Karjera

Ārvalstu investoru padomi Latvijā vadīs Circle-K izpilddirektore Gunta Jēkabsone

Zane Atlāce - Bistere, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Circle-K izpilddirektore Gunta Jēkabsone ir kļuvusi par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju.

Viņa šajā amatā nomaina bijušo enerģētikas uzņēmuma Fortum biznesa vadītāju Latvijā Jūliju Sundbergu (Julia Sundberg), kura ir devusies prom no Latvijas, lai turpinātu savu karjeru enerģētikas uzņēmumā Ukrainā.

«Esmu pagodināta uzņemties FICIL vadību, jo tā ir organizācija ar augstu reputāciju, kuras viedoklī ieklausās lēmumu pieņēmēji un partneri. Zīmīgi, ka šoruden atzīmēsim 20 gadus kopš FICIL izveidošanas, un Circle-K bija viena no šīs organizācijas dibinātājiem. Mans mērķis, vadot FICIL, būs rūpes par nākotni, lai dialogs ar valsts pārvaldi arī turpmāk būtu tikpat konstruktīvs, un kopīgā darbā mēs veidotu Latviju kā ārvalstu investīcijām pievilcīgāko valsti mūsu reģionā,» komentē G. Jēkabsone.

Viņa darbojas FICIL valdē kopš 2018. gada marta. FICIL valdes priekšsēdētāja vietnieku pienākumus turpina pildīt SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts un būvmateriālu ražošanas uzņēmuma Schwenk valdes loceklis Māris Gruzniņš.

FICIL ir nevalstiska organizācija, kurā apvienojušies lielākie ārvalstu kapitāla uzņēmumi no dažādām nozarēm, ārvalstu tirdzniecības kameras Latvijā un Rīgas Ekonomikas augstskola. FICIL mērķis ir izmantot tās biedru pieredzi un zināšanas, lai sniegtu rekomendācijas valsts pārvaldes institūcijām uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai Latvijā un konkurētspējas uzlabošanā ārvalstu investīciju piesaistē.

Kopš FICIL izveidošanas 1999. gadā, ik gadu pavasarī notiek augsta līmeņa tikšanās starp ārvalstu investoriem un Latvijas valdību, lai apspriestu svarīgākos veicamos darbus biznesa vides uzlabošanā. Šogad augsta līmeņa sanāksme notika 31. maijā, kuras laikā FICIL kā galvenās prioritātes izvirzīja nepieciešamību veicināt darbaspēka pieejamību, tostarp atvieglojot darbaspēka piesaisti no ārvalstīm, kā arī jauna pārvaldības modeļa ieviešanu universitātēs un augstskolās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju ievēlēts būvmateriālu ražotāja "SCHWENK Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Viņš šajā amatā nomaina "Circle K Latvia" izpilddirektori Guntu Jēkabsoni, kura pēc 25 gadu karjeras šajā uzņēmumā ir paziņojusi par vēlmi ļauties jauniem izaicinājumiem profesionālajā dzīvē. Aprīļa beigās viņa atstās "Circle K Latvia" un attiecīgi arī FICIL valdi.

Amatu atstāj Circle K Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone 

Pēc 25 gadu karjeras uzņēmumā un 6 gadiem tā vadībā Gunta Jēkabsone...

"Esmu pagodināts, ka man ir uzticēta šī pozīcija un iespēja sniegt savu pienesumu FICIL vīzijai - Latvijai kā investīcijām pievilcīgākajai vietai Baltijas jūras reģionā. Vairāk kā 20 gadu laikā FICIL ir ieguvis reputāciju kā uzticams valdības partneris, kas veicina kvalitatīvas diskusijas par Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Es uzskatu, ka FICIL stingrie principi ir mūsu organizācijas veiksmes pamatā. Ar FICIL darba grupu palīdzību mēs strādājam pie ilgtspējīgiem un caurspīdīgiem risinājumiem, kas nes labumu plašākai sabiedrībai. Šobrīd gan publiskais, gan privātais sektors atrodas būtisku izaicinājumu priekšā, jo ik vienam no mums ir liela loma Latvijas zaļās ekonomikas izaugsmē un digitālajā transformācijā. FICIL, kā vienmēr, turpinās paust savu viedokli un aktīvi piedalīsies diskusijās par nepieciešamajām reformām valsts investīciju vides uzlabošanai," komentē M.Gruzniņš.

M.Gruzniņš FICIL valdes locekļa amatu ieņem kopš 2018.gada, šajā laikā pildot arī valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. Turpmāk FICIL valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts un PwC Latvia valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. FICIL valdē strādā arī BALTA valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs, KPMG Latvija partnere Evija Šturca, BITE Latvija lielo biznesa klientu direktors Valts Kārkliņš, kā arī Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Kopš FICIL izveidošanas 1999.gadā, ik gadu notiek augsta līmeņa tikšanās starp ārvalstu investoriem un Latvijas valdību, lai apspriestu svarīgākos veicamos darbus biznesa vides uzlabošanā. Nākamā augsta līmeņa sanāksme notiks šī gada rudenī.

Galvenās tēmas, kuras FICIL plāno apspriest ar Latvijas valdību, ir cilvēkkapitāls, zaļās ekonomikas attīstība, valsts digitalizācija un tieslietu sistēmas efektivitāte.

FICIL ir nevalstiska organizācija, kurā apvienojušies lielākie ārvalstu kapitāla uzņēmumi no dažādām nozarēm, ārvalstu tirdzniecības kameras Latvijā un Rīgas Ekonomikas augstskola. FICIL mērķis ir, izmantojot tās biedru pieredzi un zināšanas, sniegt rekomendācijas valsts pārvaldes institūcijām uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai Latvijā un konkurētspējas uzlabošanā ārvalstu investīciju piesaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori iesaka Latvijai definēt transporta nozares skaidru ilgtermiņa stratēģiju

LETA, 17.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori iesaka Latvijai definēt transporta nozares skaidru ilgtermiņa stratēģiju, lai veicamās darbības saskaņotu ar plāniem, nodrošinātu koncentrēšanos uz gala mērķi, atbalstītu jaunu uzņēmējdarbības virzienu izstrādes iespējas, kā arī palīdzētu Latvijas ekonomikai.

Tas pausts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) nostājā par transporta un infrastruktūras jautājumiem.

Lai īstenotu stratēģiju, jānosaka skaidri mērķi un prioritātes, kā arī nepieciešams definēt izmērāmas darbības un regulārus starpmērķus, iesaka FICIL. Iznākumam, ieguldījumiem un ieguvumiem jānosaka galvenie darbības rādītāji (KPI), lai nodrošinātu visaptverošu plānošanu. Ieteicams KPI noteikt katram gadam, lai biežāk varētu novērtēt progresu attiecībā uz svarīgākajiem mērķiem.

FICIL ieskatā reformām jābūt rūpīgi pārdomātām un izsvērtām, lai tās iekļautos plašākos valsts plānos un atbalstītu ilgtermiņa valsts stratēģiju, nevis otrādi. Ieinteresētās puses jāiesaista jau no paša reformu izstrādes sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investoru padomi vadīs Zlata Elksniņa-Zaščirinska

Db.lv, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju kļuvusi Zlata Elksniņa Zaščirinska, kas amatu pārņēmusi pēc Māra Gruzniņa, Schwenk Latvija valdes locekļa, atkāpšanās no FICIL valdes priekšsēdētāja amata.

“Gan valstis, gan uzņēmumi šobrīd ir daudzu izaicinājumu priekšā - vēl joprojām cīnāmies ar pandēmijas sekām, kad klāt nākuši arī ģeopolitiskie notikumi. Papildu tam jānotur ES fokuss zaļās ekonomikas un digitalizācijas virzienā. Līdz ar to FICIL šobrīd ir liels uzdevums – panākt Latvijā investoriem stabilu, paredzamu un drošu vidi, kurā attīstīt biznesus, līdz ar to veicinot arī valsts ekonomisko izaugsmi. Šajos apstākļos FICIL prioritātes būs enerģētiskā drošība, zaļā kursa sasniegšana, darbaspēka pieejamība un ēnu ekonomikas mazināšana. To varam sasniegt ar pārdomātām publiskā sektora reformām, kā arī digitalizāciju,” stāsta FICIL valdes priekšsēdētāja, PwC Latvia vadošā partnere Zlata Elksniņa Zaščirinska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori uzsver Darba likuma neatbilstību mūsdienu tirgus prasībām

LETA, 20.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) savā ikgadējā ziņojumā par darbaspēka jautājumiem Latvijā uzsvērusi Darba likuma neatbilstību mūsdienu tirgus prasībām.

FICIL rekomendē Darba likuma tekstā ieviest skaidrību par nepilnā summētā darba laika piemērošanu, kā arī izsaka priekšlikumus attiecībā uz pagarinātu darbinieka uzteikuma termiņu un nulles darba stundu līgumu.

Saistībā ar nepilna summētā darba laika ieviešanu ārvalstu investori norāda, ka pašlaik pastāv dažādas valsts iestāžu interpretācijas un publiski paustās pozīcijas attiecībā uz nepilnā summētā darba laika piemērošanu. Pēc FICIL biedru domām, šī neskaidrība būtiski ierobežo darba devēju un darbinieku iespējas vienoties par savstarpēji pieņemamu darba laika plānošanas modeli.

Ņemot vērā pretrunīgo tiesu praksi šajā jautājumā un atšķirīgos juristu viedokļus, būtu nepieciešams precizēt Darba likumu, nosakot, ka summētā darba laika organizācija ir pieļaujama arī nepilna laika darbiniekiem. Lai garantētu darbinieku tiesību aizsardzību, varētu paredzēt, ka nepilna summētā darba laika gadījumā ir nepieciešams noteikt darbiniekam minimāli garantēto stundu skaitu, kas nevar būt mazāks par, piemēram, piecām stundām nedēļā, pauž FICIL.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padomes (FICIL) biedru sanāksmē darbam organizācijas valdē ievēlēti divi jauni valdes locekļi – Īans Kenedijs (Iain Kennedy) un Ilze Zoltnere.

Īans Kenedijs ir apdrošināšanas kompānijas Balta valdes priekšsēdētājs. Viņam ir vairāk nekā 15 gadus ilga pieredze apdrošināšanas jomā, strādājot Latvijā, Polijā, Saūda Arābijā, Čehijā un Lielbritānijā. Ī. Kenedijs ir ieguvis augstāko izglītību biznesa vadībā Lielbritānijā, Liverpūles Džona Mūra universitātē (Liverpool John Moores University).

Ilze Zoltnere vada Luminor bankas Korporatīvo departamentu un atbild par bankas biznesa klientu apkalpošanu. Ilzei ir augstākā līmeņa vadības pieredze vairākos autoindustrijas uzņēmumos, finanšu jomā, telekomunikācijās, kā arī mediju nozarē. I. Zoltnere ir absolvējusi Rīgas Biznesa skolu, iegūstot maģistra grādu uzņēmumu vadībā (MBA).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investori aicina par prioritāti izvirzīt Latvijā izdarītos noziegumos iegūtu līdzekļu iesaldēšanu

LETA, 17.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori aicina valdību par tiesībsargājošo iestāžu prioritāti nekavējoties izvirzīt tādu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un līdzekļu iesaldēšanu, kas ir radušies Latvijā izdarītu noziegumu rezultātā.

Šādu nostāju pauž Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), vērtējot finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanu.

Patreizējam fokusam atrodoties uz ārvalstīs izdarītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu rezultātā iegūto līdzekļu konfiskāciju un resursu trūkuma dēļ nespējot vispusīgi koncentrēties uz Latvijas predikatīvajiem noziegumiem, cieš Latvijas godprātīgo uzņēmumu intereses, uzskata padome.

FICIL ieskatā, labvēlīgas investīciju vides veicināšanā nepieciešams nodrošināt, ka gadījumos, kad tiek iesaldēti un arestēti uzņēmuma līdzekļi, tie pēc iespējas ātrāk tiek atdoti uzņēmumam, ja tiek konstatēta līdzekļu likumīga izcelsme.

Padome norāda, ka ēnu ekonomikas un "aplokšņu" algu problēmai nav viena risinājuma. Raugoties uz uzņēmēju un cilvēku dažādo motivāciju maksāt "aplokšņu" algu, nepieciešams veikt cēloņu analīzi. Tāpat jāveic uzņēmumu un cilvēku profilēšana, lai noskaidrotu, kur rodas skaidrās naudas aprite, kam standarta situācijās uzņēmumā nevajadzētu parādīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsver nepieciešamību saredzēt veselības aprūpes nozari kā ieguldījumu, kas nozīmē pienācīgu finansējumu, lai turpinātu šīs nozares ilgtspējīgu attīstību.

FICIL aicina atcerēties, ka jābūt arī gataviem potenciālam otrajam Covid-19 uzliesmojumam. Neskatoties uz veselības aprūpes darbinieku milzīgo darbu, nozarē joprojām pastāv izaicinājumi, kuriem nepieciešami ilgtspējīgi risinājumi. 2019. gada novembrī Latvijas veselības aprūpes darbinieki rīkoja protestu par nepietiekamu finansējumu un pārmērīgu darba slodzi. Lai arī valsts atzina ilgstošos veselības aprūpes nozarē pastāvošos izaicinājumus un problēmas, Ministru kabinets lēma šos jautājumus risināt pakāpeniski.

FICIL uzskata, ka pašreizējā situācija globālā un nacionālā līmenī pieprasa nekavējoties pārskatīt risinājumus izaicinājumiem, kas saistītas ar nepietiekami finansēto veselības aprūpes sistēmu. Valstij ir jākoncentrējas ne tikai uz uzņēmējdarbības un valsts uzņēmumu turpmāko darbību, bet arī jānodrošina atbilstošs finansējums veselības aprūpes sistēmai, tai skaitā nepietiekami atalgotajiem veselības aprūpes nozares speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paveikto darbaspēka resursu pieejamībā ārvalstu investori vērtē kritiski

Db.lv, 14.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori Latvijas pievilcību investīcijām iepriekšējo četru gadu laikā vērtē viduvēji, liecina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais Ārvalstu investīciju vides indekss 2021.

Gatavojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, šī gada pētījums koncentrējās uz paveikto pēdējo 4 gadu laikā. Investori vides pievilcību un politikas veidotāju centienus uzlabot investīciju klimatu novērtējuši ar 2,9 punktiem no 5.

Vispozitīvāk investori vērtējuši finanšu sektora kapitālo reformu, uzsākto reformu augstākās izglītības sistēmā, administratīvi teritoriālo reformu, kā arī politiķu paveikto nodokļu politikas sakārtošanā, it īpaši pieņemto nulles procentu likmi reinvestētai peļņai.

Savukārt negatīvi – darbaspēka problēmjautājumu nerisināšanu, publiskā sektora efektivitātes trūkumu, nenoteiktību saistībā ar politikas veidotāju pieņemtajiem lēmumiem un stratēģijas trūkumu Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investoru ieskatā Latvijas ekonomika salīdzinoši sekmīgi pārvarējusi pandēmijas sekas

LETA, 16.09.2021

FICIL paredz, ka situācija stabilizēsies arī visvairāk cietušajās - ēdināšanas un izmitināšanas, kā arī izklaides un atpūtas nozarēs.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika salīdzinoši sekmīgi ir pārvarējusi līdzšinējās Covid-19 pandēmijas radītās sekas, un pēc krituma pirmajā ceturksnī ir vērojamas pārliecinošas ekonomikas atjaunošanās pazīmes, pausts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) nostājā par makroekonomikas politikas jautājumiem.

FICIL pauž, ka jūnijā ekonomikas noskaņojums ir uzlēcis līdz augstākajam līmenim pēdējo četru gadu laikā. Pateicoties labvēlīgajai ārējai konjunktūrai, eksports būs viens no izaugsmes virzītājiem, - tas uzturēs labu dzinuli apstrādes rūpniecības attīstībai.

Tāpat ārvalstu investori atzīmē, ka arī patēriņš turpinās atdzīvoties, tādēļ tirdzniecības izaugsme paātrināsies, bet pakalpojumos atjaunosies izaugsme.

FICIL paredz, ka situācija stabilizēsies arī visvairāk cietušajās - ēdināšanas un izmitināšanas, kā arī izklaides un atpūtas nozarēs. Tomēr, lai šīs nozares atkoptos pilnībā, būs nepieciešams ilgāks laiks, nekā prognozēts iepriekš, kā arī prognozējamāka epidemioloģiskā situācija. Pēc gada sākumā novērotā apjoma samazinājuma būvniecībā aktivitāte nozarē turpmāk atkal strauji atjaunosies. Transporta un uzglabāšanas nozarē gan turpināsies lejupslīde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators "Tele2" kļuvis par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) biedru.

"Mūsu mērķis ir paplašināt tirgus daļu biznesa klientu sektorā, tādēļ mēs vēlamies aktīvāk iesaistīties sabiedriskajos procesos valstī, kas ir būtiski ilgtermiņa uzņēmējdarbības vides tālākai attīstībai. Mums ir svarīgi strādāt sakārtotā un prognozējamā uzņēmējdarbības vidē, kurā valda godīgi spēles noteikumi visiem tirgus spēlētājiem. Mēs iestājāmies FICIL, lai būtu tuvāk diskusijām par uzņēmējiem svarīgiem lēmumiem," skaidro "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

FICIL valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone norāda: "Augstu attīstīta mobilo sakaru infrastruktūra ir viena no Latvijas priekšrocībām gan konkurējot par ārvalstu investīcijām, gan attīstot vietējo uzņēmējdarbību. Telekomunikācijas, digitālie pakalpojumi un IT ir nozares, kas rada augstu pievienoto vērtību. Tādēļ "Tele2" zināšanas un pieredze būs lielisks papildinājums FICIL darbā, lai Latvijas valdībai piedāvātu tālredzīgas rekomendācijas uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Investori definē galvenos izaicinājumus

LETA, 09.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru ieskatā galvenie izaicinājumi Latvijā ir energoneatkarība, ēnu ekonomika, darbaspēka pieejamība un publiskā un privātā sektora sadarbība, piektdien preses konferencē pēc valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) tikšanās uzsvēra FICIL valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

FICIL vadītāja teica, ka investori guvuši pārliecību par valdības plāniem energoneatkarības nodrošināšanā, bet būtiski risināmi jautājumi ir cīņa ar ēnu ekonomiku, kas ir graujoša attiecībā pret valsts budžetu un konkurenci kropļojoša.

Tāpat Elksniņa-Zaščirinska uzsvēra, ka svarīgi ir turpināt darbu ar cilvēkresursiem - izglītot un pārkvalificēt vietējos darbiniekus, kā arī piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

FICIL vadītājas ieskatā nepieciešams arī pārskatīt publiskā un privātā sektora sadarbību, vērtējot, vai esošais ietvars ir domāts tiem mērķiem, kas būtu jāsasniedz.

Elksniņa-Zaščirinska informēja, ka ārvalstu investoru vēlme turpināt investīcijas Latvijā nav mazinājusies, un saskaņā ar FICIL šogad veikto aptauju divas trešdaļas investoru pauduši, ka turpinās ieguldīt Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Premjers: Atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma būs nākamās Saeimas jautājums

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma būs nākamās Saeimas jautājums, piektdien pēc tikšanās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Nostājas dokumentā par nodokļu politiku un administrēšanu ĀIPL norāda, ka diferencētā neapliekamā minimuma piemērošana ir sarežģīta, rosinot valdību noteikt fiksētu neapliekamo minimumu vai vienkāršot algu aprēķinu, atceļot diferencēto neapliekamo minimumu un ieviešot vairākas progresivitātes pakāpes.

Kariņš pauda, ka viņš idejiski atbalsta šādu priekšlikumu. "Mums jāatrod veids, kā aiziet no tā [diferencētā neapliekamā minimuma] prom. Bet tas nebūs 2021.gada un 2022.gada jautājums. Tas jāskata plašākas nodokļu reformas kontekstā, ko varētu skatīt nākamā Saeima," atzina Kariņš.

Premjers norādīja, ka viņa mērķis bija līdz šī gada pavasarim panākt politisku vienošanos par nodokļu reformu, tomēr Covid-19 pandēmija šos plānus izmainīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas preču, saldumu un uzkodu apvienotā organizācija «Orkla Latvija» ir kļuvusi par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) biedru.

«Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons norāda: «Tā kā «Orkla Latvija» ļoti strauji attīstās, mēs vēlamies vēl aktīvāk iesaistīties sabiedriskajos un ekonomiskajos procesos valstī, kas ir būtisks priekšnosacījums mūsu tālākai izaugsmei. Mūsu mērķis ir turpināt investēt Latvijā, lai uzlabotu un attīstītu uzņēmējdarbību, tādēļ dalība Ārvalstu investoru padomē Latvijā ir loģisks solis, lai ciešāk iesaistītos investoriem svarīgu lēmumu pieņemšanas procesos.»

Šā gada aprīlī «Orkla Latvija» uzsāka jaunas Laima ražotnes būvniecību Ādažos, tajā ieguldot vairākus miljonus eiro. Jaunā ražotne uzsāks darbu 2020. gadā, bet 2022. gadā tai blakus tiks atklāta vēl viena jauna ražotne, kas specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FICIL: Pāršķirta jauna lappuse finanšu un biznesa attiecību kultūrā

Zane Atlāce - Bistere, 21.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņojums pēc FATF plenārsēdes Parīzē ir vēl viens pozitīvs solis, kas parāda Latvijas progresu normatīvi un regulatīvi veikto izmaiņu ieviešanā praksē, norāda Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL).

Uzņēmēji ar lielu interesi gaidīja Moneyval un FATF vērtējumus, jo šie atzinumi ir ļoti būtiski lai veicinātu investoru uzticību Latvijas finanšu sektoram un uzņēmējdarbības vides stabilitātei.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana ir globāla problēma, kas prasa visaptverošu cīņu pret ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem. FICIL vairāku gadu garumā ir uzsvērusi nepieciešamību pilnveidot un attīstīt valsts spējas apkarot šāda tipa noziegumus un ir gandarīta par starptautisko organizāciju pozitīvo novērtējumu Latvijā paveiktajam.

Padomes ieskatā noteikti jāturpina darbs pie Latvijas finanšu sektora reputācijas atjaunošanas starptautiskajā kontekstā, kā arī ir svarīgi demonstrēt veiksmīgu uzņemtā kursa turpinātību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori, kuru viedoklis par Covid-19 ietekmi uz biznesa vidi apkopots Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktajā pētījumā, apliecina, ka pandēmijas krīze jau pašreiz ir skārusi lielāko daļu uzņēmumu. Investori īpaši uzsver nepieciešamību pieņemt stratēģiskus lēmumus, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbības klimatu Latvijā ilgtermiņā.

Kā uzsver pētījuma autori, "SSE Riga" profesors Arnis Sauka un FICIL politikas veidotāja Linda Helmane, 45 ārvalstu investoru Latvijā viedokļu apkopojums veikts ar mērķi sniegt valdībai un publiskajam sektoram informāciju, kas veicinātu stratēģisku un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, mazinot krīzes negatīvo ietekmi. Pētījuma rezultāti parāda, ka Covid-19 pandēmija jau pašreiz ir atstājusi negatīvu ietekmi uz lielāko daļu aptaujāto uzņēmumu - pieprasījumam pēc to produktiem un pakalpojumiem krītoties robežās no 5% līdz pat 100%.

Kā būtiskākās problēmas, ar kurām pašlaik saskaras ārvalstu investori, tiek minēta darbinieku un klientu veselības, drošības un iespēju strādāt attālināti nodrošināšana, kā arī uzņēmējdarbības nepārtrauktība kopumā laikā, kad konkrētas saimnieciskās darbības un darījumi ir apturēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ investīcijas nav apstājušās, bet tās šajā laikā ir grūtāk realizēt, atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētājs un būvmateriālu ražotāja SIA "Schwenk Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Viņš pauda, ka pēdējie divi gadi saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir bijuši izaicinājumiem pilni, taču tas, kāds šis gads bija ārvalstu investoriem, ir atkarīgs no nozares, kurā investors strādā. "Gads kopumā ir bijis atkarīgs no tā, kādā industrijā konkrētais investors ir strādājis. Taču arī tām nozarēm, kurām pandēmijas laikā ir gājis veiksmīgi, gads ir bijis izaicinājumu pilns saistībā ar dažādajiem ierobežojumiem un prasībām, lai nodrošinātu ražošanu," sacīja Gruzniņš.

Jāizmanto pandēmijas dotās iespējas piesaistīt investīcijas 

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas,...

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, tiem, kas nodarbojas ar Covid-19 testu ražošanu vai vakcinācijas procesu, visticamāk, šis gads bija ļoti veiksmīgs, taču pretī ir tādas nozares kā sabiedriskā ēdināšana, kur noteikumi mainās pa mēnešiem un valda ļoti liela neziņa.

"Tas ir bijis gads, kurā vienam ir labi, otram slikti, bet kopumā jāsaka, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis un gads izrādījies ne tik ļauns, kā gaidīts. Jāatzīst, ka valdības pieņemtie lēmumi par palīdzību uzņēmējdarbībā, kā dīkstāves pabalsti un apgrozāmo līdzekļu daļēja segšana, ir bijis pareizs solis un noturējis lielu daļu uzņēmumu virs ūdens," teica Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Gruzniņš atzīmēja, ka investīcijas pandēmijas dēļ nav apstājušās. "Es nāku no "Schwenk Latvija", kura pēdējo divu gadu laikā ir veikusi lielākās investīcijas, kopš tika uzbūvēta Brocēnu cementa rūpnīca. Šo divu gadu laikā kopējās investīcijas ir vairāk nekā 40 miljoni eiro. Tas ne tik daudz ir saistīts ar to, ka redzējām kādus ieguvumus no pandēmijas laika, bet mēs esam nosprauduši skaidru mērķi attiecībā uz "zaļo kursu". Ar to es gribu teikt, ka investīcijas pandēmijas situācijas dēļ nav apstājušās. Tās gan šajā laikā ir grūtāk realizēt dažādo ierobežojumu dēļ, piemēram, ir ceļošanas ierobežojumi, problēmas ar speciālistu piesaisti no ārvalstīm," viņš teica.

Tāpat Gruzniņš piebilda, ka padome sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu katru gadu veic investoru aptauju, un jaunākās aptaujas dati par par kopējo investoru noskaņojumu un tendencēm tiks prezentēti nākamā gada aprīlī. Taču pirmās intervijas laikā viens no biedriem atklāja, ka turpinās investēt - tuvāko divu gadu laikā vismaz 10 miljonus eiro. "Investori nav beiguši ticēt, cerēt un investēt," uzsvēra Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Jautāts, kādas ir prognozes par ārvalstu investoru interesi par Latviju pēc pandēmijas, Gruzniņš atzīmēja, ka tas noteikti būs atkarīgs no nozares. "Domāju, ka atkopšanās nozarēs, kas saistītas ar tūrismu, aizņems vairākus gadus. Savukārt ražošanas vai pārstrādes uzņēmumiem, ja būs pieprasījums, būs piedāvājums. Ja šīm nozarēm ir bijis kāds samazinājums, tad tās atkopsies daudz ātrāk. (..) Domāju, ka investoriem vienmēr būs interese, paturot prātā, ka investors ir tas, kas no ieguldījumiem gaida peļņu. Un arī mēs, protams, Latvijā esam ieinteresēti, lai mums būtu vairāk tādu uzņēmumu, kas pelna un maksā nodokļus," viņš teica.

Vienlaikus viņš pauda, ka nepiekrīt viedoklim, ka investori atturas no ieguldījumiem. "Teikt, ka šajā laikā investori turas pie naudas un neinvestē… Tam es negribētu piekrist. Domāju, ka šis ir mirklis, kad nauda ir jāiegulda, un to mēs redzam no vairākiem investoru piemēriem. Redzam, ka pēdējo gadu laikā mūsu pašu biedrs "Orkla" ir veicis milzīgas investīcijas. Tas tikai norāda uz to, ka, par spīti pandēmijai, viņu plāni netiek atcelti. Taču no otras puses mēs, protams, tuvākajos gados neredzam lielas investīcijas, piemēram, viesnīcu būvniecībā. Pandēmija ir ieviesusi savas korekcijas, taču kopumā jāsaka - cilvēki ir piesardzīgi, taču biznesā tas nav tik jūtams," sacīja Gruzniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FICIL pārstāve: Ēnu ekonomikā esošie savā ziņā izsmej nodokļu maksātājus

LETA, 21.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodrošinot soda neizbēgamību, ir jānovērš, ka daļa no ēnu ekonomikas dalībniekiem ņirgājas par tiem, kuri godīgi maksā nodokļus, izriet no Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārstāves Evitas Gošas šodien paustā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Goša norādīja, ka cīņā ar ēnu ekonomiku nevar cerēt uz citu rezultātu, ja tiks turpināta līdzšinējā pieeja ar nepietiekamu resursu atvēlēšanu. Pašlaik nemazinās nesodāmības sajūta un ēnu ekonomikā esošie savā ziņā izsmej tos, kuri maksā nodokļus, ar attieksmi "mēs varam tā darboties, un pilnīgi nekas ar mums nenotiek," vērsa uzmanību par ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumiem atbildīgā FICIL pārstāve.

Pēdējo gadu laikā notiek atbalstāma koncentrēšanās uz lielākajiem pārkāpējiem jeb "lielo zivju ķeršanu", taču cīņai ar ražošanas, būvniecības un citās nozarēs esošajiem mazākiem ēnu ekonomikas veicinātājiem Valsts ieņēmumu dienests nevelta pietiekamus resursus, pauda Goša. FICIL apzinās, ka cīņa prasa lielus resursus, reizē ēnu ekonomika veido ap 25% no tautsaimniecības, nostādot krietni neizdevīgākos konkurences apstākļos tos, kuri darbojas godīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aicina Kariņu pārskatīt valsts īstenoto cilvēkkapitāla attīstības politiku

Db.lv, 10.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa pakalpojumu asociācija (ABSL Latvia) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), pārstāvot virkni eksportējošu uzņēmumu intereses, sagatavojušas oficiālu ierosinājumu vēstuli Krišjānim Kariņam, aicinot Ministru prezidentu nekavējoties risināt darbaspēka kvalifikācijas celšanas jautājumu, centralizējot sadrumstaloto atbildību valsts pārvaldes pusē, kā arī pārskatot esošo atbalsta instrumentu efektivitāti un ietekmi uz iedzīvotāju iespējām atrast labāk atalgotu darbu.

Vēstulē paustajam aicinājumam pievienojas arī citi nozīmīgi nevalstiskā sektora pārstāvji tādi kā Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets", Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija, Amerikas, Norvēģijas un Zviedrijas Tirdzniecības palātas Latvijā. Atbalstu aicinājumam pauduši arī vairāk nekā 20 lieli un atpazīstami kā Latvijas, tā ārvalstu kapitāla uzņēmumi.

Kā norāda ABSL Latvia un FICIL pārstāvji, problēmas būtība slēpjas tajā, ka cilvēkkapitāls jau ilgstoši ir nepietiekami novērtēts resurss Latvijas ekonomikas attīstībā, kuru mērķtiecīgi izglītojot, iespējams piesaistīt investīcijas, izveidot labi apmaksātas darbavietas, mazināt nevienlīdzību un vairot labklājību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vide Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm nav slikta, taču ir virkne uzlabojamu lietu, piektdien intervijā Latvijas Radio atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes locekle un "PricewaterhouseCoopers" valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

"Ja mēs salīdzinām ar kaimiņvalstīm, Latvijas biznesa vide nav slikta," sacīja Elksniņa-Zaščirinska.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka investori un uzņēmēji vienmēr prasīs vairāk. "Mēs vienmēr prasīsim un tieksimies uz ideālo jeb krietni labāku pasauli," teica Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle.

Viņa arī minēja, ka līdz šim nesakārtotie jautājumi Covid-19 pandēmijas laikā ir kļuvuši vēl aktuālāki, tostarp tas attiecas uz tiesu sistēmas efektivitāti, uz būvniecības procesu sakārtošanu gan attiecībā uz ēnu ekonomiku, gan uz būvniecības procesiem un to uzraudzību, kā arī uz administratīvo slogu uzņēmumiem.

"Visas šīs lietas joprojām ir aktuālas," sacīja Elksniņa-Zaščirinska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Katra krīze kā jauns grūdiens attīstībai

Jānis Goldbergs, 26.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT preču un elektronikas vairumtirgotājs ELKO Grupa augot kopš 1993. gada ir pieredzējis visas finanšu krīzes un izmantojis visus pieejamos finansēšanas veidus Latvijā.

Stāstu par uzņēmuma izaugsmi, darbību vērtspapīru tirgū, izmantotiem banku pakalpojumiem un citiem finanšu instrumentiem Dienas Bizness aicināja stāstīt ELKO Grupa direktoru Svenu Dinsdorfu.

Uzņēmums dibināts 1993. gadā. Vai varat īsumā pastāstīt vēsturi, kā tas sākās un kādi bija lielākie izaicinājumi?

Jā, nupat uzņēmumā svinējām 30 gadu jubileju. Pirmsākums ir tipisks garāžas stāsts. Īsumā – Latvijas studenti vienkārši sāka tirgot elektroniku. IT preces bija pieprasītas, un tā sakrita, ka kādam bija kontakti, kādam studijas Vācijā, kādam komunikācijas spējas. Pieprasījums bija tas, kas diktēja uzņēmuma rašanos, un vārds pa vārdam, darījums pēc darījuma, bizness sākās. Skaidrs, ka tirgū bija milzu caurums tajā laikā – IT preču valstī praktiski nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju vide Latvijā ir pasliktinājusies, pirmdien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss" prezentācijā sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

Piecu punktu sistēmā kopējais investīciju vides vērtējums 2022.gadā bija 2,3 punkti. Gadu iepriekš vērtējums bija 2,9, 2020.gadā - 2,7, bet 2019.gadā - 2,6.

Sauka sacīja, ka sliktāks vērtējums nekā 2022.gadā ir bijis tikai 2016.gadā.

"Investoru ieskatā, valstī notiek mērens haoss, un nav saprotams uz kurieni tas kuģis tiek stūrēts," teica Sauka.

Vienlaikus 79% no ārvalstu investoriem norādījuši, ka turpinās investēt Latvijā. Savukārt 15% pauduši, ka neplāno to darīt, bet 6% norādījuši, ka tas vēl nav izlemts un būs atkarīgs no apstākļiem vai arī patlaban nav vajadzības investēt.

Ārvalstu investīciju vides indeksā politikas veidotāju darba vērtējums ir 2,7, korporatīvās pārvaldības principu ievērošana valsts kapitālsabiedrībās tiek vērtēta ar 2,9, bet pašvaldību kapitālsabiedrībās ar 2,6.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Investori aicina stiprināt Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitāti

LETA, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) publiskotajā nostājā par darbaspēka jautājumiem aicina stiprināt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) kapacitāti.

ĀIPL ieskatā, Latvijā ir jāmaina cilvēkresursu pārvaldības ietvars, proti, NVA ir jākalpo par vienotu Latvijas cilvēkresursu pārvaldības platformu.

"Pieejamajam darbaspēkam un darba devējiem ir nepieciešama vienota platforma - cilvēkresursu pārvaldības modelis, lai valsts palīdzētu nenodarbinātajiem ātrāk atgriezties darba tirgū, mazinot pabalstu slogu valsts budžetam," pauž ārvalstu investori.

ĀIPL norāda, ka pašreizējā NVA darba tirgus platforma nav efektīva, jo tā pilnībā neatbilst mūsdienu saziņas platformu prasībām, tai trūkst komunikācijas iespēju un redzamības. Padome rosina izstrādāt spēcīgu stratēģiju, veidojot vienotu platformu un iesaistot publisko un privāto sektoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cilvēkkapitāla atpalicība ik gadu pieaug

Jānis Goldbergs, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka kvalifikācijas celšanas jautājumi ir tik tālu samilzuši, ka Biznesa pakalpojumu asociācija (ABSL Latvia) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) vērsušās pie premjera ar lūgumu nekavējoties risināt problēmu.

Dienas Bizness jau iepriekš aprakstīja dažādus kvalifikācijas celšanu ierobežojošus faktorus, kurus izraisa ieņēmumu līmenis. Proti, pie zemiem ienākumiem ir ierobežota iespēja pilnveidot profesionālās prasmes vai pārkvalificēties. Vēstules Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam pamatā ir privātā un nevalstiskā sektora novērojumi, kas norāda arī uz nopietnām institucionālām problēmām un neefektīvu valsts darbību šajā jomā.

Cilvēkkapitāla attīstības problēmas Latvijā Dienas Bizness skaidrot aicināja ABSL Latvia valdes priekšsēdētāju Fredi Bikovu.

Kolektīvā atbildība pieaugušo izglītībā

“Atbildība par pieaugušo izglītību ir sadrumstalota, un mēs sapratām, ka bezjēdzīgi ir cīnīties par panākumiem šādos apstākļos, tādēļ arī iesniedzām vēstuli premjeram, lai jomai pievērstu uzmanību,” skaidrojumu uzsāka F. Bikovs. Viens no galvenajiem argumentiem šajā vēstulē ir Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus 2019. gada pētījums Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveides iespējas un vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu sasaiste ar rīcībpolitiku, kas atklāj pieaugušo izglītības atbildības sadali valsts ministriju un institūciju vidū. Norādītas vismaz 3 ministrijas, 18 institūcijas un 9 padomes, kas nosaka darba tirgus attīstības politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru