Tunisija kā ceļojumu galamērķis pēc teju aprimušajiem nemieriem vēl nepievilina tūristus, un nozares pārstāvji ir satraukti par saspīlējumu Ziemeļāfrikas reģionā tā politiskās nestabilitātes dēļ. Savukārt Turciju šajā situācijā var saukt par ieguvēju, jo uz šo valsti dosies vēl vairāk atpūtnieku no Latvijas. Šobrīd Turcijas trumpis ir tas, ka tā ir iekšpolitiski stabila valsts, bet piedāvāto tūrisma iespēju ziņā – līdzvērtīga. Nemieri Tunisijā, kā prognozē tūroperators Go Adventure, par 30% palielinās iegādāto ceļojumu skaitu uz Turciju, kas jau vairākus gadus ir iecienītākais vasarā silto zemju galamērķis tūristiem no Latvijas.

Pieaugs pieprasījums pēc Turcijas

Ikreiz, kad kādu valsti pāršalc skaļu notikumu vētra, piemēram, politiski protesti, terorisms, iekšēji nemieri vai bīstamas dabas stihijas, tūristi izvēlas doties citur. Spilgts piemērs no pagātnes – Bali. Eksotiska un tūristus ļoti saistoša vieta, taču tās tūrisma nozare, kas pirms tam bija spēcīga, pēc teroristu uzbrukumiem gandrīz apstājās. Notikumi Tunisijā gan nav saistīti ar terorisma aktiem, bet ar iedzīvotāju tiekšanos pēc demokrātijas - tas ir protests pret pastāvošo politisko iekārtu, bezdarbu, informācijas brīvības trūkumu, par ko ļoti daudzi cilvēki pasaulē jūt līdzi Tunisijas iedzīvotājiem. Tomēr negatīvo un brīdinošo informāciju cilvēki neaizmirsīs, tāpēc uz kādu laiku silto zemju un pludmales baudītājiem no Latvijas varētu pieaugt pieprasījums pēc citiem tūrisma galamērķiem, jo īpaši – Turciju, kas atpūtas un piedāvāto iespēju ziņā pārspēj Tunisijas kūrortus, turklāt atrodas tuvāk.

«Lai gan Tunisija ir populārs Latvijas tūristu galamērķis vasarā, jau šobrīd ir skaidrs, ka plašie nemieri būtiski samazinās mūsu iedzīvotāju vēlmi doties uz šo Ziemeļāfrikas valsti. Prognozējam, ka tā vietā pieaugs mūsu iedzīvotāju pieprasījums pēc Turcijas kā tūrisma galamērķa, kas atpūtas un piedāvāto iespēju ziņā pārspēj Tunisijas kūrortus,» paredz tūroperatora Go Adventure Baltijā direktore Oksana Golovina.

Lai gan gaisa satiksme Tunisijā darbojas kā iepriekš un nav ziņu par cietušiem tūristiem vai to, ka nemieri būtu sasnieguši pludmales kūrortus, tūrisma kompānijas Eiropā, aicina tūristus, kam nav īpaša nepieciešamība uzturēties Tunisijā, nedoties uz šo valsti līdz situācija normalizēsies. «Jau šobrīd var novērot, ka tie tūristi, kuri plāno vasaras atvaļinājumu pavadīt Tunisijā, nomaina sava ceļojuma galamērķi ar Turciju. Tas arī ir loģisks solis, ņemot vērā, ka Turcija ir iekšpolitiski stabila valsts, bet piedāvāto tūrisma iespēju ziņā – līdzvērtīga.» Kā atzīst O. Golovina, pastāv risks, ka līdzīga situācija, kāda šobrīd ir Tunisijā, var uzliesmot arī citās arābu valstīs, tādēļ tūrisma nozares attīstība šajā reģionā šobrīd tiešā veidā ir atkarīga no politiskās stabilitātes.

Eiropas tūrisma firmas līdz svētdienas pēcpusdienai ir evakuējušas gandrīz visus tūristus no Tunisijas, kur piektdien pēc vardarbīgiem protestiem atkāpās un aizbēga no valsts ilggadējais prezidents Zinelabidīns ben Ali, ziņoja rietumvalstu plašsaziņas līdzekļi.

ASV un vairākas Eiropas valstis ir brīdinājušas savus pilsoņus atturēties no braucieniem uz Tunisiju tur notiekošās vardarbības un saspīlētās situācijas dēļ.

Lielbritānijas tūrisma kompānija Thomas Cook un Vācijas tūrisma firma TUI Travel sestdien un svētdien evakuēja tūkstošiem savu klientu no Tunisijas.

Thomas Cook svētdien paziņoja, ka evakuējusi aptuveni 2000 Vācijas, 540 Beļģijas un 300 Lielbritānijas un Īrijas pilsoņus.

Eiropas lielākā tūrisma firma TUI Travel ar septiņiem avioreisiem ir aizvedusi no Tunisijas pusotru tūkstoti britu tūristu.

Lielbritānijas Tūrisma aģentūru asociācija informēja, ka Tunisijā ārkārtas stāvokļa izsludināšanas laikā bijuši vismaz pieci tūkstoši britu tūristu.

Kopš 2011. gada sākuma Tuvie austrumi ir piedzīvojuši vairākus protestu viļņus. Tunisijā un Ēģiptē tika gāzti autoritārie valstu līderi, turklāt tagad pieaug spēkā arī nemieri Alžīrijā, Bahreinā, Irānā un Jemenā. Šie notikumi atstāj lielu iespaidu uz valstu ekonomisko situāciju, pasaules akciju tirgiem, liek baidīties par islāma fundamentālistu ietekmes palielināšanos un atsaucas uz naftas cenām.

Nemieru vilni aizsāka Tunisija, kur iedzīvotāji bija neapmierināti ar augsto korupcijas līmeni, vārda brīvības ierobežojumiem, bezdarbu un prezidenta Bena Ali autoritāro valdīšanas stilu. Pēc vairāku nedēļu (2010. gada decembris – 2011. gada janvāris) ilgiem protestiem prezidents bija spiests atkāpties. Notikumus Tunisijā dažkārt arī dēvē par Wikileaks revolūciju, jo tieši no tās tunisieši uzzināja par augsto korupcijas līmeni valstī.

Visdramatiskākie notikumi risinājās Ēģiptē, kur ielās izgāja pat miljons cilvēku, lai pieprasītu 30 gadus valdījušā prezidenta Hosni Mubaraka tūlītēju atkāpšanos un ārkārtas stāvokļa atcelšanu. Ēģipte tiek uzskatīta par ietekmīgāko arābu valsti, tāpēc šeit notiekošajam sekoja līdzi visa pasaule. Protesti iesākās 2011. gada 25. janvārī un ilga 18 dienas. Tie beidzās ar Hosni Mubaraka atkāpšanos un varas nodošanu armijai. Protestu laikā pasaules akciju tirgi piedzīvoja kritumus, palielinājās naftas cena un spēcīgi tika ietekmēta Ēģiptes ekonomika, liekot baidīties par investīciju aizplūšanu no valsts. Valsts varas transformācijas apstākļos rodas arī pamatotas bažas, ka pie varas varētu nonākt radikālā Musulmaņu Brālība.

Saskatot lielu potenciālu kravu apgrozījumam Ziemeļāfrikā, DHL atklāj tiešo pārvadājumu līniju uz Tunisiju.

DHL, kas darbojas arī Latvijā, ir paplašinājis savu sauszemes pārvadājumu servisu, iekļaujot tajā arī Ziemeļāfrikas reģionu. Sekojot DHL Euroconnect pakalpojuma ieviešanas pieredzei Marokā, DHL Freight šobrīd piedāvā komplektēto kravu pārvadāšanas servisu arī uz un no Tunisijas.

«DHL Freight nepārtraukti paplašina savu pārvadājums tīklu Eiropā un ārpus tās,» saka DHL Freight izpilddirektors Tomass Džordžs. «Gan Maroka, gan Tunisija uztur ciešas ekonomiskās saites ar Eiropas Savienību, jo īpaši ar Dienvideiropas valstīm. Tas sekmē pieprasījumu un ir mudinājis iekļaut šīs valstis mūsu Euroconnect tīklā, paplašinot mūsu esošos nepilna-kravas-auto-slodzes un pilna-kravas-auto-slodzes pakalpojumus un nodrošināt regulārus salikto kravu pārvadājumus.»

Šveice piemērojusi sodu Francijas transporta un enerģētikas koncernam Alstom par kukuļdošanu Latvijā, Malaizijā un Tunisijā. Kukuļi doti Latvenergo prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai Alstom iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem, liecina Šveices ģenerālprokuratūras izpildraksts.

Šveices prokuratūra secinājusi, ka līgumu noslēgšanai Latvijā, Malaizijā un Tunisijā Alstom «konsultanti izmantoja naudu nelegāliem mērķiem, lai ietekmētu līgumu noslēgšanas progresu vai lai izmaksātu kukuļus darbiniekiem». Latvijā kukuļi maksāti saistībā ar Latvenergo dažādiem modernizācijas projektiem, liecina izpildraksts.

Izmeklētāji secinājuši, ka kukuļi maksāti Latvenergo prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai uzņēmuma Zviedrijas struktūrvienības Alstom Power Sweden un Alstom Hydro Sweden iegūtu līgumus Pļaviņu hidroelektrostacijas modernizēšanā.

Darbu pārtraukusi viena no lielākajām Sanktpēterburgas tūrisma kompānijām Solvex-Tourne, kas savus pakalpojumus piedāvā arī Latvijā.

Uzņēmums arī vērsies Krievijas Tūrisma industrijas apvienībā ar lūgumu palīdzēt nodrošināt pašlaik ārvalstīs esošo tūristu atgriešanos mājās.

Pēc kompānijas sniegtajām ziņām, pašlaik ārzemēs atrodas aptuveni 9000 Solvex-Tourne klientu - lielākā daļa Grieķijā, Bulgārijā, Spānijā, Horvātijā, Melnkalnē, Ēģiptē un Tunisijā.

Vēl aptuveni 8600 klienti ir samaksājuši par nākamajos mēnešos paredzētiem ceļojumiem.

Sanktpēterburgas uzņēmums Solvex-Tourne iekļauts Krievijas tūrisma kompānijā Solvex Group, kurai ir struktūrvienības arī Maskavā, Kijevā, Minskā un Bulgārijas pilsētās Sofijā un Varnā.

Eiropas Savienība vairākus gadus ir strādājusi, lai radītu vienotu ES patentu sistēmu, kas būs alternatīva tradicionālajam Eiropas patentu organizācijas «Eiropas patentam», kas tika dibināts 1973.gadā. Lai to izveidotu, atlicis spert tikai pēdējo soli, stāsta Eiropas Patentu biroja (EPB) – EPO izpildinstitūcijas vadītājs Benuā Batistelli (Benoit Battistelli).

Šobrīd EPO ietilpst 38 dalībvalstis un vēl divas papildus teritorijas – Bosnija un Hercegovina un Melnkalne, ar kurām parakstīti divpusējas vienošanās par Eiropas patenta darbību. Kandidāti iestāšanās EPO ir Kambodža, Moldāvija, Maroka un Tunisija.

Organizācijas galvenā mītne atrodas Minhenē. Juridiski EPO ir neatkarīga organizācija, kas nav saistīta ar Eiropas Savienību un tai ir savs budžets, kas veidots no patentu pieteikumu iesniedzēju iemaksām. 2018.gada budžets veido 2,3 miljardus eiro.

Patentu aizsardzība, kuras pamatā ir Eiropas Patentu konvencija, nodrošina iespēju iegūt intelektuālā īpašuma aizsardzību vienotas procedūras ietvaros un iesniegt vienu pieteikumu jebkurā valodā ar tulkojumu angļu, vācu vai franču valodā. Izgudrojuma ekspertīzi veic profesionāli Eiropas Patentu biroja eksperti. Eiropas patents ir spēcīgs, pateicoties vienotai procedūrai, kvalitatīvai izpētei un ekspertīzei, ko veic profesionāli Eiropas Patentu iestādes eksperti. Parasti Eiropas patenta izsniegšanas procedūra ilgst nedaudz vairāk kā 3,5 gadus no pieteikuma iesniegšanas dienas, taču pēc īpaša pieprasījuma šī jautājuma izskatīšanu var paātrināt. EPB mērķis ir saīsināt šo termiņu līdz 30 mēnešiem.

Latveijas energokompānijas Latvenergo lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) intensīvi strādā starptautiskā līmenī, un izmeklēšanas rezultāti Šveicē varētu veicināt attīstību Latvenergo amatpersonu lietā.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja jaunais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, uzsverot ka šis ir piemērs tam, cik veiksmīgi KNAB sadarbojas ar kolēģiem ārvalstīs.

Streļčenoks norāda, ka patlaban no visām lietām, ko birojs izmeklē, trīs nozīmīgākās ir Latvenergo amatpersonu lieta, automašīnu ražotāja Daimler lieta, kā arī šogad uzsāktā oligarhu lieta.

Jaunais KNAB vadītājs skaidro, ka šādu apjomīgu lietu izmeklēšana prasa krietni ilgāku laiku, jo tajās iesaistīts liels skaits amatpersonu. Ierasti birojs atsevišķas lietu izmeklēšanu veic dažu mēnešu laikā.

Jau ziņots, ka Šveice piemērojusi sodu Francijas transporta un enerģētikas koncernam Alstom par kukuļdošanu Latvijā, Malaizijā un Tunisijā. Kukuļi doti Latvenergo prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai Alstom iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem, liecina Šveices ģenerālprokuratūras izpildraksts.

Pieaugot bažām par plaša apmēra bēgļu krīzi uz Lībijas un Tunisijas robežas, ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos kopā ar Starptautisko Migrācijas organizāciju ir izplatījis aicinājumu pasaules valstu valdībām palīdzēt organizēt «plašu un visaptverošu desmitiem tūkstošu ēģiptiešu un citu trešo valstu pilsoņu evakuāciju».

ANO aicināja valstis nodrošināt naudas līdzekļus, loģistikas atbalstu, lidmašīnas, kuģus un pieredzējušu personālu, lai tiktu galā ar krīzi. «Situācija uz robežas ar katru mirkli pasliktinās, tāpēc ir svarīgi, lai šāda veida palīdzība tiktu nodrošināta pēc iespējas ātrāk. Mums ir nepieciešams veikt plašu evakuāciju», skaidroja ANO pārstāvji.

Tūkstošiem Lībijā strādājošie ēģiptieši, vjetnamieši, turki, ķīnieši un taizemieši, bēgot no vardarbības Lībijā, ir šķērsojušu Tunisijas robežu, kur situācija draud izvērsties milzīgā bēgļu krīzē. No Lībijas uz Tunisiju jau ir aizbēguši ap 75 tūkstošiem cilvēku un ap 40 tūkstošiem ir sapulcējušies robežas otrā pusē, kur izmisīgi cenšas darīt visu, lai nokļūtu Tunisijā. Vairāki no tiem atrodas pilnīgā spēku izsīkuma stāvoklī un tiek sabradāti pūlī, novēroja BBC.

Politiskie nemieri Ēģiptē iedragājuši tai tik ļoti nozīmīgo tūrisma nozari, atstājot spēcīgu ietekmi uz to arī Eiropā, tostarp Latvijā. Turklāt, šie nemieri sekoja nemieriem Tunisijā, kas arī ir populārs tūristu galamērķis.

Tūrisms Ēģiptei, kas pastāvīgi cīnās ar nabadzību, ir ļoti nozīmīga ekonomikas nozare, tā veido aptuveni 6% no valsts iekšzemes kopprodukta. Februāris un marts ir tie mēneši, kas piemēroti ekskursijām uz valsts ziemeļiem un dienvidiem, jo gaisa temperatūra vēl nav tik augsta kā vasarā. Šajā februārī daudziem ievērojamiem kultūrvēsturiskiem notikumiem Ēģiptē uzmanība netika pievērsta vispār. Situācija valstī radīja ievērojamus zaudējumus vietējiem iedzīvotājiem un tūrisma kompānijām, jo Ēģipte tūristiem no Eiropas ir viens no iecienītākajiem galamērķiem ziemā.

Alternatīvu Ēģiptei grūti atrast

Ziemā nav alternatīvu Ēģiptes piedāvājumam nedz cenas, nedz atpūtas un apskatāmo objektu ziņā. Lielākā daļa tūristu Latvijā visbiežāk izvēlas lētākus ceļojumus un viesnīcas, toties uz ilgāku laiku. Tāpēc Ēģiptes vietā piedāvāt, piemēram, Indiju, Dubaiju vai Dominikānu ir neloģiski, jo ceļojums uz šīm valstīm izmaksā vismaz divas līdz trīs reizes dārgāk. Līdz ar to, alternatīva Ēģiptei ir Grieķija, Turcija un Tunisija, kas cenas ziņā konkurē ar Ēģipti, bet uz kurām var doties tikai sākot no pavasara. Arī Kanāriju salas tiek piedāvātas Ēģiptes vietā, taču sala nespēj uzņemt tik lielu tūristu skaitu. Ņemot vērā iepriekš minēto faktu un to, ka vairāk kā 60% tūristu no Latvijas ir ar vidējiem ienākumiem, situācija Ēģiptē var izraisīt vispārēju kritumu tūrisma nozarē. Ja Ēģiptes protesti izraisīs cenu pieaugumu tūrisma nozarē, daļa no šiem cilvēkiem var izvēlēties neceļot vispār, kas būtu spēcīgs trieciens tūrisma operatoriem Latvijā.

Francijas galvaspilsētas Parīzes lidostu operators Aeroports de Paris (ADP) ir vienojies par 38% daļu iegādi Turcijas lidostu operatorā TAV Airports Holding, kas darbojas arī starptautiskajā lidostā Rīga, tostarp iznomā komercplatības un nodrošina beznodokļu tirdzniecību.

Pirmdien izplatītajā ADP paziņojumā sacīts, ka TAV Airports Holding akcijas par 874 miljoniem ASV dolāru (464 miljoniem latu) franči pērk no trim Turcijas koncerna lielākajiem akcionāriem – Turcijas kompānijām Akfen Holding, Tepe Holding un Sera Yapi Endustrisi & Ticaret. Turklāt ADP iegādāsies 49% daļu Turcijas koncerna būvniecības struktūrvienībā TAV Yatirim Holding.

«Šā darījuma dēļ tiks izveidota viena no lielākajām lidostu operatoru aliansēm pasaulē, kas tiešā vai netiešā veidā pārvalda 37 lidostas, kurās apkalpo kopumā 180 miljonus pasažieru gadā,» sacīts ADP paziņojumā. ADP norāda, ka iegādes darījums ir daļa Francijas kompānijas stratēģijas, kas paredz darbības izvēršanu attīstības valstu tirgos.

Tunisijas valdība sestdien paziņojusi, ka nedēļas laikā slēgs 80 valsts nekontrolētas mošejas, reaģējot uz iepriekšējā dienā notikušo uzbrukumu atpūtniekiem netālu no Tunisijas kūrortpilsētas Sūsas, kurā nogalināti 38 cilvēki.

Kā uzskata Tunisijas premjerministrs Habibs Esids, mošejās notiek «kūdīšana uz vardarbību». Viņš arī aicinājis tautu «saliedēties un palīdzēt valdībai».

Tikmēr prestižais Kairā bāzētais sunnītu studiju centrs Al Azhar nosodījis slaktiņu Tunisijā kā «visu refliģisko un cilvēcisko normu pārkāpumu».

Premjers arī paziņojis, ka valstī tiks pastiprināti pretterorisma pasākumi, tostarp no 1.jūlija viesnīcās, tūrisma objektos un ap vēstures pieminekļiem, kam varētu draudēt teroristu uzbrukumi, paredzēts izvietot pastiprinātu bruņotu apsardzi.

Tūrisma industrija Tunisijai nodrošina 7% iekšzemes kopprodukta un tiešā vai netiešā veidā arī gandrīz 400 000 darba vietu.

Ēģipte valsts iedzīvotājiem bloķējusi pieeju populārajai interneta vietnei Twitter, turklāt nākamais sociālais tīkls, ko valdība nolēmusi bloķēt ir Facebook, raksta TechCrunch.

Iespaidojoties no nesenajiem notikumiem Tunisijā, arī Ēģiptē iedzīvotāji sākuši piepildīt pilsētu ielas, protestējot pret korupciju valsts pārvaldē un valdības piekopto politiku kopumā.

Līdzīgi kā tas notika Tunisijā, arī Ēģiptes iedzīvotāji protestus organizē galvenokārt izmantojot pasaulē populāros sociālos tīklus Twitter un Facebook. Un jau otrdien, 25. janvārī, interneta vietne Twitter valsts iedzīvotājiem vairs nebija pieejama.

Iepriekš The Times ziņoja, ka sākotnēja protestētāju aktivitāte vien bijusi novērojama tiešsaistē, kur protesta gājienam Ēģiptē dalību bija apstiprinājuši 85 tūkstoši cilvēku. The Times vēsta, ka kaut vai puse no tiem, kuri apstiprinājuši dalību protestos, tiešām izietu ielās, tas būtu vēsturiska Ēģiptes sabiedrības veikta politiskā akcija Mubaraka režīma laikā.

Tūroperators Join UP! Baltic, sākot ar 2025. gada septembri, uzsāks tiešos čarterlidojumus no Palangas lidostas uz Šarm eš Šeihas starptautisko lidostu Ēģiptē.

Šī būs pirmā reize, kad no Palangas lidostas tiks nodrošināti čarterlidojumi šajā maršrutā, tādējādi padarot pieejamākas ceļošanas iespējas Lietuvas un Latvijas rietumu daļas iedzīvotājiem.

Lidojumi tiks veikti reizi nedēļā no 2025. gada 26. septembra līdz 14. novembrim. Ceļotāji lidos ar 180 sēdvietu Airbus A320 lidmašīnu, lidojumus veiks aviokompānija SkyUp Airlines.

"Pirmo čarterlidojumu uzsākšana no Palangas lidostas ir vēsturisks notikums, un tas atspoguļo Join UP! Baltic apņemšanos piedāvāt ērtākas un pieejamākas ceļojumu iespējas mūsu klientiem. Ieklausīšanās ceļotāju vajadzībās ir mūsu biznesa filozofijas pamatā. Mēs novērojam, ka ceļošana ir kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu kā Lietuvas, tā Latvijas iedzīvotājiem, un daudzi meklē iespējas ceļot ne tikai vienu vai divas reizes gadā, bet pat biežāk," stāsta Sabina Saikovskaja, Join UP! Baltic vadītāja.

Tūroperators SIA “Join Up Baltic” 2024. gadā par 15% kāpināja apgrozījumu, sasniedzot 82,4 miljonus eiro, un nopelnīja 3,25 miljonus eiro. Uzņēmums noorganizēja ceļojumus vairāk nekā 100 tūkstošiem klientu Baltijas valstīs.

"Pagājušā gada labie rezultāti pierāda mūsu ilgtermiņa stratēģiskās pieejas efektivitāti — mēs klausāmies ceļotāju vajadzībās, elastīgi pielāgojamies tirgus tendencēm un mērķtiecīgi ieviešam inovācijas gan tūrisma pakalpojumos, gan klientu apkalpošanā," uzsver Aurimas Janušauskas, Join UP! Baltic vadītājs. "Digitālo rīku attīstība, lojalitātes programmas ieviešana, klātienes ceļojumu veikalu atvēršana, kā arī jaunu maršrutu un galamērķu piedāvāšana ir pamatā mūsu stabilai izaugsmei."

“Mūsu finanšu rezultāti atspoguļo mūsu komandas apņemšanos mērķtiecigi augt, veidojot stabilu pamatu ilgtermiņa panākumiem,” komentē Sabina Saikovskaja, kura veiksmīgi vadīja Join UP! Baltic līdz 2025. gada sākumam, kad viņa tika paaugstināta tūrisma operatora Join UP!™ Polijas un Baltijas reģionālās direktores amatā.

Tendences pārtikas izejvielu tirgū rada labvēlīgu fonu straujam olīvu cenu pieaugumam, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Laika apstākļiem dažādos pasaules reģionos vienmēr bijusi milzīga ietekme uz pārtikas izejvielu cenām preču biržās. Ja tie ir slikti, tad kādas pārtikas izejvielas raža var būt mazāka un nekvalitatīvāka. Pašlaik, piemēram, vērojams sausums Vidusjūras reģionā, kam jau ir bijusi liela ietekme uz olīvu un olīveļļas cenu. Turklāt pārskatāmā periodā visai iespējams, ka šo produktu cienītajiem nāksies rēķināties ar vēl augstākām izmaksām.

Financial Times eksperti izpētījuši, ka olīveļļas cena šogad Eiropā vairākos gadījumos pieaugusi pat par 25%. Tiek gaidīts, ka olīvu raža šogad būtiski sliktāka būs tādās valstīs kā Grieķija, Itālija, Tunisija un Spānija. Jānorāda, ka Vidusjūras reģiona valstis ir pasaulē lielākās olīvu audzētājas.

Itālijas valdība, saskaroties ar tūkstošiem migrantu no Tunisijas, oficiāli lūgusi Eiropas Savienības palīdzību, ziņo BBC.

Pēc janvārī notikušās sacelšanās Tunisijā pēdējo dienu laikā Itālijas Lampedūzas salā esot ieradušies aptuveni pieci tūkstoši migrantu.

Itālijas iekšlietu ministrs Roberto Maroni sacījis, ka valsts pirmdien prasījusi finansiālu palīdzību 100 miljonu eiro apmērā. Viņš arī lūdzis šajā lietā iesaistīties ES robežu pārvaldības aģentūru Frontex.

Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM) raksturojusi migrantus kā jauktas plūsmas - daži bēgot nedrošības dēļ Tunisijā, bet citi izmantojot iespēju nokļūt Eiropā, lai atrastu darbu.

Lampedūzas mērs Bernadino Rubeis izziņojis ārkārtas stāvokli.

«Ja bēgļi ieradīsies uz jūsu robežas un pieprasīs patvērumu, starptautiskās konvencijas jums liks viņus pieņemt. Tomēr tāda iespēja, ka ES varētu jūs piespiest pieņemt bēgļus, nepastāv. Es gan domāju, ka jums to vajadzētu darīt, tā būtu solidaritātes izrādīšana,» intervijā laikrakstam Diena saka Eiropas Savienības (ES) iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma.

«Mēs visi atbalstām bombardēšanu Lībijā, un no turienes nāk bēgļi. Pagaidām gan ieradušies ļoti maz, lielākā daļa no viņiem Itālijā un Maltā. Ja visas valstis uzņemtos par viņiem atbildību, tas būtu lielisks solidaritātes izrādīšanas piemērs, bet nav nekāda veida, kā es jūs varētu piespiest to darīt. Nebūs nekādu diktātu, bet būs spiediens. Es turpināšu atkārtot, ka jums tas būtu jādara, un daudzas valstis to jau dara,» viņa norāda.

«Viņiem pie jums tik un tā, visticamāk, būtu labāk nekā bēgļu nometnē Tunisijā. Mēs veidojam vienotu Eiropas patvēruma sistēmu, kuras ietvaros visas valstis būs spiestas uzturēt vairāk vai mazāk vienlīdzīgu patvēruma meklētāju izmitināšanas sistēmu. Un tas nav Eiropas Komisijas diktāts, visas dalībvalstis, ieskaitot jūsu premjerministru, ir piekritušas, ka šādai sistēmai ir jābūt un ne vēlāk kā nākamgad,» stāsta Malmstrēma.

Farmācijas kompānijas AS Grindeks produktu eksports uz Krieviju no kopējā apgrozījuma veido 35%, biznesa portālam Nozare.lv atklāj Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Viņš norāda, ka Grindeks produkcija tiek eksportēta uz 59 valstīm un veido 95% no kopējā apgrozījuma. Krievija, kā arī pārējās NVS valstis ir nozīmīgas Grindeks sadarbības partneres. Eksports uz Krieviju ir pietiekami ievērojams - aptuveni 35% no Grindeks kopējā apgrozījuma.

Grindeks pastāvīgi seko tam, kā situācija Krievijā attīstīsies, un patlaban kompānija nav saskatījusi nevienu indikāciju, kas liecinātu, ka uzņēmuma pozīcijas Krievijā varētu nelabvēlīgi mainīties.

Pēc pieejamās informācijas, visas likumdošanas iniciatīvas Krievijā šobrīd tiek virzītas nevis uz medikamentu importa aizliegumu, bet uz vietējo ražotāju atbalstu valsts iepirkumos. Savukārt komercsegmentā turpinās brīva konkurence, atzīmē Bundulis.

Eiropas Savienība (ES) otrdien publicēja 17 ārpus ES esošu valstu un atkarīgo teritoriju melno sarakstu, kuras tā atzīst par nodokļu paradīzēm, kas negodīgi piedāvā shēmas, kā izvairīties no nodokļiem.

ES viceprezidents Valdis Dombrovskis pēc ES dalībvalstu finanšu ministru sanāksmes sacīja, ka vairāk nekā 40 citas valstis un teritorijas tika iekļautas tā sauktajā «pelēkajā sarakstā» un tās tiks novērotas, līdz tās pilnībā apņemsies veikt reformas.

«Nodokļu paradīzes nepazudīs no mūsu radariem, un mēs turpināsim izdarīt spiedienu» uz tām, teica Dombrovskis.

ES paziņoja, ka melnajā sarakstā iekļautās valstis un teritorijas bija atteikušās sadarboties un mainīt savu attieksmi pēc gandrīz vienu gadu ilgām konsultācijām.

Šajā sarakstā ir iekļautas Amerikāņu Samoa, Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Barbadosa, Dienvidkoreja, Grenada, Guama, Makao, Māršala salas, Mongolija, Namībija, Palau, Panama, Samoa, Sentlūsija, Trinidāda un Tobago, un Tunisija.

Turcijas lidostu operators TAV Airports Holding (TAV) uzvarējis lidostas Rīga izsludinātajā konkursā un ieguvusi tiesības uz 4 646 m2 lielas lidostas komercplatības iznomāšanu, ziņo worldbulletin.net.

TAV desmit gadus, sākot ar 2011. gada 1. janvāri, būs vecā lidostas termināla komercplatību, kā arī beznodokļu zonas telpu operators.

Jau ziņots, ka Turcijas lidostu operators TAV Airports Holding (TAV) ar lidsabiedrību airBaltic noslēdzis nodomu protokolu jauna uzņēmuma dibināšanai, kas būvēs jauno pasažieru termināli Rīgas lidostā.

TAV Airports Holding ir operators četrās lielākajās Turcijas lidostās, ieskaitot Stambulu un Ankaru, kā arī pārvalda divas lidostas Gruzijā un vienu Tunisijā.

Lai gan par konkursu interesējās 20 starptautiskas kompānijas un nolikumu izņēma 17 kompānijas, savus piedāvājumus iesniegušas tikai divas kompānijas.

Jēlnaftas cena marta piegādēm Ņujorkas preču biržā 15. februāra rītā bija 85,15 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0,34 dolāriem vairāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cenu palielināšanos veicinājuši nemieri Irānā, kas ir viens no lielākajiem naftas ražotājiem pasaulē. Investori bažījas, ka protestu rezultātā varētu tikt kavētas naftas piegādes, raksta Associated Press.

Protesti Irānā sākušies pēc tam, kad nemieru rezultātā panākta varas maiņa Tunisijā un Ēģiptē. Pret pastāvošo valdību protesti aizsākušies arī Bahreinā, Jemenā un Alžīrijā.

Londonā Brent naftas cenas palielinājusies par 0,28 ASV dolāriem līdz 103,36 dolāriem par barelu.

Neskatoties uz drūmo Grieķijas ekonomisko situāciju, biežajiem nemieriem un streikiem, šis gads pagaidām ir bijis visai veiksmīgs Grieķijas tūrisma sektoram, raksta Thompson Reuters.

Kopumā Grieķiju šogad ir apmeklējuši aptuveni par 10% vairāk tūristu nekā pērn (pirms tam divus gadus šajā nozarē bija vērojams kritums). Sevišķi pieaudzis tūristu skaits uz Grieķijas salām. Uz Rodas salu tas pieaudzis par vienu trešdaļu, bet uz Krētu – par 15%. Tāpat par 14,3% līdz 245,5 milj. EUR šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn palielinājušies tūristu tēriņi (sevišķi pieauguši Krievijas tūristu tēriņi).

Jānorāda, ka šobrīd tūrisms ir atbildīgs par aptuveni vienu sesto daļu no Grieķijas ekonomikas un šajā industrijā nodarbināts katrs piektais Grieķijas iedzīvotājs. «Mums nevajadzētu būt pašapmierinātiem ar faktu, ka šis gads izskatās labs. Mēs mēģinām ietekmēt valdību, lai tā pieņem lēmumus, kas atvieglinātu jauna finansējuma pieejamību. Ja ir vēlme uzbūvēt jaunu viesnīcu vai baseinu, tam būtu jābūt viegli izdarāmam,» uzskata Grieķijas viesnīcu asociācijas vadītājs Jannis Retsos (Yannis Retsos).

Jēlnaftas cena marta piegādēm Ņujorkas preču biržā 17. februāra rītā bija 85,05 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0,06 dolāriem vairāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cena palielinājusies saistībā ar aizsākušos protesta vilni Tuvo Austrumu valstīs. Pēc notikumiem Tunisijā un Ēģiptē protesti pret pastāvošo valsts iekārtu sākušies arī Irānā, Alžīrijā, Jordānijā, Bahreinā un Lībijā. Investorus uztrauc, ka nemieru rezultātā varētu tikt traucētas naftas piegādes, ziņo Associated Press.

Irāna ir ceturtais pasaulē lielākais naftas ražotājs. Tāpat nozīmīgi «melnā zelta» ražotāji ir arī Alžīrija un Lībija.

Londonā Brent naftas cena palielinājusies par 0,20 ASV dolāriem līdz 103,98 dolāriem par barelu.