Politika

FOTO: Londonas aizsardzības un drošības aprīkojuma izstādē demonstrē jaunākās tehnoloģijas

Žanete Hāka, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Šonedēļ Londonā notiek starptautiskā aizsardzības un drošības aprīkojuma izstādē, kur ražotāji demonstrē jaunākās tehnoloģijas šajā jomā.

Izstāde notiek no 10.-13.septembrim.

Šajā gadā izstādē piedalās vairāk nekā 1600 dalībnieku un 35 000 apmeklētāju, kopumā pārstāvot 50 valstis. Izstādē izvietoti vairāk nekā 40 starptautiskie paviljoni. Šogad pasākums notiek jau 20.gadu.

Šajā gadā izstādē piedalās arī Latvija. «Dalība šajā vērienīgajā izstādē sekmēs Latvijas uzņēmumu atpazīstamību un turpmāko sadarbību ar ārvalstu partneriem. Tas ir svarīgi, gan kopīgi piedaloties Nacionālo bruņoto spēku iepirkumos, gan iespējamos Eiropas Aizsardzības fonda pārrobežu projektos, gan arī konkurējot starptautiskajā tirgū,» uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.Starptautiskajā aizsardzības nozares izstādē šogad Latviju pārstāv uzņēmumi «Latvijas Mobilais Telefons», «UAV FACTORY», «D Dupleks», «SRC Brasa», «SAF TEHNIKA», «Belss», «DATI Group», kā arī valsts akciju sabiedrība «Elektroniskie sakari». Tāpat izstādē piedalīsies Latvijas uzņēmums «Atlas Aerospace».

Vienoto nacionālo paviljonu izstādē «Defence and Security Equipment International 2019» veidojusi Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija, Aizsardzības ministrijai šim mērķim piešķirot līdzfinansējumu 30 000 eiro apmērā.

Galerijā augstāk - ieskats izstādē!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

.Saeima 21.janvārī trešajā lasījumā pieņēma jaunu likumu "Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai sniedzamā atbalsta likums".

Tas izstrādāts, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) tā veiktajās administratīvajās izmeklēšanās ar mērķi aizsargāt Eiropas Savienības (ES) finanšu intereses pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām.

"ES finanšu interešu aizsardzība un cīņa ar krāpšanu un korupciju pēc būtības ir jebkura Eiropas pilsoņa un viņa naudas aizsardzība. Tāpat tā ir arī Latvijas ekonomikas un demokrātiskās sistēmas aizsardzība. Ir svarīgi stiprināt cīņu ar organizēto noziedzību, kas ik gadu no ES budžeta izkrāpj nodokļu maksātāju naudu," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

OLAF misija ir atklāt, izmeklēt un novērst krāpšanu, kas saistīta ar ES līdzekļiem. Jaunajā likumā tiek definētas arī Finanšu ministrijas tiesības, kas kā kompetentā iestāde sniedz atbalstu OLAF izmeklēšanā

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

10% Latvijas uzņēmumu saskārušies ar produkcijas ļaunprātīgu kopēšanu

Lelde Petrāne, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 28% Latvijas uzņēmēju savas zināšanas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību vērtē kā labas vai vidējas, bet vairāk nekā 70% uzņēmēju tās vērtē kā nepilnīgas, liecina Patentu valdes un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" pētījums.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka 65% aptaujāto uzņēmēju ir izpratne par priekšrocībām, ko sniedz rūpnieciskā īpašuma aizsardzība, taču ne visi to izmanto. 71% uzņēmumu norādīja, ka ļaunprātīgi viltojumi kropļo godīgu konkurenci un rada negatīvu ietekmi uz to. 10% no aptaujātajiem uzņēmējiem atzīst, ka ir saskārušies ar ļaunprātīgu savas produkcijas kopēšanu.

Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, skaidrojot pētījuma rezultātus, uzsver: "Ikvienai oriģinālai un labai idejai, kurai ir pienācīgi nostiprinātas īpašuma tiesības, piemīt milzīgs biznesa potenciāls. Ir tikai jāprot to izmantot gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Esmu pārliecināts, ka mums Latvijā ir daudz labu produktu un dizaina ideju, ar ko varam konkurēt gan vietējā tirgū, gan starptautiski. Pētījumā secināts, ka 53% uzņēmēju atzīst, ka uzņēmums var gūt ievērojamus zaudējumus ļaunprātīgas kopēšanas dēļ, bet 10% ir pat saskārušies ar ļaunprātīgu produkcijas kopēšanu. Tas ir nopietns signāls uzņēmējiem preventīvi domāt un rūpēties par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību."

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: Atklāj kampaņu par Trauksmes celšanas likumu Redzi. Dzirdi. Runā.

Monta Glumane, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Trauksmes cēlēju kontaktpunkta atklāšanu Valsts kancelejā sākas kampaņa «Redzi. Dzirdi. Runā.» izpratnes veicināšanai par trauksmes celšanas nozīmi sabiedrības interešu aizsardzībā.

«Mēs Latvijas sabiedrība vēlamies, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs būtu laimīgs un pārticis. Un to mēs varam sasniegt tikai visiem kopā līdzdarbojoties. Mūsu - valsts pārvaldes - uzdevums ir radīt tādu sistēmu un likumus, kas dotu iespēju ikvienam sabiedrības loceklim iesaistīties. Ikdienā bieži vien saskaramies ar daudzām nejēdzībām un pārkāpumiem, piemēram, korupciju, problēmām iepirkumos un būvniecības jomā un redzam, ka sabiedrība bieži vien klusē. Kāpēc? Vienaldzīgi uz to noskatāmies vai labākajā gadījumā paužam kādus anonīmus komentārus internetā. Tāpēc esam radījuši vēl vienu mehānismu - trauksmes celšanas, kas iedrošinātu ikvienu sabiedrības locekli iesaistīties un mēs spētu izveidot šo valsti tādu, kādu mēs visi to vēlamies,» atklājot kampaņu skaidroja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut gan mileniāļus un Z paaudzi Covid-19 pandēmija skārusi smagi, viņi šo laiku uzskata par iespēju atjaunot spēkus un rīkoties, atklāj "Deloitte" aptauja*.

Gandrīz 30% Z paaudzes pārstāvju un teju ceturtdaļa mileniāļu norādīja, ka pandēmijas ietekmē ir vai nu zaudējuši darbu, vai arī bijuši spiesti izmantot bezalgas atvaļinājumu. Vien trešdaļa mileniāļu un 38% Z paaudzes pārstāvju apgalvoja, ka viņu nodarbinātības statuss un ienākumu līmenis nav mainījies. Tomēr krīze uz jaunākās paaudzes pārstāvjiem atstājusi arī pozitīvu ietekmi.

Stresa līmenis samazinās

Pirms pandēmijas 52% Z paaudzes respondentu un 50% mileniāļu valstīs, kuras tika aptaujātas divreiz (pirms pandēmijas un tās laikā), apgalvoja, ka stresu ikdienā izjūt visu vai lielāko daļu laika. Kā galvenie stresa avoti minēti ģimenes labklājība, ilgtermiņa finansiālā situācija un darba iespējas. Interesanti, ka pandēmijas laikā veiktajā aptaujā atklājies, ka abu paaudžu stresa līmenis nokrities par astoņiem procentpunktiem, iespējams, tādējādi apstiprinot, ka ikdienas tempa palēnināšanās samazinājusi kopējo stresa līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sodu politika konkurences uzraudzībā jāuzlabo

Jānis Goldbergs, 18.04.2019

Zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences uzraudzībā nepieciešama ciešāka sadarbība ar tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrāki un progresīvāki administratīvie regulējumi sodu politikā

Šādus secinājumus izdara zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns pēc biroja veiktā pētījuma PwC Competition watch 2019 par konkurences uzraudzību Latvijā no 2002. gada līdz 2008. gadam. Pats pētījums ir vairāk skaitļu un procentvērtību uzskaitījums, tādēļ Dienas Bizness aicināja M. Butānu skaidrot pētījumu kopsakarībās ar patlaban notiekošo un nākotnes perspektīvām.

Fragments no intervijas

Kāpēc nolēmāt, ka šāds pētījums ir vajadzīgs?

Man personīgi ir tuvas konkurences tiesības. Esmu vienmēr centies ne tikai pats gūt skaidrību, bet arī, lai skaidrību par tām varētu gūt plašāka sabiedrība. Viens no apsvērumiem ir veicināt izpratni un kliedēt dažādus mītus par konkurences uzraudzību Latvijā. Bieži vien cilvēkiem, runājot par tēmu, pietrūkst tieši skaitļu, lai konkrēti argumentētu un pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Ceru, ka veiktais pētījums sasniegs mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi mākoņpakalpojumu izmantošanā ir vieni no pēdējiem Eiropas Savienībā un krietni atpaliek pat no Baltijas kaimiņiem.

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju gadiem uztur adreses publiskos e-pasta servisos, ar tālruni uzņemtās fotogrāfijas noglabā ražotāja piedāvātajās mākoņkrātuvēs un pat visu kontaktu grāmatiņas saturu, privātas sarakstes un svarīgus dokumentus uzticējuši datu centriem, kuru atrašanās vietu vairākums pat nenojauš. Personīgo informāciju bez īpašas domāšanas esam nodevuši dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un par to pārāk neraizējamies. Taču atliek kādam kolektīvā ieminēties par uzņēmuma datu pārnešanu uz mākoņkrātuvēm, lai kā lava no vulkāna sāktu velties kolēģu bažas par drošības riskiem un apdraudējumu kompānijas eksistencei. Šo ainu pazīst un personīgi ar to saskārušies ļoti daudzi vietējo uzņēmumu darbinieki. Par spīti tam, ka mīlam sevi dēvēt par tehnoloģiski attīstītu un inovācijām atvērtu valsti, Latvijas biznesa vidē ir piektais zemākais mākoņpakalpojumu izmantošanas īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), apsteidzot vien Grieķiju, Poliju, Rumāniju un Bulgāriju. Mēs atpaliekam ne tikai no skandināviem un Rietumeiropas, bet arī abiem Baltijas kaimiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ASV piešķirs Baltijas valstīm 175 miljonus dolāru no Pentagona budžeta, pirmo reizi atvēlot līdzekļus pretgaisa aizsardzībai

LETA, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikas Savienotās Valstis piešķirs Baltijas valstīm 175 miljonus dolāru (157,7 miljonus eiro) no sava nākamā gada aizsardzības budžeta, pirmo reizi atvēlot līdzekļus arī pretgaisa aizsardzībai, pirmdien paziņojusi Igaunijas Aizsardzības ministrija.

125 miljoni dolāru no Pentagona 2020.gada aizsardzības budžeta paredzēti militārās sadarbības attīstīšanai ar Igauniju, Latviju un Lietuvu, bet vēl 50 miljoni dolāru atsevišķā budžeta ailē pirmo reizi piešķirti Baltijas valstu pretgaisa aizsardzības attīstīšanas atbalstīšanai. Kā norādījis Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks, pastiprināt savaldīšanas un aizsardzības pozīcijas Baltijas valstīs, īpaši jau gaisa telpā un pretgaisa aizsardzībā, ir svarīgi gan Ziemeļatlantijas līguma organizācijai kopumā, gan Amerikas Savienotajām Valstīm.

"Mūsu sabiedrotie nepārprotami apliecina uzticību savām saistībām kolektīvās aizsardzības jomā Eiropas austrumu flangā," piebildis politiķis. Pēc Luika teiktā, ASV atbalsts Baltijas valstīm pārejā no gaisa telpas patrulēšanas uz pretgaisa aizsardzību ir ārkārtīgi svarīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāles pļaušana ir viens no tiem rutīnas darbiem, kas jāveic regulāri un rūpīgi, lai rezultāts būtu noturīgs un skaists. Kā arī – šo darbu pavada diezgan liela vienmuļība. Kāpēc gan kaut ko tik ciklisku nevarētu veikt mašīna? Izrādās, nu jau kādu laiku var. Aplēses rāda, ka šobrīd teju puse no visiem tirgū pieejamajiem zāles pļāvējiem ir tieši zāles pļāvēji roboti. Arvien plašākais piedāvājums liecina par vienu – arvien pieaug pieprasījums pēc palīgiem dārza darbos, kas pacietīgi strādās gan lietū, gan brīvdienās, un savu darbu paveiks nevainojami.

Ko spēj zāles pļāvējs robots

Ar katru nākamo paaudzi zāles pļāvēji roboti kļūst arvien gudrāki, ērtāki un prasmīgāki. Ja pirmsākumos tā tik tiešām bija ierīce, kas spēj braukt tikai pa salīdzinoši līdzenu lauku, tad mūsdienu zāles pļāvēji roboti tiek galā ar stāvām nogāzēm, šaurām vietām, sarežģītas formas dobju appļaušanu, kā arī – visam to paveiktajam var sekot līdzi mobilajā lietotnē!

Perfekti nopļauj pat vissarežģītākos dārzus

Jaunākie pilnpiedziņās robotizētie zāles pļāvēji spēj strādāt pat tādās nogāzēs, kuru slīpums veido 70%. Kā arī – tie ir aprīkoti ar GPS tehnoloģiju, kas ļauj sekot līdzi pļaušanas zonai, tādējādi neatstājot nenopļautus laukumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" izvietojis septiņu gadu zaļās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā ar fiksēto gada procentu likmi 0,5%, informē uzņēmumā. Kā emisijas datums noteikts šā gada 17.maijs.

Publiskais piedāvājums izteikts Latvijā un Lietuvā, izvietošanas noslēgumā saņemot obligāciju iegādes orderus no 24 dažādiem investoriem, ieskaitot pensiju fondus, aktīvu pārvaldības fondus, apdrošināšanas sabiedrības un bankas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Zviedrijā, un no starptautiskajām finanšu institūcijām - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Ziemeļu Investīciju bankas.

"Latvenergo" norādīja, ka investoru pieprasījums par 4,6 reizēm pārsniedzis piedāvājumu, sasniedzot 229,8 miljonus eiro.

"Šī ir jau otrā obligāciju piedāvājuma programma, kuras ietvaros emitējam zaļās obligācijas, un mūsu mērķis ir investēt videi draudzīgos projektos. Augstā investoru interese pēc zaļajām obligācijām apliecina, ka Latvenergo stratēģijā ir vēl vairāk jāpalielina atjaunojamo energoresursu izmantošana koncernā - tātad vēl vairāk ūdens, saules un vēja enerģijas. Tas apliecina arī sabiedrības vēlmi dzīvot ilgtspējīgā vidē," komentē "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Dronu straujā attīstība rada bažas par drošības un privātuma pārkāpumiem

Egons Mudulis, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātuma potenciālie pārkāpumi ir galvenā problēma, ko rada bezpilota gaisa kuģu lietotāji, Rīgas Aviācijas foruma 2019 paneļdiskusijā par dronu izmantošanas juridiskajiem aspektiem norādīja Lietuvas Valsts policijas pārstāvis Mindaugs Kairis.

Viens no aktuālajiem jautājumiem saistība ar dronu izmantošanu ir datu aizsardzība, kas aizvien ir visai miglaina tēma gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā, atzīmēja Latvijas Tieslietu ministrijas pārstāve Kristīne Ķipēna. Tāpat nav atbildēti jautājumi, par to, kam būtu jāizmeklē pārkāpumi šajā jomā. Viņa uzsvēra, ka vēl specifiskākas problēmas nekā sabiedrībai kopumā droni rada, piemēram, cietumiem, par kuriem tiek veikti lidojumi bez īpašu atļauju saņemšanas. Viena daļa dronu izmantotāju šajā gadījumā ir tie, kam cietums ir tikai kā interesants objekts. Savukārt citi dronus izmanto nelegāliem mērķiem, piemēram, lai izspiegotu cietuma darba organizāciju vai piegādātu mobilos telefonus, narkotikas vai pat ieročus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 6. februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto jauno "Preču zīmju likumu", kura mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību tiesībām uz preču zīmi, sertifikācijas zīmi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Jaunais likums regulē tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā.

Likums izstrādāts, lai ieviestu nacionālajā regulējumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienības iekšējā tirgū darbotos vienota un efektīva tiesiskā aizsardzība, mazinot negodīgu konkurenci, izmantojot vai atdarinot tam nepiederošu preču zīmi, kā arī palielinot patērētāja garantijas, ka viņa iegādātā prece nav viltojums, jo preču zīmes mērķis ir garantēt patērētājam vai lietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot atšķirt šo preci vai pakalpojumu no citām precēm un pakalpojumiem, skaidro ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairāk nekā 1000 uzņēmumi pandēmijas laikā mainījuši savu adresi

Māris Ķirsons, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo pandēmijas ierobežojumu laika divos mēnešos juridiskās adreses mainījuši 1033 uzņēmumi, visbiežāk adreses maiņa saistīta ar Rīgu.

To liecina SIA "Lursoft" pētījuma dati.

Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču ir arī vietējās varas aktivitāšu faktors. Vairāki aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējamas tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm.

Var būt daudz iemeslu

«Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai bez biznesa interesēm noteikti ir arī citi ietekmējošie faktori, piemēram, juridiskie, it īpaši, ja nepieciešams kārtot kādus jautājumus saistībā ar tiesvedību, tāpat par neatrašanos (nesasniedzamību) juridiskajā adresē var saņemt bargu sodu, administratīvie – atļauju saņemšana no vietējās varas, kā arī nodokļi, — nekustamā īpašuma nodokļa apmērs un, protams, darbaspēka pieejamība un izmaksas,» veselu iespējamo iemeslu buķeti min bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais mežsaimniecības uzņēmums a/s Latvijas valsts meži (LVM) 2021. gadā plāno strādāt ar 324,5 miljonu eiro lielu neto apgrozījumu un 38,7 milj. eiro lielu peļņu. Investīcijas plānotas 55,1 miljona eiro apmērā, no kuriem 39,2 miljoni eiro meža infrastruktūrā.

To paredz LVM padomes apstiprinātais uzņēmuma 2021. gada budžets. "Līdzīgi kā pērn, arī šogad pieprasījums pēc koksnes produktiem tiek prognozēts nevienmērīgs: vērtīgo sortimentu grupā tas joprojām saglabāsies stabils, bet pārējiem koksnes sortimentiem – zems. Kukaiņu bojātās koksnes apjoms Centrālajā un Ziemeļeiropā ir liels un joprojām saglabājusies celulozes, plātņu un granulu ražošanai piemēroto izejvielu pārprodukcija. Vājā eksporta pieprasījuma dēļ Latvijā ir zems pieprasījums pēc tehnoloģiskās koksnes," koksnes produktu tirgus situāciju prognozē LVM padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons.

Salīdzinot ar 2020. gadu, šogad plānoti mazāki tehnoloģiskās koksnes pārdošanas apjomi, kā arī prognozētas zemākas pārdošanas cenas. Finanšu aprēķinos ietvertas piesardzīgas prognozes, pieņemot, ka Covid-19 pandēmiju izdosies pārvarēt bez jauniem satricinājumiem, tomēr riski arvien pastāv. “2021. gada uzņēmuma budžeta prognožu izstrādē nezināmā ir bijis daudz, tādēļ gada laikā būs jāpieņem lēmumi par to precizēšanu atbilstoši tirgus situācijai,” piebilst LVM padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB neiesaistās naudas atmazgāšanas apkarošanā, tomēr seko līdzi situācijai

Žanete Hāka, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmeklēšanu bankās saistībā ar naudas atmazgāšanas gadījumiem veic nacionālās kompetentās iestādes, un Eiropas Centrālā banka tos ņem vērā, veicot savus izvērtējumus, portālam DB skaidro ECB preses pārstāve Estere Tejedora.

Viņa uzsvēra, ka ECB nevar komentēt situāciju saistībā ar individuāliem tirgus dalībniekiem, taču banka sadarbojas ar vietējām institūcijām.

Kad tika pieņemta Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) regula, likumdevēji nolēma, ka finanšu sistēmas izmantošana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai, teroristu finansēšanai un patērētāju aizsardzība paliks nacionālās uzraudzības līmenī. Tomēr ECB pilnībā jāsadarbojas ar valsts institūcijām, lai cīnītos ar nauda atmazgāšanu, lai gan šajā ziņā galvenā atbildība ir uz valstu un institūciju pleciem – vietējā līmenī, jo tas ir valsts uzdevums.

Tas nozīmē, ka naudas atmazgāšanas pārkāpumi un terorisma finansēšanas noteikumu pārkāpumi var būt nedrošas pārvaldības un nepareizu iekšējās kontroles mehānismu simptomi bankās, kuru uzraudzība nozīmīgu iestāžu gadījumā tomēr ir ECB atbildība, uzsver ECB pārstāve. Šādos gadījumos ECB var rīkoties, atņemot bankai licenci vai uzraugot pārvaldi vai riska kontroli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Jūsu uzņēmumā ir bijusi sensitīvas informācijas noplūde no korporatīvajiem e-pastiem? Ja tas nav noticis tagad, tas nozīmē, ka var notikt jau tuvākajā laikā. Nekļūstiet par statiskas daļu, uzziniet vairāk šajā rakstā.

Dati ir mūsdienu zelts, tāpēc to aizsardzība ir īpaši svarīga. Šobrīd gandrīz ikkatrs cilvēks kaut reiz ir saskāries ar krāpniecību saistītām ziņām. Uzlauzti e-pasti, nopludināti uzņēmuma dati interneta vidē, pikšķerēšana, kibernoziegumi – mūsdienu IT realitāte, kurā ir jābūt informētam par riskiem un rīkiem, kā nepieļaut šādas situācijas, turklāt uzņēmumam ir svarīgi aizsargāt savu darbinieku un klientu datus. Kam pievērst papildus uzmanību, lai pasargātu savu e-pastu:

1. Drošības risinājumi izlaiž aptuveni 30% ļaunprātīgu e-pastu

Platformas nodrošinātie drošības risinājumi palaiž garām lielu daļu ļaunprātīgu e-pastu. Viens no iemesliem ir tas, ka šie risinājumi ir redzami uzbrucējiem. Kibernoziedznieki var identificēt izmantoto drošības risinājumu un pārbaudīt savas kampaņas, lai uzzinātu risinājuma vājās vietas un tādējādi apietu tā politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eiropas aviācijā samilzt problēmas

Egons Mudulis, 28.06.2019

«Rīgas Aviācijas foruma 2019» fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un ārvalstu jaunuzņēmumiem vēl trīs dienas, līdz 15. novembrim, ir iespēja pieteikties starptautiskai pirmsakcelerācijas programmai PRIMER, ko rīko akcelerators enerģētikas jomā InnoEnergy kopā ar programmas partneriem TechHub Riga un BuildIT Latvia. Programmas PRIMER mērķis ir sagatavot jaunos tehnoloģiju, inovāciju un enerģētikas uzņēmumus vēl straujākam un precīzākam startam starptautiskajā uzņēmējdarbībā.

Programma PRIMER ir piemērota jaunuzņēmumiem, kuriem ir svarīgs tieši sagatavošanās posms uzņēmējdarbībā – programmas ietvaros pieredzējušu ekspertu vadībā būs iespēja plānot investīciju piesaisti, izvērtēt esošo biznesa modeli, izstrādāt īpašuma tiesību aizsardzības un tirgus stratēģijas un tamlīdzīgi. Šādas līdzīgas programmas tiek īstenotas vairāk nekā 15 Eiropas valstīs, un no 20. novembra līdz 12. decembrim tiks īstenota arī Latvijā.

InnoEnergy Hub vadītāja Latvijā Liene Kuplā norāda: «Programma PRIMER ir veidota, lai tās uzsācējs varētu saprast svarīgākos uzņēmējdarbības aspektus, pirms spert soli tālāk sava uzņēmuma veidošanā. Programmas dalībniekiem nav specifisku nozaru ierobežojumu, kā arī nav prasību attiecībā uz projekta gatavības stadiju. Šī programma sniedz iespēju satikt citus jaunuzņēmumus ar līdzīgiem izaicinājumiem, socializēties, dalīties savā pieredzē un uzzināt par citu kļūdām uzņēmējdarbībā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zem cīņas pret "naudas atmazgāšanu" karoga privātums tiek "izbradāts"

Zvērināts advokāts, Eiropas datu aizsardzības speciālists un augstskolas "Turība" lektors Ivo Krievs, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā brīža situāciju saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu (NILLTFN) banku sektorā raksturo pārmērība, un to uz savas ādas izjūt kā uzņēmēji, tā arī iedzīvotāji, kuriem bieži jāsniedz neadekvāti daudz informācijas, kaut arī personas riska profils ir samērā zems.

Nesamērīgas interpretācijas datu apstrādes jautājumos

Bankas šobrīd atrodas ķīlnieka lomā. Tām, no vienas puses, būtu jārūpējas par klientu komfortu, bet, no otras puses, tām dažādus pienākumus uzliek valsts un starptautiskās institūcijas, kuru izpilde rada klientu neapmierinātību.

Finanšu nozare un, īpaši, banku sektors, šobrīd nepiedzīvo mierīgākos laikus. Banku sektorā no valsts puses ir sacelta pietiekami liela panika. Nozare ir iebiedēta ar dažādu sankciju draudiem, sodiem, dažādu krāsu sarakstiem. Lai bankas no sevis noņemtu jebkādas šaubas un riskus NILLTFN jomā, tās visu šobrīd dara nevis uz 100%, bet gan uz 150%. Rezultātā no tā cieš privātpersonu privātums, jo bankām ir jāizdara izvēle starp savu biznesu un klientu privātuma aizsardzību, kur biznesa eksistence noteikti ņem pārspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija piespieda vairākus uzņēmumus rekordātrumā pielāgoties jaunajiem apstākļiem, un tas bieži nozīmē tūlītēji pieejamus pagaidu risinājumus. Ārkārtas situācija, visticamāk, netiks pagarināta, taču eksperti brīdina par iespējamu situācijas atkārtošanos rudenī un ziemā. Tāpēc šobrīd ir īstais laiks sagatavot savu uzņēmumu darba un pakalpojumu nepārtrauktībai nākotnē, uzlabojot attālināta darba procesus.

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmumā "Tet" vienas dienas laikā darbu no mājām uzsāka 95% no darbiniekiem, kas ikdienā strādā birojos, un uzņēmums spēja nodrošināt klientiem pakalpojumus bez dīkstāves visas ārkārtas situācija laikā. Tas bija iespējams, jo "Tet" jau savlaicīgi un mērķtiecīgi bija sācis pāreju uz "jaunās paaudzes" darbu, ieviešot viedā biroja principus darbavietā, sagatavojot darbiniekus un stiprinot IT infrastruktūras kapacitāti darbam attālināti. "Tet" apkopojis galvenos secinājumus, kas palīdzēs arī citiem uzņēmumiem, kuri nolēmuši sakārtot un uzlabot darba procesus.

"Pēdējie mēneši pierādīja, ka notikt var neiedomājamais, tādēļ uzņēmumiem, gatavojoties nākotnei, jāparedz spēja iet ārpus ierastajiem rāmjiem. Jau vairākus gadus iepriekš redzējām, ka darbiniekiem, īpaši IT jomā, ir ļoti nozīmīga neatkarība un iespēja strādāt elastīgi, tostarp arī attālināti. Tas ceļ produktivitāti un darbinieku apmierinātību. Tādēļ elastīga darba pieeju bijām pakāpeniski sākuši ieviest visā uzņēmumā jau pirms diviem gadiem, un ārkārtējās situācijas laikā tas mums ļāva nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību. Atbilde uz jautājumu "Vai vienas dienas laikā var pāriet uz attālinātu darbu?" ir noliedzoša. Tam ir jāgatavojas, ieviešot nepieciešamās tehnoloģijas un darbiniekiem apgūstot vajadzīgās prasmes," atzīst "Tet" valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kopš pandēmijas sākuma tiek spriests par to, kādu burtu galu galā atgādinās notiekošais ekonomikā. Sākotnēji, esot aktuālai bezcerībai, tika runāts par burtu L, kas simbolizētu strauju ekonomikas kritumu, kam seko stagnācija.

Tiesa gan, pēc tam plauka pieņēmumi, ka drīzāk būs sagaidāma V, U vai W veida atgūšanās. Pēdējā laikā gan tiek norādīts, ka, iespējams, alfabētu vajadzētu papētīt vēlreiz. Nu ekonomistu izvēles kārts bieži krīt uz burtu K, kas simbolizē to, ka ekonomikas atgūšanās ne visiem būs vienāda. Proti, daļai sabiedrības materializēsies kaut kas līdzīgs V veida atgūšanās scenārijam, bet otrai daļai no šīs krīzes tik ātri izrāpties neizdosies, un viņu dzīves kvalitāte uz ilgu laiku var pat pasliktināties. Attiecīgi – Covid-19 pandēmijas pienesums var būt augoša nevienlīdzība gan sabiedrību, gan valstu vidū.

Izgaismo nevienlīdzību

Augošu nevienlīdzību nosaka kaut vai tas, ka šī krīze vairāk ietekmējusi nozares, kuras jau tāpat parasti nevar izcelties ar lielām algām un gigantiskām peļņām. Faktiski Covid-19 primāri skāris zemu ienākumu, ierobežotu prasmju un nepieredzējušus darbiniekus, kuriem bieži vien sociālā aizsardzība nav tā augstākā. Piemēram, zemāka līmeņa atalgojums mēdz būt viesmīlības nozarē, kurai pandēmija norāvusi stopkrānu. Daudzās šādās nozarēs darbs no mājām īsti nav iespējams, kas nozīmējis, ka šiem cilvēkiem vai nu darbs zūd, paliek būtiski mazāk, vai kādā citā veidā tiek apgrūtināts. Savukārt biroju darbu no mājām veikt ir nosacīti vieglāk. Līdz ar to sitiens pa baltajām apkaklītēm bijis ne tik iznīcinošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Ar Kopfinansējuma pakalpojuma likumu veicinās alternatīvu finanšu pieejamību

Zane Atlāce - Bistere, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu kredītiestādēm alternatīva finansējuma pieejamību, Finanšu ministrija izstrādājusi Kopfinansējuma pakalpojuma likumprojektu, ko otrdien skatīja arī valdība.

Likumprojekts paredz regulēt tiesiskās attiecības starp kopfinansējuma pakalpojuma sniedzēju, ieguldītāju un finansējuma saņēmēju. Tā mērķis ir attīstīt finanšu un kapitāla tirgū kopfinansējuma pakalpojumus, nosakot, ka ir viens vai vairāki pakalpojumi, kurus nodrošina kopfinansējuma pakalpojuma sniedzējs (operators).

Tas var būt pakalpojums, kura rezultātā ieguldītājs kā fiziska persona aizdod naudas līdzekļus finansējuma saņēmējam kā fiziskai personai, vai pakalpojums, kura rezultātā ieguldītājs aizdod naudas līdzekļus finansējuma saņēmējam tā pieteiktā projekta realizācijai. Tāpat tas var būt ieguldīšanas starpniecības pakalpojums, kura rezultātā ieguldītājs iegulda naudas līdzekļus finansējuma saņēmēja kā juridiskas personas emitētos parāda vai kapitāla vērtspapīros tā pieteikta projekta realizācijā, kas nav pārvedami vērstpapīri to sākotnējā izvietošanā, un klientu rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru