Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojušās par jaunu sankciju kārtu pret Krieviju, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā.

Zviedrija, kas šobrīd pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, paziņojusi, ka jaunā sankciju pakete cita starpā paredz pasākumus pret iepriekš noteikto sankciju apiešanu, kā arī jaunu juridisko un fizisko personu iekļaušanu "melnajos sarakstos".

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena atzinīgi novērtējusi jaunās sankcijas.

"Tās dos vēl vienu triecienu [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina kara mašīnai, padarot stingrākus eksporta ierobežojumus un vēršoties pret struktūrām, kas atbalsta Kremli," paziņojusi Leiena. Viņa norādījusi, ka pasākumi cīņā pret sankciju apiešanu liegs Krievijai iegūt preces, kuras tai liegts pārdot saskaņā ar iepriekš pieņemtajām sankcijām.

Savienotās Valstis piemērojušas sankcijas personām un uzņēmumiem no Turcijas, Ķīnas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), kas tiek turēti aizdomās par Krievijas atbalstīšanu karā pret Ukrainu.

Saskaroties ar sankcijām, Krievija ir novirzījusi uz citām valstīm tehnoloģiju, aprīkojuma un citu militārajām vajadzībām nepieciešamo preču ražošanu, paļaujoties uz piegādātājiem citās valstīs, lai iegādātos šīs preces, norādīja ASV Finanšu ministrija.

"Krievija ir atkarīga no personām un organizācijām trešās valstīs, lai apgādātu savu armiju un turpinātu savu briesmīgo karu pret Ukrainu, un mēs nevilcināsimies saukt viņus pie atbildības," paziņoja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.

ASV Finanšu ministrija piebilda, ka Krievija ir izmantojusi "citādi likumīgas ekonomiskās attiecības" ar citām valstīm. Struktūras Ķīnā, Turcijā un AAE ir sūtījušas Krievijai divējāda lietojuma preces, piemēram, sastāvdaļas, kas ir būtiskas Krievijas ieroču sistēmām, norādīja ministrija.

Eiropas Komisija (ES) trešdien ierosinājusi piemērot sankcijas Krievijas bruņotajiem spēkiem, trim bankām un virknei amatpersonu.

"Krievija turpina nest nāvi un iznīcību Ukrainai. Tā tīši uzbrūk civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai," norādīja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Bet mēs esam Ukrainas pusē, un mēs liksim Krievijai samaksāt par tās cietsirdību," uzsvēra Leiena.

Kopš Krievija februārī iebruka Ukrainā, ES ir piemērojusi Krievijai astoņas sankciju kārtas, tai skaitā sankcijas naftas eksportam.

Jaunas sankciju kārtas piemērošanai nepieciešama visu 27 ES valstu piekrišana.

Leiena sacīja, ka ES apsvērs iekļaut "melnajā" sarakstā vēl gandrīz 200 personas un uzņēmumus, tai skaitā militārpersonas, ministrus un aizsardzības nozares uzņēmumus.

EK ierosinājusi piemērot sankcijas arī trīs bankām, tai skaitā Krievijas Reģionālās attīstības bankai. ES apsver arī aizliegumu piegādāt Krievijai un Irānai bezpilota lidaparātu dzinējus.

Jaunas sankcijas Krievijai varētu likvidēt vīna eksportu uz Krieviju caur Lietuvu, paziņoja Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite, komentējot medijos izskanējušo, ka Lietuva šogad kļuvusi par galveno vīna piegādātāju Krievijai, apsteidzot Itāliju un Spāniju.

"Sankcijas, tikai sankcijas, kas tiek īstenotas vienoti visā Eiropā, var atrisināt šo problēmu. Un mums tam vajadzēs vairāk nekā vienu sankciju pakotni," pirmdien Armonaite sacīja Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai.

Ministre paskaidroja, ka runa ir par Rietumeiropā ražota vīna eksportu, jo Lietuvas vīns netiekot eksportēts uz Krieviju. Viņa aicināja tos, kas kaut attālināti ir iesaistīti piegādes ķēdē saprast, ka ar savu rīcību netieši veicina Krievijas prezidenta Vladimira "Putina budžeta finansēšanu. Un Putina budžets finansē karu Ukrainā".

