Ņemot vērā ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) paziņojumu par pievēršanos jaunai stratēģijai, arī Eiropas Centrālā banka varētu izvērtēt šo metodi, uzskata "Bloomberg" aptaujātie ekonomisti.

FRS jaunā pieeja, ko ceturtdien atklāja tās vadītājs Džeroms Pauels, paredz ar strauju likmju celšanu neapkarot inflāciju, kad tā pārsniegs 2%.

ECB vadītāja Kristīne Lagarda FRS pieeju varētu uzskatīt par labu variantu, un tas ļautu ECB amatpersonām paildzināt labvēlīgas monetārās politikas periodu, nesatraucoties par ekonomistu izteicieniem un prognozēm, ņemot vērā inflācijas dinamiku.

"Es uzskatu, ka šis FRS solis noteiks toni arī citām lielākajām centrālajām bankām," uzskata "Danske Bank" galvenais stratēģis Pīts Kristensens. "Esmu pārliecināts, ka ECB izvērtēs visus šī ierosinājuma plusus un mīnusus," viņš piebilst.

Zemā inflācija ir bijis ilgstošs bieds lielākajām centrālajām bankām, kuru vidū valda satraukums, ka tā pārvērtīsies deflācijas spirālē. Centrālās bankas ekonomikā ir iepludinājušas triljoniem dolāru, taču panākumi bijuši ierobežoti.

Vairāku starptautisko banku ekonomisti prognozē, ka ECB mainīs savu inflācijas mērķi, taču pilnībā nesekos FRS metodei. Visdrīzāk ECB uzturēt tā saukto simetrisko pieeju, saglabājot 2% mērķi ar fleksibilitāti. Praktiski tas nozīmē, ka ECB var piemērot stingrāku politiku, ja inflācija pārkāpj šo līmeni un mīkstināt politiku, ja tā ir zem šī mērķa, taču tas nav jādara steidzami.

"ECB valdē nebūs vairākuma atbalsta, lai vienkārši nokopētu FRS soli," norāda "ING Groep NV" ekonomists Karstens Brzeski, uzsverot, ka eirozonā vidējās inflācijas mērķa sasniegšanas koncepts ir bijis pretrunīgāks, nekā FRS.