Būve

FOTO: Pēc pārbūves Rīgas TV tornī varēs pastaigāties arī ārpus torņa 220m augstumā

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Vizualizācija

Jaunākais izdevums

Rīgas TV tornim pēc pārbūves ir lielas izredzes kļūt par iekārojamāko tūrisma objektu Baltijā, ir pārliecināts VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

LVRTC trešdien prezentēja Rīgas TV torņa pārbūves projektā iecerētos risinājumus, kas, tuvojoties būvprojekta izstrādes beigu posmam, jau ieguvuši gan konkrētas vizuālās aprises, gan priekšstatu par pielietojamajiem tehniskajiem risinājumiem.

Pārbūves projekts ietver gan torņa tehniskās un administratīvās telpas, gan publiski pieejamo TV torņa daļu, ko plānots paplašināt gandrīz sešas reizes, gan tornim pieguļošo teritoriju, kas pārtaps estētiski baudāmā parkā, kura centrālais elements būs miniatūra Latvija.

Esošajā skatu laukumā tiks izvietoti seši stikla kubi, kuros apmeklētāji varēs iziet ārpus torņa sienām, lai apskatītu Rīgu. Tāpat apmeklētājiem pieejams kļūs arī četrdesmit metrus augstākais skatu laukums, kurā līdz šim apmeklētāji nevarēja nokļūt. Tajā tiks izveidota atklāta skatu platforma, kurā apmeklētāji varēs sajust «vēju matos» un izbaudīt laikapstākļu mainību un dažādību esot krietni virs putna lidojuma augstuma.

Asu izjūtu tīkotājiem TV tornis piedāvās arī pastaigu ārpus torņa 220m augstumā, izmantojot drošības sistēmas un stiprinājumus.

Paredzams, ka plašu sabiedrības interesei raisīs arī inovāciju centrs, kas būs izvietots torņa pakājē esošajā ēkā, kā arī iespēja aplūkot bumbu patvertni, kas torņa celtniecības laikā bija neatņemama šādas nozīmes objektu sastāvdaļa. Tāpat iecerēts apmeklētājus pārsteigt ar pasaulē augstāko un smagāko Fuko svārstu, kas tiks iekārst starp torņa balstiem. Svārsts tiks iekārts vairāk nekā 70m augstumā un svērs 500kg.

Paredzēts, ka pēc pārbūves tornis uzņems 200 000 tūristu gadā. Šobrīd tornis gada laikā uzņem desmit reizes mazāku apmeklētāju plūsmu.

«Latvijā varam lepoties ar lieliski restaurētām vēsturiskām ēkām, tajā pašā laikā ir relatīvi neliels atjaunoto pēckara būvmākslas objektu klāsts. Būtu svarīgi nepazaudēt šī perioda kultūrvēsturisko mantojumu, lai arī cik pretrunīgi tas tiek reizēm traktēts. Rīgas TV tornis, līdzīgi kā Irbenes lokators, Vanšu tilts vai Dailes teātris ir izcils sava laika tehnoloģisko risinājumu paraugs, kuru papildinot ar laikmetam atbilstošu tehnoloģisku aprīkojumu un padarot publiski pieejamāku, būtu iespējams atgriezt sabiedrības apritē, šādi vairojot Latvijas un Rīgas atpazīstamību Eiropas un pat pasaules mērogā,» uzsver būvprojekta izstrādātājs SIA Nams valdes priekšsēdētājs arhitekts Sergejs Ņikiforovs.

Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem torņa pārbūves laikā ir nodrošināt tornī esošo iekārtu un klientu aparatūras darbības nepārtrauktību. TV tornis nodrošina TV un radio apraidi pusei no Latvijas teritorijas, turklāt pēdējo desmit gadu laikā torņa tehniskās funkcijas būtiski paplašinājušās un šobrīd tornis nodrošina arī datu centra, kolokācija un citus pakalpojumus vairāk nekā 90 iestādēm un organizācijām, tostarp vairāk nekā 40 pašmāju un virknei starptautisko elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju. Tornī izveidots arī Baltijā modernākais kolokācijas centrs elektronisko sakaru komersantiem. Pārbūves laikā torņa tehnoloģiskā sadaļa tiks izolēta no visiem pārbūves procesiem un būs pieejama tikai klientiem un LVRTC darbiniekiem.

Saskaņā ar būvprojektu kopējā torņa platība palielināsies par 30%. Tas ļaus arī palielināt kopējo pakalpojumu sniegšanai izmantojamā platību līdz pat 85% no torņa un tehniskās ēkas. Šobrīd TV torņa infrastruktūra nodrošina līdz pat 30% no LVRTC kopējiem ieņēmumiem.

Apmeklētājiem tornis tiks slēgts nākamā gada 4.maijā un paredzēts, ka pēc rekonstrukcijas tas tiks atvērts 2022.gada nogalē.

Jau vēstīts, ka Rīgas radio un televīzijas stacijas jeb Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās aptuveni no 40 līdz 50 miljoniem eiro, liecināja Satiksmes ministrijas sniegtā informācija valdībai, lemjot par VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» (LVRTC) 2017.gada peļņas daļas novirzīšanu Rīgas radio un televīzijas stacijas projektam.

LASI VĒL:

Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās līdz 50 miljoniem eiro

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās līdz 50 miljoniem eiro

LETA, 07.08.2018

Foto: Laura Mazbērziņa

Jaunākais izdevums

Rīgas radio un televīzijas stacijas jeb Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās aptuveni no 40 līdz 50 miljoniem eiro, liecina Satiksmes ministrijas sniegtā informācija valdībai, lemjot par VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» (LVRTC) 2017.gada peļņas daļas novirzīšanu Rīgas radio un televīzijas stacijas projektam.

Atbilstoši SM sniegtajai informācijai, Rīgas radio un televīzijas stacijas torņa rekonstrukcijas būvprojekta izstrādei izmaksās nepilnus 1,9 miljonus eiro jeb 5-15% no būvniecības izmaksām, savukārt būvniecība potenciāli izmaksāšot no 40 līdz 50 miljoniem eiro.

Kā norāda ministrija, Zaķusalas torņa rekonstrukcijas projekts ir vairāku gadu plānošanas darbs, kas noslēdzies ar pagājušā gada aprīlī noslēgto Vispārīgo vienošanos par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. Atbilstoši tai noslēgti trīs pasūtījuma līgumi par kopējo summu 1 584 054 eiro. Pēc būvprojekta izstrādes un saskaņošanas tiks noslēgts vēl viens pasūtījuma līgums 255 000 eiro vērtībā par autoruzraudzību, tādējādi Vispārīgās vienošanās kopējā summa ir 1 839 054 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Uz Augusta Deglava tilta un Vanšu tilta sola ierīkot velojoslas

LETA, 04.09.2018

Notiek Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada remontdarbi.

Foto: Anna Veronika Grepere/LETA

Jaunākais izdevums

Uz Augusta Deglava tilta un Vanšu tilta tiks ierīkotas velojoslas, otrdien žurnālistiem norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Ušakovs un Rīgas domes Satiksmes departamenta vadība šodien apsekoja Augusta Deglava tilta pārbūves darbus. Pārbūvi par 4,27 miljoniem eiro veic AS «Kauno tiltai». Šoruden uzņēmums apņēmies sakārtot to tilta daļu, kas saistīta ar ietvju un velojoslu izbūvi, bet pavasarī - turpināt braucamās daļas pārbūvi. Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, transporta joslas sāks pārbūvēt jau šogad.

Patlaban no veicamo darbu apjoma ir izpildīti aptuveni 25%. Kopumā objektam paredzēts veikt pārvada laidumu un balstu konstrukciju remontu, jaunu deformācijas šuvju izbūvi, jaunu drošības barjeru un ietvju margu konstrukciju izbūvi uz pārvada, vājstrāvas tīklu un apgaismojuma pārbūvi, kā arī braucamās daļas atjaunošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti

Zane Atlāce - Bistere, 07.09.2018

1. Biroju ēkas jaunbūve un pārbūve Mūkusalas ielā 42

Projektētājs: SIA «OUTOFBOX» un SIA «Mūsu projekts»

Pasūtītājs: SIA «Mūkusalas Biznesa Centrs»

Būvētājs: SIA «Pro Dev»

Autori: arhitekti Pēteris Bajārs, Dace Ržepicka, Līga Vanaga, Ieva Lūse, Sabīne Vecvagare, Jekaterina Smirnova, būvkonstruktors Artjoms Samarins

Foto: Aivars Siliņš

Jaunākais izdevums

Izvērtējot visus pretendentus, Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 žūrija nolēmusi izvirzīt kopumā 10 objektus, informē Rīgas pilsētas arhitekta birojā.

Lielākā daļa no balvas pretendentiem ir privāto investīciju projekti dažādos segmentos – viesnīcas, daudzdzīvokļu un īres nami, jaunā ražošana un pilsētvide.

Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis norāda - kaut arī starp finālistiem nav iekļuvuši vairāki liela apjoma sabiedriski nozīmīgi projekti, balvu pretendenti atspoguļo laikmetīgu līdzsvaru starp paša objekta ambīciju un kvalitātēm, kā arī tā pienesumu Rīgas arhitektūrai un pilsētvidei.

Arhitektūras sasniegumu skates 2018. gada balva Rīgas arhitektūrā balvu pretendentu vērtēšanā aicināti iesaistīties arī paši rīdzinieki un visi, kam interesē kvalitatīvas pārmaiņas Rīgas pilsētvidē un arhitektūras attīstība. Skates finālam izvirzītos objektus, kā arī žūrijas ekspertu vērtējumu var aplūkot Rīgas pilsētas arhitekta biroja mājaslapā arhitekts.riga.lv, nobalsot par sev tīkamāko objektu iespējams Rīgas pilsētas arhitekta biroja Facebook kontā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – trīs nami Miesnieku ielā

Zane Atlāce - Bistere, 18.09.2018

Foto: Aivars Siliņš/ arhitekts.riga.lv

Jaunākais izdevums

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats dzīvojamo ēku un komercplatību pārbūvē Miesnieku ielā 13, 15 un 17.

Kādreizējo viduslaiku noliktavu ēku atdzīvināšana 21. gadsimta Rīgā ļoti veiksmīgi iezīmē senās Hanzas pilsētas pārtapšanu mūsdienīgā reģionālajā centrā, kurš nepārtrauktā attīstības ceļā nav atstājis novārtā savu vēsturisko lomu un šarmu, secina biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis. Viņaprāt, seno ēku atgriešanās Rīgas nekustamo īpašumu apritē, pirmkārt, jau ir apsveicama no pilsētas vizuālā tēla viedokļa, jo ilgstoši pamestībā un sliktā tehniskā stāvoklī stāvējušās noliktavas radīja nevīžīgu un nesaimniecisku iespaidu vecpilsētas kopējā tēlā.

K.Ceplis uzskata, ka ēku pārtapšana no saimniecisku funkciju veikšanas ēkām par dzīvokļu namiem ir loģiska un pamatota, ņemot vērā namu atrašanās vietu. Vizuāli māju atjaunošana ir izdevusies labi, ļaujot novērtēt arī to vēsturisko nozīmi. Vienlaikus ir rasts cienījams kompromiss starp «toreiz un tagad» lietojot mūsdienīgus arhitektūras un būvniecības risinājumus, padarot ēkas komfortablas atbilstoši mūsu laikmeta prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – bijušās viesnīcas Rīga pārbūve

Zane Atlāce - Bistere, 19.09.2018

Foto: Aivars Siliņš/ arhitekts.riga.lv

Jaunākais izdevums

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – VEF Kultūras pils

Zane Atlāce - Bistere, 25.09.2018

Foto: Aivars Siliņš/ arhitekts.riga.lv

Jaunākais izdevums

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Foto: Aivars Siliņš/ arhitekts.riga.lv

Jaunākais izdevums

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas jaunajā CTB uzņēmumu grupas birojā Liepājā

Monta Glumane, 17.10.2018

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: SWH Biroju centra jaunbūve nosvinējusi spāru svētkus

Zane Atlāce - Bistere, 28.11.2018

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Atzīmējot SWH Biroju centra pārbūves darbu tuvošanos noslēgumam, 27. novembrī spāru svētki nosvinēti jaunbūvējamai ēkai – savienojošajai daļai starp esošajiem korpusiem.

Tās būvniecība ir viens no būtiskākajiem posmiem pērn decembrī sāktajā biroju centra ēku Skanstes ielā 50A, 52 un 52A pārbūves procesā. Pēc SWH Biroju centra ēku pārbūves pārbūvēto ēku biroja telpu platība būs 12 000 m2, bet kopējā biroju centra nomai piedāvāto telpu platība – teju 40 000 m2.

SWH Biroju centra Skanstes ielā rekonstrukcija un pārbūve ir vērienīgs projekts, kas paredz divu ēku vidusdaļu demontāžu un pārbūvi, ēku fasādes atjaunošanu, mūsdienu prasībām atbilstošu logu montāžu, ārējo un iekšējo inženiertīklu, tostarp lietus ūdens un sadzīves kanalizācijas sistēmas, ūdensvadu, elektrības un vājstrāvas tīklu pārbūvi, kā arī jaunas piebūves celtniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

100 dienas līdz Zaķusalas TV torņa publiskās daļas slēgšanai

Lelde Petrāne, 25.01.2019

Būvprojekta koncepcijas vizualizācija

Jaunākais izdevums

Tieši pēc 100 dienām Zaķusalas TV torņa publiski pieejamā daļa un skatu laukums tiks slēgti apmeklētājiem. Sākot no 5.maija, torni varēs apmeklēt vairs tikai apraides, datu centra un citu pakalpojumu klienti, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Pērn torni ir apmeklējuši nepilni 30 000 apmeklētāju.

Torņa pārbūve un pieguļošās teritorijas labiekārtošana nepieciešama, lai atjaunotu torņa infrastruktūru kopumā, izveidotu apmeklētājiem pievilcīgu un mūsdienīgu zinātnes un inovācijas centru un tūrisma objektu, tostarp izveidojot papildu skatu laukumus, kā arī vienotu biroju LVRTC darbiniekiem.

2017.gada aprīlī tika noslēgts līgums par būvprojekta izstrādi. Būvprojekta koncepts 2018.gada septembrī tika prezentēs sabiedrībai, tūrisma un būvniecības nozares pārstāvjiem.

Šā gada sākumā, atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, tika izsludināts slēgts konkurss «Rīgas radio un televīzijas stacijas pārbūve». Paredzams, ka pēc publiskās daļas slēgšanas, tornis, administratīvā ēka un arī teritorija tiks gatavoti pārbūves darbiem, kas, atkarībā no iepirkuma gaitas, varētu sākties jau šogad un ilgt līdz pat pieciem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru