Jaunākais izdevums

Klāvs Bērziņš pēc 19 tabakas nozarē pavadītiem gadiem nolēmis mesties maizes biznesā, jau teju pusgadu viņš vada vienu no lielākajām ceptuvēm Baltijā

Klāvs Bērziņš pēdējos 15 gadus ir veltījis karjeras veidošanai ārvalstīs – dzīvojis piecās zemēs, ieņēmis 10 dažādus amatus, šajā laikā nomainot 13 dzīvesvietas. Ārzemēs viņa ģimenē ir dzimuši trīs bērni. Lēmums atgriezties sievas dzimtenē Lietuvā un izveidot tur pastāvīgu dzīvesvietu pieņemts, kad meita uzdevusi jautājumu – kur īsti ir mūsu mājas? Lai arī šobrīd, būdams uzņēmuma Fazer Bacery Baltic izpilddirektors, K. Bērziņš dzīvo Kauņā, lielu daļu darba laika viņš pavada Ogrē, uzraugot maizes ceptuves darbu, attīstot produktus un plānojot kompānijas nākotnes stratēģiju. Viņa pakļautībā ir 300 darbinieki Latvijā, 270 – Kauņā un 50 – Igaunijā. K. Bērziņš atzīst, ka lielākās problēmas pēc atgriešanās ir sagādājusi bērnu integrācija valsts skolās, kurās nav tam nepieciešamā atbalsta.

K. Bērziņš ir absolvējis Latvijas Universitāti un ieguvis bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā. Savas darba gaitas jau studiju laikā viņš sācis Shell degvielas uzpildes stacijā Mūkusalas ielā, Rīgā, strādājot par kasieri-pārdevēju, kas tolaik ir bijusi visnotaļ prestiža darba vieta, jo tas bijis ārzemju kapitāla uzņēmums. Kad reiz benzīntankā iebraukusi kompānijas Phillip Morris International automašīna ar uzrakstu Marlboro, viņš nolēmis šajā uzņēmumā pieteikties darbā un veidot tajā starptautisku karjeru. K. Bērziņš šajā kompānijā karjeras ziņā ir audzis no pašas apakšas, ieņēmis dažādus amatus, piemēram, bijis tirdzniecības pārstāvis, uzņēmuma mārketinga un pārdošanas vadītājs. Karjeru Phillip Morris International viņš ir beidzis, būdams globālās pārdošanas stratēģijas direktors. «Sabiedrības acīs tabakas industrija ir demonizēta, jo tā pārdod produktus, kas var izraisīt cilvēku nāvi. Taču laikā, kad strādāju Phillip Morris International, pārliecinājos, ka šī kompānija neveicina to, lai cilvēki sāktu smēķēt. Visa komunikācija notika ar tiem, kuri jau ir izdarījuši savu izvēli. Tabakas ražotājs vienmēr ir bijis sociāli atbildīgs, piemēram, kopš 2000. gada sākuma tas ir investējis piecus miljardus dolāru, lai kopā ar zinātniekiem izstrādātu mazāk kaitīgus produktus,» klāsta K. Bērziņš, skaidrojot, kā darbs tabakas biznesā ir sakritis ar viņa vērtībām. Tā kā darbs šajā kompānijā viņam lika katrus divus vai trīs gadus mainīt dzīvesvietu, bet ģimenē auga trīs bērni, radusies nepieciešamība izveidot pastāvīgu dzīvesvietu, atgriežoties tuvāk draugiem un radiniekiem. «Kopā ar sievu nolēmām, ka atgriezīsimies Baltijā, pirksim zemi un celsim paši savu māju. Tā kā nevēlējos atbraukt tukšā vietā, strādāt kurā katrā uzņēmumā, piezvanīju personāla atlases kompānijai Amrop, kas mani iepriekš bija regulāri uzrunājusi, un uzreiz saņēmu uzaicinājumu piedalīties Fazer Bacery Baltic izpilddirektora atlases konkursā. Divas ceptuves, 620 cilvēki trijās Baltijas valstīs – tas man šķita pietiekami nopietns izaicinājums,» secina K. Bērziņš, kurš nekad iepriekš nav bijis tieši atbildīgs par ražošanas procesiem uzņēmumā. Viņš norāda, ka Baltijas valstīs ir atgriezies uz palikšanu.

«Gribu, lai ģimene beidzot iegūst mājas sajūtu. Fazer Bacery Baltic sāku strādāt uzreiz pēc atgriešanās, bez mazākā pārtraukuma, tā teikt, no kuģa uz balli,» teic K. Bērziņš.

Visu rakstu lasiet 24. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pēc prestižā ārvalstu zinātnieku saimē pavadītiem gadiem atgriežas dzimtenē

Kristīne Stepiņa, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organiskās sintēzes institūta pētnieks Jānis Veliks pēc prestižā ārvalstu zinātnieku saimē pavadītiem gadiem atgriezies dzimtenē

Motivācija pārtraukt zinātnisko darbību Oksfordas Universitātē un turpināt to Organiskās sintēzes institūtā (OSI) zinātniekam bija saistīta ar vēlmi, lai viņa ģimene un bērni dzīvotu Latvijā. Viņš ir pārliecināts, ka šeit ir viss nepieciešamais, lai pilnvērtīgi darbotos organiskās sintēzes sfērā, jo OSI ir pasaules līmeņa pētniecības centrs. J. Velika zinātnisko darbību Latvijā veicinājusi arī Eiropas Savienības (ES) finansējuma novirzīšana Apvārsnis 2020 projektu refinansēšanai, proti, viņa projekts Marijas Sklodovskas-Kirī programmā saņēmis stipendiju arī pēc tam, kad tas projektu konkursā novērtēts virs kvalitātes sliekšņa, bet palicis «aiz strīpas» lielās konkurences dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Audzis uzņēmumu komandu skaits, kuras piedalās Rīgas maratonā, lielākā daļa dalībnieku skrien, popularizējot savu darba devēju un tā vērtības.

Tet Rīgas maratonam jau reģistrējušies vairāk nekā 34 tūkstoši dalībnieku, par pāris simtiem vairāk nekā pērn šajā laikā. Reģistrācija šā gada maratonam turpināsies līdz pat 16. maijam, kā arī 17.–18. maijā t.s. Expo, taču organizatori neiesaka to atstāt uz pēdējo brīdi. 2018. gadā skriešanas pasākumā piedalījās 37 645 dalībnieki.

Jaunā statusā

Tet Rīgas maratons ir iekļuvis prestižajā Zelta zīmes (Gold Label) maratonu līgā līdzās Berlīnes, Tokijas, Ņujorkas un citiem pasākumiem; sagaidāms, ka šogad tajā piedalīsies krietni lielāks dalībnieku skaits. Šis ir vienīgais maratons Ziemeļeiropā, kam izdevies iegūt Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) augstāko – Zelta kvalifikācijas zīmi un iekļauties pasaules prestižāko maratonu līgā. Tādējādi Krievijas, Skandināvijas un Baltijas valstu skrējējiem Rīga kļūst par tuvāko un vienīgo galamērķi šāda līmeņa maratonam. IAAF Zelta zīme piešķirta vien 12 maratoniem Eiropā, šādos Zelta maratonos var kvalificēties gan Olimpiskajām spēlēm, gan pasaules čempionātam, kas notiks Dohā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: Atalgojuma cipari sirdij vistuvākie

Kristīne Stepiņa, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ASV pavadītajiem desmit gadiem Sandra Birzniece atgriezās Latvijā, lai turpinātu karjeru personāla vadības jomā

To viņa ir sākusi no pašas apakšas, rotējot pa dažādām personāla vadības amatu pozīcijām lielākajā ASV spēļu biznesa kompānijā GTECH, apgūstot dažādas funkcijas, līdz sapratusi, ka atalgojums jeb cipari ir sirdij vistuvākie. Šobrīd S. Birzniece vada uzņēmuma Accenture Nordic atalgojuma nodaļu, atbildot par vairāk nekā 5000 darbinieku maciņiem piecās valstīs – Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Latvijā.

Lai arī dzīvot un strādāt ārzemēs nebija S. Birznieces mērķis, pēc bakalaura grāda iegūšanas ekonomikā Rīgas Tehniskajā universitātē 2003. gadā viņa aizbrauca uz Rodailendas štatu, ASV. Tā kā viņai uzreiz pēc augstskolas absolvēšanas negribējās lēkt iekšā karjeras veidošanā, bet iepazīt pasauli, viņa pieņēma ģimenes draugu piedāvājumu strādāt par aukli sešiem bērniem vecumā no četriem līdz trīspadsmit gadiem. Turklāt vienam no bērniem bija Dauna sindroms. «Bērni bija no divām amerikāņu ģimenēm. Skolā biju mācījusies vācu valodu, tāpēc sākumā man nebija iekšējas pārliecības slikto angļu valodas zināšanu dēļ. Taču, tā kā man visapkārt visi runāja tikai angļu valodā, nebija ilgi jāgaida, kad šajā valodā jau sāku pat sapņot,» atceras S.Birzniece. Jauniešu kultūras apmaiņas programmas Cultural Care Au Pair ietvaros viņa amerikāņu bērnus auklējusi vienu gadu. «Algu nekādu lielo šīs programmas dalībniekiem nemaksāja, vien rokas naudu, lai var izdzīvot. Šajā laikā satuvinājos ar abām ģimenēm, savā ziņā pat kļūstot tām kā ģimenes locekle. Nebija viegli, puisītis, kuram bija Dauna sindroms, teju visu laiku bija jātur pie rokas. Savā ziņā tas man bija psiholoģisks pārbaudījums, vai spēšu tikt galā ar bērnu, kuram ir īpašas vajadzības, un vēl ar pieciem, starp kuriem bija meitene ar tīņu vecumam raksturīgo trakulību. Tomēr šo pārbaudījumu veiksmīgi izturēju,» rezumē S. Birzniece. Kad kultūras apmaiņas programma beidzās, S. Birzniece atgriezās Latvijā, viņai šeit bija tālejoši plāni, taču, tā kā viņai pakaļ atbrauca amerikāņu puisis, ar kuru viņa draudzējās Amerikā, viņa tur atgriezās un apprecējās. «Kopā nodzīvojām tikai četrus gadus. Tas, ka paliku viena pati svešā valstī, man palīdzēja izveidoties par to, kas esmu,» uzsver S. Birzniece.

Komentāri

Pievienot komentāru