Citas ziņas

Gada būtiskākās konkurences uzraugu lietas - energobūvnieku, AKKA/LAA un Latvijas Gāzes pārkāpumi

NOZARE.LV, 26.12.2013

Jaunākais izdevums

Konkurences padome (KP) kā šā gada būtiskākās izskatītās lietas nosauc 26 energobūvnieku aizliegtu vienošanos, Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/ Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) un AS Latvijas Gāze pārkāpumus.

KP pārstāve Inita Kabanova atzina, ka šogad KP par konkurences kropļošanu un cenu sadārdzināšanu piecu gadu garumā kopumā 322 iepirkumos sodīja 26 energobūvniecības uzņēmumus. Tiem tika piemērots naudas sods kopumā 2 011 557 latu apmērā.

«Šī ir līdz šim plašākā Latvijā konstatētā aizliegtas vienošanās shēma, un šajā lietā KP piemēroja iestādes pastāvēšanas laikā bargākos sodus. Attiecīgi uzņēmumiem, kas piedalījās visvairāk pārkāpuma epizožu - kartelizētajos iepirkumos -, tika piemērots sods 7,8% apmērā no to iepriekšējā gada neto apgrozījuma,» skaidroja Kabanova.

Savukārt KP pieņemtais lēmums par pārkāpumu Latvijas Gāzes darbībās ir nodrošinājis iespēju saņemt dabasgāzi tiem jaunajiem lietotājiem, kam iepriekš tas bija liegts citu lietotāju radīto parādu dēļ.

Savā lēmumā KP konstatēja, ka Latvijas Gāze ir ļaunprātīgi izmantojusi monopolstāvokli, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus, kā arī piemēroja Latvijas Gāzei naudas sodu 1 567 180 latu apmērā.

«Īpaši Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtisks ir KP lēmums par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu sodīt AKKA/LAA, piemērojot tai sodu 45 646 latu apmērā. AKKA/LAA mazajiem un šiem uzņēmumiem par mūzikas atskaņošanu apmeklētājiem domātās telpās piemēroja tarifu, kas ir ievērojami augstāks par līdzīgiem tarifiem ne vien Lietuvā un Igaunijā, bet arī vairumā citu Eiropas Savienības dalībvalstu,» skaidroja KP pārstāve.

Savukārt lēmums lietā, kurā tika padziļināti analizēta Latvijas lielāko degvielas tirgotāju cenu noteikšanas prakse, ļāva pārliecināties, ka aizliegta vienošanās par cenām nav notikusi un starp uzņēmumiem pastāv konkurence.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā radīto mūziku atskaņo aizvien biežāk un plašāk, kas vairo pašmāju māksliniekiem autoratlīdzībās izmaksāto summu apmēru

Tā DB stāsta autoratlīdzību iekasētāji. Latvijas autoru biedrība Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) apvieno dažādus autorus, taču tikai daļa no tiem – 4272 – ir mūzikas autori. To skaitā ir arī aranžētāji, filmās un teātra izrādēs izmantotās mūzikas autori, mūzikas izdevniecības, dziesmu tekstu autori, arī dzejnieki, kuru darbi jau izmantoti vai varētu būt izmantoti muzikālos darbos, autoru tiesību mantinieki. «Pārstāvam aptuveni trīs miljonus ārvalstu mūzikas autoru, ieskaitot mūzikas izdevniecības kā tiesību īpašnieces. Samērs starp biedrības pārstāvēto pašmāju un ārvalstu autoru skaitu pēdējos trijos gados ir līdzīgs. 2014. gadā jaunus līgumus ar AKKA/LAA noslēguši 233 mūzikas autori, taču reti kurš autors biedrībai uztic tikai viena tiesību veida administrēšanu,» skaidro AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Kolmane. Iekasētās atlīdzības apmērs ir tieši saistīts ar darbu izmantošanas biežumu, daudzveidību un auditorijas lielumu. Orientējoši – 2014. gadā deviņi no 4150 Latvijas autoriem, kam atlīdzība izmaksāta caur AKKA/LAA, saņēmuši vidēji vairāk nekā 1000 eiro mēnesī. 2014. gadā vērienīgākie ārvalstu mūziķu koncerti Latvijā bija BDG Concerts rīkotie: Depeche Mode, Pīters Geibriels, Kailija Minoga, Enrike Iglesiass. Nozīmīgākie festivāli bijuši SIA Positivus grupa festivāls pasākums Positivus Salacgrīvā un nodibinājuma Rīga 2014 rīkotā Pasaules koru olimpiāde, kad desmit dienās Rīgas koncertzālēs un parkos norisinājās ap simt pasākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasarā tradicionāli palielinās ne vien izklaides pasākumu pieejamība, bet arī ar to rīkošanu saistīto pārkāpumu skaits, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija, vēsta laikraksts Diena.

Biedrības Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska pēc muzikālos izklaides pasākumos veiktām pārbaudēm laikrakstam atklājusi, ka daudzi rīkotāji izvairās gan no autoratlīdzības maksāšanas par muzikālo darbu publisku izpildījumu, gan no nodokļu nomaksas. Viņa novērojusi, ka organizatori savās atskaitēs negodprātīgi uzrāda patieso pārdoto biļešu skaitu, tādējādi atvieglojot sev nodokļu un autoratlīdzību maksājumu slogu.

«Ja AKKA/LAA rodas aizdomas par to, ka koncerta patiesais apmeklētāju skaits bijis lielāks, tad uz nākamajiem šī uzņēmuma rīkotajiem pasākumiem dodamies paši un novērojam, kā tiek tirgotas biļetes,» skaidrojusi I. Dombrovska. Piemēram, kopējos ieņēmumus no biļešu pārdošanas AKKA/LAA darbinieki iemanījušies noskaidrot, nofotografējot apmeklētāju kopumu un sareizinot to ar biļešu cenu. «Esam autoru biedrība, tāpēc mums liegta pieeja lielai daļai oficiālo datu, arī VID atskaitēm. Taču vairākos gadījumos, tajā skaitā tiesvedībās pret negodprātīgiem pasākumu rīkotājiem, esam pārliecinājušies, ka to kontrole no valsts tiesībsargājošo iestāžu puses ir nepietiekama,» norādījusi I. Dombrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kafejnīcas un restorāni krietni aktīvāk izņem mūzikas licences

Dienas Bizness, 18.06.2015

Telpaugu apmaiņas punktam Mājas svētība par mūzikas atskaņošanu bez licences piesprieda sodu, rezultātā 2013. gada martā tas tika slēgts.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc skandalozā gadījuma, kad kafejnīcai Mājas svētība par mūzikas atskaņošanu bez Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) izsniegtās licences piesprieda 500 latu lielu sodu, kafejnīcas un restorāni krietni aktīvāk kārto licences jautājumus, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

AKKA/LAA preses sekretāre Ieva Kolmane atklāj, ka 2013. gadā aģentūra par licencēm iekasēja 2,1 miljonu eiro, pērn apmēram tādu pašu summu. Kā secināms no biedrības 2012. gada pārskata, tad tieši tas bija gads, kad tika piedzīvots visai straujš iekasētās autoratlīdzības pieaugums. Salīdzinot ar 2011. gadu, summa palielinājās gandrīz par 15%. «Svarīgākais varbūt ir nevis licenču skaits, bet izpratne – ja tu izmanto mūziku, lai pievilinātu apmeklētājus vai paša rīkoto pasākumu darītu baudāmu, daļa atlīdzības pienākas arī mūzikas autoram, kā arī izpildītājiem un producentiem, kas sarūpējuši ierakstus, par ko gādā Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA),» skaidro I. Kolmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

AKKA/LAA biedri turpmāk varēs saņemt atlīdzību arī par saviem darbiem YouTube

Dienas Bizness, 18.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) ir parakstījusi līgumu, kas biedrības pārstāvētajiem dziesmu autoriem un komponistiem turpmāk ļaus saņemt autoratlīdzību par savu reģistrēto darbu izmantojumu interneta vietnē YouTube.

Kā norāda AKKA/LAA, noslēgtā vienošanās ir būtisks solis autoru un autordarbu lietotāju attiecību sakārtošanā, jo nodrošinās Youtube lietotājiem iespēju legāli izmantot vietnē pieejamos mūzikas darbus gan audio, gan video ierakstos.

Darbu izmantojuma un autoratlīdzību administrēšanas procesu nodrošinās Ziemeļvalstu Autortiesību aģentūra (NCB), ar kuru AKKA/LAA sadarbojas, licencējot muzikālu darbu izmantojumu mehāniskā ierakstā.

NCB jeb Nordisk Copyright Bureau ir Ziemeļvalstu Autortiesību aģentūra, kas apvieno Ziemeļvalstu un Baltijas autortiesību organizācijas, kuras administrē muzikālu darbu izmantojumu mehāniskā ierakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Policija veikusi pārbaudi iekšlietu ministra mātei piederošā kafejnīcā

LETA/Monta Glumane, 10.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija pagājušajā nedēļā veikusi pārbaudi iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) mātei piederošā uzņēmumā, turklāt interesi par to esot izrādījuši arī citi dienesti, ko politiķis uzskata par provokāciju, izriet no viņa paustā sociālajā tīklā «Facebook».

Ģirģens sociālajā tīklā ievietojis Valsts policijas Jēkabpils iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākā inspektora Aināra Vingra parakstītu pārbaudes aktu par pārbaudi uzņēmumā «Krustpils ceļavējš 3» Jēkabpilī. 6.jūnijā pārbaudē klātesot bijusi ministra māte, uzņēmuma valdes locekle Elza Ģirģena.

Ministrs savā sociālajā tīklā «Facebook» raksta:

Kinfield 2 ??? Mamm, piedod, ka tev ir jācieš manis dēļ...

Kopš es un mans brālis nolēmām doties politikā, lai cīnītos pret korupciju, stulbību, bezdarbību un nolaidību valsts pārvaldē, lai ienestu jaunas pārmaiņas, un strādātu tautas labā, pastāvīgi saskaramies ar provokācijām, pārbaudēm, nomelnošanu...

Ja pret tevi neko nevar atrast, sit tuviniekiem... Šajos pāris mēnešos, kas tikai nav paviesojies manas mammas kafejnīcā: VID, Valsts darba inspekcija, Pārtikas veterinārais dienests, iesūtīti čigāni (atvainojos romi), kuriem liekas kotlete ir saindēta... Nekas nesanāk... Turpinājums, tiek veikta vesela operācija pat ar koordināciju no Rīgas. 154 km attālums... Vienlaicīgi divās kafejnīcās Jēkabpilī ierodas kriminālpolicija, ENAP ... Kāpēc netika iesaistīta OMEGA?... it kā par licencēm Akka Laa... Vai tad Akka Laa rīcībā nebūtu informācijas par to, vai uzņēmumiem ir vai nav licences... smieklīgi. Kāds sakars tik saskaņotai specoperācijai minūte minūtē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Hokeja federācijai mūzikas atskaņošana spēļu starplaikos nav pa kabatai

Dienas Bizness, 20.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hokeja līdzjutēji, ierodoties Arēnā Rīga uz pārbaudes spēlēm pirms pasaules čempionāta, secināja, ka pirms spēles un tās starplaikos neskan ierastā mūzika. Arēnas apmeklētāji negaidīto klusumu pat salīdzināja ar situāciju 2011. gadā, kad pēc Jaroslavļas aviokatastrofas netika spēlēta mūzika, sērojot par bojāgājušajiem hokejistiem. Tiesa gan, šoreiz spēles nenotika gluži klusumā, jo, uzmundrinot skatītājus, tika spēlēts sintezatorsIzrādās- Latvijas Hokeja federācijā (LHF) pēdējā brīdī saņēmusi vēstules no abām organizācijām, kas Latvijā veic autortiesību uzraudzību, un aprēķinātie izdevumi bijuši pārāk lieli, lai LHF tos varētu atļauties, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Latvijā autortiesību aizsardzību attiecībā uz mūzikas atskaņošanu veic divas nevalstiskās organizācijas – Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA), kas aizstāv autorus, kā arī Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), kas nodrošina autoratlīdzību izpildītājiem un producentiem. Vēstules no abām organizācijām par to, ka par mūzikas atskaņošanu jāmaksā, LHF saņēmusi pirmās spēles dienā, 9. aprīlī, pāris stundu pirms spēles sākuma, Dienai stāsta LHF sporta direktors Mārtiņš Pagodkins. Tā kā tik ātri jautājumu par licences pirkšanu nokārtot nevarēja, pieņemts lēmums, ka šajā spēlē mūzika neskanēs. Saņemot informāciju par iespējamām summām, ko nāktos maksāt, vēlāk arī nolemts, ka licence šā gada spēlēm netiks pirkta vispār, jo AKKA/LAA piedāvātajā līgumā ir runa par 0,5% no spēles biļešu ieņēmumiem, savukārt LaIPa aprēķinātā summa bijusi 239 eiro par katru spēli. Tik lielus izdevumus šogad vairs nemaz nevar paspēt iekļaut spēļu tāmēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pat nezinu, kas šobrīd ļauj ierakstu kompānijām izdzīvot. Joprojām brīnos par tām, kas vēl strādā, un arī par vairumtirgotāju kompānijām, kas tirgo kompaktdiskus. Pats tos gadiem neesmu pircis un nepazīstu nevienu, kurš to pēdējā laikā būtu darījis. Ir skaidrs, ka tas formāts ir neatgriezeniski miris,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Rimants Liepiņš, SIA Platforma.lv valdes priekšsēdētājs, skriešanas seriāla Stirnu buks organizators.

Viņaprāt, grupas izdzīvos, un mākslinieki nekur nepazudīs, sagrabinot kaut ko no Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras /Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA). «Taču tiešām brīnos, kā tiek galā producenti. Ko viņi var pārdot? Diskus vairs nepērk. Apsviedīgākie, kas specializējušies tautas mūzikā, var piesaistīt Kultūrkapitāla fonda naudu, taču tas vairs nav bizness, bet gan piņķerīgs grašu lasīšanas darbs,» saka R.Liepiņš.

«Mani tolaik ārkārtīgi nogurdināja uztraukums, kā ģenerēt naudas līdzekļus caur AKKA/LAA un LaIPA. Biju arī LaIPA valdes priekšsēdētājs un ļoti noguru no komunikācijas ar neapmierinātiem uzņēmējiem par kārtējo naudas iekasētāju, kas mēģina piestādīt rēķinu par mūzikas izmantošanu nelielā krodziņā vai taksometrā. Viss it kā skaidrs, bet mehānisms, kā to naudu iegūt, nav manā dabā. Patīk mūzikas bizness, kamēr cilvēkiem radu prieku. Lieliski, kad skatītāji pēc koncerta ir laimīgi un starojoši. Savukārt staigāt pa birojiem un diņģēt naudu derdzas. Tas arī ir iemesls, kāpēc pametu mūzikas industriju,» turpina R.Liepiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka AS Latvijas Gāze ļaunprātīgi izmantojusi savu monopolstāvokli, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus.

Tādējādi AS Latvijas Gāze piemērots tiesiskais pienākums pārtraukt pārkāpumu, kā arī naudas sods 1,57 miljonu latu apmērā.

Lai arī AS Latvijas Gāze KP lēmumu var pārsūdzēt tiesā, tomēr konstatētais pārkāpums tai jebkurā gadījumā jāpārtrauc uzreiz pēc KP lēmuma saņemšanas.

KP skaidro, ka dabasgāzes lietotāji – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi –, kas cietuši no AS Latvijas Gāze rīcības, var vērsties pie AS Latvijas Gāze, lūdzot atmaksāt nepamatoti veikto svešo parādu apmaksu. Ja AS Latvijas Gāze atsaka atlīdzināt zaudējumus, cietušie lietotāji var vērsties ar prasību tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima atbalsta jaunu likumu autortiesību jomā

Zane Atlāce - Bistere, 08.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 8.decembrī, konceptuāli atbalstīja jauno Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumu, kas rada tiesiskos priekšnoteikumus efektīvai autortiesību un blakustiesību kolektīvai pārvaldībai, informē Saeimas Preses dienests.

«Jaunais likums palīdz veidot pārskatāmāku regulējumu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbībai. Līdz ar to mērķis ir uzlabot šo organizāciju darbību, kā arī rosināt pieejamāku informāciju par autortiesību jautājumiem. Tomēr pie šī likumprojekta turpināsim aktīvu darbu, lai novērstu sēdē izskanējušās bažas par pārlieku tehnisku detalizāciju esošajā redakcijā, ko būtu iespējams regulēt citā veidā, piemēram, ar Ministru kabineta noteikumiem,» iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele.

Likumprojekts palīdzēs regulēt Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA), kā arī Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) un citu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbu, sacīja I.Viņķele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#50 padomju laika gadi vismaz divās paaudzēs ir atstājuši pārliecību, ka viss, kas nav piesiets, ir paņemams.

SIA Mikrofona ieraksti laika gaitā ir piedzīvojusi mūzikas ierakstu formātu maiņu un nenogurstoši cīnās ar pirātismu, kas tagad mutuļo digitālā vidē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Guntars Račs un Elita Mīlgrāve pirms 26 gadiem bija pirmie un ilgu laiku vienīgie Latvijā, kuri nodarbojās ar ierakstu veidošanu.

Sākotnēji viņi paši kopēja dziesmas audiokasetēs un paši tām veidoja noformējumu. «Mūzikas veikalos preci tolaik varēja nodot komisijā, tas bija veids, kā mēs to izplatījām; sākotnēji – kā privātpersonas. SIA Mikrofons nodibinājām 1992. gadā un līdz 1995. gadam viss notika intuitīvi, jo mēs ne pārāk labi pārvaldījām excel tabulas. Pirmie trīs četri gadi bija augšupejoši, bet dramatiski. 1995. gadā mums sākās finanšu problēmas un pirmo SIA slēdzām, bet jau pēc gada nodibinājām SIA Mikrofona ieraksti. Tad sākās jauna ēra, un no 1996. līdz 2002. gadam uzņēmumam un mūzikas industrijai kopumā bija ziedu laiki, jo tas bija periods, kad disku formāts plauka un zēla,» stāsta G. Račs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Elko vadītājs: Konflikts Ukrainā var viest korekcijas izaugsmes plānos

Sanita Igaune, 01.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Krievijas un Ukrainas konflikts neeskalēsies, ELKO grupas rezultāti pirmajā pusgadā varētu būt pagājušā gada līmenī; pērn 10% pieaugums.

AS ELKO grupa ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, kas pārstāvēts deviņās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Rumānijā, Krievijā, Slovākijā, Slovēnijā, Ukrainā un Kazahstanā. AS ELKO grupa prezidents Egons Mednis intervijā DB neslēpj riskus Ukrainas tirgū, kā arī sniedz ieskatu uzņēmuma šā gada plānos un pērnā gada rādītājos.

Kāda situācija šobrīd ir Ukrainā? Kā tā ietekmē AS ELKO grupa biznesu?

Es nezinu, kāda situācija bija 1940. vai 1945. gadā, bet pieļauju, ka tendences bija ļoti līdzīgas. Protams, ir milzīgas problēmas un neskaidrības par reģiona attīstību. Šobrīd veiktas darbības, lai biznesu kontrolētu, tas attiecas gan uz kredītlīniju, gan apjomiem noliktavās. Daudz stingrāk tiek skatīti maksāšanas nosacījumi, ļoti rūpīgi tiek monitorētas vietējās valūtas svārstības. Lai gan tās tiešā veidā mūs neskar, bet vietējos uzņēmumus ietekmē, turklāt iespaido gala cenu pircējam, pirktspēju un visu pārējo. Ukrainā problēmas ir, un tiek darīts viss, lai riskus samazinātu. Diemžēl tirgū nevar atnākt un no tā aiziet vienā dienā, jo ir saistības, noliktavas, klienti. Iespēju robežās šie procesi tiek kontrolēti, veiktas korekcijas. To, kas notiek tirgū, visi ir sapratuši un atbilstoši tam izturas. Pārdošanas apjomi, protams, ir samazinājušies, bet lielas panikas šobrīd vēl nav un dzīve turpinās. Vislielākās neskaidrības ir saistības ar notikumu turpmāko attīstību. Valstī scenārijs ir tāds, ko redzam avīzēs, žurnālos, ziņās. Labākais scenārijs ir tāds, ka pašreizējā situācija paliks status quo stāvoklī. Sliktākais – problēma samilzīs un Austrumukraina, nedod dievs, visa pasaule iesaistīsies šajā procesā citādā formātā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mūzikas ierakstu atskaņošanas atļaujas turpmāk varēs pieteikt internetā

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 16.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk mūzikas ierakstu atskaņošanas atļauju par fona mūzikas izmantošanu publiskos pasākumos varēs pieteikt Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) mājas lapā, informē LaIPA.

Pieteikumus atļaujas saņemšanai var iesniegt gan tie sadarbības partneri, kuri noslēguši beztermiņa līgumus, gan tie pasākumu rīkotāji, kuriem atļaujas nepieciešamas tikai atsevišķiem pasākumiem.

Pērn LaIPA pasākumu rīkotājiem izsniegusi aptuveni 2900 atļaujas, kas ir par sešiem procentiem vairāk nekā 2013. gadā. Atvieglojot pasākumu licencēšanas procesu, organizācija cer, ka arī turpmāk legāli izmantotās fona mūzikas apjoms gadatirgos, sporta svētkos, izstādēs, festivālos, koncertos, zaļumballēs vai citos pasākumos turpinās pieaugt.

«Ja plānots atskaņot mūzikas ierakstus pasākumos, tad legālai mūzikas izmantošanai ir jāsaņem mūzikas autoru, izpildītāju un producentu kolektīvā atļauja. Tātad, ir jābūt gan LaIPA atļaujai, gan Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) licencei, lai tiesību īpašnieki saņemtu atlīdzību par savu darbu izmantošanu,» norāda LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Radio Skonto ievērojami auguši zaudējumi

Žanete Hāka, 20.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radio Skonto neto apgrozījums pērn palielinājies vien par 0,1% un sasniedzis 1,114 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Aizvadīto finanšu gadu, izveidoto uzkrājumu dēļ, Radio Skonto noslēdza ar zaudējumiem 60,657 tūkstošu eiro apmērā, iepriekšējā pārskata gadā zaudējumi bija 7,461 tūkstoši eiro.

Kompānijas vadība norāda, ka uzņēmuma darbība pārskata gadā bija mazāk veiksmīga kā iepriekšējos gados, kas skaidrojams ar uzkrājumu veidošanu AKKA/LAA.

Nākotnē Radio Skonto vadība plāno turpināt attīstību, piesaistīt jaunus, stabilus klientus reklāmas jomā un noturēt esošo klausītāju skaitu.

Radio Skonto valdes priekšsēdētāja amatu ieņem Laimonis Ivars Embrekts, savukārt uzņēmuma valdes locekle ir Baiba Ābele. Radio Skonto kapitāldaļu īpašnieki ir SIA RS Media (74,94%) un Guntis Indriksons (25,06%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kas Tev jāzina 29. oktobra rītā

Dienas Bizness, 29.10.2013

Balva elektromobiļu rallija Sanktpēterburga – Montekarlo pirmā posma Tallina – Pērnava - Rīga uzvarētājam.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Latvija

Naktī valsts piekrasti plosījusi spēcīga vētra. Spēcīgā vēja dēļ elektroapgāde šorīt traucēta vairāk nekā 100 tūkstošiem mājsaimniecību, bet glābēji saņēmuši vairāk nekā 130 izsaukumu. Elektrības piegāde ievērojami traucēta Ventspilī, Kuldīgā un Talsos. Stiprā vēja dēļ Liepājā nogruvusi jaunceltne un gruveši apbēruši mikroautobusu. Cilvēki negadījumā nav cietuši. Savukārt Rīgā daudzviet nestrādā luksofori, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Igaunijas Autoru savienībai no Viasat neizdodas piedzīt autoratlīdzības samaksu par satelīta apraidi

Žanete Hāka, 26.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Augstākā tiesa lēmusi par labu AS Viasat un noraidījusi Igaunijas Autoru savienības prasību par autoratlīdzības samaksu par satelīta apraidi Igaunijā, informē Viasat pārstāvji.

Strīda galvenais iemesls bija jautājums par to, vai AS Viasat ir pienākums saņemt licenci no Igaunijas Autoru savienības un maksāt tai maksu par savas satelīta platformas kanālu pieejamības nodrošināšanu klientiem Igaunijā.

2011.gadā Igaunijas Autoru savienība iesniedza prasību pret AS Viasat, uzdodot tai atslēgt visus tās satelīta platformas televīzijas kanālus vai veikt autoratlīdzības samaksu savienībai par šādu kanālu pārraidīšanu caur satelītu.

Lietu izskatīja Harju novada tiesa un Tallinas apgabaltiesa, un tās abas pieņēma lēmumu par labu Igaunijas Autoru savienībai.

Viasat pārsūdzēja šo lēmumu Igaunijas Augstākajā tiesā, kas 2013.gada 29.maijā daļēji apmierināja apelācijas prasību, bet nosūtīja lietu atpakaļ Tallinas apgabaltiesai pārskatīšanai. Tallinas apgabaltiesa ar 2014.gada 28.februāra lēmumu noraidīja prasību un konstatēja, ka Viasat nav pienākuma maksāt Igaunijas Autoru savienībai autoratlīdzību par savas platformas kanāliem. 18.jūnijā Igaunijas Augstākā tiesa noraidīja Igaunijas Autoru savienības apelāciju par Tallinas apgabaltiesas lēmumu, kas bija pieņemts par labu Viasat.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz veikt izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas režīmā, kas līdz šim piemērots autoratlīdzības ienākuma saņēmējam.

Likumprojekta mērķis ir veicināt autoratlīdzības saņēmēju sociālo nodrošinājumu, kā arī vienkāršot nodokļu (IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI)) režīmu.

Minimālais socnodoklis var kļūt par spridzekli 

Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas apmēra ieviešana ar mērķi nodrošināt cilvēka...

Likumprojekts paredz no nākamā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim piemērot īpašu nodokļa maksāšanas režīmu autoratlīdzības saņēmējiem, kuriem atlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija (AKKA/LAA), un kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību.

Nākamā gada otrajā pusgadā personai, kas saņem autoratlīdzību un nav reģistrējusi saimniecisko darbību, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli 25% apmērā, kuru sadala šādi: VSAOI 80% un IIN 20%.Paredzēts, ka, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, samaksa par intelektuālo īpašumu, ja to neizmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija, ir uzskatāma par saimnieciskās darbības ienākumu.

Likumprojekts iekļauts valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketē. To vēl skatīs Saeima.

Pašlaik autoratlīdzības saņēmējam piemēro IIN progresīvo likmi (neto ienākumiem, jo piemēro izdevumu normu – 25% vai 50% apmērā no ienākuma atkarībā no darba veida). Autoratlīdzības izmaksātājs ietur IIN izmaksas vietā, piemērojot 20% likmi, tāpēc taksācijas gada beigās var rasties IIN piemaksa, ja, piemēram, gūti vēl citi ar progresīvo likmi apliekami ienākumi, kas pārsniedz 20 004 eiro gadā.

Ja autora faktiskie izdevumi pārsniedz izdevumu normu, viņam ir tiesības rezumējošā kārtībā iesniegt deklarāciju un piemērot faktiskos izdevumus, pamatojot tos ar attaisnojuma dokumentiem. Autoratlīdzības saņēmējam nav jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam.

Papildus, ja autoratlīdzības saņēmējs saņem algota darba ienākumu vismaz 430 eiro mēnesī, piemēro tikai VSAOI – 5% (no bruto summas) no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem. Savukārt, ja autoratlīdzības saņēmējam nav algota darba ienākumu, veic VSAOI 5% apmērā no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem un autoratlīdzības saņēmējs kā pašnodarbināta persona maksā VSAOI 32,15% vismaz no 430 eiro mēnesī, ja viņa mēneša ienākumi pārsniedz minimālo algu.

Izņēmums pašlaik ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kas nemaksā 5% VSAOI.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāze pieprasa atmaksāt naudu par gāzi, kas ziemā rezervēta mājsaimniecībām

LETA, 29.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" pieprasa Latvijas valstij segt zaudējumus par to gāzes apjomu, ko valdība pagājušā gada rudenī lika rezervēt mājsaimniecību vajadzībām, jo tagad to vairs nevar pārdot par tik augstu cenu, kā būtu varējis pārdot rudenī, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pērn rudenī valdība uzdeva "Latvijas gāzei" rezervēt dabasgāzi Latvijas mājsaimniecībām. Par Inčukalna krātuvi atbildīgais sistēmas operators - uzņēmums "Conexus" - apgalvoja, ka tam krātuvē gāzes pietiek. Savukārt "Latvijas gāze" taisnojās, ka krājumu nepietiek, jo tā gāze, kas Inčukalnā iepumpēta, nepieder uzņēmumam, līdz ar to valdības prasības izpildīt nebūšot iespējams.

"Nekā personīga" zināms, ka tobrīd Inčukalnā atradās gāze, ko "Latvijas gāzes" lielākā akcionāra, Krievijas uzņēmuma "Gazprom" uzdevumā tranzītā bija iepumpējusi "Latvijas gāze", un tā bija paredzēta, lai nodrošinātu Kaļiņingradas energodrošību. Gāze neesot bijusi pat atmuitota. Pastāvējušas bažas, ka pēc šo rezervju izlietošanas Inčukalna krājumi patiešām nebūtu pietiekami, lai Latvija droši varētu pārziemot. Ekonomikas ministrija piedraudējusi, ka šo gāzi Latvija varētu arī arestēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais a/s Latvijas gāze akcionārs no Baltijas gāzes tirgus varētu aiziet pavisam, Latvijas valdība apsver E.ON kapitāldaļu iegādi.

Jau kopš šā gada pavasara tiek runāts, ka nozīmīgs Baltijas gāzes uzņēmumu īpašnieks – vācu kompānija E.ON Ruhrgas – no Baltijas tirgus varētu aiziet. Iemesls – vācu energomilzis maina savu stratēģiju, meklējot peļņas iespējas ārpus ES robežām – Brazīlijā, Turcijā, Krievijā, kur energouzņēmumi nav jāpakļauj tik stingrām liberalizācijas un kontroles prasībām. Oficiāli E.ON savus aiziešanas plānus no Baltijas nekomentē, to nekomentē arī a/s Latvijas gāze, norādot, ka par savu akcionāru lēmumiem nespekulē, tomēr fakti liecina paši par sevi – pirms dažām dienām no a/s Latvijas gāze valdes ir aizgājis ilggadējais E.ON Ruhrgas pārstāvis Jorgs Tumats, kurš turpmāk strādās E.ON Russia valdē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāzes vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība

LETA, 02.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas Gāze" vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Komentējot to, ka "Latvijas Gāze" apgalvo, ka gāzes gaidāmajai apkures sezonai varētu nepietikt, politiķis uzsvēra, ka jāatceras, ka "Latvijas gāzes" nosaukums ir maldinošs - ja nosauktu to pēc īpašnieka struktūras, tad tā būtu "Krievijas gāze".

"Uzņēmuma vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers, cilvēkiem būtu skaidrība. Krievija karo pret Ukrainu, bet Krievija savos izteikumos ir arī agresīva pret Baltijas valstīm," teica Kariņš, uzsverot, ka ar "Latvijas Gāzes" teikto jābūt uzmanīgiem.

Turpretī AS "Conexus Baltic Grid" ir valsts uzņēmums, kas uzglabā gāzi un zina, ka zem zemes patlaban tiek uzglabāts vairāk gāzes uz Latvijas vārda, nekā nepieciešams mājsaimniecībām apkures sezonai. Valdība, balstoties uz likumu, pieņēma lēmumu rezervēt konkrētu gāzes apjomu, kura pietiks apkures sezonai, teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums deviņos mēnešos bija 580,268 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn, bet koncerna neto peļņa sasniedza 96,578 miljonus eiro pretēji zaudējumiem gadu iepriekš, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijā informē, ka "Latvijas gāzes" koncerns 2022.gada deviņos mēnešos sasniedzis vēsturiski labākos finanšu rezultātus. Pirmā ceturkšņa finanšu rezultāti ir bijuši galvenais iemesls vēsturiski labākajiem deviņu mēnešu finanšu rezultātiem.

Deviņos mēnešos šogad "Latvijas gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 5,975 gigavatstundas (GWh) dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2021.gada periodu pārdošanas apjoms ir par 43,6% mazāks.

Pārdošanas apjomu samazinājums saistīts ar to, ka tirgus dalībnieki izvēlas neiegādāties Krievijas izcelsmes gāzi jau pirms 2023.gada 1.janvāra, kad stāsies spēkā aizliegums dabasgāzes piegādēm no Krievijas, kā arī klienti ir pārskatījuši dabasgāzes izmantošanas jaudas augsto dabasgāzes cenu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru SIA Latvijas Propāna gāze iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Eko gāze. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence ietekmētajos tirgos.

SIA Latvijas Propāna gāze sniedz autogāzes vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, turklāt abi tirgus dalībnieki veic gāzes balonu tirdzniecību.

Apvienošanās rezultātā horizontāli tiek ietekmēts autogāzes mazumtirdzniecības tirgus un gāzes balonu tirgus. Starp apvienošanās dalībniekiem pastāv arī vertikālas attiecības, jo SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Latvijas Propāna gāze – autogāzes vairumtirdzniecības pakalpojumus.

Abu uzņēmumu kopējā autogāzes mazumtirdzniecības tirgus daļa nepārsniedz 25 % tirgus koncentrācijas līmeni, līdz ar to KP secina, ka tādējādi netiek traucēta efektīva konkurence. Vērtējot gāzes balonu tirdzniecības tirgu, konstatējams, ka SIA Eko gāze gāzes balonu pārdošanas apjomi ir nelieli, kā arī tirgū darbojas vismaz astoņi citi tirgus dalībnieki, kas nodrošina aktīvu konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Gāzes akcionāri atbalsta jaunas kompānijas izveidi, nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus

LETA, 02.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze akcionāri šodien ārkārtas sapulcē atbalstīja uzņēmuma reorganizāciju, izveidojot jaunu kompāniju un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus.

Lēmums atbalstīts ar 99,98% no akcionāru sapulcē klātesošo balsīm. Savukārt 0,01% balsu bija pret, bet vēl 0,01% balsu netika nodots.

Sapulcē akcionāriem bija arī iespēja iztaujāt Latvijas Gāzes vadību, ko vairāki mazākuma akcionāri arī izmantoja.

Jautājumi bija saistīti ar Latvijas Gāzes sadalīšanas struktūru, īpašumtiesībām abos uzņēmumos, kompensācijas apmēru, ja akcionārs nevēlas būt par jaundibināmā uzņēmuma dalībnieku, kā arī tika taujāts pēc padoma, kā labāk rīkoties - balsot par vai pret.

Atsevišķi mazākuma akcionāri arī pauda kritiku par to, ka nav skaidrības par to, kāds kompensācijas apmērs pienāksies dalībniekiem, kuri nevēlas saglabāt akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

DB klubs: Latvijas gāzei trīs «frontes līnijas» ar valsti

Līva Melbārzde, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Voluntāra vēlme, lai Latvijas patērētāji iegādātos dabasgāzi no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa, ir nacionālo interešu pārkāpums,»

To DB Uzņēmēju klubā sacīja a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš skaidroja, ka gāze no Lietuvas Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa Latvijā neesot alternatīva tai gāzei, ko tirgo a/s Latvijas gāze. Lietuvā tika izdots likums, ka turienes patērētājiem obligāti no Klaipēdas termināļa jāiepērk vismaz 25%, neatkarīgi no tā, cik šī gāze maksā. Šobrīd tas ir konvertējies obligātā komponentē, ko maksā visi Lietuvas patērētāji. Ja gāze no Klaipēdas termināļa tiktu pumpēta uz Latviju, tad šīs izmaksas tiktu iekļautas arī Latvijas gāzes infrastruktūras tarifos. «Tas būtu Latvijas nacionālo interešu pārkāpums, nemaz nerunājot par to, ka Klaipēdas gāzes terminālis arī tīri tehniski nevarētu nodrošināt Latvijai nepieciešamo gāzes apjomu,» skaidroja A. Kalvītis. Atšķirība starp Latvijas un Lietuvas gāzes cenu, pēc viņa vārdiem, ir diezgan liela, jo Lietuvā gāzes cena tiekot aprēķināta pēc sešu mēnešu naftas produktu cenas formulas, kamēr Latvijā to aprēķina pēc deviņu mēnešu formulas. Tāpēc, atbilstoši naftas produktu cenu tendencēm, Lietuvā gāze šobrīd esot par 10–20 eiro/1000 m3 lētāka nekā Latvijā, taču, ja gāze no Lietuvas būtu jātransportē līdz Latvijai, tad cenu starpība izlīdzinātos. Savukārt nākotnē, ņemot vērā tendences naftas produktu tirgū, Latvijas gāzes cenas aprēķina formula atkal būšot izdevīgāka nekā Lietuvā. Runājot par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, no tā gāzes cena esot par 100 ASV dolāriem par 1000 m3 lielāka, nekā Latvijas gāzes tirgotā, uzsvēra A. Kalvītis. Uz jautājumu, vai a/s Latvenergo izteiktā vēlme iegādāties gāzi no Klaipēdas būtu jāvērtē kā dārgāka energoresursa izvēle, A. Kalvītis norādīja, ka tā, viņaprāt, esot Ekonomikas ministrijas uzsākta politiskā spēle, kuras motīvi viņam šobrīd neesot skaidri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Regulators: AS Latvijas Gāze joprojām ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi dabasgāzes infrastruktūrai

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, 24.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Administratīvā apgabaltiesa ir noraidījusi AS Latvijas Gāze pieteikumu par pagaidu noregulējumu, AS Latvijas Gāze joprojām ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi dabasgāzes pārvades un sadales infrastruktūrai. Tas izriet no Enerģētikas likuma un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) līdz šim pieņemtajiem lēmumiem.

Atsevišķi tiesas secinājumi, kuri nav rezultējušies AS Latvijas Gāze labvēlīga tiesas lēmuma veidā, neatceļ vai negroza AS Latvijas Gāze noteiktos pienākumus, kuri izriet no normatīvajiem aktiem un Regulatora pieņemtajiem lēmumiem.

Vienlaikus tas nozīmē, ka AS Latvijas Gāze atbilstoši Enerģētikas likumam un Ministru kabineta noteikumiem ir pienākums nodrošināt Latvijas lietotājiem piederošās dabasgāzes transportēšanu līdz lietotāju patēriņa objektiem, ja attiecīgi lietotāju pieprasījumi tiek saņemti.

«Šobrīd joprojām ir spēkā gan Enerģētikas likuma normas, gan Regulatora apstiprinātie dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi, saskaņā ar kuriem AS Latvijas Gāze ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi. Tāpat spēkā ir visi Regulatora pieņemtie lēmumi, kas attiecas uz šo AS Latvijas Gāze noteikto pienākumu izpildi. Neviens no tiem nav atcelts un neviena lēmuma darbība nav apturēta,» uzsver Regulatora padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāze pērn piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā

Žanete Hāka, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze koncerna neto apgrozījums 2018. gadā sasniedza 344,9 miljonus eiro, kas tas bija par 8,9% lielāks nekā gadu iepriekš, liecina uzņēmuma pārskats Nasdaq Riga.

EBITDA pieauga par 2,6%, salīdzinājumā ar 2017. gadu, sasniedzot 37,4 miljonus eiro. Latvijas Gāzes koncerna neto peļņa 2018. gadā sasniedza 25,2 miljonus eiro. 2018. gadā Latvijas Gāze koncerns piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā un paplašināja savu klātbūtni Latvijas dabasgāzes vairumtirdzniecības segmentā un ārvalstīs.

Kopumā 2018. gadā tika pārdots 1,231 miljards m3 (12 969 GWh) dabasgāzes. Tāpat kā iepriekšējā gadā, augustā un septembrī AS «Latvijas Gāze» iesūknēja ievērojamus dabasgāzes apjomus IPGK, rūpējoties par savu klientu apgādes drošību 2018./2019. gada ziemas sezonā.

2018. gadā Latvijas Gāze koncerns ieguldīja 10,34 miljonus eiro sadales sistēmas uzturēšanā un drošībā, kā arī IT sistēmu attīstībā, kas ir par 14,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru