Citas ziņas

Gaidis Bērziņš vadīs trešo "točku" grupas sēdi

,05.01.2007

Jaunākais izdevums

8.janvārī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš vadīs trešo "točku" darba grupas sēdi, Db.lv informēja tieslietu ministra preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Darba grupas uzdevums ir izvērtēt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai efektīvāk vērstos pret personām, kuras nodarbojas ar nelegālā alkohola tirdzniecību.

Līdzšinējās darba grupas sēdēs panākta vienošanās par nepieciešamību noteikt bargākus sodus nelegālā alkohola tirgotājiem, kā arī paredzēt kriminālatbildību par nelegālā alkohola tirdzniecību lielos apmēros jau pirmajā pārkāpuma gadījumā. Ja tirdzniecība ar nelegālo alkoholu notiek mazos apmēros, par šo pārkāpumu pirmajā reizē tiek noteikts administratīvais sods, taču atkārtota pārkāpuma gadījumā iestājas kriminālatbildība.

Darba grupā piedalās Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts policijas, Ģenerālprokuratūras, Rīgas apgabaltiesas, kā arī Augstākās tiesas pārstāvji.

Darba grupai līdz 15.janvārim jāsagatavo un jāiesniedz valdībā izskatīšanai informatīvais ziņojums par nepieciešamajiem normatīvo aktu grozījumiem, lai efektīvāk vērstos pret personām, kuras nodarbojas ar nelegālā alkohola tirdzniecību.

Transports un loģistika

LDz vadība: Satiksmes ministra darbības vērstas uz slēptu LDz privatizāciju

LETA,10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) šonedēļ izteiktie paziņojumi par VAS «Latvijas dzelzceļš» vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai, piektdien žurnālistiem sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

«Redzam mērķtiecīgu darbu, kas vērsts uz LDz privatizāciju jeb nozagšanu. Pirms privatizācijas ir jāsamazina uzņēmuma vērtību, lai to varētu veiksmīgi privatizēt un šādi paziņojumi neapšaubāmi rada reputācijas riskus un grauj uzņēmuma vērtību,» teica Bērziņš.

LDz vadītājs norādīja, ka kompānijas valde lūgusi satiksmes ministru nekavējoties atsaukt paustos paziņojumus, lai novērstu tālāku kaitējumu uzņēmumam. «Tāpat tiks nosūtīti iesniegumi visām valsts institūcijām, jo redzamas mērķtiecīgas darbības, kas vērstas uz uzņēmuma novājināšanu. Ļoti ceram, ka nebūs politiskā spiediena uz LDz padomi, lai viņi kompetenti varētu izskatīt visus pārmetumus,» pauda Bērziņš.

Citas ziņas

Tieslietu ministrijas vadības plānoto notikumu kalendārs 3. - 7. septembrī

,31.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdiena, 3. septembris

Plkst. 10.00 tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš piedalās Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plkst. 13.30 tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis piedalās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

Otrdiena, 4. septembris

Plkst. 10.00 tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš piedalās Saeimas Juridiskās komisijas sēdē.

Plkst. 14.00 tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš piedalās Ministru kabineta sēdē.

Trešdiena, 5. septembris

Plkst.14.00 tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš piedalās Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdē

Ceturtdiena, 6. septembris

Plkst. 9.00 Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis piedalās Valsts sekretāru sanāksmē.

Ekonomika

EM pārstāvju neierašanās dēļ, nolemj pārcelt sēdi par Reverta likvidācijas gaitu

LETA,06.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvju neierašanās dēļ, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija nolēma pārcelt šodienas sēdi, kurā bija paredzēts uzklausīt likvidējamā problemātisko aktīvu pārvaldītāja «Reverta» (iepriekš «Parex banka») pārstāvjus par «Reverta» likvidācijas procesa gaitu un darbības finansiālo bilanci.

Sēdi pārcelt aicināja komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS), par iemeslu minot EM atbildīgo amatpersonu klātbūtnes neesamību. Kaut arī uz sēdi ieradies bija EM Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore, deputāts uzsvēra, ka jautājuma izskatīšanai sēdē klātienē obligāti jāpiedalās ekonomikas ministram, parlamentārajam vai valsts sekretāram, vai valsts sekretāra vietniekam. «Ja komisijas sēdē no atbildīgās ministrijas nav klāt (..) ministrs, parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieks (..), tad mēs sēdi nenoturam,» sacīja Bērziņš.

Jautājuma izskatīšanas pārcelšanu, ieskaitot Bērziņu, vienbalsīgi atbalstīja klātesošie 10 deputāti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Finanses

Darina iemauktus banku sektoram

Jānis Lasmanis, Ieva Mārtiņa, Db,06.02.2009

No kreisās: SEB bankas vadītājs Ainārs Ozols un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš

Foto: Edmunds Brencis, Vitālijs Stīpnieks, Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku atbildības un iespējamo zaudējumu palielināšana - tādas ir Tieslietu ministra atbalsta programmas galvenās nostādnes hipotekāro kredītu ņēmējiem.

No kreisās: SEB bankas vadītājs Ainārs Ozols un tieslietu ministrs Gaidis BērziņšJau vēstīts, ka arī LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers janvāra sākumā pauda viedokli, ka vajadzētu izstrādāt īpašu likumu, ar kuru bankām krīzes laikā liegt iespējas vērsties pret iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Viņš piedāvā pieņemt īpašu likumu, ar kuru tiktu noteikts trīs gadu moratorijs, kura laikā neviena banka nevarētu no mājokļiem izlikt nevienu cilvēku, kurš krīzes dēļ nespēj nomaksāt kredīta maksājumus. LPP/LC Saeimas frakcija šobrīd arī strādājot pie grozījumiem jau esošajos likumos. Tie uzlabotu patērētāja tiesību nodrošināšanu attiecībās ar bankām.

Tirdzniecība un pakalpojumi

Kopš točku kartes izveides pārbaudītas vairāk nekā 3000 adreses

Dienas Bizness,18.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2012.gada 21.jūnija, kad tika atklāta iespēja iedzīvotājiem anonīmi sniegt informāciju par nelikumīgu akcīzes preču un narkotiku apriti tā dēvētajā «točku kartē», Valsts policija veikusi vairāk nekā 3000 pārbaudes.

Kopumā par «točku kartē» atzīmētajām nelikumībām noformēti 2004 administratīvā pārkāpuma protokoli, savukārt kriminālprocesi uzsākti 634 gadījumos, taču pērn no pārbaudītajām 654 adresēm, 309 sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli, bet kriminālprocesi uzsākti 88 gadījumos.

Valsts policija pateicas ikvienam, kas sniedzis informāciju par točkām, kā arī atgādina, ka ikviens iedzīvotājs var piedalīties nelegālā alkohola, cigarešu vai narkotiku tirdzniecības vietu apkarošanā, sniedzot informāciju par šādām vietām Valsts policijas mājas lapā pieejamajā «točku kartē» anonīmi atzīmējot konkrēto adresi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada ceļu būves sezona notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu var raksturot kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas, sacīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrības vadītājs skaidroja, ka pavasarī pirms šī gada ceļu būves sezonas nozarē bija satraukums, ka strauji augošo izmaksu un izejvielu nepieejamības dēļ šī ceļu būves sezona varētu arī nesākties, tomēr pēc nozares aicinājuma Satiksmes ministrijai un lielākajam pasūtītājam VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) 2,5 mēnešu laikā tika atrasts kompromiss un panākta pagaidu vienošanās, ko darīt ar jau noslēgtajiem līgumiem, kā arī ko iesākt ar līgumiem, kas noslēgti vēl 2020. un 2019.gadā par tā laika cenām.

Bērziņš sacīja, ka iesaistītajām pusēm izdevās atrast saprātīgu risinājumu par sadārdzinājuma kompensēšanu.

Līdz ar to, atzina Bērziņš, šosezon darbi notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu Bērziņš raksturoja kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas. Bērziņš norādīja, ka LVC veiktā sadārdzinājuma kompensācija uzņēmumiem ļauj tikai izvairīties no zaudējumiem, tomēr Bērziņš atzina, ka kopumā tika lauzti tikai kādi pieci līgumi, kuri noslēgti krietni iepriekš un būvnieki tos nespēja realizēt arī ar visu sadārdzinājuma kompensēšanas formulu.

Citas ziņas

Kultūras ministra pienākumus pildīs Gaidis Bērziņš

Madara Fridrihsone, Db,13.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministra pienākumus pagaidām pildīs tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK), Db uzzināja valdības sēdē.

Jāatgādina, ka iepriekšējā kultūras ministre Helēna Demakova iesniedza atlūgumu, kurā norādīja, ka pārtrauc pildīt ministres pienākumus no 12. janvāra.

Transports un loģistika

LDz valdes priekšsēdētājs noraida pārmetumus par iespējamu korupciju uzņēmumā

LETA,07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas dzelzceļa» (LDz) valde ir strādājusi kā atbildīgs saimnieks un tai nav bijuši nepamatoti izdevumi, otrdien, komentējot satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) izteikto neuzticību uzņēmuma valdes priekšsēdētājam un diviem valdes locekļiem, žurnālistiem pauda LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Viņš stāstīja, ka LDz uzaicināja satiksmes ministru uz operatīvo sanāksmi, jo iepriekš ar ministru bija sanācis tikties tikai saistībā ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, bet uzņēmuma vadībai bija interese uzzināt ministra redzējumu par LDz attīstību. «Liels pārsteigums bija ministra paziņojums, ka ministrs neredz iespēju sastrādāties ar LDz valdi, kaut gan mums vispār nav bijušas nekādas diskusijas,» teica Bērziņš.

Tāpat viņš norādīja, ka Linkaita paziņojums liek domāt, ka ministram nav konkrētu iebildumu pret valdi kopumā, bet tikai par to, ka ar valdi nav iespējams sastrādāties.

Bērziņš arī piebilda, ka nesen notika LDz padomes sēde, kurā tiks skatīti uzņēmuma finanšu rezultāti, tos atzīstot par ļoti labiem. «Visas finanšu pozīcijas ir vairāk nekā pārpildītas,» piebilda LDz valdes priekšsēdētājs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam - līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņam, lai līdz nākamā gada sākumam tomēr mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu, sociālajos tīklos paziņoja premjere Evika Siliņa (JV).

Kazāku amatam virzīja "Progresīvie" un JV, bet Bērziņu - ZZS, un tieši Bērziņam bija lielākās iespējas iegūt amatu, jo viņu atbalstīja arī opozīcijas partiju Nacionālas apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS) un "Latvija pirmajā vietā" deputāti. Opozīcijas partija "Stabilitātei" bija pieteikusi arī trešo kandidātu - Pāvelu Kuzminu.

Siliņa tagad vēsta, ka koalīcijas partijas vienojušās "par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu" Latvijas Bankas prezidenta amatam, tāpēc ZZS un JV deputāti atsauks parakstus par attiecīgi Bērziņa un Kazāka izvirzīšanu, lai janvārī JV, ZZS un "Progresīvie" izvirzītu jaunu kandidātu.

Abu partiju politiķiem atsaucot savus parakstus, Kazākam un Bērziņam vairs nebūs nepieciešamā desmit deputātu atbalsta kandidatūras izvirzīšanai, līdz ar to rītdienas balsojumā paliks tikai viens kandidāts - Kuzmins, kuram citas partijas atbalstu nav solījušas.

Tehnoloģijas

Dators ir tāds pats darba instruments kā āmurs

Anda Asere, 67084453,24.09.2008

«Pašlaik konkurentu izstrādātās programmatūras vienkārši fiksē laiku iesaka pauzes, bet neizmanto pēdējos pētījumus medicīnā. Viņi vairāk vai mazāk skatās darba laiku un tas ir viss. Mēs papildus krājam intensitātes statistiku,» saka Mārtiņš Bērziņš, SIA Doitex valdes priekšsēdētājs.

Foto: Ritvars Skuja, Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Doitex radījuši programmatūras moduli, kas seko līdzi klaviatūras un peles noslodzei un aicina ievērot pauzes un vingrot.

Sarunās ar paziņām un draugiem noskaidrots, ka dators ir tāds pats darba līdzeklis kā āmurs. «Zinām - uzsitīsi ar āmuru pa pirkstiem, nebūs labi. Tas pats ar datoru. Ja mēs to nepareizi lietojam, tas nodara kaitējumu,» saka Mārtiņš Bērziņš, SIA Doitex valdes priekšsēdētājs.

Medicīnā ir termins muskuļu nogurums, kas pēc ilgstoša darba ar datoru var veidoties plecu daļā un rokās. Līdzīgi veidojas arī acu nogurums un acu asarošana. SIA Doitex izstrādātās programmatūras modulis, ko instalē uz datora, seko līdzi, cik intensīvi cilvēks strādā ar datoru, mērot klaviatūras un peles noslodzi, dodot atgādinājumus par nepieciešamajām pauzēm un atpūtu, piedāvājot konkrētus vingrinājumus un uzkrājot statistiku. Programmatūra ir angļu, krievu, igauņu, lietuviešu un latviešu valodā, un uzņēmums to vienlaicīgi piedāvā visās trijās Baltijas valstīs. «Plāns ir pat tālejošāks, jo pašlaik konkurentu izstrādātās programmatūras vienkārši fiksē laiku, iesaka pauzes, bet neizmanto pēdējos pētījumus medicīnā. Viņi vairāk vai mazāk skatās darba laiku, un tas ir viss. Mēs papildus krājam intensitātes statistiku,» viņš saka. Programmatūras licences aptuvenā cena ir 19 lati - tā mainās atkarībā no nopirkto licenču skaita.

Citas ziņas

"Točku" īpašniekiem draud kriminālatbildība

,08.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

8.janvārī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš vadīja trešo "točku" darba grupas sēdi, kurā tika panākta vienošanās par kriminālās atbildības paredzēšanu par noteiktiem ar nelegālā alkohola apriti saistītiem noziegumiem, Db.lv informēja tieslietu ministra preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Kriminālā atbildība tiks paredzēta par nelegālā alkohola izgatavošanu un realizāciju jau pirmajā pārkāpuma reizē, kā arī par nelegālā alkohola izstrādājumu iegādāšanos, ja pārkāpums tiek konstatēts atkārtoti viena gada laikā. Par pirmo šī pārkāpuma reizi paredzēts administratīvais sods.

Arī par nelegālā alkohola glabāšanu un pārvadāšanu pirmajā pārkāpuma konstatēšanas reizē paredzēts noteikt administratīvo atbildību. Ja persona viena gada laikā pārkāpumu izdarīs atkārtoti, iestāsies kriminālā atbildība.

Atbalstu guva Iekšlietu ministrijas (IeM) un Valsts policijas (VP) priekšlikums noteikt kriminālo atbildību par spirta un citu izejmateriālu, kurus var izmantot alkoholisko dzērienu izgatavošanai, pārvietošanu pāri Latvijas robežai jebkādā nelikumīgā veidā.

Citas ziņas

Organizē darba grupas par lauksaimniecības subsīdijām

,22.11.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir uzsākusi organizēt darba grupas par nākamā gada lauksaimniecības subsīdiju nolikumiem, Db.lv informēja padome.

Katru gadu, lai iesaistītu lauksaimniekus subsīdiju nolikumu izstrādē, LOSP organizē šāda veida darba grupas.

Sanāksmju laiki ir noteikti sekojoši:

Darba grupa par pasākumiem Lauksaimniecības risku vadības pasākumu ieviešanai, Atbalsts lauksaimniecības zemes ielabošanai notiks 23.novembrī plkst.11.00 ZM telpās. Darba grupu vadīs LOSP valdes priekšsēdētāja vietniece Aija Balode.

Darba grupa par pasākumu Atbalsts lopkopības attīstībai notiks 24.novembrī plkst.14.00 ZM telpās. Darba grupu vadīs LOSP piena grupas vadītāja Ilze Aizsilniece.

Darba grupa par pasākumiem Atbalsts augkopības attīstībai, Investīciju veicināšana notiks 30.novembrī plkst.11.00 ZM telpās. Darba grupu vadīs LOSP valdes priekšsēdētājs Valdis Dzenis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klāvs Bērziņš pēc 19 tabakas nozarē pavadītiem gadiem nolēmis mesties maizes biznesā, jau teju pusgadu viņš vada vienu no lielākajām ceptuvēm Baltijā

Klāvs Bērziņš pēdējos 15 gadus ir veltījis karjeras veidošanai ārvalstīs – dzīvojis piecās zemēs, ieņēmis 10 dažādus amatus, šajā laikā nomainot 13 dzīvesvietas. Ārzemēs viņa ģimenē ir dzimuši trīs bērni. Lēmums atgriezties sievas dzimtenē Lietuvā un izveidot tur pastāvīgu dzīvesvietu pieņemts, kad meita uzdevusi jautājumu – kur īsti ir mūsu mājas? Lai arī šobrīd, būdams uzņēmuma Fazer Bacery Baltic izpilddirektors, K. Bērziņš dzīvo Kauņā, lielu daļu darba laika viņš pavada Ogrē, uzraugot maizes ceptuves darbu, attīstot produktus un plānojot kompānijas nākotnes stratēģiju. Viņa pakļautībā ir 300 darbinieki Latvijā, 270 – Kauņā un 50 – Igaunijā. K. Bērziņš atzīst, ka lielākās problēmas pēc atgriešanās ir sagādājusi bērnu integrācija valsts skolās, kurās nav tam nepieciešamā atbalsta.

Eksperti

Viedoklis: Vai alkohols tiešām izglābs valsts budžetu?

Rolands Gulbis, AS <i>Latvijas balzams</i> padomes priekšsēdētājs.,14.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc valdība izvēlas zaudēt prognozējamus ieņēmumus no akcīzes, jeb kur slēpjas loģika?

Ugunsgrēku jeb t.s. nodokļu reformu «dzēšot», tā vien šķiet, ka alkohols izglābs Latvijas valsts budžetu jau kuro reizi. Pašlaik glābšanas teorija gan balstās vairāk uz aprēķiniem, ka, ceļot cenas, celsies arī ieņēmumi. Teorētiskie aprēķini, iespējams, arī uzrāda papildus ieņēmumus no stiprā alkohola akcīzes celšanas, tomēr valdībai ir tik īsa atmiņa, ka tā neatceras iepriekšējās straujās akcīzes celšanas mācības, t.i., točku krutkas biznesa un kontrabandas strauju uzplaukumu.

Pievērsīsimies faktiem un balstīsimies uz iepriekšējo gadu pieredzi. Atcerēsimies, ka 2009.–2012. gadā akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam tika celts pārāk strauji, kas noveda pie legālā dzērienu tirgus krituma par 40% un līdzekļu aizplūšanas garām valsts maciņam. Tikai 2016. gadā akcīzes ieņēmumi no stipro alkoholisko dzērienu kategorijas beidzot sasniedza 2008. gada jeb pirmskrīzes līmeni. Un tas ir noticis pie nosacījuma, ka akcīzes nodoklis šai kategorijai astoņu gadu laikā ir audzis par 56%! Tāpēc risinājumi papildus nodokļu ieņēmumiem no alkohola akcīzes ir jāizsver ļoti rūpīgi, lai neizjauktu to līdzsvaru un vienošanos, kas ticis būvēts, valdībai un uzņēmējiem produktīvi sadarbojoties pēdējo trīs gadu laikā. Esam vairākkārt ar aprēķiniem norādījuši, ka risinājums ir, un tā ir sabalansēta nodokļu politika, paņemot tur, kur mazāk riska. Proti, tuvināt akcīzes nodokļa likmes stiprajam un tā sauktajam vieglajam alkoholam, lai pielīdzinātu tās Eiropas vidējai attiecībai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionālais mūzikas un mākslas festivāls Bildes 2009, ko rīko Bilžu birojs, šogad sāksies agrāk nekā parasti – jau 28. septembrī mūzikas klubā Četri balti krekli un turpināsies 8. oktobrī Kongresu namā.

Kopumā festivāls šogad aicina uz astoņiem koncertiem, kuros piedalīsies aptuveni 150 grupas un muzikāli projekti, kā arī uz izstādi Ergorapido un lidojošie paklāji, kas veidota ar Elecrolux Latvia atbalstu.

Divos folkmūzikas koncertos 28. un 29. septembrī pēc ilgāka pārtraukuma būs dzirdams Igors Siliņš, jaunas dziesmas dziedās Ieva Akuratere un Aivars Hermanis, uzstāsies arī Imants Daksis, Varis Vētra, Andris Mucenieks un citi mūziķi. Folkmūzikas koncertus vadīs Daiga Petkeviča, Normunds Jakušonoks un Varis Vētra.

No 8. līdz 10. oktobrim festivāls turpināsies Kongresu namā, kur notiks jauno grupu un Bilžu veterānu kopprojektu koncerts, Bildēs sevi jau pieteikušo un ne tik jauno grupu koncerts, koncerts bērniem, bet festivāls izskanēs ar Bilžu veterānu koncertu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes priekšsēdētājs sasaucis Rīgas domes ārkārtas sēdi.

Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks pirmdien, 29. septembrī sasauks Rīgas domes ārkārtas sēdi, tā kā šā gada 24. septembrī LR Finanšu ministrija (FM) pieprasīja Rīgas domei līdz 29. septembra pulksten 10.00 akceptēt vai noraidīt ministrijas izstrādāto vienošanās protokolu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi 2009. gadam.

Vienošanās protokolā tostarp ir noteikta iemaksa pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. LR FM izstrādātais nodomu protokols paredz, ka Rīgai nākamā gada iemaksas pieaugums būtu lielāks par 15 miljoni latu, salīdzinot ar šo gadu, jeb varētu sasniegt 68.1 miljonu latu.

Citas ziņas

G. Bērziņš: Līgums ar Jaunajiem Trīs brāļiem ir juridiski apšaubāms

Jānis Lasmanis, Db,15.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pildot sasirgušās kultūras ministres Helēnas Demakovas pienākumus, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš iepazinies ar līgumu, kas noslēgts ar Jaunajiem Trīs brāļiem un atzinis to par juridiski apšaubāmu un bezatbildīgu.

Pildot kultūras ministra pienākumus, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš pieprasīja no valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi noslēgto līgumu par Rīgas koncertzāles būvprojektu izstrādāšanu, saskaņošanu un nodošanu; pēc iepazīšanās ar līguma tekstu viņš uzskata, ka šāda līguma slēgšana ir bijusi šī brīža ekonomiskajai situācijai neatbilstoša un tā teksts ir juridiski apšaubāms.

"Šī brīža sarežģītajos ekonomiskajos apstākļus šāda līguma slēgšanu uzskatu par bezatbildīgu. Lai arī koncertzāles būvniecība ir iekļauta valdības rīcības plānā, tomēr jāapzinās, ka šobrīd valstī ir citas prioritātes. Brīdī, kad samazinām algas skolotājiem, ārstiem, tieslietu sektorā strādājošiem un no darba atbrīvojam cilvēkus, koncertzāles būvniecība nevar būt pirmās nepieciešamības projekts," norāda tieslietu ministrs.

Citas ziņas

Gaidis Bērziņš saskata pretrunas Tiesībsarga atzinumā par atšķirībām starp pilsoņu un nepilsoņu tiesībām

,09.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš piesardzīgi vērtē Tiesībsarga Romāna Apsīša sniegto atzinumu frakcijai „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, kurā dots vērtējums par atšķirībām starp pilsoņu un nepilsoņu tiesībām.

Tieslietu ministrs piekrīt Tiesībsargam, ka nepilsoņa statuss Latvijā tika veidots kā pagaidu statuss, tāpēc tas nav un nevar tikt uzskatīts par Latvijas pilsonības paveidu. Tā mērķis ir bijis saglabāt nepilsoņu statusu tikai uz noteiktu periodu, lai persona, kurai ir šāds statuss, varētu iegūt Latvijas pilsonību vai arī izvēlēties kādu citu valsti, kur ilgstoši dzīvot, tādējādi apstiprinot saikni ar šo valsti, nevis ar Latviju. Tādēļ Gaidis Bērziņš uzskata, ja nepilsoņiem vēl tiks radītas papildu privilēģijas un atvieglojumi, tas mazinās šo cilvēku motivāciju naturalizēties un veicinās nepilsoņu institūta nostiprināšanos Latvijā, kas ir pretrunā ar tā sākotnējo ideju.

Citas ziņas

G. Bērziņš: Tieslietu un iekšlietu ministriju apvienošana būtu nelietderīga

Jānis Lasmanis, Sanita Igaune, Db,09.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu un Iekšlietu ministriju apvienošana nenesīs nekādus pozitīvus rezultātus. Tā uzskata tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Ministrs norāda, ka no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm tikai trijās – Kiprā, Maltā un Norvēģijā - tieslietu un iekšlietu sektori darbojas kopā. Latvijā līdzīgi kā vairumā ES dalībvalstu ministrijas jau vēsturiski no valsts dibināšanas 1918.gadā bijušas atsevišķi, un tā šīs sistēmas gadu gaitā ir veidotas.

«Tieslietu un iekšlietu sektori ir tie, kur joprojām nepieciešamas reformas, kas vērstas uz darba optimizāciju un attīstību, bet kā zināms lielās sistēmās reorganizāciju veikt ir daudz sarežģītāk un laikietilpīgāk. Pēc abu sektoru apvienošanas ministrijas pakļautībā būtu gandrīz 20 padotības iestādes ar milzīgu strādājošo skaitu, un to kvalitatīva pārraudzīšana kļūtu tikai sarežģītāka,» uzsver tieslietu ministrs.

Citas ziņas

Tieslietu ministrs neatbalsta tiesnešu algu iesaldēšanu

,07.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzskata, ka tiesnešu algu palielinājuma grafiks ir ietverts likumā, to nepildot, būtu jāpārkāpj tiesiskās paļāvības princips, tādēļ viņš šādu lēmumu nevar atbalstīt.

Otrdien, 7. oktobrī, Valdība nolēma atbalstīt vakar Ministru kabineta komitejā akceptētos grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu amatalgas 2009. gadā atstāt nemainīgas salīdzinājumā ar šo gadu.

Ministru kabineta sēdē tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš atturējās balsojumā par grozījumiem likumā Par tiesu varu, saskaņā ar kuriem tiesnešu algas 2009. gadā netiks paaugstinātas. Tāpat G. Bērziņš Ministru kabineta locekļus informēja, ka Tieslietu ministrija ir saņēmusi arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja I. Bičkoviča viedokli, kurš uzskata, ka paredzētie grozījumi būtiski ietekmēs tiesu varas un tiesnešu neatkarības principu, Db.lv informē Inga Saleniece, tieslietu ministra preses sekretāre.

Citas ziņas

Gaidis Bērziņš: tiesu varas pārstāvjiem sabiedrība jāpārliecina par tiesu neatkarību

,21.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Valsts prezidents Valdis Zatlers un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš apmeklēja Rīgas apgabaltiesu, lai iepazītos ar tās darbu un telpu tehnisko stāvokli, kā arī pārrunātu aktuālos jautājumus.

"Nesen publiskoto materiālu rezultātā ap tiesu varu izveidojies pelēks plīvurs un, lai arī šie materiāli attiecas uz astoņus gadus senu pagātni, ēna krīt uz visu tiesu sistēmu," uzskata tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

"Man nav pamata šaubīties, ka Latvija ir tiesiska valsts, taču sabiedrībā šādas šaubas pastāv, tādēļ tiesnešu un citu tiesu varas pārstāvju pienākums ir sabiedrību pārliecināt, ka tiesu vara ir neatkarīga un neietekmējama. Lai arī atsevišķi publiskotajos materiālos atrodamie fakti var izraisīt aizdomas par noziedzīgiem nodarījumiem, šīs informācijas izvērtēšana ir Ģenerālprokuratūras kompetencē. Tieslietu ministrija ir gatava tās kompetences ietvaros sadarboties ar tiesībsargājošajām iestādēm, lai veicinātu tiesiskumu un tiesu sistēmā strādājošo personu godprātīgumu," uzskata G.Bērziņš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cietumi šobrīd nepilda savu uzdevumu - nenotiek ieslodzīto labošanās, uzskata tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Plānots veikt vērienīgas reformas ieslodzīto nodarbinātības jomā, kuru mērķis ir panākt visu darba spējīgo un tiesīgo ieslodzīto nodarbināšanu.

Ar laiku prasība strādāt ieslodzītajiem varētu kļūt obligāta, pieļāva ministrs.

Līdz šim ieslodzīto nodarbinātības jautājumi valstiskā līmenī nav tikuši risināti, tādēļ pēc soda izciešanas bijušie ieslodzītie nereti nav spējīgi iekļauties sabiedrībā un izdara atkārtotus noziegumus. Ieslodzīto nodarbināšana tikusi organizēta, pateicoties uzņēmīgu cietumu priekšnieku un atsevišķu komersantu iniciatīvai, skaidroja G. Bērziņš.

Šobrīd tiek nodarbināta tikai aptuveni trešā daļa ieslodzīto. Kā būtiskāko aspektu G.Bērziņš uzsvēr nepieciešamību ieslodzītos ieinteresēt un motivēt strādāt. Viens no šķēršļiem, kas līdz šim ir kavējis nodarbinātības attīstību cietumos, ir noteiktie ieturējumi no ieslodzīto darba samaksas, kurus Satversmes tiesa 14. jūnijā atzina par neatbilstošiem Satversmei. Šo atvilkumu rezultātā ieslodzītie līdz šim saņēma tik mazu samaksu, ka tā neradīja motivāciju strādāt. Pēc nepieciešamo normatīvo aktu grozīšanas ministrs sagaida, ka gada laikā nodarbinātība cietumos varētu dubultoties.

Ekonomika

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis

Jānis Goldbergs,05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis, jo par viņu atrodams vislielākais skaits atklātu norāžu un pārmetumu Latvijas medijos, tostarp Dienas Biznesā.

Pārmetumi tieši skar iestādes darbību, bet aiz nekārtībām un bardaka pēc pašas iestādes reglamenta stāv S. Karelis, kurš ir patiesais UR vadītājs un kontrolē būtiskākos aspektus iestādes darbībā. TOP pirmās vietas ieguvēju nosakot, anonīmos vērtējumus Dienas Bizness vērā neņēma.

Ceļš no knapināšanās līdz pārmetumiem par tēriņiem un politikai

Sandis Karelis, šobrīd UR galvenā valsts notāra vietnieks, iestādē sācis strādāt 2001. gadā, savu pašreizējo stāvokli sasniedzot 10 gadu laikā. 2011. gadā viņš pirmo reizi kļuva par galvenā valsts notāra vietnieku un kopš tā brīža turpina pildīt šo amatu.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Stājoties amatā, Sandim Karelim piederēja divas BMW automašīnas, nebija deklarētu uzkrājumu bankās vai skaidrā naudā. Pirmajos desmit gados S. Kareļa alga svārstījās no 5 līdz 12 tūkstošiem latu gadā. Šajā laikā amatpersona piepelnījās, gan strādājot SIA Securitas Latvia kā apsargs paralēli vecākā referenta darbam, gan vēlāk vadot pulciņu Iecavas Kultūras namā. Kļūstot par valsts galvenā notāra vietnieku, S. Karelis piestrādāšanu otrajā darba vietā uz laiku atmet. BMW nomaina jaunāks Opel Astra Caravan. Viņam pieder dzīvoklis Iecavā, uzkrājumi deklarācijā tā arī neparādās.

2019. gadā S. Karelis paralēli darbam UR bija Iecavas novada domes pašvaldības deputāts. Valdījumā parādās 2017. gada Citroen C4 Picasso un parādsaistības atbilstoši jaunas mašīnas iegādei. Alga izaugusi līdz 34 tūkstošiem eiro gadā. Vēl aizvien S. Kareļa deklarācijās neparādās uzkrājumi. Tur neizdodas atrast arī darījumus, kas būtu lielāki par 20 minimālajām mēnešalgām, lai arī automašīnas tiek pirktas un pārdotas, tādēļ jāpieņem, ka tie visi bijuši mazāki darījumi.

Mājienus par to, ka S. Karelis tomēr tērē vairāk, nekā iespējams, 2020. gada 22. septembrī izteica žurnāliste Dana Dravniece Vakara Ziņās, publicējot foto no Kareļu ģimenes ceļojuma uz Islandi 2020. gada janvārī un Abū Dabī, tostarp Dubaiju 2019. gadā. Tāpat žurnāliste sociālajā tīklā Facebook bija atklājusi, ka 2019. gadā visi Kareļi vai daļa šīs ģimenes locekļu pabijuši arī Londonā, Maltā, Spānijā, Sāremā, Grieķijā, Kiprā un tepat Pērnavā, apmeklējot spa. Proti, šis bezkaislīgais mājiens Vakara Ziņās patiesībā ir par to, ka nauda rodas kaut kur no malas, un tam par iemeslu ir paša S. Kareļa deklarācijas.

Proti, acīmredzami, ka pēdējā laikā ir pārdota automašīna, visticamāk, ka no 30 tūkstošu eiro gada algas rodas uzkrājumi, bet tie nav uzrādīti deklarācijā, un šo sīko neprecizitāšu dēļ rodas iespaids, ka amatpersonai ir nelegāli ieņēmumi. Pēc Dienas Biznesa aplēsēm, S. Karelis spēja apmaksāt ceļojumus un ģimenes izklaides kā vienīgais ģimenes pelnītājs, tomēr ir bijis nedaudz izklaidīgs finanšu uzskaitē, un 2018. gada deklarācijā vajadzēja parādīties naudas uzkrājumiem no automašīnas pārdošanas, kas vēlāk tiek tērēti ceļojumiem.

Tā mācība, ko Dienas Bizness saskata S. Kareļa karjerā un dokumentu kārtošanā, drīzāk ir ņemama vērā tālākās profesionālās darbības aplūkošanā, nekā mistiskās aizdomās. Proti, ja paša deklarāciju aizpildīšana, kas ir likuma prasība, iespējams, ir mazliet nepilnīga, tad kāda ir attieksme pret kārtību, veidojot dokumentus un uzskaiti Uzņēmumu reģistrā? Tad vēl startēšana politikā! Latvijas Republikas likumdošana neliedza S. Karelim būt Iecavas novada domes deputātam, tomēr tik augsta līmeņa amatpersonai savā dzīvē vajadzētu spēt nošķirt politisko varu no izpildvaras, lai arī pašvaldības ir zemāka līmeņa politiskā vara un tieši neizdod regulējumus UR.

Tas ir ētiskais princips demokrātiskā valstī, kuru vēl aizvien Latvijā ļauj pārkāpt, bet tajā pašā laikā vairums augstāko amatpersonu saprot būtisko robežšķirtni, uzsverot, ka šeit vērā netiek ņemti skolu direktori vai bērnudārzu vadītājas. Runa ir par otrās amatpersonas lietu sapratni pašā varas struktūrā, un tā ir bijusi greiza. Proti, neviens nepārmestu, ja S. Karelis piepelnītos apsardzē vai vadītu pulciņu kultūras namā, bet pašvaldības deputāts ir politiķis, likumdevējs, nevis likumu izpildītājs.

Kurš vada UR, un kāds ir iznākums?

Visnotaļ detalizētu izpēti par to, kurš ir UR patiesais vadītājs, veicis medijs NRA.lv, 2020. gada 15. septembrī publicējot pētījumu, kura galvenais secinājums ir, ka UR juridiskā vadītāja ir galvenā valsts notāre Guna Paidere, tomēr faktiskais vadītājs ir viņas vienīgais vietnieks Sandis Karelis. Secinājumu pamatā ir nevis kaut kādi anonīmi ziņojumi vai attālas norādes, bet gan valdībā apstiprināts UR nolikums, kas arī nosaka S. Kareļa reālās iespējas, proti, viņa pakļautībā ir Juridiskā nodaļa un Kontroles nodaļa – 21 atslēgas darbinieks. Turklāt pēc reglamenta S. Karelis dod priekšlikumus un uzdevumus Funkciju izpildes departamentam, kas lemj par iesniegtajiem dokumentiem. Tāpat ar reglamenta 13.3 punktu noteikts, ka tieši vietnieks “veido un īsteno reģistra politiku juridiskajos jautājumos, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmu izveidi un darbību šajā jomā”.

Īsāk, G. Paiderei paliek pavisam vispārīgas lietas – veikt pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, veidot UR iekšējo organizatorisko struktūru un nodrošināt UR darbības tiesiskumu. Kā blakusefekta piemēru šādai vietnieka ietekmei NRA min SIA Venttrans Riga piemēru, par ko sīkāk var lasīt NRA.lv. Tomēr netrūkst arī citu piemēru, par kuriem rakstījuši praktiski visi Latvijas mediji, piemēram, Olainfarm lieta, kur S. Karelis ir lēmis par līdzmantinieču iesniegumu. Visa šī lieta ar uzņēmumu padomju un valžu reģistrācijām, pārreģistrācijām, akciju pārdošanas mēģinājumiem, kas pēdējā brīdī apturēti, tiesāšanos, maldīšanos trīs mantinieku tiesībās, kā dēļ tika sasauktas divas UR Konsultatīvās padomes sēdes, ir īsts mudžeklis, kur kopumā ir grūti atrast konkrētus vaininiekus, neriskējot ar tiesvedību.

Par Konsultatīvās padomes sēdēm Dienas Biznesā rakstīts vairākkārt, tostarp 2019. gada 27. martā. Pat no jurisprudences ļoti tālu stāvošam cilvēkam top skaidrs, ka visa Olainfarm lieta izskatītos vienkāršāk, ja ar UR darbību viss būtu kārtībā. S. Karelis vada Konsultatīvās padomes sēdes, tās protokolē viņa pakļautībā esoši juristi, UR seko padomes norādēm, un seko Augstākās tiesas spriedums ar norādi, ka UR un Konsultatīvā padome likumu piemērojusi nepareizi.

Uzņēmēji sūdzas bieži, pārmetumi atkārtojas

Uzņēmēju piezīmes par UR ir neglaimojošas, proti, ir tik daudz un dažādu veidu, kā UR var sagandēt uzņēmēja ikdienu, ka visus uzskaitīt būtu grūti. Dienas Bizness no gada uz gadu fiksē uzņēmēju pārmetumus, bet izskatās, ka situācija mainās pārāk lēni vai nemainās nemaz. Piemēram, uzņēmējs Viesturs Tamužs 2020. gadā pauž: “Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā!” Proti, UR reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. “Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis,” tā V. Tamužs.

Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā. Ir bijuši vēl skarbāki brīdinājumi par to, ka uzņēmumu var vienkārši nozagt, ja vien uzņēmējs nepasūta maksas pakalpojumu Lursoft par ikdienas izmaiņām dalībnieku sastāvā. Par to ir atsevišķs stāsts 2018. gadā. “2018. gada 15. jūnija rītā izrādījās, ka SIA NULE 11, atbilstoši Lursoft datiem, vairs nav SIA AM Birojs vairākuma daļu īpašnieks, izrādījās, ka tas vispār nav šīs sabiedrības dalībnieks. Tikai pateicoties tam, ka pasūtām Lursoft pakalpojumu un tiekam brīdināti par jebkādām izmaiņām uzņēmuma dalībnieku sarakstā, mēs pamanījām UR pieļauto kļūdu un spējām to laikā novērst,” Dienas Biznesam 2018. gada 19. decembrī atklāja SIA AM Birojs jurists Māris Krūze.

Neieslīgstot Olainfarm sāgas dalībnieku izteikumos par UR, jo to ir daudz, var secināt, ka daļa vainas par šī uzņēmuma maldīšanos trīs mantiniecēs būtu jāuzņemas institūcijai un, iespējams, konkrēti S. Karelim.

Visbeidzot seko stāsts par izmaiņām UR likumā, kas paredzēja, no vienas puses, bezmaksas pieeju UR vairākiem atlasītiem datiem, no otras puses, padarīja neiespējamu to iegūšanu. 2020. gadā diskusijas bija par daudziem publiski izskanējušajiem strīdīgiem UR lēmumiem. Proti, bija gan atteikumi apturēt uzņēmuma dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumu reģistrāciju, bija lēmumi, kas noteica informācijas izsniegšanu vai arī otrādi – neizsniegšanu. 2020. gads noslēdzās ar kārtējo vilšanos, kad vairāki juristu kantori Rīgā klientu – uzņēmēju – vārdā turpināja kritizēt reģistra darba efektivitāti, patiesā labuma guvēju reģistrācijas kārtību un citas lietas. Visbeidzot pērnajā gadā ievērības cienīgs ir fakts, ko apraksta medijs Pietiek 23. augustā, kur stāsta sāls ir S. Kareļa lēmums “bēdīgi slavenās Vecrīgas viesnīcas lietā”.

Rakstā norādīts uz anonīma eksperta no Ukrainas izmantošanu. Runa ir par 12 miljonu vērtu komercķīlu, un sabiedrībai pat nav zināms, kas ir šis eksperts ar iniciāļiem G. M. Vēl vairāk, 30. augustā Pietiek ir saņēmis atbildi, kurā teikts, ka informācija par ekspertu ir ar ierobežotu pieejamību, ko noteicis UR. Jau 2021. gada sākumā Dienas Bizness publicēja Sorainen Latvijas biroja vadošās partneres, zvērinātas advokātes Evas Berlaus viedokli par PLG reģistrāciju, kura ievadā viņa saka: “Runāju par šo tēmu ik gadu, un tā nenoveco. Ja banku sektorā ir sākusies nopietna diskusija par to, ka AML prasības un izmeklējošo dienestu darbības ir jāapspriež un, iespējams, ir nepieciešama kāda konstruktīvāka pieeja, tad Uzņēmumu reģistra gadījumā, kur jāreģistrē patiesā labuma guvēji (PLG), pilnīgi nekas nav mainījies trīs gadus.”

Līdztekus E. Berlaus viedoklim publicējām arī UR vadītājas G. Paideres atbildi uz pārmetumiem, tomēr zemteksts visā stāstā ir, ka UR patiesībā vada S. Karelis un juridiskā vadītāja vien publiski atbild par vietnieka neizdarībām.

Mentors un politiskā ietekme

Lai arī ir norādes par neizdarībām, par kurām tieši ir atbildīgs S. Karelis, un šāda prakse turpinās gadiem, viņš turpina pildīt tieši UR galvenā notāra vietnieka amatu, un līdz šim nav bijušas pat diskusijas par to, ka šim ierēdnim būtu vajadzīga rotācija uz kādu citu iestādi, proti, ka viņš ir aizsēdējies vienā vietā, lai arī ieņemamais amats ir pietiekami augsts, lai par šādu lietu runātu. Kādēļ tā? Iespējams, saknes ir meklējamas laikā, kad S. Karelis piedzīvoja paaugstinājumu, un tas sakrīt ar brīdi, kad Gaidis Bērziņš atkārtoti kļuva par tieslietu ministru.

Uzņēmumu reģistrs ir Tieslietu ministrijas pakļautības iestāde, un, ja vien ministrs būtu bijis ar pietiekamu ietekmi, tad būtu varējis iespaidot procesu. Par iespēju, ka tieši G. Bērziņš ir S. Kareļa mentors vai aizstāvis politiskajā vidē, liecina kāds cits fakts, ko pētījis TV3 raidījums Nekā personīga. Proti, 2020. gada 8. martā raidījums sākas: “Ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu saistīts uzņēmums saņēmis maksājumu it kā par sniegtām konsultācijām Olainfarm mantinieču lietā. Bērziņš, būdams Uzņēmumu reģistra Konsultatīvajā padomē, palīdzēja panākt vajadzīgo rezultātu.”

Starp citu, rakstot par Konsultatīvās padomes lēmumiem, Dienas Bizness lūdza arī G. Bērziņa skaidrojumus, kuros viņš krasi norobežojās no konkrētības, lai lēmumi netiktu saistīti ar Olainfarm lietu, tomēr visiem aptaujātajiem juristiem bija skaidrs viedoklis, ka padomes sēdes tiek sasauktas tieši šī iemesla dēļ. Jau izklāstījām, ka S. Karelis stāv aiz neskaitāmiem reģistrācijas lēmumiem tieši Olainfarm lietā un Konsultatīvās padomes lēmumu izmantošanas iznākuma Augstākajā tiesā.

Viss kopumā norāda uz to, ka S. Kareļa politiskā aizmugure ir Latvijas stabilākās un vecākās varas partijas Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, turklāt, iespējams, tieši šis jurists ar ilggadējo pieredzi ir viens no labākajiem S. Kareļa padomdevējiem. Vismaz oficiāli viņš ir UR konsultatīvajā padomē, un abi tā vai citādi ir saistīti ar lēmumiem pēdējo gadu skandalozākajā lietā. Vai var pārmest, ka kāds jurists ar lielu ietekmi politikā ik pa laikam pamāca Uzņēmuma reģistra ietekmīgāko vīru? Ja Olainfarm gadījumā būtu jārunā ar juristiem, vai viņi šeit saskata riskus un kādus, tad, raugoties politiskās skatuves virzienā, riski ir acīmredzami, jo UR nodarbojas arī ar politisko partiju reģistrāciju, biedrību un kustību reģistrāciju.

Savukārt no savlaicīgas reģistrācijas ir atkarīgs tas, vai partija varēs piedalīties vēlēšanās, vai saņems valsts atbalstu politiskai partijai korektas pārreģistrācijas gadījumā un kuras personas būs atbalsta saņēmēji. Par piemēru var ņemt savulaik nevēlamo un šobrīd jau izjukušo Artusa Kaimiņa partiju Kam pieder valsts, kur ir pietiekami daudz piemēru paraugiem, lai spriestu, vai viss šajā jomā ir labi. 2022. gada 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kas nozīmē, ka jaunu partiju reģistrācija, lai piedalītos šajās vēlēšanās, vairs nav iespējama. Visticamāk, par to, vai visi ir paspējuši laikā reģistrēties, uzzināsim tuvākajā laikā, kā arī par to, vai S. Karelis vai viņa padotie mēģinājuši ietekmēt politisko procesu, kādu no reģistrācijām atsakot vai kavējot.

Epilogs

Šīs ietekmīgās otrās personas stāsts neapšaubāmi liecina par to, ka S. Karelis ir ieguvis pietiekamu profesionalitāti, pieredzi un rūdījumu, lai būtu kas vairāk nekā vietnieks iestādē. Iespējams, ka ir laiks dodies lielajā politikā un pēc gada startēt vēlēšanās, jo politiķa pieredze Iecavā jau ir. Iespējams, ka jāpiesakās pašam vadīt kādu valsts iestādi, uzņemoties pilnu atbildību par sekām, kas iestājas pēc iestādes lēmuma, vienlaikus dodot iespēju kādam citam mainīt kārtību UR, kas jau 10 gadus šķiet pierasta un nemainīga.

Tēma par ierēdņu rotāciju īpaši kļuva aktuāla 2016. gadā, kad arī notika rotācijas atsevišķās valsts iestādēs. Civildienesta likums nosaka ierēdņa tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis uz pastāvīgu amatu vienā un tajā pašā iestādē neierobežoti ilgu laiku, un to likumdevējs ne velti ir paredzējis, jo valsts interese kopumā ir ne tikai tiesiskuma un kārtības saglabāšana, bet arī tēla un reputācijas jautājums. Pēc noklusējuma, tieši labas reputācijas vārdā iestāžu vadītāji ik četrus gadus iet uz konkursiem, daudzām pirmajām personām ir noteikts kalpošanas ilguma limits, un tieši tādēļ ir jautājums, kādēļ rotāciju nepiedzīvo amatpersona, kas pēc iestādes reglamenta ir apveltīta ar lielāku varu nekā tās vadītājs, kas ienācis konkursa kārtībā.