"Lietuva, iespējams, ir viena no lielākajām sankciju pret Krieviju un Putinu aizstāvēm, un mēs turpināsim tādu nostāju,” teica ministre, paužot nožēlu, ka daļa Eiropas uzņēmumu turpina vīna tirdzniecību Krievijā. “Gribu teikt, ka Lietuvas preču vērtība, konkrēti, ja runājam par vīnu, eksportā uz Krieviju ir nulle eiro," uzsvēra Armonaite.

ASV piektdien paziņoja par jaunu ekonomisko sankciju noteikšanu Krievijai, kuru mērķis ir palielināt ekonomisko slogu Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā un minimizēt Maskavas spējas izvairīties no esošajiem ierobežojumiem.

Jaunās sankcijas vērstas uz virkni nozaru, ieskaitot bankas, kalnrūpniecības, augsto tehnoloģiju un aizsardzības nozares, un tās skars vairāk nekā 200 personas un kompānijas gan Krievijā, gan Eiropā, Āzijā un Tuvajos Austrumos, kas atbalsta Krievijas kara centienus, pavēstīja Baltais nams.

Starp tiem, uz kuriem attiecas jaunas sankcijas, ir "ducis Krievijas finanšu institūciju, kā arī Krievijas amatpersonas un iestādes, kas neleģitīmi darbojas Ukrainā".

ASV Tirdzniecības ministrija noteiks eksporta kontroli gandrīz 90 Krievijas un trešo valstu kompānijām, ieskaitot Ķīnā, par iesaistīšanos sankciju apiešanā, lai atbalstītu Krievijas aizsardzības sektoru, paziņoja Baltais nams.

ASV varas iestādes ir atmaskojušas divas shēmas par augsto tehnoloģiju pārdošanu Krievijai, un vienā no tām apsūdzēti Latvijas pilsoņi, trešdien paziņoja ASV Tieslietu ministrija.

Vienā no šīm shēmām ASV trešdien tika izvirzītas apsūdzības pieciem Krievijas pilsoņiem, kas piegādājuši ASV elektronikas komponentus Krievijas ieroču ražotājiem, un daži no šiem komponentiem ir tikuši atrasti kaujas laukā Ukrainā.

Otrajā shēmā trīs Latvijas pilsoņi un viens Ukrainas pilsonis tika apsūdzēti par mēģinājumu nosūtīt Krievijai ASV ražotu augstas precizitātes profilslīpmašīnu, kas var tikt izmantota ieroču ražošanā vai kodolieroču programmā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka mēģinājums nogādāt Krievijā sankcionēto preci - augstas precizitātes profilslīpmašīnu - atklāts VID Muitas pārvaldei un VID Nodokļu un muitas policijai sadarbojoties ar Nodokļu un muitas prokuratūru, kā arī ar atbildīgajām ASV iestādēm.

Eiropas Savienības (ES) valstu vēstnieki sanāksmē trešdien nav spējuši vienoties par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, ceturtdien vēsta tīmekļa izdevums "Politico".

Domstarpības radušās saistībā ar plāniem ierobežot sintētiskā kaučuka, kas pamatā tiek izmantots riepu ražošanā, izvešanu no Krievijas.

Itālija, Vācija un virkne citu valstu skeptiski izturējušās pret ieceri aizliegt šīs izejvielas importu no Krievijas, bet Polija atbalstījusi.

Sintētiskā kaučuka vērtība, kas var tikt pakļauts sankcijām, ir 700 miljoni dolāru gadā, liecina "Politico" aplēses.

ES plāno pieņemt kārtējo, jau desmito, sankciju paketi līdz Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara pirmajai gadadienai.

Vēl ir laiks, lai pabeigtu darbu pie ierobežojošo pasākumu izstrādes un tos saskaņotu, norāda izdevums.

Atbilstoši aģentūras "Bloomberg" informācijai, kārtējā sankciju paketē tiks iekļauti ierobežojoši pasākumi pret bankām "Tinkoff", "Alfa-bank" un "Rosbank".

Tallinas Administratīvā tiesa noraidījusi apelāciju, ar kuru Krievijas taksometru pārvadājumu platforma "Yandex", kura Krievijai noteikto sankciju dēļ bija spiesta izbeigt savu darbību Igaunijā, apstrīdēja toreizējās ārlietu ministres Evas Marijas Līmetsas rīkojumu par darbības izbeigšanu, ziņo laikraksts "Postimees".

Pagājušā gada 31.martā, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, Igaunijas valdība apstiprināja nacionālās sankcijas "Yandex", aizliedzot uzņēmuma darbību Igaunijā. Toreizējais ekonomikas un komunikāciju ministrs Andress Suts kā iemeslu šādam solim minēja Krievijas lēmumu, ka "Yandex" ir pienākums nodot tā apkopotos personas datus Krievijas speciālajiem dienestiem.

"Sankciju nolūks ir novērst Igaunijas lietotāju datu vākšanu un izmantošanu, ko veic Krievijas izlūkdienesti. Lai izmantotu "Yandex" lietotni, ir nepieciešams sniegt piekļuvi lielam daudzumam personas datu, kas tiek apstrādāti uzņēmuma serveros Krievijā un kas var tikt izmantoti izlūkošanas darbībās pret Igauniju un Eiropu. Pašreizējā politiskajā situācijā tas ir būtisks drauds Igaunijas drošībai," toreiz sacīja Suts.

Kopš marta sākuma Rīgas līcī, Rīgas brīvostas enkurvietā, reidā stāv kuģis, uz kura atrodas 55 000 tonnu kālija hlorīda un kas Krievijas oligarhiem piemēroto sankciju dēļ nevar pamest valsti, vēsta LTV raidījums "De facto".

Minerālmēslu krava pieder firmai, uz kuru attiecas Eiropas Savienības sankcijas, kas tika pieņemtas Krievijai iebrūkot Ukrainā. Atšķirībā no citiem minerālmēslu uzkrājumiem, uz kuriem attiecās sankciju režīms un ko sāka izvest pēc Valsts vides dienesta (VVD) lēmuma, šajā gadījumā dienests neplāno rīkoties līdzīgi.

Kā atzīmē raidījums, kravas kuģis netiek ne projām, nedz arī atpakaļ ostā - uz tā esošais kālija hlorīds pieder firmai, uz kuru attiecas sankcijas, kas uzliktas Kremlim pietuvinātajam krievu biznesmenim Dmitrijam Mazepinam, un tagad vairāku mēnešu garumā dažādas iestādes netiek skaidrībā, kā šo situāciju atrisināt.

Aptuveni nedēļu pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Rīgas ostā no Pēterburgas ienāca daļēji uzkrauts kuģis "Asian Majesty". "Riga fertilizer terminal" to turpināja piepildīt ar kālija hlorīdu, un kopš 5.marta kuģis ar minerālmēslu kravu atrodas Rīgas līcī.

Igaunijā trešdien plkst.10 stājies spēkā aizliegums valstī iebraukt transportlīdzekļiem ar Krievijas reģistrācijas numura zīmēm.

Tādējādi Igaunija izpilda Eiropas Komisijas (EK) papildu interpretāciju par 8. septembrī paziņotajām sankcijām Krievijai, saskaņā ar kuru Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem nav atļauts iebraukt Eiropas Savienībā (ES) teritorijā.

Latvija turpmāk neielaidīs automašīnas ar Krievijas numura zīmēm 

Atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumiem un Ārlietu ministrijas sniegtajam viedoklim no šodienas...

"Sankcijām Krievijai ir viens mērķis - likt agresorvalstij atkāpties savas valsts robežās. Tā kā Eiropas Komisija nupat sniedza papildu skaidrojumu par pašreizējām sankcijām un Igaunija uzskata, ka ir jāizmanto visi līdzekļi, lai paaugstinātu agresijas cenu Krievijai, mēs, konsultējoties ar Latvijas un Lietuvas iestādēm, esam nolēmuši, ka ierobežojumi ir visefektīvākie, ja sankcijas tiek piemērotas kopā," paziņoja Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss.

Iebraukššanas aizliegums ir spēkā neatkarīgi no tā, kādu iemeslu dēļ transportlīdzekļa īpašnieks vai lietotājs uzturas Igaunijā vai ES.

Transportlīdzekļi ar Krievijas reģistrācijas numura zīmēm var izbraukt no Igaunijas, šķērsojot ārējo robežu, vai šķērsot ES iekšējās robežas.

Transportlīdzeklim ar Krievijas reģistrācijas numura zīmēm ierodoties robežšķērsošanas vietā, Igaunijas Nodokļu un muitas departaments veiks attiecīgās procedūras. Lietotājam vai īpašniekam būs vai nu jāatgriežas Krievijā kopā ar transportlīdzekli, vai jāšķērso robeža bez tā.

Jau vēstīts, ka no otrdienas plkst.18 personām ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem liegts iebraukt ES caur Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas vietām.

Arī Lietuva otrdien paziņoja, ka caur robežkontroles punktiem valstī vairs netiks ielaistas automašīnas ar Krievijas numura zīmēm.

Eiropas Komisija 8.septembrī publicēja skaidrojumus par importu un preču ievešanu no Krievijas. Tajos teikts, ka ir aizliegts ievest personīgās automašīnas un personīgās mantas. Vēlāk Eiropas Komisija paziņoja, ka šim sarakstam ir konsultatīvs raksturs un ES valstīm individuāli jāizlemj, vai noteikt aizliegumus.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Situācijā, kad Rietumi Krievijai pret Ukrainu izvērstā kara dēļ noteikuši sankcijas, Ķīna atbalsta Krievijas ekonomiku, trešdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, aliansē vairojoties bažām par arvien ciešākajām Pekinas un Maskavas attiecībām.

NATO ārlietu ministriem Briselē bija sarunas ar Āzijas un Klusā okeāna reģiona partneriem Japānu, Dienvidkoreju, Austrāliju un Jaunzēlandi par pieaugušajiem Ķīnas radītajiem izaicinājumiem.

"Ķīna atsakās nosodīt Krievijas agresiju. Un tā atbalsta Krievijas ekonomiku," pavēstīja Stoltenbergs. "Laikā, kad Pekina un Maskava vēršas pret likumos balstītu starptautisko kārtību, ir vēl svarīgāk, ka mēs turpinām turēties kopā."

Aicinājums uz vienotu nostāju izskan laikā, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons ieradies Pekinā, kur viņš runās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.

Ķīnas galvaspilsētā Makrons sacīja, ka ikviens, kas palīdz agresoram Krievijai tās karā pret Ukrainu, būtu uzlūkojams kā līdzzinātājs.

Saistībā ar kara izraisītajām pārmaiņām līdzšinējos kravu pārvadājumu ceļos uz Latviju pārorientēta daļa Centrālāzijas dzelzceļa kravu, un, visticamāk, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) sadarbībai ar šīm valstīm būs arvien lielāka nozīme arī turpmāk, norādīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Viņš skaidroja, ka šis gads LDz koncernam, tāpat kā daudziem citiem uzņēmumiem un nozarēm, ir bijis negaidīti sarežģīts. Ietekmi uz LDz darbību atstāja gan karadarbība Ukrainā un tam sekojošās piemērotās starptautiskās sankcijas Krievijai, gan citi ar šiem notikumiem saistītie globālie procesi.

"Vistiešākajā veidā tika ietekmēta kravu pārvadājumu joma, un šī ietekme turpinās - liela daļa no Krievijai un Baltkrievijai piemērotajām sankcijām stājās spēkā pakāpeniski, un arī pašlaik ir gaidāmas jaunas sankcijas. Vienlaikus jau no pirmās kara dienas LDz veic apjomīgu papildu darbu, pārbaudot sadarbības partnerus, klientus un klientu klientus. Protams, sankcionētajos kravu segmentos kravu apjoms ir nulle," skaidroja Kleinbergs.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Luksusa automašīnu kontrabandisti turpina tās sūtīt no Somijas uz Krieviju, ar viltotu dokumentu palīdzību apejot Krievijai noteiktās sankcijas, ziņoja Somijas raidsabiedrība YLE.

YLE zviedru nodaļas reportieri izmantoja ģeolokācijas izsekošanas ierīces, lai izsekotu šo automašīnu maršrutu pēc tam, kad tās šķērsoja Somijas robežu ar Krieviju.

Saskaņā ar šo ierīču datiem automašīnas beigās nonāca autoveikalā Sibīrijas pilsētā Tomskā, un tas ir skaidrs Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pārkāpums.

Žurnālistiem sākotnēji bija ziņots, ka caur Vāciju uz Somiju dodas automašīnas, kuras paredzēts vest tālāk uz Krieviju. Pētnieciskās žurnālistikas komandai bija aizdomas, ka tās ieradīsies Kotkas ostā pirms nelegālas eksportēšanas uz Krieviju.

Lai noskaidrotu, kur šīs jaunās luksusa automašīnas dodas, žurnālisti aizbrauca uz Vālimā robežpārejas punktu Somijas dienvidaustrumos, kur viņi paslēpa ģeolokācijas izsekošanas ierīces divās automašīnās - tumšzilā "BMW X3" un baltā "Lexus RX350", kuras vilka kravas furgons.

Krievija paziņojusi, ka Rietumiem jāizpilda vairāki nosacījumi, lai būtu iespējams pagarināt vienošanos par Ukrainas graudu eksportu no Melnās jūras ostām.

Vienošanās, kas ar Turcijas un ANO starpniecību tika noslēgta pagājušā gada jūlijā, devusi iespēju Ukrainai kara apstākļos eksportēt graudus, bet Krievija, kuras ekonomiku smagi skārušas Rietumu sankcijas, vairākkārt draudējusi lauzt šo vienošanos, ja netiks novākti šķēršļi Krievijas eksportam.

Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka ir grūti runāt par vienošanās pagarināšanu pēc 18.maija, ja "Maskava neredz nekādu progresu".

Krievijai nav noteiktas sankcijas pārtikas un mēslojuma eksportam uz pasaules tirgiem, taču problēmas ir saistītas ar sekundārajām sankcijām, kas noteiktas kuģniecības un apdrošināšanas kompānijām, kā arī bankām.

Krievijas Ārlietu ministrija izklāstīja virkni nosacījumu Ukrainas graudu eksporta vienošanās pagarināšanai, tai skaitā prasot atļaut Krievijas Lauksaimniecības bankai atkal pieslēgties maksājuma sistēmai SWIFT.

Lielbritānija aizliegs Krievijas dimantu un vairāku metālu importu, piektdien paziņoja britu valdība.

Embargo tiks attiecināts uz varu, alumīniju un niķeli.

Londona arī plāno noteikt sankcijas vēl 86 personām un uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, un to vidū ir cilvēki, kuri "aktīvi mazina esošo sankciju ietekmi", norādīja Lielbritānijas valdība.

Saistībā ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā Lielbritānija jau noteikusi sankcijas 1500 fiziskajām un juridiskajām personām un iesaldējusi aktīvus vairāk nekā 20 miljardu eiro vērtībā.

Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks piektdien piedalās G7 samitā Hirosimā. Gaidāms, ka arī "lielais septiņnieks" apspriedīs jaunas sankcijas Krievijai, to vidū dimantu importa aizliegumu.

Igaunija vēlas aizliegumu importēt naftas produktus no Krievijas ieviest agrāk un, ja to apstiprinās valdība, tāds aizliegums spēkā būs jau no decembra, laikrakstam "Postimees" teicis Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Pašlaik spēkā esošie Eiropas Savienības (ES) lēmumu par sankcijām Krievijai paredz, ka jēlnaftu un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas var no Krievijas ES var importēt līdz 5.decembrim, bet citu pārstrādāto naftas produktu imports var turpināties līdz 5.februārim ar nosacījumu, ka uzņēmumi līgumu par importu parakstījuši līdz 4.jūnijam.

"Eiropas Savienība ir noteikusi pakāpenisku pārejas periodu sankcijām Krievijas jēlnatas un naftas produktu importam un tranzītam, kura termiņš ir nākamā gada februāra beigas. Igaunija ģeogrāfiski atrodas blakus Krievijai un mūsu ostu dēļ tranzīts ir turpinājies. Igaunijas pozīcija visu laiku ir bijusi, ka tas ir ātri jāizbeidz," ārlietu ministrs sacīja laikrakstam.

Pēc tam, kad stājās spēkā sankcijas Krievijas kokmateriāliem, Igaunija sākusi aktīvi importēt kokmateriālus no valstīm, kurās šķietami vispār nav mežu, tādējādi caur trešajām valstīm Igaunijā nonāk Krievijas mežrūpniecības produkcija, vēsta laikraksts "Postimees.

Igaunijas Meža un kokrūpniecības asociācijas vadītājs Henriks Velija sacīja, ka, lai gan sankciju dēļ tirgū vairs nav Krievijas saplākšņa, nelegāli Krievijas kokmateriāli Igaunijā nonāk, izmantojot vienkāršu shēmu, dokumentos norādot, ka kokmateriāli nāk no trešajām valstīm.

Nodokļu un muitas departamenta Muitas nodaļas vadītājs Valerijs Rauams teica, ka pagājušajā gadā Igaunijā kopumā tika ievesti aptuveni 586 miljoni kilogramu 44. grupas preču, ko veido kokmateriāli, koksnes izstrādājumi un kokogles, kas turpmāk tekstā sauktas par koksni.

"Vairāk nekā 90% importa koksnes ievesta pirmajos septiņos mēnešos, un galvenā koksnes importa izcelsmes valsts bija Krievija, no kurienes tika importēti vairāk nekā 80% koksnes. Papildus Krievijai koksne tika importēta vēl no 52 citām valstīm, tostarp lielākā apjomā no Norvēģijas, Baltkrievijas, Brazīlijas, Ķīnas, Lielbritānijas un ASV," sacīja Rauams, skaidrojot, ka pēc tam Krievijai un Baltkrievijai noteikto starptautisko sankciju dēļ imports strauji samazinājās.

ASV tuvāko nedēļu laikā paziņos par jaunām sankcijām Krievijai, Ukrainas amatpersonām pavēstījis ASV Valsts departamenta sankciju jautājumu koordinators Džeimss O'Braiens.

Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka videokonferencē ar O'Braienu tika runāts par sankciju pastiprināšanu Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām, kas turpina atbalstīt agresiju pret Ukrainu.

"O'Braiens norādīja, ka Valsts departamenta darba grupa, kurā ir apmēram 30 locekļu, detalizēti analizē visus materiālus, kurus iesniedz Ukrainas valdība un [Ukrainas prezidenta biroja vadītāja Andrija] Jermaka un [bijušā ASV vēstnieka Krievijā Maikla] Makfola vadītā grupa. Kā viņš teica, pašlaik tiek pabeigts darbs pie vairākiem nozīmīgiem virzieniem un tuvākajā laikā gaidāms paziņojums par jaunām sankcijām," pavēstīja Ukrainas prezidenta birojs.

Igaunijas policija aizturējusi vairākus uzņēmējus aizdomās par Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju Krievijai pārkāpšanu, ziņo laikraksts "Postimees".

Policija trešdien veikusi kratīšanu ar uzņēmējiem saistītā kompānijā Tallinas centrā.

Šīs kompānijas nosaukumu un aizturēto uzņēmēju vārdus amatpersonas neatklāj.

Ziemeļu apgabala prokurore Lēlo Somā informēja, ka aizturētie uzņēmēji turpinājusi ekonomisko sadarbību ar Krievijas kompānijām pēc tam, kad ES noteica Krievijai sankcijas, kas attiecās uz šo sadarbību.

Prokurore stāstīja, ka uzņēmējdarbība turpināta gan tieši ar Krieviju, gan netieši, izmantojot kompāniju, kas reģistrēta ārpus ES esošā valstī. Somā uzsvēra, ka ES sankciju pārkāpums ir noziegums, tādēļ ir sākts kriminālprocess.

Apgabala prokurore apliecināja, ka pašlaik procesā ir sākotnējās aizdomas un tiek vākti pierādījumi.

Kādu laiku parādās ziņas par naftas cenas pieaugumu. Tas pamanāms ar degvielas uzpildes stacijās. Situācija ir saspringta un tāda tā tuvākajā laikā saglabāsies, kā dēļ nevar izslēgt cenu pieauguma turpināšanos. Bet tas nevar būt pārmērīgs, jo draudēs ar pieprasījuma sabrukumu.

Aplēses par naftas pieprasījumu pasaulē 4. ceturksnī svārstās no 100,6 miljoniem b/d līdz 104,7 miljoniem b/d. Pašreizējie naftas un produktu krājumi ir zemi. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir saspringts un ļoti saspringts tādiem produktiem kā dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļa. Nenoteiktība par globālo naftas pieprasījumu nepārprotami ir Saūda Arābijas ražošanas samazināšanas pamatā kopš šā gada aprīļa.

Runa ir par bažām par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Saūda Arābija var atcelt pašreizējo naftas cenu pieaugumu tikpat ātri, kā tā izveidoja pašreizējo cenu ralliju. Taču naftas produktu krīzes atrisināšana nav Saūda Arābijas spēkos. Talkā varētu nākt Ķīna, ja palielinātu naftas produktu eksporta kvotas, jo tai ir rezerves pārstrādes jaudas. Tomēr pirmais efekts būtu vēl spēcīgāks Ķīnas naftas imports.

Krievijai noteikto sankciju dēļ marta beigās no Igaunijas degvielas uzpildes staciju tīkla "Circle K" valdes sastāva izslēgts tās priekšsēdētājs Krievijas pilsonis Jurijs Brjancevs.

48 gadus vecais Brajncevs "Circle K" tīklu Igaunijā vadīja kopš 2021.gada oktobra.

Igaunijas Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka kopš 29.marta Brjanceva vietā "Circle K Eesti" valdē ir Pireta Kaska.

Brajnceva aiziešana no uzņēmuma valdes saistīta ar Eiropas Savienības sankciju Krievijai desmito paketi, ziņo Igaunijas portāls "Delovije vedomosti".

"Circle K Eesti" juridiskā direktore Nele Laidvē paskaidroja, ka uzņēmums ievēro Eiropas Savienības dalībvalstīs spēkā esošās prasības, tādēļ "atbilstoši sankciju desmitajai paketei veica izmaiņas uzņēmuma valdē". Sankcijas aizliedz Eiropas Savienības valstīs reģistrētu kritiskās infrastruktūras vai kritiski nozīmīgu pakalpojumu uzņēmumu valdēs darboties Krievijas pilsoņiem vai rezidentiem.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdien ierosinājusi vērst pret Krieviju jaunas sankcijas, cita starpā nosakot arī naftas cenu griestus.

"Mēs esam apņēmības pilni likt Kremlim samaksāt par tālāko [situācijas] eskalāciju," izsludinot mobilizāciju un sarīkojot fiktīvus referendumus par okupēto Ukrainas teritoriju aneksiju, preses konferencē paziņoja Leiena.

Jaunā sankciju pakete saturēs tiesisko pamatu naftas cenu griestu noteikšanai, par ko vienojušās G7 valstis, kā arī jaunus importa ierobežojumus 7 miljardu eiro apmērā, piebilda EK prezidente.

Eiropas Savienība (ES) par jaunām sankcijām pret Krieviju paziņoja jau pagājušajā nedēļā, reaģējot uz pseidoreferendumiem okupētajās Ukrainas teritorijās, ko Krievija sarīkojusi, pārkāpjot jebkādas starptautiskās tiesības.

Taču EK priekšlikumi vēl jāsaskaņo ar visām ES dalībvalstīm, lai panāktu vienprātīgu jauno sankciju akceptu.

Preces no Eiropas Savienības (ES) vairāk nekā miljarda eiro vērtībā "pazudušas" tranzītā caur Krieviju ceļā pie saņēmējiem Armēnijā, Kazahstānā un Kirgizstānā, ceturtdien vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz atvērto avotu informāciju.

Runa ir par tā dēvētajām dubultā pielietojuma precēm, kā eksportu uz Krieviju aizliedz sankcijas.

Izlases kārtībā veicot pārbaudes par divus miljardus vērto eksportu no ES, konstatēts, ka tikai puse preču sasniegusi galīgos saņēmējus, bet pārējās preces palikušas Krievijā.

Laikraksts uzsver, ka runa ir par dubultā pielietojuma precēm, kas var tikt izmantotas kā civiliem, tā militāriem mērķiem.

Kā uzskata Rietumu amatpersonas, šī ēnu tirdzniecības plūsma palīdzējusi Krievijas autoritārajam līderim Vladimiram Putinam saglābt tautsaimniecību kara apstākļos.

Publikācijā norādīts, ka šīs preces varēja tikt ievestas no ES Krievijā taisnā ceļā, apgalvojot, ka tās Krieviju šķēros tranzītā.