Bankas

FKTK piemēro 2,2 miljonu eiro sodu LPB Bank AS un izsaka brīdinājumu valdes loceklim

Db.lv, 19.10.2018

Jaunākais izdevums

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu «LPB Bank» AS 2 205 282 eiro apmērā par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, informē FKTK.

Tāpat FKTK uzdevusi bankai atsaukt par NILLTFN jomu atbildīgo valdes locekli A. Kalveršu no amata un izteikusi minētajai personai brīdinājumu. Bankai uzlikti arī citi tiesiskie pienākumi, tostarp noteiktajā termiņā ir jāiesniedz FKTK izvērtēšanai pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, kā arī jāveic iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgs izvērtējums.

FKTK bankā veica klātienes pārbaudi, kā arī neklātienes mērķa pārbaudes, kuru laikā izskatīti klientu darījumi līdz 28.08.2018. FKTK ir atkārtoti konstatējusi virkni pārkāpumu, kas liecina par nopietniem trūkumiem bankas iekšējās kontroles sistēmā NILLTFN jomā, jo tie ir atklāti būtiskākajos klientu izpētes un darījumu uzraudzības elementos.

Banka nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu normatīvo aktu prasību ievērošanu, piemēram: banka nebija dokumentējusi, kādā veidā klienta patiesais labuma guvējs īsteno galējo kontroli pār kompāniju un gūst labumu no klienta saimnieciskās darbības; banka nebija savlaicīgi ieguvusi dokumentus, lai pārliecinātos par finanšu līdzekļu izcelsmi klientu kontos, kā arī nepārliecinājās, vai darījumu apmērs ir samērīgs ar kontā saņemto finanšu līdzekļu apmēru; banka nav nodrošinājusi savlaicīgu klientu padziļināto izpēti un rezultātu dokumentēšanu, kā arī slēdzieni klientu lietās ir nepilnīgi; banka nebija dokumentējusi argumentētu slēdzienu par saistīto klientu grupas darbību, tajā skaitā savstarpējo darījumu, tiesisko un ekonomisko būtību; banka, nav pievērsusi pietiekamu uzmanību klientu veiktajiem netipiski lieliem, sarežģītiem, savstarpēji saistītiem darījumiem, kuriem šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa, tostarp nav vērtējusi darījumus ar galvenajiem sadarbības partneriem un atbilstoši dokumentējusi izpētes secinājumus, savlaicīgi nav ieguvusi pietiekamā apmērā klientu saimniecisko darbību pamatojošus dokumentus, nav vērtējusi klienta saimnieciskās darbības veida atbilstību deklarētajam.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: «Mūsu lēmums ir kārtējais apliecinājums, ka mēs rūpīgi sekojam, kā tiek nodrošināta šīs jomas sakārtošana banku sektorā. Arī citiem tirgus dalībniekiem ir jāņem vērā, ka šādi trūkumi un sistēmas nepilnības nav pieļaujamas nevienā no Latvijas bankām. Protams, mums kā banku uzraugam ir nepatīkami konstatēt, ka šajā Bankā atklātie pārkāpumi ir identificēti jau vairākkārt un šī neatbilstība ir bijusi ilgstoša, tādēļ arī sods ir adekvāts tam, ko mēs esam konstatējuši. Vēlos uzsvērt, ka šādas pārbaudes un arī citas uzraudzības darbības aktīvi turpināsim, lai īstenotu valdības noteikto virzību Latvijas finanšu sektora turpmākajai attīstībai, nodrošinot nepieciešamo pārmaiņu vadību uzraugāmajā sektorā un tā atbilstību visām likuma prasībām.»

FKTK jau iepriekš bija piemērojusi Bankai sankcijas par NILLTFN normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, tai skaitā par iekšējās kontroles sistēmas nepietiekamu efektivitāti. 25.07.2016. starp banku un FKTK tika noslēgts Administratīvais līgums par trūkumu novēršanu AS «Latvijas pasta banka» (iepriekšējais Bankas nosaukums) darbībā, ar kuru bankai tika noteikti vairāki tiesiskie pienākumi.

Pēc Administratīvajā līgumā noteikto tiesisko pienākumu izpildes termiņu beigām FKTK, veicot atkārtotu bankas darbības pārbaudi, konstatēja, ka bankas iekšējās kontroles sistēma NILLTFN jomā joprojām nenodrošina ārējos un iekšējos normatīvajos aktos noteikto prasību pienācīgu izpildi.

Par kredītiestādes vispārīgo darbību atbild tās valde, savukārt par konkrēto kredītiestādes darbības jomu – atbildīgais valdes loceklis. Laika periodā, par kuru FKTK pārbaudēs tika konstatēti pārkāpumi, Bankas NILLTFN atbildīgā valdes locekļa amata pienākumus pildīja un turpina pildīt Arnis Kalveršs.

FKTK secināja, ka A. Kalveršs nav nodrošinājis, ka bankā tiek veikti atbilstoši pasākumi iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai, lai novērstu, ka banka pieļauj normatīvo aktu pārkāpumos. Ņemot vērā šos apstākļus, FKTK ir uzlikusi Bankai pienākumu – atsaukt valdes locekli A. Kalveršu no NILLTFN atbildības jomas un izteikusi minētajai personai brīdinājumu.

Saskaņā ar FKTK lēmumu bankai noteiktā termiņā FKTK ir jāiesniedz pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai un jāveic plānā paredzētie pasākumi, lai banka turpmāk nepieļautu līdzīga rakstura pārkāpumus iekšējās kontroles sistēmā NILLTFN riska pārvaldības jomā, kā arī, piesaistot zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību, jāveic neatkarīgs izvērtējumus par Bankas iekšējās kontroles sistēmas atbilstību un efektivitāti.

Bankai noteiktais soda naudas apmērs ir 75%no maksimālā likumā norādītā apmēra, tas ir 10% no bankas kopējā gada apgrozījuma. Bankai noteiktā soda nauda viena mēneša laikā no šā administratīvā akta spēkā stāšanās dienas jāiemaksā valsts budžetā

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LPB Bank: attīstoties e-komercijai, pieaug arī e-vides riski

Jānis Goldbergs, 03.11.2020

LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Covid-19 ierobežojumiem, visdažādāko nozaru uzņēmumi, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, uzsāka e-komercijas pakalpojumus - savus produktus vai pakalpojumus pārdodot internetā. Tirgotāji uzreiz apzinājās tiešo labumu – uzņēmējdarbības turpināšanu, tomēr ne vienmēr tiek izvērtēti riski e-komercijas jomā.

E-komercijas iespējas, riskus un jaunākās tendences Dienas Biznesam izklāstīja LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Cik ilgi LPB Bank darbojas e-komercijas jomā?

LPB Bank darbojas vairāk nekā 12 gadus, pirms 10 gadiem banka uzsāka darbību e-komercijas jomā - iegūta Visa un Mastercard licence. Esam banka, kas piedāvā e-komercijas risinājumus bez starpniekiem. Bankas apgrozījuma un peļņas rādītāji aug un savu tālāko izaugsmi saskatām e-komercijas attīstības turpināšanā, piedāvājot aizvien jaunus pakalpojumus un iespējas. Tapāt piedāvājam plašu klasiskas bankas pakalpojumu klāstu – norēķinu kontus, maksājumu kartes, depozītus, kreditēšanu, līzingu un POS termināļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusotra gada laikā ir ievērojami pieaudzis tiešsaistē veikto pirkumu apjoms, un banku loma šajā virzienā kļūst arvien nozīmīgāka.

Uzņēmumiem interesē bankas, kas spēj sniegt pilnu pakalpojumu klāstu – no drošas klientu līdzekļu glabāšanas līdz pat aizsargātiem naudas tiešsaistes pārvedumiem. Pareiza bankas izvēle ir ļoti nozīmīga. Ir svarīgi pēc iespējas agrāk atrast finanšu partneri, kas nodrošinās visu būtisko finanšu pakalpojumu pieslēgšanu komercdarbības uzturēšanai un attīstībai.

Nenovērtējamu palīdzību šajā jautājumā var sniegt pareizi izvēlēta banka, kas palīdzēs uzsākt darbību tiešsaistē, sekmēt sadarbību ar pirmajiem klientiem un gūt peļņu. Komentē Staņislavs Siņakovičs, LPB Bank Pārdošanas un reģionālās attīstības departamenta vadītājs: "Kā Eiropas finanšu iestāde LPB Bank sadarbojas ar klientiem visdažādākajās jomās. Vairāk kā 13 gadu veiksmīgās darbības laikā LPB Bank ir uzkrājusies plaša pieredze un zināšanas e-komercijas pakalpojumu sniegšanā. Straujas FinTech pakalpojumu attīstības laikmetā bankai ir būtiski izprast šī sektora pārstāvju vajadzības, uzdevumus un izaicinājumus. Klienti meklē tā saucamo "atbalsta banku", - kurā viņi var gan droši turēt šķirti (segregēti) klientiem piederošos naudas līdzekļus, gan paša uzņēmuma līdzekļus. LPB Bank piedāvā segregēto kontu atvēršanu. Šādi uzņēmumi vēlas saņemt un veikt pārskaitījumus, pieņemt maksājumu karšu maksājumus, emitēt plastikāta un virtuālās maksājumu kartes, veikt valūtu apmaiņu, hedžēt valūtu riskus utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imantas Tirgus izveidojis e–Tirgu un turpina domāt par paplašināšanos tuvākajos gados, stāsta SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

Pastāstiet vairāk par savu uzņēmumu, tā koncepciju un pakalpojumiem! Kādas ir jūsu priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem nozarē?

Imantas Tirgus izveidošanas mērķis ir apvienot Latvijas pārtikas produktu ražotājus vienkopus, kā arī papildināt to piedāvāto klāstu ar populāriem produktiem no Eiropas. Esam izveidojuši paviljonu vairāk nekā 2000 m2 platībā, kurā atrodas vairāk nekā 50 saimniecību tirdzniecības vietas, kurās piedāvā visus nepieciešamos pārtikas produktus ikdienai un svētku reizēm. Pie mums var nesteidzīgi iepirkties, nobaudīt dažādus ēdienus un dzērienus, ko gatavo uz vietas. Mūsuprāt, pircējiem ir būtiski iegādāties svaigus pārtikas produktus ar skaidru izcelsmi. Mēs rūpējamies, lai klienti pie mums atgrieztos arvien biežāk. Viena no galvenajām atšķirībām ir tā, ka mēs atrodamies apkaimē ar ērtu piebraukšanu un bezmaksas autostāvvietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«LPB Bank» (iepriekš «Latvijas pasta banka») šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 3,107 miljonu eiro apmērā, kas ir par 11,9% mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotais finanšu pārskats.

Bankas aktīvi 2019.gada jūnija beigās bija 195,49 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% jeb 1,607 miljoniem eiro mazāk nekā 2018.gada beigās, kad «LPB Bank» aktīvi, pēc provizoriskiem datiem, bija 197,097 miljoni eiro.

Savukārt «LPB Bank» kapitāla un rezervju apmērs šogad pirmajā pusgadā palielinājies par 14,7% un jūnija beigās bija 32,547 miljoni eiro.

«LPB Bank» kapitāla pietiekamības rādītājs jūnija beigās bija 19,45%. «Bankas pārvaldāmā kapitāla apmērs pārsniedz kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā novērtētā visu bankai būtisko risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru, kā arī bankas kapitāla mērķi, kas 2019.gadam noteikts 16% apmērā,» piebilsts pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LPB Bank aktīvu apjoms palielinājās par 10%

Db.lv, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LPB Bank 2021. gada pirmajā ceturksnī visi svarīgākie darbības un efektivitātes rādītāji atradās labā un stabilā līmenī, neskatoties uz pandēmijas izraisīto ekonomikas lejupslīdi.

Banka turpina aktīvi īstenot savu attīstības stratēģiju, sniedzot visaptverošus bankas pakalpojumus Latvijas uzņēmumiem, nodrošinot e-komercijas pakalpojumus un veiksmīgi attīstot biznesa attiecības ar Fintech uzņēmumiem.

LPB Bank 2021. gada 1. ceturkšņa svarīgākie finanšu rādītāji (neauditēti): bankas aktīvu apjoms – 263,3 miljoni eiro; bankas pamatdarbības ieņēmumi – 3,01 miljoni eiro; bankas kapitāls un rezerves – 33,6 miljoni eiro; peļņa veido 0,889 miljonus eiro. Bankas likviditātes seguma rādītājs sasniedza 138%, bet kapitāla pietiekamības rādītājs – 24,27%.

Pārskata periodā banka turpināja paplašināt pakalpojumu klāstu e-komercijas sfērā: tika ieviestas divas ekskluzīvas valūtas karšu maksājumu pieņemšanai internetā – MYR (Malaizijas ringits) un MOP (Makao pataka). Ieklausoties klientu vajadzībās, tika uzlabota LPB Bank internetbanka. Turpinot pirms pieciem gadiem iesākto tradīciju, arī šogad banka sadarbojas ar Bērnu slimnīcas fondu. Tagad jauns BKUS sporta kabinets ir aprīkots ar mūsdienīgu podometru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiktas izmaiņas LPB Bank vadības sastāvā, liecina bankas paziņojums.

No šā gada 3. oktobra LPB Bank valdes sastāvā ir četri valdes locekļi – sastāvs ir papildināts ar jaunu valdes locekli - Antonu Kononovu.

Mainītas valdes locekļu pārstāvības tiesības un turpmāk LPB Bank uz statūtu pamata var pārstāvēt vismaz divi valdes locekļi kopā.

Mainījies arī LPB Bank padomes sastāvs, kas sastāvēs no četriem padomes locekļiem, Jūlijai Kozlovai ar šā gada 3. oktobri papildinot padomes sastāvu.

Bankas valdes priekšsēdētājs ir Boriss Ulmans, bet valdes locekļi – Arnis Kalveršs, Jurijs Svirčenkovs un Antonts Kononovs.

Bankas padomes priekšsēdētājs ir Biomins Kajems, padomes priekšsēdētāja vietnieks – Mihails Uļmans, bet padomes locekļi – Aleksandrs Plotkins un Jūlija Kozlova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Braucot pa Rīgas–Valmieras šoseju, Limbažu un Turaidas ceļu, krustojumā nevar nepamanīt ceļmalas krodziņu Raganas Ķēķis, kas ir viegli atpazīstams pēc ēkas un dažādiem pasaku tēliem, kas izvietoti krodziņa pagalmā, stāsta uzņēmuma SIA Raganas Ķēķis Bistro īpašnieks Ivars Grants.

Pastāstiet vairāk par savu biznesu, tā konceptu un pakalpojumiem! Varbūt ir kāda «rozīnīte», kas jūs atšķir no citiem tirgū?

Latvijas tirgū darbojamies jau 17 gadus, ar katru gadu piedāvājot arvien vairāk iespēju ēdināšanai un atpūtai. Raganas Ķēķī var izbaudīt latviešu virtuves gardumus, izjust mājīgu, pasakainu atmosfēru un piedzīvot brīnišķīgus brīžus kopā ar ģimeni. Mēs rīkojam banketus un seminārus svinību zālēs – trīs zāles līdz 20, 60 un 200 personām. No rudens līdz pavasarim pie mums brauc muzicēt tautā populāri muzikanti no visas Latvijas. Piedāvājuma klāstā ir arī zāļu pirts un minibaseins ar ūdens masāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad deviņos mēnešos ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada deviņos mēnešos bankas "Citadele" zaudējumi bija 24,451 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad deviņos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank", "Baltic International Bank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad deviņos mēnešos bija 4,041 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi pieauguši līdz 3,698 miljoniem eiro, "Baltic International Bank" zaudējumi bija 1,179 miljoni eiro pretstatā peļņai pērn attiecīgajā periodā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 71,5%, sasniedzot 978 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada deviņos mēnešos starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad deviņos mēnešos "Swedbank" peļņa bija 59,913 miljoni eiro, kas ir par 28,1% mazāk nekā 2019.gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Lielākie zaudējumi pērn bijuši "PrivatBank" - 13,633 miljonu eiro, kas ir par 95,2% vairāk nekā 2019.gadā.

Ar zaudējumiem pērn strādāja arī banka "Citadele", "Industra Bank", "Baltic International Bank" un "Expobank".

Bankas "Citadele" zaudējumi pagājušajā gadā bija 4,761 miljons eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"Industra Bank" zaudējumi veidoja 3,621 miljonu eiro, "Baltic International Bank" zaudējumi bija 1,463 miljoni eiro, bet "Expobank" zaudējumi veidoja 964 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 75,325 miljoni eiro, kas ir par 23,3% mazāk nekā 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pirmajā pusgadā ar zaudējumiem Latvijā strādājušas četras bankas

LETA, 04.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad pirmajā pusgadā ar zaudējumiem strādājušas četras bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada pirmajā pusgadā bankas "Citadele" zaudējumi bija 30,321 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad pirmajos sešos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad pirmajā pusgadā bija 2,879 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi veidoja 2,833 miljonus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 22,3%, sasniedzot 674 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada pirmajā pusgadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad pirmajā pusgadā "Swedbank" peļņa bija 44,254 miljoni eiro, kas ir par 26,4% mazāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai optimizētu starpbanku un klientu sadarbību kredītsaistību pārkreditēšanas gadījumos, Latvijas Komercbanku asociācijas biedri - 16 bankas Latvijā - parakstījuši sadarbības līgumu par atvieglotu pārkreditēšanas kārtību, informē Latvijas komercbanku asociācija.

Līgums stājās spēkā šā gada 1. jūnijā, un nosaka, ka turpmāk, veicot saistību pārkreditēšanu šo banku starpā, sadarbības noteikumi jau būs skaidri un papildu vienošanās ar klientu un abām iesaistītajām bankām nebūs jāparaksta.

Sadarbības līgumu parakstījušas un jauno atviegloto pārkreditācijas darījumu noformēšanas kārtību piemēros: AS «Baltic International Bank», AS «Blue Orange Bank», AS «Citadele Banka», AS «Danske Banka» filiāle Latvijā, AS «Expobank», AS «LPB Bank», «Luminor Bank» AS, AS «Meridian Trade Bank», AS «Norvik Banka», «OP Corporate Bank PLC» filiāle Latvijā, AS «Privatbank», AS «Reģionālā Investīciju Banka», AS «Rigensis Bank», AS «SEB Banka», AS «Signet Bank» un «Swedbank» AS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas atlikušas saistību izpildi aizdevumiem 1,1 miljarda eiro apmērā

LETA, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas dēļ bankas atlikušas saistību izpildi aizdevumiem 1,1 miljarda eiro apmērā, informēja Finanšu nozares asociācijā.

Ārkārtējās situācijas dēļ Latvijas bankās saistību izpilde atlikta 13 182 līgumiem.

"Mēs ļoti labi saprotam, ka tās pārmaiņas, kas šobrīd notiek, notiek saistībā ar Covid-19. Ja mēs raugāmies ilgtermiņā, tad jāsaka, ka apstāklis, ka cilvēks saskāries ar kādām problēmām, bet atbilstoši tās risinājis, vērsies pie bankas, apņēmīgi rīkojies un pārvarējis grūtības, tas ir pat pozitīvs signāls," pauda Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Finanšu nozares asociācijas biedri ir "Swedbank", "Luminor Bank" filiāle Latvijā, "SEB banka", banka "Citadele", "BlueOrange Bank", "Baltic International Bank", "LPB Bank", "Reģionālā investīciju banka", "Expobank", "Rigensis Bank", "Industra Bank", "Signet Bank", "PrivatBank" un "OP Corporate Bank" filiāle Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankas līdz nākamā gada beigām kredītlīgumos īstermiņa bāzes procentu likmes LIBOR aizstās ar citām bāzes likmēm, informē Finanšu nozares asociācijā (FNA).

"Līdz 2021. gada beigām Latvijas banku līgumos, kuros kā bāzes procentu likme ir izmantots īstermiņa procentu likmju indekss LIBOR (Londonas starpbanku tirgus likme), veiks izmaiņas un aizstās to ar alternatīviem indeksiem (etalonlikmēm), piemēram EURIBOR," norāda FNA.

Kredītlīgumā banka aizdod un klients aizņemas naudu. Par aizņēmuma izmantošanu tiek noteikta procentu likme, jo arī banka šo naudu par noteiktu maksu aizņemas no noguldītājiem, finanšu tirgos vai arī starpbanku aizdevumu veidā. Tādēļ kredītlīgumos tiek norādīta bāzes likme, kas atspoguļo bankai aizdotās naudas cenu, un bankas pievienotā procentu likme, kas atspoguļo gan bankas risku, gan izdevumus. Bāzes procentu likmes vēsturiski ir piesaistītas etalonlikmēm, kuru nosaukumā tiek lietota vārdkopa IBOR (Interbank Offered Rate), skaidro asociācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK vairākām bankām piemērojusi naudas sodu par gada pārskata neiesniegšanu

Žanete Hāka, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu par sankciju piemērošanu vairākām bankām, jo tās līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam – 1.aprīlim, nebija sagatavojušas un iesniegušas FKTK 2018. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu, kā arī tie nebija laikus publiskoti.

Tādējādi, pēc FKTK skaidrojuma, pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim publisko šo pārskatu.

Vairākas bankas 1. aprīlī nebija nodrošinājušas ne revidētu gada pārskatu sagatavošanu, ne publiskošanu. FKTK ir pieprasījusi papildu informāciju par likuma normu neievērošanas apstākļiem un individuāli izvērtējusi katras bankas situāciju, papildus ņemot vērā situāciju auditoru sektorā, jo kavēšanos revidētu gada pārskatu sagatavošanā un publiskošanā ir radījis arī tas, ka vairākas starptautiskas auditorkompānijas šo pakalpojumu nav vēlējušās sniegt, paziņojot par to novēloti vai laužot noslēgtu līgumu ar banku, savukārt vietējā auditoru tirgus kapacitāte ir ierobežota. Izvērtējot minētos apstākļus, FKTK padome septiņām bankām piemērojusi dažādas sankcijas – gan brīdinājumu, gan soda naudu, kas piemērota robežās no 4 260 eiro līdz pat 13 490 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bezkontakta maksājumu limitu palielina līdz 50 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ierobežotu "Covid-19" vīrusa izplatību Latvijā, mazinot tiešos cilvēku savstarpējos kontaktus, saskarsmi ar maksājumu terminālu virsmām, līdz ar to arī kontaktu ar citiem cilvēkiem, sākot no 26. marta bankas paaugstina bezkontakta maksājumu limitu kartēm līdz 50 eiro, informē Finanšu nozares asociācijā.

"Swedbank", "Luminor", "SEB banka", banka "Citadele", "BlueOrange Bank", "Baltic International Bank", "PrivatBank", "Signet Bank", "LPB Bank", "Industra Bank", "Rigensis Bank", kas aptver vairāk ka 99% no maksājumu karšu tirgus, Finanšu nozares asociācijai apliecinājušas gatavību, sākot no 26. marta, un līdz valdības pasludinātās ārkārtējās situācijas beigām, paaugstināt bezkontakta maksājumu limitu kartēm.

Jaunā limita pilnīgai ieviešanai visā valstī var būt nepieciešamas dažas dienas.

Līdzīgs lēmums par limita paaugstināšanu sākot no pirmdienas pieņemts Igaunijā un no 25. marta, - Lietuvā. Lielbritānijā limits tiek paaugstināts no šī gada 1. aprīļa. Finanšu nozares asociācija aicina arī tās organizācijas, kas bez minētajām bankām, nodrošina Latvijas tirgotājiem karšu pieņemšanu, sekot bankām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums Latvijas banku likumā noteiktajā termiņā nav publicējušas pagājušā gada auditētos gada pārskatus, liecina apkopotā informācija.

Likumā noteiktajā termiņā, proti, ne vēlāk kā 1.aprīlī auditētos gada pārskatus nav publicējusi «Baltic International Bank», «BlueOrange Bank», «LPB Bank», «Meridian Trade Bank», «PNB banka» (iepriekš «Norvik banka»), «Privatbank», «Signet Bank», kā arī «Rietumu banka», kura auditēto pārskatu gan nopublicēja ceturtdien, 4.aprīlī.

«Par šo situāciju mēs lemsim, jo normāli tas nav,» intervijā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš uzsvēra, ka likumā ir noteikts konkrēts datums, līdz kuram bankām ir jāpublicē gada pārskats ar zvērināta revidenta ziņojumu, tāpēc nekādu interpretāciju nevar būt.

Vienlaikus Putniņš skaidroja, ka kavēšanās iemesls ir saistīts ar banku un auditoru ieilgušajām sarunām par iespēju veikt 2018.gada auditu un vēlu noslēgtiem sadarbības līgumiem. «Šajā situācijā ir divas puses - auditors un banka. Mēs visus apstākļus pārbaudīsim un reaģēsim, kā arī nepieciešamības gadījumā iesim dziļākās diskusijās,» teica FKTK priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nemitīga inovāciju meklēšana, darbinieku novatoriskas idejas un principa “neapstāties pie sasniegtā” ievērošana – tas viss ļauj mums veidot unikālu produktu, ar ko iespējams iekarot pasaules tirgus, intervijā DB stāsta uzņēmuma SIA COMPOR valdes loceklis Jurģis Vašuks.

Par uzņēmuma veiksmes stāstu un izaicinājumiem lasiet intervijā.

##Pastāstiet vairāk par savu biznesu, tā specifiku.

SIA COMPOR Latvijā darbojas kopš 2015. gada. Mūsu kompānija izgatavo stikla šķiedras kompozīta materiālu profilus ar pultrūzijas tehnoloģiju. Izstrādājumi no stikla šķiedras tiek ražoti, gādājot par dabas aizsardzību un resursu ekonomiju. SIA COMPOR ir vienīgais šādu profilu ražotājs Baltijā. Tuvākās līdzīgās ražotnes atrodas Dānijā, Beļģijā, Vācijā.

Profili, kas izgatavoti no stikla šķiedras kompozītmateriāla, apvieno dažādu materiālu labākās īpašības. Ražojot tiem nav ierobežots garums, tie ir daudzveidīgi krāsu ziņā (pēc RAL kataloga), ar zemu siltumvadību, ķīmiski noturīgi, ar augstām mehāniskām un izcilām dielektriskām īpašībām, kā arī izturīgi pret koroziju un saules iedarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsverot pašreizējās un potenciālās ekonomiskās situācijas Latvijā un AS LPB Bank interesējošajā reģionā, priekšrocības un riskus, kā arī bankas esošos un potenciālos cilvēku un finanšu resursus, banka kā prioritāro darbības virzienu noteikusi finanšu tehnoloģiju jomu, liecina informācija bankas pārskatā.

Jo īpaši plānots koncentrēt uzmanību uz maksājumu karšu pieņemšanu internetā, sadarbojoties ar tādām organizācijām kā Tieto, First Data, Global Payment. Bankas pakalpojums veidots atbilstoši MasterCard un Visa prasībām un standartiem.

Saistībā ar prioritāro darbības virzienu plānots piedāvāt pakalpojumus juridiskām personām, veidojot uz personalizētu pakalpojumu sniegšanu balstītu klientu portfeli. Līdzvērtīgi juridiskām personām iecerēts piedāvāt personalizētus pakalpojumus fiziskām personām ar augstiem un ultra-augstiem ienākumiem, turpināt paplašināt pakalpojumu sniegšanu Latvijā un ārpus Latvijas.

Prioritātie darbības reģioni – Latvija, EEZ valstis, NATO dalībvalstis, OECD dalībvalstis un citas valstis, kas nerada bankai paaugstinātu reputācijas risku, norāda bankas vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudznozaru uzņēmums SIA «Reaton Ltd» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,9 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Reaton Ltd» par labu AS «LPB Bank» ieķīlājis ķermeniskos pamatlīdzekļus - 15 dažādas iekārtas, tostarp aukstuma kameras, refrežeratora konteinerus, saldēšanas kameru.

Jaunā komercķīla reģistrēta 22.maijā, un uzņēmumam šobrīd ir aktuālas astoņas komercķīlas.

SIA «Reaton Ltd» dibināts 1991.gadā, un uzņēmums darbojas vairākās jomās. Tas tirgo interjera un apdares materiālus, ražo un pārdod koka durvis, veic ēku būvniecību, iznomā telpas, kā arī nodarbojas ar pārtikas produktu un delikatešu importu, distribūciju un mazumtirdzniecību.

2017.gadā SIA «Reaton Ltd» strādāja ar apgrozījumu 48,410 miljonu eiro apmērā, un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem veidoja 224 tūkstošus eiro. 2017.gadā uzņēmums nodarbināja 508 darbiniekus. Tā kopējie maksājumi valsts kobudžetā bija 7,389 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā nākamajā nedēļā tiks atvērts tirdzniecības centrs K3 - Imanta Mall, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

Jaunais tirdzniecības centrs atradīsies ēkas pirmajā stāvā un aizņems 5500 kvadrātmetru lielu platību. Kopējā ēkas pirmā stāva platība ir 18 000 kvadrātmetru, līdz ar tirdzniecības centra atvēršanu tiks «apdzīvota» 11 500 kvadrātmetru liela platība, ieskaitot Imantas Tirgus daļu.

Db.lv jau rakstīja, ka padomju laikā ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ neīstenojās. 2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, tika mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru