Pakalpojumi

Rīgas namu pārvaldnieka akcijas biržā varētu sākt kotēt arī pirms 2026.gada

LETA, 21.08.2023

Jaunākais izdevums

Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) akcijas biržā varētu sākt kotēt arī pirms šobrīd uzņēmuma vidējā termiņa darbības stratēģijā paredzētā 2026.gada, intervijā aģentūrai LETA sacīja RNP valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš, kurš amatā stājās jūlija beigās.

"Domāju, ka tas varētu notikt arī ātrāk," norādīja Ozoliņš.

Viņš uzsvēra, ka Rīgas dome jebkurā gadījumā paturētu nozīmīgu akciju paketi, bet tā būtu iespēja par RNP līdzīpašniekiem kļūt arī tā klientiem un darbiniekiem. Tāpat tas RNP ļautu strādāt pie darbības paplašināšanas.

"Galvenais ir kļūt par brīvā tirgus dalībnieku, un tad mēs varētu strādāt arī uz sava tirgus paplašināšanu ne tikai tajās robežās, kas mums ir pašlaik," uzsvēra Ozoliņš.

Viņš pieļāva, ka uzņēmums varētu darboties ne tikai citās pilsētās, bet arī citās valstīs, kā arī pievērsties komercplatību pārvaldīšanai.

"Piemēram, mēs varētu nopirkt uzņēmumu Viļņā. Ja jau mēs esam lielākais namu pārvaldīšanas uzņēmums Baltijā, tad tas ir jāizmanto. No vienas puses tas ir pagātnes mantojums, jo citur Baltijā namu pārvaldīšanas sistēma pēc neatkarības atjaunošanas tika organizēta citādāk, bet šobrīd tas ir arī mūsu pluss," uzsvēra Ozoliņš.

Pašlaik RNP vidējā termiņa darbības stratēģijā ir paredzēts, ka RNP modernizē pakalpojumus un aktīvi aicina iedzīvotājus pārņemt namu pārvaldīšanas tiesības, vienlaikus turpinot veikt māju apsaimniekošanu. Ja RNP 2025.gadā atbilstu privāta kapitāla piesaistes prasībām, Rīgas dome var lemt par uzņēmuma akciju iekļaušanu biržas "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" ir 100% Rīgas domei piederošs uzņēmums. Tā pārvaldīšanā ir vairāk nekā 3800 dzīvojamo māju un būvju ar kopējo platību vairāk nekā 7,5 miljoni kvadrātmetru. Uzņēmums 2022.gadā strādāja ar 61,973 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, kamēr kompānijas peļņa pieauga par 7,4% un bija 4,535 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

FM: Jauno prioritāšu finansēšanai pieejamā fiskālā telpa nākamgad ir 148,4 miljoni eiro

LETA, 11.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno prioritāšu finansēšanai pieejamā fiskālā telpa 2024.gadā ir 148,4 miljoni eiro, 2025.gadā - 450,3 miljoni eiro un 2026.gadā - 684,3 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) izskatīšanai valdībā sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2024., 2025. un 2026.gadā.

FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances vidējam termiņam pie nemainīgas politikas, ņemot vērā Valsts kases (VK) datus par kopbudžeta izpildi 2023.gada pirmajā pusgadā, vienlaikus aktualizētas nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes, kā arī valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumi vidējam termiņam.

Aktualizētās budžeta bilances balstās uz šā gada jūnijā apstiprinātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2023.gadā pieaugs par 1% un 2024.gadā - par 2,5%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2023.gadā būs 10% un 2024.gadā - 2,2%.

Vidējā termiņā prognozēta ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9% 2025. un 2026.gadā, kamēr patēriņa cenu pieaugums stabilizēsies 2,3-2,5% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc pensiju indeksu plāni pelna ar mainīgām sekmēm?

Kārlis Purgailis, CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 28.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasīvie jeb indeksu plāni ir viena no populārākajām izvēlēm pensijas pārvaldīšanai Latvijā, taču to ienesīgums mēdz būtiski atšķirties. Ar ko tas skaidrojams, un kas jādara iedzīvotājiem, lai sakrātu pēc iespējas lielāku pensiju?

Lai arī indeksu pensiju plāni tiek pārvaldīti pasīvi, atspoguļojot finanšu tirgu, nereti iedzīvotāji uzskata, ka šie plāni ir vienādi. Taču patiesībā katram pensiju pārvaldniekam ir sava stratēģija, kā izveidot savu portfeli, izvēloties dažādus finanšu instrumentus, ieguldījumu sektorus un ģeogrāfiskos tirgus. Šīs izvēles ilgtermiņā ietekmē to, ar kādu atdevi palielināsies iedzīvotāju pensiju uzkrājums.

Kas ir atšķirīgo ienesīgumu pamatā?

Nozīmīgākais efekts, kas ietekmē pensijas uzkrājuma pieaugumu, ir pārvaldnieka stratēģiskais lēmums par līdzekļu sadalīšanu starp dažādiem fondiem un ģeogrāfiskajiem tirgiem. Piemēram, šogad lielākie ieguvēji ir tie, kuru indeksu plānā liels uzsvars tika likts uz “Nasdaq 100” indeksu, kurā iekļautas ASV lielāko tehnoloģiju uzņēmumu akcijas. Šo izvēli izdarījām arī CBL Asset Management pārvaldītajā indeksu plānā. Galvenā motivācija to darīt bija tas, ka lielie tehnoloģiju uzņēmumi 2022. gadā piedzīvoja salīdzinoši lielāku akciju vērtības kritumu, kas deva šīm akcijām lielāku izaugsmes potenciālu. Šobrīd redzam, ka pēdējā gada laikā tieši tehnoloģiju sektors audzis visstraujāk. To sekmējis mākslīgā intelekta uzvaras gājiens, kur spilgtākais ir uzņēmuma “NVIDIA” veiksmes stāsts – kopš pērnā decembra tehnoloģiju uzņēmuma akciju cena augusi vairāk nekā 3 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots sākt publiskās un privātās partnerības (PPP) procedūru Bauskas apvedceļa būvniecībai, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais un saskaņošanai valdībā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma mērķis ir sākt PPP procedūru valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta pirmās kārtas "Bauskas apvedceļš" īstenošanai, sākt nekustamo īpašumu atsavināšanu projekta otrās kārtas "Iecavas apvedceļš" īstenošanai, kā arī noteikt nacionālo interešu objekta statusu Bauskas apvedceļa un Iecavas apvedceļa infrastruktūrai.

Autoceļa A7 posma no pašlaik būvniecības stadijā esošā Ķekavas apvedceļa līdz Ārcei, ietverot Iecavas apvedceļu un Bauskas apvedceļu, ir 50,35 kilometri. Plānotā izbūvējamā infrastruktūra ietver pamattrasi, tai skaitā A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Iecavas apvedceļa sākumam pārbūvi par divu brauktuvju ceļu, Iecavas, Bauskas apvedceļu izbūvi ar divām brauktuvēm (pa divām joslām katrā), kā arī saistītās infrastruktūras izbūvi (satiksmes pārvadi, tehniskie risinājumi infrastruktūru salāgošanai ar "Rail Baltica", paralēlo ceļu tīkls un citi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pieprasījumi nākamā gada valsts budžetā - par 250 miljoniem eiro mazāk

Db.lv, 01.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši valsts budžeta 2024. gadam sagatavošanas grafikam ministrijas un citas centrālās iestādes ir iesniegušas prioritāros pasākumus 2024. gadam par 1 983,4 miljoniem eiro.

No tiem neatkarīgās institūcijas iesniegušas pasākumus par 31,8 miljoniem eiro, bet ministrijas un citas centrālās iestādes par 1 951,6 miljoniem eiro.

“Viena no Eiropas Komisijas rekomendācijām ir samazināt valsts budžeta deficītu, tāpēc esmu gandarīts, ka nozaru ministrijas šogad budžeta plānošanā ir bijušas atbildīgākas un pieprasījumi nākamā gada valsts budžetā iesniegti par 250 miljoniem mazākā apmērā nekā 2023. gada valsts budžetam,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Starp nozaru ministriju pieprasījumiem būtiskākie papildu izdevumi nākamajam gadam plānoti pedagogu darba samaksas pieaugums saistībā ar streika vienošanos, veselības izdevumu pieaugums un aizsardzības izdevumu pieaugums. Tāpat nozīmīgi ir pieprasījumi zaudējumu segšanai satiksmes jomā, iekšlietu sistēmas amatpersonu darba samaksas palielināšana, izglītības jomas iniciatīvas, kā arī uzturlīdzekļu apmēra piesaistīšana minimālajai algai un Rail Baltica projekta papildu izdevumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gaidām labas ziņas investoriem – lielāku aktivitāti Baltijas biržās

Astra Šepa, Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas vadītāja, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada pieaugums akciju tirgos un ziņu virsraksti par jaunu uzņēmumu iespējamo iešanu biržā liek pamatoti gaidīt uz IPO (uzņēmumu akciju kotēšanas uzsākšana) popularitātes atgriešanos Baltijā tuvākā gada laikā.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka IPO būtiski iekustina biržas aktivitāti, kā arī var sniegt investoriem pieklājīgu atdevi.

Vai ir vērts ieguldīt Baltijas biržas uzņēmumos?

Pēdējie gadi ir bijuši visai pozitīvi Baltijas biržas indeksam. Tirgotāko Baltijas uzņēmumu indekss Baltic Benchmark pēdējo 5 gadu laikā uzrāda pieklājīgu kopējās vērtības pieaugumu + 52%, apsteidzot, piemēram, STOXX Europe 600 indeksu jeb 600 Rietumeiropas uzņēmumu akciju sasniegtos rezultātus (rādītājs 40%)Protams, runājot par Baltijā kotēto uzņēmumu akcijām, jārēķinās ar tirgus specifiku. Tirgus ir mazāks un seklāks, kas var ietekmēt likviditāti, taču šis aspekts ir lielā mērā atkarīgs no konkrētā emitenta. Vienlaikus Baltijas tirgi nav tik svārstīgi vai atkarīgi no dažādiem kairinājumiem, kā, piemēram, ASV. Turklāt, paši šajā reģionā dzīvojot, labāk “redzam”, pazīstam šos uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lētās naudas laiks ir beidzies, un turpmākajos gados gan valsts parāda apkalpošanas izmaksas, gan valsts aizņemšanās cena pieaugs, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs uzsvēra, ka Latvijas valsts parāds joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības un eirozonas dalībvalstu vidū.

Sagaidāms, ka vispārējās valdības parāds 2023.gada beigās būs 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet nākamajos gados parāda līmenis stabilizēsies ap 41% no IKP. Fiskālās disciplīnas likumā noteiktais parāda nosacījums (60% no IKP) vidējā termiņā tiks ievērots.

Nākamajos trijos gados Latvijai ir jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības 5,5 miljardu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka kopš 2022.gada sākuma eiro procentu likmes ir būtiski palielinājušās, kas tieši ietekmē aizņemšanās izmaksas, vidējā termiņā pieaugs parāda apkalpošanas izdevumi, informēja Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kotējot valsts uzņēmumu akcijas, Latvija varētu samazināt atpalicību no Lietuvas un Igaunijas

Kārlis Purgailis, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 19.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija šobrīd ir vienīgā starp Baltijas valstīm, kas vēl nepraktizē valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanu biržā, kā rezultātā Lietuvas un Igaunijas biržas uzņēmumu tirgus kapitalizācijā ir nepilnas septiņas reizes lielāka nekā Latvijā, taču attiecīgs lēmums par valsts uzņēmumu akciju kotēšanu varētu būtiski veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi.

Biržas dati liecina, ka Latvijas uzņēmumu kapitalizācija veido 6,7 reizes mazāku summu nekā tā ir Lietuvā vai Igaunijā. Lietuvas un Igaunijas piemēri rāda, ka tiklīdz valsts uzņēmumu akcijas tiek kotētas biržā, kapitāla tirgus sāk strauji attīstīties. Patlaban Latvijā tirgus kapitalizācija jeb visu uzņēmumu vērtība, kas tirgojas biržā, ir aptuveni 700 miljoni eiro, turpretim Igaunijā un Lietuvā tie ir vairāk nekā 4,7 miljardi eiro.

Valdībai pieņemot pozitīvu lēmumu par valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā, Latvijas kapitāla tirgus kopējais stāvoklis varētu uzlaboties.

Attīstīts kapitāla tirgus nozīmē to, ka arvien vairāk vietējie uzņēmumi spēs kotēt savas akcijas biržā, t.i. piedāvāt plašākam investoru lokam un piesaistīt papildus investoru naudu dažādu attīstības projektu veikšanai. Jo vairāk uzņēmumu kotējas biržā, jo ekonomika kļūst stiprāka

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) izskatījis Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Akcīzes nodokļa likumā.

Ar izmaiņām likumā plānots gūt papildu ieņēmumus valsts budžetā, lai nodrošinātu finansējuma pieaugumu valsts funkciju darbībai un ekonomikas attīstībai, un vienlaikus saglabātu konkurētspēju Baltijas reģionā, trīs gadu periodā no 2024. gada līdz 2026. gadam pakāpeniski paaugstinot akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.

Likumprojekts paredz alkoholisko dzērienu grupai “pārējie alkoholiskie dzērieni” palielināt akcīzes nodokli katru gadu par 5% trīs nākamo gadu periodā, savukārt citām alkoholisko dzērienu grupām (alum, vīniem, raudzētajiem dzērieniem un starpproduktiem) palielināt katru gadu vidēji par 10% trīs nākamo gadu periodā. Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem ir paredzēta – 2024. gada 1.martā, 2025. gada 1. martā un 2026. gada 1. martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pasaules IPO tirgos investori vēro procentu likmes un gaida mākslīgā intelekta tehnoloģiju uznācienu

Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, 18.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules sākotnējo publisko piedāvājumu jeb Initial Public Offering (IPO) tirgū, kurā uzņēmumi pirmo reizi biržā piedāvā pirkt to akcijas, šī gada otrais ceturksnis uzrādījis ļoti līdzīgu, lai arī nedaudz zemāku aktivitāti kā pērnā gada otrajā ceturksnī, bet pirmajā pusgadā kopumā gan ir vērojams jūtams kritums.

Proti, pasaulē šī gada pirmajos sešos mēnešos tika īstenoti 615 IPO darījumi, kas ir par 5% mazāk kā pagājušā gada salīdzināmā periodā (647), bet šo IPO darījumu piesaistītās investīcijas samazinājās pat par 36%, uzrādot kritumu no 95,6 miljardiem ASV dolāru pagājušā gada pirmajā pusgadā līdz 60,9 miljardiem šogad.

Jāsecina, ka IPO pasaules tirgi turpina lejupslīdi, ko nosaka lēnā ekonomiskā izaugsme pasaulē, ierobežojoša Centrālo banku monetārā politika un joprojām spēcīgie ģeopolitiskie riski - karš Ukrainā un arī saspīlējums ASV un Ķīnas attiecībās, kurās tiek runāts par ekonomiskās sadarbības nošķiršanu (“decoupling”).

Tehnoloģijas nomaina enerģētiku kā populārākā nozare

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic akcijas biržā varētu sākt kotēt agrākais nākamā gada vasarā

Db.lv, 16.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcijas biržā varētu sākt kotēt agrākais 2024.gada vasarā, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš norādīja, ka kompānija turpina strādāt pie akciju publiskā piedāvājuma izteikšanas, tostarp rudenī paredzēts nolīgt padomniekus un bankas šī procesa īstenošanai.

Tāpat Gauss sacīja, ka "airBaltic" akcijas plānots kotēt "Nasdaq Riga", kā arī kādā no Eiropas lielāko pilsētu biržām.

Jau ziņots, ka 2020.gada jūlija sākumā Eiropas Komisija (EK) atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Vienlaikus EK lēmums paredz Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījumu atgūt.

2020.gada septembrī Gauss intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka brīdī, kad "airBaltic" devās pie valdības prasīt atbalstu, bija skaidrs, ka uzņēmuma akcijas tiks kotētas biržā un tiks rīkots akciju sākotnējais publiskais piedāvājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis grupe investēs 115 miljonus eiro elektroauto uzlādes tīklā Baltijā

Db.lv, 13.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas uzņēmuma “Ignitis Group” meitas uzņēmums “Ignitis” kopā ar meitas uzņēmumiem Latvijā un Igaunijā tuvāko 3-5 gadu laikā plāno investēt 115 miljonus eiro elektroauto uzlādes tīkla izveidē Baltijas valstīs.

Investīciju galvenais mērķis ir elektroauto uzlādes staciju iegāde, lai vienoti attīstītu uzlādes tīkla infrastruktūru Baltijas valstīs.

Plānoto investīciju mērķis atbilsts “Ignitis Group” stratēģijai līdz 2026.gadam veicināt elektroauto uzlādes tīkla infrastruktūras attīstību un izveidot lielāko elektroauto ātrās uzlādes tīklu Baltijā. Līdz 2026. gada beigām “Ignitis” plāno uzstādīt līdz pat 3000 elektroauto uzlādes punktu visā Baltijā.

Aizvadītā gada nogalē uzņēmums kā vienu no stratēģiskās darbības prioritātēm izvirzīja elektorauto uzlādes tīkla infrastruktūras “Ignitis ON” attīstību. 2022. gadā “Ignitis” uzņēmumā tika izveidots elektriskās mobilitātes bloks, ko šī gada sākumā sāka vadīt Eimantas Balta. Līdz šim viņš vairāk nekā piecus gadus strādāja starptautiskajā tehnoloģiju uzņēmumā Bolt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos 88,2 miljonu eiro pārpalikums

Db.lv, 28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023. gada septiņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, kamēr attiecīgajā periodā pērn bija 98,2 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrija.

Ievērojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pandēmijas, energoresursu sadārdzinājuma un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kopbudžeta bilance šā gada septiņos mēnešos ir būtiski uzlabojusies, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas gadu pārpalikuma apmēriem septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada septiņos mēnešos 9 miljardu eiro apmērā bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-jūliju, un veido 9,1 miljardu eiro.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augstāki nekā pērnā gada janvārī-jūlijā. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro. Savukārt, neskatoties uz straujo PVN ieņēmumu kāpumu periodā kopumā, VID dati liecina par PVN ieņēmumu samazinājumu jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, tādās nozarēs kā degvielas un gāzes vairumtirdzniecība, kā arī energoapgādes nozare. Šo nozaro samaksātie nodokļi veido gandrīz pusi no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums. Izceļams arī straujais UIN ieņēmumu kāpums, kas šā gada septiņos mēnešos bijis par 53,1% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Kokrūpniekus uztrauc topošās valdības plāns LVM akcijas kotēt biržā

LETA, 14.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokrūpniecības nozari uztrauc iespēja, ka AS "Latvijas valsts meži" (LVM) akcijas varētu kotēt biržā, komentējot topošās valdības veidošanas procesu, pauda Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) izpilddirektors Artūrs Bukonts.

Viņš skaidroja, ka valdības deklarācijā atkal parādījies punkts, kurā teikts, ka mazākuma daļu no tirgus orientētām publiskām kapitālsabiedrībām plānots kotēt biržā. "Šis ir sarkanais karogs meža nozarē, ja zem tā tiek saprasts tik stratēģiskas nozīmes uzņēmums, kāds ir LVM," teica LKF pārstāvis.

Viņš norādīja, ka, skatoties uz LVM darbības rezultātiem, arguments par nepieciešamību piesaistīt investīcijām nepieciešamo kapitālu neiztur kritiku, jo par šādu investīciju piesaisti tiek samaksāts ar valsts ietekmes mazināšanos. "Visiem ir skaidrs, ka privātā akcionāra galvenā interese būs peļņas maksimizēšana, nedomājot par valsts vidēja un ilgāka termiņa interesēm," uzsvēra Bukonts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ceļu būvnieki iebilst pret dabas resursu nodokļa palielināšanu minerālmateriāliem

Db.lv, 16.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) uzskata, ka 9.oktobrī Ministru kabineta ārkārtas sēdē atbalstītie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas palielinās dabas resursu nodokļa (DRN) likmi minerālmateriāliem par 21%, ir nepamatoti un noraidāmi, informē LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Šādus grozījumus vispirms ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt un veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai tie ne tikai palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, bet patiešām veicinātu aprites ekonomiku, pamatoti izvēloties arī piemērotu laiku, kad tos veikt, uzskata LCB.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) likuma grozījumu anotācijā raksta, ka tie izstrādāti, "lai veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku, paredzēts pakāpeniski (sākotnēji par 21%) paaugstināt DRN likmes par derīgo izrakteņu ieguvi".

A.Bērziņš norāda, ka mērķis pāriet uz aprites ekonomiku ir atbalstāms, taču LCB nevar piekrist, ka par šī mērķa sasniegšanu jāmaksā tikai uzņēmējiem. Turklāt redzams, ka DRN likmes paaugstinājumam ir tikai tīri fiskāls mērķis - iekasēt vairāk nodokļu no uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu politikas priekšlikumi apdraud vairāku nozaru pastāvēšanu

Db.lv, 03.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās valdības atbalstītie nodokļu politikas priekšlikumi 2024.-2026.gadam apdraud vairāku nozaru iespējas ne tikai konkurēt, bet arī eksistēt, teikts Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izplatītā paziņojumā.

Organizācija ir aicinājusi ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) trešdien, 4.oktobrī, piedalīties konfederācijas padomes sēdē, lai uzklausītu viņa skaidrojumu par publiskajā telpā izskanējušo informāciju par nodokļu pamatnostādnēm. LDDK biedru lokā esot vairāki uzņēmumi un nozares, kuriem "iepriekš nesaskaņotās un ar darba devējiem neapspriestās nodokļu izmaiņas" radot ne tikai ievērojamu finansiālo, bet arī birokrātisko slogu.

Kā norāda LDDK, kopš 2023.gada sākuma LDDK un citas iesaistītās puses, tajā skaitā Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji, piedalījās Finanšu ministrijas (FM) darba grupā, kur tika analizēti dažādi nodokļi Latvijā un potenciālā fiskālā ietekme šo nodokļu izmaiņu gadījumā. LDDK un partneri, tajā skaitā partijas skaidri iezīmēja mērķi - celt Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu vidū, kā galveno virzītājspēku nosakot darba spēka nodokļu režīma pilnveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kopā ar Lietuvu rīkos 2026.gada Eiropas čempionātu (EČ) telpu futbolā, sestdien nolemts Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) izpildkomitejas sēdē Hamburgā.

Tā būs pirmā reize, kad Latvijas Futbola federācija vai Lietuvas Futbola federācija rīko senioru UEFA izlašu finālturnīru. 2026.gada turnīrs, kas notiks no tā paša gada 18.janvāra līdz 8.februārim, būs otrais Futsal EURO kopš 2022.gada Nīderlandes turnīra pārejas no divpadsmit komandu turnīra uz 16 valstu finālturnīriem, kas notiek reizi četros gados.

Pirmo reizi Eiropas čempionātu rīkos divas valstis. Līdzšinējās 12 Eiropas meistarsacīkstēs turnīrs tika rīkots vienā valstī.

Pārējie 14 finālturnīra dalībnieki tiks noskaidroti kvalifikācijā, kas norisināsies no 2024.gada aprīļa līdz 2025.gada septembrim.

Pašreizējā Eiropas čempione ir Portugāle, kas uzvarēja 2022.gada čempionātā Nīderlandē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir izvērtējusi eirozonas valstu 2024.gada budžeta plānus un saistībā ar Latviju secinājusi, ka sagatavotais valsts budžeta plāns nav pilnībā atbilstošs rekomendācijām, kas sniegtas par izdevumu pieaugumu - tas ir straujāks nekā rekomendēts, norādīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Kā informēja Dombrovska padomniece Maija Celmiņa, pēc EK priekšsēdētājas izpildvietnieka paustā, arī citām valstīm ir līdzīgs EK atzinums, ka budžeta plāns nav pilnībā atbilstošs sniegtajām rekomendācijām. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks uzsvēra, ka Latvijai, tāpat kā virknei citu valstu, jāpievērš lielāka uzmanība fiskālās disciplīnas jautājumiem.

"Ja mēs paskatāmies uz EK rudens ekonomikas prognozi, tad redzams, ka Latvijā budžeta deficīts šogad un nākamgad tiek prognozēts nedaudz virs 3% no iekšzemes kopprodukta. Svarīgi turpmākajos gados budžeta deficītu pakāpeniski samazināt," akcentēja Dombrovskis.

Viņš skaidroja, ka līdzīga rekomendācija ir eirozonai kopumā, proti, virzīties un stingrāku fiskālo politiku, lai fiskālā politika un monetārā politika būtu saskaņotas. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks arī norādīja, ka Eiropas Centrālā banka patlaban īsteno striktāku monetāro politiku, lai samazinātu inflāciju, līdz ar to ir svarīgi, lai arī fiskālā politika palīdzētu inflāciju samazināt - patlaban papildus fiskālais stimuls stimulētu nevis ekonomiku, bet inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome ir paredzējusi paaugstināto 3% nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi ēkām, kurām pārsniegts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums un kuras nav nodotas ekspluatācijā, piemērot no 2026.gada 1.janvāra, nevis 2024.gada 1.janvāra, kā tas bija plānots sākotnēji, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Pašvaldībā skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, reaģējot uz iedzīvotāju iesniegumiem, vispārējo ekonomisko situāciju valstī, tostarp straujo EURIBOR likmju kāpumu, kā arī problēmām ar kadastrālās uzmērīšanas pasūtījumu savlaicīgu izpildi Valsts zemes dienestā.

Ar 2026.gada 1.janvāri ekspluatācijā laikus nenodotām ēkām tiks piemērota paaugstināta NĪN likme 3% apmērā.

Līdz ar to NĪN par ekspluatācijā nenodotām ēkām, kā arī nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība 2024.gadā Jūrmalā vēl nemainīsies.

Ņemot vērā samērā laikietilpīgo būvniecības dokumentācijas kārtošanas procesu, pašvaldība aicina iedzīvotājus izmantot šo pārejas periodu līdz 2026.gada 1.janvārim un neatlikt uz pēdējo brīdi ēku nodošanu ekspluatācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2023. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2024. - 2026. gadam. Tomēr Padome norāda uz grūti prognozējamu risku kopumu, kas var strauji pasliktināt ekonomikas veiktspēju.

“Pieredze rāda, ka Finanšu prognozes ir diezgan precīzas. Lai gan Padome ir norādījusi uz vairākiem riskiem, kas attaisno piesardzību izaugsmes trajektorijas prognozēšanā, ceru, ka valdības centieni transformēt ekonomiku vecinās straujāku attīstību,” saka Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Kā norāda Padome, FM prognozes kopš 2023. gada sākuma ir uzlabojušās un pašlaik ir piesardzīgi optimistiskas. IKP pieauguma temps prognozēts augstāks, nekā plānots 2023.- 2026. gadiem, tomēr piesardzīgāk nekā 2022. gada otrajā pusē. Savukārt inflācijas prognoze palikusi gandrīz nemainīga un liecina par straujāku tās kritumu jau šī gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Katra krīze kā jauns grūdiens attīstībai

Jānis Goldbergs, 26.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT preču un elektronikas vairumtirgotājs ELKO Grupa augot kopš 1993. gada ir pieredzējis visas finanšu krīzes un izmantojis visus pieejamos finansēšanas veidus Latvijā.

Stāstu par uzņēmuma izaugsmi, darbību vērtspapīru tirgū, izmantotiem banku pakalpojumiem un citiem finanšu instrumentiem Dienas Bizness aicināja stāstīt ELKO Grupa direktoru Svenu Dinsdorfu.

Uzņēmums dibināts 1993. gadā. Vai varat īsumā pastāstīt vēsturi, kā tas sākās un kādi bija lielākie izaicinājumi?

Jā, nupat uzņēmumā svinējām 30 gadu jubileju. Pirmsākums ir tipisks garāžas stāsts. Īsumā – Latvijas studenti vienkārši sāka tirgot elektroniku. IT preces bija pieprasītas, un tā sakrita, ka kādam bija kontakti, kādam studijas Vācijā, kādam komunikācijas spējas. Pieprasījums bija tas, kas diktēja uzņēmuma rašanos, un vārds pa vārdam, darījums pēc darījuma, bizness sākās. Skaidrs, ka tirgū bija milzu caurums tajā laikā – IT preču valstī praktiski nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Namu ilgtspēju apdraud nepabeigta privatizācija

Jānis Goldbergs, 24.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA "Rīgas nami" būtu gatava būvēt arī īres namus, ja būs tāds pieprasījums no Rīgas domes, intervijā aģentūrai LETA sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Viņa skaidroja, ka Rīgā šobrīd top mājokļu attīstības politika, kuras ietvarā arī taps skaidrs pieprasījums, cik daudz tuvākajā laikā ir vai nav jābūvē papildu dzīvokļi.

"Pieprasījums pēc īres namiem ir, bet primāri mēs esam Rīgas pilsētas vajadzībām konstruēts uzņēmums un mums nebūtu tieši jākonkurē ar komercspēlētājiem tirgū. Mēs esam gatavi būvēt tāpat, kā savulaik to darīja SIA "Rīgas pilsētbūvnieks". Jā, mēs to varam, taču tas nemazina atbildību par vēstures mantojuma saglabāšanu un jēgpilnu izmantošanu mūsdienās," teica Sleže.

Viņa piebilda, ka pieprasījums nav vēl apzināts, tādēļ "Rīgas nami" nevar paši izdomāt un būvēt mājas, jo tā gribētos. Pieprasījumam ir jānāk no pilsētas. Pie šī jautājuma "Rīgas nami" strādā kopā ar Rīgas domi.

Komentāri

Pievienot komentāru