Citas ziņas

Diena un Ozoliņš uzvar Latviju

, 12.07.2007

Jaunākais izdevums

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi spriedumu lietā AS Diena un Ozoliņš pret Latviju, atzīstot, ka notikusi iejaukšanās iesniedzēju vārda brīvībā un apmierināja lūgumu kompensēt materiālos zaudējumus un tiesāšanās izdevumus, Db.lv informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments.

Atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu, iesniedzēji a/s Diena un žurnālists Aivars Ozoliņš sūdzējās par nepamatotu iejaukšanos viņu tiesībās uz vārda brīvību, proti, par tiesvedības iznākumu Latvijas tiesās, kuras dēļ a/s Diena bija jāatsauc daļa no publicētās informācijas, jāatlīdzina Laimonim Strujēvičam nodarītais morālais kaitējums, kā arī jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi.

Tiesa vienbalsīgi atzina, ka ir noticis konvencijas 10.panta pārkāpums, jo iejaukšanās iesniedzēju vārda brīvībā nebija nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā. Tiesa atzina, ka A.Ozoliņa publikācijas pēc sava satura bija aizskarošas un apsūdzošas, tomēr tās nepārkāpa žurnālistiem atvēlētās vārda brīvības robežas. Tiesa atzīmēja privatizācijas procesa kā tāda nozīmību un uzsvēra masu mediju lomu tā atspoguļošanā, norādot arī uz to, ka L.Strujēvičs ar savu darbību bija izpelnījies kritiku ne tikai masu medijos, bet arī valdībā. Attiecīgi tiesa uzskatīja, ka notikumiem sekojušajā tiesas procesā Latvijas tiesas ir stādījušas L.Strujēviča intereses augstāk gan pār abu iesniedzēju vārda brīvību, gan arī pār kopējām sabiedrības interesēm.

A/s Diena lūdza tiesu atlīdzināt tai nodarītos materiālos zaudējumus 10 292 eiro apmērā, kā arī atlīdzināt tiesāšanās izdevumus 3 937 eiro apmērā, kas bija saistīti ar sūdzības iesniegšanu un tiesvedību tiesā. Tiesa piesprieda atlīdzināt a/s Diena nodarītos materiālos zaudējumus 10 292 eiro apmērā, kā arī kompensēt tiesāšanās izdevumus 3 000 eiro.

Saskaņā ar konvencijas 43.pantu trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas pusēm ir tiesības lūgt, lai lieta tiktu nodota izskatīšanai Lielajā palātā 17 tiesnešiem. Šādā gadījumā lūgumu vispirms izskatīs piecu Lielās palātas tiesnešu kolēģijā, kas lems par to, vai lieta skar būtiskus konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus, vai arī tā skar svarīgu jautājumu, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu Lielajā palātā. Kolēģija var pieņemt lietu izskatīšanai Lielajā palātā vai arī to noraidīt.

Sūdzības pamatā ir uzņēmuma Ventspils nafta privatizācijas gaita 1998.gadā un tās sekojošais atspoguļojums laikrakstā Diena.

1998.gada februārī a/s Latvijas Naftas tranzīts, uzņēmums, kas piedalījās Ventspils naftas privatizācijā, lūdza Latvijas Privatizācijas aģentūrai (LPA) atļauju kā maksāšanas līdzekli izmantot privatizācijas sertifikātus. Šim lūgumam sekojušais Finanšu ministrijas atzinums norādīja, ka šādai atļaujai konkrētajā gadījumā būs negatīva ietekme uz valsts budžetu un LPA valde a/s Latvijas Naftas tranzīts lūgumu noraidīja. Vienlaikus LPA valde sāka izstrādāt Kārtību, kādā izdarāmi grozījumi valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumos un pirkuma līgumos attiecībā uz maksājumiem, kas kalpotu kā pagaidu tiesību akts līdz brīdim, kad tiktu pieņemti detalizētāki noteikumi.

1998.gada 5.maijā Laimonis Strujēvičs kļuva par ekonomikas ministru, vienlaikus kļūstot arī par LPA valsts pilnvarnieku un LPA padomes priekšsēdētāju. 1998.gada 15.maijā LPA padome nolēma izveidot komisiju esošās LPA prakses apkopošanai un priekšlikumu izstrādāšanai attiecībā uz maksāšanas līdzekļu maiņu, kuras uzdevums būtu izstrādāt noteikumu projektu. 1998.gada 3.jūlijā finanšu ministrs Roberts Zīle informēja L.Strujēviču un LPA ģenerāldirektoru Jāni Nagli par bažām, kuras ir izraisījis minēto noteikumu projekts.

1998.gada 13.jūlijā laikrakstā Diena tika publicēts žurnālista Aivara Ozoliņa raksts Kā nozagt miljonus, kas aprakstīja, ka maksāšanas līdzekļa grozīšana Ventspils naftas privatizācijā, kuru iecerējis L.Strujēvičs, radīs valsts budžetam zaudējumus 8 000 000 latu apjomā. Šim rakstam sekoja vēl septiņi A.Ozoliņa raksti par Ventspils Naftas privatizācijas gaitu un L.Strujēviča lomu tajā.

1998.gada 17.jūlijā LPA padome pieņēma Noteikumus, kādā kārtībā likuma Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju 52.panta pirmajā daļā noteiktajos un citos gadījumos izdarāmi grozījumi valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumos un pirkuma līgumos, kas ar dažiem nelieliem grozījumiem atkārtoja Kārtībā, kādā izdarāmi grozījumi valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumos un pirkuma līgumos attiecībā uz maksājumiem ietvertās normas.

1998.gada 27.jūlijā LPA akcionāru pilnsapulce nolēma apturēt noteikumu darbību. Vēlāk saņemtais Ģenerālprokuratūras atzinums norādīja, ka noteikumos ietvertās normas neatbilda likuma normām. 1998.gada 5.augustā L.Strujēvičs atcēla noteikumus.

1999.gada 22.aprīlī L.Strujēvičs iesniedza prasības pieteikumu Rīgas pilsētas Zemgales rajona tiesā pret a/s Diena un Aivaru Ozoliņu, lūdzot atsaukt publicēto informāciju, kuru viņš uzskatīja par godu un cieņu aizskarošu, atvainoties par izteikumiem, atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu 10 000 latu apmērā.

Pirmās instances tiesa (Zemgales rajona tiesa) daļēji apmierināja L.Strujēviča prasību, uzliekot par pienākumu a/s Diena atsaukt daļu no publicētās informācijas, atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu 7 000 latu apmērā un apmaksāt tiesāšanās izdevumus. Abas puses iesniedza apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā. Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance lika a/s Diena atsaukt daļu no publikācijām, kā arī atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu 4 000 latu apmērā un apmaksāt tiesāšanās izdevumus. Abas puses iesniedza kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senātam, kas atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu un nosūtīja lietu atpakaļ jaunai izskatīšanai. Izskatot lietu no jauna, Rīgas apgabaltiesa piesprieda a/s Diena atsaukt daļu no publikācijām, atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu 6 000 latu apmērā un apmaksāt tiesāšanās izdevumus. A/s Diena un A.Ozoliņa iesniegto kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāts noraidīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Leģendārais latviešu aizsargs Sandis Ozoliņš pievienojies Kontinentālās hokeja līgas (KHL) vienības Ņižņijnovgorodas «Torpedo» treneru korpusam.

Pašlaik 46 gadus vecais Ozoliņš kļuvis par «Torpedo» galvenā trenera Deivida Ņemirovska palīgu. Viņam uzticēts darbs ar komandas aizsargiem.

«Ozoliņš ir atstājis vairāku spilgtus ierakstus Nacionālajā hokeja līgā (NHL) un starptautiskajā hokejā. Šāds meistars ir ieradies trenēt mūsu hokejistus, tostarp jaunos, kuriem vēl ir daudz ko pierādīt,» teica «Torpedo» ģenerāldirektors Jans Golubovskis. «Esmu pārliecināts, ka Ozoliņa klātbūtne mums sniegs jaunas idejas un uzlabos mūsu spēli. Komandā viņš atbildēs par darbu ar aizsargiem.»

Ozoliņš vēl pagājušās sezonas sākumā par galveno treneri strādāja Latvijas komandā Rīgas «Dinamo», tomēr neveiksmīga vienības snieguma dēļ viņu nomainīja Ģirts Ankipāns. Leģendārajam latviešu aizsargam šī bija pirmā pieredze pie kādas komandas stūres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no visu laiku izcilākajiem Latvijas hokejistiem Sandis Ozoliņš pēc vairāk nekā gadu ilga pārtraukuma gatavojas atgriezties uz ledus, un nākamo sezonu, iespējams, pavadīs Rīgas Dinamo komandas rindās.

Dinamo un Ozoliņš jau vienojušies par nozīmīgākajām līguma detaļām, un šonedēļ spēlētājs ieradīsies Rīgā, lai sāktu gatavošanos sezonai. Pēdējo mēnešu laikā 36 gadus vecais aizsargs ļoti nopietni trenējies individuāli, un funkcionāli esot labā sportiskajā formā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Nāk klajā ar jaunu pieeju biroju tirgū

Anda Asere, 19.05.2020

"MySpotit" vadītājs Latvijā Raivis Ozoliņš (no labās),līdzdibinātāji

Timo Mitts (Timo Mitt) un Miks Pūrmans (Mikk Puurmann) un

programmatūras izstrādātājs Rauls Kristjans Pīroja (Raul-Kristjan

Piiroja).

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas izcelsmes arī Latvijā pārstāvētais jaunuzņēmums "MySpotit" krīzes ietekmē izveido biroju koplietošanas platformu.

"MySpotit" nodrošina sapulču telpu rezervēšanas platformu un saistībā ar Covid-19 krīzi ieviestajiem ierobežojumiem zaudēja visu biznesu.

Komanda nemeta plinti krūmos un, sākoties straujai darba kultūras pārejai attālinātā darba virzienā, izstrādāja biroju koplietošanas platformu, lai, ierobežojumiem mazinoties, atbalstītu cilvēku masveida atgriešanos darbā un veicinātu attālinātā darba kultūras ieviešanu ikdienas praksē.

Biroju loma mainās 

Šajos divos mēnešos no mājām strādājuši arī tie, kuri nekad to nav darījuši,...

"MySpotit" platformā uzņēmumi un nekustamo īpašumu attīstītāji var iznomāt brīvās darba vietas esošajos birojos vai biroja vajadzībām pielāgotās telpās, tādējādi dodot iespēju darbiniekiem iespēju strādāt dažādās vietās. Šī biroju koplietošanas platforma jaunuzņēmuma skatījumā ir unikāla Eiropas mērogā

"Līdzīgi kā mūziku "Spotify", attālinātā darba veicēji katru reizi no plašā biroju klāsta varēs izvēlēties piemērotu darba vietu konkrētajai dienai par fiksētu ikmēneša maksu. "MySpotit" platformā tas būs lētāk, nekā mēnesi nomāt darba vietu kādā konkrētā birojā. Arī darba devējam rodas iespēja savu komandu sasaukt kopā tieši tad, kad tas nepieciešams, izvēloties sanāksmes vietu ar pareizo izmēru un pielietojumu," norāda Raivis Ozoliņš, "MySpotit" vadītājs Latvijā.

Viņš uzskata, ka šāds pakalpojums risina samilzušo problēmu, kad biroju telpu tirgū šobrīd ir vairāk, nekā pieprasījums pēc tām. Daudziem uzņēmumiem biroji ir pustukši un tas rada izdevumus, nevis ieņēmumus.

2008. gada ekonomiskās krīzes laikā ar nu jau globālā uzņēmuma "Airbnb" palīdzību izplatījās mājokļu koplietošana visā pasaulē, palīdzot ceļotājiem būtiski ietaupīt izmaksas, bet esošā krīze ir izraisījusi būtiskas izmaiņas strādāšanas paradumos. R. Ozoliņš novērojis, ka sabiedrību pārņem hibrīds darba modelis, kas ietver gan darbu birojā, gan attālināti.

Ekonomiskās lejupslīdes dēļ uzņēmumi pārskata izmaksu struktūru. Ir uzņēmumi, kas piedzīvo liela apmēra atlaišanas un tāpēc daudziem biroji kļūst par lielu. Tāpat daļa uzņēmumu ir pārdomu priekšā, vai tiem vispār būs vajadzīgs pastāvīgs birojs. Attālināti strādājošo cilvēku skaits kopš 2005. gada ir palielinājies par 159%, liecina "Merchant Savvy" pētījums. R. Ozoliņš spriež, ka kopā ar pandēmijas izraisītajām sekām attālinātais darbs piedzīvo milzīgu lēcienu uz priekšu.

"Mēs visi kopā tikko esam pieredzējuši pasaulē lielāko attālinātā darba eksperimentu, un ir likumsakarīgi, ka mēs neatgriezīsimies pie tā, kā bija agrāk. Pēdējos divos mēnešos darbam attālināti ir noticis vairāku gadu attīstības lēciens. Agrāk darbs attālināti bija vairāk jaunuzņēmumu lauciņš, bet tagad arī lielie uzņēmumi apspriež elastīgu darba metožu ieviešanu," teic R. Ozoliņš.

Piemērs ir tehnoloģiju gigants "Twitter", kas tikko publiski paziņoja par jaunu darba kārtības politiku, ļaujot turpmāk katram darbiniekam, kurš to vēlas, strādāt attālināti.

Twitter ļauj darbiniekiem strādāt no mājām mūžīgi 

Mikroblogošanas vietne "Twitter" informējusi savus darbiniekus, ka viņi drīkst strādāt no mājām...

Viņš gan norāda, ka darbs attālināti nenozīmē strādāšanu no mājām, kur bērni un ledusskapis neizbēgami sāk ietekmēt darba rezultātus. Strādājot pilnu darba laiku no mājām, darba rezultāts var ciest. Lai sasniegtu nepieciešamo efektivitāti un gūtu pašrealizācijas pieredzi, atšķirīgiem darba uzdevumiem nepieciešama dažāda vide un apstākļi.

R. Ozoliņš pieļauj, ka nākotnē birojos darba vietu būs mazāk nekā darbinieku, kuri daļu vai pat visu laiku strādās attālināti. Viņa skatījumā palielināsies kopstrādes telpu skaits. Iespējams, tās nebūs tādā formātā kā šodien, bet ideja saglabāsies – telpa, kur tiek nodrošināti biroja pakalpojumi.

"Šis ir neatgriezenisks process. Jautājums – cik ātri tas notiks," tā R. Ozoliņš.

Viņš uzsver, ka nav liekama vienādības zīme starp attālinātu darbu un strādāšanu mājās, kur esošie apstākļi ne vienmēr ir piemēroti darbam. "Attālinātais darbs ir profesionāļa brīva izvēle laikā un vietā izraudzīties apstākļus, kur strādāt atbilstoši konkrētā uzdevuma vajadzībai," saka R. Ozoliņš.

Viņš paredz, ka ar laiku parādīsies lielāks tirgus "MySpotit" sākotnējai idejai – sanāksmju telpu nomai, jo arvien ik pa laikam kolēģiem būs vajadzība tikties aci pret aci un, iespējams, tas notiks ārpus darba telpām. Ņemot vērā, ka katram uzņēmumam visu laiku nav nepieciešamība pēc šādas telpas, palielināsies pieprasījums pēc šim mērķim piemērotu telpu nomas, kas ilgtermiņā būs lētāk, nekā uzturēt to pašiem.

Šobrīd platforma darbojas Latvijā un Igaunijā. Tuvā nākotnē plānots paplašināties Eiropā.

"MySpotit" ir biroju un sanāksmju telpu koplietošanas platforma, kas piedāvā iespēju rezervēt piemērotu darba vietu par fiksētu ikmēneša maksu. Uzņēmumu 2018. gadā dibināja Hardi Kinns (Hardi Kinnas), Miks Pūrmans (Mikk Puurmann) un Timo Mits (Timo Mitt) ar domu savest kopā organizācijas, kas vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas.

Uzņēmums darbu Latvijā sāka šā gada sākumā. "MySpotit" tiek dēvēta par sapulču telpu "Airbnb".

Šā gada sākumā "MySpotit" noslēdza pirmo investīciju raundu, piesaistot vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Investīciju rezultātā uzņēmuma tirgus vērtība ir pārsniegusi miljonu eiro. Investoru vidū ir transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs Martins Villigs (Martin Villig), "Kapitel" un Tallinas Tehnoloģiju universitātes uzraudzības padomes loceklis un bijušais "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Igaunijā Roberts Kits (Robert Kitt), pirmais "Bolt" investors Mikko Silventola, "Salv" līdzdibinātājs Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi), "Technopolis Ülemiste" vadītājs Gerts Jostovs (Gert Jostov), "East Capital Baltics" valdes loceklis Martins Otsa (Martin Otsa) un "Lantmännen Unibake" rīkotājdirektors Asso Lankots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Tropu tauriņu mājas biznesu pārņēmis Botāniskais dārzs

Laura Mazbērziņa, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tropu tauriņu māju pārņēmis Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs. Sākotnējais investors atmetis ar roku šim biznesam.

LU Botāniskajā dārzā Rīgā, Pārdaugavā 2012. gadā tika atklāta Tropu tauriņu māja ar tauriņiem no Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Botāniskajā dārzā, sākotnēji Tropu tauriņu māju izveidoja kāds privāts uzņēmējs, kura vārdu nevēlas atklāt. Viņš savulaik bija atpūties Francijā pie Vidusjūras, kur bijusi līdzīga tauriņu māja. Tā iepatikusies, un viņš bija iecerējis attīstīt šādu biznesu arī Latvijā. «Ar Tropu tauriņu mājas izveidotāju mēs jau sen bijām labi paziņas. Kādu dienu viņš man jautāja, vai mēs varam izveidot šāda veida izklaidi LU Botāniskajā dārzā. Tā nu mēs esam šeit jau septiņus gadus,» skaidroja Kaspars Ozoliņš, kurš šobrīd ir atbildīgs par Tropu tauriņu māju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Leģendārais latviešu aizsargs Sandis Ozoliņš pēc abpusējas vienošanās atstājis Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandas Rīgas Dinamo galvenā trenera amatu, vēsta klubs.

AS Dinamo Rīga padome par komandas galvenā trenera pienākumu izpildītāju apstiprinājusi Ģirtu Ankipānu, kurš pilda arī ģenerālmenedžera pienākumus.

Rīgas Dinamo piedzīvojusi 12 zaudējumus pēc kārtas, kas ir kluba antirekords. Latvijas klubs ar pieciem punktiem 16 mačos ir pēdējā vietā visā līgā.

Pašlaik 45 gadus vecais Ozoliņš maija beigās negaidīti tika apstiprināts Rīgas Dinamo galvenā trenera amatā. Leģendārajam latviešu aizsargam šī bija pirmā pieredze pie kādas komandas stūres.

Daļu no iepriekšējās sezonas Ozoliņš bija viens no Rīgas Dinamo galvenā trenera Normunda Sējēja palīgiem.

Ozoliņš par hokejista karjeras beigām paziņoja 2014.gadā, kad tobrīd vēl bija Rīgas Dinamo kapteinis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Austrālijas mākslinieces instalācija "Spogulis" Latvijas Nacionālās bibliotēkas logos

, 20.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

RĪGA, 2007. gada 20. augusts - Trešdien, 22.augustā, plkst.14.00, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) skatlogos, K.Barona ielā 14, Sorosa fonda - Latvija (SFL) 15 gadu svinību programmas ietvaros tiks atklāta Tasmānijas universitātes (Austrālija) mākslas un dizaina teorijas lektores Brigitas Ozoliņš instalācija "Spogulis".

Brigita Ozoliņš stāsta: "Latvijas Nacionālā bibliotēka ir Latvijas dzīves un kultūras spogulis. Tāpēc "Spogulis" aicinās cilvēkus padomāt par bibliotēku un tās glabāto literatūras, mūzikas, vēstures un zinātnes datu attiecībām."

Atklāšanā piedalīsies pati latviešu izcelsmes māksliniece, LNB izpilddirektore Dzintra Mukāne, SFL izpilddirektors Andris Aukmanis, kā arī valsts pārvaldes darbinieki, izglītības jomā strādājošie un citi. Visi interesenti arī tiek aicināti bez maksas apmeklēt B.Ozoliņš lekciju "Grāmata, vārds, birokrātija un identitāte", kas bibliotēkas telpās sāksies 14.30 (lekcija notiks angļu valodā).

Projekts "Spogulis" no 22. augusta līdz 12. septembrim būs apskatāms LNB galvenās ēkas K.Barona ielā 14 un LNB Letonikas nodaļas Jēkaba ielā 6/8 logos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu aizsargs Sandis Ozoliņš piektdien noslēdza līgumu ar Nacionālās hokeja līgas klubu Sanhosē Sharks, ziņo MercuryNews.com.

Ozoliņš līgumu ar Sharks noslēdzis uz vienu gadu un, kā raksta MercuryNews, tad Sanda Ozoliņa alga būs 625 000 USD (303 750 LVL).

Pirmajā mačā S. Ozoliņš laukumā aizvadīja nedaudz vairāk par 20 minūtēm, un viņa lietderības koeficients bija neitrāls. Sanhosē Sharks, spēlē pret Losandželosas Kings, zaudēja ar rezultātu 2:5.

Tieši komanda Sharks izvēlējās Sandi Ozoliņu NHL draftā 1991. gadā ar kopējo 30. kārtas numuru. Sharks bija viņa pirmā komanda NHL, bet 1995. gadā, viņš pārgāja uz Kolorādo Avalanche klubu. Sandis Ozoliņš pagaidām ir vienīgais latvietis, kas ir izcīnījis NHL stenlija kausu, 1996. gadā ar Kolorādo Avalanche komandu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

DnB NORD: baumas par kreditēšanas nāvi ir pārspīlētas

Miks Lūsis, Db, 21.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas novērojušas, ka pakāpeniski pieaug uzņēmumu skaits, kuri spējīgi uzņemties kredītsaistības – ir pasūtījumi, noslēgti līgumi, un šādos gadījumos bankas gatavas atbalstīt biznesu ar kredītresursiem, uzsver DnB NORD Bankas prezidents Andris Ozoliņš.

DnB Nord Banka šajā gadā kopumā paredzējusi izsniegt apmēram 120 miljonus latu jauniem kredītiem un pagarināt vai restrukturizēt esošo klientu kredītsaistības apmēram 250-280 miljonu latu apmērā, LTV1 pētnieciskajam seriālam Naudas Zīmes atzinis A. Ozoliņš. Uzņēmumiem izsniegto kredītu skaits otrajā ceturksnī esot būtiski lielāks nekā 1.ceturksnī, un prognozes ir tādas, ka 3.ceturksnī šis cipars vēl palielināsies, teicis DnB NORD Bankas vadītājs.

«Mēs redzam, ka ir reāli noslēgti pasūtījumi, noslēgti līgumi par šiem pasūtījumiem, un šajā brīdī arī bankas ir spējīgas un gribošas šos uzņēmumus atbalstīt ar kredītresursiem,» uzsvēris A. Ozoliņš, atzīmējot, ka «baumas par kreditēšanas nāvi ir mazliet pārspīlētas.» «Jā, kreditēšana astoņos mēnešos ir samazinājusies par 4.6%, bet mums jāatceras, ka prognozējam un plānojam, ka IKP saruks par apmēram 18%. Iekšzemes kopproduktam samazinoties šādā apjomā, ja kreditēšana gada griezumā samazināsies «tikai» par 7-8%, tas ir vairāk nekā divreiz mazāk par IKP kritumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronvīrusa Covid-19 izplatība Latvijā un pasaulē negatīvi ietekmējusi arī ziedu biznesu.

Ziedu tirgotāja "J van Vliet Cash&Carry Riga" darbību vīruss ir ietekmējis vistiešākajā veidā - saīsināts ziedu bāzes darba laiks, samazinājies klientu skaits, pārskatīts uz vietas esošo darbinieku skaits, kā arī aizsarglīdzekļi un dezinfekcija ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu.

Ziedu bāzes galvenie klienti ir ziedu veikali, floristi, dekoratori utt., taču saistībā ar to, ka atcelti visi sabiedriskie pasākumi, ierobežota cilvēku pulcēšanās, cilvēki aicināti lieku reizi nepamest mājas un ziedi nav pirmās nepieciešamības prece, pieprasījums būtiski sarucis. Ziedu bāzes pārdošanas apjomi kritušies līdz pat 80%.

"Lielāko daļu savu pasūtījumu mūsu klienti veic 3-4 dienas iepriekš, jo mūsu piedāvātie ziedi tiek sūtīti no Ekvadoras un Holandes. Šobrīd pasūtījumi tiek veikti ļoti piesardzīgi, jo situācija mainās ļoti strauji un jebkurā brīdi valdība var pieņemt lēmumu slēgt mazumtirdzniecības veikalus, kā tas jau ir izdarīts daudzās citās Eiropas valstīs. Saskaramies arī ar transporta problēmām. Pat esošos pasūtījumus reizēm nevaram nodrošināt, jo kravas auto plūsma pār robežu ir ļoti lēna un transporta kompānijas atsaka mūsu pasūtījumu, jo tas ir neliels," stāsta "J van Vliet Cash&Carry Riga" direktore Baiba Loce.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paredz recesiju Latvijas ekonomikā

Ieva Mārtiņa, Db, 03.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā iekšzemes kopprodukta pieaugums uzrādīs mīnus zīmi šā gada pēdējā ceturksnī un 2009. gada 1. ceturksnī, kas nozīmē, ka Latvijas ekonomikā būs recesija, Db atzina DnB NORD Bankas vadītājs Andris Ozoliņš.

Pēc viņa teiktā, Latvijā ekonomika zemāko punktu varētu sasniegt 2009.gada vidū, bet augšupeja atkal būs 2010. gadā. A. Ozoliņš atzina, ka banka piebremzējusi arī kreditēšanas pieauguma tempus un rēķinās, ka pustotru gadu pieaugums būs tirgus līmenī, lai gan pirms tam bankas kredītportfelis auga krietni straujāk nekā tirgus.

Tomēr A. Ozoliņš paredz, ka straujāk nekā vidēji tirgū banka kredītu apjomu audzēs 2010. gadā, uzturot līdzīgus tempus tiem, kādi bija pirms straujas ekonomikas atdzišanas. Tāpat A. Ozoliņš ieskicēja jaunas tendences tirgū, proti, šogad jūlijā kritiskāk nekā jūnijā Latvijas iedzīvotāji vērtē iespēju atrast darbu. Tomēr vienlaikus redzams, ka cilvēki maz nodarbojas ar kvalifikācijas celšanu, maz domā par pārkvalificēšanos. Arī Latvijas izglītības sistēmas radītais produkts neiepriecina. Proti, A. Ozoliņš minēja, ka Latvijā augstāko mācību iestāžu beidzējiem, kas atnāk strādāt bankā, nepieciešami aptuveni 6 – 8 mēneši, lai tie varētu sākt strādāt pilnvērtīgi. Tikmēr Vācijā, piem., jaunajiem darbiniekiem integrācijai nepieciešamas vien 2 - 3 nedēļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) pārstāvji otrdien, 3.septembrī, runājuši arī ar būvfirmas SIA «Monum» lielāko īpašnieku un valdes priekšsēdētāju Māri Ozoliņu, apstiprināja Ozoliņš.

«KP pārstāvji uzrādīja tiesas izdotu pilnvaru mani iztaujāt un mums bija saruna. Pret «Monum», kā pret juridisku personu, nekādas darbības netika vērstas - uzņēmums un tā valde turpina darbu ierastajā režīmā. Saruna bija tikai ar mani kā īpašnieku un valdes priekšsēdētāju,» sacīja Ozoliņš.

Jautāts, par ko bijusi saruna ar KP pārstāvjiem, Ozoliņš sacīja, ka jautājumi uzdoti saistībā ar iespējamā karteļa lietu.

«Es gan neko īsti nevarēju pastāstīt, jo neesmu piedalījies nekādās karteļu sarunās, nekādas vienošanās nav slēgtas. Neesam tik liels uzņēmums, lai varētu ietekmēt būvniecības tirgu un citus uzņēmumus,» teica Ozoliņš.

Viņš piebilda, ka KP pārstāvji nav viņu informējuši par turpmāko - vai būs nepieciešama vēl kāda saruna, vai liecību sniegšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc abpusējas vienošanās ar uzņēmumu akcionāriem 1. aprīlī a/s Laima un a/s Staburadze valdes priekšsēdētājs Normunds Ozoliņš beidzis pildīt savus amata pienākumus.

Kā liecina uzņēmumu paziņojums, tuvākie Normunda Ozoliņa profesionālās dzīves plāni nav saistīti ar NP Confectionary AB grupas uzņēmumiem.

Līdz jauna valdes priekšsēdētāja ievēlēšanai, valdes priekšsēdētāja funkcijas pagaidām pildīs valde, uzsver Laimas un Staburadzes padomes priekšsēdētāja vietnieks Daumants Vītols.

Nākamnedēļ plānota Laimas un Staburadzes valdes sēde, kur, iespējams, tiks skatīts jautājums par jaunu valdes priekšsēdētāju, informē kompānijas sabiedrisko attiecību speciālists Ingars Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nezin, kāpēc tiek svinēta Lāčplēša diena

, 09.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs desmitais (10 %) Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka Lāčplēša diena tiek atzīmēta par godu Lāčplēsim, liecina aptauja. Daži uzskata, ka Lāčplēsis iekaroja Latviju vai arī, ka tieši šajā dienā eposā Lāčplēsis ir cīnījies ar milzi.

Novembrī Latvijā tiek atzīmētas divas svētku dienas. Pirmā no tām – Lāčplēša diena – ir ierakstīta kalendārā par godu neatkarīgās Latvijas valsts karaspēka uzvarai, 1919. gada 11. novembrī atbrīvojot Rīgu no fon der Golca un Bermonta-Avalova vadītājām armijām.

Neskatoties uz to, ka šiem svētkiem ir tik ievērojams vecums, liela daļa Latvijas iedzīvotāju par šiem svētkiem zina ļoti maz vai nezina vispār. Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā, kas norisinājās no 2007. gada 31.oktobra līdz 6. novembrim, trešā daļa (33 %) aptaujāto norādīja, ka viņi nezina, kādēļ tiek atzīmēta Lāčplēša diena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vizītes laikā Japānā, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš informēja japāņu uzņēmējus par Latvijas tranzīta sektora un ostu potenciālu, kā arī norādīja uz dažādām biznesa sadarbības iespējām starp Latviju un Japānu, informē Satiksmes ministrijā.

K.Ozoliņš uzstājās Latvijas un Japānas ekonomiskās sadarbības attīstībai veltītos forumos Japānas Ārējās tirdzniecības organizācijas (JETRO) biznesa seminārā, kā arī apaļā galda diskusijās ar Japānas Biznesa Federācijas (KEIDANREN) Eiropas komitejas pārstāvjiem un apaļā galda diskusijās ar Keizai Doyukai.

Ozoliņš uzsvēra Latvijas tranzīta un ostu potenciālu, norādot uz Latvijas priekšrocībām - ģeogrāfisko stāvokli, neaizsalstošajām ostām, labi attīstītu autoceļu un dzelzceļa infrastruktūru, moderniem loģistikas un preču distribūcijas centriem, izciliem aviotransporta savienojumiem.

Valsts sekretārs iepazīstināja Japānas uzņēmējus ar Latvijas loģistikas sektoru, tajā paveikto, kā arī norādīja uz tā pieaugošo lomu Eirāzijas piegāžu ķēdēs, piedāvājot Japānas uzņēmējiem izmantot Latvijas tranzīta koridoru Japānas preču izplatīšanai Skandināvijā un Ziemeļeiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais šovu rīkotājs Māris Ozoliņš kopā ar dzīvesbiedri Ievu izveidojis uzņēmumu adītājiem Hobbywool.

Par to šodien raksta laikraksts Diena. Apstājoties pasākumu biznesam šā gada sākumā, abi nolēmuši pievērsties nodarbei, kas Ievu Ozoliņu vienmēr interesējis – rokdarbu biznesam. Sākotnēji izveidota mājaslapa, interneta veikals, rīkoti pasākumi un patlaban arī atvērts veikals Vecrīgā.

Skolās būtu jāada nevis rakstaini cimdi, bet drīzāk regeja cepures vai sniegadēļu ietvari, lieliski ir arī absolūti crazy adījumi, kādus var redzēt ārvalstu interneta lapās, uzskata Ieva. Arī vīrietis ar adīkli pasaulē nav nekas apsmejams, saka Māris, kurš pats cenšoties ielauzīties šajā mākā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sakārtotu infrastruktūru prāmju apkalpošanai un palielinātu kapacitāti, stividorkompānija Terrabalt savā teritorijā Liepājas ostā īsteno vērienīgu rekonstrukciju. Līdzšinējos apstākļos darbības jaudu palielināt būtu sarežģīti, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš.

Terrabalt galvenais darbības virziens ir prāmju satiksmes apkalpošana. Šobrīd reisus uz Vācijas pilsētu Travemindi piecas reizes nedēļā nodrošina operators Stena Line. Sākotnēji prāmis no Liepājas uz Vāciju kursēja divas reizes nedēļā, vienu – uz Zviedriju. «Stena Line izmainīja darbības stratēģiju un tagad katrā pilsētā attīsta vienu līniju. No Ventspils vairs nekursē prāmis uz Vāciju, bet no Liepājas – uz Zviedriju,» stāsta Ā. Ozoliņš. «Kā būs turpmāk, grūti pateikt. Skaidrs, ka mūs arī interesē Zviedrija.»

Novērojumi rāda, ka kravu šai virzienā būtu pietiekami daudz. «Tomēr tā nav mūsu izvēle. Mums ir jāsakārto infrastruktūra un jāpiedāvā operatoriem,» norāda Terrabalt valdes priekšsēdētājs. Tādēļ uzņēmuma teritorijā notiek vērienīga rekonstrukcija, ko plānots pabeigt oktobrī. Ceļu sakārtošanai un izbūvei, videonovērošanas iekārtām, lielākai publiskajai teritorijai, stāvlaukumam atvēlētas aptuveni 0,5 milj. eiro lielas investīcijas. Paralēli vērienīgu projektu īsteno arī Liepājas SEZ, rekonstruējot piegulošos ceļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Merks vadītājs Ozoliņš pamet uzņēmumu, lai pievērstos izaicinājumiem citās jomās

Zane Atlāce - Bistere, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar paziņojumu par aiziešanu no būvuzņēmuma "Merks" valdes priekšsēdētāja amata sociālajos tīklos klajā nācis ilggadējais uzņēmuma vadītājs Oskars Ozoliņš.

“Vēlos Jums darīt zināmu, ka esmu nolēmis beigt darbu būvuzņēmumā Merks un pievērsties izaicinājumiem citās jomās. 31.marts būs mana pēdējā darba diena šajā lieliskajā uzņēmumā,” sociālajā tīklā "Facebook" informē O.Ozoliņš.

“Esmu Merkā un būvniecības biznesā nostrādājis 17 gadus, no kuriem 7 gadus kā šī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Atkarībā no vērtēšanas metodoloģijas, Merks pēdējo septiņu gadu laikā ir kļuvis par lielāko (vai otru lielāko) būvkompāniju Latvijā. Kopš vadu Merku, mūsu apgrozījums ir pārsniedzis pusmiljardu eiro. Pēdējos septiņos gados esam uzbūvējuši tādus valstij nozīmīgus objektus kā Liepājas un Ventspils koncertzāle un iepirkšanās centru Akropole, kā arī mazākus objektus, piemēram, Exupery starptautiskā skola un RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte. Tāpat esam paši attīstījuši un uzcēluši aptuveni 600 dzīvokļu. Katru gadu, kopš esmu valdes priekšsēdētājs, esam saņēmuši balvu gada labāko būvju konkursā,” lepojas O.Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas Ozolins pottery podnīcā, kur top māla trauki.

Ar māla materiāliem un to veidošanu pirmoreiz Ozolins pottery īpašnieks Krists Ozoliņš saskāries 2011.gadā, un sākotnēji šī nodarbošanās vilinājusi vienkārši intereses un ziņkāres pēc, taču ar laiku trauku izgatavošana kļuvusi par nozīmīgu dzīves daļu.

«Darbus veidoju lipināšanas tehnikā - no plānām māla sloksnītēm. Katra darba veidošana ir roku darbs - netiek izmantoti nekādi mehāniski līdzekļi. Pēc salipināšanas seko darba pulēšana ar akmeni un vilnu , pēc tam - dekorēšana iegravējot un ieskrāpējot. Visbeidzot darbs tiek parakstīts un tajā tiek iegravēts tā 'personas kods', unikāls numurs, kura atšifrējumā tā lietotājs var atrast pamatinformāciju par darba tapšanu - cepļa laiku un vietu un izmantoto mālu. Līdz apdedzināšanai darbam ir pilnībā jāizžūst,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Sandis Ozoliņš: Akciju tirdzniecība ir līdzīga hokeja spēlei

Db.lv, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirdzniecība ir līdzīga hokeja spēlei, Nasdaq Baltijas biržu rīkotajā pasākumā CEO Meets Investors sacīja bijušais hokejists Sandis Ozoliņš.

«ASV nodzīvoju 17 gadus, tur iepazinos ar akciju tirgiem un tirdzniecības procesiem tajos, kā arī investīciju iespējām. Akciju tirgus ASV ir ļoti populārs investīciju veids, ko cilvēki izmanto, arī vismaz viens segments televīzijas ziņās tiek veltīts akciju tirgiem, līdz ar to informācijas pieejamība par tiem ikdienā ir plaša,» viņš novērojis, piebilstot, ka līdz ar to cilvēki ir vairāk informēti, un mazāk izplatīts ir mīts, ka akciju investīcijas ir domātas kādai noteiktai iedzīvotāju grupai.

Akciju tirdzniecību var pielīdzināt hokeja spēlei, viņš uzsver, piebilstot, ka nepieciešama plānošana un informācijas izvērtēšana, un vienkārši cerēt uz labu iznākumu ilgtermiņā ir riskanti. Arī hokejā notiek plānošana, analīze, konkurentu vērtēšana, apskatot viņu stiprās un vājās puses. Tādēļ šajās abās darbībās var savilkt daudz paralēles, viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vai vajadzēja glābt Parex?

Andrejs Vaivars, Db, 04.12.2008

Andris Ozoliņš, a/s DnB Nord Banka prezidents (no kreisās), Ēriks Plato, Nordea Bankas Baltijas valstu un Polijas korporatīvo departamentu direktors un Mārtiņš Bondars, a/s Latvijas Krājbanka prezidents

Kolāža

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db lūdza komercbanku vadītājiem, ekspertiem paust savi viedokli saistībā ar pēdējiem notiekošajiem procesiem, kas skar a/s Parex banka, tās akcijas un īpašniekus.

Ēriks Plato, Nordea Bankas Baltijas valstu un Polijas korporatīvo departamentu direktors:

Andris Ozoliņš, a/s DnB Nord Banka prezidents:

Mārtiņš Bondars, a/s Latvijas Krājbanka prezidents:

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Papildināta - Ozoliņš negaidīti kļuvis par Rīgas Dinamo galveno treneri

Zane Atlāce-Bistere, 29.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas komandas Rīgas Dinamo galveno treneri pirmdien, 29.maijā, AS Dinamo Rīga padomes sēdē apstiprināts Sandis Ozoliņš.

Pirms lēmuma pieņmšanas padome izvērtējusi vairākus Latvijas un ārvalstu galvenā trenera amata kandidātus. S.Ozoliņš daļu no iepriekšējās sezonas bija viens no Rīgas Dinamo galvenā trenera Normunda Sējēja palīgiem.

Ilgi nebija jādomā, vai piekrist šim amatam, atzīst S.Ozoliņš, izsakot pateicību par par doto iespēju un izrādīto uzticību.

Viņš atzina, ka savulaik kā spēlētājs ne vienmēr uztvēris treneru sacīto, taču tagad, kļūstot vecākam, S.Ozoliņš vairāk atzīst savas kļūdas un uzskata, ka uzkrātā pieredze ir ļoti vērtīga. Viņš informēja, ka plāns treniņprocesam ir izveidots un komandas mērķis ir iekļūt izslēgšanas turnīrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, pastāstīja ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Viņš uzsvēra, ka investora piesaiste patlaban ir galvenais izaicinājums. «Mēs ļoti produktīvi šogad esam strādājuši, esam piesaistījuši starptautisku kompāniju «Lazard Freres», kas ir veikusi liela apmēra darbu, lai apzinātu, kuri potenciāli varēt būt stratēģiskie partneri «airBaltic», lai kompānija varētu attīsties. Šeit ir viena būtiska nianse - valstij esot lielākajam akcionāram, ir jārūpējas par kompānijas attīstību. Lai kompānija attīstītos, tieši akcionāri ir tie, kuri investē. Tomēr mums ir jāņem vērā Eiropas Savienības regulējums, kas paredz, ka valsts investīcijas ir valsts atbalsts. Attiecīgi valsts atbalsts nav saderīgs ar kompānijas attīstību, tāpēc mums jāmeklē stratēģiskais partneris, lai kompānija varētu attīstīties atbilstoši tirgus principiem. Faktiski valstij ir apgrūtinoši būt par efektīvu akcionāru, jo likumi nepieļauj tādas investīciju iespējas, kādas ir privātam akcionāram,» skaidroja Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmējs: dienesta auto nodoklis izgāzies

Miks Lūsis, Db, 22.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Finanšu ministrijas izstrādātie noteikumi saistībā ar dienesta auto nodokli pēc būtības izgāž sākotnējo dienesta auto nodokļa būtību un pārvērš to par vienkāršu papildus naudas iekasēšanu valsts budžetā,» uzskata SIA GSM Apsardze vadītājs Latvijā Raivis Ozoliņš.

Uzņēmējs uzskata, ka nodoklim vajadzētu izskaust pašreizējo praksi, kad uz juridiskas personas vārda tiek iegādāti dārgi transportlīdzekļi privātajām vajadzībām, tādējādi apejot valsts budžetu, nemaksājot PVN.

Iepriekš izskanējusī informācija liecina, ka Finanšu ministrija (FM) izskatīja divus risinājumus, kā administrēt dienesta auto nodokli: pirmais – aprēķinot to pēc km nobraukuma ārpus darba vajadzībām, un otrais – diferencējot nodokli pēc motora tilpuma.

Pašreiz iecerētā kārtība iekasēt nodokli pēc transportlīdzekļa motora tilpuma savā ziņā ir neloģiska un pats administrēšanas process ir absurds, tā R. Ozoliņš. FM uzskata, ka uzņēmumi ir «iemācījušies rakstīt» ceļazīmes tā, kā būtu izdevīgi uzņēmumam. Drīzāk gan joprojām no valsts puses nav izstrādāts strādājošs kontroles mehānisms, kā VID varētu kontrolēt šīs atskaites, jo citādāk no tām nav nekādas jēgas, un uzņēmējiem līdz šim un turpmāk būs uzkrauts nevajadzīgs birokrātiskais slogs, pārliecināts R. Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tikšanās laikā akcentē tranzīta nozares grūtības sadarbībā ar bankām un kredītiestādēm

Laura Mazbērziņa, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 25.aprīlī, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa vadībā notika Loģistikas nozares padomes sēde, kurā tika apspriestas tranzīta un loģistikas nozares aktualitātes, tai skaitā pārrunāta banku sektora ietekme uz tranzīta nozari.

Padomes locekļi pārrunāja aktuālo situāciju tranzīta un loģistikas nozarē, problēmām, ārējo ietekmi, prognozēm un priekšlikumiem nozares konkurētspējas stiprināšanai.

K.Ozoliņš atzīmēja, ka šī gada pirmajā ceturksnī kopējais kravu apgrozījums Latvijas ostās un dzelzceļā samazinājies par aptuveni 15%. Vislielāko ietekmi šajā samazinājumā atstāj naftas produktu un akmeņogļu apjomu samazinājums. Tai pat laikā atzīmējami ir pozitīvi rezultāti Liepājas ostā, kur apjomi pieaug. Pozitīvas tendences turpinās kravu segmentos ar augstāku pievienoto vērtību. Konteinerkravu apjomi Latvijas ostās turpina pieaugt šogad par 4.2%, Ro-Ro kravu apjomi par 18.4%, norādīja Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 2.novembrī Rīgā, Skanstes ielā 33, tiks atklāts atjaunotais Volvo autosalons. Autocentra atjaunošanā ieguldītais investīciju apjoms sasniedz 870 000 eiro, informē Mūsa Motors Rīga sabiedrisko attiecību konsultante Inese Lukaševska.

«Mūsu mērķis ir būt starp trīs pārdotākajiem premium klases auto zīmoliem Latvijā,» uzsver Mūsa Motors Rīga direktors, Volvo zīmola pārstāvis Latvijā Roberts Ozoliņš.

Atjaunotajā Volvo salonā tiks veikta tikai jaunākās markas Volvo automašīnu tirdzniecība, rezerves daļu un aksesuāru tirdzniecība, kā arī nodrošināts augstākās klases serviss atbilstoši jaunajam VPS (Volvo personal service) standartam. Kā uzsver Mūsa Motors Rīga direktors, Volvo zīmola pārstāvis Latvijā, Roberts Ozoliņš, pēdējo gadu laikā Volvo zīmols būtiski mainās, attiecīgi līdzi ir jāmainās arī klientu apkalpošanas videi, paradumiem, sajūtām un pieredzei, ko klients gūst, apmeklējot salonu.

Komentāri

Pievienot komentāru