Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Investori zaudē ticību, ka eiro zona spēs iegrožot parādu krīzi, kas vēršas plašumā Grieķijā un vairākas citās Eiropas Monetārās savienības (EMS) valstīs, otrdien raksta avīze Financial Times, atsaucoties uz Čikāgas preču biržas datiem.

Pagājušajā piektdienā eiro vērtība noslīdēja līdz 1,3586 ASV dolāriem - iepriekš tik zemā līmenī eiro bija 2009.gada 20.maijā.

Pēc laikrakstā vēstītā, tirdzniecības dalībnieki un hedžfondi esot likuši uz spēles teju astoņus miljardus ASV dolāru, spekulējot ar varbūtību, ka eiro kurss turpinās kristies parādu krīzes dēļ.

«Jo ilgāk problēmas netiks risinātas, jo nervozāki var kļūt investori un atturēties no papildu risku uzņemšanās,» viņš secina.

Tikmēr eiro vērtība otrdien pieauga līdz 1,3727 ASV dolāriem, jo tika saņemtas ziņas, ka ceturtdien gaidāmajā Eiropas Savienības samitā Briselē galvenais akcents tiks likts uz valsts parāda un budžeta deficīta problēmām PIIGS valstīs.

Francija šogad atguvusi pasaulē lielākā vīna ražotāja titulu. Tiek lēsts, ka valsts šogad saražos aptuveni 45.7 miljonus hektolitru vīna. Tā liecina Starptautiskās Vīnu organizācijas (OIV) dati, ziņo AFP.

Francija šo titulu pārņēma no Itālijas, kas bijusi lielākā vīna ražotāja kopš 2007. gada. OIV dati liecina, ka šogad Itālija saražos aptuveni 45.5 miljonus hektolitru vīna.

«Pasaules ekonomikas krīze nav saaudzējusi arī vīna nozari, jo īpaši vīna patēriņa ziņā. 2009. gadā esam piedzīvojuši ražošanas stagnāciju ar vispārēju pieprasījuma mazināšanos,» norāda OIV vadītājs Federiko Kasteluči (Federico Castellucci).

Starptautiskās Vīnu organizācijas biedri ir 43 pasaules valstis.

Investējot 55 tūkstošus eiro, Rīgā atvērta vēl viena franču maiznīca «Cadets de Gascogne», un tās īpašnieks Roberts Bejelērs plāno paplašināties arī Pierīgā, biznesa portālam Db.lv pastāstīja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis.

Aizvadītā gada decembrī franču maiznīcas «Cadets de Gascogne» īpašnieki - francūži Roberts Bejelērs un Bernārs Laranē - sadalījuši uzņēmumu un turpina attīstīt katrs savu biznesu. «Tagad esam sadalījuši biznesu un sāksies attīstība uz priekšu. Pirms tam abiem īpašniekiem domas atšķīrās. Augsim uz priekšu, uz vietas nepaliksim, mainīsim, pievienosim un pamēģināsim kaut ko jaunu,» komentēja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis. Viņš norādīja, ka citās Latvijas pilsētās franču maiznīca, iespējams, tiks atvērta nākotnē.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1999.gadā, kad tika atvērta pirmā franču maiznīca Latvijā. Kā pastāstīja J.Dembickis, abi francūži atbrauca uz Latviju, atpūtās un iedomājās, ka vēlētos baudīt bageti, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama, tāpēc tika nolemts, ka jāatver franču maiznīca/kafejnīca, kurā būtu bagete, pastēte un citi gardumi no Francijas.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 15%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1995.gadā, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējie dati.

Gada pirmajos trīs mēnešos eirozonas ekonomika gada griezumā samazinājās par 3,1%.

ES IKP otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā saruka par 14,4%, kas arī ir visu laiku straujākais kritums. Pirmajā ceturksnī ES ekonomika samazinājās par 2,5%.

Tikmēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem eirozonas IKP otrajā ceturksnī samazinājās par 12,1%, bet ES ekonomika saruka par 11,9%, arī reģistrējot straujāko lejupslīdi kopš 1995.gada.

Pirmajā ceturksnī eirozonas un ES ekonomika ceturkšņa salīdzinājumā saruka attiecīgi par 3,6% un 3,2%.

Ekonomikas lejupslīdi pagājušajā ceturksnī galvenokārt veicinājusi koronavīrusa pandēmijas negatīvā ietekme.

Lasi arī:

Administratīvā apgabaltiesa šodien pasludinās spriedumu strīdā par iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma.

Iepriekš Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments pērnā gada beigās atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uzlikts pienākums izdot jaunu administratīvo aktu, proti, aprēķināt pieteicējai iedzīvotāju ienākuma nodokli par ienākumu no kapitāla jeb nekustamā īpašuma pārdošanas.

Izskatāmajā lietā bija izšķirami jautājumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanu apstākļos, kad persona ir atsavinājusi nekustamo īpašumu, bet pēc tam to atguvusi ar atcēlēju līgumu, kam savukārt sekojusi ienākuma gūšana, atkārtoti īpašumu atsavinot.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu, kurā pārsūdzēts VID lēmums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinu, piekrita VID viedoklim, ka īpašuma tiesību ilgums ir saistāms ar brīdi, kad persona atguva īpašumu ar atcēlēju līgumu, jo atcēlējs līgums atbilstoši Civillikuma 1865.pantam rada jaunu prasījumu. Tomēr apgabaltiesa nepiekrita VID viedoklim, ka īpašuma iegādes vērtība ir nosakāma atbilstoši vērtībai, par kādu persona īpašumu sākotnēji ieguvusi.

No AS Parex banka slikto aktīvu nodalīšanas, nevis labo aktīvu nodalīšanas jaunā bankā vienīgie tiešie ieguvēji būtu bijušie bankas akcionāri, sacīja bankas vadītājs Nils Melngailis. Viņš uzsvēra, ka Eiropas Komisijai iesniegtais bankas restrukturizācijas plāns ir taisnīgs, jo pretējā gadījumā valsts nebūtu pirmā, kas atgūst savus ieguldījumus bankas glābšanā.

«Ja valsts 2008.gadā nebūtu pārņēmusi banku, tās akcionāri būtu zaudējuši visu, tāpēc ir tikai taisnīgi, ja valsts, kas banku atgriezusi uz normāla biznesa ceļa, ir pirmā, kas atgūst savus ieguldījumus,» uzsvēra Melngailis.

Vienlaikus viņš sacīja, ka starptautisko konsultantu izstrādātais plāns paredz, ka valsts piecu gadu laikā savus ieguldījumus atgūs. «Tomēr jāņem vērā, ka šajos apstākļos plāns paliek tikai plāns un kaut kas var arī mainīties. Mums ir pārliecība par šī plāna veiksmīgumu, bet pastāv biznesa risks,» atzina Parex bankas vadītājs.

Jau ziņots, ka valdība 23.martā vienojās par AS Parex banka restrukturizācijas modeli, kas paredz labo aktīvu izdalīšanu un jaunas bankas izveidi.

Uzņēmumu reģistrs atceļ iepriekšējo lēmumu, investori Riko Šlēgels un Ulbrihs Eduards Ekarts atgūst SIA Baltic Finanz-Invest.

«Uzņēmumu reģistrs operatīvi ir izskatījis iesniegtos dokumentus, arī valsts atzīta tiesu eksperta slēdzienu par to, ka paraksti uz pieteikuma ir viltoti, un šodien ir pieņemts lēmums atcelt š.g. 22.augustā Komercreģistrā veiktās izmaiņas,» situāciju skaidro Uzņēmumu reģistra pārstāve Sandra Notruma. Arī SIA Lursoft datu bāzē bija redzamas izmaiņas, jo SIA EF Invest bija atguvis savu agrāko nosaukumu SIA Baltic Finanz-Invest, kā arī īpašniekus Riko Šlēgelu (Rico Schlegel) un Ulbrihus Eduardu Ekartu (Ulbrich Eduard Eckart), turklāt Riko Šlēgels atkal ir valdes loceklis.

«Taisnīgums ir atjaunots, datu bāzēs ir izdarīti labojumi,» priecīgs par operatīvo rīcību ir Riko Šlēgels. Viņš atzīst, ka notikumi ir attīstījušies ļoti strauji.

Baušķenieks Elans Ozoliņš savulaik, nepabeidzis vidusskolu, devies uz Angliju meklēt laimi. Vienistabas dzīvokļa šaurība nomainīta pret divstāvu mājas plašumiem, strādnieka darbs fabrikā aizstāts ar slavenas kafejnīcas darba organizatora amatu. Dzīve Anglijā mainījusi Elana domāšanu, attieksmi pret apkārt notiekošo, un galvenais – viņš ir atguvis mīlestību pret Latviju, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Sarunas sākumā 24 gadus vecais puisis atzīstas: «Vidusskolas gados bezrūpīgi dzīvoju vienai dienai, nedomāju par nākotni. Pamatīgi apdedzinājos, bet ārzemēs gūtā pieredze mainīja manu pasaules uztveri un atvēra acis. Esmu sapratis – Latvijā ir viss, lai būtu laimīgs.»

Baušķenieks devies uz Plimutu Anglijā, kur strādājis viņa brālēns. Pirmie iespaidi bijuši labi – pilsēta skaista, cilvēki laipni un smaidīgi, bet drīz vien ilūzija par sapņu zemi izgaisusi. Puisis kopā ar četriem cilvēkiem dzīvojis vienistabas dzīvoklī. Vietas pieticis vien četriem matračiem. Devies uz aģentūru lūkot darbu.

Sākumā puisis pie līnijas pārbaudījis pīrāgu kvalitāti. Darbs ritējis naktīs, 12 stundas aizvadītas stāvot, mugura svilusi kā ugunīs. «Aģentūras piedāvā sliktāko darbu, ko paši angļi nedarīs,» atmiņās kavējas baušķenieks.

Miljardierim, filantropam un "Microsoft" līdzdibinātājam Bilam Geitsam pieder vērienīga savrupmāja Medinā, Vašingtonā, iesaukta par "Xanadu 2.0". Lai gan miljardieris pēdējos gados izteikti aizraujas ar labdarību un pievērš uzmanību klimata pārmaiņu problēmu risināšanai, tas nemaina faktu, ka viņa īpašums ir izteikti ekskluzīvs un uzmanības vērts.

Jāatgādina, ka "Microsoft" līdzdibinātājs B. Geitss (Bill Gates) vēl pavisam nesen atkal bija kļuvis par bagātāko cilvēku pasaulē, liecināja "Bloomberg Billionaires Index". Taču šobrīd šī pozīcija atkal zaudēta.

B. Geitsa mājas celtniecībai zeme pie ūdens tika nopirkta 1988. gadā. Tā izmaksāja 2 miljonus ASV dolāru. Ēkas būvniecības izmaksas sasniedza 63 miljonus ASV dolāru. Īpašuma vērtība, pēc "King County public assessor's office" aplēsēm, pagājušā gadā sasniedza jau 127,48 miljonus ASV dolāru

Būves platība veido vairāk nekā 6100 kvadrātmetrus. To būvējusi 300 celtnieku brigāde, no kuriem 100 bijuši elektriķi. Publiskie dati liecina, ka ēkā ir septiņas guļamistabas un 18 sanmezgli. Kopā īpašumā izvietotas sešas virtuves.

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Rīgas kuģu būvētavas pārstāvji informē, ka Skvarnovičs atstājis darbu kompānijas valdē ceturtdien, 25.maijā, iesniedzot paziņojumu par valdes priekšsēdētāja amata atstāšanu pēc paša vēlēšanās.

Pēc kompānijas pārstāvju minētā, jauns Rīgas kuģu būvētavas valdes loceklis tiks ievēlēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām un sabiedrības statūtiem.

Tādējādi šobrīd Rīgas kuģu būvētavas valdē strādā Jekaterina Meļņika un Einārs Buks.

Rīgas kuģu būvētava pagājušajā gadā strādāja ar 20,758 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 2,1% mazāk nekā 2015.gadā, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 23,6% un bija 169 807 eiro.

Rīgas kuģu būvētava specializējas zvejas laivu, kabotāžas prāmju, palīgpeldierīču būvē un remontā. Kompānijas akcijas kotē Nasdaq Riga otrajā sarakstā. Kompānijas lielākais akcionārs ir Remars-Rīga, kas iekļauts koncernā Eiroholdings.

Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolei pieteicies viens pretendents - Kalnciema kvartāla īpašnieki, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kā apstiprināja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un tirgus nomas tiesību izsoles komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), noteiktajā termiņā Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās teritorijas nomas tiesību izsolei uz 30 gadiem ir pieteicies viens pretendents.

Šobrīd komisija izvērtēs pretendenta iesniegto dokumentu atbilstību nolikuma prasībām, lai pieņemtu lēmumu par pretendentu iekļaušanu izsoles dalībnieku sarakstā.

Savukārt Kalnciema kvartāla pārstāve Una Meiberga šorīt informēja, ka kvartāla īpašnieki iesnieguši pieteikumu Āgenskalna tirgus izsolē. Līdz ar to, secināms, ka viņi šobrīd ir vienīgie pretendenti uz nomas tiesībām.

Pašvaldības pārstāvji gan oficiāli pretendenta vārdu nosaukuši nav.

Maksātnespējas process Latvijā nefunkcionē tā, kā tam būtu jādarbojas; uzraudzības trūkums novedis pie nesodāmības, kā rezultātā blēži var turpināt iesākto rūpalu

To intervijā DB stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā maksātnespējas jautājumu darba grupas vadītāja un ZAB Deloitte Legal partnere Ilze Znotiņa. Viņa šaubās par procesa kvalitāti, kad pagājušā gadā, atsaucoties uz sabiedrības neapmierinātību ar maksātnespējas procesu efektivitāti, Saeimā vairākus mēnešus politiķi un ierēdņi, iesaistot virkni nevalstisko organizāciju pārstāvju, diskutēja par dažādiem likuma grozījumiem. Tad pēkšņi atcerējās, ka nedēļas laikā «jāsakārto» tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) regulējums un «palūdza» trīs dienu laikā atbildēt, vai konkrētā likuma redakcija, kas ievēra desmitiem būtisku izmaiņu, derēs vai tomēr ne.

Finanšu tirgi pamazām atgūst uzticību eirozonai, citējot Vācijas finanšu ministra Volfganga Šoibes teikto televīzijai ARD, vēsta thelocal.de.

«Pēdējo nedēļu laikā redzam, ka finanšu tirgi lēnām atgūst uzticību eirozonai. Tas redzams arī pēc pēdējo obligāciju izsoļu rezultātiem,» norādīja V. Šoibe. Viņš norādīja, ka eirozonai izdodas atgūt tirgus uzticību pateicoties lēmumiem, kas tika pieņemts Eiropas valstu vadītāju tikšanās laikā pērnā gada decembrī.

Savukārt uz jautājumu, vai Vācijai vajadzētu darīt vairāk, lai palīdzētu eirozonai, V. Šoibe norādīja, ka «problēmas netika radītas Vācijā».

Jau rakstīts, ka aizvadītās nedēļas beigās veiksmīgi notika ilgtermiņa Francijas un Spānijas obligāciju izsoles – pieprasījums pēc minēto valstu obligācijām bija liels, kas apliecina investoru gatavību iegādāties minēto valstu parādzīmes. Tāpat saruka obligāciju ienesīgums.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Francijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 13,8%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šādu datu apkopošanas sākšanas 1949.gadā, piektdien ziņo valsts statistikas birojs.

Šis kritums seko 5,9% lejupslīdei gada pirmajos trīs mēnešos, kad valsts ekonomika nonāca recesijas periodā.

Recesija tiek definēta kā ekonomikas lejupslīde vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas.

Ekonomikas kritums tiek skaidrots ar koronavīrusa pandēmijas ierobežošanas pasākumiem, kas negatīvi ietekmējuši ekonomisko aktivitāti.

Francijas valdība prognozē, ka valsts ekonomika šogad saruks par 11%, kā arī budžetā tiks reģistrēts rekordliels 11,4% deficīts.

Lasi arī:

ASV ekonomikai otrajā ceturksnī rekordstrauja 32,9% lejusplīde

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu...

Vācijas ekonomikai otrajā ceturksnī rekordstraujš kritums

Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs...

Austrijas ekonomikai otrajā ceturksnī rekordstrauja lejupslīde

Austrijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika...

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(337).jpg

Ir tradicionālā nedēļa, kad daļā Latvijas pilsētu tiek rīkotas uguņošanas, pie automašīnām piestiprināti Latvijas karodziņi un tiek rīkoti dažādi pasākumi par godu vienam notikumam - Latvijas Republikas dibināšanai 1918. gada 18. novembrī.

Šī ir mūsu valsts dzimšanas diena. Laiks, kas liek aizdomāties, kas notiek ar mūsu valsti un kāda ir mūsu attieksme pret to.

Teju vispārzināms ir fakts, ka pašiem sava valsts - tā ir bagātība, un ir pietiekami daudz tautu visā pasaulē, kam savas valsts nav. Tajā pašā laikā dažādos līmeņos ir dzirdēta replika - ja Latvija būtu normāla valsts, tad… Turpinājums šim tekstam ir atbilstošs katrai konkrētajai situācijai. Tomēr vienam gan jāpiekrīt - teikt, ka dzīvojam normālā valstī, diez vai var. Nu, nav loģiski izskaidrojams, kā var normālā valstī vienā pašvaldībā padomnieku amatos pieņemt cilvēkus, no kuriem vienam ir nopietnas apsūdzības, bet otrs nesen iznācis no cietuma, kā valdība vienā dienā var solīt nodokļus necelt, bet jau otrā pieņemt pretējus lēmumus, kāpēc cilvēki nereti izvēlas braukt prom, nevis strādāt paši savās mājās. Tie visi ir jautājumi, kurus laika gaitā acīmredzot nāksies risināt. Redz, šobrīd mēs pat, iespējams, varētu negausties par to, ka daudzi ir aizbraukuši, jo pretējā gadījumā šie cilvēki vienkārši kuplinātu bezdarbinieku rindas un vairotu sociālo spriedzi. Tomēr ir arī skaidrs, ka krīze nebūs mūžīga, ka būs vajadzīgas darbarokas un smadzenes, kas strādā šeit. Un vairāk spēka būtu jāveltī tam, lai aizbraukušos motivētu atgriezties, nevis spriedelētu par iespēju nākotnē ievest ārvalstu darbaspēku varbūt no Ķīnas, varbūt no NVS valstīm, bet varbūt Dievs viņu zina no kurienes.

Nav ticams, ka Latvijā varētu ienākt kādas jaunas lielas tirdzniecības ķēdes, kas varētu būtiski mainīt tirgus daļas, savu uzskatu pauž Latvijā lielākā kiosku apsaimniekotāja Narvesen Baltija (Narvesen) valdes loceklis Rems Razums, kurš ir arī tirdzniecības centru Galerija Centrs, Mols, Origo, Dole un Alfa apsaimniekotāja Linstow Center Management valdes loceklis.

Razums klāstīja, ka šogad iedzīvotāji pamazām atgūst ticību, ka viņiem ir ienākumi un viņi var tērēt savus līdzekļus, tomēr ilgtermiņā mazumtirgotāju situācija nav ļoti saulaina. «Labais patērētājiem ir tas, ka ļoti aug konkurence. Labi savukārt nav tas, ka mēs redzam – cilvēki vienkārši brauc prom. Ārpus Rīgas tas ir ļoti izteikti, bet arī Rīgā cilvēku skaits samazinās. Turklāt samazinājumi ir tieši tajā grupā, kas ir pelnošie cilvēki darbspējīgā vecumā. Tādēļ, ja mēs skatāmies desmit gadu perspektīvā, tad situācija ir diezgan draudīga,» viņš teica un piebilda, ka nav arī nekādu indikāciju, ka situācija varētu mainīties – nav paredzams, ka Latvijā pēkšņi sākas bērnu dzimstības bums vai atbrauc daudz viesstrādnieku.

Ekonomikas kā zinātnes doma, neskatoties uz savu matemātisko iepakojumu, vēl aizvien pat ļoti balstās uz vīzijām un stāstiem. Piemēram, krīzes būtībā ir vīziju sadursmes: starp vienu vīziju, kura paredz, ka esošās institūcijas spēs tikt galā ar krīzi, un otru, kura cenšas pārliecināt, ka nē, viss sabruks un būs sistēmas maiņa.

Šīs vīzijas un stāstus varam novērot arī izteiktus skaitliski – tie atspoguļojas ilgāka termiņa prognozēs.

SVF neprognozē piemērojoties iepriekšējai tendencei, kas patiesībā dotu precīzākas prognozes, bet visu laiku kļūdās, cerot, ka tuvāko pāris gadu laikā inflācija virzīsies uz kaut kādu tendenci, kas vizuāli izskatās ap 1.5%. No kurienes šāda ticība?

Atbilde ir – centrālās bankas, tajā skaitā Eirosistēma, ir spējušas pārliecināt ar savu vīziju. Eirosistēmas vīzija balstās uz diviem pamatakmeņiem. Pirmkārt, ir ticība, ka Eirosistēmas centrālās bankas savu mērķi - nodrošināt atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2% - uztver nopietni. Otrkārt, to balsta ticība, ka Eirosistēmai ir arī instrumenti šā mērķa sasniegšanai. Skatoties uz skaitļiem, redzam to, ka šo ticību vīzijai raksturo arī zināma skepse (ko atspoguļo tas, ka 2 gadu laikā virzība ir nevis uz tuvu, bet zem 2%, kas ir Eirosistēmas mērķis, bet uz 1,5%), tomēr kopumā šī vīzija strādā.

Grieķija pēc Lieldienām gatavojas atklāt jaunus taupības pasākumus, lai saglabātu investoru ticību tās kredītspējai, raksta BBC. Investoru ticību iedragāja baumas, ka Grieķija nespēs apmaksāt savas parādzīmes.

Grieķijas valdība ir paredzējusi ietaupīt 23 miljardus eiro, lai samazinātu pašreizējo budžeta deficītu, kas Grieķijai ir 10% apmērā no iekšzemes kopprodukta pieauguma (IKP). To paredzēts samazināt līdz 1% no IKP tuvāko četru gadu laikā. Grieķija cer to panākt ar turpmāku pabalstu samazināšanu, kā arī nodot privatizācijā vairākas valsts kompānijas.

Atsevišķu eirozonas valstu parādu atmaksas iespējas ir izsaukušas investoru bažas, kuras vēl vairāk pastiprināja Vācijas finanšu ministra izteikumi, ka Grieķijai vajadzēs pārstrukturēt savu parādu.

Jau rakstīts, ka Grieķija pērn lūdza starptautisku finanšu palīdzību. Eiropas Savienība un Starptautiskais valūtas fonds Grieķijai piešķīra 110 miljardus eiro.

Neskatoties uz Eiropas vadošās ekonomikas statusu, Vācijai atkal nav piemērotu kandidātu, ko virzīt vadošiem amatiem svarīgās globālās institūcijās, ieskaitot Starptautisko Valūtas fondu (SVF), raksta Vācijas medijs thelocal.de.

Vācijas biznesa laikraksta Handelsblatt zobgalīgā titullapa saistībā ar SVF vadītāja meklējumiem izsakot visu. To rotājot virsraksts: «Vācu kandidāts.» Un Francijas finanšu ministres attēls.

«Valstis tiek vērtētas arī pēc to spējas ieņemt vadošus starptautiskus amatus. Vācijai, Eiropas lielākajai ekonomikai, šobrīd nav neviens no tiem,» norāda laikraksts.

Starp visiem vārdiem, kas parādījušies medijos kā iespējamie kandidāti uz francūža Dominika Štrausa - Kāna līdzšinējo amatu SVF, neviens nav saistīts ar Vāciju,Eiropas ekonomikas dzinējspēku.

Kanclere Angela Merkele pagājušās nedēļas piektdienā paziņojusi, ka «augstu vērtē» Francijas finanšu ministri Kristīni Lagardi. Daudziem tas šķitis kā mājiens, ka viņa galu galā atbalstīs 55 gadus vecās kolēģes kandidatūru.

Šā gada 30.maijā Valsts policijā tika ierosināts kriminālprocess par M.Bunkus slepkavību, pielietojot šaujamieroci. Šobrīd kriminālprocesā jau veikts ļoti apjomīgs darbs, kura rezultātā savāktie pierādījumi ļāvuši izmeklēšanai pāriet nākamajā fāzē un virzīties tuvāk tiesiskā noregulējuma panākšanā.

Man nav nekādu šaubu, ka izmeklēšana virzās uz priekšu un jau šobrīd tajā paveiktais ir vainagojies ar konkrētiem pavedieniem un izmeklēšana aktīvi turpinās. Izmeklēšanas kopainu zina tikai izmeklētāji un, atbilstoši konkrētās izmeklēšanas taktikai, viņi veic izmeklēšanu. Un tie ir ļoti pieredzējuši un profesionāli izmeklētāji. Protams, ir saprotama gan mediju, gan tuvinieku, gan sabiedrības interese par izmeklēšanas virzību un tajā iegūtajiem faktiem, tomēr mūsu mērķis ir atklāt noziegumu. Tas nav iespējams, ja katrs izmeklēšanas solis tiks apspriests publiski.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Slepkavību atklāšanas un personu meklēšanas nodaļas izmeklētajā kriminālprocesā līdz šim nopratināti vairāk nekā 100 liecinieki, kā arī papildu aptaujātas vairāk nekā 200 personas saistībā ar visām kriminālprocesā izvirzītajām versijām. Ir veiktas vairākas kratīšanas, notikuma vietu apskates (tostarp piesaistot kinologus un ekspertus) un izmeklēšanas gaitā iegūto priekšmetu un dokumentu analīze. Tāpat ir iegūts ļoti liels video ierakstu apjoms (aptuveni 36 TB) tostarp no vairāk nekā 50 iestāžu videokameru ierakstiem, kuri tiek rūpīgi pārbaudīti un analizēti, papildu pieprasīta liela apjoma informācija no elektronisko sakaru operatoriem. Izmeklēšanā nozīmētas 16 nepieciešamās ekspertīzes un tiek skaidroti ar noziegumu saistītie fakti un iespējamās vainīgās personas. Tāpat kriminālprocesa izmeklēšanas laikā Valsts policija vērsusies pie septiņu valstu tiesībsargājošām iestādēm ar ļoti konkrētiem izmeklēšanu interesējošiem jautājumiem, saistībā ar M.Bunkus slepkavību saistītiem faktiem un personām.