Diena un Ozoliņš uzvar Latviju 

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi spriedumu lietā AS Diena un Ozoliņš pret Latviju, atzīstot, ka notikusi iejaukšanās iesniedzēju vārda brīvībā un apmierināja lūgumu kompensēt materiālos zaudējumus un tiesāšanās izdevumus, Db.lv informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments.

, 2007. gada 12. jūlijs plkst. 17:28

Atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu, iesniedzēji a/s Diena un žurnālists Aivars Ozoliņš sūdzējās par nepamatotu iejaukšanos viņu tiesībās uz vārda brīvību, proti, par tiesvedības iznākumu Latvijas tiesās, kuras dēļ a/s Diena bija jāatsauc daļa no publicētās informācijas, jāatlīdzina Laimonim Strujēvičam nodarītais morālais kaitējums, kā arī jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi.

Tiesa vienbalsīgi atzina, ka ir noticis konvencijas 10.panta pārkāpums, jo iejaukšanās iesniedzēju vārda brīvībā nebija nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā. Tiesa atzina, ka A.Ozoliņa publikācijas pēc sava satura bija aizskarošas un apsūdzošas, tomēr tās nepārkāpa žurnālistiem atvēlētās vārda brīvības robežas. Tiesa atzīmēja privatizācijas procesa kā tāda nozīmību un uzsvēra masu mediju lomu tā atspoguļošanā, norādot arī uz to, ka L.Strujēvičs ar savu darbību bija izpelnījies kritiku ne tikai masu medijos, bet arī valdībā. Attiecīgi tiesa uzskatīja, ka notikumiem sekojušajā tiesas procesā Latvijas tiesas ir stādījušas L.Strujēviča intereses augstāk gan pār abu iesniedzēju vārda brīvību, gan arī pār kopējām sabiedrības interesēm.

A/s Diena lūdza tiesu atlīdzināt tai nodarītos materiālos zaudējumus 10 292 eiro apmērā, kā arī atlīdzināt tiesāšanās izdevumus 3 937 eiro apmērā, kas bija saistīti ar sūdzības iesniegšanu un tiesvedību tiesā. Tiesa piesprieda atlīdzināt a/s Diena nodarītos materiālos zaudējumus 10 292 eiro apmērā, kā arī kompensēt tiesāšanās izdevumus 3 000 eiro.

Saskaņā ar konvencijas 43.pantu trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas pusēm ir tiesības lūgt, lai lieta tiktu nodota izskatīšanai Lielajā palātā 17 tiesnešiem. Šādā gadījumā lūgumu vispirms izskatīs piecu Lielās palātas tiesnešu kolēģijā, kas lems par to, vai lieta skar būtiskus konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus, vai arī tā skar svarīgu jautājumu, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu Lielajā palātā. Kolēģija var pieņemt lietu izskatīšanai Lielajā palātā vai arī to noraidīt.

Sūdzības pamatā ir uzņēmuma Ventspils nafta privatizācijas gaita 1998.gadā un tās sekojošais atspoguļojums laikrakstā Diena.

1998.gada februārī a/s Latvijas Naftas tranzīts, uzņēmums, kas piedalījās Ventspils naftas privatizācijā, lūdza Latvijas Privatizācijas aģentūrai (LPA) atļauju kā maksāšanas līdzekli izmantot privatizācijas sertifikātus. Šim lūgumam sekojušais Finanšu ministrijas atzinums norādīja, ka šādai atļaujai konkrētajā gadījumā būs negatīva ietekme uz valsts budžetu un LPA valde a/s Latvijas Naftas tranzīts lūgumu noraidīja. Vienlaikus LPA valde sāka izstrādāt Kārtību, kādā izdarāmi grozījumi valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumos un pirkuma līgumos attiecībā uz maksājumiem, kas kalpotu kā pagaidu tiesību akts līdz brīdim, kad tiktu pieņemti detalizētāki noteikumi.

1998.gada 5.maijā Laimonis Strujēvičs kļuva par ekonomikas ministru, vienlaikus kļūstot arī par LPA valsts pilnvarnieku un LPA padomes priekšsēdētāju. 1998.gada 15.maijā LPA padome nolēma izveidot komisiju esošās LPA prakses apkopošanai un priekšlikumu izstrādāšanai attiecībā uz maksāšanas līdzekļu maiņu, kuras uzdevums būtu izstrādāt noteikumu projektu. 1998.gada 3.jūlijā finanšu ministrs Roberts Zīle informēja L.Strujēviču un LPA ģenerāldirektoru Jāni Nagli par bažām, kuras ir izraisījis minēto noteikumu projekts.

1998.gada 13.jūlijā laikrakstā Diena tika publicēts žurnālista Aivara Ozoliņa raksts Kā nozagt miljonus, kas aprakstīja, ka maksāšanas līdzekļa grozīšana Ventspils naftas privatizācijā, kuru iecerējis L.Strujēvičs, radīs valsts budžetam zaudējumus 8 000 000 latu apjomā. Šim rakstam sekoja vēl septiņi A.Ozoliņa raksti par Ventspils Naftas privatizācijas gaitu un L.Strujēviča lomu tajā.

1998.gada 17.jūlijā LPA padome pieņēma Noteikumus, kādā kārtībā likuma Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju 52.panta pirmajā daļā noteiktajos un citos gadījumos izdarāmi grozījumi valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumos un pirkuma līgumos, kas ar dažiem nelieliem grozījumiem atkārtoja Kārtībā, kādā izdarāmi grozījumi valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumos un pirkuma līgumos attiecībā uz maksājumiem ietvertās normas.

1998.gada 27.jūlijā LPA akcionāru pilnsapulce nolēma apturēt noteikumu darbību. Vēlāk saņemtais Ģenerālprokuratūras atzinums norādīja, ka noteikumos ietvertās normas neatbilda likuma normām. 1998.gada 5.augustā L.Strujēvičs atcēla noteikumus.

1999.gada 22.aprīlī L.Strujēvičs iesniedza prasības pieteikumu Rīgas pilsētas Zemgales rajona tiesā pret a/s Diena un Aivaru Ozoliņu, lūdzot atsaukt publicēto informāciju, kuru viņš uzskatīja par godu un cieņu aizskarošu, atvainoties par izteikumiem, atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu 10 000 latu apmērā.

Pirmās instances tiesa (Zemgales rajona tiesa) daļēji apmierināja L.Strujēviča prasību, uzliekot par pienākumu a/s Diena atsaukt daļu no publicētās informācijas, atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu 7 000 latu apmērā un apmaksāt tiesāšanās izdevumus. Abas puses iesniedza apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā. Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance lika a/s Diena atsaukt daļu no publikācijām, kā arī atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu 4 000 latu apmērā un apmaksāt tiesāšanās izdevumus. Abas puses iesniedza kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senātam, kas atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu un nosūtīja lietu atpakaļ jaunai izskatīšanai. Izskatot lietu no jauna, Rīgas apgabaltiesa piesprieda a/s Diena atsaukt daļu no publikācijām, atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu 6 000 latu apmērā un apmaksāt tiesāšanās izdevumus. A/s Diena un A.Ozoliņa iesniegto kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāts noraidīja.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas...

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000...

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai...

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

No šīs sadaļas
2010. gada 09. februāris plkst. 19:40

Liepājas tiesa šodien ierosinājusi reģionālās televīzijas SIA TV Dzintare maksātnespējas lietu....

2010. gada 09. februāris plkst. 18:08

Iespējams, tiesiskās aizsardzības procesā valstij nebūs prioritārā kreditora statuss nenomaksāto...

2010. gada 09. februāris plkst. 17:58

Prokurors par krāpšanu, aptuveni 155 tūkstošu latu apmērā, apsūdzētajam uzņēmējam Genādijam...

2010. gada 09. februāris plkst. 17:43

Valsts noguldīs Parex bankā 100 milj. Ls, kas tai pietrūkst sindicēto kredītu...

2010. gada 09. februāris plkst. 17:02

Iekšlietu ministrija kopā ar atbildīgajiem dienestiem jau laikus gatavojas iespējamajiem plūdiem...

2010. gada 09. februāris plkst. 17:01

Kauņas lidosta aizsteigusies priekšā Rīgas lidostai, jo Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair...

2010. gada 09. februāris plkst. 16:50

Ministru kabinets atbalstījis lidostas zemes iznomāšanu nacionālajai aviosabiedrībai airBaltic...

2010. gada 09. februāris plkst. 16:26

Investori zaudē ticību, ka eiro zona spēs iegrožot parādu krīzi, kas vēršas...

2010. gada 09. februāris plkst. 16:15

Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie grozījumi un papildinājumi jaunajam Maksātnespējas likumam...

2010. gada 09. februāris plkst. 16:04

Divi vadošie Jaunā laika ministri – finanšu ministrs Einars Repše un ekonomikas...