Jaunākais izdevums

Arvien biežāk laiku pa laikam informatīvajā telpā tiek pieminēti podkāsti. “Klausies jaunāko podkāstu ceturtdien!”, “Zīmols X ir izveidojis podkāstu sēriju, kurā stāsta par …”, un vēl, un vēl. Bet kas tas podkāsts īsti ir? Ko tas nozīmē, kāpēc tie kļūst arvien populārāki, un kur ir pieejami podkāsti latviešu valodā? Uzzini raksta turpinājumā!

Kas ir podkāsti?

Podkāsts (no angļu “podcast”) ir viens no internetā pieejamiem audiopārraižu veidiem. To var klausīties pastaigas laikā, braucot sabiedriskajā transportā uz darbu vai pat darbā, darba laikā. Tas ir satura medijs, kas nepaņem pilnīgi visu klausītāja uzmanību, kā to dara video vai rakstiskie satura mediji (blogi).

Kādi ir podkāstu veidi?

Kā it visam, arī podkāstiem ir vairāki veidi jeb tipi:

1. intervijas tips;

2. solo tips;

3. multi-vadītāju tips.

Turpinājumā iepazīsties tuvāk ar katru no podkāstu veidiem!

1. Intervijas tips

Viens no visu laiku populārākajiem podkāstu veidiem ir intervijas tips, kura ietvaros viens vai divi vadītāji katrā raidījumā intervē citu viesi. Savu popularitāti šis tips ir izpelnījies ar to, ka nav nepieciešams veikt milzīgus sagatavošanās darbus un visu pārraides “svaru” nest uz vienas personas pleciem. Tā vietā sagatavošanās priekšdarbi ietver jautājumu sagatavošanu, ko uzdot šim intervējamajam cilvēkam. Pēc tam viss ir atkarīgs no vadītāja prasmēm veidot un vadīt sarunu.

2. Solo tips

Solo tipa podkāstus veido vadītāja monologs, un šī stila saturs parasti ir balstīts uz vadītāja viedokli par dažādām tēmām, saistīts ar ziņām un jaunumiem, jautājumu – atbilžu formāts vai jebkas cits, ko var pasniegt viena persona.

3. Multi-vadītāju tips

Šī tipa podkāstiem ir divi vai vairāk vadītāji, kas ļauj pārraidi veidot dinamiskāku nekā solo podkāstu. Tipiski multi-podkāsti sastāv no diskusijām starp cilvēkiem ar atšķirīgiem viedokļiem un perspektīvām, kas palielina šī izklaides veida vērtību. Šis tips patiks tiem, kas priekšroku dod sarunām un debatēm, nevis monologiem. Turklāt, šī tipa pārraides ļauj vadītājiem vieglāk noturēt klausītāja interesi, tā kā raidījumā piedalās vairāki cilvēki ar dažādām idejām un viedokļiem.

Kādēļ podkāsti kļūst arvien populārāki?

Viens no iemesliem, kādēļ podkāstu popularitāte strauji palielinās, ir to ērtums. Šī medija lietotāji var klausīties pārraides skrienot ikvakara krosiņu, gatavojot ēst, ravējot dārzu, vadot auto un daudzās citās situācijās. Tā ir iespēja uzņemt informāciju, paralēli nodarbojoties ar citām lietām.

Tāpat ieguvums no podkāstiem ir arī iespēja mācīties un pilnveidoties, netērējot kaudzi naudas. 2020. gada ietvaros sabiedrības uzmanība tika pievērsta sociālajām problēmām, un podkāsti kalpoja kā iespēja par tām uzzināt ko vairāk un iepazīties ar to cilvēku stāstiem un pieredzēm, kas saskaras ar konkrētajām sociālajām problēmām. Tas ļauj uzzināt dažādus viedokļus un ieraudzīt situāciju no vairākiem skatupunktiem.

Turpinot par izglītību – podkāstu klausīšanās sniedz iespēju auditorijai uzzināt vairāk par viņus interesējošajām tēmām. Tāpat Tu kā klausītājs vari apgūt ar savu darba nozari saistītu informāciju, gūt vērtīgas atziņas par skolas vai studiju eksāmenu tēmām vai apgūt jaunas prasmes.

Trešais podkāstu popularitātes stūrakmens ir pavisam vienkāršs – kvalitatīva izklaides iespēja. Līdzīgi kā radio un TV šovi.

Un ceturtā podkāstu piedāvātā vērtība, kas veicina to popularitāti, ir iespēja nokļūt līdzīgi domājošu cilvēku kompānijā. Šeit vadītāji bieži vien “ir uz sakariem” ar saviem klausītājiem, izmantojot dažādus sociālos tīklus, jaunumu paziņojumus (“newsletter”) un pat savas mājaslapas, radot cilvēkiem iespēju iepazīties un izveidot draudzības ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem.

Kur klausīties?

Tagad, kad esi iepazinies ar podkāstiem – zini, kas tie ir, un saproti, kāpēc tie kļūst arvien populārāki –, Tu esi izlēmis papētīt podkāstu piedāvājumu. Kur un kā tos meklēt? Izmanto veco, labo Google meklētāju. Ko rakstīt meklēšanas lodziņā? Ir divi varianti:

1. ja zini tēmu, par kuru vēlies klausīties podkāstu, meklētāja lodziņā raksti “podcast about …” un ievieto tēmu, piemēram, “podcast about crypto currencies”, un meklēšanas rezultātos Tev parādīs podkāstus par kriptovalūtām;

2. ja nezini konkrētu tēmu, par ko gribi klausīties podkāstu, bet gribi kaut ko interesantu, raksti meklētājā “best podcasts”. To vari precizēt arī ar gadu, lai atrastu, piemēram, 2021. gada labākos podkāstus. Tāpat vari meklēšanas frāzi rakstīt arī citā valodā – tajā, kurā vēlies klausīties.

Negribi klausīties podkāstus svešvalodās? Kur klausīties latviešu valodā? Ienāc EHR mājaslapā!

Ko piedāvā EHR?

EHR interneta radio ne vien iespējams klausīties online vairak kā 20 dažādus mūzikas kanālus, bet atradīsi arī podkāstu sadaļu, kurā Tevi gaida gan humoristiski raidījumi, kur garāmgājēji tiek izaicināti pabeigt vadītāja iesākto populāro latviešu dziesmu, gan nopietnas sarunas par dzīvi, kultūru, mūzikas industrijas aizkulisēm, diskusijas un debates, dažādi ieteikumi, kā dzīvot zaļāk un atpūsties aktīvi, kā arī, protams, labākā mūzika un daudz kas cits. Ienāc EHR mājaslapā un izbaudi kvalitatīvākos podkāstus latviešu valodā bez maksas!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Peļņu iegulda attīstībā un sabiedrības izglītošanā

Armanda Vilciņa, 10.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tabakas un arī beztabakas izstrādājumu tirgotājiem ir jāuzņemas lielāka atbildība gan pret patērētājiem un to izglītošanu, gan pret apkārtējo vidi un sevi.

To intervijā DB norāda SIA Pro Vape valdes loceklis, ķīmijas maģistrs Edžus Picka, uzsverot, ka pēdējo gadu laikā elektronisko cigarešu lietotāju skaits ir ievērojami palielinājies, tāpēc jāmainās arī pašai industrijai.

E. Picka stāsta, ka 2020. gadā Pro Vape peļņa bija 3,2 miljoni eiro, kas ir par 1873% vairāk nekā 2019. gadā. Nopelnīto naudu uzņēmējs iegulda ne tikai sortimenta paplašināšanā un biznesa attīstībā, bet arī sabiedrības izglītošanā.

Kā pēdējos gados mainījusies tabakas industrija un lietotāju pieprasījums pēc dažādām smēķēšanas produktu alternatīvām?

Mūsdienās arvien vairāk cilvēku gan Latvijā, gan pasaulē konvencionālās cigaretes izvēlas aizstāt ar elektroniskajām, kā rezultātā tabakas industrija ir spiesta transformēties. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pēdējos gados elektronisko cigarešu lietotāju skaits Latvijā ir ievērojami pieaudzis, piemēram, 2018. gadā šādu lietotāju bija pat divreiz vairāk nekā 2016. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nost ar influenceriem! Esiet sveicināti, digitālā satura autori!

Toms Briedis, sabiedrisko attiecību aģentūras Womstar vadītājs, 07.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kāds cer, ka influenceru jeb digitālā satura autoru ēra tuvojas izskaņai, tad lai šis kāds ievelk īpaši dziļu elpu, jo 2022. gads solās būt vēl spraigāks.

Pieprasījums pēc influenceru mārketinga pakalpojumiem pieaug ar katru gadu, taču salīdzinājumā ar citiem tieši pērnajā gadā bija vērojama vislielākā izaugsme, ko rāda arī skaitļi. Influencer Marketing Benchmark Report jaunākie dati vēsta, ka 2021. gadā influenceru mārketinga kopējā vērtība, salīdzinot ar 2020. gadu, provizoriski palielinājusies par 4,1 miljardu, kopumā sasniedzot 13,8 miljardus ASV dolāru.

Aizvadītā gada noslēgums arī Baltijas valstīs bijis īpaši spraigs, ar burtisku naudas cīņu starp aģentūrām un zīmoliem, lai tikai izveidotu sadarbību ar vēlamajiem digitālā satura autoriem. Iepriekš minētais atkal apliecina digitālā satura veidotāju nozīmīgumu mārketinga un reklāmas tirgū, kā arī zīmolu attīstībā. Tostarp arvien vairāk notiek sociālo un tradicionālo mediju robežu saplūšana, kad digitālā satura autori kļūst, piemēram, par televīzijas sejām. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī tendence ne vien neplāno mazināties, bet tieši pretēji – kļūst aizvien pieprasītāka. Aizvadītais gads arī Latvijā bijis īpaši izaicinošs un interesants, un no tā ir vērts atcerēties arī dažas mācības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus attīstības formula – valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti

Māris Ķirsons, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot e-komercijas popularitātei iedzīvotāju vidū un būtiski palielinoties ar pakomātu starpniecību nosūtīto sūtījumu apjomam, Latvijas Pasts vienā no noslogotākajiem pakomātu tīkla punktiem Rīgā, Pļavniekos, izvietojis Latvijā pirmo automatizēto pakomātu jeb paku torni.

Tajā vienlaikus var uzglabāt ievērojami lielāku sūtījumu skaitu, un tas nozīmē, ka klienti sūtījumus varēs saņemt ātrāk nekā līdz šim. Turklāt tas ir videi draudzīgāks, jo ar ievērojami lielāku kapacitāti aizņem pavisam nelielu teritoriju.

Piecus metrus augstais tornis ir ne tikai ietilpīgs, bet arī ļoti kompakts, saudzējot vides resursus. Paku torņa izvietošanai nepieciešami vien 5,4 m2, bet tajā var uzglabāt līdz pat 500 sūtījumu vienlaikus. Klientiem lietojot paku torni, neradīsies izaicinājumi, lai saprastu kuras pakomāta durtiņas ir atvērušās, – visu sūtījumu saņemšana notiek turpat pie skārienekrāna. Klientiem paku tornis būs pieejams visu diennakti septiņas dienas nedēļā, un sākotnēji tas tiks izmantots tikai sūtījumu izsniegšanai, ar laiku aktivizējot arī nosūtīšanas funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoapgādes attīstību 2022. gadā virzīs aktīvie klienti

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 27.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads energoapgādes nozarē līdztekus prognozētajam nesis arī iepriekš neparedzētus izaicinājumus. Atbilstoši prognozēm šogad turpināja strauji augt uzstādīto saules paneļu un reģistrēto elektroauto skaits, paplašinājās arī uzlādes staciju tīkls.

Elektrifikācijas pieaugums un tautsaimniecības pārkārtošanās pēc Covid-19 ierobežojumu izraisītās sabremzēšanās atspoguļojusies kopējā elektroenerģijas patēriņā. Dažādu ekonomisku, vides un ģeopolitisku faktoru izraisītā energoresursu cenu krīze mobilizējusi valdību meklēt iedzīvotāju un uzņēmēju atbalsta mehānismus, vienlaikus aktualizējot jautājumu par gudru un līdzsvarotu atjaunīgo energoresursu attīstības politiku šādu risku mazināšanai nākotnē.

Nepieciešamība pāriet uz zaļas enerģijas ražošanu un izmantošanu arī turpmāk kāpinās elektrības patēriņu, līdztekus tam arvien straujāk mainīsies patērētāju paradumi. No pasīviem patērētājiem daļa kļūs par aktīviem klientiem tādā izpratnē, ka vairs ne vien lietos tirgotāju pārdoto elektrību, bet to ražos arī paši savam patēriņam, ieviešot mikroģeneratoru, vai, piemēram, izvēlēsies pielāgot savus patēriņa paradumus pretēji kopējā pieprasījuma pīķa stundām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vilka vīzija – Latvija kā miskastes Eldorado?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šokēja kādreizējā finanšu ministra un pašreizējā Latvijas Bankas padomes locekļa Andra Vilka izteikumi par Latvijas nākotni, kas tika pārraidīti Latvijas Radio 27. septembra raidījumā Pievienotā vērtība.

Latvijas Nokia esot atkritumu pārstrāde, kas radītu Latvijas ekonomikai papildu apmēram 8, 5% no IKP jeb 2,2 miljardus, dotu ap 50 tūkstošiem jaunu darbavietu. Cik noprotams, viņš iestājas arī par atkritumu ievešanu no citām valstīm (“mums noteikti nākotnē varētu rasties iespēja akumulēt citu valstu radītās emisijas”) un to pārstrādi šeit.

Pamatojums – mums zemes daudz, ekonomika mazattīstīta. Vienā vārdā sakot, Latvija būtu kā viena liela miskastes Eldorado! Un ne tikai būtu – tā noteikti būšot, jo “šī ir jauna veida ekonomika, viņa ir krietni gudrāka, viņai jāceļ būtu dzīves līmenis Latvijā. Vienkārši tam jāpieiet ļoti fokusēti un ļoti nopietni. Un tas ir uz neatgriešanos. Tā ir lieta, no kuras nevar izvairīties. Tie, kas nogulēs, tie paliks atpalicībā, tie, kas vinnēs, tie var ielēkt kaut kādā variantā. Un tā varētu būt Latvijas Nokia, viennozīmīgi, šī paveras tā mūsu iespēja”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par vienu no galvenajām noteicošajām tēmām pasaulē un sevišķi Eiropā kļuvusi ekonomikas un jebkādu citu procesu zaļināšana.

Liela daļa Vecā kontinenta šā brīža politiķu nobrieduši turpināt veikt veselu ekonomikas transformācijas procesu. Tas paredz to, ka teju jebkas jau tiek un vēl lielākā mērā tiks skatīts caur tādu prizmu, kas izvērtē tā ietekmi uz klimatu.

Šajā procesā arvien vairāk tiek ierautas arī komercbankas, kurām par standartu kļūst tā saucamā zaļā finansēšana. Tas nozīmētu, ka bankām, piešķirot naudu, ir jāizvērtē to klientu zaļuma pakāpe. Attiecīgi, ja tā ir zemāka, tad arī finansējums ir dārgāks vai pat nepieejams. Mērķis šādai pieejai ir novirzīt naudu prom no tradicionālās ekonomikas uz tādas ekonomikas finansēšanu, kas ir klimatam draudzīga.

Protams, dzīvošana zaļāk skan labi, un šis mērķis ir apsveicams. Tomēr šāda mēroga pārmaiņas pašas par sevi līdzi sev nes arī riskus. Zināmas bažas ir par to, ka klimatam draudzīgie risinājumi ne vienmēr patiesībā ir tik zaļi, kā tie tiek sākotnēji mālēti, un gluži par standartu kļūst tas, ka jebkurš tirgus dalībnieks un arī politiskais uzstādījums cenšas sevi pasniegt pēc iespējas zaļākā gaismā, lai gan realitāte var izrādīties cita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvnieku karteļa lieta var izgāzties drīz vai arī Eiropas Tiesā

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pandēmija paātrinājusi arī Rietumu krišanu demogrāfiskajā bedrē

Jānis Šķupelis, 17.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kāds, pandēmijai sākoties, vēl cerēja, ka tās laikā cilvēki vairāk laika pavadīs mājās un tādējādi arī nodosies domām par lielākām ģimenēm, tas izrādījies velti. Šādiem apcerējumiem darbi sekojuši nav, un faktiski šis viss Rietumvalstīs tā arī ir palicis vien domu līmenī. Proti, viena no Covid-19 pašām būtiskākajām sekām ir izrādījusies pilnvērtīga demogrāfiskā bedre.

Jāņem vērā, ka vairākās Rietumvalstīs cilvēku skaits plaka un sabiedrības novecojās jau pirms šīs pandēmijas. Lielā daļā gadījumu šādām valstīm no dramatiska iedzīvotāju skaita krituma atļāvusi izvairīties vien imigrācija. Notiekošajam nenoliedzami būs liela ietekme uz nākotni. Ja sabiedrība kļūst arvien sirmāka, parasti veidojas ļoti labi apstākļi tam, lai arī ekonomiskā dinamika būtu vēsāka.

Sarūkošs cilvēku skaits valstī un sabiedrības novecošanās pamatā nozīmē lēnāku ekonomikas izaugsmi, zemāku produktivitāti un vidējo dzīves līmeni, un spiedienu arvien celt nodokļu nastu iedzīvotājiem. Jau ziņots, ka, sarūkot strādājošo skaitam, valstī var arī saražot mazāk produktu un pakalpojumu, un no ekonomiskās aktivitātes var tikt iekasēts mazāks nodokļu apjoms. Mazāki nodokļu ieņēmumi savukārt nozīmē valsts sniegto pakalpojumu un veikto investīciju apjoma kritumu. Turklāt tieši jauni cilvēki finansē arī, piemēram, veselības un pensiju sistēmas. Ja to nav, tad uz jautājuma zīmes nonāk arī šādi piedāvātie labumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā cenu kāpumu ir grūti nepamanīt. To apstiprināja svaigākie inflācijas mērījumi, kas atklāja, ka patēriņa cenas eirozonā oktobrī palēkušās par 4,1%, kas ir visvairāk kopš 2008. gada vasaras jeb brīža pirms iepriekšējā finanšu kraha, kas globālo tautsaimniecību iemeta teju mūžīgā sasaluma zonā. Tāpat tas izrādījās vairāk nekā pirms tam vidēji analītiķu gaidītie 3,7%.

Vēl septembrī reģiona inflācija atradās pie 3,4% atzīmes, bet, piemēram, jūnijā tie bija 1,9%. Savukārt pagājušā gada otro pusi vispār Eiropa pārlaida cenu krituma apstākļos. Cenu pieaugumam izveidojusies bezmaz vai perfektā vētra, kur šādus apstākļus balstījis gan spēcīgs patērētāju pieprasījums, piegāžu traucējumi un darbinieku trūkums, gan straujš izejvielu cenu kāpums. Ļoti liela ietekme uz kopējo inflāciju ir tieši enerģijas cenu skrējienam.

Proti, enerģijas cenas eirozonā gada laikā ir pieaugušas jau par 23,5%. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi, septembrī atradās pie mērenāka 2,1%. Eiropā uz pārējo fona izceļas Baltija. Lietuvā gada inflācija sasniegusi ļoti augstus 8,2%, un Igaunijā tā ir palēkusies līdz 7,4%. Savukārt Latvijai šajā ziņā ar mūsu jau tā iespaidīgajiem 6%, šķiet, vēl ir, kur tiekties. Var spekulēt, ka šādi inflācijas līmeņi te jau pieprasītu cenu kāpuma ierobežojošus lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropas uzstādījumi skaidri, bet to sekas raisa bažas

Māris Ķirsons, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Zina uzstādījumus

“Eiropas lielie politiskie uzstādījumi lauksaimniecībai ir zināmi – par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par 50% samazināt antibiotiku izmantošanu, par 20% samazināt mēslojuma apmērus, samazināt CO2 emisijas, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēra. Tajā pašā laikā nav skaidrības, piemēram, attiecībā uz stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanas devumu no katras ES dalībvalsts, jo īpaši, ja katra atrodas citādā situācijā,” skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu Covid-19 ierobežojumu dēļ ēdinātāji jau vairākus mēnešus cieš ievērojamus zaudējumus, pieprasījums pēc pārtikas līdzņemšanai ir liels, taču šī pakalpojuma sniegšana nav finansiāli izdevīga.

No 21. oktobra līdz 14. novembrim visā Latvijā tika ieviests visaptverošs lokdauns jeb mājsēde, kuras laikā kafejnīcas un restorāni nevarēja uzņemt klientus, bet tikai izsniegt ēdienu līdzņemšanai. No 15. novembra ierobežojumi mīkstināti un ēdināšanas iestādes var strādāt zaļajā režīmā, nodrošinot apmeklētājiem distanci un ievērojot citus noteikumus. Nozares pārstāvji atzīst – šādos apstākļos nav iespējams noturēt ne apgrozījumu, ne gūt peļņu.

Jāmaina attieksme

Šobrīd pastāvošie ierobežojumi ēdināšanas nozarē ir pilnīgi nesaprotami un nepamatoti, uzskata Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs. “Nav skaidrs, kāpēc vispār nepieciešams ierobežot ēdinātāju darbību, ja mēs strādājam tikai zaļajā režīmā. Es uzskatu, ka valstij ir jāmaina sava attieksme pret nozari, jo līdz šim pastāvošie noteikumi, kas paredzēja, piemēram, būtisku darba laika ierobežojumu, bija vienkārši absurdi. Kāpēc uzreiz nevarēja ļaut strādāt līdz 23? Kāpēc šim lēmumam bija nepieciešamas trīs nedēļas? Restorānam šīs papildu divas stundas dienā sniedz iespēju būtiski palielināt ieņēmumus, kas visu šo laiku mums bija liegts. Tāpat nav saprotams, kāpēc līdz šim tika diskriminētas daudzbērnu ģimenes, kas nevarēja sēdēt kopā, jo ierobežojumi paredzēja, ka pie viena galda var atrasties ne vairāk kā četras personas. Noteikumi visu laiku mainās, un tādēļ ticība valdībai zūd. Mums solīja, ka varēsim strādāt zaļajā režīmā bez ierobežojumiem. Iegādājāmies stikla sienas, papildu iekārtas un līdzekļus, lai pilnvērtīgi varētu apkalpot klientus un organizēt banketus, kā arī motivējām visus darbiniekus vakcinēties. Pretim saņēmām tikai kārtējos aizliegumus. Tika arī solīts, ka lokdauna laikā mums būs pieejami atbalsta mehānismi, bet līdz šim vēl neesam saņēmuši subsīdijas par oktobra algām. Labākajā gadījumā šādos apstākļos varam strādāt bez zaudējumiem, par peļņu vispār nevar būt pat runas,” atzīst L. Aleksejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā veido starptautisku filtru ražošanas nozares inovāciju un kompetenču centru

Tīra gaisa nozīme telpās – rūpnīcās, birojos, skolās, slimnīcās un citur ­– augstu vērtēta vienmēr, taču līdz ar Covid-19 pandēmijas izplatību nepieciešamība pēc tīra un svaiga gaisa kļuvusi vēl aktuālāka. Un viens no efektīvākajiem instrumentiem tīra gaisa nodrošināšanai telpās ir ventilācijas sistēmas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir dažādu veidu gaisa filtri.

Latvijā jau 15 gadus darbojas uzņēmums Dinair Filton, kas šajā laikā kļuvis par vienu no vadošajiem filtru ražošanas uzņēmumiem Eiropā. Par uzņēmuma ikdienu un gana ambiciozajiem nākotnes plāniem saruna ar Dinair Filton vadītāju Aldi Cimošku.

Iesākumā, lūdzu, pastāstiet par uzņēmuma vēsturi – kas ir Dinair Filton?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lielāka valsts un nebanku finanšu uzņēmumu partnerība veicinās mazā biznesa attīstību

Linas Armalys, “Noviti finance” izpilddirektors, 12.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē.

Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu.

Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investē ne tikai neliela daļa turīgāko iedzīvotāju

Db.lv, 17.01.2022

Kārlis Purgailis, Citadeles meitas uzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā uzkrātā investēšanai arvien vairāk pievērsušies arī tie, kas līdz šim to nedarīja – paplašinājies mazo investoru loks, liecina bankas Citadele meitas sabiedrības CBL Asset Management dati par 2021. gadu.

Proti, ieguldīt finanšu aktīvos sākusi arvien plašāka sabiedrības daļa pretēji līdz šim novērotajam, kad uzkrājumi un investīcijas koncentrējās galvenokārt nelielas daļas turīgāko iedzīvotāju rokās.

Privātpersonu iekrājumu tendencei pozitīvi attīstoties jau vairāk nekā desmit gadus, arī 2021. gads nav bijis izņēmums – Citadeles klientu uzkrājumos arī pērn fiksēts pieaugums 15 % apmērā, un vidējie uzkrājumi pārsniedz 4000 eiro, taču arvien plašāka sabiedrības daļa lielākus uzkrājumus sākuši veidot ieguldījumos, kas saistīti ar finanšu tirgiem.

2021. gada pirmajos 11 mēnešos par 14 % pieaudzis kopējais iekrājumu apjoms tādos finanšu tirgus instrumentos kā pensiju 3. līmenī, uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, kā arī ieguldījumos akcijās, obligācijās un ieguldījumu fondos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkuram normālam cilvēkam skaistajā viesnīcas numurā rodas daži jautājumi, visi šie jautājumi ir saistīti ar tekstilizstrādājumiem - kāpēc baltā gultas veļa ir TIK balta un kāpēc dvieļi ir tik mīkstie un pūkaini, it kā tie būtu tikko iegādāti un tiks izmantoti tikai vienreiz. Šoreiz parunāsim par dvieļiem.

Lai nodrošinātu dvieļa mīkstumu, dvielis, kas ikdienā pieskaras jūsu ādai, paliek patīkams, jums ir pareizi jārūpējas par dvieļiem. Frotē audums ir diezgan kaprīzs un mazgāšanas laikā prasa īpašu, rūpīgu attieksmi. Liekās, ka viesnīcā ir atsevišķa personālu grupa, kura nodarbojas tikai ar dvieļu kopšanu, lutināšanu un apstrādi. Bet tā nav, viss ir viegli un iespējami. Šeit ir daži pamata ieteikumi, kas palīdzēs pareizi mazgāt frotē dvieli automātiskajā mašīnā un lai mājās būtu viesnīcas šiks.

  • Mazgāšanai vislabāk ir izmantot šķidru želeju, šāds mazgāšanas līdzeklis saglabās krāšņumu un neļaus šķiedrām deformēties.
  • Dvieļus ieteicams mazgāt režīmos, kas ietver pilnīgu cilindra piepildīšanu ar ūdeni un šķidruma uzsildīšanu līdz 40 ° C - 60 ° C. Pēc galvenās programmas ieslēdziet papildu skalošanu.
  • Kopā ar veļu ielieciet cilindrā bumbiņas, ko izmanto virsdrēbju mazgāšanai - tās ''pacels'' šķiedras, neļaujot tās saspiest.
  • Mazgājot dvieļus, labāk nelietot kondicionierus, skalošanas līdzekļus un balinātājus. Līdzekļi nav labi izskaloti no frotē šķiedrām, deformē šķiedru. Droši vien, mājsaimnieces liek klāt mazgāšanas līdzekļiem pusi no mīkstinātāja iepakojuma - lai dvielis noteikti ir mīksts. Bet šī ir lielāka un populārāk kļūda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas mums var nopelnīt lielāku pensiju – starptautiskie akciju tirgi, bērni vai mēs paši?

Kārlis Purgailis, Citadeles meitas sabiedrības CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 16.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrā pensiju līmeņa 20. gadadienu apņem gan diskusijas, gan mazāk un vairāk populistiski uzsaukumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, ar mērķi vienreiz pa visiem laikiem salabot sistēmu, lai tā nodrošinātu lielākas pensijas.

Uzdevums ir visnotaļ būtisks, bet ne mazāk nozīmīgi ir pievērsties tam, lai pensiju fondu naudu efektīvi un pensiju uzkrājējiem izdevīgi investētu Latvijas ekonomikā un mūsu uzņēmumos, tādējādi iekustinot arī Latvijas kapitāla tirgu. Jo, lai cik patriotiski noskaņots šobrīd būtu pensiju pārvaldnieks, ar Latvijas iedzīvotāju pensiju sistēmā uzkrāto naudu galvenokārt sildām un attīstām citu valstu ekonomikas un uzņēmumus.

Ērti pavadīt vecumdienas vēlas katrs, bet regulāri tām uzkrāt īsti negribas. Bez īpašas piepūles un nelielos apjomos investēt, bez riska un ātri nopelnīt, noliekot plauktiņā un 65. dzimšanas dienā paņemot savu pensijas kapitālu - tas būtu izcils scenārijs, tomēr diemžēl nereāls. Prakse un statistika liecina, ka cilvēki paši brīvprātīgi pensijai nekrāj, pat ja var to atļauties, tāpēc jo īpaši svarīga ir stabila pensiju sistēma. Sistēmu, kurā jebkuri jauninājumi ir pārdomāti un orientēti uz to, kā pensiju sistēmu padarīt efektīvāku – domājot gan par pašreizējiem senioriem, gan par nākotnes pensionāriem un šodienas skeptiķiem, kuru moto ir “līdz pensijai nenodzīvošu”, gan valsti kopumā. Skaidrs ir viens - pēc pārdalīšanas principa pie lielākām pensijām un atrisinātas problēmas nenonākt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos vērojams dažādu izejvielu cenu pieaugums. Pandēmijas pirmajā daļā – līdz pagājušās vasaras augustam – strauji palielinājās arī zelta cena, kura pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci.

Tiesa gan, kopš tā laika zelta cena ir sarukusi un izskatās, ka šogad tai kā tādai ir bijis grūti atrast kādu daudzmaz konkrētu virzienu. Šāda situācija varētu likties dīvaina, jo šogad teju visā pasaulē aktualizējušas runas par ievērojamāku inflāciju. Savukārt tieši zeltam tradicionāli tiek piedāvāta spēja saglabāt vērtību un pasargāt pret inflācijas postošo ietekmi uz bagātību.

Tam tiek meklēti arī izskaidrojumi un viens no tiem ir tas, kas notiek procentu likmju frontē. Pasaules ietekmīgākās centrālās bankas darījušas ļoti daudz, lai procentu likmes saglabātos rekordzemas. Tomēr arvien spēcīgāki kļūst pieņēmumi, ka šīm likmēm kādā brīdī būs jākāpj, lai gan tas solās būt visai piņķerīgs process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar zaļo iepakojumu un videi draudzīgiem produktiem nepietiek: soļi ilgtspējīga biznesa virzienā//Produktu ražotāji tiek aicināti cīnīties pret “zaļo tukšvārdību”

Sabiedrības “PwC” analīze liecina, ka pēdējos gados ilgtspējas jēdziens ir būtiski mainījies – šodien vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst ilgtspējīgus, videi draudzīgos iepakojumos esošus produktus. Tomēr, pieaugošā interese par ilgtspējību rada apstākļus “zaļajai tukšvārdībai” (angl. greenwashing), kad produkti, kas tiek saukti par ekoloģiskiem, neatbilst uz tiem līmējamām etiķetēm. Viens no veidiem skaidri atklāt produkta ietekmi uz vidi, pamatojoties uz konkrētiem datiem, – Produkta vides deklarācija (angl. Environmental Product Declaration, EPD).

Jūnijā publicēts “PwC” patērētāju apsekojums atklāja, ka vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst skaidras izcelsmes produktus (55 %) un dod priekšroku vidi aizsargājošajām kompānijām (54 %). Patērētāji arī nav vienaldzīgi pret produkta ietekmi uz vidi – 54 % respondentu izvēlas produktus videi draudzīgos iepakojumos vai ar mazāk iepakojuma, 53 % – ātri sadalāmus, videi draudzīgus produktus. Katrs otrais pircējs (52 %), pirms iegādāties produktu, meklē ilgtspējības sertifikāta apzīmējumu uz iepakojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gribas domāt par valsts attīstību ilgtermiņā, par mūsu kopējo nākotni, bet... neskaidrību pilnā šodiena kā tāds enkurs notur pie vietas.

Vai daudz ir to cilvēku, to uzņēmumu, kas šodien kaut ko var plānot, raugoties kaut vai gada vai piecu perspektīvā, ja nav zināms, ko nesīs pat nākamais mēnesis? Ja gada sākumā vēl bija cerība uz vakcīnām kā brīnumlīdzekli, tad nu ir skaidrs, ka tās sargā vien smagākos gadījumos.

Un arī ne visus – vien tos, kas vakcinējušies, proti, kas šo daļējo aizsardzību izmanto. Tas nozīmē, ka būs vien jāpielāgojas dzīvei tādos apstākļos, kādi nu ir. Ar vakcinētajiem un nevakcinētajiem, ar vīrusa neskartajiem, ar saslimušajiem un pārslimojušajiem. Ja cilvēki dzīvei pat kara apstākļos pielāgojas, tad arī šā laika situācijai varētu, ja vien sabiedrībai vai vismaz valsts politiskajai vadībai būtu daudzmaz vienota sapratne par nepieciešamu rīcību šādā situācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru