saņemt sociālās rehabilitācijas kursu Sociālās integrācijas valsts aģentūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ukrainas atjaunošanai vajadzēs vismaz 600 miljardus ASV dolāru

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 22.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas atjaunošana pēc Krievijas iebrukuma izmaksās vismaz 600 miljardus ASV dolāru, paziņoja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.

Ministru apaļā galda sanāksmē, kas tika organizēta Ukrainas atbalstam Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Pasaules Bankas (PB) pavasara tikšanos laikā Vašingtonā, Šmihaļs sacīja, ka Ukrainai īstermiņa perspektīvā ir nepieciešams finansējums 4-5 miljardu dolāru apmērā mēnesī.

Savukārt ilgtermiņa perspektīvā valstij ir vajadzīga atjaunošanas stratēģija, kas būtu analoģiska Māršala plānam Eiropai pēc Otrā pasaules kara, sacīja premjers.

Šmihaļs pateica, ka Ukraina izstrādā atjaunošanas plānu, kas ietver pievienošanos Eiropas Savienībai (ES).

Viņš arī aicināja valstis palīdzēt ar munīcijas un ieroču piegādēm Ukrainai un pastiprināt sankciju spiedienu uz Krieviju.Šmihaļs sacīja, ka ir nosūtījis vēstules SVF dalībvalstīm ar lūgumu ziedot Ukrainas finansiālam atbalstam 10% no savām īpašajām aizņemšanās tiesībām (SDR).

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Lavrovs brīdina par "reāliem" Trešā pasaules kara draudiem

LETA--AFP; Db.lv, 26.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien paziņoja, ka miera sarunām ar Ukrainu vajadzētu turpināties, un brīdināja, ka pastāv "reāli" Trešā pasaules kara draudi.

Lavrovs arī kritizēja Ukrainas pieeju miera sarunām ar Krieviju.

"Labai gribai ir robežas. Bet, ja tā nav abpusēja, tas nepalīdz sarunu procesam. Bet mēs turpinām piedalīties sarunās ar komandu, kuru deleģējis [Ukrainas prezidents Volodimirs] Zelenskis, un šie kontakti turpināsies," sacīja Lavrovs.

Lavrovs arī apgalvoja, ka Zelenskis tikai "izliekas", ka piedalās sarunās.

"Viņš ir labs aktieris," sacīja Lavrovs, atgādinot Zelenska bijušo nodarbošanos. "Ja jūs uzmanīgi paskatīsieties un uzmanīgi izlasīsiet viņa teikto, jūs atradīsiet tūkstoš pretrunu," viņš piebilda.

Krievijas ārlietu ministrs arī sacīja, ka pašreizējā saspīlējuma apstākļos Trešā pasaules kara draudi ir "reāli".

Komentāri

Pievienot komentāru