Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Horvātijas ienākošā tūrisma operators Aba Tours iepriekš vērsās ar pretenziju pret Latvijas tūrisma operatoru SIA Auto Prieks, kas organizēja braucienu uz Horvātiju. Tika paustas bažas, ka tūristus izmitinās necilvēcīgos apstākļos. Taču, kā liecina atsauksmes internetā, atgriežoties pēc šī ceļojuma, klienti ir apmierināti.

«Izmantojot Horvātijas kūrortu popularitāti, Auto Prieks apzināti maldina cilvēkus, piedāvājot viņiem atpūtu tūristu bāzē Jambo pilsētiņā Klekā par dempinga cenu. Reklamējot Adrijas jūras piekrasti un pilsētiņu Kleku, Auto Prieks apzināti noklusē faktu, ka apartamentos Jambo nav ne apsildes, ne kondicioniera, kurš veiktu apsildes funkciju. Visu betona mājiņu sienas ir pārklātas ar pelējumu, savukārt mājiņas ir pilnas ar skudrām un zirnekļiem. Dažās mājiņās ir ļoti veca santehnika, kuru nav iespējams izmantot. Horvātijas žurnālisti raksta, ka apartamentu Jambo saimnieks ir saistīts ar Horvātijas kriminālstruktūrām un ir arestēts par finanšu krāpšanu un lielu parādu. Mēs bijām nepatīkami pārsteigti uzzinot , ka Auto Prieks vedīs pirmos tūristus to Latvijas (3 autobusi, 140 cilvēki) uz Kleku jau no 23. līdz 30. martam. Nav noslēpums, ka šajā sezonā laiks Adrijas jūras piekrastē nav stabils – ir ar stipru lietu un aukstām naktīm. Bez kondicionieriem, kas aukstajā sezonā strādā kā sildītāji, apartamentos nav iespējams dzīvot,» Aba Tours citēja laikraksts Neatkarīgā.

Vairumā gadījumu tūrists Latvijā saņem vairāk, nekā viņš ir cerējis saņemt.

Tā apgalvo Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs intervijā mārketinga komunikāciju un sabiedrisko attiecību vortālam www.7guru.lv .

Atbildot uz jautājumu, kādas emocijas tūristi saņem Latvijā, Armands Slokenbergs skaidro: «Pētījumi, kas ir mūsu rīcībā, parāda, ka vairumā gadījumu tūrists ir saņēmis vairāk, nekā viņš ir cerējis saņemt. Tajā pašā laikā mārketinga izpratnē viss ir relatīvs. Jo tu soli mazāk, jo tev mazāk arī vajag iedot, lai cilvēks būtu apmierināts. Manuprāt, ir jārēķinās ar to, ka, lai mēs būtu sekmīgi tūrismā, mums nāksies solīt aizvien vairāk un vairāk, lai šo tūristu piesaistītu. Tas nozīmē arī to, ka piegādāt vajadzēs vairāk un vairāk. Ja tu esi atbraucis ar lielām cerībām kaut ko sagaidīt, un esi ieraudzījis kaut ko foršu, tad tā ir viena lieta. Bet otra lieta ir nonākt citā konkurences līmenī un piesaistīt kvalitatīvākus tūristus.»

Kanādas Ārlietu ministrija brīdina tūristus, kuri dodas uz Latviju, lai tie uzmanās no krāpniekiem, kas uzdarbojas bāros un izklaides vietās Rīgā, ziņo BBN.

Kanādas ministrija norāda, ka ir bijušas vairākas ziņas par tūristiem, kas bijuši spiesti maksāt nesamērīgi augstākas cenas par dzērieniem nekā tās ir patiesībā.

"Dažiem tūristiem pat draudēts ar izrēķināšanos, ja tie neizņems naudu no bankomāta, lai nomaksātu rēķinu," teikts ministrijas brīdinājumā.

Db.lv jau ziņoja, ka līdzīgu brīdinājumu izteikušas arī Somijas varasiestādes. Turklāt dažādi līdzīgi brīdinājumi sākuši parādīties arī ceļojumu forumos.

Kinoteātrī "Rīga" otrdienas ir atlaižu laiks - visu biļešu cena Ls 1,50!

Biļešu cenas:

darbadienās līdz pl.16:00 - Ls1,50

darbadienās pēc pl.16:00 un brīvdienās - Ls2,50

P.S. biļešu cenu politika neattiecas uz kinofestivāla "Baltijas Pērle" ietvaros izrādītajām filmām

Mazā zāle

"randiņš Belevilā"

("Les Triplettes de Belleville ")

Francija-Kanāda-Beļģija, 2003

Režisors: Silvēns Šomets

Animācija: Filmu studija "RIJA", Studio les Triplettes, Artdog, 2d3D, Walking the dog

Ilgums: 1 stunda un 20 minūtes

Čempions ir vientuļš zēns, kuru audzina vecmāmiņa. Ievērojusi, ka viņam nekas uz pasaules nešķiet aizraujošāks par braukšanu ar velosipēdu, Sūzas kundze enerģiski ķeras pie zēna trenēšanas. Paiet vairāki gadi, un Čempions attaisno savu vārdu. Viņš ir gatavs dalībai pasaulslavenajā Francijas velotūrē.

Latvijā atgriežas tūristi no Vācijas un Nīderlandes, kas ir Latvijas lauku tūrisma svarīgākie tirgi, aģentūrai LETA intervijā pauda Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele.

Latvijas tūrisma nozare joprojām cieš no Krievijas kara Ukrainā, norādīja Ziemele, papildinot, ka bija grūti atgūt tūristus no Vācijas. "Viņiem kara tēma vispār ir ļoti sarežģīta un pret to viņi ir ļoti piesardzīgi," viņa uzsvēra.

Ziemele prognozēja, ka grūtāk būs atgūt skandināvu tūristus. "Runājot ar Skandināvijas kolēģiem, sapratu, ka, jo tuvāki tirgi, jo vairāk viņiem ir bail," atzīmēja "Lauku ceļotājs" vadītāja.

"Skandināvi ļoti labi saprot, kur atrodas Ukraina un karš, kur mēs, bet viņi tiešām baidās un baidās ne tikai tādēļ, ka mums blakus ir Krievija, bet arī tādēļ, ka mums ir "divkopienu valsts"," pauda Ziemele, piebilstot, ka Skandināvijā ir cita situācija un pieredze, līdz ar to iespējamie starpnacionālie konflikti tiek uztverti ļoti nopietni.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņēmis informāciju par to, ka Polijas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: - transporta līdzekļi Renault Master 2, kas izgatavoti laikā no 2003.g 2.septembra līdz 2003.g. 15.novembrim, kuru lietošana var būt bīstama, jo mašīnu konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Automašīnas var apdraudēt lietotāja veselību un ceļu satiksmes drošību. Izcelsmes valsts Francija, ražotājuzņēmums RENAULT S.A.S. - transporta līdzekļi Fiat DUCATO, kas izgatavoti laikā no 2001.g jūnija līdz 2003.g. decembrim., kuru lietošana var būt bīstama, jo mašīnu konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Automašīnas var apdraudēt lietotāja veselību un ceļu satiksmes drošību. Izcelsmes valsts dažādas ES valstis, ražotājuzņēmums Fiat Auto S.P.A. C.S.O. Importētājs vai autorizētais pārstāvis Polijā Fiat Auto Poland S.A. - transporta līdzekļi Fiat PANDA, kas izgatavoti laikā no 2003.g maija līdz 2003.g.oktobrim, kuru lietošana var būt bīstama, jo mašīnu konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Automašīnas var apdraudēt lietotāja veselību un ceļu satiksmes drošību. Izcelsmes valsts Polija, ražotājuzņēmums Fiat Auto Poland S.A Francijas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: - atpūtas krēsls, modelis GENCOD:8 711295 384936, kura lietošana var būt bīstama, jo tā konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt savainošanās risku. Izcelsmes valsts un ražotājs nav zināms. Eksportētājs KOOPMANN INTERNATIONAL. Mazumtirgotājs vai autorizētais pārstāvis Tohu Bohu. - saliekams, hromēts krēsls bērniem, atsauce S282AGA, kura lietošana var būt bīstama, jo tā konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt savainošanās, iesprūšanas vai nožņaugšanās risku. Izcelsmes valsts Francija, ražotājuzņēmums Etablissements Mottez et Compagnie. Importētājs vai autorizētais pārstāvis Francijā Etablissements Mottez et Compagnie. Mazumtirgotājs vai autorizētais pārstāvis Francijā FLUNCH Immeuble Péricentre. - krēsls bērniem Pizza Pa_, atsauce S285PAI, kura lietošana var būt bīstama, jo tā konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt savainošanās, iesprūšanas vai nožņaugšanās risku. Izcelsmes valsts Francija, ražotājuzņēmums Etablissements Mottez et Compagnie. Importētājs vai autorizētais pārstāvis Francijā Etablissements Mottez et Compagnie. Mazumtirgotājs vai autorizētais pārstāvis Francijā PIZZA PA_ Immeuble Péricentre. Vācijas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: - dekoratīvi, izgaismojamu bilžu akvāriji “Tropical” Lamp, “Tropical” Lampa, “Tropical” Candeeiro, “Tropical” L?mpara, modelis JH-HB-018, kuru lietošana var būt bīstama, jo to konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Preces var būt elektrotriecienbīstama un var radīt savainošanās risku. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājuzņēmums Ningbo Yoyao Junhao Electric Appliance Co. Ltd. Importētājs vai autorizētais pārstāvis Vācijā Blokker B.V. Mazumtirgotājs vai autorizētais pārstāvis Vācijā BLOKKER GmbH. - rotaļlieta – saliekamā bilde Mosaik, modelis Art.No: 1038, EAN 4008671010386, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Pārsniegta pieļaujamā formaldehīda norma. Izcelsmes valsts Vācija, ražotājuzņēmums Legler OHG. Mazumtirgotājs vai autorizētais pārstāvis manu’s Holzkiste. (Piespiedu pasākumi) - halogēnā lampa Landia, modelis 491102, kura lietošana var būt bīstama, jo tā konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājs nav zināms. Importētājs, mazumtirgotājs vai autorizētais pārstāvis Vācijā Max Bahr. - lampas Omeks vai Omex, modeļi galda lampa DK-HMS-410; sienas lampa bez detaļām un lustras DK-BTE-445, un DK-S-45, kuru lietošana var būt bīstama, jo to konstrukcijas neatbilst drošuma standartiem. Preces var radīt savainošanās risku un ir elektrotriecienbīstamas. Izcelsmes valsts Turcija, ražotājuzņēmums Dogu Kristal Avize San. Importētājs vai autorizētais pārstāvis Vācijā Meks Import-Export. Mazumtirgotājs vai autorizētais pārstāvis Vācijā Bahama Warenvertrieb.

Pēc tam, kad ASV pagājušajā nedēļā zaudēja savu AAA reitingu, arvien biežāk dzirdamas spekulācijas, ka Francija ir neaizsargāta pret tādu pašu likteni, raksta thelocal.fr.

«Francija ir vistrauslākā no ar AAA reitingu novērtētākajām valstīm Eiropā,» pirms divām nedēļām AFP norādījis kāds prezidentam Nikolā Sarkozī tuvu stāvošs informācijas avots.

Tirgus noskaņojums pirmdien apstiprinājis šīs bailes.

Valdības parāds Francijā 2010.gada beigās sasniedza 1,59 triljonus eiro. Salīdzinājumam - Itālijas parāda rādītājs bija 1,8 triljoni eiro. Taču Francijai ir bijis lielāks budžeta deficīts nekā Itālijai katru gadu kopš 2006.gada.

«Ir arvien vairāk pazīmju, ka Francija drīzumā varētu zaudēt augstāko reitingu,» pirmdien vēstīja Wall Street Journal.

«Francija manā skatījumā nav AAA valsts,» Bloomberg sacījis Pols Donovans no UBS. «Francija nevar drukāt savu naudu, kas ir būtiska atšķirība no ASV. Tirgi to neuztver kā AAA valsti,» viņš skaidrojis.

Francijā no pirmdienas cilvēkiem, kas vēlas iekļūt restorānos un kafejnīcās un doties iekšzemes ceļojumos, nepieciešams uzrādīt "Covid pasi".

"Covid pase" jau kopš 21.jūlija ir nepieciešama, lai apmeklētu kinoteātrus, teātrus, muzejus un citas kultūras iestādes, bet no pirmdienas tā būs nepieciešama arī daudzās citās vietās.

Jauno prasību mērķis ir pamudināt vairāk cilvēku vakcinēties pret Covid-19 un palēnināt koronavīrusa izplatību. Pašreiz Francijā lielāko daļu Covid-19 gadījumu izraisa koronavīrusa delta paveids.

Francijā pret Covid-19 pilnībā vakcinēti vairāk nekā 36 miljoni cilvēku jeb vairāk nekā 54% no iedzīvotāju kopskaita.

"Covid pasi" Francijā var saņemt cilvēki, kas ir vakcinējušies pret Covid-19, to pārslimojuši vai nesen veikuši Covid-19 testu un tā rezultāts bijis negatīvs.

Vācija un Francija otrdien paudušas atbalstu ASV aicinājumam ieviest globālu uzņēmumu ienākumu nodokli vismaz 21% apmērā.

"Cilvēkiem ir apnicis, ka lielās kompānijas nemaksā taisnīgu nodokļu daļu," intervijā izdevumam "Die Zeit" sacīja Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs.

Tādas tehnoloģiju kompānijas kā "Amazon" un "Google" gadiem ir kritizētas par to biznesa modeli, kas tām ļauj maksāt mazākus nodokļus dažādu valstu tirgos.

Lemērs sacīja, ka Francija bija ierosinājusi 12,5% nodokli, bet, ja ASV ierosinātā likme ir sarunu iznākums, tad arī Francija ir gatava tam piekrist.

Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs kopīgajā intervijā ar Lemēru piebilda, ka arī viņš neiebilst pret ASV ierosinājumu.

Vašingtona aprīlī paziņoja, ka centīsies panāk, lai tādas milzīgas kompānijas kā "Amazon" maksā taisnīgu nodokļus daļu valstīs, kur gūst peļņu.

Centrālās Ķīnas province Hunjana ir noteikusi mērķi nākamo piecu gadu laikā kļūt par vadošo tūrisma galamērķi. Kā tika ziņots provinces pašvaldības organizētajā konferencē par tūrisma virzības pasākumiem, Hunjana ir uzsākusi vērienīgu projektu, kas nākamo piecu gadu laikā ļautu piesaistīt vienu miljonu ārvalstu tūristus un 95 miljonus pašmāju ceļotājus. Province, kas tūristiem piedāvā iespēju apskatīt iespaidīgo Zhangjiaijes kalnu ainavu, cer līdz 2010.gadam palielināt ikgadējos tūrisma ieņēmumos līdz gandrīz 110 miljardiem juaņu (13,75 miljardiem ASV dolāru), 1 miljardu plānots nopelnīt ar ārvalstu tūristiem, savukārt paredzams, ka pašmāju tūristi provincei sniegs 100 miljardus juaņu (12,5 miljardus ASV dolāru) lielus ieņēmumus. 2006.gadā Hunjana paredzējusi piesaistīt 740 000 ārvalstu tūristus un 75 miljonus pašmāju tūristus. Tai pašā laikā paredzams, ka provinces ieņēmumi no tūrisma sasniegs 54 miljardus juaņu (6,75 miljardus ASV dolāru), kas ir par 20% vairāk nekā 2005.gadā.

Indonēzija līdz gada beigām neuzņems ārvalstu tūristus, tā vietā varasiestādes centīsies atdzīvināt tūrisma sektoru ar vietējo pieprasījumu, ceturtdien paziņojis Indonēzijas galvenais ministrs jūras lietu un investīciju jautājumos Luhutu Pandžaitans.

"Izskatās, ka mēs neuzņemsim ārvalstu tūristus līdz gada beigām," virtuālā forumā uzņēmēju kopienai paziņoja ministrs.

Indonēzijas valdības plāni apstādinās Bali reģionālās valdības ieceri no 11.septembra atvērt salu ārvalstu tūristiem.

Jūlijā Bali atsāka uzņemt vietējos tūristus.

Pandžaitans sacīja, ka valdība koncentrēsies uz vietējo tūristu piesaistīšanu, lai atdzīvinātu nozari, ko smagi ietekmējuši ierobežojumi, kas ieviesti cīņā ar jauno koronavīrusu. Valdība cer, ka nākotnē vietējie tūristi veidos 70% no visām tūrisma aktivitātēm.

Cīņā pret jauno koronavīrusu Indonēzija martā aizliedza iebraukt ārvalstu tūristiem.

Indonēzijas ārlietu ministrs Retno Marsudi preses konferencē sacīja, ka Indonēzija un Dienvidkoreja vienojušās par biznesa ceļošanas koridoru, kas būs atvērts no 17.augusta, ļaujot cilvēkiem ieceļot svarīgās biznesa, diplomātiskās un oficiālās darīšanās, bet ne tūrisma braucienus.

Tunisija kā ceļojumu galamērķis pēc teju aprimušajiem nemieriem vēl nepievilina tūristus, un nozares pārstāvji ir satraukti par saspīlējumu Ziemeļāfrikas reģionā tā politiskās nestabilitātes dēļ. Savukārt Turciju šajā situācijā var saukt par ieguvēju, jo uz šo valsti dosies vēl vairāk atpūtnieku no Latvijas. Šobrīd Turcijas trumpis ir tas, ka tā ir iekšpolitiski stabila valsts, bet piedāvāto tūrisma iespēju ziņā – līdzvērtīga. Nemieri Tunisijā, kā prognozē tūroperators Go Adventure, par 30% palielinās iegādāto ceļojumu skaitu uz Turciju, kas jau vairākus gadus ir iecienītākais vasarā silto zemju galamērķis tūristiem no Latvijas.

Pieaugs pieprasījums pēc Turcijas

Ikreiz, kad kādu valsti pāršalc skaļu notikumu vētra, piemēram, politiski protesti, terorisms, iekšēji nemieri vai bīstamas dabas stihijas, tūristi izvēlas doties citur. Spilgts piemērs no pagātnes – Bali. Eksotiska un tūristus ļoti saistoša vieta, taču tās tūrisma nozare, kas pirms tam bija spēcīga, pēc teroristu uzbrukumiem gandrīz apstājās. Notikumi Tunisijā gan nav saistīti ar terorisma aktiem, bet ar iedzīvotāju tiekšanos pēc demokrātijas - tas ir protests pret pastāvošo politisko iekārtu, bezdarbu, informācijas brīvības trūkumu, par ko ļoti daudzi cilvēki pasaulē jūt līdzi Tunisijas iedzīvotājiem. Tomēr negatīvo un brīdinošo informāciju cilvēki neaizmirsīs, tāpēc uz kādu laiku silto zemju un pludmales baudītājiem no Latvijas varētu pieaugt pieprasījums pēc citiem tūrisma galamērķiem, jo īpaši – Turciju, kas atpūtas un piedāvāto iespēju ziņā pārspēj Tunisijas kūrortus, turklāt atrodas tuvāk.

Latvijas dabas takas var kļūt par ārvalstu tūristu magnētiem. Tās uztur kā publiskais, tā privātais sektors.

Aptuveni pirms trim gadiem dzimusi ideja par Gaujas Nacionālo parku (GNP) kā vienotu tūrisma galamērķi. Spēkus apvienojušas deviņas pašvaldības – Sigulda, Cēsis, Valmiera, Līgatne, Pārgauja, Amata, Priekuļi, Kocēni un Inčukalns. «Toreiz tika izsludināta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētā Klasteru programma, kuras ietvaros kopā ar bijušo Siguldas reģiona tūrisma biedrību (tagad GNP tūrisma biedrību) iesniedzām pieteikumu un saņēmām atbalstu idejas tālākai virzīšanai,» atminas Siguldas Attīstības aģentūras direktore, Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera vadības grupas pārstāve Laura Konstante. Projekts tiek līdzfinansēts no ERAF, tā kopējās izmaksas ir ap 483,78 tūkst. eiro.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Parīze trešdien paziņojusi, ka šobrīd nav tādu apstākļu, lai Francija piegādātu Krievijai pirmo karakuģi Mistral.

«Republikas prezidents paziņoja, ka, neskatoties uz izredzēm uz pamieru, kas vēl ir jāapstiprina un jāievieš, pašlaik nav attiecīgo apstākļu, lai Francija piegādātu pirmo karakuģi,» paziņoja Francijas prezidenta birojs.

Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Jurijs Borisovs jau paziņojis, ka Francijas lēmums Krievijai nav nekāda traģēdija.

«Protams, tas ir nepatīkami un piedod papildu spriedzi sadarbībai ar mūsu franču partneriem, bet tā nav traģēdija,» paziņoja Borisovs.

Francija 2011.gadā piekrita pārdot Krievijai par 1,2 miljardiem eiro divus modernus helikopteru bāzes kuģus. Pirmais no tiem būtu jāpiegādā oktobrī vai novembrī, otrs - 2015.gadā.

Francija līdz šim uz parādu krīzes izaicinājumiem ir atbildējusi, palielinot nodokļus un īpaši nesamazinot valsts tēriņus. Francijas nodokļu sistēma nereti kritizēta kā necaurredzama un sarežģīta, kas vislielāko slogu uzliek vidusšķirai. Tomēr pēc pavasarī paredzētajām vēlēšanām situācija var mainīties, vēsta žurnāls Time.

Francijas taupības plānu ietvaros ir paredzēta budžeta deficīta samazināšana no 199 miljardiem ASV dolāru 2010. gadā līdz 103 miljardiem dolāru 2012. gadā. Tāpat tuvākajās desmitgadēs Francija plāno arī smazināt savu valsts parādu, kas sasniedzis 1,7 triljonus ASV dolāru.

Tomēr, pretēji parādu krīzes nomāktajām valstīm, kā, piemēram, Grieķijai, Spānijai un Īrijai, kuras ievērojami samazinājušas savus tēriņus, iesaldējušas sabiedriskā sektora darbinieku algas un «apcirpušas» sociālās programmas, Francija cenšas panākt sabalansētu budžetu un lielāko uzmanību pievērš ienākumu pieaugumam ar nodokļu palīdzību.

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Darba ņēmēji Baltijas valstīs ir salīdzinoši labi finansiāli pasargāti ikdienišķās situācijās, kad viņus «no kājām ir nogāzis» vīruss vai infekcija. Divu nedēļu darba kavējums slimības dēļ strādājošajam ar algu «uz papīra» 800 EUR Latvijā samazinās ikmēneša ienākumus tikai par 9%, kamēr Igaunijā jau par 18%, bet Lietuvā par 11%, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas valstu sociālā nodrošinājuma salīdzinājums.

Strādājošie Baltijā var paļauties uz pabalstiem slimošanas laikā, slima bērna kopšanas gadījumā, gan arī darba zaudēšanas gadījumā. Slimības laika kompensācija attiecībā pret darba algas lielumu ir visdāsnākā Latvijā, taču ja ir runa par saslimuša bērna kopšanu, atsevišķās situācijās kompensācijas nosacījumi Lietuvā var būt labvēlīgāki nekā Latvijā. Piemēram, piecu darba dienu kavējums saslimuša bērna kopšanas dēļ samazina mātes vai tēva mēneša ienākumus par nepilniem 9% Latvijā un Igaunijā, un tikai par 1,5% Lietuvā.

Grūtāka finansiālā situācija ir tiem, kas saskaras ar darba zaudēšanu. Nākamajos sešos mēnešos pēc darba zaudēšanas strādājošajiem Latvijā jārēķinās ar vidēji par 30% mazākiem mēneša ienākumiem, Igaunijā par 40% mazākiem, bet Lietuvā ienākumu kritums ir visievērojamākais, tur darba zaudēšanas gadījumā ienākumi samazinās par 55%.

Igaunijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem sāk palikt grūti apmaksāt automašīnas, kuras ņemtas līzingā, norāda vairāki autolīzinga nodaļu vadītāji, raksta Dv.ee.

Nespejot samaksat lizinga maksajumus, igauni zaude automašinas

Finansiālā situācija spiež Igaunijas iedzīvotājiem atgriezt automašīnu izplatītājam un ņemt kādu lētāku mašīnu vai arī meklēt citu izeju no situācijas, vienojoties ar līzinga sniedzēju.

"Automašīnu skaits, ko klienti atgriež, jo nespēj nomaksāt ikmēneša maksājumus, savā ziņā ir pieaudzis, bet Hansa Liising ar to jau bija rēķinājusies, tāpēc nekas briesmīgs nav noticis," norāda Hansa Liising vadītāja Gunara Tomemetsa.

Investori zaudē ticību, ka eiro zona spēs iegrožot parādu krīzi, kas vēršas plašumā Grieķijā un vairākas citās Eiropas Monetārās savienības (EMS) valstīs, otrdien raksta avīze Financial Times, atsaucoties uz Čikāgas preču biržas datiem.

Pagājušajā piektdienā eiro vērtība noslīdēja līdz 1,3586 ASV dolāriem - iepriekš tik zemā līmenī eiro bija 2009.gada 20.maijā.

Pēc laikrakstā vēstītā, tirdzniecības dalībnieki un hedžfondi esot likuši uz spēles teju astoņus miljardus ASV dolāru, spekulējot ar varbūtību, ka eiro kurss turpinās kristies parādu krīzes dēļ.

«Jo ilgāk problēmas netiks risinātas, jo nervozāki var kļūt investori un atturēties no papildu risku uzņemšanās,» viņš secina.

Tikmēr eiro vērtība otrdien pieauga līdz 1,3727 ASV dolāriem, jo tika saņemtas ziņas, ka ceturtdien gaidāmajā Eiropas Savienības samitā Briselē galvenais akcents tiks likts uz valsts parāda un budžeta deficīta problēmām PIIGS valstīs.

Nākotnē tiks noteikta jauna veselības aprūpes finansēšanas kārtība, ieviešot veselības apdrošināšanu un sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar nodokļa deklarēšanu un nomaksu.

To paredz otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē atbalstītais Veselības ministrijas izstrādātais veselības aprūpes finansēšanas likums, kas izstrādāts saistībā ar Ministru kabinetā atbalstīto koncepciju par veselības obligāto apdrošināšanu. Likums tālāk tiks izskatīts Saeimā.

Paredzēts, ka valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas ir likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktā nodokļa daļa, kas ir plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa valsts budžetam piekritīgā ieņēmumu daļa. Līdz ar to iedzīvotājiem nodokļu slogs nepalielināsies.

Tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi obligāti apdrošināmās personas un brīvprātīgi apdrošināmās personas iegūs, ja apdrošināšanas iemaksas ir paziņotas un veiktas noteiktu laika periodu (piemēram, darbiniekiem 11 iepriekšējā gada kalendāros mēnešus) vai ar nodokli apliekamo deklarēto ienākumu apmērs gadā ir ne mazāks kā 12 minimālās mēnešalgas.