Jaunākais izdevums

Darījums palīdzēs FMS tuvāko 2–3 gadu laikā dubultot darbinieku skaitu līdz 300–400 cilvēkiem un audzēt eksporta artavu.

Lielu daļu no darījuma summas Ziemeļvalstu IT kompānija Visma Group (turpmāk Visma), kura ir iegādājusies visas Latvijas IT uzņēmumu FMS un FMS Software akcijas, ir samaksājusi uzreiz, bet daļa tiks samaksāta atkarībā no FMS nākotnes rezultātiem. Līdzšinējā FMS vadība ir ieinteresēta darbību turpināt, DB intervijā stāsta FMS izpilddirektors Jānis Bergs.

Par kādu summu Visma nopirka FMS un FMS Software?

Mēs vienojāmies summu neatklāt. Darījumā ir iesaistīti FMS un Visma akcionāri un pat, ja gribētu summu atklāt, tad pārkāptu vienošanos. Summa ir pietiekami solīda.

Vai darījuma summa tika samaksāta uzreiz, vai arī ir nosacījumi, ka jums uzņēmumā jāstrādā vēl pāris gadu?

Liela daļa no summas ir samaksāta uzreiz, un ir nākotnes rezultāti, kas ietekmēs darījuma summu nākotnē. Visa vadības komanda, kas FMS šos gadus ir strādājusi, ir pietiekami motivēta palikt un strādāt. FMS netika pārdots lēti, bet par labu cenu, un uzņēmums netika pārdots tāpēc, ka dzīve uz šādu soli būtu piespiedusi.

Kāds ir noteiktais laika termiņš?

No FMS vadības ir diezgan daudz cilvēku, kas iegādājās daļas Vismā, tāpēc laika termiņš nav noteikts.

Cik FMS vadības rīcībā ir Visma daļu?

Visma ir ļoti liela kompānija, grupā strādā 5600 darbinieku, tās apgrozījums ir tuvu miljardam. Kompānija ir daudzus miljardus vērta, daļu skaits ir neliels. Tomēr, lai arī tie ir pāris procenti, ieguldījums ir diezgan vērtīgs un interesants.

Tas nozīmē, ka darījums bija gan naudas ziņā, gan akcijās?

Drīzāk mums bija iespēja akcijas iegādāties. Tas nebija akciju apmaiņas darījums. FMS pārdošana bija par naudu un Visma ieguldījums ir atsevišķs projekts.

FMS ir piesaistījis investoru. Kādi bija galvenie nosacījumi vai parametri, lai darījums izdotos? Cik ilgu laiku prasīja investora piesaiste?

Visma domā paplašināt FMS darbību – eksportu Skandināvijas tirgū. Domāju, tuvāko 2–3 gadu laikā FMS apmērs vismaz dubultosies. Ja šobrīd esam aptuveni 200 darbinieku, tad vēlāk, visticamāk, būsim 300–400 cilvēku. FMS pēc sava darbības profila ir līdzīga Vismai. Viņus interesē ieguldīt uzņēmumos, kuriem ir savi produkti, FMS tādi ir, kas saistīti ar finanšu uzskaites, grāmatvedības sistēmām un aizņem pietiekami lielu tirgus daļu vietējā tirgū. FMS atbilda visiem kritērijiem. Uzņēmums bija arī labi pārvaldīts, jo neviens ārvalstu investors nepirks uzņēmumu ar skeletiem skapī vai pelēkā sektora algām.

Kurš kuru noskatīja?

Es uzrunāju Vismu – tas bija pagājušā gada augustā. Tā bija nejaušību ķēde, jo nav tā, ka Visma Baltijā būtu ļoti pazīstama kompānija. Šobrīd Vismai ir produktu izstrādes centrs Lietuvā, kopumā – 120 darbinieku. FMS izaugsmes iespējas eksporta tirgos – bez mātes kompānijas – bija ierobežotas. Latvijā zināmu piesātinājuma pakāpi FMS ir sasniegusi, protams, uzņēmums turpinātu augt, bet ne lēcienveidīgi – varbūt vairāku procentu apmērā. Nejaušību apstākļu rezultātā uzzināju par Visma, kas ir pazīstama Skandināvijā. Ja Zviedrijā vai Norvēģijā pajautāsiet par grāmatvedības programmu provaideru, visi zinās Vismu. Sākotnēji Vismai piedāvāju veikt programmēšanas darbus, tā sāku ar viņiem kontaktēties. Nebija uzstādījuma, ka FMS ir jāpārdod par katru cenu. Reālistiski skatoties, nav daudz kompāniju, kuras būtu ieinteresētas nopirkt FMS – vēl varētu finanšu investori, taču tas nebūtu mums interesanti.

Lielie programmatūras spēlētāji?

Microsoft un SAP nepirktu tik mazu kompāniju kā FMS. Tieto šobrīd pārdod savas kompānijas, pie viņiem varbūt varētu atnākt pēc 3–4 gadiem. Tā ir tiesa, ka pirms desmit gadiem Tieto pirka kompānijas un varētu nopirkt tādu kā FMS, taču investīciju darījumos svarīgs ir laika moments – trāpīt īstajā brīdī. Savukārt Visma desmit gados ir nopirkusi apmēram 80 kompāniju, un viņiem ir stratēģija iegādāties tādus uzņēmumus kā FMS, lai veicinātu sinerģijas iespējas neuzbāzīgā veidā. Tas mums likās interesanti, ka nebūs jāpiedzīvo radikāla reorganizācija, bet viss būs pakāpeniski un dabiski.

Slēdzot darījumu, tika minēts, ka jaunais investors palīdzēs FMS kāpināt eksportu. Ko tieši FMS varētu eksportēt citos tirgos? Vai runa ir par IT pakalpojumu vai produktu eksportu?

FMS varētu strādāt pie Vismas jaunajiem produktiem, kur nepieciešami programmētāji un analītiķi, kā arī pie esošo produktu atbalsta un uzturēšanas funkcijas Skandināvijas tirgū. Mēs varētu pie sevis pārņemt arī daļu no grupas administratīvajām funkcijām, kas saistītas ar grāmatvedību, mārketingu. Tāpat mums ir kompetences, piemēram, biznesa analīzes jomā.

Pērn Konkurences padome (KP) piemēroja 64 tūkst. eiro sodu FMS par konkurences ierobežošanu starp grāmatvedības programmas Horizon un HorizonStart izplatītāju sāncensību. Vai KP lēmums un tiesvedība šajā jomā ietekmēja investoru piesaistes procesu?

Esam izveidojuši uzkrājumus 64 tūkst. eiro apmērā. Summu samaksājuši neesam tiesvedības dēļ, uzskatām, ka KP ir nepareizi interpretējusi Konkurences likumu. Ja KP mūs soda, tad viņiem jāsoda visi, kas nodarbojas ar produktu ražošanu Latvijā. Uzskatu, ka produktu ražotājam ir tiesības zināt, kas ir viņa gala lietotājs, lai prasītu izplatītājiem konkrētu kvalifikāciju. Tiesa to lems, ja liks, tad sodu samaksāsim, bet domāju, ka attiesāsim. Akciju pārdošanā vienā punktā tiesvedība ir minēta, taču faktiski finansiāli iespaidu atstāt nevar.

Kāds šobrīd ir un būs jūsu amats FMS?

Esmu FMS izpilddirektors. Man ir beztermiņa līgums. Jaunie FMS akcionāri nomainīja uzņēmuma valdi (red. piezīme Jans Ivars Alekss Borgersens iecelts par valdes priekšsēdētāju un Nils Anders Volds un Johans Andreass Vikholms par valdes locekļiem). Izmaiņas ir saistītas ar to, ka grupas struktūrā iegādāto uzņēmumu valdēs parasti ieceļ vienus un tos pašus cilvēkus. Tai pašā laikā man ir pilnvaras slēgt visus komerciālos darījumus un nekādā veidā mana rīcībspēja nav ierobežota.

Tāpēc arī jautāju, jo Latvija ir samērā mazs tirgus un daudz ko nosaka mentalitāte, saziņa vienā valodā, kā arī kontakti.

Nav plāna, ka Latvijā uz vietas sēdēs norvēģis vai zviedrs un pieņems lokālus lēmumus. FMS vadības rīcībspēja ir tāda pati kā iepriekš, protams, ir iekšēji noteikumi, kas prasa saskaņošanu, bet līdz šim viss ir bijis operatīvi.

Pērn FMS apgrozījums bija 8 milj. eiro, kāds apgrozījums būs šogad?

Pērn apgrozījumu ietekmēja Latvijas valsts pāreja uz eiro valūtu, kas atnesa pietiekami daudz. Ja mēs šogad paliksim iepriekšējā gada līmenī, tad būs labi. Šobrīd uzņēmumam ir parādījušies skandināvu klienti. Iepriekš mums ar viņiem bija problēmas, jo uzdeva jautājumu – kas jūs tādi esat, bet tagad iekļaušanās Vismā – Skandināvijā mums palīdz, lai gan produkts Horizon mums ir tas pats. Protams, akcionāru maiņas gadījumā konkurenti gaida tirgus pārdali. Droši vien viņi teiks vai saka, ka tagad atnāks norvēģi, Bergs ir dabūjis lielu naudu un tūlīt ies prom – būs jukas un līgumus viņš vairs nevarēs parakstīt. Vilinājums piedalīties tirgus pārdalē vienmēr pastāv, taču man nav plāna zaudēt rīcībspēju. Es domāju, ka no darījuma tikai iegūsim – ne tikai lielāku apjomu un eksportu, bet arī iespējas lokāliem klientiem piedāvāt jaunākās paaudzes produktus, kas vieniem nebūtu paceļami.

Jums šobrīd, pēc Lursoft datiem, pieder kapitāldaļas sešos uzņēmumos – CityCredit (30%), CPS (33%), Complete Payment Systems (33%), Ecommerce Accelerator (30%), Lasītava (50%), TCon (26%). Vai izmaiņas gaidāmas arī šajā segmentā? Kādi ir jūsu nākotnes nodomi, vai plānojat līdzekļus ieguldīt startup uzņēmumos Latvijā?

Jā, man ir daļas pāris uzņēmumos gan Latvijā, gan Lietuvā. Ja līdzekļus iegulda startup uzņēmumos, reti pietiek ar sākotnējo ieguldījumu. Ir ierobežots apmērs, ko tu kā uzņēmējs vari ieguldīt, lai saprastu, kas startup uzņēmumā notiek. Ieguldīt naudu mazos startup uzņēmumos un nepiedalīties to attīstībā nozīmē naudas pazaudēšanu. Nelaime ir tā, ka Latvija ir mazs tirgus, tāpēc startup uzņēmumiem jāstrādā globāli, bet bieži vien viņiem nav cilvēku, kas ir spējīgi to izvirzīt starptautiskā mērogā. Pozitīvi vērtējams tas, ka Latvijā ir uzņēmumi Tieto un Accenture un cilvēki var iegūt kontaktus, starptautisko pieredzi. Cilvēki maina darba vietas, bet kontakti paliek. Turpmāk kā savu pamata darba vietu redzu FMS. Vai investēšu kaut kur? Ja būs iespēja, tad droši vien – jā. Arī FMS ir ieguldījums, ko izpirkām dārgi, tolaik bija ilūzija, ka divus gadus padarbosimies FMS un kādam uzņēmumu pārdosim, bet reālā dzīve ir tāda, ka esmu uzņēmumā astoņus gadus. Dzīvē sanāk citādi nekā sākotnēji likās.

Vai Latvijā IT jomā ir grūti nopelnīt miljonu?

Grūti ir jebkurā sfērā. Latvijā nemaz nav tik daudz turīgu uzņēmēju, un, ja viņi ir, tad ir pietuvināti infrastruktūras lietām, zināmā mērā – politbiznesam. Protams, nav tā, ka Latvijā nav turīgu uzņēmumu, kas ražo, arī IT jomā tādi ir.

Latvijā viena no lielākajām problēmām IT jomā ir tāda, ka katru gadu tērējam vairākus miljonus eiro, veidojam sistēmas, taču vēl aizvien ir gadījumi, kad valsts iestādes pieprasa izziņas iesniegšanu no citas iestādes vai arī izveidotie IT rīki netiek lietoti. Kas šajā jomā būtu jāmaina?

Jūs runājat par e-pārvaldi, jo bankas, telekomunikāciju operatori par to nav jāpārliecina. Viens liels stulbums ir tāds, ka e-pārvalde ir iebāzta VARAM aizkrāsnē – ministrijā, kas atbild par vidi, reģionālo attīstību, un e-pārvalde ir padsmitā prioritāte kā tāda. Es domāju, jebkura cita ministrija būtu labāka nekā VARAM. Lai lietas mainītos, e-pārvaldei vajadzētu būt tuvāk valdībai. Citādi e-pārvalde ir pabērna lomā, tāpēc gaidīt, ka tā plauks un zels, nav prātīgi.

Vai ir svarīga sadarbība ar politiskām partijām? Jūsu vārds arī ir sarakstos par ziedojumiem politiskām partijām, piemēram, Vienotībai. Kāds mērķis bija ziedojumiem? Vai tas biznesā palīdz?

Ziedojumi Vienotībai ir saistīti ar to, ka ļoti labi pazinu Valdi Dombrovski jau no laikiem, kad viņš nedarbojās politikā. Tas ir vairāk ar to saistīts, un negribu tagad uzsākt politisko propagandu. Vai tas man kādreiz ir palīdzējis? Nu domāju, ka drīzāk ne. Vienotība nav tas politiskais spēks, kad var nosponsorēt un pēc tam paprasīt pretī palīdzību. Šaubos, ka man tas būtu palīdzējis biznesā, drīzāk tas varbūt ir traucējis tādā ziņā, ka nosponsorē un tad parādies publiski, tad ir pretējs efekts.

Varbūt jums ir plāni iesaistīties politikā?

Pašlaik nav, tur ir jābūt stipriem nerviem. Protams, gribas, lai Latvija attīstītos kā valsts, kurā ir patīkami dzīvot, bet pašam ambīcijas iet politikā un ieņemt amatus – ne. Pietiekami labi jūtos uzņēmējdarbībā un tajā neesmu sevi pilnībā pierādījis. Tas, ka varu piesaistīt lielu Skandināvijas uzņēmumu un radīt darba vietas Latvijā, nomaksāt nodokļus, nav slikts ieguldījums.

Šobrīd Latvijā sākušās diskusijas par nodokļu paaugstināšanas iespējām. Kā vērtējat šādus paziņojumus? Kādas izmaiņas nodokļu politikā būtu nepieciešamas un vai tās palīdzētu investoru piesaistē?

Latvijā ir vajadzīga stabilitāte, lai uzņēmēji zinātu, ar ko rēķināties. Nodokļus, protams, neviens negrib maksāt, bet valsts aparāts ir jāuztur, tāpēc ļoti zemi nodokļi nevar būt, arī skolotājiem, mediķiem ir jāmaksā algas. Uzņēmēji par nodokļiem parasti sūrojas, bet patiesība ir kaut kur vidū. Nodokļi ir komplekss pasākums, taču teikt – ja samazināsies nodokļi, tad iestāsies leiputrija – arī diez vai var.

Pirms laika IT jomā aktuāla bija darbinieku pārpirkšana. Vai situācija ir mainījusies?

Pirms pāris gadiem nozarē bija gadījumi, kad departaments ar visu vadību aiziet pie konkurenta. Protams, pieņemam darbā cilvēkus, un visi cenšas sekot līdzi tirgus izmaiņām. Ja kādam iet sliktāk vai projekts ir noslēdzies, tad uzrunājam, arī darbinieki savstarpēji sarunājas. Kopumā esam diezgan daudz paņēmuši darbā cilvēkus, izmantojot šādas krīzes. Par skandaloziem pārpirkšanas gadījumiem šobrīd nav dzirdēts.

Vai pelēkā sektora algas IT nozarē ir aktuāla problēma?

Lielie uzņēmumi maksā visus nodokļus, bet daļa nelielo vietējo uzņēmumu maksā pelēkās zonas algas. Iespējams, VID ir pievērsies viņiem, taču domāju, ka situācija ir līdzīga kā celtniecībā. IT speciālists darbu var atrast, tāpēc, ja lielie uzņēmumi piedāvā strādāt un maksāt visus nodokļus, visticamāk, tik pelēka kā tirdzniecība un celtniecība nozare nav. Es neesmu sapratis, kāpēc VID nevar paskatīties vidējās algas apmēru FMS un citās kompānijas, jo tad uzreiz var atlasīt un saprast, taču varbūt VID nepietiek resursu.

Vai IT jomā aktuāla problēma ir kukuļi?

Vai korupcija ir aktuāla problēma IT nozarē? Es domāju, ka nav pārlieku aktuāla problēma. Domāju, apmērs samazinās, bet apgalvot 100%, ka viņas nav, nevaru, droši vien kaut kur ir. Es domāju, ka šobrīd cilvēki daudz vairāk domā par savu reputāciju un tie laiki, kas bija 90. gados, ir garām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Visma iegādājas Tildes Jumis

Anda Asere, 26.10.2020

SIA "Visma Latvia Holding" valdes locekle Ieva Meldrāja, SIA "Visma Enterprise" valdes priekšsēdētāja

Antra Zālīte, SIA "Jumis Pro" iepriekšējais dalībnieks un SIA "Tilde" valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs un SIA "Jumis Pro" iepriekšējais dalībnieks un SIA "Tilde" valdes loceklis Uldis Dzenis.

Foto: Andrejs Strokins

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas izcelsmes informācijas tehnoloģiju kompānija SIA "Visma Latvia Holding" paziņojusi par Latvijas grāmatvedības sistēmas "Tildes Jumis" ražotāja SIA "Jumis Pro" iegādi.

Darījuma summa netiek atklāta. Šī darījuma rezultātā SIA "Jumis Pro" pievienojas "Visma" grupai un kļūst par ceturto šīs kompānijas uzņēmumu Latvijā. SIA "Visma Latvia Holding" līdz darījuma noslēgšanai ietilpa trīs uzņēmumi - SIA "Visma Enterprise", SIA "Visma Consulting" un SIA "Visma Labs".

SIA "Jumis Pro" iepriekšējais dalībnieks un SIA "Tilde" valdes loceklis Uldis Dzenis skaidro, ka "Tilde" gūst arvien plašākus starptautiskus panākumus valodu tehnoloģiju jomā. Šajā virzienā ir milzīgas attīstības iespējas un "Tilde" vēlas uz to fokusēties pilnībā. "Grāmatvedības programmatūras biznesu esam veiksmīgi attīstījuši jau 26 gadus un ir pienācis brīdis, kad "Tildes Jumis" ir kļuvis par nobriedušu produktu, kas var pastāvēt neatkarīgi no "Tilde" pamatdarbības – lokalizācijas un valodas tehnoloģijām," viņš norāda. Savukārt SIA "Jumis Pro" valdes priekšsēdētājs Viesturs Slaidiņš spriež, ka pievienošanās "Visma" grupai dos iespēju Latvijā izstrādātās inovācijas nest tālāk pasaulē. "Jau šobrīd strādājam pie vairākiem risinājumiem, ko novērtēs kā finansisti, tā uzņēmuma vadītāji. Ļoti nopietni darbojamies pie grāmatvedības procesu automatizācijas, iesaistot mākslīgā intelekta risinājumus, kā arī padarām programmu vēl piemērotāku attālinātā darba vajadzībām. Uzņēmuma darbības stūrakmens joprojām būs ciešas saiknes uzturēšana ar klientiem, tajā skaitā izglītojošo pasākumu organizēšana un dalība mūsu produktu tapšanā," viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viena no lielākajām IT kompānijām Ziemeļvalstīs Rīgā atvērs pakalpojumu centru

LETA, 02.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no lielākajām informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijām Ziemeļvalstīs Visma Group 2015.gada janvārī Rīgā atvērs pakalpojumu centru, informēja IT risinājumu kompānijas SIA FMS izpilddirektors Jānis Bergs.

«Plānots, ka pirmajā gadā Visma pakalpojumu centrā sāks strādāt 50 darbinieki, bet 2016.gada laikā plānots pieņemt vēl aptuveni 150 darbiniekus,» sacīja Bergs. Visma pakalpojumu centrs no Rīgas apkalpos uzņēmuma klientus Ziemeļvalstu tirgū.

Viņš norādīja, ka patlaban lielu starptautisku kompāniju ārpakalpojumu centru izvietošana Rīgā ir kļuvusi populāra un arī Visma savu pakalpojumu centru no Norvēģijas pārceļ uz Rīgu. «Darbaspēka izmaksas te ir četras līdz piecas reizes zemākas nekā Norvēģijā, bet mentalitātē esam līdzīgi un arī potenciālo darbinieku zināšanas ir augstā līmenī,» sacīja Bergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas Visma pēc IT uzņēmuma FMS (šobrīd Visma Enterprise) iegādes neplāno apstāties, lūkojas pēc jauniem IT iegādes darījumiem

Tā intervijā DB stāsta Norvēģijas IT uzņēmuma Visma Group vadītājs Eisteins Moans (Øystein Moan). Viņa vadībā uzņēmums ir audzis no 300 līdz 6500 darbiniekiem, palielinot apgrozījumu no 30 līdz 1400 milj. eiro. Iepriekš Vismas vārds Latvijā plašāk nebija izskanējis, bet pērn tas mainījās pēc Latvijas IT uzņēmuma FMS iegādes, turklāt Visma neplāno apstāties pie viena darījuma.

Pirmais jautājums būs par jums. Cik ilgi strādājat Vismā un IT nozarē kopumā?

Vismā esmu uzņēmuma direktors kopš 1997. gada – 18 gadus, bet datorzinības sāku mācīties 1979. gadā. (Oslo Universitātē no 1979. līdz 1983. gadam. – red. piez.) Tādējādi lielāko daļu savas dzīves esmu programmēšanas nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Noticis viens no nozīmīgākajiem darījumiem Latvijas IT nozarē pēdējo desmit gadu laikā

Lelde Petrāne, 18.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Resursu vadības programmas Horizon un citu biznesa IT risinājumu izstrādātājs SIA FMS ir kļuvis par vienas no lielākajām Ziemeļvalstu IT kompānijām – Visma Group - daļu. Tā iegādājusies visas SIA FMS un SIA FMS Software akcijas.

«Mēs jau kādu laiku meklējām investoru, kas uzņēmumam palīdzētu attīstīties, nodrošinot pieeju jaunām tehnoloģijām, zināšanām un plašākam tirgum. Tāpēc uzsākām sarunas ar Norvēģijas uzņēmumu Visma Group un beidzot varam ar prieku paziņot, ka darījums ir noslēgts,» sacīja SIA FMS izpilddirektors Jānis Bergs. Viņš uzsver, ka uzņēmums nu ir daļa no starptautiski spēcīgas IT kompānijas, kas turpmākajos gados varēs veikt nozīmīgus ieguldījumus uzņēmuma attīstībā. Arī SIA FMS vadības komanda ir motivēta turpināt darbu Visma Group sastāvā.

Īpašnieku maiņa neietekmēšot uzņēmuma ikdienas darbu un attiecības ar klientiem, kompānija turpinās darbu kā iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jaunajās biroju telpās atspoguļojas Norvēģijā bāzētā mātes kompānijas ideoloģija, kuru godā tur visi Visma uzņēmumi pasaulē.

IT uzņēmuma Visma biroja dizainā valda tīras un skaidras līnijas, ziemeļvalstīm raksturīgie pieklusinātie toņi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem ziemeļvalstu IT uzņēmumiem Visma ir nozīmīgs nomnieks jaunajā A klases biroja centrā Place Eleven Sporta ielā Rīgā. Uzņēmums kopumā aizņem divus ar pusi stāvus 3293 m2 platībā. Tajā ir iespēja izvietot 305 darba vietas. Patlaban uzņēmumā strādā 257 cilvēki.

«Iepriekš Visma Labs, Visma Enterprise un Visma Consulting atradās atsevišķās vietās un dzīvošana dažādās mājās bija apgrūtinoša, turklāt uzņēmumi auga un bija skaidrs, ka esošajās telpās kļūst par šauru. Arī no uzņēmuma identitātes un kultūras skata punkta raugoties, mums bija svarīgi, lai mēs esam kopā un tiekam uztverti kā viens veselums, lai gan esam vairākas juridiskas personas. Brīdī, kad izlēmām par labu šim biroja centram, te vēl nebija izraksta būvniecības bedre, mēs pieņēmām izaicinājumu pievienoties attīstītāja vīzijai par to, kā šeit varētu izskatīties,» stāsta Visma Enterprise vadītāja Antra Zālīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

21.janvarī, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, līdzšinējais SIA Visma Enterprise izpilddirektors Jānis Bergs ir atstājis savu amatu, informēja uzņēmuma pārstāve Laura Brīvība.

Uzņēmuma ikdienas vadību līdz jauna izpilddirektora iecelšanai SIA Visma Enterprise valde ir uzticējusi jaundibināmā Visma ārpakalpojumu centra vadītājai Antrai Zālītei. Pārējā vadības komanda turpina darbu, visas vienošanās un līgumsaistības ar klientiem un partneriem ir spēkā un sadarbība turpinās kā līdz šim, viņa uzsvēra.

«Pienācis laiks jauniem izaicinājumiem - SIA Visma Enterprise saviem un man - savējiem,» īsumā komentējis J. Bergs.

SIA Visma Enterprise, kas iepriekš bija pazīstama kā SIA FMS, ir resursu vadības, biznesa inteliģences un programmatūras konsultāciju uzņēmums. Tā klientu lokā ir LR Finanšu ministrija, Rīgas dome, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, grāmatnīcas Jānis Roze un daudzi citi. SIA Visma Enterprise strādā 197 darbinieki, uzņēmuma apgrozījums 2013. gadā bija 8 miljoni eiro. Tā pazīstamākais produkts ir resursu vadības sistēma Horizon.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Visma grupas vadītājs: Ir labi būt biržā, ja kompānija tiešām ir liela

Anda Asere, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Latvijas kompānijas FMS integrāciju grupā Visma ir apmierināta, izskata iespējas ieguldīt Latvijā un reģionā

2014. gadā Norvēģijas IT kompānija Visma iegādājās Latvijas FMS, un Visma grupas vadītājs Oistens Moans (Øystein Moan) ir apmierināts ar Latvijas uzņēmuma iekļaušanos grupā. Šobrīd tam tiek nodots diezgan daudz atbildības, kompānija strādā gan vietējā tirgū, gan sadarbojas ar «māsām» citās valstīs. Vairāk par Visma pieeju uzņēmumu iegādē un vērtējumu par Latvijas un Baltijas IT nozari viņš stāsta intervijā DB.

Vai Latvijas Visma iekļaušanās grupā saskan ar jūsu gaidām?

Jā. Darbība citās valstīs un Latvijas resursi, kas ir pieejami citām Visma grupas kompānijām, nebija FMS biznesa daļa tajā brīdī, kad pārņēmām uzņēmumu. Tas, cik ātri notika attīstība šajā jomā, bija pozitīvs pārsteigums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Datorprogrammēšanas uzņēmums FMS ieguvis jaunu nosaukumu

Lelde Petrāne, 02.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datorprogrammēšanas uzņēmums SIA FMS reģistrējis izmaiņas nosaukumā, ziņo Klientu portfeļa monitorings.

Uzņēmums ir pārdēvēts par SIA Visma Enterprise, liecina Lursoft rīcībā esošā informācija. Visma Enterprise ir 2005. gada martā dibināts uzņēmums, kura pamatdarbība ir vadības un procesu automatizācijas IT risinājumu ieviešana, projektu vadība un konsultatīvu pakalpojumu sniegšana, uzņēmuma klientu lokā ir iekļauti uzņēmumi, kā arī valsts un pašvaldību iestādes gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs.

Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, pērn datorprogrammēšanas uzņēmumam izdevās palielināt neto apgrozījumu līdz 10,304 milj.EUR, turpretim peļņas rādītājs ir noslīdējis līdz 35,370 tūkst.EUR pēc nodokļu nomaksas. Visma Enterprise pērn nodrošināja darbavietas 184 darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FMS pārdošana norvēģu Visma, Latnet un Stream Networks apvienošanās, nedaudz piparu, kā arī datu pārraides uzvaras gājiens

Tādi ir lielākie šā gada notikumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Kā lielākais šā gada notikums, pēc DB apsekojuma, ir IT uzņēmuma FMS nonākšana ziemeļvalstu IT kompānijas Visma Group īpašumā. Proti, Visma Group ir iegādājusies visas Latvijas IT uzņēmumu FMS un FMS Software akcijas. Darījums palīdzēs FMS tuvāko 2–3 gadu laikā dubultot darbinieku skaitu līdz 300–400 cilvēkiem un audzēt eksporta artavu, tā DB intervijā pēc darījuma noslēgšanas sacīja FMS izpilddirektors Jānis Bergs. Lielu daļu no darījuma summas Visma ir nomaksājusi uzreiz, bet daļa tiks samaksāta atkarībā no FMS nākotnes rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

IT uzņēmums VISMA kļūs par jaunā biroju centra Place Eleven galveno nomnieku

Lelde Petrāne, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Skanstes biznesa centra rajonā, Sporta ielā 11, būvētais A klases biroju centrs Place Eleven ir noslēdzis nomas līgumu ar Norvēģijas IT uzņēmumu VISMA par biroja telpu iznomāšanu 3 200 m2 platībā.

VISMA tādējādi kļūs par jaunā biroju centra «enkura» nomnieku, kuram būs paredzēta arī iespēja palielināt kopējo nomājamo biroja telpu platību. Kopumā šobrīd aptuveni 50% Place Eleven biroju telpu ir iznomātas vai rezervētas.

Place Eleven būs viens no lielākajiem A klases biroju centriem Rīgā, kura būvniecību ir plānots pabeigt šā gada beigās. Ēku veidos 14 stāvi biroju telpu, plaša apzaļumota jumta terase, kā arī apakšzemes stāvvieta vairākos stāvos 400 automašīnām un 80 velosipēdiem. Kopējā biroju centra platība būs 24 000 m2, bet kopējā biroju platība būs 15 000 m2.

Šobrīd Latvijā strādā trīs VISMA uzņēmumi ar kopējo darbinieku skaitu virs 200.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc reorganizācijas SIA Visma Enterprise 2016. gadā aizvadījusi pirmo pilno gadu jaunajos apstākļos un apgrozījusi 6,49 miljonus eiro

Kopš 2014. gada jūlija SIA Visma Enterprise (iepriekš SIA FMS) ietilpst Norvēģijas IT uzņēmumu grupā Visma. Tika veikta uzņēmuma reorganizācija un izdalīti trīs uzņēmumi – grāmatvedības programmas Horizon izstrādātājs Visma Enterprise, individuālu klientu vajadzībās pamatotu produktu izstrādātājs Visma Consulting un Visma Labs, kas sniedz pakalpojumus citiem Visma grupas uzņēmumiem, uzturot un izstrādājot starptautiskus produktus.

2016. gada apgrozījums ir mazāks nekā gadu iepriekš, kas saistīts ar to, ka no uzņēmuma tika izdalīts Visma Consulting. Tāpat arī pērn kompānijai nebija neviena liela projekta ar Eiropas finansējumu. Uzņēmums nonācis pie secinājuma, ka tā primārais mērķis nākotnē nav lielie Eiropas finansētie projekti, bet gan risinājumi, kas ļauj klientiem kļūt efektīvākiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Visma pārdošanas un mārketinga direktoru Jāni Rancānu

Lelde Petrāne, 23.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Visma pārdošanas un mārketinga direktors Jānis Rancāns. Visma ir Ziemeļvalstu biznesa IT uzņēmums, kas Latvijā pazīstams kopš 2014.gada, kad iegādājās vienu no tobrīd lielākajiem IT uzņēmumiem – SIA FMS. Uzņēmuma attīstības pamatā ir gan dabīgais pieaugums, gan uzņēmumu pirkšana un iekļaušana Visma grupā. Pēdējos gados Visma vidēji gada laikā iegādājusies 10-15 uzņēmumus, atklāj J. Rancāns.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Lielākoties tā ir bijusi laimīgu gan nejaušību, gan notikumu sakritība. 1994.gadā, kad kā 1.kursa students tiku uzaicināts strādāt uzņēmumā, kuru tolaik sauca Fortek – cauri vairākiem uzņēmuma pirkšanas-pārdošanas līkločiem nonācu līdz Visma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas jaunajā CTB uzņēmumu grupas birojā Liepājā

Monta Glumane, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

IT uzņēmuma FMS peļņa pērn sarukusi par 62,3%

Lelde Petrāne, 18.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesniegtajā gada pārskatā publicētā informācija liecina, ka SIA FMS neto apgrozījums pērn pieaudzis par 24% un ir 10,3 milj. EUR. Uzņēmuma vadība apgrozījuma kāpumu skaidro ar visu sistēmu pielāgošanu eiro ieviešanas prasībām. Finanšu gadu uzņēmums noslēdza ar peļņu 35,370 tūkst. EUR apmērā.

Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, FMS peļņa ir sarukusi par 62,3%, liecina informācija vietnē klientuportfelis.lv.

SIA FMS pamatdarbība ir vadības un procesu automatizācijas IT risinājumu ieviešana, projektu vadība un konsultatīvu pakalpojumu sniegšana. Šā gada jūnijā FMS kapitāldaļas iegādājās viens no lielākajiem Ziemeļvalstu IT uzņēmumiem – Visma Group.

SIA FMS vadība plāno nākotnē Latvijas klientiem piedāvāt uzņēmumu vadības produktus no FMS jaunā īpašnieka Visma Group produktu klāsta un pakāpeniski uzsākt dažādu mākoņskaitļošanas risinājumu piedāvāšanu saviem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas programmētāji ievieš biznesa inteliģences programmas Norvēģijas pašvaldībās, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Visma Enterprise (iepriekš SIA FMS) jaunie īpašnieki Norvēģijā uzvarēja iepirkumu, kura ietvaros jāievieš biznesa inteliģences programmas 424 Norvēģijas pašvaldībās un daļu no projekta izstrādā Latvijas uzņēmums. «Kopš esam daļa no lielā Visma koncerna, mūsu kompetences biznesa inteliģences risinājumos tiek novērtētas ne tikai Latvijā, bet arī grupas ietvaros,» stāsta Antra Zālīte, SIA Visma Enterprise valdes locekle. Uzņēmums izstrādā, ievieš un atbalsta resursu vadības sistēmu Horizon, veic IT sistēmu integrāciju un programmatūras izstrādi, kā arī veido dažādus datu analīzes un finanšu plānošanas risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jānis Bergs plāno pusgadu atpūsties, un pēc tam viņš varētu iesaistīties jaunās biznesa aktivitātēs.

«Tuvāko pusgadu gribētu atpūsties, kopumā bijis intensīvs darba cēliens,» DB saka uzņēmējs un bijušais IT uzņēmuma Visma Enterprise (iepriekš FMS) izpilddirektors Jānis Bergs. Jāatgādina, ka pirms pāris dienām Visma Enterprise izplatīja informāciju medijiem, ka, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, līdzšinējais izpilddirektors J. Bergs ir atstājis savu amatu.

Konkrētu plānu šobrīd vēl nav – ir citi biznesa projekti, kuros esmu iesaistīts, piemēram, Mobilly, Lietuvā – mācību firma, kā arī vairāki startup projekti. Laiku varētu aizpildīt ar esošajiem projektiem, taču esmu ieinteresēts jaunos uzņēmumos, lai virzītu jaunas idejas. «Esmu to darījis un turpināšu darīt,» uzsvēra J. Bergs. Vērtējot savu aiziešanu no Visma Enterprise, J. Bergs norāda, ka parasti šādos gadījumos, kad mainās uzņēmuma īpašnieks un zīmols, seko izmaiņas vadībā. Pērn DB intervijā (16.07.2014.) J. Bergs uz jautājumu, par kādu summu Visma nopirka FMS un FMS Software, viņš atbildēja, ka vienošanās paredz – summa netiek atklāta, taču tā ir pietiekami solīda. Uz DB jautājumu, vai darījuma summa tika samaksāta uzreiz, J. Bergs atbildēja, ka liela daļa no summas tika samaksāta uzreiz un būs nākotnes rezultāti, kas ietekmēs darījuma summu nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Visma Enterprise pievienos FMS Software

Žanete Hāka, 13.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datorprogrammēšanas uzņēmuma SIA Visma Enterprise (iepriekš zināms kā SIA FMS) vienīgais dalībnieks SIA Visma Latvia Holding ir pieņēmis lēmumu par iepriekš minētā uzņēmuma reorganizāciju apvienošanas ceļā, pievienojot tam SIA FMS Software, liecina Lursoft dati.

Kreditori savas prasības var pieteikt Visma Enterprise juridiskajā adresē Kronvalda bulvārī 3-5, Rīgā.

Lursoft rīcībā esošie dati rāda, ka 2013. gads SIA Visma Enterprise uzņēmumam bijis salīdzinoši veiksmīgs, jo apgrozījumā vērojams kāpums, tam pieaugot līdz 10,304 miljoniem eiro. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 35,37 tūkstošus eiro, kas ir 2,66 reizes mazāka nekā iepriekšējā pārskata gadā, kad tas nopelnīja 93,945 tūkstošus eiro. Jāatzīmē, ka Visma Enterprise pārskata gadā nodrošināja darbavietas 184 darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums “Datakom” sadarbībā ar Latvijas IT klastera biedriem un partneriem radījis universālu datu integratoru, kas nodrošina datu tiešsaistes apmaiņu starp grāmatvedības sistēmu un mobilās “All-in-one” kases sistēmas “Tiki-Taka Pay” vadības portālu.

Kopš 2018. gada “Tiki-Taka Pay” izveidē un attīstībā “Datakom” investējis vairāk nekā 300 000 eiro.

Ar jaunizveidotā datu integratora palīdzību uzņēmumiem ir iespēja efektīvi un ātri analizēt savus datus, neuztraucoties par papildus izdevumiem. Tas bez maksas ir pieejams ikvienam uzņēmumam Latvijā, kas izmanto mazo un vidējo uzņēmumu vidū populārākās grāmatvedības sistēmas – “Visma Horizon” un “Jumis Pro”.

Jaunā datu integratora izveidē investēti 30 000 eiro. "Ikviens uzņēmums – vai tas ir liela veikalu tīkla turētājs vai neliela kafejnīca, ir pelnījuši strādāt efektīvi un analizēt sava uzņēmuma datus, neuztraucoties, ka tas būs slogs biznesam. Tāpēc šajā smagajā Covid laikā, vēloties nākt pretī uzņēmējiem, radījām rīku, kurš būs pieejams visiem “Visma Horizon” un “Visma Tildes JumisPRO” lietotājiem. Turklāt, neprasot par to maksu, kā par unikālu programmatūras izstrādi," stāsta “Datakom” inovāciju direktors Edijs Tanons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodota jaunā biroju ēka Place Eleven, kas atrodas Skanstes biznesa centra rajonā, Sporta ielā 11, informē attīstītājs.

Ēkas attīstītāja Hanner Group kopējie ieguldījumi būvniecībā pārsniegs 20 miljonus eiro. Daudzfunkcionālā daudzstāvu ēkas jaunbūve nodota ekspluatācijā atbilstoši plānotajam termiņam. Ēkas atklāšana plānota februārī, kad jaunās biroja telpās būs iekārtojušies pirmie nomnieki.

Ēkas attīstītājs SIA Alfa Construction, kas ir Hanner Group meitas uzņēmums Latvijā, projektu realizē, izmantojot BREEAM ēku vērtēšanas un sertificēšanas standartu.

Pirmie nomnieki jau šobrīd uzsāk ievākšanos ēkā, lai pagūtu labiekārtot jaunās biroja telpas līdz brīdim, kad februārī ēka publiski tiks atklāta plašākai sabiedrībai. Ēkas nomnieku vidū būs tādi uzņēmumi kā Norvēģijas informācijas tehnoloģiju uzņēmums Visma un pārtikas koncerns Mars, skaidro Hanner Group valdes priekšsēdētājs Mindaugs Valucks (Mindaugas Valuckas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā IT uzņēmuma Visma Enterprise apgrozījums pieauga par 9%, sasniedzot 7,6 miljonus eiro

«Ja runājam par pagājušo gadu, man kā vadītājai ir lepnums par to, ka mums ir izdevies izdarīt visu, ko apsolījām akcionāriem. Tas rada ārkārtīgu gandarījumu,» saka Antra Zālīte, SIA Visma Enterprise vadītāja.

Akcionāri no Latvijas struktūrvienības sagaida izaugsmi, un viņa teic, ka no tāda viedokļa vēl daudz kas darāms efektivitātes paaugstināšanas jomā. Efektivitātes paaugstināšana līdzās lieliem projektiem ietver arī šķietamus sīkumus. Piemēram, nesen uzņēmums pārskatīja līgumu procesu, to uzlabojot. A. Zālīte ir pret papīra līgumu iešūšanu, jo neredz jēgu, kāpēc kompānijā labākajam pārdevējam būtu jātērē tam laiks. Lai gan tās katru reizi ir tikai dažas minūtes, mēneša griezumā tas ir ilgs laiks, ko varētu izmantot lietderīgāk – atbilstoši speciālistu augstajai kompetencei. «Līgumu iesiešana ir bezjēdzīgi pavadīts laiks. Tas man sāp visvairāk, jo nav dārgāka resursa par mūsu laiku. Šādi laika zagļi arvien ir uz katra trešā soļa,» saka A. Zālīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī jau vairāk nekā gadu veicam Rīgas domes finanšu uzskaites procesu reorganizācijas projektu, tikai oktobra beigās saņēmām TV3 raidījuma Nekā personīga interesi par šo projektu. 2019.gada 3.novembrī raidījumā tika izplatīta selektīvi atlasīta, iespējams, maldinoša informācija par šo projektu. Sižets radīja iespaidu, ka iepirkuma procedūrā ir pieļauti būtiski pārkāpumi, kas nav taisnība.

Mūsu līgumattiecības par šī projekta realizāciju ar Rīgas Domi sākās 2017.gadā. Atklāta konkursa rezultātā mēs pierādījām sava produkta Acto ERP spēju nodrošināt Rīgas domes reorganizējamo finanšu un grāmatvedības uzskaites procesu atbalstu. Acto saimes produkti tirgū tiek piedāvāti jau vairāk nekā 5 gadus un jau 2016.gadā Valsts reģionālās attīstības aģentūras rīkota atklāta konkursa kārtībā, izturot pretendentu atlasi, tika iekļauti aģentūras uzturētā Elektronisko iepirkumu sistēmā. Savukārt, 2018.gadā Rīgas dome Elektronisko iepirkumu sistēmā veica Acto ERP produkta pilnapjoma ieviešanas pasūtījumu, kas šobrīd veiksmīgi tiek realizēts un darbosies vismaz 10 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas kuģniecība par 4,2 miljoniem eiro pārdevusi savu biroja ēku Elizabetes ielā

Lelde Petrāne, 26.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas kuģniecība (LK) parakstījusi līgumu par savas pašreizējās biroja ēkas pārdošanu. Pircējs un nākamais nama īpašnieks būs Apvienotie Arābu Emirāti, kas sešstāvīgo ēku Rīgā Elizabetes ielā 1 iegādājušies vēstniecības vajadzībām.

Pārdošanas cena ir 4,2 miljoni eiro.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«LK turpinās strādāt līdzšinējās telpās līdz 2018. gada janvārim, un mēs esam priecīgi paziņot par noslēgto nomas līgumu par ekskluzīvu 8. stāva īri ar Place Eleven, kas atrodas Skanstes apkaimē Sporta ielā 11,» skaidro LK valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups (Robert Kirkup).

Place Eleven ir 14 stāvus augsta A klases biroju ēka, kas ekspluatācijā tika nodota 2016. gada beigās.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Biroju ēkas Place Eleven attīstītājs: Mums ir paveicies

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas tev jāzina 18.martā

Dienas Bizness, 18.03.2015

Latvijā

Iznācis TOP 500 angļu valodā

Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā veidotais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 tagad iznācis arī angļu valodā. Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atverot tirgu un atļaujot tirgot medikamentus lielveikalu ķēdēm, tiks letāli nopļautas mazās un vidējās vietējās aptiekas; šaubas raisa aptieku lomas nonivelēšana līdz bodīšu līmenim.

Latvijā radīto mūziku atskaņo aizvien biežāk un plašāk, kas vairo pašmāju māksliniekiem autoratlīdzībās izmaksāto summu apmēru.

Norvēģijas Visma pēc IT uzņēmuma FMS (šobrīd Visma Enterprise) iegādes neplāno apstāties, lūkojas pēc jauniem IT iegādes darījumiem.

Pieteikumi šīm un citām aktuālajām ziņām - raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu izmaiņām grib saprātīgus termiņus

Māris Ķirsons, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajai Saeimai un valdībai, veicot izmaiņas nodokļu normatīvos, ir jāparedz saprātīgs laiks to ieviešanai, tādējādi novēršot padomju laikos tik ierasto tā dēvēto «šturmēšanu», vienlaikus mazinot stresu konkrēto pienākumu veicējiem.

Lai arī pašreizējā valdība, īstenojot nodokļu reformu, solīja nākamos trīs gadus – 2018.–2020. – šajā jomā neko nemainīt, tomēr pašlaik nav skaidrs, vai esošā valdība «noturēsies» un tās vietā nenāks jauna, kurai būs «akūta» nepieciešamība veikt tā dēvētās pēdējā brīža izmaiņas, kā tas ir bijis pieredzēts iepriekš, kad teju dažas dienas pirms gadu mijas notiek fundamentālas izmaiņas. Visiem vēl labā atmiņā ir jezga ap minimālā valsts sociālās obligātās apdrošināšanas maksājuma ieviešanu par katru darbinieku (97,16 eiro mēnesī) no 2017. gada, kas īsi pirms stāšanā spēkā tika atcelts. Pašlaik Saeimā tiek likti punkti par vienotā nodokļu nomaksas konta izveidi no 2021. gada, tādējādi būtībā var uzskatīt, ka šāds ieviešanas termiņš ir pietiekami ilgs, lai visi ieinteresētie spētu tā iedzīvināšanai sagatavoties.

Komentāri

Pievienot komentāru