No šī gada 1. janvāra par jauno ERGO valdes priekšsēdētāju Baltijas valstīs kļuvusi Urzula Deška (Ursula Deschka), kura turpmāk ieņems arī ERGO Latvijas filiāļu vadītājas amatu.

Urzula Deška ERGO apdrošinātāju grupā strādā kopš 2017. gada un iepriekš bijusi valdes locekle divos ERGO grupas veselības apdrošināšanas uzņēmumos un no 2020. gada arī apdrošināšanas pakalpojumu tiešās pārdošanas uzņēmumā Vācijā. Viņa ieņēmusi dažādus augstākā līmeņa amatus vadošajās apdrošināšanas kompānijās.

Turpmāk Urzulas Deškas pārziņā būs ERGO biznesa attīstība un virzība Baltijas valstīs. Ar nozīmīgo pieredzi, kas iegūta Vācijas apdrošināšanas tirgū, viņa turpinās attīstīt un pilnveidot ERGO darbību Baltijas tirgū, lai uzņēmums arī nākotnē saviem klientiem nodrošinātu augstākās kvalitātes apdrošināšanas pakalpojumus un kā līdz šim būtu viens no augstāk novērtētajiem darba devējiem un iecienītākajiem zīmoliem Baltijā.

Apdrošinātājs "Ergo" savā pakalpojumu portfelī iekļāvis jaunu apdrošināšanas veidu - vēža apdrošināšanu, informē uzņēmumā.

Šāds produkts izveidots, apzinoties augstos onkoloģisko saslimstību rādītājus un nepieciešamību pēc finansiāla atbalsta, ar ko saskaras vēža slimnieku ģimenes. Ļaundabīga audzēja diagnozes gadījumā tas nodrošina finansiālu aizsardzību tūlītējai ārstēšanās procesa sākšanai, kā arī paredz atlīdzību vēža agrīnās stadijās.

Atkarībā no apdrošinājuma summas apdrošināšana sedz līdz 100 000 eiro un bez papildu maksas sniedz atbalstu arī apdrošinātā nepilngadīgo bērnu saslimšanas gadījumā.

"Ergo Life Insurance SE" Dzīvības un Veselības apdrošināšanas departamentu direktors Baltijā Gints Konrads stāsta, ka vēža apdrošināšanas programma jau veiksmīgi ieviesta Lietuvā un Igaunijā, kur "Ergo" klientiem tā palīdzējusi sākt tūlītēju ārstēšanos bez bažām par ģimenes finansiālajām iespējām.

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO par aizvadītā gada decembrī Rēzeknē nodegušā būvniecības preču veikala mantu izmaksājusi SIA DEPO DIY apdrošināšanas atlīdzību 5,8 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmumā norāda, ka tā ir lielākā līdz šim ERGO izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība Latvijā un otra lielākā Latvijas apdrošinātāju vēsturē.

Jau ziņots, ka ugunsgrēks SIA DEPO DIY veikala-noliktavas ēkā izcēlās pērnā gada 12. decembrī, kad ar atklātu liesmu dega ēka 13 500 kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēka rezultātā tika nopostīta ne tikai būve, bet arī visas tajā esošās iekārtas un SIA DEPO DIY preču krājumi. SIA DEPO DIY saskaņā ar ERGO komercīpašuma apdrošināšanas polises nosacījumiem bija apdrošinājusi sev piederošo inventāru, iekārtas, tai skaitā preču iekrāvējus un pacēlājus, preču krājumus un izdevumus negadījumu seku likvidēšanai, kā arī uzņēmējdarbības pārtraukšanas riskus.

Šī gada janvārī ERGO valdē Baltijā darbu sākusi jauna valdes locekle Aija Medne, informē uzņēmums.

Viņa turpmāk vadīs ERGO Latvijas filiāles, kā arī būs atbildīga par dzīvības apdrošināšanas un informācijas tehnoloģiju (IT) jomu ERGO Baltijā.

No 15. janvāra ERGO valdei Baltijā pievienojusies Aija Medne, kura turpmāk veiks ERGO Latvijas filiāļu vadītājas pienākumus, kas līdz šim bija ERGO valdes priekšsēdētājas Baltijā Urzulas Deškas (Ursula Deschka) pārziņā. A. Medne būs arī atbildīgā valdes locekle par risku parakstīšanu dzīvības apdrošināšanā un IT jomas vadītāja.

Iepriekš A. Medne strādājusi SEB grupā, kur 16 karjeras gados guvusi pieredzi dažādās jomās un struktūrvienībās Baltijas līmenī – uzkrājumu un ieguldījumu jomā, korporatīvajā pārdošanā, produktu un IT attīstībā, kā arī bijusi atbildīga par Baltijas biznesa attīstību un veiksmīgi vadījusi biznesa transformācijas procesus.

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO jūlijā saņēmusi vairākus atlīdzību pieteikumus par negadījumiem, kuros pēc sadursmes ar meža dzīvniekiem automašīnām radīti ievērojami bojājumi vairāku tūkstošu eiro apmērā, kā arī saņemts pieteikums par negadījumu, kurā automašīnai radīti tik ievērojami bojājumi, ka automašīnu vairs nebija iespējams izmantot braukšanai. Tās remontēšana tika atzīta par nerentablu, tāpēc ERGO izmaksāja klientam atlīdzību automašīnas vērtības apmērā – 12 500 eiro.

Valsts policijas dati liecina, ka pērn notikušas 620 avārijas, šogad sešos mēnešos reģistrētas 272 sadursmes, un tajās cietuši 12 cilvēki.

Lai gan šogad skaitliski visvairāk KASKO atlīdzību pieteikumu par automašīnai radītiem bojājumiem pēc sadursmes ar meža dzīvniekiem ERGO saņēmusi maijā, šā gada jūlijā reģistrēta šogad lielākā KASKO atlīdzību lieta par šāda veida negadījumiem, proti, pēc sadursmes ar alni automašīna Škoda Fabia tika atzīta par bojāgājušu, un ERGO automašīnas īpašniekam izmaksāja pilnu apdrošinājuma summu 12 500 eiro apmērā.

Tāpat arī jūlijā reģistrēti vairāki pieteikumi par sadursmes ar meža zvēriem rezultātā automašīnai nodarītiem bojājumiem, kuru novēršana izmaksājusi robežās no 3000 līdz pat 10 000 eiro. Bojājumu novēršanas izmaksas ir atkarīgas ne tikai no nodarītā bojājuma apmēra, bet arī no automašīnas markas un izlaiduma gada. Jaunāka gada automašīnai salīdzinoši nelielu bojājumu novēršana, piemēram, vējstikla un viena luktura nomaiņa, var izmaksāt vairākus tūkstošus eiro.

Attālināta darba apstākļos darba devējam ir jānodrošina digitālie rīki, kā arī dators un monitors, un nepieciešamības gadījumā jāsniedz kompensācija, lai iegādātos darba galdu, biroja krēslu, galda lampu utt., ja tas ir nepieciešams darba pienākumu izpildei. Vienlaikus uzņēmumam nebūtu jākompensē interneta pieslēgums vai citi komunālie izdevumi.

Tā norāda informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "Accenture" sabiedrisko attiecību vadītāja Sanita Kalve, lūgta komentēt aizvadītajā nedēļā valdībā atbalstīto priekšlikumu kompensēt darbiniekiem attālinātā darba izmaksas 30 eiro apmērā.

"Accenture" jau pašlaik sniedz iespēju uzņēmuma darbiniekiem iegādāties nepieciešamo aprīkojumu un mēbeles 350 eiro apmērā. Tāpēc uzņēmuma ieskatā, izstrādājot un virzot grozījumus, būtu jāņem vērā, ka daļa uzņēmumu ir panākuši vienošanos par attālināta darba noteikumiem, un darbinieki ir saņēmuši kompensāciju.

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO izmaksājusi 4,3 miljonu eiro apdrošināšanas atlīdzību Latvijas olu ražošanas uzņēmumam “Balticovo” par pērn ugunsgrēka nodarītajiem postījumiem ārpus sprosta dējējvistu novietnē Iecavā.

Atlīdzības summu veido izmaksas gan par bojāto ēku un dējējvistu iekārtām, gan par uzņēmējdarbības pārtraukumu.

Tā ir otra lielākā līdz šim ERGO izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība Latvijā.

Ugunsgrēkā, kas 2021. gada 23. jūnijā notika AS “Balticovo”, ar atklātu liesmu nodega angāra tipa ārpus sprosta dējējvistu novietne 3182 kvadrātmetru platībā kopā ar tajā iebūvētajām ražošanas iekārtām. Gāja bojā arī 4500 dējējvistas.

Balticovo angārā sadegušas ap 4500 vistas 

Trešdienas rītā Iecavas novadā, uzņēmuma "Balticovo" angārā, sadegušas ap 4500 vistas, noskaidroja...

Pēc ekspertīzes atzinuma, ugunsgrēks izcēlās īssavienojuma dēļ, īsslēguma liesmām un dzirkstelēm saskaroties ar degošiem materiāliem. Ugunsgrēka brīdī bija pagājis mazāk nekā gads kopš ēkas uzbūvēšanas.

Saskaņā ar “Balticovo” un ERGO noslēgto īpašuma apdrošināšanas līgumu un uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšanas līgumu, olu un olu produktu ražotājam izmaksāta 2,9 miljonu eiro liela atlīdzība par nodegušo putnu novietni, tostarp par ēkā iebūvētajām ražošanas iekārtām, un 1,4 miljonu eiro atlīdzība par uzņēmējdarbības pārtraukumu.

“Joprojām sāp sirds par ugunsgrēka postījumiem. Gan par putnu zaudējumu, gan psiholoģisko triecienu kolēģiem un to, ka nodegusī kūts bija mūsu nesen uzbūvētā pirmā lielizmēra novietne no jaunā ārpus sprosta novietņu kompleksa, ar kuru simboliski atklājām pāreju uz olu ražošanu ārpus sprosta apstākļos. Situācijā, kad notiek tik liela nelaime un tiek zaudēta daļa no uzņēmuma resursiem, apdrošināšana sniedz neatsveramu atbalstu un iespēju turpināt darbību bez milzīgiem zaudējumiem. Pateicamies ERGO par pretimnākšanu un arī citiem uzņēmumiem iesakām apdrošināt ne vien īpašumu, bet arī uzņēmējdarbības pārtraukšanas riskus, kas ir cieši saistīti ar īpašuma bojājumiem. Otra lieta, ko esam mācījušies no šī gadījuma: ir ārkārtīgi svarīgi izvēlēties tādu apdrošināšanas summu, kas nav mazāka par īpašuma atjaunošanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Tad nelaimes gadījumā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība būs vēl lielāks atbalsts īpašuma atjaunošanai,” uzsver AS “Balticovo” valdes loceklis Toms Auškāps.

“Zemapdrošināšana jeb situācija, kad klienta izvēlētā apdrošināšanas summa ir mazāka par īpašuma atjaunošanas vērtību, ir plaši izplatīta problēma gan komercīpašumu, gan privātīpašumu apdrošināšanā. Tā aizvien biežāk saistīta ar pieaugošajām būvniecības izmaksām, kas rada lielu atšķirību starp ēkas atjaunošanas vērtību laikā, kad tika noslēgts apdrošināšanas līgums, un tagad, kad notikusi nelaime. Zemapdrošināšanā, ar ko saskārās arī “Balticovo”, būtisks faktors bija tieši ēkas materiālu (galvenokārt metāla) cenu straujais kāpums jau nepilna gada laikā pēc putnu novietnes uzbūvēšanas. Tas nozīmē, ka papildus apdrošināšanas atlīdzības summai uzņēmumam būs jāiegulda arī savi līdzekļi, lai pilnībā atjaunotu ēku un iegādātos jaunas ražošanas iekārtas. Ikvienam apdrošināšanas ņēmējam, īpaši tiem, kas savus īpašumus apdrošinājuši pirms ilgāka laika, iesakām regulāri pārskatīt un indeksēt apdrošināšanas summas, lai atlīdzība maksimāli segtu zaudējumus,” skaidro ERGO Risku parakstīšanas un produktu attīstības departamenta direktors Pēters Kabuns.

Līdz ar energoresursu cenu kāpumu, ievērojami palielinoties pieprasījumam pēc elektroenerģijas pašražošanas, nebijušu popularitātes vilni Latvijā piedzīvo saules paneļi. Kādēļ tos vērts apdrošināt un kādiem riskiem jāpievērš lielākā uzmanība, uzstādot saules paneļus?

Pieprasījuma vilnis

Ar pilnu jaudu – tā var raksturot tempu, ar kādu Latvijā patlaban ienāk saules paneļi. Šī gada pirmajos sešos mēnešos mājsaimniecībās uzstādīts trīs reizes vairāk saules paneļu elektrības ģenerācijas iekārtu nekā visa 2021. gada laikā, liecina AS "Sadales tīkls" dati. Augsta ir interese arī par saules un vēja elektrostacijām ar lielāku ražošanas jaudu. Līdz 2022. gada vidum kopējais rezervēto jaudu apjoms (projekti, kuriem jau izsniegti tehniskie noteikumi) elektrības ražošanai no saules vai vēja sadales sistēmā vien sasniedzis vairāk nekā 900 megavatus (MW), “Augstsprieguma tīklā” (elektroenerģijas pārvades sistēmā) – vairāk nekā 3000 MW. Vēl 2021. gada noslēgumā kopējais rezervēto jaudu apjoms tieši sadales sistēmā bija aptuveni 180 MW, pusgada laikā tas pieckāršojies. Līdzīgi augsta interese par elektrības ražošanu novērojama ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā.

Grāmatvežu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (CTA) apjomi turpina palielināties, taču būtiski auguši izmaksāto atlīdzību apmērs.

Jau sākotnēji, kad tika pieņemts likums par obligāto grāmatvežu CTA, tika teikts, ka minimālais noteiktais atbildības limits, kas norādīts normatīvajos aktos, ir pārāk zems un nesegs vairumu grāmatvežu radīto zaudējumu. To apliecina apdrošinātāju izmaksāto atlīdzību apjomi, taču vienlaikus vērojams, ka pieaug tā daļa grāmatvežu, kuri apdrošinoties ir godprātīgi un minimālās summas neizvēlas, taču liela daļa aizvien apdrošinās tikai formāli.

Apjomi aug

Kompāniju griezumā atšķiras novērojumi saistībā ar apdrošināšanas limitiem. 2018. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, AAS Balta izdoto grāmatvežu polišu skaits palielinājās par teju 30%, stāsta Baltas produktu vadītāja/risku parakstītāja Viktorija Antropova. 2017. gadā par grāmatveža kļūdu izmaksātā vidējā atlīdzība bija 2500 eiro, bet pērn tā nedaudz saruka, taču vienlaikus ievērojami pieaudzis kopumā izmaksāto atlīdzību apjoms – līdz pat 2,5 reizēm.

Šā gada ziemas sezonā būtiski pieaudzis KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par automašīnu bojājumiem, kas gūti pēc iebraukšanas bedrēs, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO apkopotie dati.

ERGO atlīdzību pieteikumu skaits palielinājies par 54%, salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn. Aptuveni puse jeb 50% no pieteiktajiem KASKO apdrošināšanas gadījumiem ir notikuši Rīgas pilsētā un tās apkārtnē.

Ritvars Heniņš, ERGO Riska parakstīšanas un produktu attīstības departamenta direktors, skaidro: «Lai gan sākusies auto ceļu remontdarbu sezona un bedres tiek «lāpītas», autovadītājiem joprojām jābūt uzmanīgiem, jo darbi nenorisinās tik ātri kā autovadītājiem gribētos. Turklāt līdz ar pāreju uz vasaras sezonas riepām, iebraucot bedrē, bojājumi var būt vēl lielāki. Tieši bedru radītie bojājumi automašīnām ir viens no šosezon visbiežāk pieteiktajiem KASKO apdrošināšanas negadījumu iemesliem. Šā gada sākumā pieteikumu skaits ir audzis pat par 54%, un pirmajā ceturksnī saņemto pieteikumu skaits sasniedz pērn kopumā saņemto atlīdzību skaitu par attiecīgajiem bojājumiem. Turklāt šogad bedru radītie bojājumi ir daudz lielāki, nekā tas bija novērots pērn, līdz ar to audzis ne tikai pieteikumu skaits, bet arī vidējais atlīdzības apmērs. Vidējās izmaksātās atlīdzības apmērs ir 400 eiro, neskaitot tādus gadījumus, kad automašīnu bojājumi bijuši tik lieli, ka automašīnu pat nācies norakstīt un izmaksāt klientam atlīdzību apdrošinājuma summas apmērā, kas sasniedz jau vairākus tūkstošus eiro. Galvenokārt izmaksāto atlīdzību summas palielināšanos ietekmē ceļu seguma kvalitātes pasliktināšanās, kā rezultātā bojājumi automašīnām ir daudz lielāki, kā arī fakts, ka riepu, disku, rezerves daļu un autoservisu pakalpojumu cenas arī ir pieaugušas.»

Negatīvās tendences pasaules finanšu tirgos ietekmē arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu, taču apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka šobrīd atbrīvoties no šiem ieguldījumiem nebūtu prātīgi, drīzāk tieši pretēji, un vērts veikt ieguldījumus.

Runājot par atlīdzības izmaksu gadījumā, ja polises īpašnieks miris no koronavīrusa, apdrošinātāji norāda, ka visdrīzāk tā tiks veikta.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Šī apdrošināšanas veida ietvaros ir iespēja veidot uzkrājumu ar garantētu jeb fiksētu peļņu (%) vai arī veidot uzkrājumu, kas piesaistīts ieguldījumu fondiem. Ieguldot līdzekļus fondos, ir iespējams nopelnīt vairāk, vienlaicīgi gan jāapzinās, ka peļņas iespējamība un apmērs ir atkarīgs no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2022. gadā augusi par 14,4%, kas būtiski pārsniedz gada sākuma prognozes.

Kopumā apdrošinātāji prēmijās pērnā gada laikā parakstījuši 668 miljonus eiro, savukārt atlīdzībās klientiem izmaksājuši 429 miljonus eiro, kas ir 22,2% pieaugums pret iepriekšējo gadu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Visneveiksmīgākais 2022. gads ir bijis dzīvības apdrošināšanai, kura prēmijās gada laikā saņēmusi par 3% mazāk nekā 2021. gadā. Kopumā gada griezumā dzīvības apdrošināšana gan saglabājusi tirgus līdera lomu ar 145,5 miljonu eiro prēmijām un 21,8% tirgus daļu, lai arī cieši uz papēžiem min veselības apdrošināšana ar 129,3 miljoniem eiro gada prēmiju, 19,2% pieaugumu un 19,4% tirgus daļu.

Divciparu prēmiju pieaugums bijis arī pārējos lielākajos apdrošināšanas veidos: KASKO par 21,4%, OCTA par 33,2%, īpašuma apdrošināšana par 15,4%. Tāpat strauji pieaugusi ceļojumu apdrošināšana – par 48,4%, sasniedzot 15,3 miljonu eiro prēmijas un atspoguļojot pēckovida ceļošanas bumu.

Mūža pensijas apdrošināšanā pagājušajā gadā dzīvības apdrošinātāji bruto prēmijās kopumā parakstījuši 59,048 miljonus eiro, kas ir par 44,1% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati (FKTK).

Vienlaikus bruto atlīdzībās mūža pensijas apdrošināšanā 2020.gadā dzīvības apdrošināšanas kompānijas izmaksājušas 15,365 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 56,7% salīdzinājumā ar 2019.gadu.

Tostarp, pēc FKTK datiem, "Compensa Life Vienna Insurance Group SE" Latvijas filiāle mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās pērn parakstījusi 22,879 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 4,185 miljonus eiro, savukārt "CBL Life" mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās parakstījusi 18,146 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 3,261 miljonu eiro.

Tajā pašā laikā "SEB Life and Pension Baltic SE" mūža pensijas apdrošināšanā pagājušajā gadā prēmijās parakstījusi 12,596 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 6,899 miljonus eiro, kamēr "Ergo Life Insurance SE" Latvijas filiāle mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās parakstījusi 5,427 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 1,02 miljonus eiro.

Tuvojoties vasarai, pieaug pieprasījums pēc pasākumu organizatoru civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā novērojuši apdrošinātāji, pēdējā laikā pieaug personu pieprasīto atlīdzību skaits.

Plašs segums Saskaņā ar Latvijas normatīvo regulējumu, publiska pasākuma organizatoram ir obligāti jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība, kas paredz zaudējumu atlīdzināšanu pasākuma apmeklētājiem, skaidro Gjensidige Latvija civiltiesiskās apdrošināšanas produktu vadītāja Madara Leimane. Tomēr šim apdrošināšanas veidam ir izteikti sezonāls raksturs, jo ievērojami lielāks skaits pasākumu tiek organizēts vasaras periodā un gadskārtu svētku laikā, skaidro ERGO Riska parakstīšanas departamenta direktors Ritvars Heniņš.

Pēdējo gadu laikā novērojama tendence, ka apjomi šajā apdrošināšanas veidā pieaug. Tā, ERGO pieprasījums pēc šī apdrošināšanas veida pērn pieaudzis par 10%, taču, pēc R. Heniņa teiktā, pērn pieprasījumu lielā mērā ietekmēja Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku norise, kad to ietvaros tika organizēts salīdzinoši liels skaits dažādu pasākumu.

Apdrošināšanas tirgus Latvijā 2023.gada laikā ir audzis par 9,5%, kas ir stabila izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējā gada augstās inflācijas forsēto tirgus pieaugumu.

Parakstīto prēmiju kopējais apmērs pērn sasniedzis 738,8 miljonus eiro, bet izmaksātās atlīdzības augušas par 9,3%, sasniedzot 469,5 miljonus eiro.

Straujākais prēmiju pieaugums bijis veselības apdrošināšanā – par 20%, savukārt atlīdzības īpaši strauji pieaugušas īpašuma apdrošināšanā – par 42%, ko ietekmēja pērnā gada vētras un citu dabas negadījumu seku novēršana.

“2023. gads nozarei noteikti paliks prātā ar ekstrēmiem dabas apstākļiem – plūdiem, salnām, sausumu un vētrām. Tā rezultātā summas, ko pērn klientiem apdrošinātāji izmaksāja īpašuma atlīdzībās, tai skaitā par sējumiem, palielinājās par 42%, salīdzinot ar 2022. gadu. Gada pirmajā pusē turpinājām izjust sekas, kas saistītas ar inflācijas radīto cenu pieaugumu vairākās nozarēs, kas tieši ietekmē apdrošināšanu, kā veselība, īpašums, KASKO un OCTA. 2023. gada sākumā notika arī līderu maiņa apdrošināšanas tirgū Latvijā – dzīvības apdrošināšanu, kas jau gadiem bija ieņēmusi lielākā veida vietu, nomainīja veselības apdrošināšana,” komentē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Šī gada sešos mēnešos publiskajās autostāvvietās reģistrēti 492 ceļu satiksmes negadījumi (turpmāk – CSNg), par kuriem apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši gandrīz 300 000 eiro. Savukārt vēsturiski lielākā apdrošinātāju izmaksātā atlīdzība par publiskā stāvvietā notikušu CSNg, ir 16561,69 eiro.

Negadījums 2020.gadā noticis tirdzniecības centra "Akropole" stāvlaukumā.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika liecina, ka pēdējos piecos gados (2017. – 2021.gads), publiskajās stāvvietās reģistrēti 4813 CSNg, par kuriem kopumā apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši 3,15 miljonus EUR.

“Lai arī varētu likties, ka CSNg autostāvvietās ir nenozīmīgi un nodarītie bojājumi nelieli, realitātē statistika liecina, ka vidējā atlīdzība par pēdējos piecos gados stāvvietās notikušajiem negadījumiem ir 655,28 EUR,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

LTAB apkopotā statistika par 2022.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem liecina, ka kopējā vidējā OCTA atlīdzība ir 1397 EUR, kas ir par 11% vairāk nekā 2021.gada pirmajos deviņos mēnešos.

Dezinfekcijas stendu ražotājs "Disinfeq" ar saviem saražotajiem produktiem vēlas izplesties pasaules tirgū un nest Latvijas vārdu ārpus mūsu valsts robežām.

Uzņēmuma komanda izveidota šā gada marta beigās un aprīlī dibināts "Disinfeq". Pirmais dezinfekcijas stends uzstādīts maija vidū.

"Visa pasaule šobrīd piedzīvo lielas un nebijušas pārmaiņas, kas skar ikvienu no mums. Pasaule nekad vairs nebūs tāda, kāda tā bija agrāk. Maināmies arī mēs un cenšamies pēc iespējas labāk adaptēt mūsu produktus, lai palīdzētu cilvēkiem rūpēties par savu un apkārtējo līdzcilvēku veselību," stāsta "Disinfeq" pārdošanas vadītājs Toms Martinsons.

"Disinfeq" ražojis arī sejas aizsargvairogus, kam bija liels pieprasījums ne tikai Latvijas tirgū, bet arī Apvienotajā Karalistē un Spānijā. Paralēli tam uzņēmums nodarbojies arī ar dezinfekcijas šķidrumu tirdzniecību. "Veicot izpēti, nonācām pie secinājuma, ka publiskajā telpā piedāvātās roku dezinfekcijas iespējas neveicina cilvēku vēlmi dezinficēt rokas, nav pievilcīgas un ir nepraktiskas. Tas bija pamats radīt inovatīvu, ērtu, drošu un vizuāli pievilcīgu produktu – bezkontakta roku dezinfekcijas stendu," komentē T.Martinsons.

Saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem pēc ikgadējās apdrošināšanas risku izvērtēšanas sistēmas Bonus - malus (BM) klašu pārrēķina, kas ik gadu notiek 15.septembrī, šogad BM klase palielinājusies 348 226, bet samazinājusies - 197 540 autoīpašniekiem.

BM klase nav mainījusies 550 662 autoīpašniekiem.

Visaugstākā (17.) BM klase šobrīd ir 147 118 autoīpašniekiem (salīdzinot ar pērno gadu pieaugums par 7282). Kopumā augstākajās/"labajās" BM (7.-17.) klasēs šobrīd ir 950 746 autoīpašnieki.

Savukārt zemākā (1.) BM klase ir 138 autoīpašniekiem (salīdzinot ar pērno gadu samazinājums par 80), bet zemākās/"sliktās" klases (1. - 5.) kopumā šobrīd ir 21 073 transportlīdzekļu īpašniekiem. Sākumklase (6.) šobrīd piemērota 170 131 autoīpašniekam.

BM klase ir viens no galvenajiem, bet ne vienīgais OCTA cenu noteicošais faktors. Šo informāciju apdrošinātāji var izmantot, aprēķinot atlaides vai piemaksas OCTA polisei. BM klase tiek pārrēķināta, ņemot vērā apdrošināšanas vēstures datus par pēdējiem 11 gadiem. Aprēķinot BM klasi, tiek ņemts vērā apdrošināšanas dienu skaits jeb periods, uz kādu ir apdrošināts transportlīdzeklis, un apdrošināšanas gadījumu jeb izraisīto CSNg skaits pēdējo 11 gadu laikā.

No 1.aprīļa būs stingrāki nosacījumi obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) noformēšanai, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pārstāvji.

LTAB dati liecina, ka patlaban Latvijā ir gandrīz 50 000 transportlīdzekļu, kas noņemti no uzskaites atsavināšanai Latvijā, bet nav atsavināti vai nodoti tirdzniecībai likumā noteikto piecu dienu laikā.

LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins norāda, ka, sākot ar šī gada 1.aprīli, šo transportlīdzekļu īpašniekiem, neatjaunojot spēkratu uzskaitē, vairs nebūs iespējams noformēt OCTA polisi.

Likums paredz, ka, ja transportlīdzeklis noņemts no uzskaites atsavināšanai Latvijā, bet nav pārdots vai nodots pārdošanā autoveikalā un kopš tā brīža ir pagājušas vairāk nekā piecas dienas, spēkrata īpašniekam vispirms tas jāatjauno uzskaitē. Tikai pēc šīs darbības veikšanas var iegādāties OCTA polisi un piedalīties ceļu satiksmē.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka šī gada 9 mēnešos OCTA apdrošinātāji un LTAB valsts un pašvaldību iestādēm kompensējušas atlīdzības 2,52 miljonu eiro apmērā.

“Tas ir par sesto daļu vairāk, nekā valsts un pašvaldību iestādēm kompensēts līdzīgā laika periodā pērn (2,10 miljoni eiro),” informē LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Lielākā daļa (1,15 miljoni eiro) izmaksāti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk - VSAA) par pensijām un pabalstiem invalīdiem. Šī summa, salīdzinot ar tādu pat periodu pērn, pieaugusi gandrīz divkārt. 0,60 miljoni eiro izmaksāti Nacionālajam veselības dienestam par valsts apmaksātajiem medicīnas pakalpojumiem CSNg cietušajiem, 0,43 miljoni eiro– VSAA atlīdzību izmaksai personām par pārejošu darbnespējas lapu, bet 0,27 miljoni eiro– VSAA par pensijām un pabalstiem apgādājamiem.

Igaunijas uzņēmums “Forus”, kas Latvijā līdz šim bija zināms kā transporta pakalpojumu uzņēmums, turpinot strauju biznesa attīstību un paplašinot zīmola “Forus” darbības virzienus, sāk piedāvāt arī pilna servisa apsardzes pakalpojumus zem zīmola nosaukuma “Forus Security”.

Kā privātā un valsts sektora uzņēmumiem, tā arī privātpersonām, piedāvājot pilna servisa apsardzes pakalpojumus – drošības risku auditu, tehnisko un fizisko apsardzi, un citus pakalpojumus.

“Forus Security” nav jaunizveidots uzņēmums, jo jau 28 gadus, apvienojot ilggadēju pieredzi un zināšanas apsardzes pakalpojumu nozarē, zīmols ir sevi pierādījis kā vienu no vadošajiem apsardzes nozares uzņēmumiem Latvijā. Šobrīd Latvijā “Forus Security” uzticas ap 4000 klientu, nodrošinot drošības pārvaldības un apsardzes pakalpojumus tādiem uzņēmumiem kā tirdzniecības centrs “Spice”, veikalu tīkls “Lidl”, “Latvenergo”, mobilo sakaru operators “Bite”, apdrošināšanas pakalpojumu uzņēmums “ERGO”, dzērienu ražotājs “Coca-Cola” u.c.

Neskatoties uz apdrošinātājiem pieteikto zaudējumu pieteikumu skaita samazinājumu 2020.gadā (par 10% salīdzinājumā ar 2019.gadu), pērn apdrošināšanas sabiedrības un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopā pieņēmuši lēmumus par OCTA atlīdzību izmaksu 55,84 miljonus eiro apmērā.

Pērn sasniegts arī vēsturiski lielākais vidējās OCTA atlīdzības apmērs - 1305 eiro.

2020.gadā kopējais apdrošinātājiem pieteikto negadījumu skaits bija 40627, kas ir aptuveni par 10% mazāk nekā 2019.gadā.

"Negadījumu skaita samazinājums saistāms ar Covid-19 pandēmijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem un ekonomiskās aktivitātes krišanos, kas būtiski samazināja satiksmes intensitāti. LTAB statistika rāda, ka ievērojami samazinājies apdrošinātājiem pieteikto negadījumu skaits gada pirmajos 6 mēnešos, savukārt gada otrajā pusē pieteikumu skaits ievērojami palielinājies," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka pērn Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu skaits pieaudzis līdz 1,13 miljoniem.

SEB līzings par vairāk kā 940 tūkstošiem eiro finansējis divu jaunu meža tehnikas vienību – forvardera Ponsse Buffalo 8W un harvestera Ponsse Ergo 8W – iegādi SIA “Viduslatvijas mežsaimnieks”.

Pirkuma kopējā summa ir 1 107 150 eiro. Jaunās tehnikas vienības ļaus samazināt mežu izstrādes izmaksas un uzlabot darba efektivitāti.

“Šobrīd meža cirsmu izstrāde tiek veikta, piesaistot ārpakalpojuma uzņēmumus, kas ir nerentabli un rada liekas izmaksas. Ar SEB līzinga atbalstu varēsim iegādāties paši savas tehnikas vienības, kas samazinās cirsmu izstrādes izmaksas aptuveni par 50%. Ar tehnikām darbosies pašu algoti darbinieki, kuri būs ieinteresēti labākā izpildījumā, kvalitātē un precīzākā darba sniegumā. Tāpat abās meža tehnikas vienībās ir uzstādītas dažādas aktīvās sistēmas, kas mazāk fiziski noslogo operatoru, tā atvieglojot veicamos darba uzdevumus, kā arī veicinot efektivitāti un labāku koka sortimenta izstrādi,” stāsta SIA “Viduslatvijas mežsaimnieks” rīkotājdirektors Raitis Mjaņa.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ēku Rīgas dome apdrošinājusi par 35 miljoniem eiro.

Departamenta pārstāve Baiba Gailīte pastāstīja, ka pašvaldība katru gadu atjauno apdrošināšanas līgumu. Šogad samaksātā apdrošināšanas prēmija bijusi 40 500 eiro un apdrošināšanu nodrošina «ERGO Insurance SE Latvijas filiāle», bet pērn tika samaksāti 34 025 eiro un apdrošināšanu nodrošināja AAS «BTA Baltic Insurance Company».

Noslēgtais līgums paredz izmaksāt kompensāciju gadījumos, ja ēku bojājis ugunsgrēks, tajā iespēris zibens, notikuši plūdi vai applūšana, tai uzkrituši koki, ja tā apzagta, kā arī citos gadījumos.

Kā ziņots, LNMM restaurētā ēka tika nodota ekspluatācijā 2015.gada decembrī. Namam veikta rekonstrukcija un restaurācija, kuras gaitā līdzās muzejam izbūvēts divstāvu pazemes apjoms ar restaurācijas darbnīcām, noliktavām un trim jaunām izstāžu zālēm.