Budžets

Fiskālās disciplīnas uzraugi: Latvija nepārdomāti gatavojusi budžetu ar maksimāli pieļaujamo izdevumu līmeni

LETA, 21.11.2018

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Saglabājot līdzšinējo politiku, nākotnē palielinās budžeta konsolidācijas riski jeb nepieciešamība samazināt valsts budžeta tēriņus, aģentūrai LETA pauda Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) vadītājs Jānis Platais.

Izvērtējot Latvijas vispārējās valdības budžeta plānu 2019.gadam, FDP secinājusi, ka atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, Latvijas valdība nav spējusi veidot budžetu pretēji ekonomikas ciklam bez deficīta.

Latvijas valsts budžeta plāns nākamajam gadam ir ar negatīvu bilanci - 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Turpretī abām pārējām valstīm budžeta bilance ir pozitīva jeb ieņēmumi budžetā plānoti lielāki nekā izdevumi - Lietuvai tā ir 0,4% no IKP, bet Igaunijai - 0,5% no IKP apmēra.

«Kamēr Latvijā turpinām runāt un sapņot par sabalansētu valsts budžetu, Lietuva un Igaunija jau veido prāvu budžeta pārpalikumu. Šāda situācija nav pieļaujama, ņemot vērā to, ka Latvijas ekonomika aug straujāk nekā mūsu kaimiņiem,» pauda Platais.

Eiropas Komisija šodien atzinusi, ka Latvijas izstrādātais valsts budžeta plāns 2019.gadam var izraisīt novirzi no valsts vidējā termiņa budžeta mērķa. Tas nozīmē, ka Latvija ir uz pārkāpuma riska robežas un, gatavojot nākamā gada budžetu, nav iespējams atvēlēt vairāk līdzekļu jauniem izdevumiem.

Platais skaidroja, ka Latvijai ierasto deficīta budžeta veidošanu ietekmē arī tas, ka budžeta izdevumi šobrīd pieaug straujāk nekā Latvijas ekonomika, kā arī jāņem vērā pēdējo gadu nodokļu reformas negatīvā fiskālā ietekme.

«Līdz šim Latvija ir nepārdomāti gatavojusi budžetu ar maksimāli pieļaujamo izdevumu līmeni, neizvērtējot, kā adekvāti kompensēt nodokļu likmju samazināšanu. Nodokļu politikas pasākumi ēnu ekonomikas samazināšanai nākotnē var nespēt kompensēt visas valsts budžeta vajadzības. Saglabājot šādu politiku arī turpmāk, nākotnē palielinās budžeta konsolidācijas riski jeb nepieciešamība samazināt valsts budžeta tēriņus,» uzsvēra FDP vadītājs.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) saskaņojusi Latvijas 2019.gada budžeta plānu, norādot, ka tas visumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

Komisija norāda, ka Latvija 2018. un 2019.gadā, visticamāk, būtiski nenovirzīsies no vidējā termiņa budžeta mērķa, novirzei veidojot attiecīgi 0,1% un 0,2%. Tādējādi pašreizējais novērtējums abos gados visumā norāda uz atbilstību vidējā termiņa budžeta mērķim.

Tajā pašā laikā Latvijai tiek prasīts, lai kopējo valdības primāro izdevumu pieauguma temps 2018.gadā nepārsniegtu 6%, bet 2019.gadā - 4,6%. Pamatojoties uz Komisijas prognozēm, izdevumu mērķi šobrīd liecina par vērā ņemamas novirzes risku no šīs prasības 2018. un 2019.gadā.

Pēc EK minētā, ja turpmākajos novērtējumos vairs nebūs iespējams konstatēt atbilstību vidējā termiņa budžeta mērķim, vispārējā novērtējumā būs nepieciešams ņemt vērā iespējamo novirzi no prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Deputātu kvotas ministru izpildījumā

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 24.10.2018

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Kārtējais sviests. Tā īsi var raksturot vairāku ekspertu teikto par valdības lemto, ka vairāk nekā 10 miljoni eiro, ko ministrijas šogad nav iztērējušas, plānots pārdalīt dažādiem citiem mērķiem.

Lielākās summas paredzēts pārdalīt starp Labklājības ministrijas (LM) programmām. 1,4 miljoni eiro, kurus Finanšu ministrija nav iztērējusi ēnu ekonomikas apkarošanai, plānots novirzīt baznīcām, bet 700 000 eiro Kultūras ministrija rosina atvēlēt Ventspils mūzikas skolai. Izklausās kut kur dzirdēts? Jā, ļoti atgādina bēdīgi slavenās deputātu kvotas, tikai šoreiz ministru izpildījumā. Par to, kāpēc neiztērētā nauda netiek novirzīta budžeta deficīta segšanai, atbildes nav, tāpat par to, kādēļ nauda pārdalīta tieši šiem, nevis citiem mērķiem.

Ar šādu līdzekļu pārdalīšanas praksi tiek diskreditēts viss budžeta veidošanas process un politiķi faktiski paši sev iešauj kājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Šī gada nodokļu ieņēmumu plāns ir izpildīts

Db.lv, 26.10.2018

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Straujā ekonomikas izaugsme šogad ir nodrošinājusi stabilu, izaugsmei atbilstošu ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā. Nodokļu ieņēmumi janvārī-septembrī pieauga par 516,0 miljoniem eiro jeb 8,7%, informē Finanšu ministrijā (FM).

Ņemot vērā maksājumu ieplūšanu no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, tai skaitā par iepriekšējā plānošanas perioda sekmīgu noslēgumu, ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi kopbudžetā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bija par 367,2 miljoniem eiro jeb 65,5% lielāki. Kopumā kopbudžeta ieņēmumi šajā periodā pieauguši par 14,4%, sasniedzot 8 183,5 miljonus eiro.

Analizējot budžeta izpildi pēc naudas plūsmas, redzams, ka šā gada janvārī-septembrī izteiktais ieņēmumu pieaugums par 14,4% un izdevumu palielinājums par 10,3% ir nodrošinājis kopbudžetā 691,3 miljonu eiro pārpalikumu, par 330,6 miljoniem eiro vairāk nekā pērn deviņu mēnešu periodā. Septembrī, izdevumiem pārsniedzot ieņēmumus, kopbudžetā veidojās 32,6 miljonu eiro deficīts un turpmākajos mēnešos deficīts turpinās palielināties. To ietekmēs arī straujāka ES fondu projektu investīciju plūsma gada nogalē. Izteikti aktīva ES fondu projektu īstenošana šogad vērojama pašvaldībās, kur ar ES fondu projektiem saistītie izdevumi būtiski pārsniedz prognozētos apmērus. Jāatzīmē, ka atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai, aprēķinot vispārējās valdības budžeta bilanci, tiek neitralizēta ES fondu investīciju ietekme, saglabājot tikai valsts un pašvaldību budžeta līdzfinansējumu ES fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Fiskālās disciplīnas padome: Fiskālā konsolidācija nākamgad ir neizbēgama

Db.lv, 14.12.2018

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Fiskālās disciplīnas padome nosūtījusi Saeimai un Ministru kabinetam viedokli saistībā ar Saeimas 13. decembrī pieņemtajiem grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas no 2019. gada 1. janvāra paredz palielināt veselības aprūpes nozares finansējumu par 20%, informē padome.

Pieņemot minētos likuma grozījumus laikā, kad nākamā gada valsts budžets vēl nav apstiprināts, Saeima nav ņēmusi vērā fiskālās disciplīnas principus, norāda padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Padome norāda, ka minētais lēmums atbalstīt papildu izdevumus ar fiskālo ietekmi 2019. gadā – 87 483 708 eiro, 2020. gadā – 191 227 820 eiro un 2021. gadā – 314 599 953 eiro bez kompensējošiem pasākumiem ir skaidrs signāls uz nepieciešamību jaunajai valdībai tās tuvākajos darbības mēnešos un arī veidojot 2019. gada valsts budžetu veikt fiskālo konsolidāciju jeb valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošanu.

Padome norāda, ka minētajam pasākumam nav norādīti finansēšanas avoti un nav pieejama arī pietiekama brīva fiskālā telpa. Konstatējams arī tas, ka fiskālās disciplīnas regulējums nav pietiekams apstākļos, kad tiek ieviests pagaidu budžets, apdraudot sabalansētas makroekonomiskās politikas īstenošanu un valsts spējas pildīt uzņemtās saistības Eiropas Savienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Pagaidu budžets nozīmē jaunu investīciju aizkavēšanos

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 20.12.2018

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Jaunais gads iesāksies ar pagaidu jeb tehnisko budžetu, kas nozīmē, ka tajā nav nekādu jauno politikas iniciatīvu. Pagaidu budžeta ietvaros netiks apmaksāti pakalpojumi, kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiks veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Taču turpināsies iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšana, nodrošinot spēkā esošo normatīvo aktu pensiju, pabalstu un atlīdzības jomā izpildi.

Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks LNT paudis, ka jaunais budžets nebūs ātrāk par martu. Tātad teju gada ceturksni mēs būsim dzīvojuši, A. Vilka vārdiem izsakoties, pagātnē. Tas nozīmē, ka gada pirmajos trīs mēnešos netiks veiktas jaunas investīcijas un īstenotas jaunas programmas. Ja viena ceturtā daļa aktuālā gada paiet, mīņājoties pērnajā, bez jaunām politikas iniciatīvām, tas nenāk par labu attīstībai un izaugsmei.

Valsts interesēs ir pēc iespējas ātrāk apstiprināt jauno valdību, lai varētu pieņemt 2019. gada budžetu ar jaunām investīcijām.

Pozitīvi gan ir tas, ka, pateicoties mediķu arodbiedrības spiedienam, valdība ir lēmusi jau no 1. janvāra paaugstināt mediķu algas par 20%, taču tā ir tikai viena nozare. Ņemot vērā privātā sektora samērā nelielo investīciju apjomu, publisko investīciju aizkavēšanās nav laba ziņa. Turklāt Fiskālās disciplīnas padome ir paziņojusi, ka jaunajā budžetā fiskālā konsolidācija, kas nozīmē – mazāki valsts tēriņi, ir neizbēgama. Padome uzsver, ka, lemjot par mediķu atalgojuma palielināšanu jau no 1. janvāra, kamēr vēl nav apstiprināts jaunais budžets, valdība ir pārkāpusi fiskālās disciplīnas principus. Savā paziņojumā Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais norāda: «Minētajam pasākumam nav norādīti finansēšanas avoti, un nav pieejama arī pietiekama brīva fiskālā telpa. Konstatējam arī to, ka fiskālās disciplīnas regulējums nav pietiekams apstākļos, kad tiek ieviests pagaidu budžets, apdraudot sabalansētas makroekonomiskās politikas īstenošanu un valsts spējas pildīt uzņemtās saistības Eiropas Savienībā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pašvaldībās vērojams būtisks izdevumu pieaugums ES fondu projektu īstenošanai

Db.lv, 21.12.2018

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada 11 mēnešos atbilstoši Valsts kases datiem bijis 357,8 miljonu eiro pārpalikums. Tā apmērs bija par 241,3 miljoniem eiro lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, ko lielā mērā ietekmēja virsplāna nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā (+ 172,5 miljoni eiro), informē Finanšu ministrija.

Pārpalikums pamatā veidojas valsts konsolidētā budžeta līmenī (372,8 miljoni eiro), ņemot vērā nenodokļu ieņēmumu palielināšanos un saņemtās atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, tostarp noslēguma maksājumi par 2007.-2013. gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas investīcijām (197,4 miljoni eiro). Pašvaldību budžetā tikmēr 11 mēnešos vērojama 15 miljonu eiro deficīta veidošanās, ko nosaka pašvaldību īstenoto ES fondu projektu investīciju intensitātes pieaugums.

Kopbudžetā ieņēmumi bija par 1 242,1 miljoniem eiro jeb 14,2% lielāki nekā pērn 11 mēnešos, veidojot 9 965,6 miljonus eiro. Savukārt izdevumi bija 9 607,7 miljoni eiro, par 1 000,8 miljoniem eiro jeb 11,6% lielāki nekā 2017. gada 11 mēnešos. Jāatzīmē, ka kopš septembra mēneša izdevumu apmērs kopbudžetā pārsniedz ieņēmumus un uzkrātais pārpalikums sarūk, un līdzīgi kā iepriekšējos gados decembrī līdz ar gadu noslēdzošu maksājumu veikšanu kopbudžetā veidosies deficīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fiskālie noteikumi – ekonomiskās stabilitātes stūrakmens?

Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Oļegs, 26.12.2018

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdības deklarācijas priekšlikumu īstenošanai šogad nepieciešami vēl 660 miljoni eiro

LETA, 14.01.2019

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Ja šogad tiktu īstenotu visi iesniegtie priekšlikumi valdības deklarācijai, tas varētu prasīt papildu aptuveni 660 miljonus eiro, žurnālistiem sacīja premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV).

«Mums 2019.gadā nebūs iespējas pārdalīt jaunu naudu, jo jautājums ir par to, kā mēs varēsim iekļauties jau nospraustā deficīta līmenī. Jaunās valdības politika sāktos ar 2020.gadu,» teica Kariņš.

Vienlaikus viņš pauda, ka griba vai apetīte pašlaik nedaudz pārsniedz iespējas, bet tajā pašā laikā nav pilnīgi nesamērojama. Ja partijas vienosies parakstīt fiskālās disciplīnas līgumu, tad vienā gadā pilnā apjomā šos pasākumus nevarēs izpildīt, skaidroja premjera amata kandidāts. Viņš norādīja, ka iesniegtos priekšlikumus varētu īstenot pakāpeniski.

Politiķis uzsvēra, ka šogad nav plānots ieviest jaunus nodokļus, un plānots iekļausies «budžeta deficīta rāmī».

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Parakstīta topošās Kariņa valdības deklarācija, ko tā paredz?

LETA, 23.01.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdības budžeta deficīts 2018. gadā - 0,7% no IKP

Db.lv, 31.01.2019

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu.

Pērn vispārējās valdības budžeta deficīts bija 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 198,9 miljoni eiro. Tas bija ievērojami zemāks nekā likumā par valsts budžetu 2018. gadam pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts – 1% no IKP.

Konsolidētajā kopbudžetā pērn veidojies 215,1 miljona eiro deficīts, ieņēmumiem un izdevumiem pieaugot vienlīdz strauji. Tautsaimniecības izaugsmei un sekmīgai Valsts ieņēmumu dienesta darbībai veicinot nodokļu ieņēmumu straujāku palielināšanos, kā arī nozīmīgi pieaugot ārvalstu finanšu palīdzības un nenodokļu ieņēmumiem, kopbudžeta ieņēmumi bija par 1 258,4 miljoniem eiro jeb 13,1% lielāki nekā 2017. gadā, sasniedzot 10 882,9 miljonus eiro. Savukārt kopbudžeta izdevumi 2018. gadā palielinājās par 1 251,9 miljoniem eiro jeb 12,7% un bija 11 098 miljoni eiro. Izdevumu palielināšanos ietekmēja pieaugošās investīcijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, nozīmīgais izdevumu kāpums veselības nozarē, izdevumu pieaugums pensijām un pabalstiem, kā arī izdevumu līmeņa aizsardzības nozarē palielināšana līdz 2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šogad varētu piešķirt papildu piecus miljonus eiro finanšu sistēmas sakārtošanai

LETA, 04.02.2019

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Šā gada valsts budžetā varētu piešķirt pildu piecus miljonus eiro vairākiem pasākumiem, kas saistīti ar Latvijas finanšu sistēmas sakārtošanu, žurnālistiem pēc koalīcijas partiju iknedēļas sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kopumā koalīcija ir vienojusies, ka šis būs «tehniskais budžets», tomēr tajā tikšot mainīta viena lieta salīdzinājumā ar sākotnējo plānu - tiks paredzēti vairāki pasākumi Latvijas finanšu sistēmas sakārtošanai, klāstīja premjers.

Iecerēts stiprināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) kapacitāti, tāpat paredzēts risināt jautājumu, kas saistīts ar ilgu laiku no izmeklēšanas sākumā līdz tiesas spriedumam, skaidroja Kariņš.

Tās būšot vienīgas atkāpes un papildinājumi salīdzinājumā ar sākotnēji iecerēto, piebilda premjers.

Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien izskatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2019.-2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru