Apdrošināšana

Apdrošinātāji valsts un pašvaldību iestādēm kompensējuši vairāk nekā 2,5 miljonus eiro

Db.lv, 02.11.2020

Jaunākais izdevums

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka šī gada 9 mēnešos OCTA apdrošinātāji un LTAB valsts un pašvaldību iestādēm kompensējušas atlīdzības 2,52 miljonu eiro apmērā.

“Tas ir par sesto daļu vairāk, nekā valsts un pašvaldību iestādēm kompensēts līdzīgā laika periodā pērn (2,10 miljoni eiro),” informē LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Lielākā daļa (1,15 miljoni eiro) izmaksāti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk - VSAA) par pensijām un pabalstiem invalīdiem. Šī summa, salīdzinot ar tādu pat periodu pērn, pieaugusi gandrīz divkārt. 0,60 miljoni eiro izmaksāti Nacionālajam veselības dienestam par valsts apmaksātajiem medicīnas pakalpojumiem CSNg cietušajiem, 0,43 miljoni eiro– VSAA atlīdzību izmaksai personām par pārejošu darbnespējas lapu, bet 0,27 miljoni eiro– VSAA par pensijām un pabalstiem apgādājamiem.

“Runājot par izmaksām, kas veidojas apdrošinātājiem saistībā ar OCTA zaudējumu pieteikumiem, visbiežāk tiek pieminētas atlīdzības transportlīdzekļa bojājumu novēršanai, taču nepamatoti tiek aizmirstas apdrošinātāju veiktās izmaksas, atlīdzinot valstij radušos izdevumus par CSNg cietušo ārstēšanu, uzturēšanu ārstniecības iestādēs, kā arī izmaksātajiem pabalstiem. Turklāt ārstēšanās un rehabilitācija, kā arī valsts pabalstu izmaksa pēc CSNg var ilgt vairāku gadu vai pat visa mūža garumā, kas nozīmē, ka vēl šogad tiek atlīdzināti zaudējumi par CSNg, kas notikuši 2007.gadā un senāk,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs.

Pēdējo desmit gadu laikā OCTA izmaksātās atlīdzības valsts un pašvaldību budžeta iestādēm ik gadu bijušas vidēji 2 – 3 miljoni eiro. Kopā laika periodā no 2010.gada līdz 2019.gadam OCTA apdrošinātāji un LTAB valsts un pašvaldību iestādēm kompensējuši atlīdzības 24 771 135 eiro apmērā.

1997. gadā Latvijā tika ieviesta OCTA sistēma. Tiesības veikt OCTA apdrošināšanu Latvijā ir AAS “Balta”, AAS “Baltijas Apdrošināšanas Nams”, AAS “BTA Baltic Insurance Company”, “Compensa Vienna Insurance Group” ADB Latvijas filiāle, “ERGO Insurance” SE Latvijas filiāle, ADB “Gjensidige” Latvijas filiāle, “If P&C Insurance” AS Latvijas filiāle un “Swedbank P&C Insurance” AS Latvijas filiāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi

Db.lv, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujš nodokļu ieņēmumu pieaugums vērojams aprīlī. Ja pirmajos trijos mēnešos nodokļu ieņēmumi kopbudžetā saņemti tuvu 2020. gada attiecīgā perioda līmenim, tad aprīlī tie iekasēti jau par 174,8 miljoniem eiro jeb 25,4% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, vēsta Finanšu ministrija (FM).

Atbilstoši Valsts kases datiem par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajos četros mēnešos izdevumi kopbudžetā par 674 miljoniem eiro pārsniedza ieņēmumus, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā deficīts bija būtiski zemāks jeb 11,3 miljoni eiro.

Šā gada sākumā veikta nozīmīga līdzekļu izmaksa no valsts budžeta atbalsta veidā Covid-19 seku mazināšanai, līdz ar ko kopbudžeta izdevumi bija par 800,2 miljoniem eiro jeb 21% augstāki nekā pērn četros mēnešos, veidojot 4 605,1 miljonus eiro.

2021. gadam apstiprinātā atbalsta apjoms līdz 23. maijam jau sasniedza 3,4 miljardus eiro jeb 11,1% no IKP. Faktiski piešķirtā atbalsta apjoms janvārī-aprīlī veido 926 miljonus eiro, tostarp nepilni 800 miljoni eiro kopbudžeta izdevumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību spējas īstenot attīstības ieceres attiecībā uz uzņēmējdarbību, kas rada jaunas darba vietas un dod impulsu pakalpojumu sfērai, atduras finansējuma, kā arī instrumentu trūkumā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs, ilggadējais Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

Viņaprāt, situāciju nav mainījusi arī pērn īstenotā administratīvi teritoriālā reforma, kā rezultātā reģionu pašvaldības kļuvušas lielākas gan pēc teritorijas, gan iedzīvotāju skaita, taču nebūt nav palielinājusies to finanšu rocība, kā rezultātā, piemēram, potenciālie industriālo parku izveides projekti var tapt tikai ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Kā vērtējat īstenotās administratīvi teritoriālās reformas rezultātu?

Pirmkārt, administratīvi teritoriālā reforma skāra tikai daļu pašvaldību, jo trešā daļa pašvaldību un tajās dzīvojošo iedzīvotāju nekādu teritoriālo reformu nepieredzēja. Savukārt jauno, apvienoto pašvaldību objektīvu darba novērtējumu tikai pēc viena nepilna darba gada nav iespējams sniegt. Tas ir pārāk īss laiks. Realitātē izvērtējumu tieši par apvienoto pašvaldību darbību varēs sniegt pēc vairākiem, piemēram, vismaz diviem, bet vēl labāk pēc pieciem – septiņiem gadiem. Tad varētu objektīvi, nevis emocionāli – labi vai slikti – novērtēt pašvaldību apvienošanas rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada deviņos mēnešos konsolidētajā pašvaldību budžetā gan ieņēmumi, gan izdevumi samazinājušies līdzīgā apmērā – par 2,6%, tādējādi nodrošinot 111,1 miljona eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu plāna pārpilde gada sākumā, kad vēl nebija vērojama COVID-19 krīze, sekmēja augstu pārpalikumu pašvaldību budžetā janvārī-februārī, taču kopš marta uzkrātais pārpalikums sarucis.

Kopumā deviņos mēnešos pārpalikums bija aptuveni pagājušā gada apjomā, kas tradicionāli samazināsies uz gada beigām, pieaugot izdevumiem. Jāatzīmē, ka kopš 2019. gada beigām par 103,9 miljoniem eiro ir pieaudzis pašvaldību naudas līdzekļu noguldījumu atlikums, septembra beigās sasniedzot 596,3 miljonus eiro.

Šā gada deviņos mēnešos konsolidētajā pašvaldību budžetā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, ieņēmumi samazinājušies par 54,5 miljoniem eiro, jeb 2,6%, veidojot 2079,1 miljonu eiro. Ieņēmumu samazinājumu galvenokārt ietekmēja IIN ieņēmumu sarukums, un tieši pašvaldību budžetā tie samazinājās par 37,1 miljonu eiro jeb 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 11 mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,03 miljardi eiro jeb par 490,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Valsts kases publicētie dati.

Deficīta apmērs valsts budžetā, ņemot vērā valdības apstiprinātā atbalsta Covid-19 seku mazināšanai izmaksas, sasniedz 1,08 miljardus eiro, kamēr pašvaldību budžetā bijis 43,3 miljonu eiro pārpalikums, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 11 mēnešos, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 1,2 miljardiem eiro jeb 12% un veido 11,5 miljardus eiro, bet izdevumi pieauguši straujāk - par 1,7 miljardiem eiro jeb 16% - un sasniedza 12,5 miljardus eiro.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā janvārī-novembrī, ieskaitot vienotā nodokļu konta nesadalīto atlikumu 256,5 miljonu eiro apmērā, veido 9,1 miljardu eiro, kas bija par 888 miljoniem eiro jeb 10,9% vairāk nekā pērn 11 mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeima pieņem likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam

LETA, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajos septiņos mēnešos izpildīts par 90,8%, tādējādi šajā periodā nav iekasēti 506,2 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bijuši 6,664 miljardi eiro, bet izdevumi veikti 6,658 miljardu eiro apmērā, tādējādi kopbudžetā veidojies 6,2 miljonu eiro pārpalikums.

FM norādīja, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē pārskata periodā būtiski zemāki nekā plānots bijuši nodokļu ieņēmumi, savukārt valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi Covid-19 seku mazināšanai un pieaugums sociālo pabalstu izdevumos veicināja kopbudžeta izdevumu straujāku palielināšanos, kā rezultātā kopbudžetā pārpalikums šogad ir par 591 miljonu eiro zemāks nekā pērn pirmajos septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos saņemti par 133,2 miljoniem eiro jeb 2% zemākā apmērā nekā pērn attiecīgajā periodā, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu ieņēmumu samazināšanās par 88,7 miljoniem eiro jeb 1,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gada budžeta ieņēmumi, salīdzinot ar 2020.gada budžetu, saruks par 328 miljoniem eiro, bet izdevumi augs par 744 miljoniem eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) informācija.

Prognozēts, ka 2021.gada budžeta izdevumi būs 10,76 miljardi eiro, bet ieņēmumi - 9,58 miljardi eiro.

Savukārt no 2020.gada budžeta likuma izriet, ka šogad izdevumi plānoti 10,01 miljarda eiro apmērā, bet ieņēmumi - 9,9 miljardu eiro apmērā.

2021.gadā pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,7 miljardus eiro, bet izdevumi - 7,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi un izdevumi plānoti 3,2 miljardu eiro apmērā.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem mediju pārstāvjiem stāstīja, ka pirmdien tika panākta politiska vienošanās par 2021.gada valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem konsolidētajā kopbudžetā šā gada janvārī ieņēmumi pārsniedza izdevumus, tādējādi kopbudžetā veidojās 170,2 miljonu eiro pārpalikums un tā apmērs bija par 58,3 miljoniem eiro augstāks nekā 2020. gada janvārī.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada janvārī saņemti par 35,5 miljoniem eiro jeb 3,6% lielākā apmērā nekā 2020. gada janvārī un bija 1 025,7 miljoni eiro, bet izdevumi samazinājušies par 22,8 miljoniem eiro jeb 2,6% un izlietoti 855,6 miljonu eiro apmērā. Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu nodrošināja augstāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi.

Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi kopbudžetā janvārī saņemti 177,3 miljonu eiro apmērā, kas bija par 77,9 miljoniem eiro jeb 78,3% vairāk nekā 2020. gada sākumā.

Šogad janvārī saņemtas atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektu īstenošanu, kamēr pērn janvārī šādu maksājumu nebija. Janvārī plānoto apmēru pārsniedza nenodokļu ieņēmumi, jo ieņēmumos tika saņemti 6,7 miljoni eiro no Valsts kases veiktās eiroobligāciju papildu emisijas. Taču šie ieņēmumi atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai vispārējās valdības budžeta ieņēmumos tiks uzskaitīti tikai daļēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījumu starp pašvaldību un valsts budžetiem, pašvaldības zaudēs 91 miljonu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) aprēķini.

FM jaunajā nodokļu izmaiņu piedāvājumā rosina no 2021.gada mainīt IIN pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% uz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% uz 25%. Šīs pārdales rezultātā pašvaldību budžetiem ies secen 91 miljons eiro ieņēmumu, turpretī šī summa nonāks valsts pamatbudžetā.

Savukārt diferencētā neapliekamā minimuma sliekšņa, līdz kuram piemēro šo minimumu, paaugstināšana līdz 1800 eiro mēnesī pašvaldību budžetos veidos 31,2 miljonu eiro robu. Vienlaikus papildus 5,8 miljoni eiro nonāks pašvaldību budžetā, ja tiks samazināta valsts sociālās apdrošināšanās obligāto iemaksu (VSAOI) likme no līdzšinējiem 35,09% līdz 34,09%. 11,8 miljonus eiro pašvaldības iegūs, ja tiks ieviests minimālais VSAOI apmērs un nodoklis no apgrozījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FM: Publiskajiem partneriem nevajadzētu pirmos PPP projektus plānot pārlieku lielā apjomā

LETA, 18.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā to, ka Latvijā trūkst publiskās un privātās partnerības (PPP) prakses, publiskajam partnerim savu pirmo PPP projektu nevajadzētu plānot pārlieku lielā apjomā, teikts Finanšu ministrijas (FM) iesniegtajā informatīvajā ziņojumā, ko otrdien pieņēma zināšanai valdība.

FM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) kā publiskās un privātās partnerības (PPP) uzraudzības institūcijas ieskatā, ņemot vērā Latvijas pašvaldību vidējo lielumu, pašvaldības pirmā PPP projekta optimālais finansējuma apjoms būtu viens līdz 10 miljoni eiro.

CFLA direktora vietnieks Mārtiņš Brencis informē, ka 2021.gada nogalē būvdarbi sākti pirmajā PPP projektā Latvijā - top Ķekavas apvedceļš. Praktisku piemēru un vietējās pieredzes trūkums, CFLA ieskatā, ir kavējis aktīvāku PPP potenciāla izmantošanu, tādēļ CFLA cer, ka Ķekavas apvedceļa projekts rādīs piemēru citiem PPP projektu īstenotājiem un varēs nonākt pie augstas gatavības projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdība atbalsta papildu izdevumus 2021.gada budžetā un izmaiņas nodokļos

LETA, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja priekšlikumu 2021.gada budžetā novirzīt papildu līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai, kā arī veikt izmaiņas nodokļos, lai veicinātu iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

Valdība otrdien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam".

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir ilgstoša darba rezultāts. "Piecām partijām reizēm ir sarežģīti vienoties, tomēr varam, kad tas ir svarīgi," uzsvēra premjers.

Pēc Kariņa paustā, otrdien, valdībā skatot 2021.gada budžetu, ir sperts liels solis, ieviešot skaidrību šajos neskaidrajos laikos. Premjers uzsvēra, ka ar nākamā gada budžetu tiek risināta virkne jautājumu, tostarp palielināts mediķu un pedagogu atalgojums, kā arī nodrošināta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pašvaldību vadītāji satraukti par plānotajām IIN izmaiņām

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valkas novada un Liepājas pilsētas pašvaldību vadītāji negatīvi vērtē valdības piedāvājumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu pašvaldību budžetā, paužot satraukumu par to, kā tās spēs nodrošināt virkni finansiāli ietilpīgu izmaiņu nākamajā gadā.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija") valdības piedāvājumu pārskatīt IIN sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem vērtē ļoti negatīvi, paužot, ka "lielākajai daļai pašvaldību nākamgad nāksies veikt neiespējamo misiju".

"Valdība ir pieņēmusi un plāno pieņemt vairākus lēmumus, kuri pašvaldībām nākamgad būs jāpilda, piemēram, jāceļ minimālā alga, kas ir pozitīvi, taču tas pašvaldībām prasīs ievērojamus izdevumus. Turklāt algas būs jāpaaugstina ne tikai minimālās algas saņēmējiem, bet arī tiem cilvēkiem, kuri ar augstāko izglītību patlaban saņem 500 eiro atalgojumu. Arī viņiem kaut nedaudz būtu jāpaaugstina atalgojums. Valkas novada budžetā tas prasītu vairāk nekā 0,5 miljonus eiro," sacīja Krauklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ceturtdien sadalīja finansējumu ministriju augstas gatavības projektiem 212 miljonu eiro apmērā.

Iepriekš tika lēsts, ka ministriju augstas gatavības projektiem tiks sadalīti 219 miljoni eiro, tomēr ceturtdien tika atbalstīta nedaudz mazāka summa, jo valdība atsevišķi lems par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) papildus iesniegtajiem izglītības nozares projektiem 7 291 160 eiro apmērā, ņemot vērā, ka tie neatbilst izvirzītajiem augstas gatavības projektu nosacījumiem.

Kopumā IZM bija pieprasījusi līdzekļus līdz 40,95 miljonu eiro apmērā, tomēr ceturtdien tika atbalstīti projekti 28,48 miljonu eiro apmērā, tostarp līdz 5,17 miljoniem eiro paredzēti Kultūras ministrijas (KM) profesionālās izglītības iestādēm.

Ārlietu ministrijai tika piešķirts 1,1 miljons eiro, pārbūvei Latvijas valsts īpašumā Parīzē, kurā ir izvietota Latvijas vēstniecība Francijā un Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība OECD.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pēc NĪN politikas pārskatīšanas nodokļa likme varētu svārstīties no 0,2 līdz 0,4%

LETA, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) redzējums par izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) politikā, plānoto nodokļu izmaiņu ietekme uz pašvaldību budžetiem un to kompensējošie pasākumi, kā arī pašvaldību aizņemšanās iespējas bijuši svarīgākie jautājumi, kas apspriesti, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedriem - lielo pilsētu mēriem - tiekoties ar finanšu ministru Jāni Reiru.

Viens no būtiskiem jautājumiem, kas interesējis LLPA biedrus, bijis FM redzējums par plānotajām izmaiņām NĪN politikā. Skaidrojot FM nostāju, ministrs uzsvēris, ka kadastrālo vērtību pārskatīšanas mērķis ir to pietuvināšana reālajai tirgus vērtībai, nevis papildu valsts budžeta ieņēmumu gūšana. J. Reirs pieļāvis, ka pēc NĪN politikas pārskatīšanas nodokļa likme varētu svārstīties 0,2-0,4% apmērā, kā tas ir vidēji Eiropā. Tas kompensētu kadastrālās vērtības kāpumu. Ministrs paudis gatavību turpināt diskutēt par šiem jautājumiem ar pēc iespējas plašāku iesaistīto loku.

Atbildot uz LLPA biedru jautājumiem par valdībā diskutēto nodokļu izmaiņu ietekmi uz pašvaldību budžetiem un kompensējošiem pasākumiem, ministrs paudis gatavību uzklausīt LLPA priekšlikumus. Šis jautājums ir aktuāls pašvaldībām, jo, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, 2021.gadā pašvaldību budžetos ieskaitāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļa samazināsies vismaz par 10% jeb 148 miljoniem eiro J. Reirs uzsvēris, ka šobrīd norisinās diskusija par minimālā sociālā nodrošinājuma palielināšanu, kas palīdzēs palielināt pašvaldību ieņēmumus. Ministrs paudis gatavību turpināt diskusiju ar pašvaldībām par šo jautājumu. Tāpat tikšanās gaitā FM informējusi LLPA biedrus par nākamā gada budžeta apspriešanas gaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2021. gadu ir noslēgusi ar 6,4% tirgus izaugsmes rādītāju, kas ir augsts sasniegums Covid-19 pandēmijas laikā. Kopumā pērn apdrošinātāji parakstījuši prēmijas par 583,9 miljoniem eiro, bet atlīdzībās klientiem ir izmaksāti 350,8 miljoni eiro, kas ir 961 tūkstotis eiro dienā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

“Līdz ar ekonomikas svārstībām šūpojas arī apdrošināšanas bizness – kā pa amerikāņu kalniņiem brauc ne tikai prēmiju un atlīdzību kopējās summas, bet arī atsevišķi apdrošināšanas veidi. Prieks, ka kopumā 2021. gadu noslēdzam ar 6,4% pieaugumu – tas ir patiešām labs rādītājs, jo vēl gada sākumā nozarē bija kritums. Tāpat pandēmija ir iezīmējusi dažas tendences, kas, acīmredzot, nozarē ir uz palikšanu, piemēram, veselības apdrošināšanas nozīmes pieaugums. Savukārt no ceļojumu apdrošināšanas datiem varam izdarīt diezgan precīzus secinājumus par vīrusa izplatību un ceļošanas ierobežojumiem. Kopumā – šis nav viegls, bet toties ļoti interesants laiks,” saka LAA prezidents Jānis Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdība un sociālie partneri konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien valdības un sociālo partneru veidojošā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

NTSP sēdē pārrunāts nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas process un plānotās nodokļu politikas izmaiņas. Valsts budžeta sagatavošana 2021.gadam norit, ņemot vērā pastāvošās neskaidrības un riskus, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

No sēdē sniegtās informācija izriet, ka veselības nozarei 2021.gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021.gadā un 49,1 miljonu eiro 2022.gadā un turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik izmaksā viens bērns?

Daina Kājiņa, Latvijas privāto pirmsskolu biedrības vadītāja, 22.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietu trūkums Latvijas pirmsskolās iezīmējis arī citu būtisku problēmu – nepilnības finansiālajos aprēķinos.

Kamēr privāto pirmsskolu gadījumos ir skaidri zināms, kādas izmaksas veido viena bērna uzturēšanās bērnudārzā, neviens nevar precīzi pateikt, cik viens bērns izmaksā pašvaldībai? Papildus tam pašvaldību līdzfinansējums netiek attiecināts uz visiem izmaksu aspektiem, kas rodas, vienam bērnam apmeklējot privāto pirmsskolu. Situācijas nepilnību dēļ cieš arī vecāki.

Novecojuši aprēķini

Izstrādājot metodiku, pēc kuras tiek aprēķināts pašvaldību līdzfinansējums, par pamatu tiek ņemti savstarpēji pašvaldību norēķini, kas patiesībā jau ir novecojuši, neraugoties uz dažādiem papildinājumiem un atvasinājumiem. Turklāt ir virkne izmaksu, kas vienkārši netiek ņemtas vērā, piemēram, kapitālieguldījumi, grāmatvedības izmaksas, juridiskie pakalpojumi un veselības apdrošināšana. Metodikā ir ietverta telpu noma, kas pašvaldībai nav jāmaksā, bet privātai pirmsskolai sastāda lielu izmaksu daļu – vidējā nomas maksa ir 7-9 eiro/m2 + PVN 21%, kas vienam bērnam var sastādīt pat 70 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas notiek veselības apdrošināšanā?

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības apdrošināšana ir viens no lielākajiem apdrošināšanas veidiem, kas arī šogad – pandēmijas un ekonomikas krituma laikā – ir spējis saglabāt tirgus apjoma pieaugumu.

Palūkosimies nedaudz dziļāk, kas notiek šajā apdrošināšanas veidā, kādas ir līdzšinējās tendences un nākotnes prognozes.

Pieprasīts pakalpojums

Šā gada deviņos mēnešos kopumā visos apdrošināšana veidos parakstīto prēmiju apjoms bijis 408,4 miljoni eiro, kas ir par 0,1% mazāk nekā pērn. Pašreizējai situācijai tas ir ļoti labs rādītājs – nozare ir spējusi saglabāt pērnā gada apjomus, neraugoties uz kopējo ekonomikas kritumu. Savukārt veselības apdrošināšana līdz ar dzīvības apdrošināšanu ir divi vienīgie lielie apdrošināšanas veidi, kuros bijis pieaugums – tā veselības apdrošināšanā parakstītās prēmijas ir palielinājušās par 5,5%, salīdzinot ar 2019. gadu, un sasniegušas 82,4 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni septiņas stundas ilgušām diskusijām, Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības budžetu, paredzot, ka tās izdevumi 2021.gadā būs par aptuveni 20 miljoniem mazāki nekā pagājušajā gadā tomēr tie tāpat būtiski pārsniegs ieņēmumus.

Rīgas pašvaldības šī gada budžeta ieņēmumi plānoti 916,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,04 miljardu eiro apmērā. 2020.gadā pašvaldības budžeta izdevumi bija 1, 06 miljardi eiro.

Ņemot vērā, ka budžeta ieņēmumi ir par 124 miljoniem eiro mazāki, lielāko daļu izdevumu, kas pārsniedz ieņēmumus, plānots segt no naudas līdzekļiem pašvaldības kontos, kur gada beigās bijuši 119 miljoni eiro.

Atlikušos aptuveni piecus miljonus eiro, kas pašvaldībai pietrūkst, lai finansētu plānotos izdevumus, paredzēts aizņemties.

Nodokļu ieņēmumi šogad pašvaldībai plānoti 671,4 miljonu eiro apmērā, valsts budžeta transferti plānoti 200,4 miljonu eiro apmērā. Nenodokļu ieņēmumi paredzēti 13,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

FM apkopojusi ministriju un valsts iestāžu iesniegtos budžeta līdzekļu pieprasījumus prioritāro pasākumu īstenošanai.

Kopumā ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai 2023.gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro. Savukārt turpmākajos gados ministrijas indikatīvi iezīmējušas lielāku summu, proti, 2024.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem ministrijas vēlas 2,68 miljardus eiro, bet 2025.gadā - 2,78 miljardus eiro.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka lielāko summu - 512,568 miljonus eiro - prioritārajiem pasākumiem 2023.gada budžetā vēlas Veselības ministrija. Seko Ekonomikas ministrija ar 355,66 miljoniem eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar 273,904 miljoniem eiro, kamēr Izglītības un zinātnes ministrija vēlas 241,375 miljonus eiro, bet Satiksmes ministrija - 189,614 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādes un pašvaldības kavē 25 Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, liecina revīzijas apkopotā informācija par Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu.

Kopumā valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš revīzijās sniegti 644 ieteikumi. No visiem ieteikumiem, kas valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš, tiek kavēta 25 ieteikumu ieviešana jeb 3,9% no ieteikumiem.

No Valsts kontroles datiem izriet, ka teju pusi - 11 - ieteikumu ieviešanu kavē Ministru kabinets. Ministru kabinetam līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība noteikt stingrākas prasības juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādei ārpakalpojumā. Tāpat līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība valsts iestādēm nodrošināt centralizēti juridisko pakalpojumu sniegšanu. Līdz 2015.gadam Ministru kabinetam bija jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kārtību un kritērijus, kā valsts budžeta iestādēm novērtēt sabiedriskā pasūtījuma vai mediju pakalpojumu izmantošanas nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām, tāpēc Valsts kontrolei nav pārliecības par vismaz 98 pašvaldības tiltu drošību, informē Valsts kontrole.

Latvijā kopumā ir aptuveni 3000 tiltu, no kuriem vairāk nekā trešdaļa ir pašvaldību īpašumā. Lielākā daļa tiltu ir celti pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados un pašvaldību pārziņā un aprūpē ir nonākuši līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Valsts kontrole veica revīziju 11 pašvaldībās, konstatējot, ka šo pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām. Rezultātā no šo pašvaldību īpašumā esošajiem 332 tiltiem par vismaz 98 tiltu drošību pārliecības nav.

Lai arī normatīvie akti precīzi nenosaka konkrētas pārvaldības darbības tiltu īpašniekiem, tomēr rīcības algoritmu krietns un rūpīgs saimnieks var rast Latvijas standartā LVS 190-11:2009 "Tilta inspekcija un pārbaude ar slodzi", kā arī VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izstrādātajās "Tiltu pārvaldīšanas vadlīnijās" un "Tiltu inspekcijas rokasgrāmatā", skaidro revidenti.

Komentāri

Pievienot komentāru