Divas dienas paralizētā Londonas Getvikas lidosta plāno piektdien atsākt darbību ar ierobežotu skaitu lidojumu, teikts lidostas paziņojumā.

«Getvikas skrejceļš šobrīd ir pieejams un grafikā uz izlidošanu un ielidošanu ir ierobežots skaits lidmašīnu,» teikts lidostas paziņojumā tviterī.

Lidosta iesaka pasažieriem pirms došanās uz lidostu pārbaudīt internetā sava reisa statusu.

Lielbritānijas otrā noslogotākā lidosta ir slēgta vairāk nekā 30 stundu pēc vairākkārtējas drona pamanīšanas tās tuvumā no trešdienas vakara, kā rezultātā atcelti simtiem reisu, ietekmējot 120 000 pasažieru.

Lielbritānijas policija nosūtījusi uz Londonas Getvikas lidostu snaiperus un izmanto helikopteru, lai notvertu personas, kas virs lidlauka lidina dronu, paralizējot tā darbību.

Palīgā policijai devušies arī armijas eksperti.

Londonas Getvikas lidostā trešdienas vakarā un ceturtdienas rītā atcelti visi reisi pēc dronu pamanīšanas virs lidlauka.

Reisu atcelšana radījusi nopietnus traucējumus gaisa satiksmē dažas dienas pirms Ziemassvētku brīvdienām, kas ir viena no visvairāk noslogotajām ceļojumu sezonām gada laikā. Reisu atcelšana ietekmējusi vismaz 10 000 pasažieru.

6000 pasažieru trešdienas vakarā tika novirzīti uz citām lidostām, vēl 2000 cilvēku nevarēja izlidot no Getvikas un tika nosūtīti uz viesnīcām, bet vēl 2000 pasažieru tika atcelti reisi uz Getviku.

Divi droni tika pamanīti virs lidostas plkst.21. Lidosta ceturtdienas rītā plkst.3 uz īsu brīdi atsāka darbību, taču to apturēja pēc atkārtotas dronu parādīšanās, tostarp plkst.7 no rīta.

Getvikas lidosta savā paziņojumā atvainojās, ka radījusi neērtības, bet drošība ir pirmajā vietā.

Lai gan ziņas, ka virs lidlauka atkal pamanīts bezpilota lidaparāts, apstiprinājušās, Londonas Getvikas lidosta piektdienas vakarā atsākusi savu darbību.

"Militārie pasākumi, kas veikti lidostā, sniedz mums garantijas, ka lidlauka atvēršana ir droša," teikts Getvikas lidostas izplatītajā paziņojumā.

Iepriekš piektdien lidojumi no Getvikas jau daļēji tika atsākti, taču ap pulkst.17.10 (plkst.19.10 pēc Latvijas laika) atkal tika pamanīts drons un lidojumi piesardzības dēļ atkal tika apturēti.

Lielbritānijas otra noslogotākā lidosta no trešdienas vakara bija slēgta ilgāk nekā 36 stundas pēc vairākkārtējas drona pamanīšanas tās tuvumā, kā rezultātā tika atcelti simtiem reisu, ietekmējot 120 000 pasažieru.

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Lielbritānijā ap lidostām tiks paplašināta zona, kurā aizliegti lidojumi ar bezpilota lidaparātiem, un policija varēs piemērot sodanaudas cilvēkiem, kas atteiksies nosēdināt dronus.

Tiks ieviesti jauni noteikumi, saskaņā ar kuriem personām, kas vēlas vadīt 250 gramus līdz 250 kilogramus smagu dronu, būs jāreģistrējas un jānokārto pilota tests internetā.

Par atteikšanos pakļauties policijas rīkojumam nosēdināt bezpilota lidaparātu un reģistrācijas dokumentu neuzrādīšanu policija varēs piemērot līdz 100 mārciņām (112 eiro) lielu sodanaudu.

Lielbritānijas Iekšlietu ministrija arī sāks izmēģināt un novērtēt lidostās un cietumos iekārtas gaisa telpas aizsardzībai pret bezpilota lidaparātiem.

Jau vēstīts, ka Londonas Getvikas un Hītrovas lidostas gatavojas ieguldīt miljoniem mārciņu šādās tehnoloģijās.

Lielbritānijas transporta ministrs Kriss Greilings pirmdien parlamentā sacīja, ka dronu radītie traucējumi Getvikas lidostā no 19.decembra līdz 21.decembrim, bija «tīši, bezatbildīgi un aprēķināti, kā arī nelegāli.»

Lielbritānijas zemo cenu lidsabiedrība «easyJet» piektdien paziņoja, ka iegādājusies Lielbritānijas lidostu pacelšanās un nolaišanās laika nišas, kas iepriekš piederējušas bankrotējušam Lielbritānijas tūrisma operatoram «Thomas Cook».

«easyJet» samaksājusi 36 miljonus sterliņu mārciņu (42 miljonus eiro) par 12 vasaras un astoņām ziemas laika nišām Londonas Getvikas lidostā, kā arī par septiņām laika nišām Bristoles lidostā.

Kā vēstīts, «Thomas Cook», kas bija viens no lielākajiem un vecākajiem tūrisma operatoriem pasaulē, un kam pieder tāda paša nosaukuma aviokompānija, 23.septembrī paziņoja par bankrotu.

Savukārt «Thomas Cook» zīmolus par 11 miljoniem mārciņu novembra sākumā iegādājās tā lielākais akcionārs - Ķīnas daudznozaru konglomerāts «Fosun».

Latvijas uzņēmumi mākoņpakalpojumu izmantošanā ir vieni no pēdējiem Eiropas Savienībā un krietni atpaliek pat no Baltijas kaimiņiem.

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju gadiem uztur adreses publiskos e-pasta servisos, ar tālruni uzņemtās fotogrāfijas noglabā ražotāja piedāvātajās mākoņkrātuvēs un pat visu kontaktu grāmatiņas saturu, privātas sarakstes un svarīgus dokumentus uzticējuši datu centriem, kuru atrašanās vietu vairākums pat nenojauš. Personīgo informāciju bez īpašas domāšanas esam nodevuši dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un par to pārāk neraizējamies. Taču atliek kādam kolektīvā ieminēties par uzņēmuma datu pārnešanu uz mākoņkrātuvēm, lai kā lava no vulkāna sāktu velties kolēģu bažas par drošības riskiem un apdraudējumu kompānijas eksistencei. Šo ainu pazīst un personīgi ar to saskārušies ļoti daudzi vietējo uzņēmumu darbinieki. Par spīti tam, ka mīlam sevi dēvēt par tehnoloģiski attīstītu un inovācijām atvērtu valsti, Latvijas biznesa vidē ir piektais zemākais mākoņpakalpojumu izmantošanas īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), apsteidzot vien Grieķiju, Poliju, Rumāniju un Bulgāriju. Mēs atpaliekam ne tikai no skandināviem un Rietumeiropas, bet arī abiem Baltijas kaimiņiem.