Jaunākais izdevums

“Jebkura biznesa vērtība un attīstības pamats ir cilvēki. Ja cilvēkiem patīk tas, ko viņi dara, ja viņi ir motivēti pilnveidoties kopā ar uzņēmumu, kurā strādā, tad tiks sasniegti jebkuri mērķi,” uzskata Ričards Zakss, EHR mediju grupas līdzīpašnieks. Viens no uzņēmuma svarīgākajiem mērķiem bija izveidot labāko radio aplikāciju Latvijā – un tas ir izdevies!

Galvenais – būt mobiliem

EHR mediju grupā ietilpst trīs radiostacijas – EHR, EHR Superhits un EHR Russkie Hiti, un katru mēnesi tai izdodas saglabāt vienu no vadošajām komerc-radio grupu pozīcijām, sasniedzot vidēji līdz pat 504 tūkstošiem unikālo klausītāju nedēļā.

Kā stāsta R. Zakss, radio mērķauditorija ir mūsdienīgi mileniāļi, tādēļ nepārtraukti jāseko līdzi jaunākajiem trendiem un tehnoloģijām. “Mūsu klausītāji ikdienā “dzīvo” savā viedtālrunī, tāpēc, lai sasniegtu veiksmīgus rezultātus, mums arī jābūt mobiliem.”

Lai saglabātu līdera pozīcijas arī turpmāk, kompānija savā attīstības plānā iekļāvusi trīs galvenos virzienus. Pirmkārt, orientēšanās uz aktualitātēm, tādēļ EHR portāls sevi pozicionē kā Eiropas popkultūras jaunumu centru, ziņojot par aktuālāko mūzikā. Otrkārt, fokuss uz daudzveidību – klausītājiem jau ir pieejami 20 hitu kanāli. Visbeidzot – konkurētspējas saglabāšana. EHR izstrādājis funkcijām bagātāko mobilo aplikāciju, kas ieņem stabilu vietu mūzikas aplikāciju trijniekā Latvijā.

Tiekšanās pēc attīstības

Attīstības procesā galvenais ir spēja ātri reaģēt uz pārmaiņām, tai skaitā digitālajā vidē, jo tā ir svarīga mūsdienu sabiedrībai, uzskata R. Zakss.

“Novērojām, ka Huawei AppGallery īsā laika posmā ierindojās starp pasaules trim lielākajiem lietotņu veikaliem, tādēļ man ir prieks, ka tagad arī Huawei lietotājiem būs iespēja klausīties Eiropā pirktākos hītus EHR aplikācijā, turklāt abas mūsu aplikācijas jau ir sākotnēji lejuplādētas jaunajos Huawei P40 viedtālruņos.”

Jau šobrīd EHR mobilā aplikācija apliecinājusi sevi kā funkcijām bagātākā radio aplikācija ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, piedāvājot klausīties radiostacijas tiešraidē, pievienot mīļākās dziesmas savā pleilistē, lasīt ziņas par aktuālāko mūzikas pasaulē, klausīties podkāstus u.c.

Sadarbības pamatā – neatlaidība un uzticība

Uzsākot sadarbību, svarīgi būt atvērtiem jaunām idejām un iesaistīties visos darba procesos. “Sadarbība ar Huawei bija produktīva un pozitīva. Vienmēr laicīgi saņēmām nepieciešamo informāciju, turklāt, tuvojoties finiša taisnei, Huawei paātrināja aplikācijas verifikāciju savā lietotņu veikalā, ko mēs īpaši novērtējam,” atzīst R. Zakss, piebilstot, ka, sadarbībai turpinoties, tika realizēts arī konkurss, kura galvenā balva bija P40 lite tālruņi: “Divu nedēļu laikā saņēmām 16 tūkstošus reģistrāciju izlozei, kas liecina ne vien par aktīvu auditorijas līdzdalību, bet arī interesi par Huawei produktiem.”

“Mūsu lokālās speciālistu komandas nemitīgi darbojas, lai papildinātu AppGallery klāstu, veidojot sadarbības ar vietējiem lietotņu izstrādātājiem. Huawei ir svarīgi, lai ikviens mūsu sadarbības partneris būtu apmierināts ar sadarbību, tādēļ mēs piedāvājam bezmaksas mārketinga atbalstu ne tikai tām lietotnēm, kuru lejupielāžu potenciāls ir mērāms vairākos simtos tūkstošu, bet arī mazākām, taču vietējam tirgum un lokālajam patērētājam svarīgām aplikācijām. Turklāt katrai lietotnei, kas pievienojas AppGallery, ir iespējas augt un palielināt savu klientu loku ne vien lokāli, bet arī ārvalstu tirgos," stāsta Gunta Kursiša, Huawei Mobile Services Biznesa attīstības vadītāja Latvijā.

Ričards Zakss ir pārliecināts, ka veiksmīgas aplikācijas pamatā ir spēja atbildēt uz jautājumu – kāpēc man būtu jāizmanto šo lietotni šodien un arī rīt? Ja atbilde ir rokā, turpmākie panākumi atkarīgi no paša neatlaidības un pārliecības par savu ideju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "EHR Mediju grupa" investējusi vairākus simtus tūkstošus eiro radiostacijas "Latviešu hiti" FM apraides izveidē, informē "EHR Mediju grupa" līdzīpašnieks un attīstības vadītājs Guntars Traubergs.

Būtiskākās investīcijas veiktas "Latviešu hiti" FM apraides tīkla iegādei septiņās Latvijas pilsētās - Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Limbažos, Liepājā un Jēkabpilī. Radio "Latviešu Hiti" ir dzirdami Rīgā (101.0 FM), Valmierā (103.4 FM), Cēsīs (104.7 FM), Smiltenē (103.1 FM), Limbažos (103.0 FM), Liepājā (93.5 FM) un Jēkabpilī (93.4 FM).

Kopējais veikto investīciju apjoms, atbalstot vietējos mūziķus un pandēmijā cietušo izklaides industriju, ir vairāki simti tūkstoši eiro, bet noslēgto līgumu nosacījumi liedz atklāt precīzas darījumu summas. G.Traubergs pauda pārliecību, ka investīcijas atmaksāsies, jo šādā veidā tiks sniegta atbilde uz sabiedrībā augošo pieprasījumu klausīties dziesmas dzimtajā valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EHR mediju grupa" pievienojusies Latvijas Reklāmas asociācijai (LRA), izvirzot mērķi kopā ar citiem nozares kolēģiem panākt virkni izmaiņu Latvijas normatīvajos aktos, "sakārtojot gan reklāmas tirgu, gan nodrošinot neatkarīgas Latvijas mediju telpas pastāvēšanu ilgtermiņā".

LRA ir sabiedriska organizācija, kurā ir apvienojušies reklāmdevēji, mediji, kā arī mediju un reklāmas aģentūras. Asociācijas mērķis ir veicināt reklāmas nozares attīstību un aizstāvēt savu biedru intereses, uzlabojot reklāmas kvalitāti, veidojot pozitīvu reklāmas tēlu sabiedrībā un cīnoties pret nesamērīgu likumu normu izstrādi. Latvijas Reklāmas asociācija ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kā arī Eiropas Komunikācijas Aģentūru asociācijas (EACA) biedrs.

“Medijiem šobrīd ir daudz aktuālu un normatīvos aktos balstītu jautājumu, kas var izšķirt nozares konkurētspēju un turpmāko nākotni. Ņemot vērā faktu, ka veiksmīgu pārmaiņu un transformāciju uzņēmuma iekšienē rezultātā, EHR mediju grupa ir pietuvojusies flagmaņa statusam radio tirgus segmentā un veiksmīgi attīsta arī digitālo vidi un piedāvājumu, izjūtot atbildību arī par nozares nākotni kopumā. Uzskatu par pagodinošu atkal būt kopā ar nozares speciālistiem un virzīt Latvijas mediju nākotni, šoreiz vairāk rūpējoties par radio nozares FM un digitālo nākotni. Mediji ir saplūduši – TV ir digitāls, portāli pilda TV funkciju, arī radio strauji mainās – šodien karalis ir viedtālrunis un vertikālais video,” iestāšanās sarunu noslēgumu LRA komentē Guntars Traubergs, EHR mediju grupas valdes loceklis, kurš jau iepriekš ir bijis ilglaicīgs LRA valdes loceklis, pārstāvot TV nozari ar tolaik vadošo televīziju LNT.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk laiku pa laikam informatīvajā telpā tiek pieminēti podkāsti. “Klausies jaunāko podkāstu ceturtdien!”, “Zīmols X ir izveidojis podkāstu sēriju, kurā stāsta par …”, un vēl, un vēl. Bet kas tas podkāsts īsti ir? Ko tas nozīmē, kāpēc tie kļūst arvien populārāki, un kur ir pieejami podkāsti latviešu valodā? Uzzini raksta turpinājumā!

Kas ir podkāsti?

Podkāsts (no angļu “podcast”) ir viens no internetā pieejamiem audiopārraižu veidiem. To var klausīties pastaigas laikā, braucot sabiedriskajā transportā uz darbu vai pat darbā, darba laikā. Tas ir satura medijs, kas nepaņem pilnīgi visu klausītāja uzmanību, kā to dara video vai rakstiskie satura mediji (blogi).

Kādi ir podkāstu veidi?

Kā it visam, arī podkāstiem ir vairāki veidi jeb tipi:

1. intervijas tips;

2. solo tips;

3. multi-vadītāju tips.

Turpinājumā iepazīsties tuvāk ar katru no podkāstu veidiem!

1. Intervijas tips

Viens no visu laiku populārākajiem podkāstu veidiem ir intervijas tips, kura ietvaros viens vai divi vadītāji katrā raidījumā intervē citu viesi. Savu popularitāti šis tips ir izpelnījies ar to, ka nav nepieciešams veikt milzīgus sagatavošanās darbus un visu pārraides “svaru” nest uz vienas personas pleciem. Tā vietā sagatavošanās priekšdarbi ietver jautājumu sagatavošanu, ko uzdot šim intervējamajam cilvēkam. Pēc tam viss ir atkarīgs no vadītāja prasmēm veidot un vadīt sarunu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atpūta. Starp izaugsmi un izdegšanu

Katrīna Ošleja, uzņēmēja, vadības koučs, supervizors, līderības trenere un arī psihoterapijas speciāliste, 20.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā mani klienti lielākoties ir vadītāji un galvenie speciālisti, kuru sūdzību centrālā tēma ir profesionāla izdegšana un pārgurums. Diemžēl aizvadītā gada laikā psihoemocionālu izaicinājumu gadījumu skaits sabiedrībā ir pieaudzis, saasinot problēmas, kuras nebijām pamanījuši vai centušies risināt.

Turklāt, tās skar visu profesiju un amata pozīciju ļaudis, nešķirojot pēc dzimuma vai vecuma. Bieži saņemu sūdzības par to, ka cilvēki vairs neredz jēgu darbam, ko viņi veic. Daudzi saskārušies ar attiecību grūtībām, trauksmes un panikas lēkmēm, hroniskām sāpēm, ēšanas traucējumiem, depresiju un miega traucējumiem. Daudzus no šiem izaicinājumiem ir iespējams laicīgi novērst, līdzsvarojot profesionālo un privāto dzīvi, iemācoties novērtēt sevi mājās un darbā, kā arī izbrīvējot laiku atpūtai ne vien nedēļas nogalēs, bet arī ikdienā.

Darbā visu vienā dienā nav iespējams paveikt

Bieži pamanu, ka vadītāji un motivēti darbinieki sev izvirza tik izaicinošu mērķus, ka šo mērķu sasniegšana nomāc visas citas dzīves jomas. Darba mērķiem vajadzētu būt ekoloģiskiem attiecībā pret veselības, attiecību, izaugsmes vai jebkuriem citiem dzīves mērķiem. Būtu vēlams vismaz tiekties uz šo līdzsvaru. Ja atpūtas ir par maz, ar laiku organisms sāk par to signalizēt ar dažādām stresa zīmēm: trauksmi, bezmiegu, nogurumu, depresiju, nomāktību. Tā kā Latvijā cilvēki ar šīm stresa pazīmēm saskaras bieži, visticamāk, atpūtas varētu būt par maz vai arī atpūšanās nenotiek tādos veidos, kas palīdzēt atjaunoties gan ķermenim, gan prātam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

TV3 Group iegādājas Top radio

Db.lv, 16.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mediju grupa Baltijā "TV3 Group" paziņojusi par radio stacijas "Top radio" iegādi Latvijā, tādējādi paplašinot krievvalodīgo auditoriju grupas portfelī, kā arī nostiprinot kopējās pozīcijas tirgū.

Mediju grupa "TV3 Group" paplašina radio klausītāju auditoriju grupas ietvaros, kur līdztekus radio stacijai "Star FM", tiek pievienota krievu valodā translējošā radio stacija "Top radio".

""TV3 Group" reklāmdevējiem nodrošina stabilu auditoriju to mērķa grupās, tāpēc esam gandarīti, ka līdz ar radio portfeļa paplašināšanu, reklāmdevējiem varēsim piedāvāt sasniegt ne vien latviski runājošo radio klausītājus, bet arī krievvalodīgo klausītāju auditoriju Latvijas teritorijā. Vietēji ražotais audio saturs ir nākotne, tādēļ esam droši, ka radio staciju "StarFM" un "Top Radio" tandēms kļūs par spēcīgu instrumentu reklāmdevējiem, piedāvājot daudzveidīgus radošos un lokāli veidotos reklāmas kampaņu risinājumus produktiem, kuru mērķis ir sasniegt auditoriju ar radio starpniecību," dalās mediju grupas "TV3 Group" vadītājs Latvijā Mindaugas Rakauskas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerēts, ka aplikācija "SugarCat" darbosies šādi: tiek noskenēts produkts un mobilā lietotne pasaka, cik tuvu ar šī produkta apēšanu esi maksimālajai robežai.

Mobilā lietotne domāta tieši bērniem vecumā no astoņiem līdz divpadsmit gadiem, kas ir vecums, kad viņi sāk pieņemt lēmumus par pārtikas izvēli un ietekmē to, kādus produktus ģimene iegādājas – našķus, brokastu pārslas utt. Bērni lieto sociālos tīklus, kur viedokļu līderi reklamē dažādus produktus, tāpat ietekmējas no draugu izvēlēm, vienlaikus viņiem ir vismazāk zināšanu par pārtikas produktu saturu. Daļa bērnu vēl neizprot daļskaitļus un viņiem nav skaidrs, ko nozīmē, ka 1/3 no produkta ir cukurs. "Ir svarīga datu pieejamība tieši bērnu izpratnei, tāpat nepietiek ar skaitļiem – ir vajadzīga to vizualizēšana, lai bērni saprastu, vai vienā produktā nav vairāk cukura kā dienā ieteicams," teic M. Kāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Apnicis stāvēt rindās pie ārsta vai tehniskajā apskatē? Apnicis zvanīt uz slimnīcu, lai pierakstītos uz vizīti? Mēs to saprotam un mēs to mainīsim!" ar tādu saukli sevi piesaka IT uzņēmums, viens no Valmieras biznesa inkubatora startupiem "Qticket".

"Qticket" risinājums piedāvā iespēju sev ērtā laikā attālināti iestāties rindā, izņemot kārtas numuriņu aplikācijā, kā arī pierakstīties uz vizīti bez zvaniem.

Ar "Qticket" aplikācijas palīdzību tās lietotāji var gan atrast sev interesējošā uzņēmuma tuvākās filiāles, gan iestāties rindā vai pierakstīties uz vizīti attālināti, attālināti atcelt vai pārcelt vizītes laiku, saņemt informāciju par sniegtajiem pakalpojumiem un speciālistiem, reālajā laikā redzēt filiāles rindas virzību un paredzamo gaidīšanas laiku rindā, kā arī ieteicamos apmeklējuma laikus, lai izvairītos no garām rindām.

Šobrīd aplikācija darbojas "E. Gulbja laboratorijās" (pašlaik aplikācija aktīva 35 filiālēs), kur iespējams iestāties rindā attālināti, no nākamās nedēļas būs iespēja pieteikties arī uz vizīti konkrētā laikā. Tāpat "Qticket" pakalpojumi ir ieviešanas procesā arī Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), kur ar "Qticket" starpniecību ir iespēja pierakstīties uz vizīti attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Stockmann jūnijā atklās jaunu e-veikalu, klientu lojalitātes programmu un aplikāciju

Db.lv, 02.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pagājušajā gadā veiktās vērienīgās "Delikatess" nodaļas rekonstrukcijas universālveikals Stockmann turpina attīstību, investējot digitālajos projektos.

1. jūnijā darbu uzsāka jauna lojalitātes programma un aplikācija klientiem, savukārt jūnija beigās paredzēts laist klajā jaunu modes un mājas preču e-veikalu. Visi risinājumi darbosies Baltijas valstīs un Somijā.

"Šogad universālveikala fokusā ir daudzkanālu iepirkšanās vides attīstība, un šie jaunie risinājumi palīdzēs nodrošināt vienlīdz augstu klientu iepirkšanās pieredzi visos mūsu kanālos kā klātienē, tā e-vidē. Gan jaunā aplikācija un lojalitātes programma, gan e-veikals veidoti, ņemot vērā mūsu klientu vēlmes un pielāgojoties viņu vajadzībām. Mums vienmēr ir svarīgi nodrošināt klientus ar tādām izvēlēm, kas atvieglotu viņu dzīvi, padarītu to ērtāku un iedvesmojošāku," norāda universālveikala Stockmann direktore Dace Goldmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īslaicīgo ziņu nosūtīšanas aplikācija “Snapchat” paziņoja par sadarbības līgumu izveidi tādiem uzņēmumiem kā “Disney”, “ViecomCBS”, “NBCUniversal”, kā arī "N.B.A." un "N.F.L.".

Vairāku gadu vienošanās arī turpmāk nodrošinās platformu ar vēl vairāk īsa formāta oriģināliem video fragmentiem, ziņo “New York Times”.

“Snapchat” paziņoja par noslēgtajiem līgumiem, reizē translējot oriģināla satura ziņu pārraides, kas veidotas sadarbībā ar vadošajiem ASV medijiem (“The Washington Post”, “Bloomberg” un “ESPN”).

Masu medija “NBCUniversal” prezidente Megija Sanivika (Maggie Suniewick) pauda, ka “Snapchat” ir pārliecinoša vide, ar kuras palīdzību iespējams aizsniegt miljoniem jaunu skatītāju.

Uzņēmums, kas ir bāzēts Santamonikā, Kalifornijā, pārdod sešu sekunžu garas reklāmas, kuru skatīšanos lietotājiem nav iespējams izlaist. Tāpat aplikācija piedāvā lietotājiem seriālus, kas ilgst vidēji piecas minūtes un kuru sezona sastāv vidēji no astoņām līdz divpadsmit epizodēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja esi izsalcis un nav laika gatavot pašam, tad jāmeklē, kur iespējams garšīgi un ekonomiski izdevīgi ieturēties ārpus mājas. Burgeri Rīgā kļuvuši par vienu no populārākajām patērētāju izvēlēm, bet kur meklēt pašu labāko, garšīgāko un cenas ziņā draudzīgāko piedāvājumu? To palīdz atrast restorānu ceļvedis Meniu.lv.

Kā radās burgeri?

Burgeri restorānu ēdienkartēs pieejami dažādās variācijās, taču pasaulē populārākie ir divi - hamburgers un čīzburgers jeb siera burgers. Abu pārdošanas apjomi ir milzīgi, pateicoties ātro ēdināšanas restorānu ķēžu darbībai un ekonomiskajai cenai. Populāri ir arī dubultie burgeri - ar dubultu gaļu, dubultu sieru, dubultu jebko. Barbekjū burgeri un vistas gaļas burgeri arī ir iecienīti patērētāju vidū, tāpat kā asie un veģetārie. Zināms, ka katrai burgeru vietai ir savs populārākais burgeris un tikai sava, neviena nedota recepte. Lai noteiktu labāko burgeru, ir jādodas un jāmēģina, jo tikai tā būs iespējams noteikt savas top vietas, kuras varēsi ieteikt citiem, piemēram, ne tikai draugiem, bet arī sociālajos tīklos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksportētāji var zaudēt tirgus, ja valsts bremzēs procesus

Jānis Goldbergs, 15.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birokrātisko procesu slogs finanšu, būvniecības un migrācijas jomā un fokusēta atbalsta trūkums enerģētikā var kļūt par kritisku konkurētspēju bremzējošu faktoru kopumu, kas noved pie eksporta tirgu zaudējuma 2022. gadā.

Kādēļ tā, intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Fragments no intervijas

Pērnā gada rezultāti par uzņēmējdarbību, eksportu, ražošanu ir zināmi. Ekonomikas ministrija sociālajos tīklos lielījās, ka iekšzemes kopprodukts pērn audzis, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka rūpniecības produkcijas izlaide palielinājusies. Fonā ir inflācijas stāsts. Kāda ir realitāte? Ir mums ekonomikas izaugsme, vai vairāk tas ir stāsts par inflāciju?

Kopumā ekonomika ir augoša. Runa ir gan par izaugsmi eiro izteiksmē, gan arī par tonnām un preču vienībām. Dalot pa nozarēm, protams, ir izdalāmas tādas nozares, kur cenas ietekmei ir lielāka nozīme, ir tādas, kur mazāka. Vidēji varētu teikt, ka sadalījums ir puse uz pusi. Proti, inflācijas ietekme ir tikai pusei no visas izaugsmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID dators cilvēku saskatīt nespēj

Jānis Goldbergs, speciāli Dienai, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatās, ka pašreizējā politiskā vara plāno ilgstošu tranzīta kravu tirgus stagnāciju, jo Tautsaimniecības attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteiktais mērķis – 28,5 miljoni tonnu kravu gadā – ir visai pieticīgs pie tām iespējām, kas pastāv.

Tā intervijā par valdības dubulto morāli attieksmē pret nozarēm intervijā Dienai saka satiksmes nozares eksperts Aivars Strakšas.

Fragments no intervijas

Krievijas teritorijā uz dzelzceļa katru gadu tiek uzkrauts apmēram 1,2 miljardi tonnu kravu, no šī apjoma 360–380 miljoni tonnu kravu tiek eksportēts. Baltkrievijai vispār nav savu ostu – 2020. gadā dzelzceļa kravu apjoms šajā valstī bija ap 85 miljoniem tonnu. Turklāt jāņem vērā, ka tikai konteineru pārvadājumu apjoms Baltkrievijā 2020. gadā pārsniedza vienu miljonu konteineru vienību. Absolūtais vairākums ir Ķīnas eksports uz Eiropu. Latvija, izskatās, ir atteikusies no piedalīšanās šajā pasākumā. Ķīnas kravu eksportam uz Skandināviju un virkni Eiropas ostu caur Latvijas teritoriju ir ekonomisks pamats, pat neskatoties uz nicinošajiem komentāriem tad, kad Rīgā ieradās pirmie eksperimentālie kravas vilcienu sastāvi no Ķīnas. Ja tranzītkoridori caur Latviju spēs saglabāt savu konkurētspēju, agri vai vēlu tranzīta kravas atgriezīsies. Manuprāt, TAP plānoto 28,5 miljonu tonnu vietā mēs varam pacīnīties par 40 miljoniem tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vertigo no veiksmes un tiesnešu neatkarība

Dmitrijs Skačkovs, zvērināts advokāts, 10.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā diskusijas par tiesnešu neatkarību pārņēma Latvijas publisko telpu, bet, diemžēl, koncentrējās ap personālijām un konfliktu starp varas atzariem. Tomēr, praksē gūtie novērojumi liecina, ka problēmas saknes ir dziļākas.

Tiesu varas neatkarību nevar garantēt nekāds, pat progresīvs, ideāls regulējums, ja pašiem tiesnešiem nebūs gribas un apņēmības pildīt savus amata pienākumus tā, kā melns uz balta rakstīts likumā: neatkarīgi, pakļaujoties tikai likumam, sargājot cilvēka pamattiesības. Un, protams, šāda tiesnešu nostāja bez ierunām būtu jārespektē visām ietekmīgām un mazāk ietekmīgām iestādēm.

Lai arī būtu netaisnīgi apgalvot, ka visi izmeklēšanai labvēlīgi tiesnešu lēmumi ir nepamatoti pēc būtības, vai nekad un neviens izmeklēšanas tiesnesis nav apmierinājis procesā iesaistītās personas tiesiski pamatotu sūdzību, tomēr līdz iepriekš aprakstītajai ideālajai situācijai Latvijas Republikas tiesām joprojām ir ļoti tālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

„Katra uzņēmuma veiksmes stāsts ir citādāks, taču pašai veiksmei tajā parasti nav atvēlēta liela loma. Panākumu atslēga slēpjas mērķtiecīgā attīstībā, neatlaidībā un aizrautībā. Ir jābūt skaidrai vīzijai par to, ko vēlies sasniegt, taču nedrīkst aizmirst – ja nemīlēsi to, ko dari no visas sirds, nav lielu cerību izveidot veiksmīgu biznesu ilgtermiņā,” saka Andris Griķis, SIA Inbokss īpašnieks. Viņa lolojuma – portāla Inbox.lv panākumu receptē ir vairākas būtiskas sastāvdaļas:

Pakāpeniska, bet nepārtraukta attīstība.

SIA Inbokss, jeb Inbox.lv ir augsto tehnoloģiju uzņēmums, kas vairāk nekā 20 gadus piedāvā savus pakalpojumus interneta lietotājiem. Šo gadu laikā, Inbox e-pasta servisa aktīvo lietotāju skaits ir sasniedzis vairāk kā 1 miljonu un jau vairākus gadus pēc kārtas, Inbox.lv atrodas Latvijas mīlētāko zīmolu topa trijniekā, kas parāda darbības rezultātus ne tikai skaitliskā, bet arī tautas atzinumā.

Jāatzīst, ka uzņēmums audzis pakāpeniski – papildus e-pasta servisam ar laiku tika ieviesti arvien jauni pakalpojumi: failu un fotogrāfiju glabāšanas un koplietošanas serviss, ērts elektroniskais kalendārs, lai plānotu sapulces, tikšanās, un dažādus pasākumus un daudzi citi produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan tas ir mazāk par 0,1% no tirgus, Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Jeff App" līdzdibinātājs Toms Niparts ir pārliecināts, ka iespējamais izaugsmes potenciāls ir milzīgs.

"Turklāt tas ir tikai mūsu pirmais tirgus Āzijā," viņš uzsver. Pirmo klientu attieksme pret risinājumu esot visnotaļ laba un atgriežas tie, kas reģistrējušies pirms kāda laika.

Uzņēmuma stratēģija šajā tirgū ietver vairākus soļus. Sākumā tas piedāvā vietējiem finanšu uzņēmumiem nepieciešamu risinājumu, kas risina pamatvajadzību: piesaista jaunus klientus. "Kad esam iekarojuši atpazīstamību un nodibinājuši attiecības, piedāvājam papildu pakalpojumus – alternatīvos datus. Augustā laidām klajā mobilo lietotni, kuru drīzumā sāksim jaudīgi reklamēt. Tuvāko mēnešu laikā lietotājiem būs arī iespēja saņemt izdevīgākās banku kredītkartes un finansējuma iespējas ar mopēda vai motocikla nodrošinājumu, kas Āzijā ir būtiski. Pakāpeniski pāriesim no tā, ka esam kā "Tinder" piemērotākā aizdevuma atrašanai uz aplikāciju īpašajiem piedāvājumiem, kas nozīmē, ka piedāvājam atrast ne vien finansējumu, bet arī apdrošināšanu, telekomunikāciju pakalpojumus u. tml. Šāds risinājums mums dos vairāk datu par lietotāju uzvedību, kas ilgtermiņā ļauj veidot kredītvērtējumu, kas ir viens no mūsu lielākajiem mērķiem," ieskicē T. Niparts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

900 aldari brūvē kopīgu alu, lai glābtu nozari

Ilze Žaime, 22.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

Alus darītavu SIA "Ārpus" Ādažu novadā 2017.gadā izveidoja četri alus mīļotāji. Katrs no viņiem pirms tam darbojās dažādās nozarēs - no IT jomas, līdz pat saistībai ar alus darīšanu. Par brūvētavas galveno aldari kļuva Vladimirs Berezins. Uzņēmuma nosaukumā ietverta doma par to, ka šis alus ir citādāks un ārpus ierastajām garšām.

No čigāniem līdz savai darītavai

Pašos pirmsākumos "Ārpus Brewing Co" darbojās kā "čigānu" alus darītava - pēc sevis izstrādātas receptūras alus tika brūvēts dažādās alus darītavās visā Latvijā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ģirts Tihomirovs norāda, ka tā bijusi lieliska iespēja labāk sagatavoties un uzkrāt pieredzi savas darītavas atvēršanai: "Pilnīgi noteikti jebkura čigānu alus darītava sapņo par savu brūzi, un mēs nebijām izņēmums."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vakardienas SIA "Andele Mandele PAY" iekļauta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) elektroniskās naudas iestāžu reģistrā, kas uzņēmumam dod tiesības sniegt maksājumu pakalpojumu – maksājuma instrumenta izlaišanu.

"Ļoti ceram, ka deviņu līdz desmit mēnešu laikā varēsim ieviest elektroniskās naudas sistēmu. Šobrīd turpinās nopietns programmēšanas darbs, lai šo drošo maksājumu sistēmu ieviestu dzīvē," teic Līva Jaunozola, sludinājumu portāla "andelemandele.lv" īpašniece un kustības "Andele Mandele" aizsācēja.

Uzņēmums jau ilgāku laiku vēlējās nodrošināt, lai pircēji ar pārdevējiem portāla iekšienē var norēķināties ar elektroniskās naudas palīdzību. Piemēram, ja pircējs vēlas iegādāties zābakus par 50 eiro, vispirms pārskaita naudu un tad gaida, ko saņems, atverot pakomātu.

"Lielākoties pārdevēji ir godprātīgi, bet situācijas ir dažādas, piemēram, ir bijis gadījums, kad pārdevējs savāc no desmit pircējiem pa 20 eiro un pazūd. Elektroniskās naudas licence iedod jaunu vērtību uzņēmumam un tam, ko darām. Iepirkšanās būs pārskatāma un drošāka," saka L. Jaunozola. Tagad pircējs varēs papildināt savu "Andele Mandele" elektronisko maciņu, piemēram, par 50 eiro un šī nauda kļūst par elektronisko naudu, par ko var iegādāties preces portālā. Arī pārdevējiem nauda par pārdotajām precēm vispirms ieskaitās šajā virtuālajā maciņā, kur naudu var krāt un tērēt portālā vai arī jebkurā brīdī pārskaitīt uz savu kontu. Naudu pārdevējs saņems nevis pārdošanas brīdī, bet tad, kad pircējs izņems preci no pakomāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Baltic International Bank investē finanšu jaunuzņēmumā

Db.lv, 12.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltic International Bank SE kļuvusi par investoru jaunuzņēmumā SPARQ - inovatīvā finanšu platformā, informē bankā.

Investīciju summu varēs atklāt jūnijā.

Igaunijā, Tartu bāzētās finanšu risinājumu platformas SPARQ produkts ir aplikācija finanšu pārvaldībai, kas lietotājiem nodota pēc ilgāka testa perioda - izvērtējot produkta konceptu un pārbaudot visas aplikācijas piedāvātās iespējas un priekšrocības. Aplikācija ļauj lietotājiem kontrolēt finanses, izveidot savu kontu, pelnīt un tērēt QPunktus, kā arī nodrošina personīgās finanšu platformas servisu Eiropas Savienībā.

"Interese par jaunuzņēmumu sektoru bankai ir jau ilgāku laiku - novērtējam laikmetīgas inovācijas un pienesumu kopējā finanšu nozares attīstībā, tādēļ arī esam gandarīti par jaunu projektu īstenošanu un iespēju atbalstīt gan jaunus uzņēmējus, gan veicināt jaunuzņēmumu kultūras attīstību," teic Viktors Bolbats, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Vēlas padarīt cilvēkus laimīgākus

Anda Asere, 08.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Niks Haļavins izstrādājis aplikāciju "Happy Brain" ar mērķi palīdzēt cilvēkiem piefiksēt savus paradumus un kļūt laimīgākiem.

Viņa skatījumā šī mobilā lietotne palīdz mērīt laimes līmeni, balstoties uz to, kas tiek darīts ikdienā, un kļūt laimīgākam, analizējot, kā to ietekmē konkrētas nodarbes, laiks, kad tās tiek veiktas, un cilvēki, ar ko tiek pavadīts laiks. "Ievietojot lietotnē visas ikdienas aktivitātes un piefiksējot, kā cilvēks jūtas pēc tām, uzklikšķinot uz divām pogām aplikācijā, viss var tikt pārvērsts neirozinātniskos datos. Balstoties uz šo informāciju, var redzēt, kas konkrētajam cilvēkam nāk par labu un kas ne. Tā nav kā dusmīgs skolotājs, kas saka, ka šī lieta tika izdarīta nepareizi un tā vietā vajag darīt ko citu un vairāk. Nē, cilvēku motivē aktivitātes, kas sniedz labsajūtu ilgtermiņā. Atslēgas vārds ir ilgtermiņš," norāda N.Haļavins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā radītā pakalpojumu rezervēšanas lietotne "Bookla" turpmāk pakalpojumus piedāvās arī Lietuvā, informē "Bookla" pārdošanas vadītājs Oļegs Smirnovs.

Šobrīd tiek aktīvi meklēti uzņēmumi Lietuvā, kas vēlas pievienoties šai platformai.

Izveidotais rīks ir labs palīgs dažādu nozaru darbībai ierobežojumu laikā, jo tas ar tiešsaistes rezervācijas funkciju kontrolē cilvēku plūsmu iekštelpās, kā arī glabā visu apmeklētāju vēsturi, kas vajadzības gadījumā var tikt izmantota Covid-19 inficēto kontaktpersonu apzināšanai. Aplikācija nodrošina arī bezkontakta maksājumus un biļešu pārbaudi ar QR koda nolasīšanas funkciju.

Šis risinājums Latvijā palīdzēja atvērt un kontrolēt cilvēku plūsmu slēpošanas kūrortos, tāpat aplikāciju aktīvi izmanto arī veikali, piemēram, “Stockmann”, “Debenhams” u.c.

Ar aplikācijas palīdzību katram klientam veikala apmeklējumam tiek atvēlēts konkrēts laiks, starp apmeklētājiem nodrošinot nepieciešamās pauzes, lai novērstu cilvēku drūzmēšanos. Visu apmeklējuma laiku, ievērojot drošības un epidemioloģiskos pasākumus, klientu pavadu iepirkšanās konsultants. Katra klienta vizītes vēsture tiek glabāta vienotā sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"JoinMe" plāno piedāvāt mobilo lietotni senioriem, lai mudinātu viņus pareizi kustēties.

"Hakatona "SportHack 2020 Latvija" laikā mums radās ideja izveidot mobilo lietotni, kur treneris varētu tiešsaistē sazināties ar klientiem un veikt attālinātu fizisko apmācību. Ir daudzas mobilās lietotnes, kas piedāvā treniņus visiem, bet senioriem domātu aplikāciju ir daudz mazāk. Mēs vēlamies orientēties uz vecāka gadagājuma cilvēkiem virs 65 gadiem, kuri lielāko daļu laika pavada mājās un maz kustās. Tie varētu būt arī seniori, kuri nesen atgriezušies mājās no operācijas slimnīcā un kam jāveic dažādi fiziskie vingrinājumi, lai viņi kļūtu spēcīgāki, bet trūkst zināšanu par to, ko un kā tieši darīt," saka Andris Kaušelis, "JoinMe" komandas biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apsaimniekošanas nozares uzņēmums "Hagberg" sadarbībā ar tehnoloģiju uzņēmuma "Mobilly" grupas uzņēmumu "Mobilly TX" izstrādājis Latvijā unikālu lietotni caurspīdīgākai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekošanai.

Ikvienam aplikācijas "myhagberg.com" lietotājam iespējams sasniegt savu mājas apsaimniekotāju un saņemt 24/7 atbalstu, uzzināt mājas uzkrājumu fonda atlikumu, piedalīties elektroniskās aptaujās, nodot un apskatīt skaitītāju rādījumus, veikt rēķinu apmaksu, sekot līdzi mājas tehniskajam stāvoklim, padarīto un plānoto darbu grafikiem.

Aplikācija arī kalpo kā ziņapmaiņas platforma ar apsaimniekotāju un nodrošina iespēju saņemt informāciju par dažādiem papildu pakalpojumiem.

"Kamēr informācija par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu iedzīvotājiem būs pieejama fragmentārā un ne līdz galam caurspīdīgā veidā, ir grūti veicināt aktīvāku dzīvokļu īpašnieku iesaisti kopējā namīpašuma uzturēšanā. Taču Latvijā ir jāmainās tam, kā skatāmies uz savu īpašumu, jo tas nebeidzas aiz katra dzīvokļa durvīm. Nepietiekama informācija par mājas uzkrājumu fondā esošajiem naudas līdzekļiem un to izlietojumu, kā arī nekvalitatīva apsaimniekošana ilgtermiņā būtiski samazina īpašuma vērtību," norāda "Hagberg" valdes loceklis Ivars Lukaševičs.

Komentāri

Pievienot komentāru