Jaunākais izdevums

Ārvalstu investoru padomes (FICIL) biedru sanāksmē darbam organizācijas valdē ievēlēti divi jauni valdes locekļi – Īans Kenedijs (Iain Kennedy) un Ilze Zoltnere.

Īans Kenedijs ir apdrošināšanas kompānijas Balta valdes priekšsēdētājs. Viņam ir vairāk nekā 15 gadus ilga pieredze apdrošināšanas jomā, strādājot Latvijā, Polijā, Saūda Arābijā, Čehijā un Lielbritānijā. Ī. Kenedijs ir ieguvis augstāko izglītību biznesa vadībā Lielbritānijā, Liverpūles Džona Mūra universitātē (Liverpool John Moores University).

Ilze Zoltnere vada Luminor bankas Korporatīvo departamentu un atbild par bankas biznesa klientu apkalpošanu. Ilzei ir augstākā līmeņa vadības pieredze vairākos autoindustrijas uzņēmumos, finanšu jomā, telekomunikācijās, kā arī mediju nozarē. I. Zoltnere ir absolvējusi Rīgas Biznesa skolu, iegūstot maģistra grādu uzņēmumu vadībā (MBA).

FICIL valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone: «Es priecājos mūsu komandā uzņemt jaunos papildspēkus. Viņu pieredze paplašinās mūsu kompetences un stiprinās mūsu organizācijas spēju pieņemt tālredzīgus un stratēģiskus lēmumus. FICIL misija ir būt par vienota Latvijā strādājošo ārvalstu uzņēmumu viedokļa paudēju, tādēļ ir svarīgi, lai mūsu lēmumu pieņemšanā būtu pārstāvēts plašs nozaru klāsts.»

FICIL valdi vada Circle-K Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone. Valdes priekšsēdētāja vietnieki ir SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts un būvmateriālu ražošanas uzņēmuma Schwenk Latvija valdes loceklis Māris Gruzniņš. Valdē strādā arī Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka, auditorkompānijas PwC pārstāve Baiba Apine, kā arī zvērināta advokāte, biroja Kļaviņš Ellex partnere Zinta Jansons.

FICIL ir nevalstiska organizācija, kurā apvienojušies 38 lielākie ārvalstu kapitāla uzņēmumi no dažādām nozarēm, 10 ārvalstu tirdzniecības kameras Latvijā, Francijas Ārējās tirdzniecības padome un Rīgas Ekonomikas augstskola. FICIL mērķis ir izmantot tās biedru pieredzi un zināšanas, lai sniegtu rekomendācijas valsts pārvaldes institūcijām uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai Latvijā un konkurētspējas uzlabošanā ārvalstu investīciju piesaistē.

Kopš FICIL izveidošanas 1999. gadā, ik gadu pavasarī notiek tikšanās starp ārvalstu investoriem un Latvijas valdību, lai apspriestu svarīgākos veicamos darbus biznesa vides uzlabošanā. Šogad sanāksme notika 31. maijā, kuras laikā FICIL kā galvenās prioritātes izvirzīja nepieciešamību veicināt darbaspēka pieejamību, tostarp atvieglojot darbaspēka piesaisti no ārvalstīm, kā arī jauna pārvaldības modeļa ieviešanu universitātēs un augstskolās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju ievēlēts būvmateriālu ražotāja "SCHWENK Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Viņš šajā amatā nomaina "Circle K Latvia" izpilddirektori Guntu Jēkabsoni, kura pēc 25 gadu karjeras šajā uzņēmumā ir paziņojusi par vēlmi ļauties jauniem izaicinājumiem profesionālajā dzīvē. Aprīļa beigās viņa atstās "Circle K Latvia" un attiecīgi arī FICIL valdi.

Amatu atstāj Circle K Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone 

Pēc 25 gadu karjeras uzņēmumā un 6 gadiem tā vadībā Gunta Jēkabsone...

"Esmu pagodināts, ka man ir uzticēta šī pozīcija un iespēja sniegt savu pienesumu FICIL vīzijai - Latvijai kā investīcijām pievilcīgākajai vietai Baltijas jūras reģionā. Vairāk kā 20 gadu laikā FICIL ir ieguvis reputāciju kā uzticams valdības partneris, kas veicina kvalitatīvas diskusijas par Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Es uzskatu, ka FICIL stingrie principi ir mūsu organizācijas veiksmes pamatā. Ar FICIL darba grupu palīdzību mēs strādājam pie ilgtspējīgiem un caurspīdīgiem risinājumiem, kas nes labumu plašākai sabiedrībai. Šobrīd gan publiskais, gan privātais sektors atrodas būtisku izaicinājumu priekšā, jo ik vienam no mums ir liela loma Latvijas zaļās ekonomikas izaugsmē un digitālajā transformācijā. FICIL, kā vienmēr, turpinās paust savu viedokli un aktīvi piedalīsies diskusijās par nepieciešamajām reformām valsts investīciju vides uzlabošanai," komentē M.Gruzniņš.

M.Gruzniņš FICIL valdes locekļa amatu ieņem kopš 2018.gada, šajā laikā pildot arī valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. Turpmāk FICIL valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts un PwC Latvia valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. FICIL valdē strādā arī BALTA valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs, KPMG Latvija partnere Evija Šturca, BITE Latvija lielo biznesa klientu direktors Valts Kārkliņš, kā arī Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Kopš FICIL izveidošanas 1999.gadā, ik gadu notiek augsta līmeņa tikšanās starp ārvalstu investoriem un Latvijas valdību, lai apspriestu svarīgākos veicamos darbus biznesa vides uzlabošanā. Nākamā augsta līmeņa sanāksme notiks šī gada rudenī.

Galvenās tēmas, kuras FICIL plāno apspriest ar Latvijas valdību, ir cilvēkkapitāls, zaļās ekonomikas attīstība, valsts digitalizācija un tieslietu sistēmas efektivitāte.

FICIL ir nevalstiska organizācija, kurā apvienojušies lielākie ārvalstu kapitāla uzņēmumi no dažādām nozarēm, ārvalstu tirdzniecības kameras Latvijā un Rīgas Ekonomikas augstskola. FICIL mērķis ir, izmantojot tās biedru pieredzi un zināšanas, sniegt rekomendācijas valsts pārvaldes institūcijām uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai Latvijā un konkurētspējas uzlabošanā ārvalstu investīciju piesaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Ārvalstu investoru padomi Latvijā vadīs Circle-K izpilddirektore Gunta Jēkabsone

Zane Atlāce - Bistere, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Circle-K izpilddirektore Gunta Jēkabsone ir kļuvusi par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju.

Viņa šajā amatā nomaina bijušo enerģētikas uzņēmuma Fortum biznesa vadītāju Latvijā Jūliju Sundbergu (Julia Sundberg), kura ir devusies prom no Latvijas, lai turpinātu savu karjeru enerģētikas uzņēmumā Ukrainā.

«Esmu pagodināta uzņemties FICIL vadību, jo tā ir organizācija ar augstu reputāciju, kuras viedoklī ieklausās lēmumu pieņēmēji un partneri. Zīmīgi, ka šoruden atzīmēsim 20 gadus kopš FICIL izveidošanas, un Circle-K bija viena no šīs organizācijas dibinātājiem. Mans mērķis, vadot FICIL, būs rūpes par nākotni, lai dialogs ar valsts pārvaldi arī turpmāk būtu tikpat konstruktīvs, un kopīgā darbā mēs veidotu Latviju kā ārvalstu investīcijām pievilcīgāko valsti mūsu reģionā,» komentē G. Jēkabsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsver nepieciešamību saredzēt veselības aprūpes nozari kā ieguldījumu, kas nozīmē pienācīgu finansējumu, lai turpinātu šīs nozares ilgtspējīgu attīstību.

FICIL aicina atcerēties, ka jābūt arī gataviem potenciālam otrajam Covid-19 uzliesmojumam. Neskatoties uz veselības aprūpes darbinieku milzīgo darbu, nozarē joprojām pastāv izaicinājumi, kuriem nepieciešami ilgtspējīgi risinājumi. 2019. gada novembrī Latvijas veselības aprūpes darbinieki rīkoja protestu par nepietiekamu finansējumu un pārmērīgu darba slodzi. Lai arī valsts atzina ilgstošos veselības aprūpes nozarē pastāvošos izaicinājumus un problēmas, Ministru kabinets lēma šos jautājumus risināt pakāpeniski.

FICIL uzskata, ka pašreizējā situācija globālā un nacionālā līmenī pieprasa nekavējoties pārskatīt risinājumus izaicinājumiem, kas saistītas ar nepietiekami finansēto veselības aprūpes sistēmu. Valstij ir jākoncentrējas ne tikai uz uzņēmējdarbības un valsts uzņēmumu turpmāko darbību, bet arī jānodrošina atbilstošs finansējums veselības aprūpes sistēmai, tai skaitā nepietiekami atalgotajiem veselības aprūpes nozares speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators "Tele2" kļuvis par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) biedru.

"Mūsu mērķis ir paplašināt tirgus daļu biznesa klientu sektorā, tādēļ mēs vēlamies aktīvāk iesaistīties sabiedriskajos procesos valstī, kas ir būtiski ilgtermiņa uzņēmējdarbības vides tālākai attīstībai. Mums ir svarīgi strādāt sakārtotā un prognozējamā uzņēmējdarbības vidē, kurā valda godīgi spēles noteikumi visiem tirgus spēlētājiem. Mēs iestājāmies FICIL, lai būtu tuvāk diskusijām par uzņēmējiem svarīgiem lēmumiem," skaidro "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

FICIL valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone norāda: "Augstu attīstīta mobilo sakaru infrastruktūra ir viena no Latvijas priekšrocībām gan konkurējot par ārvalstu investīcijām, gan attīstot vietējo uzņēmējdarbību. Telekomunikācijas, digitālie pakalpojumi un IT ir nozares, kas rada augstu pievienoto vērtību. Tādēļ "Tele2" zināšanas un pieredze būs lielisks papildinājums FICIL darbā, lai Latvijas valdībai piedāvātu tālredzīgas rekomendācijas uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori, kuru viedoklis par Covid-19 ietekmi uz biznesa vidi apkopots Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktajā pētījumā, apliecina, ka pandēmijas krīze jau pašreiz ir skārusi lielāko daļu uzņēmumu. Investori īpaši uzsver nepieciešamību pieņemt stratēģiskus lēmumus, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbības klimatu Latvijā ilgtermiņā.

Kā uzsver pētījuma autori, "SSE Riga" profesors Arnis Sauka un FICIL politikas veidotāja Linda Helmane, 45 ārvalstu investoru Latvijā viedokļu apkopojums veikts ar mērķi sniegt valdībai un publiskajam sektoram informāciju, kas veicinātu stratēģisku un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, mazinot krīzes negatīvo ietekmi. Pētījuma rezultāti parāda, ka Covid-19 pandēmija jau pašreiz ir atstājusi negatīvu ietekmi uz lielāko daļu aptaujāto uzņēmumu - pieprasījumam pēc to produktiem un pakalpojumiem krītoties robežās no 5% līdz pat 100%.

Kā būtiskākās problēmas, ar kurām pašlaik saskaras ārvalstu investori, tiek minēta darbinieku un klientu veselības, drošības un iespēju strādāt attālināti nodrošināšana, kā arī uzņēmējdarbības nepārtrauktība kopumā laikā, kad konkrētas saimnieciskās darbības un darījumi ir apturēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FICIL: Pāršķirta jauna lappuse finanšu un biznesa attiecību kultūrā

Zane Atlāce - Bistere, 21.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņojums pēc FATF plenārsēdes Parīzē ir vēl viens pozitīvs solis, kas parāda Latvijas progresu normatīvi un regulatīvi veikto izmaiņu ieviešanā praksē, norāda Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL).

Uzņēmēji ar lielu interesi gaidīja Moneyval un FATF vērtējumus, jo šie atzinumi ir ļoti būtiski lai veicinātu investoru uzticību Latvijas finanšu sektoram un uzņēmējdarbības vides stabilitātei.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana ir globāla problēma, kas prasa visaptverošu cīņu pret ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem. FICIL vairāku gadu garumā ir uzsvērusi nepieciešamību pilnveidot un attīstīt valsts spējas apkarot šāda tipa noziegumus un ir gandarīta par starptautisko organizāciju pozitīvo novērtējumu Latvijā paveiktajam.

Padomes ieskatā noteikti jāturpina darbs pie Latvijas finanšu sektora reputācijas atjaunošanas starptautiskajā kontekstā, kā arī ir svarīgi demonstrēt veiksmīgu uzņemtā kursa turpinātību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Premjers: Atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma būs nākamās Saeimas jautājums

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma būs nākamās Saeimas jautājums, piektdien pēc tikšanās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Nostājas dokumentā par nodokļu politiku un administrēšanu ĀIPL norāda, ka diferencētā neapliekamā minimuma piemērošana ir sarežģīta, rosinot valdību noteikt fiksētu neapliekamo minimumu vai vienkāršot algu aprēķinu, atceļot diferencēto neapliekamo minimumu un ieviešot vairākas progresivitātes pakāpes.

Kariņš pauda, ka viņš idejiski atbalsta šādu priekšlikumu. "Mums jāatrod veids, kā aiziet no tā [diferencētā neapliekamā minimuma] prom. Bet tas nebūs 2021.gada un 2022.gada jautājums. Tas jāskata plašākas nodokļu reformas kontekstā, ko varētu skatīt nākamā Saeima," atzina Kariņš.

Premjers norādīja, ka viņa mērķis bija līdz šī gada pavasarim panākt politisku vienošanos par nodokļu reformu, tomēr Covid-19 pandēmija šos plānus izmainīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas preču, saldumu un uzkodu apvienotā organizācija «Orkla Latvija» ir kļuvusi par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) biedru.

«Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons norāda: «Tā kā «Orkla Latvija» ļoti strauji attīstās, mēs vēlamies vēl aktīvāk iesaistīties sabiedriskajos un ekonomiskajos procesos valstī, kas ir būtisks priekšnosacījums mūsu tālākai izaugsmei. Mūsu mērķis ir turpināt investēt Latvijā, lai uzlabotu un attīstītu uzņēmējdarbību, tādēļ dalība Ārvalstu investoru padomē Latvijā ir loģisks solis, lai ciešāk iesaistītos investoriem svarīgu lēmumu pieņemšanas procesos.»

Šā gada aprīlī «Orkla Latvija» uzsāka jaunas Laima ražotnes būvniecību Ādažos, tajā ieguldot vairākus miljonus eiro. Jaunā ražotne uzsāks darbu 2020. gadā, bet 2022. gadā tai blakus tiks atklāta vēl viena jauna ražotne, kas specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Progress saistībā ar risinājumiem darbaspēka pieejamības jomā pēdējā laikā nav vērojams, par problēmām regulāri politiķu vidū tiek spriests, taču reāla, mērķtiecīga rīcība neseko, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019" ietvaros notiekošajā ekspertu diskusijā atzina eksperti.

"Situācija darbaspēka jomā ir kritiska, un pēc idejas mēs runājam par darbaspēka neesamību," atzīst "PwC" Latvijas biroja vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Tomēr, pēc viņas teiktā, šīs jomas jāsadala divos problēmu blokos - īstermiņa un ilgtermiņa problēmas.

"Ilgtermiņā mēs varam runāt par izglītības un veselības jomu attīstību, taču īstermiņā jārunā, ka darba rokas mums vajadzīgas tūlīt, un diemžēl ar dažādiem produktivitātes uzlabojumiem mēs nespējam panākt virzību. Iepriekšējā gadā esam runājuši ar politiķiem par mobilitātes programmām, taču virzība šajā jautājumā nav vērojama," viņa pauž.

Tādēļ būtu nepieciešama rīcība no politiķu puses, jo uzņēmēji, ja tas būs iespējams, atradīs variantus, kā ievest darbaspēku un nodarbināt, bet tam jānotiek godīgi, konkurētspējīgi un prognozējami, piebilda FICIL vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vide Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm nav slikta, taču ir virkne uzlabojamu lietu, piektdien intervijā Latvijas Radio atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes locekle un "PricewaterhouseCoopers" valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

"Ja mēs salīdzinām ar kaimiņvalstīm, Latvijas biznesa vide nav slikta," sacīja Elksniņa-Zaščirinska.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka investori un uzņēmēji vienmēr prasīs vairāk. "Mēs vienmēr prasīsim un tieksimies uz ideālo jeb krietni labāku pasauli," teica Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle.

Viņa arī minēja, ka līdz šim nesakārtotie jautājumi Covid-19 pandēmijas laikā ir kļuvuši vēl aktuālāki, tostarp tas attiecas uz tiesu sistēmas efektivitāti, uz būvniecības procesu sakārtošanu gan attiecībā uz ēnu ekonomiku, gan uz būvniecības procesiem un to uzraudzību, kā arī uz administratīvo slogu uzņēmumiem.

"Visas šīs lietas joprojām ir aktuālas," sacīja Elksniņa-Zaščirinska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Elksniņa-Zaščirinska: Vienota banku pieeja visiem klientiem nav iespējama

LETA, 16.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota banku pieeja visiem klientiem nav iespējama, jo dažādos biznesa līmeņos jāsaskaras ar dažādām riska pakāpēm, trešdien Finanšu nozares asociācijas diskusijā "Atbilstības kultūra - ilgtspējīgas attīstības pamats" sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes locekle Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

"Klientu atbilstības kultūra nerodas uzreiz, tā tiek veidota piecu, desmit, vai vairāk gadu laikā. Jāpieļauj arī iespēja, ka kādam paslīd kāja, bet no tā visi mācīsies. Tāpat arī jāsaprot, ka katram klientam jāveido cita pieeja un tas jāsabalansē," skaidroja Elksniņa-Zaščirinska.

Viņa norādīja, ka viena pieeja būs vietējā kapitāla uzņēmumiem, cita - būvniecības uzņēmumiem, vēl cita - ārvalstu investoriem vai "FinTech" uzņēmumiem.

Tāpat Elksniņa-Zaščirinska stāstīja, ka Latvijā ir dubultais risku profils - viens ir saistīts ar vēsturi, kuru nevar mainīt un var strādāt tikai ar tās sekām, savukārt otrs riska profils ir nākotne, un tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar ēnu ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 25 gadu karjeras uzņēmumā un 6 gadiem tā vadībā Gunta Jēkabsone atstāj Circle K Latvia izpilddirektores amatu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz vēlmi ļauties jauniem izaicinājumiem profesionālajā dzīvē, informē uzņēmums.

No 1.maija izpilddirektora amatā stāsies Sigitas Raila, kurš šobrīd ir Circle K Ireland finanšu direktors.

G.Jēkabsones karjera Circle K Latvia (tajā laikā Statoil) sākās 1996.gadā degvielas uzpildes stacijas pārdevējas amatā un turpinājās ar strauju izaugsmi, kas 2008.gadā aizveda līdz Finanšu departamenta vadītājas amatam, bet jau 2015.gadā - uzņēmuma izpilddirektores pozīcijai.

Uzņēmums norāda, ka G.Jēkabsonei pildot finanšu direktores pienākumus, veiksmīgi tika pārvarēta 2008.gada pasaules finanšu krīze, jau vadītājas amatā realizēta Statoil zīmola maiņa, kā arī visā izpilddirektores pienākumu izpildes laikā: paplašināts un modernizēts DUS tīkls, digitalizēti vadības sistēmas procesi, kā arī sperti nozīmīgi soļi pretim ilgtspējīgiem risinājumiem uzņēmuma pārvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) padome par atbilstošāko valdes priekšsēdētāja amata kandidātu izraudzījusies Guntu Jēkabsoni, savukārt par valdes locekli attīstības jautājumos – Arni Dauguli.

Plānots, ka valdes priekšsēdētāja un valdes loceklis darbu uzsāks jūlijā.

Guntas Jēkabsones līdzšinējā profesionālā darba pieredze, tai skaitā pēdējos sešus gadus izpilddirektores amatā, saistīta ar lielāko degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā SIA "Circle K Latvia", kas ir daļa no starptautiska, Toronto biržā kotēta uzņēmuma. Vienlaikus Gunta Jēkabsone kā valdes priekšsēdētāja aktīvi darbojusies arī Ārvalstu investoru padomē Latvijā (FICIL). Ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā, kā arī papildinājusi savas zināšanas dažādās biznesa vadības programmās Rīgas Ekonomikas augstskolā, Kornela universitātē (Cornell University) ASV, kā arī Londonas Biznesa skolā (London Business School).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Circle-K izpilddirektore Gunta Jēkabsone ir kļuvusi par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju. Viņa šajā amatā nomaina bijušo enerģētikas uzņēmuma Fortum biznesa vadītāju Latvijā Jūliju Sundbergu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā joprojām ir viduvējs

Žanete Hāka, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2019. gadā joprojām ir viduvējs, sasniedzot 2,6 punktus no 5, un tas salīdzinājumā ar 2018. gada mērījumiem ir uzlabojies tikai par 0,1 punktu.

Tā secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2019”.

“Pašreizējos apstākļos Latvijā strādājošie ārvalstu investori jūtas salīdzinoši labi, un ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas šogad plāno īstenot jaunus investīciju projektus: no 55% 2018. gadā līdz 64% šogad. Taču uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām problēmām, kas bremzē Latvijas konkurētspēju par jaunām investīcijām, piemēram, darbaspēka nepieejamība, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, izglītības kvalitāte, joprojām augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Turklāt turpina strauji pieaugt darbaspēka izmaksas, tādēļ nākamajos gados iespējama situācija, kad atsevišķi uzņēmumi sāk meklēt citu atrašanās vietu tām funkcijām, kas rada zemāku pievienoto vērtību. Latvijas izaicinājums ir uzlabot konkurētspējas aspektus, lai mēs būtu gatavi šādai situācijai, kad aizplūstošas zemākas pievienotās vērtības investīcijas būs jāaizvieto ar jaunām augstas pievienotās vērtības investīcijām,” norāda pētījuma autors Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanas stagnēšana ir viens no aktuālajiem jautājumiem, kas tautsaimniecībai ir svarīgs, taču nav vienotu zāļu, kā to risināt, tika secināts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) rīkotajā ekspertu diskusijā, kas tika rīkota saistībā ar pētījumu "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019".

Ir dažādi faktori, kas bremzē attīstību - pats finanšu sektors, tā noskaņojums, starptautiskais novērtējums, un dažādi citi signāli, ko saņemam, rada vidi, kurā bankas nejūt, ka tās ir gatavas palielināt riska ekspozīciju. Arī uzrauga lauciņā ir bijušas neskaidrības, pie kurām patlaban tiek strādāts, skaidroja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Santa Purgaile.

LASI ARĪ: Ārvalstu investoru TOP valstis

"Manā darba lauciņā ir rast risinājumu, kā atkāpties no sāpīgā augoņa, kas bija atbilstības un AML jautājumu bubulis, tādēļ esam ar pārējām atbildīgajām finanšu jomas institūcijām uzsākuši darbu pie daudz skaidrāku vadlīniju veidošanas rokasgrāmatu formātā," uzsvēra FKTK vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru