Jaunākais izdevums

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Zemnieki norāda, ka, neskatoties uz smago darbu, ienākumi bieži knapi nosedz izdevumus. Vairāk nekā 30% lauksaimnieku nopelna tikai 350 eiro mēnesī, liecina sociālās apdrošināšanas dati.

Francijā pēdējos gados arī pieaudzis pašnāvību skaits lauksaimnieku vidū.

Lauksaimnieku protesti otrdien notika arī Berlīnē, kur satiksmi arī nobloķēja traktori. Vācu zemnieki protestēja pret valdības plānotajiem stingrajiem ierobežojumiem, kuru mērķis ir aizsargāt vidi un kukaiņu sugas, kā arī ieceri padarīt vēl stingrākus ierobežojumus mākslīgā mēslojuma izmantošanā, lai aizsargātu gruntsūdeņus.

Lauksaimnieki apgalvo, ka šie ierobežojumi apdraudēs viņu iztiku.

Otro dienu pēc kārtas Dublinā šodien protestē arī Īru zemnieki, kuri pieprasa paaugstināt gaļas lopu cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

ZM izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.

Pēc Briselē panāktās vienošanās par atbalsta finansējuma pieaugumu Latvijas lauksaimniekiem par gandrīz 700 miljoniem eiro premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2022. gadā Latvijas lauksaimnieki saņems vidēji 200 eiro par katru hektāru, bet 2027. gadā – jau 215 eiro.

Pret premjera izteikumiem iebilda biedrība "Zemnieku saeima", norādot, ka premjera aprēķini ir nepareizi un tiešmaksājumi, ko saņems lauksaimnieki, būs ievērojami zemāki – tikai 95 eiro par hektāru. Tomēr neprecīzas ir abu pušu nosauktās tiešmaksājumu atbalsta summas.

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru 

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni,...

Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi.

Zemkopības ministrijas atbildība

Lauksaimniekiem un sabiedrībai būtiski izprast, ka tas, cik lielus tiešmaksājumus patiešām saņems lauksaimnieki un cik naudas sadale būs godīga, ir nevis Briseles, bet gan ZM rokās. Tieši ZM ir galvenais lēmējs naudas pārdalē, bet EK vien izvirza vispārīgos principus. Pašreizējais ZM piedāvājums liecina par to, ka tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk tiks sekmēta graudkopības konkurētspēja.

Lai gan EK noteikusi, ka 40% no lauksaimniecības subsīdijām jānovirza vides un klimata krīzes novēršanai, izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumu piedāvājums vairāk līdzinās "naudas apgūšanai" – bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Spilgts piemērs ir atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kas patiesībā nepieprasa ķīmisko pesticīdu vai sintētisko minerālmēslu lietojuma samazināšanu.

Dažādi atbalsta veidi un nepilnības tajos

Lai izprastu tiešmaksājumu atbalsta sistēmu, jāzina, ka tiešmaksājumus veido dažādi atbalsta veidi: ienākumu pamata atbalsts, eksohēmas, mazo lauksaimnieku shēma, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un saistītais atbalsts. Turklāt tiešmaksājumi ir tikai viena daļa no pieejamā publiskā finansējuma lauksaimniekiem, otra daļa jeb pīlārs ir finansējums lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, kas paredz vēl citas atbalsta iespējas lauksaimniekiem.

Ja aplūko tikai vienu pozīciju – ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) plānoja, ka tas varētu svārstīties no 96 eiro par hektāru 2022. gadā līdz 113 eiro 2027. gadā plus paredzēta piemaksa atkarībā no darbības reģiona.

Vērtējot ekoshēmu maksājumu (no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), tad šeit atbalsta pretendentiem vajadzētu būt tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. ZM paredzējusi, ka ekoshēmu atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības. Piemērs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar plašajiem monokultūru laukiem.

Sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni – bioloģisko metodi, taču šis atbalsts ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās.

Vēl viens atbalsta veids, ko ietver tiešmaksājumi, ir mazo lauksaimnieku shēma, kur ZM maksājumu plāno palielināt no 500 līdz 1000 eiro, novirzot šim mērķim pat 200 miljonu eiro. Tādējādi ZM gatavojas ar vieglu roku izpildīt EK prasību atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, lai mainītu esošo situāciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju (ES vidēji proporcija ir nedaudz labāka – 20/80). LBLA ieskatā šis nav efektīvākais veids, kā risināt vienlīdzīgāku atbalsta sadalījumu. Turklāt ar šo pasākumu tiks atbalstītas arī tās mazās saimniecības un zemes īpašnieki, kuri nav saistīti ar ražošanu, bet netiks izmantotas visas iespējas, ko EK piedāvā, lai veicinātu konkurētspēju vidējo saimniecību sektorā. Piemēram, ZM neparedz iespēju ieviest tiešmaksājumu griestus un pārdalošo maksājumu. Līdz ar to nevienlīdzības problēma netiks risināta pēc būtības.

Politikas veidošanai jākļūst caurspīdīgākai

Aplūkojot tiešmaksājumus veidojošās komponentes, redzams, ka nav iespējams pateikt, cik lielu atbalstu lauksaimnieki saņems, jo tas atkarīgs no katra lauksaimnieka profila. Līdz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanējušajiem skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums – diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs tieši mazās un vidējās saimniecības.

Pašlaik sabiedrībai grūti izsekot līdzi lauksaimniecības politikas stratēģijas tapšanai, tostarp maksājumu sadalei, tāpēc aicinu ZM padarīt šo procesu ievērojami caurspīdīgāku, diskusijās iesaistot ne tikai lauksaimnieku organizācijas, bet visu sabiedrību, kas ir ieinteresēta kvalitatīvas pārtikas pieejamībā un tīras lauku vides uzturēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīze plāno aizliegt tūristu autobusus pilsētas centrā, lai pamudinātu pilsētas viesus staigāt, braukt ar divriteni vai izmantot sabiedrisko transportu un tādējādi mazinātu sūdzības par masu tūrisma radītajām neērtībām, paziņojis Parīzes mēra vietnieks Emanuels Greguārs.

Viņš intervijā laikrakstam «Le Parisien» norādīja, ka situācija Parīzē nav tik slikta kā tūristu pārpludinājās Barselonā un Venēcijā, taču parīzieši ir satraukti par tūristu autobusu pieplūdumu.

«Mēs vairs nevēlamies totālo anarhiju ar tūristu autobusiem Parīzē. (..) Autobusi vairs nav gaidīti pašā pilsētas centrā,» paziņoja Greguārs.

Parīzē braukā desmitiem divstāvu autobusu ar vaļējiem jumtiem, kas vadā tūristus starp galvenajiem objektiem, kā arī tajā ierodas tūristu autobusi no visas Eiropas.

Kā pavēstīja Greguārs, pilsēta gaida jaunu noteikumu pieņemšanu, kas samazinās autobusu satiksmi un izveidos stāvvietas ārpus pilsētas, lai autobusiem vairs nav jāiebrauc centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru

LETA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš norādīja, ka nosacījumi, kas nāk līdzi paredzētajiem maksājumiem, liedz Latvijas lauksaimniekiem tiekties uz Eiropas vidējo līmeni. "Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro uz hektāra," sacīja Lazdiņš.

Viņš minēja, ka šajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimnieki saņem 130-140 eiro par hektāru, bet nākamajā plānošanas periodā tiešmaksājumu apmērs uz hektāru varētu samazināties par 20-25%. "100-105 eiro ir maksimums, ko lauksaimnieki saņems," pauda Lazdiņš.

"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka šobrīd lauksaimniekiem vienoto platībmaksājumu un zaļināšanas prasību izpilde nerada sarežģījumus, bet nākamajā plānošanas periodā šīs abas komponentes katram lauksaimniekam būs obligātas, kā arī par tām papildus maksājumi vairs nepienāksies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dīzeļu vietu varētu ieņemt nevis elektroauto, bet ūdeņraža auto

Māris Ķirsons, 29.10.2019

Pagaidu risinājums nākamajiem 5-15 gadiem varētu būt hibrīdauto - uzskata a/s Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākas dīzeļdzinēju auto ēras noriets, jo Eiropā daudzās pilsētās tiek noteikti ne tikai ierobežojumi, bet pat liegumi tajās iebraukt auto ar dīzeļdzinējiem, to vietu varētu ieņemt nevis elektroauto, bet gan ūdeņraža auto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins. Viņš uzskata, ka auto industrija atrodas sava veida krustcelēs, savukārt auto, it īpaši dzīzeļauto īpašnieki Latvijā to varētu izjust augstāku nodokļu (akcīzes un arī transportlīdzekļu ekspluatācijas) un dažādu nodevu veidā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija auto industrijā?

Vienā vārdā var sacīt, ka nozare atrodas sava veida krustcelēs. Pirms vairākiem gadiem bija tā dēvētā dīzeļgeita. Turklāt, lai mazinātu gaisa piesārņojumu - jo īpaši CO2 un, tā dēvēto, kvēpu (melno dūmu) – jau pirms kāda laikā vairākās Eiropas pilsētās vietējā vara ieviesa ļoti augstas prasības auto, kuri vēlas tajās iebraukt. Vēl vairāk - šo pilsētu izvirzītās prasības bija augstākas par Eiropas Komisijas noteiktajām, bet Eiropas tiesa nostājās municipalitāšu pusē. To plaši atspoguļoja Deutsche Welle, uzsverot, ka Eiropas Vispārējās jurisdikcijas tiesa Luksemburgā apstiprināja jaunākās paaudzes dīzeļdzinēju pārvietošanās aizlieguma likumību Eiropas pilsētās. Ekoloģiskās organizācijas Deutsche Umwelthilfe vadība šo ziņu komentēja, ka ne vēlāk kā 2020. gadā pilsētās, kurās ir īpaši augsts gāzes piesārņojuma līmenis, parādīsies aizliegumi kustībai arī ar jaunās paaudzes dīzeļdzinējiem. Deutsche Umwelthilfe ieteica patērētājiem iegādāties tikai automašīnas, kuru ražotāji garantē atbilstību vides standartiem reālos satiksmes apstākļos. Tagad jebkuru mašīnu, kas neatbilst jaunākajiem (Euro 6d-TEMP) noteikumiem, var aizliegt. Tas nozīmē, ka dīzeļdegvielas automašīnām gaisā ir jāizdala mazāk nekā 80 mg / km slāpekļa oksīdu, lai tās varētu brīvi braukt tādās pilsētās kā Štutgartē, Parīzē, Amsterdamā, Berlīnē, Madridē utt., bet pašlaik šādu robežu nespēj neviens dīzeļdzinējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā reģistrētā kopbraukšanas platforma «Bolt», kas iepriekš bija pazīstama ar nosaukumu «Taxify», jūlijā pārtraukusi elektrisko skrejriteņu nomas pakalpojumu sniegšanu Parīzē saistībā ar lielo konkurenci, vandālismu un sarežģītajiem likumiem.

Vienlaikus «Bolt» paziņoja, ka neplāno pilnībā aiziet no Parīzes tirgus, bet pagaidām nogaidīs līdz situācija uzlabosies elektrisko skrejriteņu nomas sektorā. «Bolt» Parīzē arī turpmāk piedāvās kopbraukšanas lietotnes pakalpojumus.

«Mēs nogaidām, kamēr apstākļi tirgū noskaidrosies, un tad izskatīsim atgriešanās iespējas, bet pašlaik ir grūti prognozēt, cik ilgs laiks paies,» ziņu aģentūrai BNS sacīja «Bolt» preses pārstāve Karina Kaze.

Viņa norādīja, ka citās pilsētās tādu problēmu neesot. «Skrejriteņu nomā pašlaik darbojamies sešās pilsētās - Tallinā, Pērnavā, Rīgā, Viļņā, Kauņā un Madridē. Šajās pilsētās viss norit labi, un cilvēki pret skrejriteņiem izturas atbildīgi,» piebilda kompānijas pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzes varasiestādes ceturtdien aizliegušas atstāt elektriskos skrejriteņus uz ietvēm, kā arī braukt ar tiem parkos un dārzos.

Elektriskie skrejriteņi kļūst arvien populārāki, taču ne visi parīzieši ir ar to mierā, uzskatot, ka tie palielina riskus gājēju drošībai.

Skrejriteņi ir jānovieto stāvvietās, kas paredzētas automašīnām un motorizētiem divriteņu transporta līdzekļiem, preses konferencē paziņoja Parīzes mērs Anna Idalgo.

Plānots, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā jūlijā.

Idalgo paziņoja, ka uzņēmumiem, kas piedāvā izīrēt elektriskos skrejriteņus, būtu jāsamazina Parīzē atļautais ātrums līdz 20 kilometriem stundā vai astoņiem kilometriem stundā gājēju zonās.

Kopš pērnā gada elektrisko skrejriteņu skaits Parīzē pieaudzis līdz aptuveni 20 000.

Skrejriteņu fani norāda, ka tas ir lēts un ātrs veids, kā pārvietoties pa pilsētu, jo skrejriteņu izīrēšana ir vienkārša, tam nepieciešama tikai mobilā aplikācija telefonā, un tos pēc brauciena iespējams atstāt jebkurā vietā. Savukārt kritiķi tieši šajā aspektā saskata problēmu, norādot, ka skrejriteņi lielā skaitā tiek atstāti Parīzes laukumos un trotuāru malās, samazinot telpu gājējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijā simtiem lauksaimnieku otrdien ar traktoriem sapulcējušies uz protestiem pret normām, cenu kariem un globāliem tirdzniecības līgumiem, kas zemnieku skatījumā traucē viņiem gūt peļņu un ir vainojami pašnāvību skaita pieaugumā lauksaimniecības sektorā.

Lemānā, Francijas rietumos, lauksaimnieki izgāza sienu un uzraka rotācijas apli pie reģionālās valdības ēkas. Lemānā protesti sākās jau aizvadītajā naktī.

Tie ir otrie masu protesti šomēnes. 8.oktobrī 10 000 zemnieku Francijā bloķēja ceļus.

«Mēs pieprasām beigt (..) padarīt mūsu darbu arvien sarežģītāku un sarežģītāku, pārtraukt bāzt sprunguļus mūsu riteņos un vainot mūs par visu,» norādīja Jauno lauksaimnieku asociācijas prezidente Gāra departamentā Delfīna Fernandesa. "Katru dienu lauksaimnieki atņem sev dzīvību, un izskatās, ka Emanuela Makrona valdība nezina par problēmu,» viņa piebilda.

Francijas veselības aizsardzības dienesti jūlijā apstiprināja, ka 2015.gadā pašnāvību izdarījuši 605 lauksaimnieki. Par pēdējiem gadiem šādi dati pagaidām nav pieejami. Laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam pašnāvību izdarīja vidēji 150 lauksaimnieki gadā. Pēdējās nedēļas mediji pievērsuši uzmanību šai problēmai, lielā mērā pateicoties popularitāti ieguvušajai filmai «Au Nom de la Terre», kurā atspoguļots patiess stāsts par lauksaimnieku, kuru līdz pašnāvībai noveda arvien pieaugošās prasības viņa darbības sektorā. Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece kopā ar mammu Parīzē noskatītu ideju īstenojušas Mārupē.

Viņas izveidojušas kopīgu ziedu veikalu.

B.Bļodniece stāsta, ka vairākus gadus gan pati, gan viņas mamma saviem dārziem pasūtījušas puķu stādus un katru pavasari pārvērtušas mājas par dendrārijiem - visas palodzes un stūri bija pilni ar stādiem.

"Pēdējais gads mums abām bija pārdomu laiks. No dzīves aizgāja mans tētis, mamma palika viena, bet vēl ne vecumā, kad būtu jādodas pensijā, vienlaikus man piedzima vēl viena meitiņa, kas nozīmēja, ka esmu mājās ar viņu. Viss tas kopā deva mums iespēju un vienlaikus radīja nepieciešamību pārdomāt nerealizētas ieceres. Atminējāmies, kādu sajūsmu mums radīja ceļojumā uz Parīzi ieraudzītais pavisam necilais ziedu veikaliņš netālu no Sēnas krasta. Tas bija lielā, baltā teltī paslēpies starp kokiem, no malas vispār nepateiktu, ka iekšā ziedu paradīze - ziedi tikai podos, visdažādākie - sākot no orhidejām un beidzot ar neredzētiem dabas brīnumiem," stāsta B.Bļodniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

RSU studenti attīsta inovatīvu implantu insulta novēršanai

Lelde Petrāne, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieds implantējams filtrs, kas cilvēku laikus brīdinātu par insulta risku – šī ir ideja, pateicoties kurai Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studentu komanda "Smart Umbrella" decembrī Parīzē aizvadītajā prestižajā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta veselības kopienas (EIT Health) Inovācijas dienu konkursā bija starp trim laureātiem.

Konkursā par godalgām sacentās 33 komandas no tādiem vadošajiem Eiropas zinātnes un studiju centriem kā Karolinska institūta, Oksfordas Universitātes un Sorbonas Universitātes.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, katra piektā nāves gadījuma iemesls Latvijā ir insults un, kā pētījumā "The Burden of Stroke in Europe" (2017) norāda Eiropas Insulta alianse (Stroke Alliance for Europe), gadā šīs slimības ārstniecība Latvijas ekonomikai izmaksā vairāk nekā 21 miljonu eiro. Taču, ja vien laikus diagnosticēts un ja pacients strādā pie riska faktoru izslēgšanas, insults ir profilaktiski novēršama slimība.

"Smart Umbrella" ideja vērsta uz precīzu diagnostiku visizplatītākā – išēmiskā – insulta gadījumā, kas rodas, kad smadzeņu asinsvadiem ir traucēta asinsapgāde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka piektdien Francijā turpināsies plaši apgrūtinājumi ikdienas dzīvē saistībā ar valsts mēroga streikiem, ziņo BBC.

Kā vēstīts, darbinieki no visdažādākajām nozarēm protestē pret pensiju reformām.

Ceturtdien ielās izgāja vairāk nekā 800 tūkstoši cilvēku, vairākās pilsētās notiekot arī vardarbīgām sadursmēm.

Piektdien gaidāmi traucējumi gan dzelzceļa, gan aviosatiksmē, jo darbosies tikai neliela daļa galvaspilsētas transporta sistēmas.

Darba ņēmējus sadusmojis prezidenta Emanuela Makrona plāns ieviest universālu, uz punktiem balstītu pensiju shēmu. Tā aizstātu pašreizējo sistēmu, kurai ir 42 dažādas pensiju shēmas privātajā un publiskajā sektorā ar atšķirībām pensionēšanās vecumā un pabalstos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi Gaismas pilī prezentēja savas iespējas Francijas prezidenta Emanuela Makrona pavadošajai delegācijai, kas septembra izskaņā viesojās Latvijā.

“Francija ir viena no vadošajām ES dalībvalstīm un sevi pozicionē kā tehnoloģiski attīstītu valsti, tādēļ, izmantojot šo iespēju, vēlējāmies Francijas amatpersonām prezentēt Latvijas tehnoloģiju jomā strādājošo uzņēmumu piedāvājumu,” norādīja Latvijas Investīciju attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rožkalns, piebilstot, ka savā prezentācijā akcentējuši Latvijas spēju radoši risināt dažādus izaicinājumus un ieviest inovācijas.

“Tieši ātrums ir tā priekšrocība, kas mums ļauj būt soli priekšā. Varam ātri izmēģināt dažādus risinājumus un būt izcili daudzās jomās – īpaši nišas produktos. Ne velti pēc prezentācijas arī Klemens Bona izteica pārsteigumu, ka lielāko daļu inovāciju radām un ražojam uz vietas Latvijā, jo tā daudzviet nav izplatīta prakse,” tā K. Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Darbs pie maksājumu izlīdzināšanas turpinās

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki ir pateicīgi Latvijas premjerministram Krišjānim Kariņam par padarīto darbu daudzgadu budžeta sarunās.

Ir sperts solis pretī godīgiem tiešmaksājumiem un garajās sarunās ir panākts rezultāts, kas ir labāks par Eiropas Komisijas sākotnēji piedāvāto finansējumu Latvijas lauksaimniekiem, tomēr vienlīdzība starp Eiropas Savienības valstīm joprojām saglabājas kā nākotnes mērķis.

Kaut arī tiešo maksājumu atbalsta ziņā turpināsim krietni atpalikt no tādām valstīm kā Nīderlande un Spānija, kas aizvien saņems vairāk nekā 150% no ES vidējā tiešo maksājumu apmēra, tomēr pozitīvi vērtējams, ka mazinās plaisa starp Baltijas valstīm, un mūsu lielākajiem konkurentiem Austrumeiropā, piemēram - Poliju. Šobrīd vienošanās paredz aptuveni 80% no ES vidējā tiešo maksājumu atbalsta kā Baltijai, tā mūsu tuvākajiem austrumu kaimiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piedāvā sējumus apdrošināt digitāli

Anda Asere, 01.10.2020

SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātāji Juris Kazulis (no kreisās) un Gatis Bērziņš.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu tirdzniecības platforma "AgroPlatforma" sadarbībā ar apdrošināšanas brokeru sabiedrību "Investimus" ievieš iespēju lauksaimniekiem digitāli veikt sējumu apdrošināšanu.

SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs Gatis Bērziņš stāsta, ka līdz šim vairums apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji deva iespēju aizpildīt iesnieguma formu ar roku vai iesūtīt epastā, līdz ar to bija gadījumi, kad lauksaimnieki piedāvājumu saņēma tikai pēc nedēļas.

Tiem klientiem, kas jau ir reģistrējušies "agroplatforma.lv", pieteikuma formas aizpildīšana aizņemšot maksimums divas minūtes un ne vēlāk kā pēc desmit minūtēm piedāvājums būs epastā un klienta profilā platformā. Šobrīd piedāvājumu varēs saņemt no trim Latvijā esošām apdrošināšanas sabiedrībām.

Ideja par iespēju platformā ieviest sējumu apdrošināšanu uzņēmumam radās jau pirms diviem gadiem, bet tolaik tā neīstenojās. "Šovasar mūs uzrunāja apdrošināšanas brokeru sabiedrība “Investimus” un esam ne vien noslēguši sadarbību, bet arī izveidojuši procesu, ka lauksaimnieki varēs aizpildīt pieteikumu digitāli. Nozares eksperti apstiprina, ka šis ir Eiropā neredzēts un revolucionārs risinājums sējumu apdrošināšanā,” apgalvo G. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar graudkopību mazākā un lielākā apmērā nodarbojas vismaz 1200 saimniecības, no kurām jau vairāk nekā puse ir reģistrējusies graudu tirdzniecības platformā "Agroplatforma.lv".

Pērnvasar platforma bija piesaistījusi vairāk nekā 300 Latvijas lauksaimniecības uzņēmumus. "Intensīvā darbā esam izcīnījuši savu pozīciju tirgū – lauksaimnieki zina, ka pie mums var iegūt ļoti konkurētspējīgu cenu par graudiem, kā arī mājaslapā ir daudz noderīgas aktuālās informācijas par notiekošo nozarē. Vienas graudu tonnas pārdošana mūsu platformā ir bijusi vidēji par 2,5 līdz 5 eiro izdevīgāka nekā citos kanālos, taču platformas izmantošana saistīta ar nopietnu ieradumu maiņu, kas prasa pamatīgu uzticības kredītu. Lielākais izaicinājums ir pārliecināt mūsu esošos un potenciālos klientus, ka šis ir drošs un efektīvs veids, kā strādāt ar saviem graudiem," saka Juris Kazulis, SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc diviem neražas gadiem lauksaimnieki šogad beidzot varēs «ievilkt elpu», jo ne tikai labības, bet arī uz augļu un ogu ražas solās būt labas, sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

«Pēc diviem neražas gadiem, izskatās, ka raža tiešām būs laba. Turklāt tas neattiecas tikai uz labību, bet arī uz augļiem un ogām. Lauksaimnieki beidzot varēs «ievilkt elpu»,» teica Treibergs.

Vienlaikus viņš piebilda, ka reģionos situācija var atšķirties, piemēram, vienā saimniecībā ražas ir labas, citā ne tik ļoti. Diezgan daudzi sūdzas arī par to, ka labība šogad ir sakritusi veldrē, kamdēļ vietām būs ražas zudumi. Tomēr tehniski iespējams novākt arī veldrē sakritušu labību. «Kopumā, ja šis gads ražas ziņā nebūs ļoti labs, tad būs vismaz vidējs. Tas ir ļoti svarīgi, jo neviens zemnieks kataklizmas nespēj izturēt trīs gadus pēc kārtas,» rezumēja LOSP vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas – kā dzīvosim nākamajos septiņos gados?

Db.lv, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt, 4. jūnijā notiks Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" plānotā konference "Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas", kuras ietvaros dzirdēsim lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu saistīto nozaru ekspertu redzējumu par lauksaimniecības un mežsaimniecības turpmāku attīstību.

Lauksaimniecība ir viena no vismainīgākajām un reizē visvairāk regulētajām tautsaimniecības nozarēm. "Tagad, kad pandēmijas izraisītās krīzes apstākļos, turpinām cīnīties par mūsu lauksaimniekiem tik nozīmīgo Eiropas Komisijas tiešo maksājumu godīgu sadalījumu, saņemam arvien jaunas vides un klimata pārmaiņu prasības, ir svarīgi veicināt izpratni par izaicinājumiem, ar kuriem šodien saskaras lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares. Tie ir mūsu lauksaimnieki, kas apgādā iedzīvotājus ar veselīgu un augstvērtīgu pārtiku. Turklāt lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares sniedz resursus arī citām nozarēm, eksportē un spēlē būtisku lomu darba tirgū un reģionālajā attīstībā un lauku vides uzturēšanā, " nostāju pauž LOSP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmums "Agerona" uzsācis Baltijas valstīs audzēto rudzu eksportu uz Krieviju.

Eksportam no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniekiem kopš gada sākuma šobrīd iepirkti jau vairāk nekā 12 000 tonnu rudzu. Lielākā daļa jeb 85% rudzu iepirkuma veido Latvijas zemnieku izaudzētie graudi.

Krievijas tirgus Baltijas rudziem atvēries, jo Krievijā sliktas pērnā gada ražas un liela rudzu izstrādājumu pieprasījuma dēļ radies augstākās kvalitātes rudzu deficīts.

"Krievija tradicionāli ir viena no graudu eksporta lielvalstīm, taču pērn daudzi Krievijas reģioni piedzīvoja ilgstošu sausumu, kā rezultātā radies rudzu iztrūkums. Tas Latvijas lauksaimniekiem pavēris ceļu graudu importam uz parasti teju slēgto Krievijas tirgu, kas ir liels izaicinājums gan sanitāro normu, gan sarežģīto muitas procedūru dēļ. Prognozējams, ka šogad rudzu eksports uz Krieviju turpināsies līdz šīs vasaras jaunās ražas mēnešiem jūlijā - augustā," skaidro "Agerona" izpilddirektors Jaroslavs Orbidāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir nekorekti šobrīd paziņot, ka valdībai kā prioritāte ir lielāki nodokļu ieņēmumi, kas iegūstami no esošajiem nodokļu maksātājiem, tai skaitā lauksaimniekiem.

Tā pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas Informatīvo ziņojumu par iespējamām nodokļu izmaiņām 2021.-2023.gadā, secinājušas Latvijas lauksaimnieku organizācijas.

"Ir redzams, ka ar 2023.gadu darba devējiem un/vai pašnodarbinātajām personām būs jāmaksā 34,09 % valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI, kas būs 170 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka lielai daļai pašnodarbināto un daļai nepilnas slodzes darba ņēmēju lielākā vai teorētiski arī visa nopelnītā nauda būs jānomaksā nodokļos valstij. Atgādinām, ka lauksaimnieki bija vieni no tiem, kas glāba valsti iepriekšējās krīzes laikā un ir tie kas nodrošinājuši pašmāju tirgu un palielinājuši eksportu Covid-19 periodā ar drošu un veselīgu pārtiku, vienlaikus veicinot ēnu ekonomikas samazināšanu," vēstulē Saeimas komisijām un partiju frakcijām norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons un Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzē otrdien sākusies liela protesta akcija pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju sistēmas reformu.

Protestos šoreiz iesaistījušās arī mērenāk noskaņotās arodbiedrības, lai gan viņu prasības ir nedaudz pieticīgākas.

Francijas lielākās arodbiedrības CFDT līderis Lorāns Bergers medijiem atklāja, ka CFDT iebilst pret plānoto minimālā vecuma palielināšanu pilnas pensijas saņemšanai un vēlas "pasākumus sociālā taisnīguma stiprināšanai".

Tikmēr kreisās arodbiedrības CGT līderis Filips Martiness, kurš bijis vadošais spēks streikos un protestos pret pensiju sistēmas reformu, pauda viedokli, ka valdībai būtu jāuztver šie protesti kā zīme par arodbiedrību vienoto pretestību un jāpārdomā šī lieta.

Francijas mediji vēsta, ka protesti šodien notiek arī Lionā, Marseļā, Bordo un Nantē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule mainās, un pēdējos gados savu uzvaras gājienu turpina tā saucamā e-sporta industrija. Pamatā tas ietver to, ka savā starpā sacenšas gan profesionālie videospēļu spēlmaņi, gan amatieri.

Attiecīgi šādas virtuālās sacensības tiek straumētas internetā un uz to fināliem tiek pulcinātas pilnas arēnas ar skatītājiem, kuri uz šiem pasākumiem iegādājās biļetes.

Eksistē pieņēmums, ka ir milzīgs potenciāls pelnīt no šīs industrijas tālākas attīstīšanas, kas nozīmē lielākus ienākumus no reklāmām, to pašu biļešu pārdošanas, raidīšanas pa TV utt. Ik pa laikam pat tiek spriests, ka e-sporta pasākumiem blakus jau ierastajām sporta disciplīnām vajadzētu būt iekļautiem tradicionālo sporta spēļu programmās, kur labākajiem šīs jomas censoņiem tiek pasniegtas tādas pašas medaļas.

Arī šis apstāklis uzsver to, ka videospēļu industrija pašlaik atrodas straujas izaugsmes stadijā, un var paspekulēt, ka tā tālākā nākotnē pat, iespējams, tā mērķē uz Olimpiskajām spēlēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pārsvarā pieaug pēc ES vienošanās par ekonomikas atjaunošanas fondu

LETA--AFP, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē otrdien pārsvarā pieauga un kāpa arī eiro vērtība pēc Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību līderu vienošanās par 750 miljardu eiro vērta ES ekonomikas atjaunošanas fonda izveidošanu.

Vienošanās par šāda fonda izveidošanu, lai finansētu ES izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes, tika panākta ES samitā Briselē pēc intensīvām sarunām, kuras ilga vairāk nekā 90 stundas.

ES samitā panākta vienošanās par ekonomikas atveseļošanas fonda izveidi 

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi otrdienas rītā beidzot panākuši vienošanos par tautsaimniecības...

Panāktais kompromiss paredz ekonomikas atveseļošanas fondā ieguldīt 750 miljardus eiro, bet nākamajam ES ilgtermiņa budžetam atvēlēt vairāk nekā 1,074 triljonus eiro.

Vienošanās rezultātā dalībvalstis, kas vissmagāk cietušas no koronavīrusa pandēmijas, varēs saņemt miljardiem eiro savu tautsaimniecību atveseļošanai, par ko īpaši aktīvi iestājās jau tā ar smagām parādsaistībām apkrautā Spānija un Itālija.

Panāktā vienošanās veicināja akciju cenu kāpumu Eiropas biržās, tostarp Parīzē un Frankfurtē, kā arī eiro vērtības pret ASV dolāru palielināšanos līdz augstākajam līmenim kopš 2019.gada sākuma.

"BK Asset Management" analītiķe Ketija Liena sacīja, ka Eiropa veiksmīgāk nekā ASV atkalatvērusi savu ekonomiku, neizraisot strauju Covid-19 gadījumu kāpumu, un panāktā vienošanās palielinās ES ekonomikas impulsu.

"ASV ekonomikas perspektīvai kļūstot neskaidrākai, šie soļi spēcīgākas atveseļošanās nodrošināšanai ir cēluši un turpinās celt eiro vērtību," teica Liena.

Naftas kompāniju "Exxon Mobil" un "Chevron" akciju cenas pieauga attiecīgi par 7,2% un 5,1%, kamēr naftas cenas sasniedza četru mēnešu augstāko līmeni.

ASV aviobūves uzņēmuma "Boeing" akcijas cena pieauga par 2,4%.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,6% līdz 26 840,40 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,2% līdz 3257,30 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,8% līdz 10 680,36 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 0,1% līdz 6269,73 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 palielinājās par 1,0% līdz 13 171,83 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 kāpa par 0,2% līdz 5104,28 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 2,8% līdz 41,96 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 2,4% līdz 44,32 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien pieauga no 1,1448 līdz 1,1522 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,2661 līdz 1,2733 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 107,27 līdz 106,77 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 90,41 līdz 90,49 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Mana ceļošanas pieredze: KPMG Latvijā vadošā partnere Armine Movsisjana

Lelde Petrāne, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "KPMG" Latvijā vadošā partnere Armine Movsisjana.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Es ļoti rūpīgi esmu plānojusi ceļojumus, lai tie būtu spilgtiem iespaidiem bagāti. Mani trīs neaizmirstamākie ceļojumi ir bijuši uz Parīzi, Sicīliju un Islandi.

Ceļojumā uz Parīzi devos kopā ar draugiem un kursabiedriem, kur svinējām 2000. gada sagaidīšanu. Lēmums par braucienu tika pieņemts diezgan vēlu un viesnīcas par saprātīgu cenu atrast vairs nebija iespējams, tāpēc nolēmām nakšņot autobusā. Izrādījās, ka Jaungada naktī Parīzes centrs satiksmei bija slēgts un autobuss bija jāatstāj stāvvietā vienā no pilsētas mikrorajoniem. Jauno gadu mēs sagaidījām Eifeļa torņa pakājē ar neaizmirstamu salūtu. Pēc aptuveni trīs stundu svinēšanas sākās ceļš starp līksmojošiem francūžiem uz vienīgo atvērto metro pieturu – gar Elizejas laukiem, Parīzes Dievmātes katedrāli un tiltiem pār Sēnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dzīve bez Londonas

Jānis Šķupelis, 07.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Paredzēts, ka šā gada beigās Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības (ES). Jāņem vērā, ka Londona Eiropā ir pats nozīmīgākais finanšu centrs.

Lielāka britu izolēšanās attiecīgi nozīmēs, ka mainās spēles nosacījumi finanšu pasaulē, kur daudzas lietas kontinentālajai Eiropai nu būs jāspēj darīt pašai. Tas arī var nozīmēt, ka briti zaudē kādu, iespējams, būtisku daļu no sava finanšu centra svara. Darījumi būs Apvienotās Karalistes pētnieki no New Financial rēķina, ka Londona ir atbildīga aptuveni par trešo daļu no visas Eiropas kapitāla tirgus aktivitātes. Tur visvairāk tiek mītas ārvalstu valūtas, dažādi finanšu atvasinājumi un akcijas.

Tieši Londonā bāzējusies Eiropas aktīvu pārvaldīšanas industrija. Londonā atrodas arī liela daļa attiecīgo juridisko un konsultāciju pakalpojumu. Tādējādi viss var nebūt tik vienkārši un atkarību no Londonas var neizdoties mazināt tik strauji. Pēkšņs pieejas zudums Londonas finanšu centram pat tiek minēts kā risks finanšu stabilitātei, par ko brīdinājušas gan Eiropas Centrālās bankas, gan Apvienotās Karalistes amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bijušajās Bioloģijas fakultātes telpās darbu sākusi Jaunuzņēmumu māja

Ilze Žaime, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī Latvijas Universitātes bijušajās Bioloģijas fakultātes telpās darbu uzsākusi «TechHub Riga» kopstrādes telpa, kā arī citas nozares organizācijas un jaunuzņēmumi.

To vidū ir arī Latvijas Startup uzņēmumu asociācija «Startin.lv», nodibinājums «TechChill», nevalstiskā organizācija «Riga TechGirls», uzņēmumi «Anatomy Next», «Edurio», riska kapitāla fonds «Change Ventures» un citi.

«TechHub Riga» savā pastāvēšanas laikā meklējis vietu jaunuzņēmumu mājas attīstībai un tādu saskatījis, nesen atkārtoti apmeklējot ēku Kronvalda bulvārī 4 – pašā Rīgas centrā esošu ēku ar iespējām izveidot pasākumu un biroju telpas. «Nolēmām pielietot no jaunuzņēmumu formulas pārņemto konceptu, ko sauc «vienkāršākais ejošais produkts» un pieteicāmies uzreiz uzsākt darbību un nomāt telpas vienā ēkas spārnā,» stāsta «TechHub Riga» līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Andris K. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru