Jaunākais izdevums

Ņemot vērā ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) paziņojumu par pievēršanos jaunai stratēģijai, arī Eiropas Centrālā banka varētu izvērtēt šo metodi, uzskata "Bloomberg" aptaujātie ekonomisti.

FRS jaunā pieeja, ko ceturtdien atklāja tās vadītājs Džeroms Pauels, paredz ar strauju likmju celšanu neapkarot inflāciju, kad tā pārsniegs 2%.

ECB vadītāja Kristīne Lagarda FRS pieeju varētu uzskatīt par labu variantu, un tas ļautu ECB amatpersonām paildzināt labvēlīgas monetārās politikas periodu, nesatraucoties par ekonomistu izteicieniem un prognozēm, ņemot vērā inflācijas dinamiku.

"Es uzskatu, ka šis FRS solis noteiks toni arī citām lielākajām centrālajām bankām," uzskata "Danske Bank" galvenais stratēģis Pīts Kristensens. "Esmu pārliecināts, ka ECB izvērtēs visus šī ierosinājuma plusus un mīnusus," viņš piebilst.

Zemā inflācija ir bijis ilgstošs bieds lielākajām centrālajām bankām, kuru vidū valda satraukums, ka tā pārvērtīsies deflācijas spirālē. Centrālās bankas ekonomikā ir iepludinājušas triljoniem dolāru, taču panākumi bijuši ierobežoti.

Vairāku starptautisko banku ekonomisti prognozē, ka ECB mainīs savu inflācijas mērķi, taču pilnībā nesekos FRS metodei. Visdrīzāk ECB uzturēt tā saukto simetrisko pieeju, saglabājot 2% mērķi ar fleksibilitāti. Praktiski tas nozīmē, ka ECB var piemērot stingrāku politiku, ja inflācija pārkāpj šo līmeni un mīkstināt politiku, ja tā ir zem šī mērķa, taču tas nav jādara steidzami.

"ECB valdē nebūs vairākuma atbalsta, lai vienkārši nokopētu FRS soli," norāda "ING Groep NV" ekonomists Karstens Brzeski, uzsverot, ka eirozonā vidējās inflācijas mērķa sasniegšanas koncepts ir bijis pretrunīgāks, nekā FRS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas uzrāviens, kas sekojis pasaules cīņai ar pandēmiju, nozīmējis milzīgu pieprasījumu pēc dažādām izejvielām un detaļām. Savukārt to piedāvājums ne vienmēr šim pieprasījumam spējis tikt līdzi.

Rezultātā dažādu piegāžu problēmas rada riskus daudzmaz vienmērīgam ekonomikas kāpienam augstāk. Tāpat notiekošais var nozīmēt, ka paaugstināta kādu laiku saglabājas inflācija. Faktiski lielas problēmas pasaulē ir dažādas lietas vajadzīgajā apmērā no punkta A nogādāt līdz punktam B, kas kādā brīdī var arvien jūtamāk ietekmēt visu pēcpandēmijas ekonomikas atveseļošanos.

Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Steet Journal izceļ, ka gan ekonomisti, gan biznesa līderi šobrīd prognozē, ka saspringta situācija piegāžu frontē un fiskālo stimulu iedrošināts liels pieprasījums teju pēc visa saglabāsies vismaz līdz šā gada beigām vai ilgāk.

Arī Institute of International Finance prognozes liecina, ka dažādi piegāžu traucējumi, kas globālā mērogā cēluši ražotāju cenas, visticamāk, aktuāli būs arī 2022. gadā. Tas savukārt palīdzēšot vairot bažas par inflāciju. "Tas, kas notiek tagad, ir tādā mērogā, ka pārsniedz jebko, kas noticis nesenā vēsturē," piebilst minētās organizācijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta otrajā pusē atmestas formalitātes - ekonomikas ugunsgrēka dzēšanai pretī nu tiek likta naudas drukāšana bez formāla limita.

Proti, šīs nedēļas sākumā pasaules ietekmīgākā centrālā banka – ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) – paziņoja, ka īstenos bezlimita kvantitatīvo mīkstināšanu, kas bieži vien tautā tiek saukta par "dolāru drukāšanu". Nekas gan fiziski drukāts netiek, jo tad droši vien nāktos izcirst veselu lērumu ar mežiem, un notiek vien elektroniska gigantisku ciparu ierakstīšana vajadzīgajās tabulās. Pamatā kvantitatīvā mīkstināšana paredz, ka centrālā banka no tirgus izpērk un uz savas bilances uzliek valdību, pašvaldību un arī augstāk novērtēto uzņēmumu parādu izpirkšanu.

Vēl pirmdienas sākumā izskatījās, ka šī nedēļa finanšu tirgiem atkal būs sākusies uz ļoti depresīvas nots. Tiesa gan, šāda FRS aktivitāte tirgos atgrieza cerību, lai gan gluži no mīnusiem lielākos pasaules akciju tirgus pat šāda "monetārā atombumba" "izvilkt" nespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņēmumi, ka pie kādiem sarežģījumiem ekonomikai un finanšu tirgiem palīgā atkal steigsies centrālās bankas, izrādījušies pareizi.

Šīs nedēļas pirmajā daļā ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) veica ārkārtas dolāru refinansēšanas likmes samazināšanu. Likme tika apcirpta uzreiz par pusprocentpunktu līdz 1%-1,25% koridoram. Šis ir pirmais FRS ārkārtas likmju samazinājums kopš 2008. gada finanšu krīzes.

Šādā veidā pasaules ietekmīgākā centrālā banka mēģina apdrošināt ekonomiku pret augošo recesijas risku, ko atnesušas bailes par koronavīrusa izplatīšanos. "Vīrusam un mēriem, kas pieņemti, lai to ierobežotu, kādu laiku būs ietekme uz ekonomiku gan šeit, gan ārvalstīs. Procentlikmju samazinājums nemazinās infekcijas izplatīšanos un nerisinās arī "bojāto" piegāžu ķēžu jautājumu – mēs to saprotam. Tomēr ticam, ka šāda rīcība ekonomikai nodrošinās jēgpilnu atbalstu," otrdien teica FRS šefs Džeroms Pouels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) otrdien paziņoja, ka pagarinās savu aizdevumu programmu līdz 2020.gada beigām.

Sākotnēji kā programmas noslēguma termiņš tika noteikts 30.septembris, taču līdz ar jauno lēmumu dažādi FRS aizdevumu veidi, sākot no kredītiem mazajam biznesam līdz pat augstāka riska obligāciju iegādes programmai būs pieejami līdz pat gada beigām.

FRS sāka domāt par monetāro stimulēšanas pasākumu samazināšanu, taču martā atkal nācās paplašināt pieejamo instrumentu klāstu, un likviditātes trūkums tirgū, ko veicināja Covid-19 krīze, veicināja sasalumu tirgū un lika FRS atgriezties pie instrumentiem.

“FRS ārkārtas pasākumiem, kas veidoti kā atbilde Covid-19 pandēmijai, bijusi nozīmīga loma tirgus likviditātes uzlabošanā un tirgus funkcionēšanas atjaunošanā,” ASV Valsts kases pārstāvis Stīvens Mnuhins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB uzpirks vairāk parādu, nekā valdības vispār izdos

Jānis Šķupelis, 05.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) atbildot uz pandēmijas izaicinājumiem, pilnā apmērā ieslēgta eiro drukāšana jeb tiek īstenotā tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana.

Apmēri ir patiešām ievērojami, un, piemēram, Financial Times ziņo, ka nākamgad ECB uzpirks vairāk eirozonas valdību parāda vērtspapīrus nekā tos spēs emitēt pašas valdības. Citiem vārdiem sakot, lai finansētu pandēmijas budžeta deficītus, nebūs nepieciešams ne eiro no kādas citu investoru naudas, un šo caurumu pilnībā gatavi aizlāpīt ir reģiona monetārās stabilitātes sargi.

Proti, neskatoties uz eiropiešu budžetu deficītu palielināšanos, ECB obligāciju uzpirkšanas apmērs būs lielāks par kopējo eirozonas valdību 2021. gadā no jauna emitēto parādu kalnu. ASV investīciju banka Citigroup turklāt rēķina, ka šāda situācija būtu vērojama pat tad, ja ECB neizlems palielināt savu pandēmijas kvantitatīvo mīkstināšanu, kuras kopējais izsludinātais apmērs ir 1,35 triljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgu nomētāšana ar naudu atkal nostrādā

Jānis Šķupelis, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas valdību aizņemšanās izmaksas sarukušas līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms pandēmijas krīzes.

Šādu situāciju lielā mērā noteikusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāte. Šī iestāde savas jaunās kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros iegādājusies (un vēl vien plāno iegādāties) gigantiskus eirozonas valdību un uzņēmumu parāda kalnus. Tas attiecīgi liek domāt par to, ka pieprasījums pēc valdību parāda saglabāsies ļoti liels un nozīmē obligāciju cenu pieaugumu un to ienesīguma kritumu.

Pandēmijas izaicinājumiem vēršoties plašumā, sākotnēji bija vērojamas bažas, ka dažām Eiropas valstīm būs lielas grūtības tos pārvarēt. Piemēram, pavasara sākumā strauji palēcās Itālijas obligāciju ienesīgums. Pie strauja tautsaimniecības sabrukuma un ļoti spēji augošiem parādiem, kas tika likti pretī pandēmijas krīzei, bija vērojamas bažas par to atdošanu. Kopumā gan centrālo baņķieru un valdību stimulēšana šoreiz bijusi ļoti pārliecinoša, kas šāda veida satraukumu atvirzījis kaut kad tālākā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) jūlija sanāksmes atšifrējuma publicēšanas, kas liecina par FRS nodomu līdz gada beigām samazināt ekonomikas stimulēšanas pasākumus.

FRS sanāksmes atšifrējums liecina par FRS politikas noteicēju plašu vienprātību jautājumā par obligāciju uzpirkšanas apjomu samazināšanu tuvākajos mēnešos.

Lai gan tas nebija pārsteigums, ņemot vērā FRS amatpersonu nesenos izteikumus, akciju cenas krasi saruka tirdzniecības sesijas pēdējā stundā.

"Vasarai tuvojoties noslēgumam, tirgus noskaņojumu, domājams, turpinās iespaidot" tādi faktori kā bažas par Covid-19 delta variantu un Afganistānu, kā arī gaidīts paziņojums par FRS obligāciju uzpirkšanas samazināšanas grafiku, sacīja ''CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Volstrītas indeksi kritās otro dienu pēc kārtas. Londonas un Parīzes biržu indeksi saruka, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržās akciju cenas pirmdien pārsvarā pieauga, globālajiem akciju tirgiem piesardzīgi sākot tirdzniecības nedēļu pirms ļoti gaidītas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" kāpa līdz jauniem rekordiem, ko sekmēja tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu palielināšanās, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" saruka.

"Apple", "Facebook" un "Netflix" akciju cenas pieauga par vismaz 1%.

Šīs nedēļas pasākumu kalendārā dominē FRS divu dienu sanāksme. Ir gaidāms, ka tajā FRS saglabās savu pašreizējo monetāro politiku, nemainot procentlikmes, bet FRS vadītājam Džeromam Pauelam preses konferencē pēc sanāksmes noslēguma trešdien būs jāatbild uz daudziem jautājumiem par cenu kāpumu.

Pauels varētu no jauna apliecināt, ka FRS modri sekos cenu spiedienam, un uzsvērt, ka ASV centrālajai bankai ir līdzekļi inflācijas iegrožošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akciju cenas otrdien kritās, tirgus dalībniekiem bažījoties par inflāciju un gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes iznākumu, bet Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Sākoties tirdzniecības sesijai Ņujorkas biržā, tika publicēti ASV valdības ekonomikas dati par maiju, kas liecina par nelīdzenu ASV ekonomikas atveseļošanos, tai skaitā par ražotāju cenu palielināšanos par 6,6% pēdējos 12 mēnešos un par mazumtirdzniecības noieta kritumu par 1,3%.

Investori ir mēģinājuši sabalansēt optimismu par ASV ekonomikas atkalatvēršanu ar bažām par to, ka krasais cenu pieaugums var būt ilgstošs, un šīs bažas otrdien guva virsroku.

Vēl nav zināms, kāds būs investoru noskaņojums trešdien, kad noslēgsies FRS politikas komitejas divu dienu sanāksme, kurai sekos FRS vadītāja Džeroma Pauela preses konference.

"Katrs augstu cenu un darbaspēka tirgus kūtra pieauguma mēnesis pārbaudīs FRS pacietību," komentēja "FHN Financial" analītiķis Kriss Lovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) ceturtdien paziņoja, ka veido un testē eksperimentālu digitālo valūtu, raksta "MarketWatch".

FRS pārstāve Laela Breinarde inovācijām veltītā konferencē, ko organizējusi FRS Sanfrancisko reģionālā banka, skaidrojusi, ka programmas mērķis ir uzlabot FRS izpratni par digitālajām valūtām, tajā pašā laikā īpaši uzsverot, ka centrālā banka neplāno emitēt digitālos dolārus.

Ja FRS kādreiz gribētu izmantot digitālo valūtu, būtu nepieciešams atsevišķs politikas process, kurā ietverti sarežģīti juridiski jautājumi. Centrālā banka nav pieņēmusi lēmumu pat sākt šādu procesu, viņa uzsvērusi.

"Mēs patlaban strādājam, lai saprastu digitālās valūtas un centrālo banku digitālo valūtu izmantošanas sekas un ietekmi visā pasaulē," viņa piebildusi.

"Ņemot vērā ASV dolāra nozīmīgo lomu pasaules valūtu tirgū, FRS ir būtiski palikt pirmajās rindās digitālo valūtu izpētē un attīstībā," sacījusi L. Breinarde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Risku mazināšanai ASV Federālā rezervju sistēma samazina bāzes procentlikmi

LETA--AFP/AP, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu risku ekonomikai, ko rada jaunā koronavīrusa izplatīšanās, ASV centrālā banka Federālā rezervju sistēma (FRS) ārkārtas sēdē otrdien nolēma samazināt bāzes procentlikmi.

FRS Atvērtā tirgus komiteja vienbalsīgi nolēma bāzes procentlikmes mērķrādītāju samazināt par 0,5 procentpunktiem līdz 1-1,25%.

Šī ir pirmā reize kopš 2008.gada ekonomikas krīzes, kad lēmums par procentlikmes mērķrādītāja izmaiņām pieņemts ārkārtas sēdē. Kārtējā sēde paredzēta 18.martā.

Turklāt ierasti FRS maina procentlikmi tikai par 0,25 procentpunktiem.

Pēc FRS lēmuma par procentlikmes samazināšanu prezidents Donalds Tramps tviterī ierakstīja, ka centrālajai bankai procentlikme jāsamazina vēl vairāk, lai ASV būtu tikpat konkurētspējīga kā citas valstis.

Tramps bieži kritizē FRS procentlikmju politiku, vainojot to ASV ekonomikas konkurētspējas mazināšanā un pieprasot bāzes procentlikmi samazināt. Šādi Tramps pārkāpj nerakstīto likumu, ka ASV prezidenti publiski neizsakās par FRS politiku, lai nekaitētu centrālās bankas neatkarībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrējiens ceļā uz pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu ieņem pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

Kuram pirmajam vakcīna?

Pieņēmumi par ekonomikas un finanšu tirgus veselību šobrīd ir atkarīgi no panākumiem cīņā ar pandēmiju. Milzīgas pūles tiek pieliktas arī, piemēram, Covid-19 vakcīnas atrašanā. Pēc tās pasaulē dzenas desmitiem lieli uzņēmumi - "Sanofi", "Johnson & Johnson", "Moderna" utt. Ar dažādām iniciatīvām klajā nāk arī valdības.

Dažviet jau sākušies vakcīnu testi uz brīvprātīgajiem. "Bloomberg" ziņo, ka, piemēram, ASV sākusi īstenot projektu "Operation Warp Speed", kura mērķis ir apvienot privāto uzņēmumu, valdības institūciju un militāros resursus, lai minētās vakcīnas izstrādes laiku samazinātu par astoņiem mēnešiem. Rosās ne tikai Rietumi – aktīvi vakcīnas sacensībā piedalās arī Ķīna. "Financial Times" ziņo, ka Covid-19 vakcīnai ir vairāk nekā 80 kandidāti. Ja agrāk bija pieņēmumi, ka vakcīnu sāks pārdot pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tad tagad šajā ziņā jau tiek minētas šā gada beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ASV FRS samazina bāzes procentlikmi līdz 2008. gada krīzes līmenim

LETA--AFP, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ ASV centrālā banka Federālā rezervju sistēma (FRS) svētdien samazinājusi bāzes procentlikmi līdz 0-0,25%.

FRS turēs bāzes procentlikmi tuvu nullei līdz ekonomika būs pārcietusi pašreizējos notikumus.

Jaunā procentlikme ir tāda pati, kā 2008.gada finanšu krīzes laikā.

FRS atver zemu izmaksu aizdevumus bankām un mudināja tos izmantot, lai palīdzētu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Tāpat FRS iegādāsies Valsts kases parādzīmes 500 miljardu dolāru vērtībā un citus vērtspapīrus 200 miljardu dolāru vērtībā.

FRS un Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka kopā ar citām lielajām centrālajām bankām veic koordinētus pasākumus, lai nodrošinātu likviditāti globālajiem tirgiem.

"Kanādas Banka, Anglijas Banka, Japānas Banka, Eiropas Centrālā banka, Federālā rezervju sistēma un Šveices Banka šodien paziņo par koordinētiem pasākumiem, lai palielinātu likviditāti," teikts ECB paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz bažām par arvien nākamajiem globālās pandēmijas viņiem, joprojām lielisks šis laiks ir daudzām akcijām. Piemēram, ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība teju katru jaunu dienu sasniedz jaunu rekordu.

Savukārt jebkāda akciju cenu atkāpšanās ir īslaicīga, kur investori šādu situāciju izmanto, lai šos vērtspapīrus iegādātos lētāk. Akciju cena nosacīti straujāk saruka, piemēram, ap pagājušā mēneša vidu. Tiesa gan, jau jūlija otrajā pusē ASV akcijas atgriezās uz jau minētā jaunu cenu virsotņu iekarošanas lielceļa.

Ir gan pa tādam tirgum, kur pesimisms tomēr ir ievilcies, kas uztur zināmas bažas par potenciālo notikumu attīstību finanšu tirgū.

"Vissmagākos zaudējumus cieta Āzijas uzņēmumu akcijas, kur Ķīnas varas iestādes pastiprināti vērsās pret privāto sektoru. Pagājušajā mēnesī Ķīnas valsts amatpersonas ierosināja izmeklēšanu par kiberdrošības pārkāpumiem attiecībā uz datu glabāšanu kopbraukšanas uzņēmumā Didi Global īsi pēc tam, kad uzņēmuma akcijas sākotnējā publiskajā piedāvājumā Ņujorkas biržā tika pārdotas par 4,4 miljardiem ASV dolāriem. Vēlāk Ķīnas varas iestādes noteica būtiskus ierobežojumus līdz šim plaukstošajai privātuzņēmumu darbībai izglītības un apmācības jomā. Jaunie noteikumi, kuri iegrožo izaugsmi un dažos gadījumos pat pilnībā sagrauj uzņēmumu izmantoto biznesa modeli, lika investoriem no jauna izvērtēt regulatīvā riska draudus, un viņi sāka atbrīvoties no ieguldījumiem šādos uzņēmumos. Šo tendenci vēl vairāk pastiprināja Ķīnas eksportētāju likstas, jo to izmaksas aug un piegādes ķēdēs jau ilgāku laiku rodas pārrāvumi pārvadājumu konteineru deficīta dēļ," stāsta Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karot ar koronavīrusu cenšas arī centrālie baņķieri.

Nupat dolāru likmes apcirpa ASV Federālo rezervju sistēma (FRS), un daudzi gaida, ka jau drīzumā tās tiks samazinātas vēl tālāk un pietuvosies nullei. Šonedēļ ASV piemēram sekojusi Anglijas Banka, kas mārciņas bāzes procentlikmi arī samazinājusi uzreiz par 0,5 procentpunktiem līdz 0,25%.

Aktīva rīcība tiek gaidīta vēl arī no Eiropas Centrālās bankas (ECB) puses, lai gan zināma problēma šajā gadījumā ir tā, ka eiro likmes jau ir rekordzemas – refinansēšanas likme atrodas pie apaļas nulles un depozītu likme komercbankām – pie -0,5%.

Lai nu kā – no ECB prezidentes Kristīnes Lagardas tāpat tiek sagaidīti lēmumi, kas palīdzētu ekonomikai pārdzīvot koronavīrusa radīto baiļu un piegāžu ķēžu haosu (reģiona galveno baņķieru sapulce paredzēta jau rīt). Vienlaikus ietekmīgā amatpersona izteikusies – ja uz notiekošo nebūs straujas atbildes rīcības, riskējam piedzīvot "scenāriju, kas atgādinās 2008. gada krīzi", ziņo "Bloomberg". Savukārt ar pareizo atbildi šoks ekonomikai, visticamāk, būšot īslaicīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Federālo Rezervju sistēma (FRS) ceturtdien paziņoja par jaunu stratēģiju, kā atjaunot ASV darba tirgus veselību un palielināt inflāciju līdz veselīgam līmenim, raksta "Reuters".

Saskaņā ar jauno stratēģiju ASV centrālā banka meklēs veidus, kā sasniegt vidējo inflāciju 2% līmenī un pat ļaut tai pārsniegt šo robežu, pārtraucot periodu, kad tā turējās zem šī līmeņa. Tas veicinātu darba tirgus un ekonomikas atveseļošanos.

"Mūsu pārskatītais ziņojums atspoguļo mūsu attieksmi pret spēcīga darbaspēka priekšrocībām, īpaši zema un vidēja ienākumu līmeņa sabiedrības grupās, un ka stabilu darba tirgu var uzturēt, strauji nepalielinot inflāciju," sacījis FRS vadītājs Džeroms Pauels.

ASV ekonomika patlaban atrodas dziļā ekonomikas krīzē, un jaunā FRS pieeja atspoguļo gan fundamentālas pārmaiņas ekonomikā, kas sākās jau krietni pirms koronavīrusa pandēmijas, gan karte tam, kā FRS plāno īstenot savu politiku pasaulē, kur, kā izskatās, kādu laiku vēl valdīs vāja izaugsme, zema inflācija un zemas procentu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FRS palielinās finanšu tirgos ikdienā iepludināmās naudas apjomu

LETA--AFP, 09.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV centrālā banka Federālā rezervju sistēma (FRS) pirmdien paziņoja, ka piesardzības nolūkos saistībā ar koronavīrusa epidēmijas radītajiem riskiem palielinās finanšu tirgos ikdienā iepludināmās naudas apjomu par 50 miljardiem dolāru (44 miljardiem eiro) - līdz 150 miljardiem dolāru (132 miljardiem eiro).

"Šim palielinājumam vajadzētu palīdzēt atbalstīt finanšu tirgu netraucētu funkcionēšanu, ņemot vērā tirgus dalībnieku īstenotos uzņēmumu atbalstīšanas plānus koronavīrusa epidēmijas dēļ," norāda FRS.

FRS izmanto naudas tirgu, lai noturētu bankas noteikto procentu likmi atbilstoši vēlamajam līmenim.

Savukārt finanšu institūcijas izmanto naudas tirgus, lai uz ļoti īsu laika periodu, sākot no vienas dienas un beidzot līdz vienam gadam, aizņemtos līdzekļus, palīdzot veicināt ekonomisko aktivitāti.

Lai mazinātu risku ekonomikai, ko rada jaunā koronavīrusa izplatīšanās, FRS ārkārtas sēdē pagājušajā otrdienā nolēma samazināt bāzes procentu likmi.

FRS Atvērtā tirgus komiteja vienbalsīgi nolēma bāzes procentu likmes mērķrādītāju samazināt par 0,5 procentpunktiem līdz 1-1,25%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV centrālā banka - Federālā rezervju sistēma (FRS) - ceturtdien paziņoja, ka nolūkā mazināt koronavīrusa krīzes izraisītās sekas aizdos 2,3 triljonus dolāru štatiem, vietējām pašvaldībām, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

FRS ar banku starpniecību izsniegs četru gadu aizdevumus uzņēmumiem ar līdz 10 000 darbinieku, kā arī tieši uzpirks štatu un tādu vietējo pašvaldību, kurās ir liels iedzīvotāju skaits, obligācijas.

Vietējām pašvaldībām paredzēts aizdot kopumā 500 miljardus dolāru.

"FRS loma ir sniegt pēc iespējas lielāku palīdzību un stabilitāti ierobežotas ekonomiskās aktivitātes laikā, un mūsu rīcība šodien palīdzēs nodrošināt, lai gaidāmā ekonomikas atlabšana notiek tik enerģiski, cik vien iespējams," norādījis FRS vadītājs Džeroms Pauels.

FRS paziņojums par šiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem izraisīja akciju cenu kāpumu ASV biržās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas akciju cenas otrdien pieauga, ko sekmēja cerības uz ekonomikas atkopšanos, bet Volstrītā akciju cenas mainījās dažādos virzienos, investoriem fokusējoties uz Federālās rezervju sistēmas (FRS) politikas sanāksmi šonedēļ.

Ziņas, ka vairākas Eiropas valstis ir apturējušas Lielbritānijas un Zviedrijas uzņēmuma "AstraZeneca" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu sakarā ar ziņām par trombozes gadījumiem Eiropā, maz ietekmēja investoru noskaņojumu Eiropā.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) otrdien paziņoja, ka ir "stingri pārliecināta" par to, ka ieguvumi no "AstraZeneca" vakcīnas atsver potenciālo blakņu riskus.

Volstrītas indekss "Nasdaq" nedaudz pieauga, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās pēc iepriekš sasniegtiem rekordiem.

Somijas telekomunikāciju tehnoloģiju kompānijas "Nokia" akcijas cena pieauga par mazāk nekā 0,1% pēc kompānijas paziņojuma, ka tā divu gadu laikā likvidēs līdz 10 000 darbavietu jeb 11% no kopējā darbavietu skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās piektdien kritās, tirgiem turpinot reaģēt uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) signāliem, ka tā tuvojas stingrākas monetārās politikas noteikšanai.

Galvenie Eiropas biržu indeksi saruka robežās no 1,5% līdz 1,9%, bet Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās par 1,6%, ko noteica enerģētikas un finanšu uzņēmumu akciju cenu samazināšanās. "Dow Jones Industrial Average" nedēļas gaitā krities par 3,4%, kas ir straujākais vienas nedēļas kritums kopš oktobra.

FRS trešdien saglabāja labvēlīgu monetāro politiku, bet paaugstināja inflācijas un izaugsmes prognozes un lika saprast, ka tagad ir gaidāma procentlikmju celšana jau 2023.gadā, nevis 2024.gadā. FRS Sentluisas nodaļas prezidents Džeimss Balards gan prognozēja, ka pirmā procentlikmju pacelšana var notikt jau 2022.gada beigās.

FRS arī sāka diskusijas par obligāciju uzpirkšanas tempa maiņu, kas pašlaik ir 120 miljardi dolāru mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas mainās dažādos virzienos pēc FRS lēmuma saglabāt zemas procentlikmes

LETA--AFP, 17.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas trešdien mainījās dažādos virzienos pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma saglabāt zemas procentlikmes, savukārt naftas cenas pieauga, viesuļvētrai Meksikas līcī samazinot naftas ieguves apjomu.

Volstrītā akciju cenas pārsvarā kritās, un indekss "Nasdaq Composite" saruka pēc augustā sasniegtiem rekordiem.

FRS solīja saglabāt zemas procentlikmes, līdz būs sasniegts maksimālas nodarbinātības mērķis. FRS piedāvāja labāku ekonomikas prognozi šim gadam, bet mērenāku prognozi 2021. un 2022.gadam.

FRS vadītājs Džeroms Pauels arī uzsvēra, ka ASV ekonomikai vajag vairāk stimulu no Vašingtonas, un atzīmēja, ka 11 miljoni cilvēku vēl ir bez darba jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Pirms FRS paziņojuma ASV Tirdzniecības ministrija publicēja datus, ka mazumtirdzniecības apgrozījums ASV šogad augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājies par 0,6%, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums par prognozēto. Analītiķi bija prognozējuši mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu augustā par 1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības tiesa (EST) 6.maijā noraidīja "ABLV Bank" apelācijas sūdzību lietā, kurā banka vērsās pret Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes 2018.gada 23.februārī pieņemtajiem lēmumiem, pēc kuriem bankas akcionāri pieņēma lēmumu par bankas likvidāciju, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Banka 2018.gadā lūdza EST pārbaudīt, vai Eiropas Savienības (ES) institūcijas varēja lemt par bankas likvidāciju, kā arī, vai ES institūcijas pietiekami izvērtēja bankas finanšu situāciju.

2019.gada 6.maijā EST bankas prasību noraidīja pilnībā, kā arī uzdeva tai atlīdzināt ECB tiesāšanās izdevumus.

Banka iesniedza apelācijas sūdzību. Ar apelācijas sūdzībām banka lūdza atcelt attiecīgi EST spriedumu, kurā tiesa kā nepieņemamas noraidīja to prasības atcelt ECB 2018.gada 23.februāra aktus, ar kuriem tā bija paziņojusi, ka "ABLV Bank" un tās meitasuzņēmums "ABLV Bank Luxembourg" kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.

ECB lūdza tiesu noraidīt apelācijas sūdzības kopumā kā acīmredzami nepamatotas vai, pakārtoti, noraidīt tās kā daļēji nepieņemamas un daļēji nepamatotas, kā arī piespriest apelācijas sūdzību iesniedzējiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) savā šīs nedēļas sanāksmē demonstrēja nosacīti optimistiskāku skatu uz eirozonas ekonomikas izredzēm. Kopumā ECB vadība uzsvēra spēcīgu atveseļošanos, kas tirgus dalībniekiem, šķiet, radījis pārliecību, ka nesenais eiro cenas lēciens varētu būt pamatots.

Turklāt nav izslēgts, ka eiro cena pēc šīs sanāksmes turpina pieaugt. Uz jau tā tautsaimniecībām ļoti neērtās pandēmijas fona spēcīga vietējā valūta gan varētu nebūt tā pati labākā padarīšana. Proti, notikumi valūtu tirgū daudziem Eiropas eksportējošajiem uzņēmumiem draud sazīmēt visai netīkamu peļņas bildi.

Reģiona kopējās valūtas cena pēdējā laikā visai strauji pieaugusi, un šāds dārgs eiro eirozonas tautsaimniecībai nav vēlams, jo mazina reģiona eksportētāju un ražotāju konkurētspēju ārzemēs. Ja eiro cena turpinās doties augstāk, tas var atstāt negatīvas sekas uz jau tā pandēmijas novārdzināto eirozonas ekonomikas izaugsmi. Piemēram, eiro cenas pieaugums ASV dolāros kopš maija vidus tuvinās jau 10%, un septembra sākumā tā uz brīdi paviesojās virs apaļās 1,20 ASV dolāru atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru