I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir radīt atskaites punktu par fizisko personu mantisko stāvokli un uzkrājumiem un nodrošināt visu fizisko personu uzkrājumu, ienākumu un izdevumu atbilstības un attiecīgi nodokļu nomaksas un ienākumu legalitātes kontroles iespējas.

2.pants. Likuma darbība

Likums nosaka fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu, mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedzējus, deklarācijās iekļaujamās ziņas, deklarāciju iesniegšanas kārtību, deklarāciju iesniedzēju pienākumus, tiesības un atbildību, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci šā likuma izpildē.

II nodaļa

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 14.oktobrī, nolēma virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimas sēdē jaunā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma projektu.

Likumprojekts izstrādāts, lai Latvijā ieviestu Eiropas Savienības jaunās grāmatvedības direktīvas prasības par uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem pārskatiem un saistītajiem ziņojumiem. Patlaban attiecīgais grāmatvedības regulējums iekļauts Gada pārskatu likumā un Konsolidēto gada pārskatu likumā, un, ņemot vērā jauno direktīvu, likuma projekts izstrādāts, apvienojot abas jomas.

Likumprojekts nosaka pārskatu saturu, to sagatavošanas, iesniegšanas, apstiprināšanas un publiskošanas, kā arī revīziju vai ierobežoto pārbaužu kārtību, pārskatos atklājamās informācijas apjomu un arī atvieglojumus un atbrīvojumus atsevišķām sabiedrību kategorijām un koncerniem. Tāpat regulējums paredz noteikt atbildīgo personu par pārskatu sagatavošanu, to iesniegšanu un revīziju vai ierobežoto pārbaudi.

Finanšu ministrijai kopīgi ar Tieslietu ministriju ir jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā (MK) līdz šī gada 3. septembrim visus nepieciešamos tiesību aktu projektus, kas nodrošinātu vienas pieturas aģentūras ieviešanu, iesniedzot konsolidētos gada pārskatus un uzņēmumu gada pārskatus tikai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), šādu lēmumu otrdien, 5.jūnijā, pieņēma valdība.

Paredzams, ka pārskatu iesniegšanu vienuviet tiks uzsākta ar gada pārskatiem, kas sagatavoti par pārskata periodu no 2008. gada 1.janvāra. Tas ir, pēc jaunās kārtības pārskatu būtu jāiesniedz no 2009.gada 1.janvāra.

Aizvadītā gada nogalē tika izveidota darba grupa Finanšu ministrijas vadībā, lai izstrādātu koncepciju par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu gada pārskatu iesniegšanai. Princips paredz konsolidētos gada pārskatus un uzņēmumu gada pārskatus iesniegt tikai VID. Šobrīd pārskati ir jāiesniedz arīdzan Uzņēmumu reģistrā (UR), turklāt atsevišķiem uzņēmumiem par saviem līdzekļiem tie jāiesniedz arī publicēšanai laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, informē Saeimas Preses dienests.

Jauns likums izstrādāts un pieņemts, lai Latvijā ieviestu Eiropas Savienības jaunās grāmatvedības direktīvas prasības par uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem pārskatiem un saistītajiem ziņojumiem. Patlaban attiecīgais grāmatvedības regulējums iekļauts Gada pārskatu likumā un Konsolidēto gada pārskatu likumā, un, ņemot vērā jauno direktīvu, likuma projekts izstrādāts, apvienojot abas jomas.

Likumprojekts nosaka pārskatu saturu, to sagatavošanas, iesniegšanas, apstiprināšanas un publiskošanas, kā arī revīziju vai ierobežoto pārbaužu kārtību, pārskatos atklājamās informācijas apjomu un arī atvieglojumus un atbrīvojumus atsevišķām sabiedrību kategorijām un koncerniem. Tāpat regulējums paredz noteikt atbildīgo personu par pārskatu sagatavošanu, to iesniegšanu un revīziju vai ierobežoto pārbaudi.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Finanšu ministrijai kopīgi ar Tieslietu ministriju ir jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā (MK) līdz šī gada 3.septembrim visus nepieciešamos tiesību aktu projektus, kas nodrošinātu vienas pieturas aģentūras ieviešanu, iesniedzot konsolidētos gada pārskatus un uzņēmumu gada pārskatus tikai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), šādu lēmumu otrdien, 5.jūnijā, pieņēma valdība.

Paredzams, ka pārskatu iesniegšanu vienuviet tiks uzsākta ar gada pārskatiem, kas sagatavoti par pārskata periodu no 2008.gada 1.janvāra. Tas ir, pēc jaunās kārtības pārkastu būtu jāiesniedz no 2009.gada 1.janvāra.

Aizvadītā gada nogalē tika izveidota darba grupa Finanšu ministrijas vadībā, lai izstrādātu koncepciju par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu gada pārskatu iesniegšanai. Princips paredz konsolidētos gada pārskatus un uzņēmumu gada pārskatus iesniegt tikai VID. Šobrīd pārskati ir jāiesniedz arīdzan Uzņēmumu reģistrā (UR), turklāt atsevišķiem uzņēmumiem par saviem līdzekļiem tie jāiesniedz arī publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Akciju sabiedrības Latvijas balzams 2007.gada 28.aprīļa kārtējās akcionāru sapulces LĒMUMPROJEKTI

1. Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums.

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Latvijas balzams valdes, padomes

ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumus.

2. 2006.gada pārskatu apstiprināšana.

Apstiprināt AS Latvijas balzams valdes sastādītos un AS Latvijas balzams

padomes izskatītos:

1) AS Latvijas balzams 2006.gada pārskatu (uz 31 lpp. pielikumā), kas sastādīts atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas prasībām;

2) AS Latvijas balzams 2006.gada pārskatu (uz 35 lpp. pielikumā), kas sastādīts atbilstoši Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS);

3) AS Latvijas balzams 2006.gada atkarības pārskatu (uz 10 lpp. pielikumā), un

Līdz šā gada 1. augustam Uzņēmumu reģistrā iesniegts rekordliels — gada pārskatu skaits — 49 582 par 2004. gadu, kas salīdzinājumā ar 2003. gada pārskatu iesniedzēju skaitu ir par 1240 jeb 2.5 % vairāk.To rāda SIA Lursoft dati pēc Uzņēmumu reģistra informācijas. Pašreizējais iesniegto gada pārskatu skaits vēl varētu augt, jo Uzņēmumu reģistrs 2004. gada pārskatus nav saņēmis no vairākiem uzņēmumiem, kuriem saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes datiem tas obligāti jādara, atzīst Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Tiesa, pagaidām netiks publiskota šo gada pārskatu neiesniedzēju nosaukumi, jo Uzņēmumu reģistrā pieļauj, ka tie ir izsūtīti pa pastu. Jāatgādina, ka lielākajai daļai uzņēmumu gada pārskati bija jāiesniedz līdz 30. aprīlim, kaut gan lielajiem uzņēmumiem (darbības apjoms pārsniedz bilances kopsummu — 1 milj. Ls, neto apgrozījums — 2,4 milj. Ls, pārskata gada vidējais darbinieku skaits — 250), kā arī koncernu mātes uzņēmumam tie jāiesniedz līdz 31. jūlijam. Lielie uzņēmumi nebūt nav vienīgie, kuri nav izpildījuši normatīvo aktu prasības, jo tie prasa iesniegt gada pārskatus nelikvidētajām SIA un akciju sabiedrībām.«Iesniegto gada pārskatu skaits par 2004. gadu ir rekords, tomēr kopējam to daudzumam bija jābūt lielākam par 50 000,» secina J. Endziņš. Viņaprāt visticamāk daļa no gada pārskatus neiesniegušajiem uzņēmumiem savu darbību ir pārtraukuši un nav pārreģistrējušies komercreģistrā, taču oficiāli nav veikuši likvidācijas procedūru, jo tā maksā naudu. Ja uzņēmums vai komersants nav iesniedzis gada pārskatu, UR tam nosūtīs brīdinājumu ar aicinājumu pārskatu iesniegt. Ja pārskats brīdinājumā noteiktajā termiņā netiks iesniegts, UR sastādīs administratīvo pārkāpumu protokolu, ko nosūta tiesai, kas ir tiesīga izlemt par administratīvā soda piemērošanu.

Strauji tuvojas gada pārskatu par 2010. gadu iesniegšanas termiņš – 30. aprīlis.

Gada pārskatu likuma 66.panta 1.punkts nosaka, ka sabiedrība gada pārskatu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Sabiedrībām, kuru bilances kopsumma ir 1 milj. Ls, neto apgrozījums 2,4 milj. Ls un pārskata gadā vidējais darbinieku skaits bijis 250 (jāatbilst diviem no trim kritērijiem), un uzņēmumiem, kuri ir koncerna mātes sabiedrības, kuras gatavo konsolidēto gada pārskatu, gada pārskati jāiesniedz līdz 31.jūlijam.

Gada pārskati nav jāiesniedz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, ja to ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 tūkst. Ls.

„Grāmatvedības pamati - 1.līmenis”

Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas Izglītības centrs ar 2013.gada 6.maiju uzsāk jauno mācību sezonu ar mācību programmu „Grāmatvedības pamati – 1.līmenis”

Mācību programma paredzēta grāmatvežiem, kuri uzsāk savu karjeru finanšu jomā un tiem nepieciešamas zināšanas, kā no pašiem uzskaites pamatiem nonākt līdz kompānijas gada pārskatam.

Divu mēnešu, mācoties nelielā grupā, programmas dalībnieki apgūs grāmatvedības pamatus un nodokļus kursā „Grāmatvedības pamati - 1.līmenis” Tā ir LZRA Izglītības centra darba specifika, ka tiek veidotas grupas ar nelielu dalībnieku skaitu, jo Izglītības centra mērķis ir nodrošināt augstu mācību kvalitāti.

Ministru kabineta (MK) sēdē 24. janvārī apstiprināja grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā.

Tie izstrādāti pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, ņemot vērā Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas priekšlikumu, lai mazām sabiedrībām par vienu mēnesi pagarinātu gada pārskatu iesniegšanas termiņus tiem gada pārskatiem, kas tiek sagatavoti par 2022. gadu un vēlāk.

Ar likumprojekta tiesisko regulējumu tiks samazināts administratīvais slogs mazām sabiedrībām. Tāpat tiek pagarināts laiks arī ārpakalpojumu grāmatvežiem gada pārskatu sagatavošanai un nepieciešamības gadījumā revīzijas pārbaudes laiks zvērinātiem revidentiem.

Pašlaik saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteikto maza sabiedrība ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestam. Savukārt vidēja sabiedrība, liela sabiedrība un koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, iesniedz to ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

Vides, sociālie un pārvaldības (ESG) faktori arvien vairāk tiek iekļauti investīciju stratēģijās. PwC pētījumā secināts, ka aptaujātajiem investoriem ESG šobrīd ir kļuvis par izšķirošu faktoru.

Gandrīz puse aptaujāto investoru (49%) pauž gatavību aiziet no uzņēmumiem, kas neveic pietiekamus pasākumus ESG jomās, savukārt lielākais vairums aptaujāto investoru (79%) uzskata uzņēmuma attieksmi pret ESG riskiem un iespējām kā būtisku faktoru investīciju lēmumu pieņemšanai šajos uzņēmumos.

Aptaujā PwC 2021 Global Investor ESG Survey ir apkopoti viedokļi, ko izteikuši 325 investori no visas pasaules, tajā skaitā ieguldījumu pārvaldnieki un analītiķi no investīciju un brokeru kompānijām, kā arī investīciju bankām. Pētījuma ietvaros, globālā mērogā tika veiktas arī 40 padziļinātās intervijas ar investoriem un analītiķiem, kuru pārvaldībā esošie aktīvi kopā pārsniedz 11,6 triljonus ASV dolāru.

1.2006.gada pārskatu apstiprināšana.

1)Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība valdes, padomes un zvērināta revidentu ziņojumus.

2)Apstiprināt akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība 2006.gada pārskatus:

a.akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība 2006.gada pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas Gada pārskatu likuma prasībām;

b.akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība” un tās meitas sabiedrību konsolidēto 2006.gada pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar Starptautisko grāmatvedības standartu valdes izdotajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

3)Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība koncerna mātes sabiedrības pārskata gada zaudējumus ieskaitīt iepriekšējo gadu nesegtajos zaudējumos.

Vupertāles vides institūts ir izveidojis videi draudzīgo automobiļu sarakstu, kur pirmajās vietās savās automobiļu klasēs pagaidām dominē Honda un Toyota hibrīdi.

Institūta izveidotajā sarakstā kopumā iekļauti 100 dažādu marku modeļi, kuri ir nopērkami Vācijas tirgū. Kā jau to varēja paredzēt, uzvaras laurus savās automobiļu klasēs plūca Honda Insihgt, Toyota Prius un Lexus RX 450 h. Interesanti, ka limuzīnklasē japāņu tehnoloģijas ir cietušas sakāvi, proti, Lexus LS 600 h ir ierindots tikai trešajā pozīcijā, kapitulējot gan Mercedes S 400 Hybrid, gan BMW 730 d priekšā. Pats galvenais šī pētījuma secinājums, ka neatkarīgi no automašīnas klases, videi draudzīgo modeļu skaits ar katru gadu palielināšoties. Par to liecina autoražotāju milzīgā aktivitāte, kuri pēdējo gadu laikā ceļ galdā arvien jaunas tehnoloģijas, neaprobežojoties tikai ar benzīna un elektromotora hibrīdiem, bet turpinot, piemēram, attīstīt arī iekšdedzes dzinēju izmantošanas iespējas, īpaši tas attiecas uz vācu autoražotājiem. Jebkurā gadījumā, vides aizsardzība ilgtermiņā Eiropā solīšot jaunus modeļus arī nākotnē, kas turpmākajos gados būtu arī finansiāli pieejamāki plašai pircēju auditorijai.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka līdz šī gada 30. aprīlim uzņēmumiem ir jāiesniedz gada pārskats. VID vērš uzmanību, ka saskaņā ar izmaiņām normatīvajos aktos no 2008. gada 1. jūlija uzņēmumu gada pārskati ir jāiesniedz tikai VID un vairs nav jāsniedz Uzņēmumu reģistrā.

Gada pārskats un tam attiecīgi pievienojamie dokumenti līdz 30. aprīlim (ieskaitot) ir jāiesniedz Latvijā reģistrētām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām un Eiropas komercsabiedrībām, kā arī individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 200 000 latu.

Sabiedrībām, kuras nepārsniedz divus no Gada pārskatu likuma 54.panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem, proti, kurām bilances kopsumma ir 250 000 latu, neto apgrozījums – 500 000 latu un pārskata gada vidējais darbinieku skaits – 25, gada pārskata ietvaros ir jāiesniedz šādi dokumenti: finanšu pārskats (bilance, peļņas vai zaudējumu aprēķins, pašu kapitāla izmaiņu pārskats, naudas plūsmas pārskats, saīsināts pielikums), vadības ziņojums par sabiedrības attīstību pārskata gadā vai apstiprināts akcionāru vai dalībnieku pilnsapulces protokola noraksts, kurā parādīts pieņemtais lēmums par peļņas sadali vai zaudējumu segšanu un sabiedrības valdes parakstīts paskaidrojums par likuma 54.panta otrās, ceturtās un piektās daļas noteikumu izpildi, un arī paskaidrojums par to, kad gada pārskats apstiprināts.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu par sankciju piemērošanu vairākām bankām, jo tās līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam – 1.aprīlim, nebija sagatavojušas un iesniegušas FKTK 2018. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu, kā arī tie nebija laikus publiskoti.

Tādējādi, pēc FKTK skaidrojuma, pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim publisko šo pārskatu.

Vairākas bankas 1. aprīlī nebija nodrošinājušas ne revidētu gada pārskatu sagatavošanu, ne publiskošanu. FKTK ir pieprasījusi papildu informāciju par likuma normu neievērošanas apstākļiem un individuāli izvērtējusi katras bankas situāciju, papildus ņemot vērā situāciju auditoru sektorā, jo kavēšanos revidētu gada pārskatu sagatavošanā un publiskošanā ir radījis arī tas, ka vairākas starptautiskas auditorkompānijas šo pakalpojumu nav vēlējušās sniegt, paziņojot par to novēloti vai laužot noslēgtu līgumu ar banku, savukārt vietējā auditoru tirgus kapacitāte ir ierobežota. Izvērtējot minētos apstākļus, FKTK padome septiņām bankām piemērojusi dažādas sankcijas – gan brīdinājumu, gan soda naudu, kas piemērota robežās no 4 260 eiro līdz pat 13 490 eiro.

Jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma vājās vietas – akači – ir identificēti, tāpēc ir nepieciešamas korekcijas gan pašā likumā, gan arī tā normu piemērošanas noteikumos

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes locekle un zvērinātu revidentu SIA Ievas Liepiņas birojs vadītāja Ieva Liepiņa. Viņa norāda, ka tikai šogad daudziem uzņēmējiem kā zvīņas no acīm nokritušas atklāsmes par jaunā uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) niansēm, vienlaikus izkristalizējot tās normas, kuras ir jāmaina un jāprecizē.

Ko rāda 2018. gada pārskati attiecībā uz jauno uzņēmumu ienākuma nodokli?

Izstrādājot šo UIN reformu, līdz galam netika padomāts, kā tā ietekmēs daudzas lietas. Reformas karstumā vienkārši tika paņemta Igaunijas UIN sistēma bez nopietna izvērtējuma un perspektīvās ietekmes analīzes. Būtībā 2018. gada pārskati parāda tās problēmas jaunajā UIN likumā, par kurām brīdināja nodokļu eksperti, revidenti, grāmatveži, bet likumdevēji šos brīdinājumus ignorēja. Diemžēl dzīve pierādīja, ka brīdinājumu izteicējiem ir taisnība. Tādējādi zvērināti revidenti šogad nodarbojas ar uzņēmēju izpratnes formēšanu par to, kā nodokļu reforma un jo īpaši jaunais UIN ietekmē uzņēmuma naudas plūsmu. Lai arī zvērināti revidenti ar nodokļu izmaiņām saskaras jau 25 gadus atjaunotajā Latvijā un 80 gadus, kopš šāda institūcija tika ieviesta, tomēr tik vērienīga un strauja, kāda bija UIN reforma, nav pieredzēta.

2007.gada 28.aprīlī notika akciju sabiedrības Latvijas balzams kārtējā akcionāru sapulce. Akcionāru sapulce pieņēma šādus lēmumus:

1.Pirmajā darba kārtības jautājumā „Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums”:

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Latvijas balzams valdes, padomes ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumus.

2.Otrajā darba kārtības jautājumā „2006.gada pārskatu apstiprināšana”:

Apstiprināt AS Latvijas balzams valdes sastādītos un AS Latvijas balzams

padomes izskatītos:

1)AS Latvijas balzams 2006.gada pārskatu, kas sastādīts atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas prasībām; 2)AS Latvijas balzams 2006.gada pārskatu, kas sastādīts atbilstoši Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS); 3)AS Latvijas balzams 2006.gada atkarības pārskatu; 4)Pārklasificēt uz nesadalīto peļņu pašu kapitāla posteņa Citas rezerves

1.Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums.

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Grindeks valdes, padomes ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumu.

2.2006.gada pārskatu apstiprināšana.

Apstiprināt AS Grindeks valdes sastādītos un AS Grindeks padomes izskatītos:

1)AS Grindeks 2006.gada pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar Latvijas likumdošanas prasībām (uz 28 lpp. pielikumā); 2)AS Grindeks 2006.gada konsolidēto pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (uz 35 lpp. pielikumā);

3.2006.gada peļņas izlietošana.

1)Apstiprināt AS Grindeks 2006.gada tīro peļņu 6 220 576 LVL.

2)2006.gada peļņu 6 220 576 LVL izlietot sekojoši:

Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus, kuri paredz samazināt administratīvo slogu tiem mikrouzņēmumiem, kuri sagatavo gada pārskatu saskaņā ar Gada pārskatu likuma prasībām un ir izvēlējušies izmantot vismaz vienu no likumprojektā paredzētajiem atvieglojumiem un atbrīvojumiem.

Grozījumi paredzēs, ka mikrouzņēmuma bilances kopsummai jābūt 35 000 latu, neto apgrozījumam 70 000 latu un vidējam darbinieku skaitam pārskata gadā - pieci. Komercsabiedrībām, kuras nepārsniedz divus no minētajiem kritērijiem, papildus jau noteiktajiem atvieglojumiem tiktu atļauts sagatavot saīsinātu bilanci un nesagatavot pielikumu, bet likumā noteikto papildinformāciju un skaidrojumus iekļaut bilances beigās kā piezīmes.

Pašlaik jau noteiktie atvieglojumi atļauj nesagatavot naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu, neaprēķināt un nenorādīt finanšu pārskatā atliktā nodokļa aktīvu un saistību summas un sastādīt saīsinātu pielikumu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi spriedumu lietā AS Diena un Ozoliņš pret Latviju, atzīstot, ka notikusi iejaukšanās iesniedzēju vārda brīvībā un apmierināja lūgumu kompensēt materiālos zaudējumus un tiesāšanās izdevumus, Db.lv informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments.

Atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu, iesniedzēji a/s Diena un žurnālists Aivars Ozoliņš sūdzējās par nepamatotu iejaukšanos viņu tiesībās uz vārda brīvību, proti, par tiesvedības iznākumu Latvijas tiesās, kuras dēļ a/s Diena bija jāatsauc daļa no publicētās informācijas, jāatlīdzina Laimonim Strujēvičam nodarītais morālais kaitējums, kā arī jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi.

Tiesa vienbalsīgi atzina, ka ir noticis konvencijas 10.panta pārkāpums, jo iejaukšanās iesniedzēju vārda brīvībā nebija nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā. Tiesa atzina, ka A.Ozoliņa publikācijas pēc sava satura bija aizskarošas un apsūdzošas, tomēr tās nepārkāpa žurnālistiem atvēlētās vārda brīvības robežas. Tiesa atzīmēja privatizācijas procesa kā tāda nozīmību un uzsvēra masu mediju lomu tā atspoguļošanā, norādot arī uz to, ka L.Strujēvičs ar savu darbību bija izpelnījies kritiku ne tikai masu medijos, bet arī valdībā. Attiecīgi tiesa uzskatīja, ka notikumiem sekojušajā tiesas procesā Latvijas tiesas ir stādījušas L.Strujēviča intereses augstāk gan pār abu iesniedzēju vārda brīvību, gan arī pār kopējām sabiedrības interesēm.

Satversmes tiesa rīcības sēdē pieņēmusi lēmumu neapturēt tiesvedību civillietas daļā, kurā maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka administrators prasa uzsākts bankas bankrota procedūru.

DB jau rakstīja, kā šā gada februārī vairākas privātpersonas Satversmes tiesā iesniedza sūdzību par Kredītiestāžu likuma vairāku normu neatbilstību Satversmei. Savukārt šā gada 21. martā Satversmes tiesā tika saņemts Santas Ančas, Jevgēnijas Dimperes, Inas Inkēnas un Raimonda Paula lūgums piemērot pagaidu noregulējumu šajā lietā un apturēt tiesvedību civillietā.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka bankrota procedūras uzsākšana padarīs neiespējamu sanācijas piemērošanu un Krājbankas maksātspējas atjaunošanu.

Gadījumā, ja Satversmes tiesa atzīs apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmei, bankrota procedūras uzsākšana padarīšot Satversmes tiesas sprieduma izpildi par neiespējamu. Savukārt pieteikuma iesniedzēju īpašuma tiesībām tikšot nodarīts neatgriezenisks un nenovēršams aizskārums, tika norādīts pieteikumā.

Vairāk nekā divu gadu laikā – līdz 2021. gada janvārim – valdībai jāizstrādā ne tikai normatīvie akti, bet arī jāatrod tehniskie risinājumi, lai nodokļu administrācija automātiski varētu atmaksāt pārmaksātos nodokļus

Tādu lēmumu aizejošā Saeima pieņēma par 10 142 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu Pārmaksāto nodokļu automātiska izmaksāšana.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs plenārsēdē norādīja, ka atbildīgā komisija uzklausījusi ne tikai kolektīvā iesnieguma iesniedzēju, bet arī Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas, LDDK, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus. Kolektīvā iesnieguma iesniedzēju pilnvarotais pārstāvis norādījis, ka jādod iespēja saņemt pārmaksātos nodokļus arī tiem iedzīvotājiem, kuri neizprot sarežģīto dokumentu aizpildīšanas sistēmu, nelieto internetbankas un nav ieguvuši augstāko juridisko ekonomisko izglītību, tomēr strādā un maksā nodokļus. Pēc iesniedzēju domām, VID būtu jāpieprasa informācija par attaisnotajiem izdevumiem no medicīnas un izglītības iestādēm.

Saeima šodien galīgajā galīgajā lasījumā pieņēma Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu, kas nosaka plašāk publiskot komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju.

Finanšu ministrijā iepriekš skaidroja, ka jaunā likuma mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.

Likumā ir iekļauts galvenās mātes sabiedrības pienākums sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 miljonus eiro.