Jaunākais izdevums

Pērn uzsāktās Ziedot.lv kampaņas “Labas ziņas” ietvaros 25. janvārī uz Ukrainu nosūtīta pirmā Latvijā ražotas militārās tehnikas krava – 9 kvadracikli un 9 īpaši pielāgotas kaujas platformas, kā arī 4 militārie skrejriteņi ar kopējo vērtību 323 148,30 eiro.

Tie ir Latvijas sabiedrības ziedojumi, kas pārtapuši reālā un praktiskā palīdzībā.

“Drīz apritēs gads, kopš Ukrainas tauta cīnās pret Krievijas brutālo iebrukumu un aizstāv savas valsts teritoriju un neatkarību. Mēs skaidri apzināmies, ka, aizstāvot savu brīvību, ukraiņi cīnās arī par mūsu brīvību. Latvija jau kopš pirmās kara dienas ir apliecinājusi sevi kā uzticamu sabiedroto, uz kuru Ukraina var paļauties. Pateicoties sabiedrības neizsīkstošajam atbalstam, par iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem mums šodien ir iespēja Ukrainai nosūtīt Latvijā ražotās militārās tehnikas kravu. Mēs patiesi lepojamies ar Latvijā ražotajām militārajām precēm – kaujas atbalsta platformām, militārajiem kvadracikliem, bezpilota lidaparātiem, uzkabes vestēm, ģeneratoriem, militārajiem skrejriteņiem, apvidus auto un nesprāgušās munīcijas iznīcināšanas ierīcēm. Šodien mēs ar prieku nosūtām ukraiņu cīnītājiem Latvijā ražotu militāro tehniku un ekipējumu, un ceram, ka tas palīdzēs Ukrainai spert soli tuvāk uzvarai,” pirmās kravas nosūtīšanas pasākumā uzsvēra aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.

Par līdz šim kampaņā “Labas ziņas” saziedotajiem līdzekļiem Ukrainā tiks nogādāti militārie skrejriteņi Mosphera, kam raksturīga augsta bezceļu caurbraucamība. To maksimālais ātrums ir 100 km/h, un ar vienu uzlādi var nobraukt līdz 300 km. Militārais skūteris būs īpaši noderīgs Ukrainas izlūkiem un specvienībām. Šie skrejriteņi tiek ražoti Liepājā, uzņēmumā Global Wolf Motors.

Savukārt Ogresgalā, uzņēmumā LV-Teh ražotās konstruktora tipa kaujas platformas uz riteņu bāzes, ko var viegli uzmontēt uz kvadracikliem, pēc vajadzības ir modulējamas dažādām misijām: ievainoto evakuācijai, pretgaisa aizsardzībai, bezpilota lidaparātu palaišanai, mīnmetēju un to munīcijas pārvadāšanai u. c.

Līdz šim kampaņā iesaistījušies 11 pašmāju aizsardzības nozares uzņēmumi, kas ir gatavi nodrošināt nepieciešamo militāro ekipējumu: Vāģi, Edge Autonomy, Biedrība Bruņotava, Kronis, LV-Teh, Brasa Defence Systems, Global Wolf Motors, Teters, Rīgas dīzelis D, Atlas Aereospace un Baltic Bullet. Piedalīties kampaņā aicināti arī citi nozares uzņēmumi, un saraksts ar precēm, kuru iegādei kampaņas laikā tiks vākti līdzekļi, ir atvērts papildināšanai.

“Ukrainas tauta jau gandrīz gadu cīnās par savu brīvību. Ukrainas aizstāvji ir pierādījuši, ka nevienam neatdos savu zemi un mājas. Cīņa ir smaga, tāpēc Ukrainas armijai ir nepieciešama dažāda veida palīdzība. Ļoti svarīga ir stratēģiskā plānošana, izlūkošana, karavīru nodrošinājums, apgāde un citas lietas. Tāpēc mēs patiesi novērtējam Latvijas atbalstu un tās cilvēku lielo atsaucību un ceram, ka šī krava jau pavisam drīz ievērojami atbalstīs Ukrainas aizstāvjus kaujas laukā,” saka Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Misčenko.

Lai varētu ātrāk lasīt ziņas par Ukrainas uzvaru, ir jāpalīdz Ukrainas armijai un jāziedo, atgādina kampaņas rīkotāji Ziedot.lv. Divu mēnešu laikā kopš kampaņas “Labas ziņas” sākuma ir saziedoti 439 768 eiro, kas tiks izlietoti Latvijā ražota militārā ekipējuma un tehnikas iegādei, lai nosūtītu to Ukrainas armijai.

Kopumā par Latvijā saziedotajiem līdzekļiem Ziedot.lv sniedzis atbalstu Ukrainai 16,5 miljonu eiro apmērā. 8,3 miljonu eiro novirzīti Ukrainas bruņoto spēku atbalstam, iegādājoties dronus, kvadrakopterus, džipus, motorzāģus, rācijas, nakts redzamības iekārtas, bruņuvestes, bruņuķiveres, taktisko apģērbu, speciālo ēdienu, degvielu, Latvijā ražotus ģeneratorus un pielāgotus kvadraciklus.

Par 4,2 miljoniem eiro nosūtītas 100 humānās palīdzības kravas ar pārtikas, higiēnas un saimniecības precēm, par 2 miljoniem eiro iegādātas medicīnas preces un medikamenti Ukrainas slimnīcām un teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 2 miljoni eiro novirzīti atbalstam Ukrainas bēgļiem Latvijā, sniedzot praktisku un akūtu palīdzību, apmaksājot ārstniecību, zobārstniecību, medikamentus, izsniedzot pārtikas un aptieku dāvanu kartes, nodrošinot siltas maltītes, iegādājoties datortehniku skolēniem, eļļas radiatorus un citas praktiskas un nepieciešamas lietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lielākais nākotnes izaicinājums enerģētikā – energoresursu portfeļa dažādošana

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 03.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir aizvadīts grūts gads, kas nesis pēdējo gadu lielāko satricinājumu – Krievijas izvērstu plaša mēroga karu Ukrainā. Tas visā pasaulē atstājis paliekošu ietekmi arī uz energoapgādes nozari, tostarp nostiprinājis izpratni par kritiskās infrastruktūras un enerģētiskās neatkarības lielo nozīmi ikvienas valsts pastāvēšanā.

Šīs sūrās mācības kļuva par atskaites punktu vietējo atjaunīgo energoresursu attīstībā (AER) – Latvijā 2022. bijis rekordgads saules un vēja ģenerācijas attīstībā, diemžēl rekordgads arī energoresursu cenu lēcienos. Visstraujāko attīstību piedzīvoja mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana mājsaimniecībās, caur to akcentējot arī elektroenerģijas sadales sistēmas nozīmi zaļās ražošanas un enerģētiskās pašpietiekamības kontekstā. Izmaiņas sistēmā kopā ar ģeopolitiskās situācijas nestu vispārēju cenu pieaugumu radīja arī nepieciešamību pārskatīt līdzšinējos elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifus, to veidošanas metodiku. Būtiski, ka abu elektroapgādes operatoru – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un AS "Sadales tīkls" – tarifu projekti tiek skatīti ciešā mijiedarbībā, kam ir liela nozīme, domājot par valsts kopējās energosistēmas turpmāku attīstību un ilgtspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī tirgū valda liela nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus.

To intervijā Dienas Biznesam stāta AS Reģionālā investīciju banka Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Kāda ir situācija kreditēšanā?

Nenoliedzami, ka tirgū valda nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus. Vēl vairāk – virknei tirgus spēlētāju vēlme kreditēt pat ir palielinājusies, gribam sevi pieskaitīt pie šo banku loka. Vienlaicīgi jaunajā realitātē atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem ir grūtāk piesaistīt finansējumu, jo ir liela neskaidrība par nākotni un valda piesardzība. Būtībā esam posmā, kurā daudzi uzņēmēji ir nogaidošā pozīcijā un vēlas pārziemot, lai virzītos uz priekšu ar saviem investīciju plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Par vienu rezerves daļu cīnās desmit pretendentu

Armanda Vilciņa, 26.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas karš Ukrainā ļoti sarežģījis visas līdzšinējās piegādes ķēdes, kuras jau bija ietekmētas Covid-19 ierobežojumu dēļ, tādēļ aviācijas nozare pašlaik saskaras ar milzīgu rezerves daļu trūkumu, atzīmē Deniss Žilkins, SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs.

Šī problēma bija aktuāla arī pirms kara sākuma, taču šobrīd cīņa par detaļām ir sīvāka nekā jebkad agrāk, norāda D.Žilkins, uzsverot, ka pašlaik uz katru pieejamo rezerves daļu pretendē aptuveni desmit aviokompānijas. Rezerves daļu krājumi izsīkst, un tirgū pieejamās detaļas savā īpašumā iegūst tikai tie komersanti, kas piegādātājam var piedāvāt augstāku cenu vai izdevīgākus līguma nosacījumus, teic SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs, prognozējot, ka šī problēma nozarē, visticamāk, būs aktuāla vēl vismaz divus, trīs gadus.

Risinājuma nav

Aviācija ir stingri regulēta joma, kas pakļauta dažādām prasībām, tajā skaitā tehniskām, pauž D.Žilkins. “Pat pilnīgi jaunai lidmašīnai atsevišķas detaļas ir jāmaina pēc iepriekš noteikta stundu skaita vai nolidotajiem cikliem, kas nozīmē, ka arī jaunām lidmašīnām ir nepieciešamas rezerves daļas, bet to šobrīd ļoti trūkst. Gatavojoties lidojumu skaita pieaugumam pavasarī, aviokompānijas sāka pārbaudīt un apkopt lidmašīnas, kas Covid-19 laikā stāvēja dīkstāvē, kas nozīmē, ka rezerves daļas bija kritiski nepieciešamas, taču to vienkārši nebija, tādēļ daudzas lidmašīnas nevarēja atsākt lidojumus,” norāda D.Žilkins, piebilstot, ka šobrīd aviācijas nozare saskaras arī ar strauju degvielas cenu pieaugumu, kā arī darbinieku trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā

Db.lv, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā, noskaidrots automašīnu vēstures atskaišu izveides platformas "carVertical" veiktajā pētījumā.

Katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas, sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citādāka, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Latvija "carVertical" tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Veselības un dzīvības apdrošināšana pārmaiņu vējos. Ko gaidīt 2023. gadā?

Viktors Gustsons, Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs, 05.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujais cenu pieaugums un inflācijas kāpums pērn nesis būtiskas izmaiņas arī Latvijas apdrošināšanas tirgū. Līderos pārliecinoši izvirzījusies veselības apdrošināšana, kamēr dzīvības apdrošināšanā ar uzkrāšanu vērojama zināma piesardzība.

Apdrošināšanas sabiedrību parakstīto veselības apdrošināšanas prēmiju apmērs 2022. gada desmit mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, palielinājies par 23%, kas vērtējams kā būtisks pieaugums. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pēc COVID-19 pandēmijas ir ievērojami palielinājies pieprasījums pēc veselības apdrošināšanas (VA) polisēs iekļautajiem pakalpojumiem. Esam novērojuši, ka cilvēki vēlas nodrošināties, saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, kas iepriekšējo divarpus gadu laikā bija ierobežoti vai liegti - tās ir maksas operācijas, diagnostiskie izmeklējumi u.c. Otrkārt – sakarā ar straujo inflācijas pieaugumu, kas Latvijā ir pārsniegusi 20%, un vispārējo cenu kāpumu, būtiski ir sadārdzinājušies ārstniecības iestāžu sniegtie pakalpojumi. Lai varētu tos apmaksāt, tirgū ir jūtami pieaugušas arī apdrošināšanas prēmijas, kas ir nodrošinājis VA izvirzīšanos apdrošināšanas tirgus līderos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2023. gads loģistikā – diversifikācija un investīcijas infrastruktūrā

Kaspars Karaševskis, Ekonomikas un kultūras augstskolas programmas “Starptautiskie tirdzniecības darījumi un loģistika” vadītājs, 15.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizejošais gads loģistikas nozarē iezīmējās ar daudziem izaicinājumiem, ko radīja gan pandēmija, gan karš Ukrainā, kā arī smago automašīnu šoferu trūkums, kas kļūst aizvien lielāks visā Eiropā un Latvijā.

Lai nozare 2023. gadā spētu stabilizēties un attīstīties, jāņem vērā trīs būtiski aspekti: diversifikācija, turklāt, ne tikai sadarbības valstu jomā, bet arī kravu veidos; atjaunojamās enerģijas jaudas pastiprināšana, t.sk. arī komerctransporta nozarē; investīcijas infrastruktūrā.

2022. gads nozarei nebija viegls – visa gada garumā bija lielāka vai mazāka nestabilitāte, ko radīja inflācija, sankcijas, izejvielu cenas un ģeopolitiskā situācija. Covid-19 un karš Ukrainā destabilizēja daudzas sadarbības, bet vēl daļu vienkārši pārtrauca, tāpēc nozarē aktīvi tika meklētas jaunas iespējas sadarbībai – gan loģistikas risinājumu ieviešanai, gan sadarbībai starpvalstu līmenī. Ņemot vērā, ka Latvijā dominējošais transporta veids ir tieši sauszemes transports, mēs izteikti izjutām cenu pieaugumu, taču, salīdzinot ar citiem transporta veidiem, situāciju izdevās saglabāt vairāk vai mazāk stabilu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Līdztekus koka produkcijai griezīs metālu

Māris Ķirsons, 06.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj. eiro, attīstīs metālapstrādi — metāla ruļļu griešanu sloksnēs, tādējādi ar nepieciešamo produkciju nodrošinot ne tikai savu rūpnīcu, bet arī citus patērētājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks. Viņš norāda, ka koka iepakojuma ražošanai ir nepieciešamas metāla komplektējošās detaļas, piemēram, eņģes, kuru ražošanu uzņēmums jau bija aizsācis iepriekš, un šāds solis ļoti būtiski palīdzējis noturēt konkurētspēju tirgū, jo īpaši pēc karadarbības sākšanās Ukrainā.

Fragments no intervijas

Vai šogad plānojat sasniegt 100 milj. eiro neto apgrozījumu?

Patiešām tāds, kāds ir 2022. gads, līdz šim nav pieredzēts, jo pieprasījums piedzīvojis ļoti būtisku turbulenci. Līdz karam Ukrainā ir viens posms, pēc tam jau ir pavisam cita situācija — panisks pieprasījuma un cenu pieaugums, bet visa pārvadāšanai ir nepieciešamas paletes un to apmales, kam sekoja stabilizācija, un pašlaik var jau sajust atsaluma vēsmas tieši gaidāmās ziemas un enerģētiskās krīzes kontekstā. Piemēram, ir plaša mājas preču sortimenta veikalu ķēdes, kuras plāno atteikties no augu tirdzniecības, tādējādi samazinot siltuma un apgaismojuma izmaksas. Nenoliedzami gads vēl nav beidzies, bet šogad 100 milj. eiro neto apgrozījums, visticamāk, tiks sasniegts, taču perspektīvā tas būs pat vēl lielāks. Ir skaidrs, ka 2023. gadā būs pārmaiņas un tas vairāk atgādinās 2009. gadu, kad pieprasījums noslāpa, vai 2010. gadu, kad pieprasījums strauji pieauga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pasaules un arī Latvijas ekonomiku satricinājusi gan globālā pandēmija, gan Krievijas izraisītā karadarbība Ukrainā, kas novedusi pie strauja energoresursu cenu kāpuma. Visos gadījumos valsts sniegusi gan finansiālu, gan cita veida atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Atbalsts sasniedzis Latvijas vēsturē vēl nebijušus apjomus, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Mans kā finanšu ministra galvenais uzdevums ir nodrošināt to, ka budžeta iespējas un aizņemšanās apjoms tiek sabalansēts ar ekonomikas attīstības un sociālajām vajadzībām. Covid laikā mums šo balansu izdevās atrast – aizņemties tieši tik, cik nepieciešams, lai nodrošinātu, ka bezdarbs nepārsniedz mūsu noteikto līmeni,” saka J.Reirs.

Lai ierobežotu Covid-19 vīrusa izplatību un pēc iespējas ātrāk piedāvātu uzņēmējiem un darba ņēmējiem tādus risinājumus, kas būtiski atvieglotu globālās pandēmijas radītās ekonomiskās problēmas, 2020. gada sniegtais atbalsts bijis 1,28 miljardu eiro jeb 4,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, savukārt 2021. gadā tas sasniedzis 2,28 miljardus eiro jeb 6,9% no IKP. 2022. gadā līdz jūnija beigām atbalsta pasākumiem piešķirti 437,2 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz plašo nosodījumu Krievijas iebrukumam Ukrainā, vien 8,5% no tiem rietumvalstu uzņēmumiem, kas pirms kara darbojās Krievijas tirgū, to ir pametuši, liecina Sanktgallenes Universitātes un Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) veikts pētījums.

Šie Šveices pētnieki centušies noskaidrot, cik daudz Eiropas Savienībā (ES) un G7 valstīs bāzētu uzņēmumu patiesībā pārtraukuši darbību Krievijā kopš pilna mēroga kara sākšanas Ukrainā pērnā gada februāra beigās.

Pētījumā teikts, ka laikā, kad Krievija vērsa uzbrukumu pret Ukrainu, Krievijā darbojās 1404 ES un G7 valstīs bāzētu kompāniju 2405 meitasuzņēmumi.

Līdz novembra beigām vien 120 vai aptuveni 8,5% šo uzņēmumu bija pārtraukuši vismaz viena meitasuzņēmuma darbību Krievijā.

Krievijas tirgu vairāk pametuši ASV bāzēti uzņēmumi nekā kompānijas, kas bāzētas Eiropā un Japānā. Tomēr arī ASV kompānijas kopš Ukraina kara sākuma pārdevušas vai slēgušas mazāk nekā 18% no saviem meitasuzņēmumiem Krievijā, liecina pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas un Ķīnas attiecības nav bezgalīgi padziļināmas

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 16. līdz 23. oktobrim Ķīnas Tautas Republikā norisināsies valsts svarīgākais politiskais notikums piecgadē – Ķīnas Komunistiskās partijas divdesmitais kongress. Ķīnas politiskā sistēma ir izveidota, nosakot Komunistiskajai partijai dominējošo lomu.

Kongresi notiek reizi piecos gados, un to laikā tiek pārvēlēti kompartijas vadošie orgāni. Tieši kongresa laikā, mainot amatpersonu personālsastāvu, tiek iezīmētas nākamās iekšpolitiskās un ārpolitiskās kontūras. Kongresā ievēlētā kompartijas vadība noteikti saglabās nosprausto virzienu – veidot vidēji pārtikušu un modernu sociālistisku valsti. Savukārt spēku samērs pārvēlētajās kompartijas vadības struktūrās noteiks taktiku un virzību Ķīnas ārpolitikā, īpaši attiecībās ar ASV un Krieviju. To, ka Ķīnas un Krievijas attiecības nav bezgalīgi padziļināmas, varēja saprast jau šī gada septembrī.

Latvijas ārējā tirdzniecībā pieaug Ķīnas svars 

Neraugoties uz loģistikas problēmām, šā gada pirmajā pusgadā Ķīnā ražoto preču imports...

Neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā - šī gada 4. februārī - Krievijas prezidents Vladimirs Putins tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu. Abu valstu līderi tolaik apliecināja, ka Ķīnas un Krievijas sadarbībai “nav robežu” (no limits). Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Ķīna ieturēja neitralitāti, kas uz kopējā noskaņojuma fona Rietumvalstīs izskatījās kā atbalsts Krievijai. Ķīna atturējās nosodīt Krievijas agresiju, nepievienojās citu valstu noteiktajām sankcijām pret Krieviju utt.

Ļoti daudzi to uzskatīja kā tiešu Ķīnas atbalstu Krievijas agresijai. Sākumā atbilde uz jautājumu, cik plaši (vai tiešām bez limitiem un robežām) Ķīna ir gatava atbalstīt Krieviju pēc tās iebrukuma Ukrainā, nebija īsti saprotama, jo Ķīnai attiecības ar ASV saasinājās un Krievija varētu būt Ķīnas svarīgākais sabiedrotais šajā konfliktā. Krievijas politiskā un biznesa elite pēc Ukrainas kara sākuma cerēja uz ļoti plašu Ķīnas atbalstu.

Visu rakstu lasiet 18.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam.

Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices pārtikas un dzērienu ražotājs "Nestle" pirmdien paziņoja, ka atvērs jaunu ražotni kara skartajā Ukrainā, investējot desmitiem miljonu eiro.

Uzņēmumam pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā bija trīs ražotnes.

"Nestle" norāda, ka 40 miljoni franku (40,6 miljoni eiro) tiks investēti rūpnīcā Smolihivā, valsts rietumos.

Mērķis ir palielināt nūdeļu ēdienu ražošanu Ukrainā, kā arī uzņēmums vēlas palīdzēt atbalstīt valsts ekonomikas izaugsmi.

Jaunā rūpnīca kopīgi ar jau esošo ražotni Torčinā kļūs par "Nestle" Eiropas reģionālo pārtikas un kulinārijas produktu ražošanas centru, kas nodarbinās 1500 cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Zelenskis: Ukraina iesniedz pieteikumu paātrinātai uzņemšanai NATO

LETA--INTERFAX-UKRAINA, 30.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien paziņoja, ka Ukraina iesniedz pieteikumu paātrinātai uzņemšanai NATO.

Kā norādīja Zelenskis, Ukrainai ir juridiski jāfiksē viss, kas faktiski jau ir sasniegts.

"Mēs esam sabiedrotie de facto. Tas jau ir sasniegts. De facto mēs jau esam nogājuši ceļu uz NATO. De facto mēs jau esam pierādījuši savietojamību ar alianses standartiem, tie ir reāli Ukrainai - reāli kaujas laukā un visos mūsu mijiedarbības aspektos. Mēs uzticamies viens otram, palīdzam viens otram un aizsargājam viens otru. Tā arī ir Ziemeļatlantijas alianse," videovēstījumā sacīja Zelenskis.

"Šodien Ukraina iesniedz pieteikumi to darīt de jure. Izmantojot procedūru, kas atbildīs mūsu nozīmei visas mūsu kopienas aizsardzībā. Paātrinātā veidā. Mēs zinām, ka tas ir iespējams," piebilda prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai pasūtītājam ir pienākums grozīt publisko būvdarbu līgumu, palielinot līgumcenu?

Inita Apšeniece, "Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns” zvērināta advokāte, 05.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos aizvien biežāk izskan informācija, ka vairākas kompetentas valsts institūcijas izstrādājušas vadlīnijas un skaidrojumus par to, kādos gadījumos ir pieļaujams grozīt publisko būvdarbu līgumus sakarā ar būvmateriālu izmaksu sadārdzinājumu.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi “Vadlīnijas būvmateriālu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību”, turpmāk – Vadlīnijas. Tāpat skaidrojumus saistībā ar publisko iepirkumu līgumu grozījumiem ir sniegusi arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Iepirkumu uzraudzības birojs. Šādu materiālu izstrāde un publiska pieejamība bez šaubām ir atbalstāma un nepieciešama prakse, jo nereti pasūtītājiem (Publisko iepirkumu likuma, turpmāk – PIL, izpratnē) ir sarežģīti izvērtēt, cik lielu rīcības brīvību publisko būvdarbu līgumu grozījumu izstrādē tiem piešķir normatīvie akti, un kā to sabalansēt, piemēram, ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma u.c. normatīvo aktu prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašo raķešu triecienu dēļ, ko Krievija pirmdien veica Ukrainas pilsētām un kritiskās infrastruktūras objektiem, Ukraina pārtrauc elektroenerģijas eksportu uz Eiropas Savienību (ES), pavēstīja Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko.

"Ukrainas elektroenerģija, ko mēs pēc sinhronizācijas eksportējām uz ES, kā arī uz Moldovu, palīdzēja Eiropai aizvietot Krievijas gāzi un atbalstīja Eiropas energosistēmas stabilitāti," sociālajā tīklā "Facebook" norādīja ministrs.

"Pat pēc tam, kad bija apturēta Zaporižjas atomelektrostacija, kas vairāk nekā septiņus mēnešus atrodas Krievijas okupācijā, Ukraina izpildīja savas saistības Eiropas partneru priekšā attiecībā uz elektroenerģijas eksportu," atgādināja ministrs.

"Šodien notikušās raķešu apšaudes, kas trāpīja siltuma ģeneratoriem un elektrības apakšstacijām, liek Ukrainai no 2022.gada 11.oktobra apturēt elektroenerģijas eksportu, lai veiktu savas energosistēmas stabilizāciju," norādīja Haluščenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Piesardzīgi raugoties 2023. gadā – ko gan varam sagaidīt?

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada izskaņā šķita, ka nu nāks 2022. gads, viss sakārtosies, un jaunajā gadā varēsim sagaidīt arī izaugsmi – būs ekonomikas uzplaukums, inflācijas samazināšanās, Covid-19 pastāvīgi klātesošās ēnas atkāpšanās. Tad atnāca 2022. gads, un jau pavisam drīz patiesās norises sāka liecināt par pretējo, liela daļa pasaules palika gluži kā uz pauzes.

Krievijas aizsāktais karš Ukrainā daudziem uzņēmumiem apturēja plānoto ekonomisko augšupeju, lika pārskatīt darbību līdzšinējos tirgos, pārstrukturizēt piegāžu ķēdes un uzsākt cīņu ar izmaksu pieaugumu. Taču 2022. gadā mēs atguvām savu cilvēcīgo būtības šķautni – karš Ukrainā vienaldzīgu atstāja tikai reto. Nupat ir sācies nākamais gads, kurā atkal lūkojamies ar zināmām bažām un cerībām. Vai 2023. gads atnesīs pozitīvas pārmaiņas vai tomēr iestūrēs dziļāk tumšajos un dziļajos ūdeņos, kur mājo pieaugoša inflācija, resursu dārdzība un sajūta, ka nekad nepaliks labāk?

Alternatīvo finansētāju 2022. gada rezumē

2022. gada nogale finansēšanas nozarei bija netipiska – parasti darījumu skaits decembrī pieaug, bet pērn tas samazinājās. Spriežot pēc mūsu uzņēmuma datiem, darījumu skaita samazinājums pret 2021. gada decembri bija 12%, taču pieauga vidējā darījuma summa – par 19%. Tas izlīdzsvaroja nozares darbības apjomus un ļāva pabeigt gadu uz pozitīvas nots. Kopumā 2022. gada pēdējā ceturksnī klienti kļuva vēl piesardzīgāki, lielāku vērību pievēršot biznesa plānošanai un iespējamo ieguldījumu atdeves rēķināšanai. Līdzīgu tendenci jutām jau Covid-19 pandēmijas laikā un energoresursu krīzes priekšvakarā. Varējām precīzi just, kā samazinās patēriņš, jo patērētāji sāka vairāk taupīt un attiecīgi – tērēt mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rīgas biroju tirgus: atskats uz 2022. gadu un ko sagaidīt 2023. gadā?

Imants Krēsliņš, “Elemental Business Centre” pārdošanas vadītājs, 19.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gads bija izaicinošs ļoti daudzās jomās, tai skaitā arī biroju tirgū. Jau 2021. gada nogalē energoresursu cenu kāpuma dēļ tika novērots vispārējs būvniecības izmaksu pieaugums, kuru vēlāk izteikti pastiprināja Ukrainā uzsāktais karš.

Ir būtiski uzsvērt, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tika izjauktas esošās piegādes ķēdes, jo ļoti daudz būvniecības izejmateriālu nodrošināja gan Ukraina, kas nespēja turpināt ražošanu, gan ar sankcijām ierobežotās Krievija un Baltkrievija. Attiecīgi nekustamo īpašumu attīstītājiem un būvniekiem 2022. gada pavasarī un vasaras sākumā vajadzēja meklēt jaunus piegādātājus, kas visbiežāk nozīmēja garākus piegādes ceļus un dārgākus materiālus. Ja nebija iespējams laikus atrast jaunus piegādātājus, tas varēja būtiski ietekmēt būvniecības procesa gaitu un projektu pabeigšanu plānotajos termiņos.

Arī cilvēkresursu ziņā būvniecības nozarei un līdz ar to nekustamo īpašumu attīstītājiem aizvadītais gads bija izaicinošs. Līdz 2022. gada vidum lielā pieprasījuma dēļ nozarē bija vērojama ekonomiskā izaugsme. Papildus tam, kad pieredzējušie ukraiņu viesstrādnieki izlēma doties mājup, pieprasījums pārsniedza piedāvājumu un nozari piemeklēja cilvēkresursu trūkums. Tas atkal ietekmēja būvniecības izmaksu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2022. gads influenceru mārketingā starp inflāciju un karu Ukrainā

Toms Briedis, sabiedrisko attiecību aģentūras Womstar vadītājs, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir skaidrs, ka pēdējos gados Covid-19 pandēmija nesa pārmaiņas un izaugsmi, tajā skaitā attīstījās cilvēku digitālās prasmes, kas radīja influenceru nozares izaugsmi, palielinoties pieprasījumam pēc digitālajiem pakalpojumiem.

Savukārt aizvadītais gads iezīmējās ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Tas lika pārskatīt vērtību skalu un mainīja influenceru mārketinga nozīmi, parādot, kuri influenceri un viedokļa līderi ir gatavi atkāpties no potenciālajiem labumiem un ienākumiem, apturot reklāmas kampaņas un iestājoties par palīdzību Ukrainai. Turklāt inflācijas sākšanās 2022. gadā ne vien cēla ikdienas preču un energoresursu cenas, bet arī influenceru pakalpojumu izmaksas. Šo iemeslu dēļ ir vērts atskatīties uz 2022. gada būtiskākajām tendencēm, izaicinājumiem un problēmām influenceru mārketinga nozarē, gan visā pasaulē, gan Latvijā.

Kara ietekme uz influenceru mārketingu

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Reuters: Baltijas valstis iepirkušas Krievijas sašķidrināto naftas gāzi un pārdevušas Ukrainai

LETA--RFE/RL, 27.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas eksporta uzņēmumi 2022.gadā vairāk nekā divkārtīgi palielināja sašķidrinātās naftas gāzes pārdošanu Baltijas valstīm, no kuras daļa pēc tam tika pārdota Ukrainai, par to ziņo "Reuters", atsaucoties uz informācijas avotiem tirgotāju un pārvadātāju vidū šajā reģionā.

"Reuters" dati liecina, ka Latvijā Krievijas gāzes īpatsvars pērn pārsniedza 90% no importa, un kopējais sašķidrinātās naftas gāzes pārdošanas apjoms Latvijai, Lietuvai un Igaunijai pieauga no 159 000 tonnu 2021.gadā līdz 331 000 tonnu 2022.gadā.

Latvija un Lietuva decembrī vien Ukrainai piegādāja aptuveni 15 000 tonnu naftas gāzes - 15% no Ukrainas kopējā sašķidrinātās naftas gāzes importa tajā mēnesī.

Iemesls, kāpēc Ukraina iepērk Krievijas gāzi no Baltijas valstīm, ir cenu atšķirība 150-200 dolāru par tonnu apmērā salīdzinājumā ar Polijas un Rumānijas piedāvātajām cenām, "Reuters" atklāja kāds tirgotājs.

Sašķidrināto naftas gāzi (nejaukt ar sašķidrināto dabasgāzi) galvenokārt izmanto kā degvielu automašīnām, apkurei un naftas ķīmijas produktu ražošanai. Tās eksports no Krievijas nav pakļauts sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietotu automašīnu vidējā cena šogad deviņos mēnešos bija 8647 eiro, kas ir par 28% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, informē Eiropas transportlīdzekļu datubāzes "autoDNA" pārstāvis Latvijā Agris Dulevičs.

Kopumā deviņu mēnešu laikā Latvijā reģistrētas 37 046 lietotas no ārvalstīm ievestas automašīnas, kas ir par 8,6% mazāk nekā attiecīgā laika periodā pērn. Latvijas iekšējā tirgū notikuši kopumā 166 500 pirkšanas un pārdošanas darījumu, kas ir par 16% mazāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos.

Dulevičs skaidro, ka lietoto automašīnu tirgū Latvijā iekšējo darījumu ziņā pirmajos četros mēnešos lietoto automašīnu pirkšanas un pārdošanas darījumu skaits bija līdzīgs, tomēr kopš maija situācija sāka strauji mainīties.

Pērn kopš marta līdz pat gada beigām vidēji mēnesī bija vairāk nekā 20 000 pirkšanas un pārdošanas darījumu, maijā teju sasniedzot pat 30 000. Tikmēr šogad kopš jūnija bija vien 15 000 darījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru