Atpūta

FOTO: Jaunais 63 miljonus eiro vērtais Igaunijas Nacionālais muzejs

LETA--BNS, 29.09.2016

Jaunākais izdevums

Igaunijas kultūras ministrs Indreks Sārs pirms Igaunijas Nacionālā muzeja (ERM) jaunās ēkas atklāšanas Tartu ceturtdien paudis lepnumu par to, ka Tartu tiks atklāts lielākais un modernākais muzejs Eiropā.

Pēc ministra uzaicinājuma uz ERM oficiālo atklāšanu ceturtdien ieradušās delegācijas no Latvijas, Lietuvas un Polijas.

Sārs sacīja, ka muzeja ēkas atklāšana ir ilga procesa - trīs gadu smaga darba un 107 gadu gaidīšanas un cerību - noslēgums.

Ministrs arī atzina, ka Igaunija pārliecinoši ir pirmajā pieciniekā Eiropā starp valstīm, kur iedzīvotāji visaktīvāk apmeklē muzejus, teātrus un koncertus. Tas apliecinot Igaunijas iedzīvotāju kultūras mīlestību.

Apmeklētājiem Igaunijas Nacionālais muzejs durvis vērs 1.oktobrī.

ERM jaunās ēkas Tartu pievārtē esošajā Rādi ciemā būvniecības un iekārtošanas izmaksas pārsniedz 63 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Muzejs izvietots 34 tūkstošu kvadrātmetru plašās telpās, bet izstāžu zāles platība ir 6000 kvadrātmetru.

ERM iepriekš paziņoja, ka pirmajā pilnajā darbības gadā plāno ieņēmumus 2,1 miljona eiro apmērā, kas veidotu 28,6% no muzeja budžetā paredzētajām izmaksām 7,4 miljonu eiro apmērā.

Plānots, ka muzeja biļešu ieņēmumi sasniegs 1,5 miljonus eiro, kas nozīmē, ka gada laikā muzeju apmeklētu 200 tūkstoši cilvēku, kas iegādātos 140 tūkstošus biļešu. Pārējos ieņēmumus ERM gūtu no telpu iznomāšanas konferencēm un citiem pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

8. decembrī zinātnes centrā AHHAA, Tartu (Igaunija) 2.reizi notiks sTARTUp Day 2017 biznesa festivāls. Pasākuma galvenā tēma šogad ir «From Zero To Hero» - savos veiksmes stāstos dalīsies dažādu starptautisku startup uzņēmumu vadītāji, kas savu biznesu ir uzsākuši ar ierobežotu resursu daudzumu.

Šā gada tēmas ir saistītas ar produktu attīstīšanu, biotehnoloģijām, brendingu, datu drošību, kosmosa tehnoloģijām utt. No agra rīta līdz vēlam vakaram festivāla dalībniekiem būs iespēja apmeklēt dažādus pasākumus. Galvenie pasākumi notiks uz 4 skatuvēm un 2 darbnīcās.

Visas dienas garumā uzņēmumu pārstāvjiem būs iespēja prezentēt sevi potenciālo nākotnes investoru, partneru un klientu priekšā. Savukārt uz Swedbank firelight skatuves interesentiem būs iespēja vērsties pēc padoma pie labi pazīstamiem cilvēkiem.

«Tartu ir bijis atspēriena punkts vairākiem globāliem tehnoloģiskajiem uzņēmumiem un izgudrojumiem. Labvēlīgā pilsētvide un ievērojamais IKT uzņēmumu daudzums veicina veselīgu konkurenci un iedvesmo uzņēmumus iekarot pasauli. Ņemot vērā augstāko izglītības iestāžu un startup uzņēmumu blīvumu pilsētā, es ticu, ka Tartu ir īstā vieta tādam biznesa festivālam kā sTARTUp Day,» uzskata Tartu pilsētas mērs, Urmas Klaas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tartu universitātē sadarbībā ar uzņēmumu "Bolt" atklāta autonomo transportlīdzekļu laboratorija. Tartu universitāte un "Bolt" prezentēja transportlīdzekli, kas tiks izmantots kā izmēģinājuma platforma lietišķo pētījumu projektā par bezpilota tehnoloģiju attīstību 4. līmeņa autonomam automobilim.

Tā vietā, lai izstrādātu transportlīdzekli, projekta mērķis ir izveidot autonomu braukšanas tehnoloģiju, koncentrējoties uz programmatūru un kartēm, papildus esošajai automašīnas platformai un atvērtā koda programmatūrai. Sadarbība ar Tartu universitāti veicina "Bolt" apņemšanos izpētīt veidus, kā autonomos autoparkus nākotnē būtu iespējams iekļaut uzņēmuma pakalpojumu klāstā gan Igaunijā, gan citās valstīs, tostarp arī Latvijā.

Tartu Universitātes Datorzinātnes institūta Uzņēmējdarbības sadarbības vadītāja un laboratorijas projektu vadītāja Anne Jēgere norāda: "Šodien prezentētais testa automobilis ir tehnoloģiju attīstības platforma, kas ļauj mums sākt pētījumus un attīstību vairākās ar autonomo autovadīšanu saistītās izpētes tēmās. Transportlīdzeklis ir aprīkots ar lāzeru radariem, radariem, kamerām, navigācijas sistēmām, kas nākotnē palīdzēs automašīnai patstāvīgi braukt. Mēs arī pētīsim iespējas, kā automātiski izveidot precīzas mašīnlasāmas, augstas izšķirtspējas kartes bezpilota vadībai, nodrošinot lietotāju un sistēmas drošību, un uzlabot saziņu starp cilvēkiem un transportlīdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Igaunijas ministrs rosina ceļubūvei nākamajos 15 gados atvēlēt papildu 1,5 miljardus eiro

LETA--BNS, 03.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Kristens Mihals ierosinājis nākamo 15 gadu laikā ceļubūvei valstī atvēlēt papildu 1,5 miljardus eiro un visas lielākās automaģistrāles izbūvēt ar četrām braukšanas joslām.

Mihals vēstulē citiem valdības ministriem norādīja, ka tuvākajā laikā valdībā ierosinās apspriest iespējas nākamo 15 gadu laikā ceļubūvei piešķirt papildu finansējumu 1,5 miljardu eiro apmērā. «Tādējādi katru gadu ceļubūves finansējums palielinātos par papildu 100-130 miljoniem eiro. Tas ļautu izbūvēt ambiciozākus savienojumus,» lasāms Mihala vēstulē.

Viņš uzsvēra, ka Igaunijai ir programma valsts autoceļu apsaimniekošanai līdz 2020.gadam, bet nākamgad plānots īstenot valsts vēsturē lielāko ceļubūves projektu - Tallinas-Tartu šosejas posma starp Kozi un Meo pārveidi par četru joslu autoceļu -, tomēr valsts varētu veidot drosmīgāku plānošanas programmu. «Mēs varētu noteikt mērķi visas lielākās automaģistrāles - no Tallinas uz Tartu, Pērnavu un Narvu - pilnībā pārveidot par šosejām ar četrām joslām,» ieceri klāstīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Tartu, Igaunijā tiks atklāta latviešu kultūrtelpa «Just Läti» jeb «Tieši Latvija», informē Tartu latviešu biedrība.

Jaunizveidotā latviešu kultūrtelpa «Just Läti» atradīsies radošo industriju centrā – Aparaaditehas jeb Aprātu cehā. Šobrīd kultūrtelpas izveidē investēti aptuveni 3000 eiro. Lai arī «Just Läti» ir izveidojies no biedrības, tomēr juridiski tas ir pilnīgi neatkarīgs uzņēmums ar savu pamatkapitālu un ilgtermiņa investīcijām no trīs partneru privātajiem ietaupījumiem.

«Šobrīd neesam izmantojuši nekādas citas investīcijas, bet nākotnē plānojam piesaistīt arī projektu finansējumu. Partnerus veikalam mājražotāju vidū daļēji esam atraduši, piemēram, Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības projekta «Livonijas garša» ietvaros, piedaloties projekta partnerību veidošanas aktivitātēs,» stāsta Ilze Salnāja - Värv, «Just Läti» vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

sTARTUp Day 2019, kura galvenā tēma ir From Zero to Hero, ir lielākais biznesa festivāls Baltijā, kas no 23. līdz 25. janvārim notiks Igaunijas pilsētā Tartu. Festivāla pārstāvji ir izziņojuši tā pilno programmu.

Festivāla pirmā diena, 23. janvāris, būs veltīta blakus pasākumiem, no kuriem lielākie būs investoru diena un vadītāju diena (Investor and Executive Day). Savukārt 24. un 25. janvārīs būs festivāla galvenās dienas.

«Pirmo reizi festivāla vēsturē mums būs programma ar 2 galvenajām pasākuma dienām, un tajā pašā laikā arī paša festivāla kvalitāte būs augstāka. Tas ir kopienas (community) organizēts pasākums, un visas tēmas, kas tajā tiks apspriestas, atspoguļo to, ko mūsu kopiena dara un ko tā vēlas uzlabot,» par gaidāmo notikumu izsakās sTARTUp Day vadītājs Ermo Tikk.

Festivāls pulcēs 4000 dalībniekus un vairāk nekā 100 runātājus no visas pasaules. 2 dienu laikā festivāla dalībniekiem būs iespēja apmeklēt pasākumus, kas ietvers diskusijas par 19 dažādām tēmām un notiks uz 3 skatuvēm, 7 semināra telpās un plašā demo laukumā, kurā būs iespējams apskatīt dažādu uzņēmumu piedāvāto produkciju. Tāpat tiks piedāvātas pitching sacensības un dažādi blakus pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Tartu Aparaaditehas apvieno biznesu, radošumu un izklaidi

Anda Asere, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radošie kvartāli rada auglīgu vidi un infrastruktūru kopienas attīstībai, no kā iegūst gan vietējie iedzīvotāji, gan tajos iesaistītie uzņēmēji

«Aparaaditehas mērķis ir radīt universālu vidi, kas apvieno biznesu, radošumu un izklaidi. Šādā ceļā tiek attīstīts viss reģions – gan tuvākā apkaime, gan visa Tartu pilsēta, turklāt pilsētas centrs atgūst dzīvīgumu, cilvēkiem atgriežoties no iepirkšanās «mekām» un piepilsētas,» stāsta Erki Prūls (Erki Pruul), Tartu radošā kvartāla Aparaaditehas vadītājs. Tartu aparātu ražotnes Aparaaditehas atdzimšana sākās 2014. gadā, kad nekustamā īpašuma attīstītājs ABC Kinnisvarateenuste OÜ, kas šo īpašumu bija iegādājies jau 2006. gadā, nolēma to pārvērst par «kultūras fabriku». Viņiem bija līdzekļi un arī pieredze, attīstot Telliskivi radošo kvartālu Tallinā, un vietējā vadība tika izvēlēta no bezpeļņas organizācijām un Igaunijas drukas muzeja, kas jau iepriekš Tartu testēja kultūras biznesa iespējas. «Īpašnieki saprata, ka, radot auglīgu vidi un infrastruktūru, ir ieguvums gan vietējiem iedzīvotājiem, gan investoriem,» viņš teic. Kopējās investīcijas projektā ir teju astoņi miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tartu dabas mājā atklāts Vides risinājumu institūta (VRI) un projekta «WasteArt» partneru veidotā starptautiskā izstāde «Prom no acīm, prom no prāta», kas veltīta atkritumu problēmām Baltijas reģionā, informē VRI pārstāve Magda Jēgere.

Izstāde, kuru veidojuši 17 starptautiski atzīti mākslinieki no deviņām valstīm, Tartu dabas mājā būs apskatāma līdz 24.oktobrim. Tās mērķis ir akcentēt Baltijas reģionā aizvien pieaugošo atkritumu problēmu, kā arī aicināt uz atkritumiem paskatīties no cita skatu punkta - kā uz materiālu un resursu nākotnes attīstībai.

Izstādē aplūkojamie mākslas darbi izstrādāti no materiāliem, kas iegūti atkritumu laukos un mājsaimniecībās Latvijā un Igaunijā, tostarp saplīsuši telefonu ekrāni, veca sadzīves tehnika, mēbeles, avīzes, ēdiena pārpalikumi, kodu kartes u.c.

Tartu dabas mājā norisinās cikla otrā izstāde. Pirmā izstāde šovasar bija apskatāma Zinātnes un mākslas centrā «Brūzis» Cēsīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas enerģētikas koncerns «Fortum» izskata iespējas pārdot siltumtīklus Pērnavā un Tartu.

«Fortum» vadītājs Igaunijā Margo Kilaotss otrdien paziņoja, ka Somijas koncerns lēmumu pieņems nākamā gada sākumā, bet pagaidām sarunas ar potenciālajiem pircējiem nenotiek.

Viņš sacīja, ka «Fortum» ir biržas uzņēmums, tādēļ uzskatīja par savu pienākumu informēt, ka uzņēmumā ir sākts process, lai izvērtētu atsevišķu struktūrvienību nākotnes iespējas.

Pērnavas siltumtīkli pilnībā pieder «Fortum», savukārt Tartu siltumtīklos Somijas koncernam pieder 60%, bet 40% pieder Janeka Vēbera kontrolētajai kompānijai «Giga».

«Fortum» nolēma izvērtēt stratēģiju, tostarp iespēju pārdot kompānijas, kas nodarbojas ar apkures un dzesēšanas sistēmām Igaunijā un Joensū, Somijā. Koncerns informēja Helsinku biržu, ka šie uzņēmumi iegūtu no citas īpašnieku struktūras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Igaunijā apsver iespēju veidot tiešsaistes veikalu cietumniekiem

LETA--ERR, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas cietumniekiem drīzumā varētu sniegt iespēju iepirkties tiešsaistē, jo Reģistru un informācijas sistēmu centrs (RIK) apsver iespēju atvērt interneta veikalus cietumniekiem, lai samazinātu birokrātiju.

RIK plāno izsludināt valsts iepirkuma konkursu, lai izstrādātu risinājumu, kas ļautu cietumniekiem droši iepirkties tiešsaistes veikalā, sekot līdzi sava konta bilancei un veikt pasūtījumus.

Tiešsaistes veikala cietumniekiem mērķis ir apvienot iepirkšanās vidi visos trīs cietumos Tallinā, Tartu un Viru.

Tāpat platformā būtu iespējams pasūtīt produktus, kas neietilpst cietuma ikdienas produktu klāstā.

Dažādiem tirdzniecībā pieejamiem produktiem platformā tiktu noteikti ierobežojumi, kā arī cietuma administrācijai būtu iespēja uzraudzīt pasūtījumu izpildes gaitu un nepieciešamības gadījumā iejaukties.

Pirms konkursa par interneta veikala izveidi izsludināšanas RIK tiksies ar cietumu pārstāvjiem, lai noskaidrotu viņu interesi par šādu ieceri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 19. līdz 21.aprīlim Tartu izstāžu centrā notiks Igaunijas lauksaimniecības izstāde Maamess, kas ir Baltijas valstu lielākais un pazīstamākais lauksaimniecības tēmai veltītais pasākums. Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ieviestā Igaunijas - Latvijas programmas projekta DELBI 2 ietvaros tiek atbalstīta trīs Latvijas uzņēmumu dalība šajā izstādē un tiek rīkota uzņēmumu tirdzniecības misija izstādes ietvaros.

Šogad izstādē piedalās 470 lauksaimniecības, mežsaimniecības, dārzkopības un pārtikas nozares uzņēmumi. Aizvien pieaug arī Latvijas uzņēmumu interese par šo izstādi. Kā pastāstīja lauksaimniecības izstādes projekta vadītājs Marguss Kikuls, pēdējo gadu laikā izstādes dalībnieku skaits, atkarībā no ekspozīciju laukumu izmēriem, ir svārstījies robežās no 450 līdz 500 uzņēmumiem.

Izstādes organizētājs skaidro latviešu pieaugošo interesi par Maamess ar faktu, ka ir kopumā palielinājusies Igaunijas un Latvijas iedzīvotāju interese par tuvāko kaimiņu rīkotajiem pasākumiem un brīvā laika pavadīšanas iespējām. Uzņēmēji apzinās, ka ir svarīgi būt informētiem par kaimiņos notiekošo, tādēļ arī ir pašsaprotama dalība abu valstu lauksaimniecības izstādēs un to apmeklēšana, uzsvēra Igaunijas lauksaimniecības izstādes rīkotājs, piebilstot, ka Tartu atrodas mazāk nekā 100 kilometru attālumā no robežas, kas ļauj vienas dienas laikā gan apmeklēt izstādi, gan iepazīties ar Tartu pilsētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā ir kā lakmusa papīrītis, kam seko līdzi visa sabiedrība, īpaši augstskolu studenti un mācību spēki.

Tā DB atzīst Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons.

«LU politiķiem ir kārots kumoss, jo tai ir ļoti daudz īpašumu un labi attīstīta infrastruktūra. Taču ir jābūt sarkanajai robežai, kas ierobežo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un politiķu patvaļu. Ja valdība neapstiprinās Muižnieka kungu LU rektora amatā, tiks pārkāpts universitāšu suverenitātes princips,» uzsver A. Pētersons, kurš turpmākos divus gadus kūrēs sešu Latvijas universitāšu - LU, Daugavpils Universitātes (DU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), RSU, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Liepājas Universitātes (LiepU) - izaugsmi, pārvaldības modeļa maiņu, kvalitatīvas izmaiņas augstākajā izglītībā un pētniecībā. Iepriekš šos pienākumus veica RTU rektors Leonīds Ribickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Igaunijā vidējie bruto ienākumi uz vienu strādājošo pirmo reizi pārsnieguši 1000 eiro

LETA, 20.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējie bruto ienākumi uz vienu strādājošo Igaunijā pērn pieauguši par 6%, un pirmo reizi pārsnieguši 1000 eiro, sasniedzot 1013 eiro, vēstīja Igaunijas Statistikas departaments.

Salīdzinājumā ar 2014.gadu bruto ienākumu pieaugums visstraujākais bija Jegevas, Lēnes, Vīlandes, Veru un Pelvas apriņķos. Katrā no šiem apriņķiem tas sasniedza 7%. Citos apriņķos bruto ieņēmumi pieauga par 6%, izņemot Austrumviru apriņķī, kur ieņēmumu palielinājums pērn bija 5%.

Vidējie mēneša bruto ieņēmumi 900 eiro atzīmi pārsniedza astoņos apriņķos, bet Harju, Tartu un Hījumā apriņķī tie pārsniedza tūkstoš eiro. Viszemākie vidējie bruto ieņēmumi pērn bija Austrumviru apriņķī, kur tie bija 847 eiro mēnesī.

No vietējām pašvaldībām vidējie mēneša bruto ieņēmumi, rēķinot uz vienu strādājošo, vislielākie bija Harju apriņķa pašvaldībās. Jau daudzus gadus šajā apriņķī vislielākie ieņēmumi uz vienu strādājošo bija Vīmsi pašvaldībā, kur tie pērn sasniedza 1442 eiro mēnesī. Galvaspilsētā Tallinā vidējie bruto ienākumi mēnesī pagājušajā gadā bija nepilni 1100 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Igaunijas ministrs ārpus Tallinas rosina pārcelt 25 valsts institūcijas

LETA--BNS, 14.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valsts pārvaldes lietu ministrs Mihails Korbs valdībā iesniedzis plānu, kas paredz no Tallinas uz citiem valsts reģioniem un pilsētām pārcelt 25 valsts iestādes, otrdien vēsta laikraksts Postimees.

Pirms vairākām nedēļām intervijā laikrakstam ministrs teica, ka plāno institūcijas no Tallinas uz citām vietām valstī pārcelt pilnībā. «Ja iestāde tiks pārcelta, tas notiks pilnībā. Mētāšanās starp divām darba vietām radītu nevajadzīgu darbu dublēšanu,» tolaik paskaidroja Korbs.

Visvairāk pārcelšana skars Izglītības un zinātnes ministrijas darbiniekus, jo Korbs vēlas uz Tartu pārcelt kopumā 339 fondu Innove un Archimedes darbiniekus. Vienlaikus viņš ierosina, ka 232 pašlaik Tartu bāzēti ministrijas darbinieki tiktu pārcelti uz darbu Tallinā.

Otras lielākās pārmaiņas varētu skart Iekšlietu akadēmiju, kuras 165 darbiniekus plānots pārcelt uz Austrumviru apriņķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Igaunijas investori pieļauj iespēju miljardu eiro vērto celulozes rūpnīcu celt Latvijā

LETA, 22.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investori, kas Igaunijas dienvidos iecerējuši uzbūvēt vienu miljardu eiro vērtu celulozes rūpnīcu, pieļauj iespēju nepieciešamās atļaujas tādam projektam saņemt Latvijā, jo Igaunijā šis process var būt pārāk ilgs.

Igaunijā valsts īpašā plānojuma izstrādes ilgums ir divi ar pusi gadu, kas ir investoriem biedējoši ilgs laiks, jo šajā laikā situācija tirgū var būtiski mainīties, trešdien žurnālistiem teica projektu īstenojošās kompānijas Est-For Invest valdes loceklis Marguss Kohava.

Viņš norādīja, ka tas ir iemesls, kādēļ joprojām tiek izskatīta iespēja sākt atļauju saņemšanas procesu Latvijā.

Cits kompānijas valdes loceklis Ādu Polli sacīja, ka investoru grupa, kas plāno vērienīgo projektu, ir Igaunijas patrioti un pašlaik mērķis ir atrast veidu, kā rūpnīcu atvērt Igaunijā. Vienlaikus arī viņš atzina, ka termiņi Igaunijā ir pārāk ilgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms 38 gadiem Somijā savu aizsākumu guvušais uzņēmums nodarbojas ar būvju un infrastruktūru nosēšanās problēmu risināšanu vairāk nekā 50 valstīs, izmantojot nosēdušos ēku un grunts stabilizēšanai ģeopolimēra sveķus. Gadu desmitu laikā ir apturēta simtiem tūkstošiem ēku nosēšanās, un pirmie objekti nevainojami kalpo līdz pat šodienai, t.i., gandrīz 40 gadus.

URETEK ir izstrādājis pārdesmit ģeopolimēru maisījumus, kas ļauj piedāvāt ilglaicīgus risinājumus gan privātmājām un daudzdzīvokļu namiem, gan ražošanas uzņēmumiem un infrastruktūras objektiem. Kā liecina laboratorijās veikto izmēģinājumu rezultāti, ģeopolimēru kalpošanas laiks ir vismaz 100 gadi. URETEK materiāliem ir visi nepieciešamie vides un drošības sertifikāti, un uzņēmuma speciālistu darbam tiek dota divu gadu, bet materiāliem - 10 gadu garantija. URETEK Baltic darbojas Igaunijā jau divus gadus, un šajā laikā uzņēmums ir stabilizējis un pacēlis iepriekšējā līmenī jau pārsimts objektu - no privātmājām līdz pat tirdzniecības centriem un autoceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī vidējais Somijas ēdienu piegādes uzņēmuma Wolt lietotājs Rīgā veica 2,32 pasūtījumus mēnesī, bet pirms gada – 1,97 pirkumus mēnesī

Šobrīd kompānijas mobilajā lietotnē pieejami 182 restorāni Rīgā, bet līdz gada beigām šo skaitli plānots dubultot. «Redzēt, ka cilvēki izmēģina Wolt, paliek ar mums un izmanto šo pakalpojumu arvien vairāk, ir pati labākā sajūta,» saka Līsa Ristala (Liis Ristal), ēdienu piegādes kompānijas Wolt vadītāja Baltijā. Šis uzņēmums darbu Rīgā sāka 2017. gada oktobrī. Pērn Wolt lietotāji Rīgā pasūtījuši 200 tūkstošus burgeru, 192 tūkstošus suši komplektu, 126 tūkstošus porciju Āzijas ēdienu, 95 tūkstošus salātu porciju un 63 tūkstošus picu. Vairāk par to, kā Somijas jaunuzņēmumam veicas Rīgā, kā atšķiras klientu paradumi Baltijā un kā arī līdzņemšanai domāta ēdiena jomā ieviest videi draudzīgāku iepakojumu, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēkas nosēšanās sagādā tās īpašniekiem patiesas galvas sāpes, jo grunts stabilizēšanai parasti ir nepieciešami dārgi rakšanas un celtniecības darbi. Par laimi jau 40 gadus tiek izmantota unikālā URETEK tehnoloģija, kas dod iespēju tikai dažu stundu laikā pacelt iepriekšējā stāvoklī un nostabilizēt, piemēram, nosēdušos ēku un tiltu, vai aizpildīt ceļa zemes klātnē radušos tukšumus.

Kad 1211. gada vasarā bīskaps Alberts lika stūrakmeni Rīgas Doma baznīcai, visticamāk, viņš pat nevarēja iedomāties, ka viens no lielākajiem Baltijas dievnamiem var, nedaudz pārspīlēti izsakoties, sākt grimt ellē.

Diemžēl tieši tā notika, un Rīgas Doma baznīcai, kas pārdzīvojusi desmitiem karu, par liktenīgu kļuva gruntsūdeņu līmeņa krišanās Rīgas pilsētas teritorijā. Līdzīgi kā daudzas citas Rīgas vēsturiskās ēkas, arī Doma baznīca ir balstīta uz ozolkoka pāļiem, kas pirms daudziem gadu simtiem tika iedzīti Daugavas krastā.

Pēdējos gadu desmitos ir vērojama gruntsūdens līmeņa pazemināšanās, ko daļēji izraisījusi uz Daugavas uzbūvētā Rīgas hidroelektrostacija. Kamēr koka pāļi atradās ūdenī, viss bija kārtībā, taču, pazeminoties ūdens līmenim, pāļiem sāka piekļūt gaiss, kā rezultātā tie sāka trūdēt. Par dievnama nosēšanos liecināja daudzās plaisas, kas parādījās ēkas sienās, un apjomīgu renovācijas darbu nepieciešamības rašanās bija tikai laika jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms 38 gadiem Somijā savu aizsākumu guvušais uzņēmums nodarbojas ar būvju un infrastruktūru nosēšanās problēmu risināšanu vairāk nekā 50 valstīs, izmantojot nosēdušos ēku un grunts stabilizēšanai ģeopolimēra sveķus. Gadu desmitu laikā ir apturēta simtiem tūkstošiem ēku nosēšanās, un pirmie objekti nevainojami kalpo līdz pat šodienai, t.i., gandrīz 40 gadus.

URETEK ir izstrādājis pārdesmit ģeopolimēru maisījumus, kas ļauj piedāvāt ilglaicīgus risinājumus gan privātmājām un daudzdzīvokļu namiem, gan ražošanas uzņēmumiem un infrastruktūras objektiem. Kā liecina laboratorijās veikto izmēģinājumu rezultāti, ģeopolimēru kalpošanas laiks ir vismaz 100 gadi. URETEK materiāliem ir visi nepieciešamie vides un drošības sertifikāti, un uzņēmuma speciālistu darbam tiek dota divu gadu, bet materiāliem - 10 gadu garantija. URETEK Baltic darbojas Igaunijā jau divus gadus, un šajā laikā uzņēmums ir stabilizējis un pacēlis iepriekšējā līmenī jau pārsimts objektu - no privātmājām līdz pat tirdzniecības centriem un autoceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms 38 gadiem Somijā savu aizsākumu guvušais uzņēmums nodarbojas ar būvju un infrastruktūru nosēšanās problēmu risināšanu vairāk nekā 50 valstīs, izmantojot nosēdušos ēku un grunts stabilizēšanai ģeopolimēra sveķus. Gadu desmitu laikā ir apturēta simtiem tūkstošiem ēku nosēšanās, un pirmie objekti nevainojami kalpo līdz pat šodienai, t.i., gandrīz 40 gadus.

URETEK ir izstrādājis pārdesmit ģeopolimēru maisījumus, kas ļauj piedāvāt ilglaicīgus risinājumus gan privātmājām un daudzdzīvokļu namiem, gan ražošanas uzņēmumiem un infrastruktūras objektiem. Kā liecina laboratorijās veikto izmēģinājumu rezultāti, ģeopolimēru kalpošanas laiks ir vismaz 100 gadi. URETEK materiāliem ir visi nepieciešamie vides un drošības sertifikāti, un uzņēmuma speciālistu darbam tiek dota divu gadu, bet materiāliem - 10 gadu garantija. URETEK Baltic darbojas Igaunijā jau divus gadus, un šajā laikā uzņēmums ir stabilizējis un pacēlis iepriekšējā līmenī jau pārsimts objektu - no privātmājām līdz pat tirdzniecības centriem un autoceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstsprieguma tīkls līdz 2028.gadam attīstībā plāno ieguldīt 396 miljonus eiro

LETA, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS «Augstsprieguma tīkls» no 2019. līdz 2028. gadam attīstībā plāno ieguldīt 396 miljonus eiro, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais Latvijas elektroenerģijas sistēmas desmit gadu attīstības plāns.

Pieciem projektiem, kuru investīcijas tiek lēstas 277,2 miljonu eiro apmērā, ir piesaistīts vai tiek plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

«Kopējo interešu projekti ir nozīmīgi ne tikai Latvijas elektroapgādes sistēmas drošuma uzlabošanai, bet arī starptautiskā mērogā, paredzot ciešāk integrēt Baltijas un Skandināvijas valstu elektroenerģijas tirgus, lai Baltijā pietiekamā apmērā būtu pieejama lētākā Skandināvijas elektroenerģija,» sacīja AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Patlaban līdzfinansējums ir piešķirts trim projektiem - «Kurzemes loka» trešās kārtas elektrolīnijas un apakšstaciju būvniecībai, kam piešķirts 55 miljoni eiro ES līdzfinansējums, bet kopējās investīcijas sasniedz 128 miljonus eiro, Latvijas - Igaunijas trešā starpsavienojuma elektrolīnijas būvei un apakšstacijas paplašināšanai (kopējās investīcijas – 83,7 miljoni eiro, līdzfinansējums - apmēram 61%), kā arī jaunas 330 kilovoltu elektropārvades līnijas, kas savienos Rīgas TEC-2 ar Rīgas HES, būvniecībai (9,89miljoni eiro ES līdzfinansējums, kopējās investīcijas – 19,98 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai realizētu Ventspils zinātnes un inovāciju centra būvniecības projektu, ir aktīvi uzsākti teritorijas labiekārtošanas darbi, informē Ventspils pilsētas P/I «Komunālā pārvalde» pārstāve Sigita Znotiņa.

Lai sagatavotu un labiekārtotu teritoriju Zinātnes un Inovāciju centra būvniecībai, uzsākti jaunās ēkas realizācijai traucējošo koku nozāģēšanas darbi, kas galvenokārt ir mazvērtīgas papeles, blīgznas un kļavas, kuras ir ieaugušas teritorijas zemākajā reljefa vietā, esošā novadgrāvja malā.

Gar teritorijas malām un auto stāvlaukuma zonā ir paredzēti jauni koku stādījumi, kas mīsies ar zemākiem krūmiem. Gar gājēju celiņiem paredzēti 47 sarkano kļavu stādījumi, kuru zaļā lapotne rudeņos krāsosies koši sarkanā tonī un sasauksies ar Apļa ielas stādījumiem, savukārt pie ēkas galvenās ieejas, reljefa paaugstinājumā paredzēti 10 dekoratīvo ābelīšu stādījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais klientu attiecību pārvaldes sistēmas uzņēmums "Pipedrive" iegādājies Latvijas e-pasta mārketinga automatizācijas uzņēmumu "Mailigen"; Rīga kļūs par vienu no "Pipedrive" attīstības centriem.

Esošie "Mailigen" darbinieki un jaunpienācēji pievienosies uzņēmuma starptautiskajai IT inženieru komandai, lai attīstītu klientu attiecību pārvaldes rīku, ko šobrīd izmanto vairāk nekā 92 tūkstoši uzņēmumu visā pasaulē.

""Mailigen" pārpirkšana pierāda to, ka Latvijā ražo augstas kvalitātes un globāli konkurētspējīgus pakalpojumus un programmatūru. Mēs lepojamies, ka riska kapitāla firmas "FlyCap" ieguldījums ļāva mums izveidot tehnoloģiju, kuru atzīst globāls uzņēmums. Cerams, ka mūsu veiksmīgā transformācija ir tikai sākums Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības tendencēm un jaunu darba vietu radīšanai," norāda Jānis Rozenblats, "Mailigen" izpilddirektors un līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ventspilī būvēs Tartu zinātnes centra Ahhaa konkurentu

Māris Ķirsons, 06.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī taps zinātnes centrs, kas būs konkurents Tartu zinātnes centram; šogad tiks būvētas ielas aptuveni 10 milj. eiro apmērā, kā arī uzsākta vairāku desmitu miljonu eiro vērtu objektu būvniecība

To intervijā DB stāsta Ventspils Komunālās pārvaldes direktors Andris Kausenieks.

Fragments no intervijas:

Kādi ir šā gada lielākie projekti?

2017. gadā ir paredzēts uzsākt vairākus lielus būvniecības projektus, piemēram, industriālo telpu būvniecības projektu Galiņciemā, būs salīdzinoši finansiāli apjomīgi ielu rekonstrukcijas projekti, kā arī mazāka izmēra ietvju un daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu renovācijas un labiekārtošanas projekti.

Protams, pēdējos gados lielākais būvniecības projekts būs Ventspils mūzikas skolas un koncertzāles projekts. Tas ir tikai viens aspekts, ka šāda tipa būvēm jābūt ar labu akustisko izolāciju, lai vienā klasē bungu spēlēšana netraucētu citā mācīties spēlēt, piemēram, pūšamos instrumentus. Lielākais izaicinājums ir tas, ka pašai ēkai ir jābūt zema patēriņa enerģijas ēkai ar 30 KWh/m2. Šajā kultūras objektā paredzētas 13 dažādas energoefektivitātes tehnoloģijas. Piemēram, katram no 76 kabinetiem paredzēta individuāla gaisa padeve un sagatavošana atkarībā no tajā esošo cilvēku skaita. To nodrošinās ar CO2 sensoriem, kuru rādījumi ietekmēs ventilatoru griešanās ātrumu un gaisa padevi. Ēkas pāļos ir paredzētas ģeotermiskās caurules, kas nodrošinās enerģijas ņemšanu no zemes, kur temperatūra ir aptuveni pieci līdz septiņi grādi. Tādējādi ziemā, pateicoties šai tehnoloģijai, būs iespējams ēku sildīt, bet vasarā dzesēt. Savukārt pazemes tunelis pildīs līdzīgu funkciju attiecībā uz ēkas ventilāciju, proti, gaisam plūstot caur šo tuneli, vasarā tas tiks dzesēts, savukārt ziemā uzsildīts. Otrs nozīmīgākais būvniecības projekts ir multifunkcionāla centra izveide Galiņciemā, kura izmaksas tiek lēstas uz 4,5 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmumi var pieteikties Export Express atbalsta programmai

Zane Atlāce - Bistere, 12.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem līdz 18.martam ir iespēja pieteikties eksporta atbalsta programmai Export Express, informē Ventspils Augsto tehnoloģiju parka projektu vadītāja Inta Ezermale.

Uzņēmumiem, kas vēlas pilnveidot eksporta stratēģiju, gadu tiks nodrošināts atbalsts pieredzējušu mentoru un ekspertu vadībā.

Programmas dalībniekiem būs pieejamas meistarklases un individuālas apmācības biznesa attīstībā, eksportā, mārketingā un investīciju piesaistē; konsultācijas eksporta uzsākšanā - kontaktu dibināšana, darbs ar partneriem un klientiem; pieredzes pārņemšanas vizītes pie veiksmīgiem eksportējošiem uzņēmumiem Latvijā un Igaunijā; dalība kopīgā tirdzniecības misijā Eiropas Ekonomiskās zonas robežās.

Programmai var pieteikties mājaslapā www.exportexpress.eu. Pieteikumus izvērtēs Igaunijas un Latvijas ekspertu komanda, un daudzsološākie pretendenti tiks aicināti piedalīties intervijā šī gada 5.aprīlī Valmierā, vai attālināti (Skype). Interviju rezultātā tiks izvēlēti 24 uzņēmumi, kuru pirmās apmācības mentoru un ekspertu vadībā notiks šogad 17.-19.aprīlī Igaunijas pilsētā Tartu.

Komentāri

Pievienot komentāru